Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.20 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma Latvijas Valsts prezidents 0 2230 4523508 4475809 2026-09-17T08:16:36Z ~2026-50245-90 150478 . 4523508 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Latvijas Valsts prezidents |body = |insignia = Flag of the President of Latvia.svg{{!}}border |insigniasize = |insigniacaption = Prezidenta standarts |image = Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Latvijas Valsts prezidentam (cropped).jpg |imagesize = 165px |incumbent = Gabriela Dumpe |incumbentsince = {{dat|2023|7|8|G|bez}} |appointer = |residence = [[Rīgas pils]] |termlength = Četri gadi |formation = {{dat|1922|11|14|N}} |inaugural = [[Jānis Čakste]] |website = | style = Prezidenta kungs {{small|(Latvijā)}}<br>Viņa Ekselence {{small|(ārvalstīs)}} }} {{Latvijas politika}} '''Latvijas Valsts prezidents''' ir augstākā amatpersona [[Latvija|Latvijas Republikā]]. Līdz 1997. gadam prezidenta amata pildīšanas termiņš ilga trīs gadus, taču kopš 1997. gada tie ir četri gadi. Prezidents drīkst pildīt savus amata pienākumus ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Valsts prezidenta prombūtnes laikā prezidenta pienākumus pilda [[Saeimas priekšsēdētājs]]. Valsts prezidenta rezidence ir [[Rīgas pils]]. Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, proti, viņš var iesniegt [[Saeima]]i izskatīšanai likumu projektus. Prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] augstākais vadonis un kara gadījumā var iecelt to virspavēlnieku. == Vēsture == Par pirmo Latvijas Valsts prezidentu kļuva pazīstams sabiedriskais un politiskais darbinieks, [[Latvijas Tautas padome]]s (1918—1920) un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s (1920—1922) priekšsēdis [[Jānis Čakste]]. Viņu valsts prezidenta amatā ievēlēja divreiz: 1922. un 1925. gadā. No 1927. līdz 1930. gadam Valsts prezidents bija jurists [[Gustavs Zemgals]]. No 1930. līdz 1936. gadam Valsts prezidents bija jurists [[Alberts Kviesis]]. Par ceturto Latvijas Republikas Valsts prezidentu kļuva agronoms [[Kārlis Ulmanis]], kurš vienīgais no valsts vadītājiem netika ievēlēts: būdams diktators, Ulmanis 1936. gadā pats iecēla sevi šajā amatā, tāpēc viņa leģitimitāte ir apšaubāma. Viņš bija prezidents līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]], kad par Latvijas Valsts prezidenta amata izpildītāju kļuva [[Augusts Kirhenšteins]]. Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā bija pēdējās demokrātiski vēlētās [[4. Saeima|Saeimas]] [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] (1944—1945), kurš 1944. gadā parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu{{efn|Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: „Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]”<ref name="historia.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |title=Latvijas Centrālā Padome www.historia.lv |access-date={{dat|2012|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120212201347/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |archivedate={{dat|2012|02|12||bez}} }}</ref>}}, bet pēc viņa nāves — Saeimas priekšsēža otrais biedrs [[Jāzeps Rancāns]] (1947—1969).{{efn|„Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši — pirmais — 1945. gada 27. augustā un otrais — 1945. gada 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu” [[Eslingene|Eslingenā]], 1947. gada 26. aprīlī.<ref name="ReferenceA">Ādolfs Šilde. Valstsvīri un demokrāti. Ņujorka: Grāmatu draugs, 1985, 227. lpp.</ref>}} 1993. gadā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja saimniecisko darbinieku [[Guntis Ulmanis|Gunti Ulmani]], kurš valsts vadītāja amatā bija divus termiņus — līdz 1999. gadam. No 1999. līdz 2007. gadam Latvijas Valsts prezidente bija valodniece un psiholoģe [[Vaira Vīķe-Freiberga]]. 2007. gadā par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja ārstu [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]], 2011. gadā baņķieri [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andri Bērziņu]]. 2015. gadā biologu [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]], 2019. gadā juristu un [[Politologs|politologu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]], bet 2023. gadā sabiedrisko darbinieku [[Edgars Rinkēvičs|Edgaru Rinkēviču]]. == Institūcija Latvijas Republikā == [[Latvijas Republika]] ir [[parlamentāra republika|parlamentāra valsts]]. Prezidenta galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiski un nodrošināt politisko stabilitāti valstī. Valsts prezidentu vēlē [[Saeima]], kura var atcelt viņu no amata, ja šādu lēmumu atbalsta divas trešdaļas deputātu. Kļūt par Valsts prezidentu var Latvijas Republikas pilsonis, kas ir sasniedzis 40 gadu vecumu. Prezidenta pilnvaru termiņš kopš 1998. gada ir 4 gadi. Viena persona nevar būt šajā amatā vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Latvijas Valsts prezidentam ir savs karogs jeb standarts. Tas ir balts ar krustu valsts karoga krāsās un lielo valsts ģerboni krusta centrā. Standartu paceļ virs vai pie prezidenta rezidences vai piestiprina pie transporta līdzekļa, ar kuru viņš pārvietojas. Stājoties amatā, prezidents dod svinīgu solījumu: {{cquote|Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.|||Latvijas Republikas Satversme, 40. pants}} == Pienākumi == [[Attēls:Riga Castle seen across the river Daugava .jpg|thumb|300px|right|[[Rīgas pils]] — Latvijas Valsts prezidenta rezidence]] Prezidents pārstāv Latvijas valsti starptautiski: pārstāv to dažādās starpvalstu konferencēs un sanāksmēs, pieņem akreditācijas rakstus no ārvalstu vēstniekiem. Prezidents izvēlas personu, kurai uzdod veidot jaunu valdību. Pirms tam viņš atrod kandidātu, kas būtu pieņemams [[Saeima]]s vairākumam. Valsts prezidents paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus. Viņš ieceļ Latvijas diplomātiskos pārstāvjus, svinīgā ceremonijā pieņem zvērestu no Saeimas apstiprinātiem tiesnešiem un izsniedz viņiem amata zīmi. Prezidentam ir tiesības apžēlot notiesātos likuma pārkāpējus, kuriem tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Valsts prezidents var aizkavēt likumu pieņemšanu, ja atzīst, ka tie nav pilnībā izstrādāti un pārdomāti. Viņam ir tiesības nosūtīt jau pieņemtu likumu atpakaļ uz Saeimu, lai deputāti izskata to vēlreiz. Ja Saeima vēlreiz apstiprina norādīto likumu, Valsts prezidents var aizkavēt tā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Šajā gadījumā apturētais likums tiek nodots tautas nobalsošanai, ja divu mēnešu laikā to pieprasa vismaz desmitā daļa vēlētāju. Saeima var novērst tautas nobalsošanu, tomēr tad likums ir jāapstiprina ar 3/4 balsu vairākumu, kas ir grūti īstenojams. Beidzamais līdzeklis, kā Valsts prezidents var ietekmēt likumdevējus, ir Saeimas atlaišanas ierosināšana. Šādā gadījumā tiek rīkota tautas nobalsošana. Saeima tiek atlaista, ja par to izsakās vairāk nekā puse balsotāju. Ja balsotāju vairākums neatbalsta Saeimas atlaišanu, tiek atlaists pats Valsts prezidents. == Valsts prezidenta standarts == [[Attēls:Latvijas_prezidenta_standarts.png|thumb|250px|Latvijas Valsts prezidenta standarts]] Valsts prezidenta [[standarts (karogs)|standarts]] ir balts ar taisno krustu [[Latvijas karogs|valsts karoga]] krāsu samēros. Krusta centrā valsts karoga krāsu pārtraukumā - [[Latvijas ģerbonis|valsts lielais ģerbonis]]. Ģerboņa augstums ir 1/3 no standarta platuma, ģerboņa vairoga saules centrs ir standarta centrā. Valsts krāsu platums pret standarta platumu ir 1:5. Standarta garuma un platuma attiecība ir 3:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1099 |title=Valsts prezidenta standarts |access-date={{dat|2010|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091222000135/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1099 |archivedate={{dat|2009|12|22||bez}} }}</ref> Valsts prezidenta standartu lieto: * virs vai pie ēkas, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents; * Valsts prezidenta darba telpās; * uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents; * citos Valsts prezidenta noteiktos gadījumos. == Latvijas Valsts prezidentu saraksts == {{Pamatraksts|Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums}} {{:Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums}} === Hronoloģisks attēlojums === ==== 1919—1940 ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:DC value:rgb(0.6,0.6,0.7) legend:Demokrātiskais_Centrs id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latviešu_zemnieku_savienība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1922 till:31/12/1940 TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1922 ScaleMinor = unit:month increment:3 start:1922 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Čakste bar:Zemgals bar:Kviesis bar:Ulmanis PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Čakste from: 14/11/1922 till: 14/03/1927 color:DC text:"[[Jānis Čakste]]" bar:Zemgals from: 08/04/1927 till: 09/04/1930 color:DC text:"[[Gustavs Zemgals]]" bar:Kviesis from: 09/04/1930 till: 11/04/1936 color:LZS text:"[[Alberts Kviesis]]" bar:Ulmanis from: 11/04/1936 till: 21/07/1940 color:Independent text:"[[Kārlis Ulmanis]]" }} ==== 1990—''pašlaik'' ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latvijas_Zemnieku_savienība id:ZZS value:rgb(0,0.41,0.2) legend:Zaļo_un_Zemnieku_savienība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1993 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:2 start:1993 ScaleMinor = unit:month increment:6 start:1993 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Ulamnis bar:Freiberga bar:Zatlers bar:Bērziņš bar:Vējonis bar:Levits bar:Rinkēvičs PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Ulamnis from: 07/07/1993 till: 07/07/1999 color:LZS text:"[[Guntis Ulmanis]]" bar:Freiberga from: 08/07/1999 till: 07/07/2007 color:Independent text:"[[Vaira Vīķe-Freiberga]]" bar:Zatlers from: 08/07/2007 till: 07/07/2011 color:Independent text:"[[Valdis Zatlers]]" bar:Bērziņš from: 08/07/2011 till: 07/07/2015 color:ZZS text:"[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]" bar:Vējonis from: 08/07/2015 till: 07/07/2019 color:ZZS text:"[[Raimonds Vējonis]]" bar:Levits from: 08/07/2019 till: 07/07/2023 color:Independent text:"[[Egils Levits]]" bar:Rinkēvičs from: 08/07/2023 till: $now color:Independent text:"[[Edgars Rinkēvičs]]" }} == Skatīt arī == * [[Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums]] * [[Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Category:Presidents of Latvia}} * [http://www.president.lv/ Latvijas Valsts prezidents] [[Kategorija:Latvijas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts prezidenti]] 8dbb8n2895xteilyidqi0ve8sw4bkjc 4523509 4523508 2026-09-17T08:18:28Z ~2026-50245-90 150478 . 4523509 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Latvijas Valsts prezidents |body = |insignia = Flag of the President of Latvia.svg{{!}}border |insigniasize = |insigniacaption = Prezidenta standarts |image = Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Latvijas Valsts prezidentam (cropped).jpg |imagesize = 165px |incumbent = Iveta Jabločkina |incumbentsince = {{dat|2023|7|8|G|bez}} |appointer = |residence = [[Rīgas pils]] |termlength = Četri gadi |formation = {{dat|1922|11|14|N}} |inaugural = [[Jānis Čakste]] |website = | style = Prezidenta kungs {{small|(Latvijā)}}<br>Viņa Ekselence {{small|(ārvalstīs)}} }} {{Latvijas politika}} '''Latvijas Valsts prezidents''' ir augstākā amatpersona [[Latvija|Latvijas Republikā]]. Līdz 1997. gadam prezidenta amata pildīšanas termiņš ilga trīs gadus, taču kopš 1997. gada tie ir četri gadi. Prezidents drīkst pildīt savus amata pienākumus ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Valsts prezidenta prombūtnes laikā prezidenta pienākumus pilda [[Saeimas priekšsēdētājs]]. Valsts prezidenta rezidence ir [[Rīgas pils]]. Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, proti, viņš var iesniegt [[Saeima]]i izskatīšanai likumu projektus. Prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] augstākais vadonis un kara gadījumā var iecelt to virspavēlnieku. == Vēsture == Par pirmo Latvijas Valsts prezidentu kļuva pazīstams sabiedriskais un politiskais darbinieks, [[Latvijas Tautas padome]]s (1918—1920) un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s (1920—1922) priekšsēdis [[Jānis Čakste]]. Viņu valsts prezidenta amatā ievēlēja divreiz: 1922. un 1925. gadā. No 1927. līdz 1930. gadam Valsts prezidents bija jurists [[Gustavs Zemgals]]. No 1930. līdz 1936. gadam Valsts prezidents bija jurists [[Alberts Kviesis]]. Par ceturto Latvijas Republikas Valsts prezidentu kļuva agronoms [[Kārlis Ulmanis]], kurš vienīgais no valsts vadītājiem netika ievēlēts: būdams diktators, Ulmanis 1936. gadā pats iecēla sevi šajā amatā, tāpēc viņa leģitimitāte ir apšaubāma. Viņš bija prezidents līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]], kad par Latvijas Valsts prezidenta amata izpildītāju kļuva [[Augusts Kirhenšteins]]. Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā bija pēdējās demokrātiski vēlētās [[4. Saeima|Saeimas]] [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] (1944—1945), kurš 1944. gadā parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu{{efn|Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: „Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]”<ref name="historia.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |title=Latvijas Centrālā Padome www.historia.lv |access-date={{dat|2012|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120212201347/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |archivedate={{dat|2012|02|12||bez}} }}</ref>}}, bet pēc viņa nāves — Saeimas priekšsēža otrais biedrs [[Jāzeps Rancāns]] (1947—1969).{{efn|„Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši — pirmais — 1945. gada 27. augustā un otrais — 1945. gada 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu” [[Eslingene|Eslingenā]], 1947. gada 26. aprīlī.<ref name="ReferenceA">Ādolfs Šilde. Valstsvīri un demokrāti. Ņujorka: Grāmatu draugs, 1985, 227. lpp.</ref>}} 1993. gadā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja saimniecisko darbinieku [[Guntis Ulmanis|Gunti Ulmani]], kurš valsts vadītāja amatā bija divus termiņus — līdz 1999. gadam. No 1999. līdz 2007. gadam Latvijas Valsts prezidente bija valodniece un psiholoģe [[Vaira Vīķe-Freiberga]]. 2007. gadā par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja ārstu [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]], 2011. gadā baņķieri [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andri Bērziņu]]. 2015. gadā biologu [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]], 2019. gadā juristu un [[Politologs|politologu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]], bet 2023. gadā sabiedrisko darbinieku [[Edgars Rinkēvičs|Edgaru Rinkēviču]]. == Institūcija Latvijas Republikā == [[Latvijas Republika]] ir [[parlamentāra republika|parlamentāra valsts]]. Prezidenta galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiski un nodrošināt politisko stabilitāti valstī. Valsts prezidentu vēlē [[Saeima]], kura var atcelt viņu no amata, ja šādu lēmumu atbalsta divas trešdaļas deputātu. Kļūt par Valsts prezidentu var Latvijas Republikas pilsonis, kas ir sasniedzis 40 gadu vecumu. Prezidenta pilnvaru termiņš kopš 1998. gada ir 4 gadi. Viena persona nevar būt šajā amatā vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Latvijas Valsts prezidentam ir savs karogs jeb standarts. Tas ir balts ar krustu valsts karoga krāsās un lielo valsts ģerboni krusta centrā. Standartu paceļ virs vai pie prezidenta rezidences vai piestiprina pie transporta līdzekļa, ar kuru viņš pārvietojas. Stājoties amatā, prezidents dod svinīgu solījumu: {{cquote|Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.|||Latvijas Republikas Satversme, 40. pants}} == Pienākumi == [[Attēls:Riga Castle seen across the river Daugava .jpg|thumb|300px|right|[[Rīgas pils]] — Latvijas Valsts prezidenta rezidence]] Prezidents pārstāv Latvijas valsti starptautiski: pārstāv to dažādās starpvalstu konferencēs un sanāksmēs, pieņem akreditācijas rakstus no ārvalstu vēstniekiem. Prezidents izvēlas personu, kurai uzdod veidot jaunu valdību. Pirms tam viņš atrod kandidātu, kas būtu pieņemams [[Saeima]]s vairākumam. Valsts prezidents paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus. Viņš ieceļ Latvijas diplomātiskos pārstāvjus, svinīgā ceremonijā pieņem zvērestu no Saeimas apstiprinātiem tiesnešiem un izsniedz viņiem amata zīmi. Prezidentam ir tiesības apžēlot notiesātos likuma pārkāpējus, kuriem tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Valsts prezidents var aizkavēt likumu pieņemšanu, ja atzīst, ka tie nav pilnībā izstrādāti un pārdomāti. Viņam ir tiesības nosūtīt jau pieņemtu likumu atpakaļ uz Saeimu, lai deputāti izskata to vēlreiz. Ja Saeima vēlreiz apstiprina norādīto likumu, Valsts prezidents var aizkavēt tā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Šajā gadījumā apturētais likums tiek nodots tautas nobalsošanai, ja divu mēnešu laikā to pieprasa vismaz desmitā daļa vēlētāju. Saeima var novērst tautas nobalsošanu, tomēr tad likums ir jāapstiprina ar 3/4 balsu vairākumu, kas ir grūti īstenojams. Beidzamais līdzeklis, kā Valsts prezidents var ietekmēt likumdevējus, ir Saeimas atlaišanas ierosināšana. Šādā gadījumā tiek rīkota tautas nobalsošana. Saeima tiek atlaista, ja par to izsakās vairāk nekā puse balsotāju. Ja balsotāju vairākums neatbalsta Saeimas atlaišanu, tiek atlaists pats Valsts prezidents. == Valsts prezidenta standarts == [[Attēls:Latvijas_prezidenta_standarts.png|thumb|250px|Latvijas Valsts prezidenta standarts]] Valsts prezidenta [[standarts (karogs)|standarts]] ir balts ar taisno krustu [[Latvijas karogs|valsts karoga]] krāsu samēros. Krusta centrā valsts karoga krāsu pārtraukumā - [[Latvijas ģerbonis|valsts lielais ģerbonis]]. Ģerboņa augstums ir 1/3 no standarta platuma, ģerboņa vairoga saules centrs ir standarta centrā. Valsts krāsu platums pret standarta platumu ir 1:5. Standarta garuma un platuma attiecība ir 3:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1099 |title=Valsts prezidenta standarts |access-date={{dat|2010|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091222000135/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1099 |archivedate={{dat|2009|12|22||bez}} }}</ref> Valsts prezidenta standartu lieto: * virs vai pie ēkas, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents; * Valsts prezidenta darba telpās; * uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents; * citos Valsts prezidenta noteiktos gadījumos. == Latvijas Valsts prezidentu saraksts == {{Pamatraksts|Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums}} {{:Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums}} === Hronoloģisks attēlojums === ==== 1919—1940 ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:DC value:rgb(0.6,0.6,0.7) legend:Demokrātiskais_Centrs id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latviešu_zemnieku_savienība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1922 till:31/12/1940 TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1922 ScaleMinor = unit:month increment:3 start:1922 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Čakste bar:Zemgals bar:Kviesis bar:Ulmanis PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Čakste from: 14/11/1922 till: 14/03/1927 color:DC text:"[[Jānis Čakste]]" bar:Zemgals from: 08/04/1927 till: 09/04/1930 color:DC text:"[[Gustavs Zemgals]]" bar:Kviesis from: 09/04/1930 till: 11/04/1936 color:LZS text:"[[Alberts Kviesis]]" bar:Ulmanis from: 11/04/1936 till: 21/07/1940 color:Independent text:"[[Kārlis Ulmanis]]" }} ==== 1990—''pašlaik'' ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latvijas_Zemnieku_savienība id:ZZS value:rgb(0,0.41,0.2) legend:Zaļo_un_Zemnieku_savienība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1993 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:2 start:1993 ScaleMinor = unit:month increment:6 start:1993 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Ulamnis bar:Freiberga bar:Zatlers bar:Bērziņš bar:Vējonis bar:Levits bar:Rinkēvičs PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Ulamnis from: 07/07/1993 till: 07/07/1999 color:LZS text:"[[Guntis Ulmanis]]" bar:Freiberga from: 08/07/1999 till: 07/07/2007 color:Independent text:"[[Vaira Vīķe-Freiberga]]" bar:Zatlers from: 08/07/2007 till: 07/07/2011 color:Independent text:"[[Valdis Zatlers]]" bar:Bērziņš from: 08/07/2011 till: 07/07/2015 color:ZZS text:"[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]" bar:Vējonis from: 08/07/2015 till: 07/07/2019 color:ZZS text:"[[Raimonds Vējonis]]" bar:Levits from: 08/07/2019 till: 07/07/2023 color:Independent text:"[[Egils Levits]]" bar:Rinkēvičs from: 08/07/2023 till: $now color:Independent text:"[[Edgars Rinkēvičs]]" }} == Skatīt arī == * [[Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums]] * [[Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Category:Presidents of Latvia}} * [http://www.president.lv/ Latvijas Valsts prezidents] [[Kategorija:Latvijas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts prezidenti]] 9qicgw8mjnajjzmri5g10ba5537u7iu 4523510 4523509 2026-09-17T08:20:23Z ~2026-50245-90 150478 . 4523510 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Latvijas Valsts prezidents |body = |insignia = Flag of the President of Latvia.svg{{!}}border |insigniasize = |insigniacaption = Prezidenta standarts |image = Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Latvijas Valsts prezidentam (cropped).jpg |imagesize = 165px |incumbent = Edgars Rinkēvičs |incumbentsince = {{dat|2023|7|8|G|bez}} |appointer = |residence = [[Rīgas pils]] |termlength = Četri gadi |formation = {{dat|1922|11|14|N}} |inaugural = [[Jānis Čakste]] |website = | style = Prezidenta kungs {{small|(Latvijā)}}<br>Viņa Ekselence {{small|(ārvalstīs)}} }} {{Latvijas politika}} '''Latvijas Valsts prezidents''' ir augstākā amatpersona [[Latvija|Latvijas Republikā]]. Līdz 1997. gadam prezidenta amata pildīšanas termiņš ilga trīs gadus, taču kopš 1997. gada tie ir četri gadi. Prezidents drīkst pildīt savus amata pienākumus ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Valsts prezidenta prombūtnes laikā prezidenta pienākumus pilda [[Saeimas priekšsēdētājs]]. Valsts prezidenta rezidence ir [[Rīgas pils]]. Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, proti, viņš var iesniegt [[Saeima]]i izskatīšanai likumu projektus. Prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] augstākais vadonis un kara gadījumā var iecelt to virspavēlnieku. == Vēsture == Par pirmo Latvijas Valsts prezidentu kļuva pazīstams sabiedriskais un politiskais darbinieks, [[Latvijas Tautas padome]]s (1918—1920) un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s (1920—1922) priekšsēdis [[Jānis Čakste]]. Viņu valsts prezidenta amatā ievēlēja divreiz: 1922. un 1925. gadā. No 1927. līdz 1930. gadam Valsts prezidents bija jurists [[Gustavs Zemgals]]. No 1930. līdz 1936. gadam Valsts prezidents bija jurists [[Alberts Kviesis]]. Par ceturto Latvijas Republikas Valsts prezidentu kļuva agronoms [[Kārlis Ulmanis]], kurš vienīgais no valsts vadītājiem netika ievēlēts: būdams diktators, Ulmanis 1936. gadā pats iecēla sevi šajā amatā, tāpēc viņa leģitimitāte ir apšaubāma. Viņš bija prezidents līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]], kad par Latvijas Valsts prezidenta amata izpildītāju kļuva [[Augusts Kirhenšteins]]. Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā bija pēdējās demokrātiski vēlētās [[4. Saeima|Saeimas]] [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] (1944—1945), kurš 1944. gadā parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu{{efn|Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: „Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]”<ref name="historia.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |title=Latvijas Centrālā Padome www.historia.lv |access-date={{dat|2012|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120212201347/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |archivedate={{dat|2012|02|12||bez}} }}</ref>}}, bet pēc viņa nāves — Saeimas priekšsēža otrais biedrs [[Jāzeps Rancāns]] (1947—1969).{{efn|„Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši — pirmais — 1945. gada 27. augustā un otrais — 1945. gada 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu” [[Eslingene|Eslingenā]], 1947. gada 26. aprīlī.<ref name="ReferenceA">Ādolfs Šilde. Valstsvīri un demokrāti. Ņujorka: Grāmatu draugs, 1985, 227. lpp.</ref>}} 1993. gadā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja saimniecisko darbinieku [[Guntis Ulmanis|Gunti Ulmani]], kurš valsts vadītāja amatā bija divus termiņus — līdz 1999. gadam. No 1999. līdz 2007. gadam Latvijas Valsts prezidente bija valodniece un psiholoģe [[Vaira Vīķe-Freiberga]]. 2007. gadā par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja ārstu [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]], 2011. gadā baņķieri [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andri Bērziņu]]. 2015. gadā biologu [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]], 2019. gadā juristu un [[Politologs|politologu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]], bet 2023. gadā sabiedrisko darbinieku [[Edgars Rinkēvičs|Edgaru Rinkēviču]]. == Institūcija Latvijas Republikā == [[Latvijas Republika]] ir [[parlamentāra republika|parlamentāra valsts]]. Prezidenta galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiski un nodrošināt politisko stabilitāti valstī. Valsts prezidentu vēlē [[Saeima]], kura var atcelt viņu no amata, ja šādu lēmumu atbalsta divas trešdaļas deputātu. Kļūt par Valsts prezidentu var Latvijas Republikas pilsonis, kas ir sasniedzis 40 gadu vecumu. Prezidenta pilnvaru termiņš kopš 1998. gada ir 4 gadi. Viena persona nevar būt šajā amatā vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Latvijas Valsts prezidentam ir savs karogs jeb standarts. Tas ir balts ar krustu valsts karoga krāsās un lielo valsts ģerboni krusta centrā. Standartu paceļ virs vai pie prezidenta rezidences vai piestiprina pie transporta līdzekļa, ar kuru viņš pārvietojas. Stājoties amatā, prezidents dod svinīgu solījumu: {{cquote|Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.|||Latvijas Republikas Satversme, 40. pants}} == Pienākumi == [[Attēls:Riga Castle seen across the river Daugava .jpg|thumb|300px|right|[[Rīgas pils]] — Latvijas Valsts prezidenta rezidence]] Prezidents pārstāv Latvijas valsti starptautiski: pārstāv to dažādās starpvalstu konferencēs un sanāksmēs, pieņem akreditācijas rakstus no ārvalstu vēstniekiem. Prezidents izvēlas personu, kurai uzdod veidot jaunu valdību. Pirms tam viņš atrod kandidātu, kas būtu pieņemams [[Saeima]]s vairākumam. Valsts prezidents paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus. Viņš ieceļ Latvijas diplomātiskos pārstāvjus, svinīgā ceremonijā pieņem zvērestu no Saeimas apstiprinātiem tiesnešiem un izsniedz viņiem amata zīmi. Prezidentam ir tiesības apžēlot notiesātos likuma pārkāpējus, kuriem tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Valsts prezidents var aizkavēt likumu pieņemšanu, ja atzīst, ka tie nav pilnībā izstrādāti un pārdomāti. Viņam ir tiesības nosūtīt jau pieņemtu likumu atpakaļ uz Saeimu, lai deputāti izskata to vēlreiz. Ja Saeima vēlreiz apstiprina norādīto likumu, Valsts prezidents var aizkavēt tā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Šajā gadījumā apturētais likums tiek nodots tautas nobalsošanai, ja divu mēnešu laikā to pieprasa vismaz desmitā daļa vēlētāju. Saeima var novērst tautas nobalsošanu, tomēr tad likums ir jāapstiprina ar 3/4 balsu vairākumu, kas ir grūti īstenojams. Beidzamais līdzeklis, kā Valsts prezidents var ietekmēt likumdevējus, ir Saeimas atlaišanas ierosināšana. Šādā gadījumā tiek rīkota tautas nobalsošana. Saeima tiek atlaista, ja par to izsakās vairāk nekā puse balsotāju. Ja balsotāju vairākums neatbalsta Saeimas atlaišanu, tiek atlaists pats Valsts prezidents. == Valsts prezidenta standarts == [[Attēls:Latvijas_prezidenta_standarts.png|thumb|250px|Latvijas Valsts prezidenta standarts]] Valsts prezidenta [[standarts (karogs)|standarts]] ir balts ar taisno krustu [[Latvijas karogs|valsts karoga]] krāsu samēros. Krusta centrā valsts karoga krāsu pārtraukumā - [[Latvijas ģerbonis|valsts lielais ģerbonis]]. Ģerboņa augstums ir 1/3 no standarta platuma, ģerboņa vairoga saules centrs ir standarta centrā. Valsts krāsu platums pret standarta platumu ir 1:5. Standarta garuma un platuma attiecība ir 3:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1099 |title=Valsts prezidenta standarts |access-date={{dat|2010|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091222000135/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1099 |archivedate={{dat|2009|12|22||bez}} }}</ref> Valsts prezidenta standartu lieto: * virs vai pie ēkas, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents; * Valsts prezidenta darba telpās; * uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents; * citos Valsts prezidenta noteiktos gadījumos. == Latvijas Valsts prezidentu saraksts == {{Pamatraksts|Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums}} {{:Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums}} === Hronoloģisks attēlojums === ==== 1919—1940 ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:DC value:rgb(0.6,0.6,0.7) legend:Demokrātiskais_Centrs id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latviešu_zemnieku_savienība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1922 till:31/12/1940 TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1922 ScaleMinor = unit:month increment:3 start:1922 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Čakste bar:Zemgals bar:Kviesis bar:Ulmanis PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Čakste from: 14/11/1922 till: 14/03/1927 color:DC text:"[[Jānis Čakste]]" bar:Zemgals from: 08/04/1927 till: 09/04/1930 color:DC text:"[[Gustavs Zemgals]]" bar:Kviesis from: 09/04/1930 till: 11/04/1936 color:LZS text:"[[Alberts Kviesis]]" bar:Ulmanis from: 11/04/1936 till: 21/07/1940 color:Independent text:"[[Kārlis Ulmanis]]" }} ==== 1990—''pašlaik'' ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latvijas_Zemnieku_savienība id:ZZS value:rgb(0,0.41,0.2) legend:Zaļo_un_Zemnieku_savienība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1993 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:2 start:1993 ScaleMinor = unit:month increment:6 start:1993 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Ulamnis bar:Freiberga bar:Zatlers bar:Bērziņš bar:Vējonis bar:Levits bar:Rinkēvičs PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Ulamnis from: 07/07/1993 till: 07/07/1999 color:LZS text:"[[Guntis Ulmanis]]" bar:Freiberga from: 08/07/1999 till: 07/07/2007 color:Independent text:"[[Vaira Vīķe-Freiberga]]" bar:Zatlers from: 08/07/2007 till: 07/07/2011 color:Independent text:"[[Valdis Zatlers]]" bar:Bērziņš from: 08/07/2011 till: 07/07/2015 color:ZZS text:"[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]" bar:Vējonis from: 08/07/2015 till: 07/07/2019 color:ZZS text:"[[Raimonds Vējonis]]" bar:Levits from: 08/07/2019 till: 07/07/2023 color:Independent text:"[[Egils Levits]]" bar:Rinkēvičs from: 08/07/2023 till: $now color:Independent text:"[[Edgars Rinkēvičs]]" }} == Skatīt arī == * [[Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums]] * [[Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Category:Presidents of Latvia}} * [http://www.president.lv/ Latvijas Valsts prezidents] [[Kategorija:Latvijas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts prezidenti]] ee8ewvrfmsaaqjz7womle4jfkhg5the 4523512 4523510 2026-09-17T08:33:25Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-50245-90|~2026-50245-90]], atjaunoju versiju, ko saglabāja EUPBR 4475809 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Latvijas Valsts prezidents |body = |insignia = Flag of the President of Latvia.svg{{!}}border |insigniasize = |insigniacaption = Prezidenta standarts |image = Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Latvijas Valsts prezidentam (cropped).jpg |imagesize = 165px |incumbent = [[Edgars Rinkēvičs]] |incumbentsince = {{dat|2023|7|8|G|bez}} |appointer = |residence = [[Rīgas pils]] |termlength = Četri gadi |formation = {{dat|1922|11|14|N}} |inaugural = [[Jānis Čakste]] |website = | style = Prezidenta kungs {{small|(Latvijā)}}<br>Viņa Ekselence {{small|(ārvalstīs)}} }} {{Latvijas politika}} '''Latvijas Valsts prezidents''' ir augstākā amatpersona [[Latvija|Latvijas Republikā]]. Līdz 1997. gadam prezidenta amata pildīšanas termiņš ilga trīs gadus, taču kopš 1997. gada tie ir četri gadi. Prezidents drīkst pildīt savus amata pienākumus ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Valsts prezidenta prombūtnes laikā prezidenta pienākumus pilda [[Saeimas priekšsēdētājs]]. Valsts prezidenta rezidence ir [[Rīgas pils]]. Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, proti, viņš var iesniegt [[Saeima]]i izskatīšanai likumu projektus. Prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] augstākais vadonis un kara gadījumā var iecelt to virspavēlnieku. == Vēsture == Par pirmo Latvijas Valsts prezidentu kļuva pazīstams sabiedriskais un politiskais darbinieks, [[Latvijas Tautas padome]]s (1918—1920) un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s (1920—1922) priekšsēdis [[Jānis Čakste]]. Viņu valsts prezidenta amatā ievēlēja divreiz: 1922. un 1925. gadā. No 1927. līdz 1930. gadam Valsts prezidents bija jurists [[Gustavs Zemgals]]. No 1930. līdz 1936. gadam Valsts prezidents bija jurists [[Alberts Kviesis]]. Par ceturto Latvijas Republikas Valsts prezidentu kļuva agronoms [[Kārlis Ulmanis]], kurš vienīgais no valsts vadītājiem netika ievēlēts: būdams diktators, Ulmanis 1936. gadā pats iecēla sevi šajā amatā, tāpēc viņa leģitimitāte ir apšaubāma. Viņš bija prezidents līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]], kad par Latvijas Valsts prezidenta amata izpildītāju kļuva [[Augusts Kirhenšteins]]. Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā bija pēdējās demokrātiski vēlētās [[4. Saeima|Saeimas]] [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] (1944—1945), kurš 1944. gadā parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu{{efn|Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: „Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]”<ref name="historia.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |title=Latvijas Centrālā Padome www.historia.lv |access-date={{dat|2012|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120212201347/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |archivedate={{dat|2012|02|12||bez}} }}</ref>}}, bet pēc viņa nāves — Saeimas priekšsēža otrais biedrs [[Jāzeps Rancāns]] (1947—1969).{{efn|„Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši — pirmais — 1945. gada 27. augustā un otrais — 1945. gada 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu” [[Eslingene|Eslingenā]], 1947. gada 26. aprīlī.<ref name="ReferenceA">Ādolfs Šilde. Valstsvīri un demokrāti. Ņujorka: Grāmatu draugs, 1985, 227. lpp.</ref>}} 1993. gadā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja saimniecisko darbinieku [[Guntis Ulmanis|Gunti Ulmani]], kurš valsts vadītāja amatā bija divus termiņus — līdz 1999. gadam. No 1999. līdz 2007. gadam Latvijas Valsts prezidente bija valodniece un psiholoģe [[Vaira Vīķe-Freiberga]]. 2007. gadā par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja ārstu [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]], 2011. gadā baņķieri [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andri Bērziņu]]. 2015. gadā biologu [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]], 2019. gadā juristu un [[Politologs|politologu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]], bet 2023. gadā sabiedrisko darbinieku [[Edgars Rinkēvičs|Edgaru Rinkēviču]]. == Institūcija Latvijas Republikā == [[Latvijas Republika]] ir [[parlamentāra republika|parlamentāra valsts]]. Prezidenta galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiski un nodrošināt politisko stabilitāti valstī. Valsts prezidentu vēlē [[Saeima]], kura var atcelt viņu no amata, ja šādu lēmumu atbalsta divas trešdaļas deputātu. Kļūt par Valsts prezidentu var Latvijas Republikas pilsonis, kas ir sasniedzis 40 gadu vecumu. Prezidenta pilnvaru termiņš kopš 1998. gada ir 4 gadi. Viena persona nevar būt šajā amatā vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Latvijas Valsts prezidentam ir savs karogs jeb standarts. Tas ir balts ar krustu valsts karoga krāsās un lielo valsts ģerboni krusta centrā. Standartu paceļ virs vai pie prezidenta rezidences vai piestiprina pie transporta līdzekļa, ar kuru viņš pārvietojas. Stājoties amatā, prezidents dod svinīgu solījumu: {{cquote|Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.|||Latvijas Republikas Satversme, 40. pants}} == Pienākumi == [[Attēls:Riga Castle seen across the river Daugava .jpg|thumb|300px|right|[[Rīgas pils]] — Latvijas Valsts prezidenta rezidence]] Prezidents pārstāv Latvijas valsti starptautiski: pārstāv to dažādās starpvalstu konferencēs un sanāksmēs, pieņem akreditācijas rakstus no ārvalstu vēstniekiem. Prezidents izvēlas personu, kurai uzdod veidot jaunu valdību. Pirms tam viņš atrod kandidātu, kas būtu pieņemams [[Saeima]]s vairākumam. Valsts prezidents paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus. Viņš ieceļ Latvijas diplomātiskos pārstāvjus, svinīgā ceremonijā pieņem zvērestu no Saeimas apstiprinātiem tiesnešiem un izsniedz viņiem amata zīmi. Prezidentam ir tiesības apžēlot notiesātos likuma pārkāpējus, kuriem tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Valsts prezidents var aizkavēt likumu pieņemšanu, ja atzīst, ka tie nav pilnībā izstrādāti un pārdomāti. Viņam ir tiesības nosūtīt jau pieņemtu likumu atpakaļ uz Saeimu, lai deputāti izskata to vēlreiz. Ja Saeima vēlreiz apstiprina norādīto likumu, Valsts prezidents var aizkavēt tā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Šajā gadījumā apturētais likums tiek nodots tautas nobalsošanai, ja divu mēnešu laikā to pieprasa vismaz desmitā daļa vēlētāju. Saeima var novērst tautas nobalsošanu, tomēr tad likums ir jāapstiprina ar 3/4 balsu vairākumu, kas ir grūti īstenojams. Beidzamais līdzeklis, kā Valsts prezidents var ietekmēt likumdevējus, ir Saeimas atlaišanas ierosināšana. Šādā gadījumā tiek rīkota tautas nobalsošana. Saeima tiek atlaista, ja par to izsakās vairāk nekā puse balsotāju. Ja balsotāju vairākums neatbalsta Saeimas atlaišanu, tiek atlaists pats Valsts prezidents. == Valsts prezidenta standarts == [[Attēls:Latvijas_prezidenta_standarts.png|thumb|250px|Latvijas Valsts prezidenta standarts]] Valsts prezidenta [[standarts (karogs)|standarts]] ir balts ar taisno krustu [[Latvijas karogs|valsts karoga]] krāsu samēros. Krusta centrā valsts karoga krāsu pārtraukumā - [[Latvijas ģerbonis|valsts lielais ģerbonis]]. Ģerboņa augstums ir 1/3 no standarta platuma, ģerboņa vairoga saules centrs ir standarta centrā. Valsts krāsu platums pret standarta platumu ir 1:5. Standarta garuma un platuma attiecība ir 3:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1099 |title=Valsts prezidenta standarts |access-date={{dat|2010|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091222000135/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1099 |archivedate={{dat|2009|12|22||bez}} }}</ref> Valsts prezidenta standartu lieto: * virs vai pie ēkas, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents; * Valsts prezidenta darba telpās; * uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents; * citos Valsts prezidenta noteiktos gadījumos. == Latvijas Valsts prezidentu saraksts == {{Pamatraksts|Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums}} {{:Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums}} === Hronoloģisks attēlojums === ==== 1919—1940 ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:DC value:rgb(0.6,0.6,0.7) legend:Demokrātiskais_Centrs id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latviešu_zemnieku_savienība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1922 till:31/12/1940 TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1922 ScaleMinor = unit:month increment:3 start:1922 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Čakste bar:Zemgals bar:Kviesis bar:Ulmanis PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Čakste from: 14/11/1922 till: 14/03/1927 color:DC text:"[[Jānis Čakste]]" bar:Zemgals from: 08/04/1927 till: 09/04/1930 color:DC text:"[[Gustavs Zemgals]]" bar:Kviesis from: 09/04/1930 till: 11/04/1936 color:LZS text:"[[Alberts Kviesis]]" bar:Ulmanis from: 11/04/1936 till: 21/07/1940 color:Independent text:"[[Kārlis Ulmanis]]" }} ==== 1990—''pašlaik'' ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latvijas_Zemnieku_savienība id:ZZS value:rgb(0,0.41,0.2) legend:Zaļo_un_Zemnieku_savienība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1993 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:2 start:1993 ScaleMinor = unit:month increment:6 start:1993 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Ulamnis bar:Freiberga bar:Zatlers bar:Bērziņš bar:Vējonis bar:Levits bar:Rinkēvičs PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Ulamnis from: 07/07/1993 till: 07/07/1999 color:LZS text:"[[Guntis Ulmanis]]" bar:Freiberga from: 08/07/1999 till: 07/07/2007 color:Independent text:"[[Vaira Vīķe-Freiberga]]" bar:Zatlers from: 08/07/2007 till: 07/07/2011 color:Independent text:"[[Valdis Zatlers]]" bar:Bērziņš from: 08/07/2011 till: 07/07/2015 color:ZZS text:"[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]" bar:Vējonis from: 08/07/2015 till: 07/07/2019 color:ZZS text:"[[Raimonds Vējonis]]" bar:Levits from: 08/07/2019 till: 07/07/2023 color:Independent text:"[[Egils Levits]]" bar:Rinkēvičs from: 08/07/2023 till: $now color:Independent text:"[[Edgars Rinkēvičs]]" }} == Skatīt arī == * [[Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums]] * [[Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Category:Presidents of Latvia}} * [http://www.president.lv/ Latvijas Valsts prezidents] [[Kategorija:Latvijas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts prezidenti]] esb1caymy6y93kyok2f5m2ex7i2hzrf 4523519 4523512 2026-09-17T09:47:12Z Lasks 38532 4523519 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Latvijas Valsts prezidents |body = |insignia = Flag of the President of Latvia.svg{{!}}border |insigniasize = |insigniacaption = Prezidenta standarts |image = Edgars Rinkēvičs in 2026.jpg |imagesize = 165px |incumbent = [[Edgars Rinkēvičs]] |incumbentsince = {{dat|2023|7|8|G|bez}} |appointer = |residence = [[Rīgas pils]] |termlength = Četri gadi |formation = {{dat|1922|11|14|N}} |inaugural = [[Jānis Čakste]] |website = | style = Prezidenta kungs {{small|(Latvijā)}}<br>Viņa Ekselence {{small|(ārvalstīs)}} }} {{Latvijas politika}} '''Latvijas Valsts prezidents''' ir augstākā amatpersona [[Latvija|Latvijas Republikā]]. Līdz 1997. gadam prezidenta amata pildīšanas termiņš ilga trīs gadus, taču kopš 1997. gada tie ir četri gadi. Prezidents drīkst pildīt savus amata pienākumus ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Valsts prezidenta prombūtnes laikā prezidenta pienākumus pilda [[Saeimas priekšsēdētājs]]. Valsts prezidenta rezidence ir [[Rīgas pils]]. Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, proti, viņš var iesniegt [[Saeima]]i izskatīšanai likumu projektus. Prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] augstākais vadonis un kara gadījumā var iecelt to virspavēlnieku. == Vēsture == Par pirmo Latvijas Valsts prezidentu kļuva pazīstams sabiedriskais un politiskais darbinieks, [[Latvijas Tautas padome]]s (1918—1920) un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s (1920—1922) priekšsēdis [[Jānis Čakste]]. Viņu valsts prezidenta amatā ievēlēja divreiz: 1922. un 1925. gadā. No 1927. līdz 1930. gadam Valsts prezidents bija jurists [[Gustavs Zemgals]]. No 1930. līdz 1936. gadam Valsts prezidents bija jurists [[Alberts Kviesis]]. Par ceturto Latvijas Republikas Valsts prezidentu kļuva agronoms [[Kārlis Ulmanis]], kurš vienīgais no valsts vadītājiem netika ievēlēts: būdams diktators, Ulmanis 1936. gadā pats iecēla sevi šajā amatā, tāpēc viņa leģitimitāte ir apšaubāma. Viņš bija prezidents līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]], kad par Latvijas Valsts prezidenta amata izpildītāju kļuva [[Augusts Kirhenšteins]]. Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā bija pēdējās demokrātiski vēlētās [[4. Saeima|Saeimas]] [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] (1944—1945), kurš 1944. gadā parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu{{efn|Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: „Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]”<ref name="historia.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |title=Latvijas Centrālā Padome www.historia.lv |access-date={{dat|2012|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120212201347/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |archivedate={{dat|2012|02|12||bez}} }}</ref>}}, bet pēc viņa nāves — Saeimas priekšsēža otrais biedrs [[Jāzeps Rancāns]] (1947—1969).{{efn|„Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši — pirmais — 1945. gada 27. augustā un otrais — 1945. gada 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu” [[Eslingene|Eslingenā]], 1947. gada 26. aprīlī.<ref name="ReferenceA">Ādolfs Šilde. Valstsvīri un demokrāti. Ņujorka: Grāmatu draugs, 1985, 227. lpp.</ref>}} 1993. gadā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja saimniecisko darbinieku [[Guntis Ulmanis|Gunti Ulmani]], kurš valsts vadītāja amatā bija divus termiņus — līdz 1999. gadam. No 1999. līdz 2007. gadam Latvijas Valsts prezidente bija valodniece un psiholoģe [[Vaira Vīķe-Freiberga]]. 2007. gadā par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja ārstu [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]], 2011. gadā baņķieri [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andri Bērziņu]]. 2015. gadā biologu [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]], 2019. gadā juristu un [[Politologs|politologu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]], bet 2023. gadā sabiedrisko darbinieku [[Edgars Rinkēvičs|Edgaru Rinkēviču]]. == Institūcija Latvijas Republikā == [[Latvijas Republika]] ir [[parlamentāra republika|parlamentāra valsts]]. Prezidenta galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiski un nodrošināt politisko stabilitāti valstī. Valsts prezidentu vēlē [[Saeima]], kura var atcelt viņu no amata, ja šādu lēmumu atbalsta divas trešdaļas deputātu. Kļūt par Valsts prezidentu var Latvijas Republikas pilsonis, kas ir sasniedzis 40 gadu vecumu. Prezidenta pilnvaru termiņš kopš 1998. gada ir 4 gadi. Viena persona nevar būt šajā amatā vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Latvijas Valsts prezidentam ir savs karogs jeb standarts. Tas ir balts ar krustu valsts karoga krāsās un lielo valsts ģerboni krusta centrā. Standartu paceļ virs vai pie prezidenta rezidences vai piestiprina pie transporta līdzekļa, ar kuru viņš pārvietojas. Stājoties amatā, prezidents dod svinīgu solījumu: {{cquote|Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.|||Latvijas Republikas Satversme, 40. pants}} == Pienākumi == [[Attēls:Riga Castle seen across the river Daugava .jpg|thumb|300px|right|[[Rīgas pils]] — Latvijas Valsts prezidenta rezidence]] Prezidents pārstāv Latvijas valsti starptautiski: pārstāv to dažādās starpvalstu konferencēs un sanāksmēs, pieņem akreditācijas rakstus no ārvalstu vēstniekiem. Prezidents izvēlas personu, kurai uzdod veidot jaunu valdību. Pirms tam viņš atrod kandidātu, kas būtu pieņemams [[Saeima]]s vairākumam. Valsts prezidents paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus. Viņš ieceļ Latvijas diplomātiskos pārstāvjus, svinīgā ceremonijā pieņem zvērestu no Saeimas apstiprinātiem tiesnešiem un izsniedz viņiem amata zīmi. Prezidentam ir tiesības apžēlot notiesātos likuma pārkāpējus, kuriem tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Valsts prezidents var aizkavēt likumu pieņemšanu, ja atzīst, ka tie nav pilnībā izstrādāti un pārdomāti. Viņam ir tiesības nosūtīt jau pieņemtu likumu atpakaļ uz Saeimu, lai deputāti izskata to vēlreiz. Ja Saeima vēlreiz apstiprina norādīto likumu, Valsts prezidents var aizkavēt tā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Šajā gadījumā apturētais likums tiek nodots tautas nobalsošanai, ja divu mēnešu laikā to pieprasa vismaz desmitā daļa vēlētāju. Saeima var novērst tautas nobalsošanu, tomēr tad likums ir jāapstiprina ar 3/4 balsu vairākumu, kas ir grūti īstenojams. Beidzamais līdzeklis, kā Valsts prezidents var ietekmēt likumdevējus, ir Saeimas atlaišanas ierosināšana. Šādā gadījumā tiek rīkota tautas nobalsošana. Saeima tiek atlaista, ja par to izsakās vairāk nekā puse balsotāju. Ja balsotāju vairākums neatbalsta Saeimas atlaišanu, tiek atlaists pats Valsts prezidents. == Valsts prezidenta standarts == [[Attēls:Latvijas_prezidenta_standarts.png|thumb|250px|Latvijas Valsts prezidenta standarts]] Valsts prezidenta [[standarts (karogs)|standarts]] ir balts ar taisno krustu [[Latvijas karogs|valsts karoga]] krāsu samēros. Krusta centrā valsts karoga krāsu pārtraukumā - [[Latvijas ģerbonis|valsts lielais ģerbonis]]. Ģerboņa augstums ir 1/3 no standarta platuma, ģerboņa vairoga saules centrs ir standarta centrā. Valsts krāsu platums pret standarta platumu ir 1:5. Standarta garuma un platuma attiecība ir 3:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1099 |title=Valsts prezidenta standarts |access-date={{dat|2010|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091222000135/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1099 |archivedate={{dat|2009|12|22||bez}} }}</ref> Valsts prezidenta standartu lieto: * virs vai pie ēkas, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents; * Valsts prezidenta darba telpās; * uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents; * citos Valsts prezidenta noteiktos gadījumos. == Latvijas Valsts prezidentu saraksts == {{Pamatraksts|Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums}} {{:Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums}} === Hronoloģisks attēlojums === ==== 1919—1940 ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:DC value:rgb(0.6,0.6,0.7) legend:Demokrātiskais_Centrs id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latviešu_zemnieku_savienība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1922 till:31/12/1940 TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1922 ScaleMinor = unit:month increment:3 start:1922 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Čakste bar:Zemgals bar:Kviesis bar:Ulmanis PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Čakste from: 14/11/1922 till: 14/03/1927 color:DC text:"[[Jānis Čakste]]" bar:Zemgals from: 08/04/1927 till: 09/04/1930 color:DC text:"[[Gustavs Zemgals]]" bar:Kviesis from: 09/04/1930 till: 11/04/1936 color:LZS text:"[[Alberts Kviesis]]" bar:Ulmanis from: 11/04/1936 till: 21/07/1940 color:Independent text:"[[Kārlis Ulmanis]]" }} ==== 1990—''pašlaik'' ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latvijas_Zemnieku_savienība id:ZZS value:rgb(0,0.41,0.2) legend:Zaļo_un_Zemnieku_savienība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1993 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:2 start:1993 ScaleMinor = unit:month increment:6 start:1993 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Ulamnis bar:Freiberga bar:Zatlers bar:Bērziņš bar:Vējonis bar:Levits bar:Rinkēvičs PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Ulamnis from: 07/07/1993 till: 07/07/1999 color:LZS text:"[[Guntis Ulmanis]]" bar:Freiberga from: 08/07/1999 till: 07/07/2007 color:Independent text:"[[Vaira Vīķe-Freiberga]]" bar:Zatlers from: 08/07/2007 till: 07/07/2011 color:Independent text:"[[Valdis Zatlers]]" bar:Bērziņš from: 08/07/2011 till: 07/07/2015 color:ZZS text:"[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]" bar:Vējonis from: 08/07/2015 till: 07/07/2019 color:ZZS text:"[[Raimonds Vējonis]]" bar:Levits from: 08/07/2019 till: 07/07/2023 color:Independent text:"[[Egils Levits]]" bar:Rinkēvičs from: 08/07/2023 till: $now color:Independent text:"[[Edgars Rinkēvičs]]" }} == Skatīt arī == * [[Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums]] * [[Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Category:Presidents of Latvia}} * [http://www.president.lv/ Latvijas Valsts prezidents] [[Kategorija:Latvijas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts prezidenti]] rn8srfnbb4l90dmzhh7qn91zx4g2yay Interneta pornogrāfija 0 2867 4523346 4298645 2026-09-16T18:36:54Z Votre Provocateur 111653 4523346 wikitext text/x-wiki '''Interneta pornogrāfija''' ir [[pornogrāfija]], kas tiek izplatīta caur [[Internets|Internetu]], pamatā izmantojot [[tīmekļa vietne]]s, [[vienranga failu koplietošanas tīkli|vienranga failu koplietošanas tīklus]], [[IRC]] un ''[[USENET|Usenet]]''. Tomēr daudzās valstīs pornogrāfijas izplatīšana tiek stingri regulēta, jo īpaši attiecībā uz [[Bērnu pornogrāfija|bērnu pornogrāfiju]], kas ir starptautiski atzīta par krimināli sodāmu pārkāpumu. Pēc 2018. gada datiem uzņēmumam ''[[Aylo]]'' (toreiz zināms kā ''MindGeek'') piederēja un tas pārvaldīja vairākas no pasaulē lielākajām un populārākajām pornogrāfiskajām tīmekļa vietnēm. Starp tām ir video koplietošanas portāli ''[[Pornhub]]'', ''[[RedTube]]'' un ''[[YouPorn]]'', kas ļauj lietotājiem straumēt, skatīt un, iepriekš — arī augšupielādēt pornogrāfiskus videoklipus. Papildus tam uzņēmuma portfelī ietilpst vairākas profesionālās pieaugušo filmu studijas, tostarp ''[[Brazzers]]'', [[Digital Playground|''Digital Playground'']], ''[[Reality Kings]]'', ''[[Men.com]]'' un [[Sean Cody|''Sean Cody'']], kas piedāvā augstas kvalitātes, studijā filmētu saturu, bieži vien par maksu vai abonēšanas modelī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vampire Porn |url=http://www.slate.com/articles/technology/technology/2014/10/mindgeek_porn_monopoly_its_dominance_is_a_cautionary_tale_for_other_industries.html |last1=Auerbach |first1=David |date=23 October 2014 |website=Slate |access-date=19 December 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20141219160919/http://www.slate.com/articles/technology/technology/2014/10/mindgeek_porn_monopoly_its_dominance_is_a_cautionary_tale_for_other_industries.html |archive-date=19 December 2014}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{IT-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Internets]] 25gqjao8fl13b1rmgopvr8n8g1ipw77 Jānis Čakste 0 3768 4523532 4511454 2026-09-17T11:52:31Z ~2026-50278-60 150484 samainiju dzimsanas datumu uz patieso 4523532 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Kristaps Čakste | vārds_orģ = | attēls = Janis Cakste.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = 1. [[Latvijas Valsts prezidents]] | term_sākums = {{dat|1922|11|14|N}} | term_beigas = {{dat|1927|3|14|N}} | premjers = [[Zigfrīds Anna Meierovics]]<br />[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]<br />[[Voldemārs Zāmuēls]]<br />[[Hugo Celmiņš]]<br />[[Kārlis Ulmanis]]<br />[[Arturs Alberings]]<br />[[Marģers Skujenieks]] | priekštecis = —* | pēctecis = [[Gustavs Zemgals]] | dzim_dati = {{dat|1859|9|14}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Lielsesavas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1927|3|14|1859|9|14}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = [[Rīgas Meža kapi]] | tautība = | partija = [[Progresīvā tautas partija]]<br />[[Kadetu partija]]<br />[[Latviešu zemnieku savienība]]<br />[[Demokrātiskais Centrs]] | tēvs = Krišjānis Čakste | māte = Karolīne Čakste (Zirne) | dzīvesb = Justīne (dzimusi Vesere) | bērni = Visvaldis, [[Mintauts Čakste|Mintauts]], Janīna, Gedimīns, [[Ringolds Čakste|Ringolds]], [[Konstantīns Čakste|Konstantīns]], Aldona, Maiga, Daila | profesija = [[tiesību zinātne|Jurists]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Jāņa Čakstes paraksts.svg | paraksts_izm = 200px | piezīmes = <nowiki>*</nowiki> Amats izveidots }} '''Jānis Kristaps Čakste''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1859|9|14|L}}|{{dat||9|1}}}}, miris {{dat|1927|3|14}}) bija pirmais [[Latvijas Valsts prezidents]].<ref name="treijs">{{Grāmatas atsauce |title= Prezidenti: Latvijas valsts un ministru prezidenti (1918—1940) |last= Treijs |first= Rihards |authorlink= |year= 2004 |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |isbn= 9984-731-47-2 |page= |pages= |url= }}</ref> == Dzīvesgājums == === Izcelsme un izglītība === Jānis Kristaps Čakste dzimis {{dat|1857|9|30 }} (pēc vecā stila&nbsp;— {{dat||09|1}}) kā trešais bērns [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķa]] [[Lielsesavas pagasts|Lielsesavas pagasta]] "Čakstu Zirņu" saimnieka Krišjāņa Čakstes ''alias'' Zirnis (1827-) un Karlīnes Matildes (dzimušas Narunovskas, 1835-) ģimenē (māju vieta tagadējā [[Sesavas pagasts|Sesavas pagastā]]).<ref>Sesavas luterāņu draudzes dzimušo reģistrs&nbsp;— 1859. gads&nbsp;— Nr.189</ref> Vecākais bērns vecākiem bijis Jānis (1853), tad Anna Marija (1856), bet jaunākā Hermīne Otīlija (1865).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0309054572{{!}}page:14{{!}}issueType:B |title=Jānis Čakste.&nbsp;— 1928.&nbsp;— 10.—14.lpp. |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0309054572{{!}}page:14{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> Viņa vectēvs sākotnēji saņēma uzvārdu Zirnis, bet vēlāk tika saukts māju vārdā, kas vēlāk arī ierakstīts dokumentos. Čakstes vecāki nomāja [[Bērsteles muiža|Bērsteles muižu]], kā arī pārvaldīja [[Dzirnavas|vējdzirnavas]] un [[Ķieģelis|ķieģeļu]] cepli, bet vēlāk iepirka [[Vecsvirlaukas pagasts|Vecsvirlaukas]] (vēlāk [[Salgales pagasts|Salgales]]) pagasta "[[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"|Aučus]]". Pirmo izglītību Čakste ieguva mājskolotājas vadībā. No 1872. gada izglītību viņš turpināja [[Jelgava]]s Sv. Annas elementārskolā, pēc tam 1875. gadā iestājās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]].<ref>Janīna Šūberte. ''Jānis Čakste un Jelgava''. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2006. 15.-16. lpp. ISBN 9984-783-68-5</ref> Aptuveni 60% no ģimnāzijas audzēkņiem bija [[vācieši]]. [[Latvieši]] sāka rīkot tā sauktos skolēnu vakarus, kuros tika noturēti dažādi priekšlasījumi. Vakaru noturēšanai Čakste bija atvēlējis savu dzīvokli. Arī viņš pats uzstājās ar dažādiem referātiem. Ģimnāziju viņš pabeidza 1882. gada pavasarī un rudenī iestājās [[Maskavas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē. [[Maskava|Maskavā]] Čakste iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], kura vadībā iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Pēc Čakstes ierosmes {{dat|1883|10|31||bez}} tika nodibināta [[Maskavas latvju studentu biedrība]], kura vēlāk kļuva pārtapa par [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|Akadēmisko vienību "Austrums"]]. Visu savu studiju laiku viņš ieņēma tās priekšsēdētāja amatu. Viņa dēli [[Mintauts Čakste|Mintauts]], [[Konstantīns Čakste]] un znots [[Verners Tepfers]] bija visietekmīgākie ''Austruma'' biedri [[organizācija]]s pastāvēšanas vēsturē, kuri noteica tās ideoloģiju, stratēģiju, virzību gandrīz 75 gadus, ''Austrums'' lielā mērā ir Čakstes organizācija.<ref>Čakste 1999 (no Austruma arhīva&nbsp;— stenografētās J. Čakstes runas Austruma sanāksmēs); Stradiņš 2000; Dimants 2000</ref> Studiju laikā Čakste pētnieciskos nolūkos pievērsās [[Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonijas|Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonijām]], sevišķi [[Tobāgo]]. Universitāti viņš beidza 1886. gadā, aizstāvot diplomdarbu par [[romiešu tiesības|romiešu tiesībām]]. Pēc universitātes beigšanas viņš iestājās par tiesas amata kandidātu jaundibinātajā [[Kurzemes guberņa]]s prokuratūrā, kur kļuva par sekretāru. === Politiskā darbība === [[Attēls:Valsts domes deputāti Grosvalds, Trasuns, Čakste.gif|left|thumb|250px|Pirmās Krievijas Impērijas Valsts Domes latviešu deputāti ar palīgiem. Sēž no kreisās: [[Frīdrihs Grosvalds|F. Grosvalds]], [[Francis Trasuns|F. Trasuns]], J. Čakste (1906).]] ==== 1887—1905 ==== 1887. gadā Jāni Čaksti ievēlēja par [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s priekšnieku. Šos pienākumus viņš pildīja līdz 1901. gadam. Viņš aktīvi darbojās arī Kurzemes [[biškopība]]s biedrības un Jelgavas Sarkanā Krusta latviešu komitejas vadībā. Tāpat viņš noorganizēja Jelgavas zemkopības nodaļu, kas vēlāk pārtapa par Jelgavas lauksaimniecības biedrību. 1888. gadā Čakste atstāja darbu prokuratūrā un pierakstījās par zvērināta advokāta palīgu. Paralēli saviem darba pienākumiem viņš veicināja dažādu biedrību dibināšanu [[Kurzeme|Kurzemē]], izstrādādams to statūtus un sniegdams palīdzību to apstiprināšanā. 1888. gadā Čakste atpirka nedēļas laikrakstu "[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]" un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam bija tā izdevējs. No 1. novembra Čakste laikrakstu parakstīja arī kā tā redaktors. Redaktora pienākumus viņš pildīja līdz 1906. gadam. Galvenais uzsvars laikrakstā tika likts uz mazgruntniecības aizstāvēšanu un muižniecības privilēģiju apkarošanu. Balstoties uz Kurzemes lauku biedrību pieprasījumu, Čakste panāca [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku]] rīkošanu Jelgavā, kas notika 1895. gadā, no 15. līdz 18. jūnijam. Viņš arī bija šo svētku daļējs finansētājs&nbsp;— no prāvajiem zaudējumiem, ko radīja svētku organizēšana, Čakste personīgi sedza zaudējumus 4000 zelta rubļu apmērā. 1902. gadā Kurzemes gubernatora sasauktajā lielgruntnieku un mazgruntnieku konferencē Čakste uzstājās kā tajā esošo 40 mazgruntnieku pārstāvju vadonis. Viņš panāca, ka turpmāk oficiālajās apspriedēs, ko vadīja gubernators Sverbejevs, lauksaimniecības jautājumos pieaicināja arī mazgruntniecības pārstāvjus. [[1904]]. gada rudenī Čakste piedalījās Krievijas advokātu slepenajā kongresā, kurā tika apspriestas Krievijas absolūtisma ierobežošanas iespējas. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Čakste bija viens no Latvijas autonomijas programmas izstrādātājiem. Laikā, kad soda ekspedīcijas izvērsa represijas pret revolucionāriem, viņš kā advokāts piedalījās tiesājamo revolucionārās kustības dalībnieku aizstāvībā. ==== 1906—1920 ==== [[Attēls:Jānis Čakste 1906. gadā.jpg|thumb|200px|Jānis Čakste 1906. gadā]] 1906. gadā kā [[Progresīvā tautas partija|Progresīvās tautas partijas]] kandidātu viņu no Kurzemes ievēlēja pirmās [[Krievijas Valsts dome]]s sastāvā. Domē Čakste iestājās [[Kadetu partija|kadetu partijā]]. Poļu politiķis [[Aleksandrs Ļedņickis]] uzņēmās iniciatīvu autonomistu frakcijas dibināšanā. Vēlāk viņš minējis Čaksti kā vienu no aktīvākajiem šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Čakste piedalījās arī autonomistu frakcijas programmas izstrādē. 4. maijā Valsts domes agrārlietu komisijā viņš uzstājās ar plašu referātu par [[Baltijas provinces|Baltijas]] [[Kristīgā baznīca|baznīcu]] un pastorātu zemēm, kā arī iesniedza likumprojektu, kas paredzēja baznīcu zemju atsavināšanu par labu rentniekiem. Pēc pirmās Valsts domes atlaišanas Čakste kopā ar 168 citiem liberālajiem un sociālistu deputātiem protestēja pret [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] nelikumīgo rīcību, [[Somija|Somijā]] parakstot tā saukto [[Vīborgas deklarācija|Vīborgas deklarāciju]], par ko [[1908]]. gadā viņam nācās izciest trīs mēnešu cietumsodu Jelgavas cietumā. Bez tam viņam tika atņemtas turpmākās tiesības piedalīties sabiedriskajā darbā, tai skaitā kandidēt nākamajās Valsts domes vēlēšanās. Saskaņā ar Ļedņicka liecību, Čakste piedalījās arī vienā no nelegālajiem Krievijas mazākuma tautību kongresiem, kas notika [[1911]]. un [[1912]]. gadā. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Čakste kļuva par Jelgavas Sarkanā Krusta komitejas priekšsēdētāju. [[1915]]. gada vasarā Čakste pārcēlās uz [[Tartu|Tērbatu]] (tagad Tartu). 30. un 31. augustā viņš piedalījās latviešu bēgļu apgādāšanas organizāciju kongresā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Viņu ievēlēja par vienu no [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja|Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas]] valdes priekšsēdētāja [[Vilis Olavs|Viļa Olava]] biedriem, bet pēc Olava nāves par valdes priekšsēdētāju. Vēlāk, Pirmā pasaules kara laikā, viņš darbojās kā Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomitejas vadītājs un darīja daudz, lai nodrošinātu cilvēcīgus dzīves apstākļus. [[1916]]. gada decembrī Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja nosūtīja Čaksti uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču viņš paspēja nokļūt tikai līdz [[Stokholma]]i, kur viņu sasniedza ziņa par 1917. gada [[Februāra revolūcija|Februāra revolūciju Krievijā]]. Būdams spiests uzturēties Stokholmā vairākas nedēļas, Čakste tur sarakstīja un izdeva brošūru (67 lpp.) "Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss" (''Die Letten und ihre Latvia: Eine lettische Stimme''), kurā, starp citu, deklarēja: “Latvju tauta grib pasargāt savu tautību, paturēt vienā kopībā savu tēviju Latviju, panākt neierobežotu iespēju un brīvību noteikti vadīt Latvijā savu nacionālo, kulturālo un ekonomisko attīstību.”. [[1917]]. gada 7. maijā Čakste aktīvi piedalījās [[Kurzemes Zemes padome]]s sapulcē, kas notika Tērbatā. Viņš tika ievēlēts sapulces prezidijā, bet pēc tam par Kurzemes galveno pārstāvi sadarbībai ar Krievijas Pagaidu valdības oficiālajām iestādēm. Pēc tam Pagaidu valdība iecēla viņu par Kurzemes novada komisāru, kas stājās agrākā gubernatora vietā. Kurzemes gubernatora kanceleja un pakļautās iestādes šajā laikā bija evakuētas uz Tērbatu, bet oktobra sākumā tās pārcēlās uz [[Kazaņa|Kazaņu]]. Pildot savus komisāra pienākumus, Čakste Kurzemes gubernatora arhīvā uzdūrās bijušā gubernatora pavēlei par viņa (Čakstes) kā nevēlamas personas izsūtīšanu ārpus [[Baltijas valstis|Baltijas]]. Pavēle netika izpildīta, jo Čakste līdz ar bēgļiem Jelgavu 1915. gadā bija atstājis. {{dat|1917|5|28}} Čakste vadīja [[Tartu|Tērbatā]] pirmo latviešu juristu kongresu. ==== Latvijas Republikas dibināšanas posms ==== 1917. gada 13. oktobrī (1. oktobrī pēc vecā stila) tika nodibināta [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]]. Čakste sāka darboties tās ārlietu nodaļā, izstrādādams memorandu tekstu iesniegšanai Rietumu valstu vēstniecībām Sanktpēterburgā, protestējot pret [[Vācija]]s aneksijas plāniem Baltijā. 1918. gada 26.—28. jūnijā Čakste jau pagrīdes apstākļos vadīja Latviešu pagaidu nacionālās padomes 3. sesiju. [[1918]]. gada 11. novembrī Čakste atgriezās Latvijā, kur apmetās "Aučos". Te viņš uzzināja, ka [[Tautas padome]] 17. novembrī viņu aizmuguriski ievēlējusi par savu prezidija priekšsēdētāju. Ar telegrammu viņš tika uzaicināts piedalīties 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas aktā, taču Čakste uz to neieradās. Šis fakts historiogrāfijā netiek viennozīmīgi skaidrots. Ir izteikti pieņēmumi, ka tam pamatā varētu būt nesaskaņas starp Latviešu pagaidu nacionālās padomes un [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] pārstāvjiem. Interesanti, ka īsu brīdi atsevišķas aprindas Čaksti bija izvirzījušas arī par pirmā Latvijas Valsts ministru prezidenta kandidātu. [[Attēls:Satversmes sapulces priekšēdētājs Jānis Čakste 1921.png|thumb|270px|Satversmes sapulces priekšēdētājs Jānis Čakste atklāj svinīgo sēdi par godu valsts ''de iure'' atzīšanai 1921. gada 28. janvārī.]] 23. novembrī Tautas padome pilnvaroja viņu ārzemēs organizēt Latvijas aizstāvēšanu no [[lielinieki]]em. [[1919]]. gada janvārī Čakste ieradās [[Londona|Londonā]], bet pēc tam devās uz [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferenci]], kur uzņēmās Latvijas delegācijas vadību. Darbodamies delegācijas vadībā, viņš izstrādāja reparāciju pieprasījumu no Vācijas. 21. maijā viņš delegācijas vadību nodeva [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīdam Meierovicam]], bet pats atgriezās Latvijā. Kopš 1919. gada 13. jūlija Čakste atkal uzņēmās Tautas padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, ko vadīja līdz Satversmes sapulces sanākšanai. Šajā laikā viņš bija [[Latviešu zemnieku savienība|Zemnieku savienības biedrs]], taču vēlāk kopā ar vairākiem citiem partijas biedriem&nbsp;— [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]], [[Jānis Goldmanis|Jāni Goldmani]], [[Oto Nonācs|Oto Nonācu]] u.c.&nbsp;— viņš pameta Zemnieku savienību, nevarēdams samierināties ar [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] diktatorisko partijas vadības stilu. Pēc tam Čakste kļuva par [[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskā Centra]] biedru. 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti&nbsp;— Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un [[Rainis|Jānis Rainis]] kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku. ==== Latvijas Valsts Prezidents ==== [[Attēls:Jiri Jāksons, Jānis Čakste, Hugo Celmiņš (1925).jpg|thumb|270px|Parāde Rīgas esplanādē 1925. gada 10. maijāː no kreisās stāv Igaunijas Valsts vecākais [[Jiri Jāksons]], Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, Ministru prezidents [[Hugo Celmiņš]]; otrajā rindā centrā no kreisās: 1. – Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, 2. – ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, 6. – Latvijas armijas Galvenā štāba priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Peniķis.]] [[Attēls:Valsts prezidents J. Čakste atklāj VI dziesmu svētkus 1926.jpg|thumb|270px|Valsts prezidents Jānis Čakste atklāj VI dziesmu svētkus 1926. gadā.]] 1922. gada 14. novembrī Latvijas [[1. Saeima|pirmā Saeima]] ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties, Čaksti kā vienīgo kandidātu [[1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēja par pirmo Latvijas Valsts prezidentu]]. 1925. gada 6. novembrī otrā Saeima viņu [[1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|atkārtoti ievēlēja prezidenta amatā]]. Šoreiz uz prezidenta vēlēšanām bija uzstādīti trīs kandidāti&nbsp;— Rainis, Ulmanis un Čakste. Pirmajā balsošanas kārtā Rainis saņēma 33 sociāldemokrātu balsis, Ulmanis&nbsp;— 32 Zemnieku savienības, labējā spārna un minoritāšu balsis, bet Čakste&nbsp;— 29 centristu balsis. Otrajā kārtā sociāldemokrāti Raiņa kandidatūru vairs neizvirzīja, un Čaksti ievēlēja ar 60 balsīm par, Ulmanim saņemot 31 balsi. Prezidenta amatā Čakste izcēlās ar spēju stāvēt pāri partijām un saglabāt iespējamo [[Objektivitāte|objektivitāti]]. Tas gan netraucēja viņam atcelt no amata 1. Kurzemes divīzijas komandieri pulkvedi [[Krišs Ķūķis|Krišu Ķūķi]], kurš izcēlās ar savām simpātijām [[fašisms|fašistiskajai]] kustībai. Savu abu prezidentūru laikā viņš publicēja 402 likumus, no kuriem 261 bija pieņemti steidzamības kārtībā; 3 likumus viņš nosūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai; viņš arī apžēloja 549 notiesātas personas, starp tiem arī [[Andrievs Niedra|Andrievu Niedru]] (1926. gada aprīlī), kura apžēlošana izsauca plašu sabiedrisko rezonansi un kas bija vienīgā reize, kad Čakste sakarā ar savu darbību prezidenta amatā saņēma publisku kritiku. [[Attēls:Latvian presidentti Jānis Čakste vierailulla Suomessa; Latvian President Jānis Čakste visits Finland (1926).tif|thumb|Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste apmeklē Somiju]] Kā valsts galva Čakste 1925. gadā no 22. līdz 26. februārim bija oficiālā vizītē [[Igaunija|Igaunijā]], bet 1926. gadā no 13. līdz 19. maijam&nbsp;— [[Somija|Somijā]]. Čakste bija arī aktīvs savā akadēmiskajā darbībā. Viņš iesaistījās [[Latvijas Universitāte]]s dibināšanā, kļūdams par LU starptautisko publisko tiesību docentu, bet 1919. gada 14. novembrī viņu iecēla par profesoru. Viņš piedalījās tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes mācību programmu izstrādāšanā, kā arī mācībspēku atlasē. Universitātes piecu gadu jubilejas svētkos 1924. gada 28. septembrī viņam svinīgi piešķīra Dr. iur. honoris causa grādu. Kopš 1921. gada Čakste lasīja arī valsts tiesību lekcijas virsnieku kursos. 1925. gada 24. februārī Čaksti apbalvoja ar I šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Ģimene == [[Attēls:Cakstes gimene.PNG|thumb|270px|Jāņa Čakstes ģimene 1910. gadā. 1. rindā no kreisās&nbsp;— Justīne Čakste ar meitu Dailu klēpī, meita Maiga, Jānis Čakste, meita Aldona. 2. rindā&nbsp;— dēli Mintauts un Visvaldis, meita Janina, dēls Janis Gedimins. Priekšā sēd&nbsp;— dēli Konstantīns un Ringolds.]] Precējies 1891. gada 22. maijā ar Justīni Katrīnu Mariju Veseri (1870 Rīgā&nbsp;— 1954 Stokholmā). Laulībā dzimuši deviņi bērni: pieci dēli un četras meitas. * Visvaldis Ernsts Nikolajs (1892 Jelgavā&nbsp;— 1915 Daugavpilī), Krievijas armijas praporščiks, miris no ievainojumiem, apglabāts Daugavpils brāļu kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dzvs1915n188{{!}}article:DIVL148{{!}}page:4{{!}}query:Wiswalds%20Tschakste%20T%C5%9Fchakstes{{!}}issueType:P |title=Dzimtenes Vēstnesis&nbsp;— 1915.&nbsp;— 12. jūlijs |access-date={{dat|2016|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dzvs1915n188{{!}}article:DIVL148{{!}}page:4{{!}}query:Wiswalds%20Tschakste%20T%C5%9Fchakstes{{!}}issueType:P }}</ref> * [[Mintauts Čakste|Mintauts Fridrihs Andrejs]] (1893 Jelgavā&nbsp;— 1962 Stokholmā), jurists, precējies ar Martu (dz. Benjamiņu) ([[Antons Benjamiņš|Antona Benjamiņa]] meita no pirmās laulības) (1902—1990), viņu bērni Aija Aldona Čakste (1924—2013), Jānis Konstantins Čakste (1925—2005) un Visvaldis Gedimins Čakste.<ref>{{APPL|83}}</ref> * Janīna Leontīne Margarēte prec. Teriņa (1896 Jelgavā&nbsp;— 1978 Zviedrijā), vīrs&nbsp;— mācītājs [[Jānis Teriņš]] (1893—1980), viņu bērni Jānis Ringolds un Jēkabs Ģedimins * Jānis Kārlis Gedimins (1897 Jelgavā&nbsp;— 1979 Stokholmā), "Auču" saimnieks, neprecējies * [[Ringolds Čakste|Ringolds Pauls Miķelis]] (1898 Jelgavā&nbsp;— 1967 Baltkrievijā), ārsts Jelgavā, Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts, precējies divreiz, meitas ķīmiķes Māra Kūka un Ilze Čakste, un Inta Čakste<ref>[https://www.jelgava.lv/jaunumi/apskatama-valerijana-dadzana-pieminas-izstade/ Apskatāma Valerijana Dadžāna piemiņas izstāde] "Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes portrets atgādina par viņa saistību ar šo slaveno dzimtu – mākslinieka sieva bija Jāņa Čakstes dēla daktera Ringolda Čakstes meita Inta Čakste"</ref> un dēls Andrejs Čakste.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-115-gadiem-dzimis-arsts-ringolds-cakste/ |title=Pirms 115 gadiem dzimis ārsts Ringolds Čakste |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140813123706/http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-115-gadiem-dzimis-arsts-ringolds-cakste/ |archivedate={{dat|2014|08|13||bez}} }}</ref> * [[Konstantīns Čakste|Konstantīns Jēkabs Marģers]] (1901 Jelgavā&nbsp;— 1945 Polijā), jurists, sieva Anastasija (dz. Stīpnieks) (1909—1995), meitas Anna Justīne Čakste-Rollinsa (''Rollinss''; 1936) un Katrīna Čakste-Vilsone (''Wilson''). * Aldona Paula Karolīne prec. Tepfere (1903 Jelgavā&nbsp;— 1991 Stokholmā), tēlniece, vīrs&nbsp;— Latvijas armijas ģenerālis [[Verners Tepfers]] (1893—1958), meitas Barbara Karolīna (1931), Jana Kristīne (1934) un Aldona Irēna (1939).<ref>[http://www.jzb.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/1103/ Jelgavas Zinatniskā bibliotēka]{{Novecojusi saite}}</ref> * Maiga Elizabete Marija prec. Šīrons (1904 Jelgavā&nbsp;— 1984 Latvijā), vīrs&nbsp;— jurists Teodors Šīrons (1899—1959), bērni Ināra Šīrone (1933—2015) un Valdis Šīrons (1934—2016), izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Maiga-Sirons |title=Maiga Šīrons |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130813055753/http://nekropole.info/lv/Maiga-Sirons }}</ref> * Daila Ida Vilhelmīne prec. Zemgals (1909 Jelgavā&nbsp;— 2004 Zviedrijā), vīrs&nbsp;— jurists Pauls Zemgals (1911—1977) (otrā Latvijas prezidenta [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] dēls), 3 meitas un 1 dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Daila-Zemgals |title=Daila Zemgals |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130813084327/http://nekropole.info/lv/Daila-Zemgals }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jgzi1991n083{{!}}article:DIVL142{{!}}query:%C4%8Cakstes%20%C4%8Cakste%20%C4%8Cakstes{{!}}issueType:P |title=Jelgavas Ziņotājs.&nbsp;— 1991.&nbsp;— 25. maijs |access-date={{dat|2016|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jgzi1991n083{{!}}article:DIVL142{{!}}query:%C4%8Cakstes%20%C4%8Cakste%20%C4%8Cakstes{{!}}issueType:P }}</ref> == Piemiņa == [[Attēls:Čakstes pieminekļa atklāšana Jelgavā 1930.jpg|thumb|270px|J. Čakstes pieminekļa atklāšana Jelgavā 1930. gadā.]] 1927. gada 14. marta vakarā Čakste mira. Viņš apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]], kur 1935. gadā atklāts [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārļa Jansona]] veidots piemineklis.<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=898 Latvijas Valsts prezidenti: Jānis Čakste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514050911/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=898 |date={{dat|2011|05|14||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1930. gadā Jelgavas [[Pētera akadēmija]]s priekšā atklāja Jansona veidoto bronzas pieminekli par godu prezidentam Jānim Čakstem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Video: 1930. gadā Jelgavā atklāj Jāņa Čakstes pieminekli |date=2015. gada 20. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/45990235/video-1930-gada-jelgava-atklaj-jana-cakstes-pieminekli |accessdate=2016. gada 15. martā}}</ref> kuru iznīcināja Latvijas PSR laikā 1949. gadā. 1998. gada 7. novembrī [[Šveice|Šveicē]] Jungfraujohas kalnā atklāja Brīvības halli, kas veltīta 100 lielākajiem pasaules demokrātiem. Līdzās tādiem vārdiem kā [[Vudro Vilsons]], [[Vinstons Čērčils]] un [[Ichaks Rabins]] te minēts arī Jāņa Čakstes vārds.<ref>[http://www.liberal-international.org/editorialIndex.asp?ia_id=931 Hall of Freedom] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310123244/http://www.liberal-international.org/editorialIndex.asp?ia_id=931 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }} {{en ikona}}</ref> 1998. gadā Jelgavnieku klubs "Sendienas" un [[Jelgavas Latviešu biedrība]] aicināja [[Jelgavas dome|Jelgavas domi]] atjaunot viņa pieminekli tā vēsturiskajā vietā pretim Jelgavas akadēmijai un iebilda pieminekļa novietošanai laukumā pie [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca|Svētās Trīsvienības baznīcas]] torņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Čakstes piemineklim jāatrodas tā vēsturiskajā vietā |date=1998. gada 23. maijs |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://zz.lv/arhivs/cakstes-piemineklim-jaatrodas-ta-vesturiskaja-vieta/ |access-date=2016. gada 15. martā}}</ref> {{dat|2003|11|14||bez}} [[Jelgava|Jelgavā]] [[Lielā iela (Jelgava)|Lielās]] un [[Akadēmijas iela (Jelgava)|Akadēmijas ielas]] krustojumā, laukumā pie Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atklāja tēlnieces [[Arta Dumpe|Artas Dumpes]] veidoto pieminekli Jānim Čakstem. Uz pieminekļa ir attēloti prezidenta vārdi: "Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā palikusi stipra caur latviešu tautas vienprātību un plauks un zels tālāk". <gallery> Attēls:J. Čakstes piemineklis pie Latvijas bankas Jelgavas nodaļas.jpg|J. Čakstes piemineklis pretī [[Latvijas Banka]]s Jelgavas nodaļai (1931). Attēls:Jelgava, J. Čakstes piemineklis 2003-12-13 - panoramio.jpg|Piemineklis Jānim Čakstem [[Jelgava|Jelgavā]] (2009). Attēls:J. Chakstes piemineklis.JPG|Jāņa Čakstes piemineklis Rīgā, Meža kapos. Attēls:Latvia stamp Ya.Chakste 1998 10.jpg|[[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] Jānim Čakstem 1998. gadā veltīta pastmarka </gallery> == Skatīt arī == * [[1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]] * [[1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://latvians.com/en/Reading/Cakste/envelope-album.php Pirmā Latvijas Prezidenta Jāņa Čakstes Piemiņai (albums, 1927)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081011124556/http://latvians.com/en/Reading/Cakste/envelope-album.php |date={{dat|2008|10|11||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110514050911/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=898 Jāņa Čakstes oficiālā biogrāfija] * [http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/janis-cakste Biogrāfija] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents]] | periods = {{dat|1922|11|14|N}} — {{dat|1927|3|14|N}} | pirms = — | pēc = [[Gustavs Zemgals]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas prezidenti}} {{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Kurzemes guberņas}} {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čakste, Jānis}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Demokrātiskā Centra politiķi]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] kcuxaoequytzkgg8yw23ujpymu07od3 4523533 4523532 2026-09-17T11:54:09Z ~2026-50278-60 150484 pamainiju atpakal 4523533 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Kristaps Čakste | vārds_orģ = | attēls = Janis Cakste.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = 1. [[Latvijas Valsts prezidents]] | term_sākums = {{dat|1922|11|14|N}} | term_beigas = {{dat|1927|3|14|N}} | premjers = [[Zigfrīds Anna Meierovics]]<br />[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]<br />[[Voldemārs Zāmuēls]]<br />[[Hugo Celmiņš]]<br />[[Kārlis Ulmanis]]<br />[[Arturs Alberings]]<br />[[Marģers Skujenieks]] | priekštecis = —* | pēctecis = [[Gustavs Zemgals]] | dzim_dati = {{dat|1859|9|14}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Lielsesavas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1927|3|14|1859|9|14}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = [[Rīgas Meža kapi]] | tautība = | partija = [[Progresīvā tautas partija]]<br />[[Kadetu partija]]<br />[[Latviešu zemnieku savienība]]<br />[[Demokrātiskais Centrs]] | tēvs = Krišjānis Čakste | māte = Karolīne Čakste (Zirne) | dzīvesb = Justīne (dzimusi Vesere) | bērni = Visvaldis, [[Mintauts Čakste|Mintauts]], Janīna, Gedimīns, [[Ringolds Čakste|Ringolds]], [[Konstantīns Čakste|Konstantīns]], Aldona, Maiga, Daila | profesija = [[tiesību zinātne|Jurists]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Jāņa Čakstes paraksts.svg | paraksts_izm = 200px | piezīmes = <nowiki>*</nowiki> Amats izveidots }} '''Jānis Kristaps Čakste''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1859|9|14|L}}|{{dat||9|1}}}}, miris {{dat|1927|3|14}}) bija pirmais [[Latvijas Valsts prezidents]].<ref name="treijs">{{Grāmatas atsauce |title= Prezidenti: Latvijas valsts un ministru prezidenti (1918—1940) |last= Treijs |first= Rihards |authorlink= |year= 2004 |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |isbn= 9984-731-47-2 |page= |pages= |url= }}</ref> == Dzīvesgājums == === Izcelsme un izglītība === Jānis Kristaps Čakste dzimis {{dat|1859|9|14}} (pēc vecā stila&nbsp;— {{dat||09|1}}) kā trešais bērns [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķa]] [[Lielsesavas pagasts|Lielsesavas pagasta]] "Čakstu Zirņu" saimnieka Krišjāņa Čakstes ''alias'' Zirnis (1827-) un Karlīnes Matildes (dzimušas Narunovskas, 1835-) ģimenē (māju vieta tagadējā [[Sesavas pagasts|Sesavas pagastā]]).<ref>Sesavas luterāņu draudzes dzimušo reģistrs&nbsp;— 1859. gads&nbsp;— Nr.189</ref> Vecākais bērns vecākiem bijis Jānis (1853), tad Anna Marija (1856), bet jaunākā Hermīne Otīlija (1865).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0309054572{{!}}page:14{{!}}issueType:B |title=Jānis Čakste.&nbsp;— 1928.&nbsp;— 10.—14.lpp. |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0309054572{{!}}page:14{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> Viņa vectēvs sākotnēji saņēma uzvārdu Zirnis, bet vēlāk tika saukts māju vārdā, kas vēlāk arī ierakstīts dokumentos. Čakstes vecāki nomāja [[Bērsteles muiža|Bērsteles muižu]], kā arī pārvaldīja [[Dzirnavas|vējdzirnavas]] un [[Ķieģelis|ķieģeļu]] cepli, bet vēlāk iepirka [[Vecsvirlaukas pagasts|Vecsvirlaukas]] (vēlāk [[Salgales pagasts|Salgales]]) pagasta "[[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"|Aučus]]". Pirmo izglītību Čakste ieguva mājskolotājas vadībā. No 1872. gada izglītību viņš turpināja [[Jelgava]]s Sv. Annas elementārskolā, pēc tam 1875. gadā iestājās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]].<ref>Janīna Šūberte. ''Jānis Čakste un Jelgava''. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2006. 15.-16. lpp. ISBN 9984-783-68-5</ref> Aptuveni 60% no ģimnāzijas audzēkņiem bija [[vācieši]]. [[Latvieši]] sāka rīkot tā sauktos skolēnu vakarus, kuros tika noturēti dažādi priekšlasījumi. Vakaru noturēšanai Čakste bija atvēlējis savu dzīvokli. Arī viņš pats uzstājās ar dažādiem referātiem. Ģimnāziju viņš pabeidza 1882. gada pavasarī un rudenī iestājās [[Maskavas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē. [[Maskava|Maskavā]] Čakste iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], kura vadībā iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Pēc Čakstes ierosmes {{dat|1883|10|31||bez}} tika nodibināta [[Maskavas latvju studentu biedrība]], kura vēlāk kļuva pārtapa par [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|Akadēmisko vienību "Austrums"]]. Visu savu studiju laiku viņš ieņēma tās priekšsēdētāja amatu. Viņa dēli [[Mintauts Čakste|Mintauts]], [[Konstantīns Čakste]] un znots [[Verners Tepfers]] bija visietekmīgākie ''Austruma'' biedri [[organizācija]]s pastāvēšanas vēsturē, kuri noteica tās ideoloģiju, stratēģiju, virzību gandrīz 75 gadus, ''Austrums'' lielā mērā ir Čakstes organizācija.<ref>Čakste 1999 (no Austruma arhīva&nbsp;— stenografētās J. Čakstes runas Austruma sanāksmēs); Stradiņš 2000; Dimants 2000</ref> Studiju laikā Čakste pētnieciskos nolūkos pievērsās [[Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonijas|Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonijām]], sevišķi [[Tobāgo]]. Universitāti viņš beidza 1886. gadā, aizstāvot diplomdarbu par [[romiešu tiesības|romiešu tiesībām]]. Pēc universitātes beigšanas viņš iestājās par tiesas amata kandidātu jaundibinātajā [[Kurzemes guberņa]]s prokuratūrā, kur kļuva par sekretāru. === Politiskā darbība === [[Attēls:Valsts domes deputāti Grosvalds, Trasuns, Čakste.gif|left|thumb|250px|Pirmās Krievijas Impērijas Valsts Domes latviešu deputāti ar palīgiem. Sēž no kreisās: [[Frīdrihs Grosvalds|F. Grosvalds]], [[Francis Trasuns|F. Trasuns]], J. Čakste (1906).]] ==== 1887—1905 ==== 1887. gadā Jāni Čaksti ievēlēja par [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s priekšnieku. Šos pienākumus viņš pildīja līdz 1901. gadam. Viņš aktīvi darbojās arī Kurzemes [[biškopība]]s biedrības un Jelgavas Sarkanā Krusta latviešu komitejas vadībā. Tāpat viņš noorganizēja Jelgavas zemkopības nodaļu, kas vēlāk pārtapa par Jelgavas lauksaimniecības biedrību. 1888. gadā Čakste atstāja darbu prokuratūrā un pierakstījās par zvērināta advokāta palīgu. Paralēli saviem darba pienākumiem viņš veicināja dažādu biedrību dibināšanu [[Kurzeme|Kurzemē]], izstrādādams to statūtus un sniegdams palīdzību to apstiprināšanā. 1888. gadā Čakste atpirka nedēļas laikrakstu "[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]" un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam bija tā izdevējs. No 1. novembra Čakste laikrakstu parakstīja arī kā tā redaktors. Redaktora pienākumus viņš pildīja līdz 1906. gadam. Galvenais uzsvars laikrakstā tika likts uz mazgruntniecības aizstāvēšanu un muižniecības privilēģiju apkarošanu. Balstoties uz Kurzemes lauku biedrību pieprasījumu, Čakste panāca [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku]] rīkošanu Jelgavā, kas notika 1895. gadā, no 15. līdz 18. jūnijam. Viņš arī bija šo svētku daļējs finansētājs&nbsp;— no prāvajiem zaudējumiem, ko radīja svētku organizēšana, Čakste personīgi sedza zaudējumus 4000 zelta rubļu apmērā. 1902. gadā Kurzemes gubernatora sasauktajā lielgruntnieku un mazgruntnieku konferencē Čakste uzstājās kā tajā esošo 40 mazgruntnieku pārstāvju vadonis. Viņš panāca, ka turpmāk oficiālajās apspriedēs, ko vadīja gubernators Sverbejevs, lauksaimniecības jautājumos pieaicināja arī mazgruntniecības pārstāvjus. [[1904]]. gada rudenī Čakste piedalījās Krievijas advokātu slepenajā kongresā, kurā tika apspriestas Krievijas absolūtisma ierobežošanas iespējas. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Čakste bija viens no Latvijas autonomijas programmas izstrādātājiem. Laikā, kad soda ekspedīcijas izvērsa represijas pret revolucionāriem, viņš kā advokāts piedalījās tiesājamo revolucionārās kustības dalībnieku aizstāvībā. ==== 1906—1920 ==== [[Attēls:Jānis Čakste 1906. gadā.jpg|thumb|200px|Jānis Čakste 1906. gadā]] 1906. gadā kā [[Progresīvā tautas partija|Progresīvās tautas partijas]] kandidātu viņu no Kurzemes ievēlēja pirmās [[Krievijas Valsts dome]]s sastāvā. Domē Čakste iestājās [[Kadetu partija|kadetu partijā]]. Poļu politiķis [[Aleksandrs Ļedņickis]] uzņēmās iniciatīvu autonomistu frakcijas dibināšanā. Vēlāk viņš minējis Čaksti kā vienu no aktīvākajiem šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Čakste piedalījās arī autonomistu frakcijas programmas izstrādē. 4. maijā Valsts domes agrārlietu komisijā viņš uzstājās ar plašu referātu par [[Baltijas provinces|Baltijas]] [[Kristīgā baznīca|baznīcu]] un pastorātu zemēm, kā arī iesniedza likumprojektu, kas paredzēja baznīcu zemju atsavināšanu par labu rentniekiem. Pēc pirmās Valsts domes atlaišanas Čakste kopā ar 168 citiem liberālajiem un sociālistu deputātiem protestēja pret [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] nelikumīgo rīcību, [[Somija|Somijā]] parakstot tā saukto [[Vīborgas deklarācija|Vīborgas deklarāciju]], par ko [[1908]]. gadā viņam nācās izciest trīs mēnešu cietumsodu Jelgavas cietumā. Bez tam viņam tika atņemtas turpmākās tiesības piedalīties sabiedriskajā darbā, tai skaitā kandidēt nākamajās Valsts domes vēlēšanās. Saskaņā ar Ļedņicka liecību, Čakste piedalījās arī vienā no nelegālajiem Krievijas mazākuma tautību kongresiem, kas notika [[1911]]. un [[1912]]. gadā. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Čakste kļuva par Jelgavas Sarkanā Krusta komitejas priekšsēdētāju. [[1915]]. gada vasarā Čakste pārcēlās uz [[Tartu|Tērbatu]] (tagad Tartu). 30. un 31. augustā viņš piedalījās latviešu bēgļu apgādāšanas organizāciju kongresā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Viņu ievēlēja par vienu no [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja|Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas]] valdes priekšsēdētāja [[Vilis Olavs|Viļa Olava]] biedriem, bet pēc Olava nāves par valdes priekšsēdētāju. Vēlāk, Pirmā pasaules kara laikā, viņš darbojās kā Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomitejas vadītājs un darīja daudz, lai nodrošinātu cilvēcīgus dzīves apstākļus. [[1916]]. gada decembrī Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja nosūtīja Čaksti uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču viņš paspēja nokļūt tikai līdz [[Stokholma]]i, kur viņu sasniedza ziņa par 1917. gada [[Februāra revolūcija|Februāra revolūciju Krievijā]]. Būdams spiests uzturēties Stokholmā vairākas nedēļas, Čakste tur sarakstīja un izdeva brošūru (67 lpp.) "Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss" (''Die Letten und ihre Latvia: Eine lettische Stimme''), kurā, starp citu, deklarēja: “Latvju tauta grib pasargāt savu tautību, paturēt vienā kopībā savu tēviju Latviju, panākt neierobežotu iespēju un brīvību noteikti vadīt Latvijā savu nacionālo, kulturālo un ekonomisko attīstību.”. [[1917]]. gada 7. maijā Čakste aktīvi piedalījās [[Kurzemes Zemes padome]]s sapulcē, kas notika Tērbatā. Viņš tika ievēlēts sapulces prezidijā, bet pēc tam par Kurzemes galveno pārstāvi sadarbībai ar Krievijas Pagaidu valdības oficiālajām iestādēm. Pēc tam Pagaidu valdība iecēla viņu par Kurzemes novada komisāru, kas stājās agrākā gubernatora vietā. Kurzemes gubernatora kanceleja un pakļautās iestādes šajā laikā bija evakuētas uz Tērbatu, bet oktobra sākumā tās pārcēlās uz [[Kazaņa|Kazaņu]]. Pildot savus komisāra pienākumus, Čakste Kurzemes gubernatora arhīvā uzdūrās bijušā gubernatora pavēlei par viņa (Čakstes) kā nevēlamas personas izsūtīšanu ārpus [[Baltijas valstis|Baltijas]]. Pavēle netika izpildīta, jo Čakste līdz ar bēgļiem Jelgavu 1915. gadā bija atstājis. {{dat|1917|5|28}} Čakste vadīja [[Tartu|Tērbatā]] pirmo latviešu juristu kongresu. ==== Latvijas Republikas dibināšanas posms ==== 1917. gada 13. oktobrī (1. oktobrī pēc vecā stila) tika nodibināta [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]]. Čakste sāka darboties tās ārlietu nodaļā, izstrādādams memorandu tekstu iesniegšanai Rietumu valstu vēstniecībām Sanktpēterburgā, protestējot pret [[Vācija]]s aneksijas plāniem Baltijā. 1918. gada 26.—28. jūnijā Čakste jau pagrīdes apstākļos vadīja Latviešu pagaidu nacionālās padomes 3. sesiju. [[1918]]. gada 11. novembrī Čakste atgriezās Latvijā, kur apmetās "Aučos". Te viņš uzzināja, ka [[Tautas padome]] 17. novembrī viņu aizmuguriski ievēlējusi par savu prezidija priekšsēdētāju. Ar telegrammu viņš tika uzaicināts piedalīties 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas aktā, taču Čakste uz to neieradās. Šis fakts historiogrāfijā netiek viennozīmīgi skaidrots. Ir izteikti pieņēmumi, ka tam pamatā varētu būt nesaskaņas starp Latviešu pagaidu nacionālās padomes un [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] pārstāvjiem. Interesanti, ka īsu brīdi atsevišķas aprindas Čaksti bija izvirzījušas arī par pirmā Latvijas Valsts ministru prezidenta kandidātu. [[Attēls:Satversmes sapulces priekšēdētājs Jānis Čakste 1921.png|thumb|270px|Satversmes sapulces priekšēdētājs Jānis Čakste atklāj svinīgo sēdi par godu valsts ''de iure'' atzīšanai 1921. gada 28. janvārī.]] 23. novembrī Tautas padome pilnvaroja viņu ārzemēs organizēt Latvijas aizstāvēšanu no [[lielinieki]]em. [[1919]]. gada janvārī Čakste ieradās [[Londona|Londonā]], bet pēc tam devās uz [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferenci]], kur uzņēmās Latvijas delegācijas vadību. Darbodamies delegācijas vadībā, viņš izstrādāja reparāciju pieprasījumu no Vācijas. 21. maijā viņš delegācijas vadību nodeva [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīdam Meierovicam]], bet pats atgriezās Latvijā. Kopš 1919. gada 13. jūlija Čakste atkal uzņēmās Tautas padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, ko vadīja līdz Satversmes sapulces sanākšanai. Šajā laikā viņš bija [[Latviešu zemnieku savienība|Zemnieku savienības biedrs]], taču vēlāk kopā ar vairākiem citiem partijas biedriem&nbsp;— [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]], [[Jānis Goldmanis|Jāni Goldmani]], [[Oto Nonācs|Oto Nonācu]] u.c.&nbsp;— viņš pameta Zemnieku savienību, nevarēdams samierināties ar [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] diktatorisko partijas vadības stilu. Pēc tam Čakste kļuva par [[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskā Centra]] biedru. 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti&nbsp;— Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un [[Rainis|Jānis Rainis]] kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku. ==== Latvijas Valsts Prezidents ==== [[Attēls:Jiri Jāksons, Jānis Čakste, Hugo Celmiņš (1925).jpg|thumb|270px|Parāde Rīgas esplanādē 1925. gada 10. maijāː no kreisās stāv Igaunijas Valsts vecākais [[Jiri Jāksons]], Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, Ministru prezidents [[Hugo Celmiņš]]; otrajā rindā centrā no kreisās: 1. – Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, 2. – ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, 6. – Latvijas armijas Galvenā štāba priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Peniķis.]] [[Attēls:Valsts prezidents J. Čakste atklāj VI dziesmu svētkus 1926.jpg|thumb|270px|Valsts prezidents Jānis Čakste atklāj VI dziesmu svētkus 1926. gadā.]] 1922. gada 14. novembrī Latvijas [[1. Saeima|pirmā Saeima]] ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties, Čaksti kā vienīgo kandidātu [[1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēja par pirmo Latvijas Valsts prezidentu]]. 1925. gada 6. novembrī otrā Saeima viņu [[1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|atkārtoti ievēlēja prezidenta amatā]]. Šoreiz uz prezidenta vēlēšanām bija uzstādīti trīs kandidāti&nbsp;— Rainis, Ulmanis un Čakste. Pirmajā balsošanas kārtā Rainis saņēma 33 sociāldemokrātu balsis, Ulmanis&nbsp;— 32 Zemnieku savienības, labējā spārna un minoritāšu balsis, bet Čakste&nbsp;— 29 centristu balsis. Otrajā kārtā sociāldemokrāti Raiņa kandidatūru vairs neizvirzīja, un Čaksti ievēlēja ar 60 balsīm par, Ulmanim saņemot 31 balsi. Prezidenta amatā Čakste izcēlās ar spēju stāvēt pāri partijām un saglabāt iespējamo [[Objektivitāte|objektivitāti]]. Tas gan netraucēja viņam atcelt no amata 1. Kurzemes divīzijas komandieri pulkvedi [[Krišs Ķūķis|Krišu Ķūķi]], kurš izcēlās ar savām simpātijām [[fašisms|fašistiskajai]] kustībai. Savu abu prezidentūru laikā viņš publicēja 402 likumus, no kuriem 261 bija pieņemti steidzamības kārtībā; 3 likumus viņš nosūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai; viņš arī apžēloja 549 notiesātas personas, starp tiem arī [[Andrievs Niedra|Andrievu Niedru]] (1926. gada aprīlī), kura apžēlošana izsauca plašu sabiedrisko rezonansi un kas bija vienīgā reize, kad Čakste sakarā ar savu darbību prezidenta amatā saņēma publisku kritiku. [[Attēls:Latvian presidentti Jānis Čakste vierailulla Suomessa; Latvian President Jānis Čakste visits Finland (1926).tif|thumb|Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste apmeklē Somiju]] Kā valsts galva Čakste 1925. gadā no 22. līdz 26. februārim bija oficiālā vizītē [[Igaunija|Igaunijā]], bet 1926. gadā no 13. līdz 19. maijam&nbsp;— [[Somija|Somijā]]. Čakste bija arī aktīvs savā akadēmiskajā darbībā. Viņš iesaistījās [[Latvijas Universitāte]]s dibināšanā, kļūdams par LU starptautisko publisko tiesību docentu, bet 1919. gada 14. novembrī viņu iecēla par profesoru. Viņš piedalījās tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes mācību programmu izstrādāšanā, kā arī mācībspēku atlasē. Universitātes piecu gadu jubilejas svētkos 1924. gada 28. septembrī viņam svinīgi piešķīra Dr. iur. honoris causa grādu. Kopš 1921. gada Čakste lasīja arī valsts tiesību lekcijas virsnieku kursos. 1925. gada 24. februārī Čaksti apbalvoja ar I šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Ģimene == [[Attēls:Cakstes gimene.PNG|thumb|270px|Jāņa Čakstes ģimene 1910. gadā. 1. rindā no kreisās&nbsp;— Justīne Čakste ar meitu Dailu klēpī, meita Maiga, Jānis Čakste, meita Aldona. 2. rindā&nbsp;— dēli Mintauts un Visvaldis, meita Janina, dēls Janis Gedimins. Priekšā sēd&nbsp;— dēli Konstantīns un Ringolds.]] Precējies 1891. gada 22. maijā ar Justīni Katrīnu Mariju Veseri (1870 Rīgā&nbsp;— 1954 Stokholmā). Laulībā dzimuši deviņi bērni: pieci dēli un četras meitas. * Visvaldis Ernsts Nikolajs (1892 Jelgavā&nbsp;— 1915 Daugavpilī), Krievijas armijas praporščiks, miris no ievainojumiem, apglabāts Daugavpils brāļu kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dzvs1915n188{{!}}article:DIVL148{{!}}page:4{{!}}query:Wiswalds%20Tschakste%20T%C5%9Fchakstes{{!}}issueType:P |title=Dzimtenes Vēstnesis&nbsp;— 1915.&nbsp;— 12. jūlijs |access-date={{dat|2016|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dzvs1915n188{{!}}article:DIVL148{{!}}page:4{{!}}query:Wiswalds%20Tschakste%20T%C5%9Fchakstes{{!}}issueType:P }}</ref> * [[Mintauts Čakste|Mintauts Fridrihs Andrejs]] (1893 Jelgavā&nbsp;— 1962 Stokholmā), jurists, precējies ar Martu (dz. Benjamiņu) ([[Antons Benjamiņš|Antona Benjamiņa]] meita no pirmās laulības) (1902—1990), viņu bērni Aija Aldona Čakste (1924—2013), Jānis Konstantins Čakste (1925—2005) un Visvaldis Gedimins Čakste.<ref>{{APPL|83}}</ref> * Janīna Leontīne Margarēte prec. Teriņa (1896 Jelgavā&nbsp;— 1978 Zviedrijā), vīrs&nbsp;— mācītājs [[Jānis Teriņš]] (1893—1980), viņu bērni Jānis Ringolds un Jēkabs Ģedimins * Jānis Kārlis Gedimins (1897 Jelgavā&nbsp;— 1979 Stokholmā), "Auču" saimnieks, neprecējies * [[Ringolds Čakste|Ringolds Pauls Miķelis]] (1898 Jelgavā&nbsp;— 1967 Baltkrievijā), ārsts Jelgavā, Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts, precējies divreiz, meitas ķīmiķes Māra Kūka un Ilze Čakste, un Inta Čakste<ref>[https://www.jelgava.lv/jaunumi/apskatama-valerijana-dadzana-pieminas-izstade/ Apskatāma Valerijana Dadžāna piemiņas izstāde] "Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes portrets atgādina par viņa saistību ar šo slaveno dzimtu – mākslinieka sieva bija Jāņa Čakstes dēla daktera Ringolda Čakstes meita Inta Čakste"</ref> un dēls Andrejs Čakste.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-115-gadiem-dzimis-arsts-ringolds-cakste/ |title=Pirms 115 gadiem dzimis ārsts Ringolds Čakste |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140813123706/http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-115-gadiem-dzimis-arsts-ringolds-cakste/ |archivedate={{dat|2014|08|13||bez}} }}</ref> * [[Konstantīns Čakste|Konstantīns Jēkabs Marģers]] (1901 Jelgavā&nbsp;— 1945 Polijā), jurists, sieva Anastasija (dz. Stīpnieks) (1909—1995), meitas Anna Justīne Čakste-Rollinsa (''Rollinss''; 1936) un Katrīna Čakste-Vilsone (''Wilson''). * Aldona Paula Karolīne prec. Tepfere (1903 Jelgavā&nbsp;— 1991 Stokholmā), tēlniece, vīrs&nbsp;— Latvijas armijas ģenerālis [[Verners Tepfers]] (1893—1958), meitas Barbara Karolīna (1931), Jana Kristīne (1934) un Aldona Irēna (1939).<ref>[http://www.jzb.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/1103/ Jelgavas Zinatniskā bibliotēka]{{Novecojusi saite}}</ref> * Maiga Elizabete Marija prec. Šīrons (1904 Jelgavā&nbsp;— 1984 Latvijā), vīrs&nbsp;— jurists Teodors Šīrons (1899—1959), bērni Ināra Šīrone (1933—2015) un Valdis Šīrons (1934—2016), izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Maiga-Sirons |title=Maiga Šīrons |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130813055753/http://nekropole.info/lv/Maiga-Sirons }}</ref> * Daila Ida Vilhelmīne prec. Zemgals (1909 Jelgavā&nbsp;— 2004 Zviedrijā), vīrs&nbsp;— jurists Pauls Zemgals (1911—1977) (otrā Latvijas prezidenta [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] dēls), 3 meitas un 1 dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Daila-Zemgals |title=Daila Zemgals |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130813084327/http://nekropole.info/lv/Daila-Zemgals }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jgzi1991n083{{!}}article:DIVL142{{!}}query:%C4%8Cakstes%20%C4%8Cakste%20%C4%8Cakstes{{!}}issueType:P |title=Jelgavas Ziņotājs.&nbsp;— 1991.&nbsp;— 25. maijs |access-date={{dat|2016|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jgzi1991n083{{!}}article:DIVL142{{!}}query:%C4%8Cakstes%20%C4%8Cakste%20%C4%8Cakstes{{!}}issueType:P }}</ref> == Piemiņa == [[Attēls:Čakstes pieminekļa atklāšana Jelgavā 1930.jpg|thumb|270px|J. Čakstes pieminekļa atklāšana Jelgavā 1930. gadā.]] 1927. gada 14. marta vakarā Čakste mira. Viņš apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]], kur 1935. gadā atklāts [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārļa Jansona]] veidots piemineklis.<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=898 Latvijas Valsts prezidenti: Jānis Čakste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514050911/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=898 |date={{dat|2011|05|14||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1930. gadā Jelgavas [[Pētera akadēmija]]s priekšā atklāja Jansona veidoto bronzas pieminekli par godu prezidentam Jānim Čakstem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Video: 1930. gadā Jelgavā atklāj Jāņa Čakstes pieminekli |date=2015. gada 20. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/45990235/video-1930-gada-jelgava-atklaj-jana-cakstes-pieminekli |accessdate=2016. gada 15. martā}}</ref> kuru iznīcināja Latvijas PSR laikā 1949. gadā. 1998. gada 7. novembrī [[Šveice|Šveicē]] Jungfraujohas kalnā atklāja Brīvības halli, kas veltīta 100 lielākajiem pasaules demokrātiem. Līdzās tādiem vārdiem kā [[Vudro Vilsons]], [[Vinstons Čērčils]] un [[Ichaks Rabins]] te minēts arī Jāņa Čakstes vārds.<ref>[http://www.liberal-international.org/editorialIndex.asp?ia_id=931 Hall of Freedom] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310123244/http://www.liberal-international.org/editorialIndex.asp?ia_id=931 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }} {{en ikona}}</ref> 1998. gadā Jelgavnieku klubs "Sendienas" un [[Jelgavas Latviešu biedrība]] aicināja [[Jelgavas dome|Jelgavas domi]] atjaunot viņa pieminekli tā vēsturiskajā vietā pretim Jelgavas akadēmijai un iebilda pieminekļa novietošanai laukumā pie [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca|Svētās Trīsvienības baznīcas]] torņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Čakstes piemineklim jāatrodas tā vēsturiskajā vietā |date=1998. gada 23. maijs |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://zz.lv/arhivs/cakstes-piemineklim-jaatrodas-ta-vesturiskaja-vieta/ |access-date=2016. gada 15. martā}}</ref> {{dat|2003|11|14||bez}} [[Jelgava|Jelgavā]] [[Lielā iela (Jelgava)|Lielās]] un [[Akadēmijas iela (Jelgava)|Akadēmijas ielas]] krustojumā, laukumā pie Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atklāja tēlnieces [[Arta Dumpe|Artas Dumpes]] veidoto pieminekli Jānim Čakstem. Uz pieminekļa ir attēloti prezidenta vārdi: "Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā palikusi stipra caur latviešu tautas vienprātību un plauks un zels tālāk". <gallery> Attēls:J. Čakstes piemineklis pie Latvijas bankas Jelgavas nodaļas.jpg|J. Čakstes piemineklis pretī [[Latvijas Banka]]s Jelgavas nodaļai (1931). Attēls:Jelgava, J. Čakstes piemineklis 2003-12-13 - panoramio.jpg|Piemineklis Jānim Čakstem [[Jelgava|Jelgavā]] (2009). Attēls:J. Chakstes piemineklis.JPG|Jāņa Čakstes piemineklis Rīgā, Meža kapos. Attēls:Latvia stamp Ya.Chakste 1998 10.jpg|[[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] Jānim Čakstem 1998. gadā veltīta pastmarka </gallery> == Skatīt arī == * [[1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]] * [[1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://latvians.com/en/Reading/Cakste/envelope-album.php Pirmā Latvijas Prezidenta Jāņa Čakstes Piemiņai (albums, 1927)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081011124556/http://latvians.com/en/Reading/Cakste/envelope-album.php |date={{dat|2008|10|11||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110514050911/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=898 Jāņa Čakstes oficiālā biogrāfija] * [http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/janis-cakste Biogrāfija] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents]] | periods = {{dat|1922|11|14|N}} — {{dat|1927|3|14|N}} | pirms = — | pēc = [[Gustavs Zemgals]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas prezidenti}} {{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Kurzemes guberņas}} {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čakste, Jānis}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Demokrātiskā Centra politiķi]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] 5qee3yuokcpjn1ttznpqz7q4ti9ingx Ribņika 0 4602 4523415 4271094 2026-09-16T22:05:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523415 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ribņika | official_name = ''Rybnik'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline =Rybnik rynek373.jpg | imagesize = | image_caption = Ribņikas centrālais laukums | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Poland#Silēzijas vojevodiste | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Silēzijas vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = pilsēta ar apriņķa tiesībām | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1327 | area_total_km2 = 148 | population_as_of = 2009 | population_total = 141387 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 50 | latm = 05 | lats = 23 | latNS = N | longd = 18 | longm = 31 | longs = 58 | longEW = E | elevation_m = 243 | website = {{url|http://www.rybnik.pl/}} }} '''Ribņika''' ({{val-pl|Rybnik}}) ir pilsēta [[Polija]]s dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] uz dienvidiem no [[Augšsilēzijas aglomerācija]]s netālu no [[Čehija]]s robežas. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] zivjaudzēšanas centrs. No 1437. līdz 1532. gadam Ribņika bija atsevišķas hercogistes galvaspilsēta. Mūsdienās Ribņikas ogļu rajona (''Rybnicki Okręg Węglowy, ROW'') centrs. [[Akmeņogles|Akmeņogļu]] ieguve. Metalurģija. Liela [[termoelektrostacija]]. ASV mašīnbūves uzņēmuma ''[[Tenneco]]'' rūpnīca. Dzelzceļa operatora ''[[DB Schenker Rail Rybnik]]'' galvenā biroja vieta. ''[[PCC Rail Tabor]]'' vilcienu remonta rūpnīca. Ribņika ir futbolista [[Ježijs Dudeks|Ježija Dudeka]] (1973) dzimtā pilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * http://www.rybnik.zobacz.slask.pl {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190520191811/http://rybnik.zobacz.slask.pl/ |date={{dat|2019|05|20||bez}} }} {{pl ikona}} * http://www.rybnicki.com {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051123090609/http://rybnicki.com/ |date={{dat|2005|11|23||bez}} }} {{pl ikona}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas pilsētas]] [[Kategorija:Silēzijas vojevodistes apriņķi]] [[Kategorija:Silēzijas vojevodistes pilsētas]] j4l55kkbix63g62s875g541qdp2a6n4 Peltsamā 0 5632 4523321 4523159 2026-09-16T18:01:07Z Pirags 3757 4523321 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|upi|Peltsamā (upe)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Peltsamā | official_name = Põltsamaa | settlement_type = Apriņķa pilsēta | image_skyline = Põltsamaa Castle tower and church (corrected).jpg | imagesize = | image_caption = [[Peltsamā pils]] un baznīca (2025) | image_flag = Flag of Põltsamaa.svg | flag_size = 125px | image_seal = | seal_size = | image_shield = Põltsamaa linn coatofarms.gif | shield_size = 75px | image_blank_emblem = | blank_emblem_type = <!-- defaults to Logo --> | blank_emblem_size = | nickname = | motto = | pushpin_map = Estonia#Jegevas apriņķis | pushpin_label_position = | pushpin_map_caption = | latd = 58|latm = 39|lats = 19|latNS = N | longd = 25|longm = 58|longs = 37|longEW = E | coordinates_display = inline,title | coordinates_region = EE | subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] | subdivision_name = {{EST}} | subdivision_type1 = [[Igaunijas apriņķi|Apriņķis]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Jõgevamaa lipp.svg|25px]] [[Jegevas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Peltsamā pagasts]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = 1926 | government_type = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = 6 | population_footnotes = | population_total = 4106 | population_as_of = 2024 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code = | website = {{url|http://www.poltsamaa.ee}} }} '''Peltsamā''' ({{val|et|Põltsamaa}}, {{val|de|Oberpahlen}}) ir [[Igaunija]]s pilsēta pie [[Peltsamā (upe)|Peltsamā upes]], [[Jegevas apriņķis|Jegevas apriņķa]] [[Peltsamā pagasts|Peltsamā pagasta]] administratīvais centrs. Ievērojama ar to, ka no 1570. gada līdz 1578. gadam tā bija [[Livonijas karaliste|Livonijas karaļa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] galvaspilsēta. == Oberpālenes pils == Līdz [[Livonijas krusta kari]]em atradās [[Mehu zeme]]s teritorijā. Pēc Igaunijas otrās dalīšanas 1224. gadā [[Sakala|Sakalu]], [[Normegunde|Normegundi]] un Mehu zemes savā īpašumā ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]], vēlāk tā bija [[Livonijas ordeņa valsts]] sastāvā. [[Attēls:Põltsamaa linnus ja loss W.Tusch 2.59.jpg|thumb|left|265px|Skats uz Oberpālenes pili 19. gadsimtā (Vilhelma Tuša zīmējums).]] <!-- '''Augstpāle'''<ref> Latviskais vēsturiskais vietvārds no grāmatas: Roalds Dobrovenskis. Magnus, dāņu princis. Rīga, Jumava 2004 (tulk. Talrids Rullis)</ref> --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Igaunijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas pilsētas]] [[Kategorija:Jegevas apriņķis]] f1vjr5ivgrmhk7cgi2t37poxf0r1lnk Saue 0 5649 4523489 4435912 2026-09-17T06:10:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523489 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saue | official_name = ''Saue'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Saue mõisa peahoone, 18.saj (1).jpg | imagesize = | image_caption = Saues muiža | image_flag = Flag of Saue.svg | flag_size = 125px | image_seal = | seal_size = | image_shield = Saue_coatofarms.png | shield_size = 75px | image_blank_emblem = | blank_emblem_type = <!-- defaults to Logo --> | blank_emblem_size = | nickname = | pushpin_map = Estonia#Harju apriņķis | pushpin_label_position = | pushpin_map_caption = | latd=59|latm=19|latNS=N|longd=024|longm=33|longEW=E | subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] | subdivision_name = {{EST}} | subdivision_type1 = [[Igaunijas apriņķi|Apriņķis]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of et-Harju maakond.svg|24px]] [[Harju apriņķis]] | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Saues pagasts]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = 1994 | government_type = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = 4.39 | population_footnotes = | population_total = 5647 | population_as_of = 2018 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code = | website = {{URL|http://www.saue.ee/}} }} '''Saue''' ({{val|et|Saue}}) ir pilsēta [[Igaunija]]s ziemeļos, [[Harju apriņķis|Harju apriņķa]] [[Saues pagasts|Saues pagasta]] administratīvais centrs. Atrodas 18 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Tallina]]s. Līdz 2017. gada administratīvajai reformai Saue bija patstāvīga apriņķa pilsēta. == Vēsture == 1241. gadā [[Dānijas zemes grāmata|Dānijas zemes grāmatā]] minēts Vanameizas ciems tagadējās Saues vietā. Saues vārds pirmoreiz tiek minēts 1584. gada dokumentos kā kroga vieta netālu no pašreizējās pilsētas. Šo gadu pilsētā svin kā savu sākuma gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sauevald.ee/documents/17893729/18968746/294.pdf/ |title="Saues Vārds": Saue esmamainimisest möödub 460 aastat (igauniski) |access-date={{dat|2019|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125192125/http://sauevald.ee/documents/17893729/18968746/294.pdf/ }}</ref> Ap 1620. gadu tiek dibināta Saues [[muiža]] (''Klein-Sauß''). 1792. gadā uzbūvē pašreizējo muižas ēku (''Friedrichshof''). 1872. gadā Sauē izveido [[Saue (stacija)|pieturas punktu]] dzelzceļa līnijā [[Sanktpēterburga]]—[[Tallina]]—[[Paldiski]]. 1920. gados Saue sāk attīstīties kā dārzu un vasarnīcu ciemats. 1960. gadā Saue tiek administratīvi pievienota Tallinai un 1973. gadā tā Tallinas sastāvā saņem mikrorajona statusu. 1994. gadā Saue saņem pilsētas tiesības un tiek atdalīta no Tallinas kā atsevišķa pilsēta. 2017. gadā Saues pilsēta, Saues pagasts, [[Kernu pagasts]] and [[Nissi pagasts]] tiek apvienoti kā [[Saues pagasts]].<ref>[https://rus.postimees.ee/3104449/centrom-novoy-volosti-v-haryumaa-mozhet-stat-gorod-saue Центром новой волости в Харьюмаа может стать город Сауэ]</ref> [[Attēls:Saue mõisa pargi skulptuur -Herakles-, 19.saj.jpg|thumb|left|alt=Statue of Heracles in Saue manor house park.|Hērakla statuja Saues muižas parkā.]] === Saues muiža === Saues muiža izveidota 17. gadsimtā, 1792. gadā tika uzcelta muižas ēka (''Friedrichshof''), kas pašlaik tiek izmantota par viesnīcu, pasākumu rīkošanas un tūrisma apskates objektu, pie muižas izvietots arī jāšanas klubs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.puhkaeestis.ee/et/saue-mois-25 |title=Saues muiža |access-date={{dat|2019|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151018052100/http://www.puhkaeestis.ee/et/saue-mois-25 }}</ref> Ēku Frīdriham Hermanim fon Ferzenam cēlis arhitekts Johans Šulcs, kurš projektējis arī piebūvi pie Tallinas [[Domkalna pils]] — tagadējo Igaunijas parlamenta ēku. Muižas ansamblis ir valsts aizsardzībā kopš 1954. gada, arī muižas parks 14,3 ha platībā ir aizsargājams dabas objekts. [[Attēls:Saue streets.jpg|thumb|Saues ielās.]] == Transports == Sauei ir regulāra autobusu un maršruta taksometru satiksme ar Tallinu un tuvējām pilsētām ([[Keila]], Paldiski), pašvaldībā kursē četri vietējie autobusu maršruti. Gar Saui ved šosejas Tallina-[[Pērnava]]-[[Rīga]] un Tallina-[[Hāpsalu]]. Attīstīta dzelzceļa satiksme no [[Saue (stacija)|Saues stacijas]] ar Tallinu (30-40 reisu dienā 2018. gadā), vilcieni no Tallinas uz [[Rīzipere|Rīziperi]] un Keilu-Paldiskiem. == Iedzīvotāji un ekonomika == Saues pagasts ir viens no turīgākajiem Igaunijā — vidējā bruto alga šeit 2017. gadā bija 1403 eiro mēnesī, pie vidējā Igaunijas līmeņa 1155 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stat.ee/ppe-49616 |title=Eesti statistika: pašvaldību salīdzinājums |access-date={{dat|2019|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814204301/https://www.stat.ee/ppe-49616 }}</ref> 2017. gada laikā iedzīvotāju skaits tajā pieaudzis par 0,91%. 2011. gadā 93% pilsētas iedzīvotāju bija igauņi, 5% — krievi. Sieviešu pilsētā bija 51,2%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pub.stat.ee/px-web.2001/Database/Rahvastik/01Rahvastikunaitajad_ja_koosseis/04Rahvaarv_ja_rahvastiku_koosseis/04Rahvaarv_ja_rahvastiku_koosseis.asp |title=Eesti statistika |access-date={{dat|2019|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200603105426/http://pub.stat.ee/px-web.2001/database/Rahvastik/01Rahvastikunaitajad_ja_koosseis/04Rahvaarv_ja_rahvastiku_koosseis/04Rahvaarv_ja_rahvastiku_koosseis.asp }}</ref> {| class="wikitable" !align=left | Gads !1959 !1970 !1979 !1989 !1995 !2000 !2009 !2018 |- align=center ! Iedzīvotāji | 1088 || 1979 || 3293 || 4395 || 4492 || 4996 || 5187 || 5647 |} 2018. gada rudenī ''MCF Group'' paziņoja par plāniem būvēt Sauē lielu datu centru ar 40000 serveriem.<ref>[https://rus.err.ee/880284/v-sauje-postrojat-data-centr-za-100-mln-evro В Сауэ построят дата-центр за 100 млн евро]</ref> == Izglītība un kultūra == Sauē ir ģimnāzija, mūzikas skola, bibliotēka, bērnudārzs, atpūtas, sporta un jauniešu centri. == Reliģija == Vienīgā baznīcas ēka Sauē ir 1996. gadā uzbūvētā ekumēniskā baznīca, kas pieder 1990. gadā dibinātajai Brīvo kristiešu draudzei.<ref>[http://sauekristlikvabakogudus.ee/ Saues kristiešu brīvā baznīca (igauniski)]</ref> Dienas centrā tiek novadīti arī luterāņu dievkalpojumi. == Drošība == Tuvākie policijas iecirkņi atrodas Tallinā un Keilā (7 km). == Sports == Saues [[futbols|futbola]] kluba pieaugušo komanda 2018. gada sezonā spēlēja Igaunijas trešajā līgā.<ref>[http://www.sauejk.ee/ Futbola kluba Saue JK mājaslapa]</ref> == Ievērojami cilvēki == Ingemars Tēvers (1983), bijušais Igaunijas izlases futbolists. == Sadraudzības pilsētas == Saue ir sadraudzības pilsēta ar [[Inčukalns|Inčukalnu]] Latvijā.<ref>[http://news.lv/Incukalna-Novada-Vestis/2015/06/05/delegacija-no-incukalna-novada-pasvaldibas-dodas-uz-sadraudzibas-pilsetu-saue Inčukalna delegācija Sauē]</ref> Sadarbība ir arī Saues mūzikas skolai ar [[Vangaži|Vangažu]] mūzikas un mākslas skolu . == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="80px" perrow="6"> Saue jaamahoone 1996.jpg|Dzelzceļa stacija 1996. gadā Saue raudteejaam.jpg|Saues stacijā Tõkke street - panoramio.jpg|Tekes (''Tõkke'') iela Vaade terrasilt - panoramio.jpg|Skats no terases Saue mõisa ait, 18.saj (2).jpg|Saues muižas klēts Saue mõisa valitsejamaja, 18.saj (1).jpg|Saues muižā </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.sauevald.ee/ Pašvaldības mājaslapa] * [https://www.saue.edu.ee/ Saues ģimnāzija] * [http://www.sauehuvikeskus.ee/ Saues atpūtas centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206112342/http://www.sauehuvikeskus.ee/ |date={{dat|2020|02|06||bez}} }} * [https://www.facebook.com/Sauevald/ Saues pagasts Facebook] * [https://www.facebook.com/sauenoortekeskus/ Saues jauniešu centrs Facebook] * [http://www.sauespordikeskus.ee/ Saues sporta centrs] * [http://www.estonia360.ee/saue/ Saues 360° panorāma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160323070220/http://estonia360.ee/saue/ |date={{dat|2016|03|23||bez}} }} * [https://spoki.lv/foto-izlases/Foto-no-pabeigta-Saue-skeitparka/603330 Saues skeitparka foto] {{Igaunijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas pilsētas]] [[Kategorija:Harju apriņķis]] f7tl9qkro7a07f9p6pitljm9ykvya2i Frīdrihs Nīče 0 6002 4523499 4458934 2026-09-17T07:16:56Z ~2026-50360-37 150475 /* Literatūra */ Pievienoju latviski tulkoto Ecce Homo izdevumu. 4523499 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Frīdrihs Nīče | vārds_orig = ''Friedrich Nietzsche'' | attēls = Portrait of Friedrich Nietzsche.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1844 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Prūsijas Karaliste|Rēkene}}<br />([[Licene]], [[Saksija-Anhalte]], {{GER}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1900 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Veimāra}}<br />([[Tīringene]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|Vācietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Friedrich Nietzsche Signature.svg | skola = | intereses = | alma_mater = [[Bonnas Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = | ietekmējis = | darbi = "[[Tā runāja Zaratustra]]" (''Also sprach Zaratustra''), "[[Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara]]" (''Die Geburt der Tragödie aus dem Geiste der Musik''), "Cilvēciskais, pārāk cilvēciskais" (''Menschliches, Allzumenschliches''), "Dievu mijkrēslis" (''Götzen-Dämmerung''), "Antikrists" (''Der Antichrist''), "Ecce Homo" | valoda = [[vācu valoda|Vācu]] | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Frīdrihs Vilhelms Nīče''' (arī '''Nīcše'''; {{val|de|Friedrich Wilhelm Nietzsche}}; dzimis {{dat|1844|10|15}} [[Rēkene|Rēkenē]], [[Saksija|Saksijā]], miris {{dat|1900|8|25}} [[Veimāra|Veimārā]]) bija [[Vācija|vācu]] [[filozofija|filozofs]], [[filoloģija|filologs]] un [[psiholoģija|psihologs]], tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 19. gadsimta filozofiem. == Dzīve == Frīdrihs Nīče dzimis luterāņu mācītāja ģimenē. Nīče studējis [[teoloģija|teoloģiju]] un klasisko filoloģiju [[Bonna|Bonnā]]. 1868. gadā uzsākas viņa draudzība ar komponistu [[Rihards Vāgners|Rihardu Vāgneru]], kas ilgst līdz 1876. gadam. Gadu vēlāk kļuvis par klasiskās filoloģijas ārpuskārtas profesoru [[Bāzele]]s Universitātē. Vācu-franču kara laikā (1870-71) Nīče neilgu laiku dienēja par sanitāru vācu armijā; šajā laikā tapis arī darbs "[[Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara]]" (''Die Geburt der Tragödie aus dem Geiste der Musik''). No 1879. gada vājās veselības dēļ F. Nīče darbojās kā "brīvais filozofs", bieži uzturoties Itālijā, kur tapusi arī pazīstamākā F. Nīčes darba "[[Tā runāja Zaratustra]]" (''Also sprach Zaratustra'') pirmā daļa (1883). Laikā līdz 1889. gadam, kad F. Nīčes garīgās veselības stāvoklis strauji pasliktinājās, tika uzrakstīti darbi "Cilvēciskais, pārāk cilvēciskais" (''Menschliches, Allzumenschliches''), "Jautrā zinātne" (''Die fröhliche Wissenschaft''), "Viņpus labā un ļaunā" (''Jenseits von Gut und Böse''), "Morāles ģenealoģija" (''Zur Genealogie der Moral''), "Elkdievības mijkrēslis" (''Götzen-Dämmerung''), "Antikrists" (''Der Antichrist''), filozofiskā autobiogrāfija "Ecce Homo". F. Nīče miris 1900. gadā — neatveseļojies, dzīves laikā neguvis atzinību un ievērību. == Filozofiskie uzskati == Nīčes filozofija interpretēta dažādi. (Savulaik Nīčes filozofiju tendenciozi un eklektiski savu uzskatu "filozofiskam pamatojumam" izmantojuši arī vācu [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] radītāji.) Nīče sludina jaunu, spēkpilnu cilvēku, kurš pārvarējis [[kristietība]]s vērtības, gadsimta liekulīgo morāli, pūļa kaislības. Bieži tiek citēts izteikums "Dievs ir miris", taču bieži arī tiek ignorēts izteikuma turpinājums: "mēs esam viņu nogalinājuši — jūs un es! Mēs visi esam viņa slepkavas!" (''Wir haben ihn getötet, — ihr und ich! Wir alle sind seine Mörder!''), kas paver iespēju interpretēt Nīči kā domātāju, kurš fiksē noteiktu pasaules ainas maiņu — situāciju, kurā dieva uzturēts pasaules horizonts tiek aizstāts ar racionālu subjekta varu un loģiski-pozitīvām zināšanām. Līdz ar to zinātnes atzinumu absolutizēšana kļūst par reliģijas surogātu, lai arī zinātne apgalvo, ka ir sarāvusi saites ar reliģiju. Tāpat, kā kristietiskā Dieva doktrīna, arī šādas absolūtas racionālā prāta prasības Nīčem šķiet naidīgas radošas un veselīgas personības attīstībā. Tāpat, kā kristietiskās doktrīnas morāle, kura atņem dzīvei pilnasinību un ir naidīga ģēnija personībai, līdzīgi bīstamas ir arī zinātniskuma pretenzijas uz absolūtās patiesību. Nīče aicina pastāvīgi pārvarēt sevi un nebalstīties kādā sastingušā atziņā, bet gan būt pastāvīgu meklējumu ceļā un neatzīt nevienu Dievu, kurš ierobežo radošo darbību, jo radošās enerģijas skaistums ietver pats sev likumus un līdz ar to, tas nav reducējams uz kādu ārēju tikumisko programmu, kādu piedāvā, piemēram, kristietība. Viena no izplatītākajām Nīčes filozofijas interpretācijām izšķir piecus jēdzienus, kuri caurauž viņa darbus un tie ir: * '''Dieva nāve''' * '''pārcilvēks''' * '''varas griba''' * '''mūžīgā atgriešanās''' * '''apolloniskais un dionīsiskais''' === Dieva nāve === Pirmoreiz izteikums par Dieva nāvi vienā no formām, kā tas tiek plaši citēts, ir fiksējams F. Nīčes darba "Jautrā zinātne" 125. fragmentā un tas skan šādi: ''Ko tādu darījām, ka atdalījām zemi no saules? Kur tagad tā virzās? Kurp virzāmies mēs? Prom no visām saulēm? Varbūt mēs nepārtraukti krītam? Turklāt atpakaļ, sānis, uz priekšu, uz visām pusēm? Vai gan vēl pastāv kāda augša un apakša? Varbūt mēs maldāmies kā caur nebeidzamu Neko? Vai neuzpūš vēsma no tukšuma? Vai nav kļuvis aukstāk? vai gan ik mirkli neiestājas nakts un vēl vairāk nakts? Vai nevajag gaišā dienas laikā iedegt lukturus? Vai mēs nedzirdam troksni, ko rada kaprači aprokot Dievu? Vai mūsu nāsis nejūt trūdošā Dieva smaku? — arī Dievi trūd! Dievs ir miris! Dievs paliks miris! Un mēs esam viņu nogalinājuši'' Šo Nīčes versiju par dieva nāvi var interpretēt kā secinājumu par cilvēka ontoloģiskā stāvokļa maiņu pasaulē, kam pamatā pavērsiens uz racionalitāti, kas nosacīti datējams no 16. līdz 18. gadsimtam. Vecais vērtību horizonts, kurā galvenā loma bija pārpasaulīgiem ideāliem, tiek nomainīts ar jaunu, kura centrā ir subjekta racionalitāte un dabas zinātņu atzinumi par pasauli. Kristietība un arī zinātne ar savām pretenzijām uz patiesību dieva nāves situācijā ir atteikšanās pieņemt faktu, ka cilvēks ir palicis viens ar sevi un viņam pašam ir jāuzņemas atbildība un jārada vērtības, kuras apliecina dzīvi un juteklisku estētiku, nevis jānogalina dzīve patiesības vārdā, kā to dara zinātne un kristietība. === Pārcilvēks === [[Pārcilvēks|Pārcilvēka]] koncepcija visizvērstāk parādās F. Nīčes darbā "Tā runāja Zaratustra" un šim konceptam lemts būt par pamatu daudzām spekulācijām par Nīčes ideju saikni ar nacistisko režīmu, kura ideologi atzina Nīčes ietekmes. Šāda interpretācija var rasties, ja ar jēdzienu "pārcilvēks" saprot kādu vēsturisku personu, vai personu grupu, kas šajā gadījumā varētu sasaukties ar Hitlera un citu nacistiskā režīma līderu uzskatu par cilvēku dalījumu pārākajās un zemākajās rasēs, kur vācieši iemiesotu pārcilvēkus, bet ebreji un citi ne-ārieši zemcilvēkus. Tomēr šī ir vienkāršota interpretācija, kura uz Nīčes ideju fona šķiet primitīva un ideoloģiskota. Plašāk interpretējot jēdzienu "pārcilvēks", to var saprast nevis kā kādu noteiktu personu, vai nākotni reāli apdzīvojošu cilvēku tipu, bet gan kā ideālu, kuram ir motivējoša funkcija. "Pārcilvēks" var tikt saprasts kš orientējoša ideja, kurai sekojot cilvēks atrodas pastāvīgā pārmaiņu procesā. Šī ideja motivē cilvēku pārvarēt sevi ik brīdi, atrasties pastāvīgā radīšanas procesā un tikai attiecībā pret to vērtēt kaut ko kā labu vai sliktu. Daži konteksti no darba "Tā runāja Zaratustra", kuros parādās "pārcilvēka" ideja: ''Es mācu jums pārcilvēku. Cilvēks ir kaut kas, kas jāuzvar. Ko jūs esat darījuši, lai viņu uzvarētu?'' ''Kas ir pērtiķis cilvēka priekšā? Izsmiekls vai sāpīgs [[kauns]]? Un tādam pašam jābūt cilvēkam pārcilvēka priekšā: izsmieklam un kaunam.'' ''Pārcilvēks ir zemes kodols. Lai jūsu griba saka: kaut pārcilvēks būtu zemes kodols.'' === Varas griba (griba pēc varas) === Šīs koncepts atrodams darbā "Tā runāja Zaratustra" un apzīmē gan esošo cilvēka [[ontoloģija|ontoloģisko]] situāciju, gan tā ir norāde uz veidu, kā attīstot šo jau piemītošo dziņu, veicama vērtību pārvērtēšana. Varas griba ir veids, kā realitāti atdzīvināt no sastinguma, kuru veicina pūļa morāle un tikumi. Varas griba katru mirkli pārvērš no-jauna tapšanā, tā veido savas vērtības, kuras balstās šajā tapšanas aktivitātē. Fragmenti: ''Tikai tur, kur dzīvība ir arī griba, bet nevis dzīvošanas griba, bet — to es mācu — varas griba.'' ''Daudz ko dzīvojošais tur augstāku par paša dzīvību; bet iz pašas vērtēšanas runā varas griba.'' === Mūžīgā atgriešanās === Arī šis koncepts parādās darbā "Tā runāja Zaratustra" un, iespējams, ir viens no [[misticisms|mistiskākajiem]] Nīčes uzskatiem, kuram grūti piemērot kādu noteiktu interpretāciju. Vienā no iespējām tas var tikt saprasts kā atskaites punkts rīcībai un kā apstāklis, attiecībā pret kuru izvērtēt rīcību un nest par to atbildību. Atzīstot mūžīgās atgriešanās ideju, jāpieņem katra mirkļa nozīme, jo katrā mirkli veiktā izvēlē atkārtosies bezgalīgi daudz reižu un pavairos sevi katrā no atgriešanās cikliem, līdz ar to katrs cilvēks ir atbildīgs mirkļa priekšā un viņa rīcībai ir jābūt tādai, lai šīs rīcības sekas, nonākot bezgalīgas atgriešanās ciklā, nepadarītu pasauli tukšu un bezjēdzīgu. Fragments: ''Vai nav vajadzējis visam, kas spēj iet, jau reizi šo ceļu būt gājušam? Vai nav vajadzējis visam, kas var notikt, jau vienreiz būt notikušam, izdarītam, patecējušam?'' === Apoloniskais un dionīsiskais === Šis nošķīrums parādās F. Nīčes darbā "Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara", kas tiek uzskatīta par vienu no visoriģinālākajām [[Grieķija|grieķu]] kultūras analīzēm. Nīče grieķu kultūras ģenēzē saskata divas pretrunīgas pasaules skatījuma formas — [[Apolons|apolonisko]] un [[Dionīss|dionīsisko]] un nošķir tās. Dionīsiskais kultūras pirmsākums raksturīgs agrīnajai grieķu kultūrai, kurā dominē mistērijas un kulta ceremonijas, kurām raksturīga orģistiska jautrība, dzīves apliecināšana un saplūšana vienā veselumā ar dabu. Savukārt, apoloniskais princips, kas ir pamatā vēlīnajai grieķu kultūrai, paredz cilvēka atdalīšanos no dabas, pašsavaldību, saprātu un racionālā prāta diktētas robežas. Nīče saista grieķu kultūras pagrimumu tieši ar apolonisko pasaules skatījuma dominanci, par reprezentatīvāko apoloniskās kultūras figūru uzskatot [[Sokrats|Sokratu]], jo viņš iezīmē domāšanas formu, kas raksturīga rietumu pasaulei vēl šobrīd — dialektisku analīzi, kuras pamatā ir racionalitāte. Sokratiskā pieeja ir radikāls pretstats dionīsiskajam — reibinošiem un iracionāliem impulsiem, kuri ignorē racionālā prāta robežas. Pēc Nīčes domām, tieši dionīsiskā impulsa atdzīvināšana, nevis kultūras virzība pretim apoloniskajam var izglābt rietumu kultūru. == Literatūra == * F. Nīče "Traģēdijas dzimšanas no mūzikas gara" (Rīga, Tapals, 2005) * F. Nīče "Tā runāja Zaratustra" (Rīga, Zvaigzne ABC, 2002) * F. Nīče "Antikrists" (Rīga, izdevniecība AGB, 2005) * M. Heidegers "Malkasceļi" (Rīga, “Intelekts”, 1998) * F. Nīče "Par morāles ciltsrakstiem" (Rīga, izdevniecība AGB, 2005) * F. Nīče "Gadījums Vāgners. Mūziķa problēma" (Rīga, "Satori", 2013) * F. Nīče "Ecce Homo. Kā cilvēks top tas, kas viņš ir" (Rīga, "Zvaigzne ABC", 1998) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160312223259/http://www.aliens.lv/new.php?id=1&k=718&lang=lv&limit=10 Antikrists] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20161022012355/http://quickr.me/m6LtqVH Tā runāja Zaratustra] {{latviski}} * [http://mosties.org/verbatim/ta_runaja_zaratustra Tā runāja Zaratustra (fragmenti)]{{Novecojusi saite}} * [https://www.webcitation.org/query?id=1256526059250522&url=www.geocities.com/thenietzschechannel/ Nietzsche Channel] {{angliski}} * [https://web.archive.org/web/20200306084315/http://www.nietzsche.ru/ Informācija par F.V. Nīčes idejām, to rezonansi mūsdienās u.c.] {{krieviski}} * [https://web.archive.org/web/20070108200245/http://www.aphorism.ru/author/a296.shtml F.V.Nīčes citāti] {{krieviski}} * [https://web.archive.org/web/20070109215459/http://www.peoples.ru/science/philosophy/nietzsche/ F.V.Nīčes biogrāfija un fotomateriāli] * [https://web.archive.org/web/20081019214249/http://www.satori.lv/raksts/43/Fridrihs_Nice/Jautra_zinatne Frīdrihs Nīče "Jautrā zinātne" grāmatas fragments] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20080611043110/http://satori.lv/raksts/1872 Frīdrihs Nīče "Par noskaņojumiem"] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20080610135121/http://satori.lv/raksts/470 Frīdrihs Nīče "Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara" grāmatas fragments] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20080616114102/http://www.satori.lv/raksts/44 Frīdrihs Nīče "Tā runāja Zaratustra" — grāmatas fragments] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20150503145128/https://las.am/lv/e-content/gadijums-vagners Frīdrihs Nīče "Gadījums Vāgners" — bezmaksas lejupielādējama e-grāmata] {{latviski}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīče, Frīdrihs}} [[Kategorija:1844. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1900. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas filozofi]] [[Kategorija:Vācijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas filologi]] [[Kategorija:19. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Ateisti]] [[Kategorija:Saksijā-Anhaltē dzimušie]] cs46310x5g7ew4f9sbxq4c83tssjjwe Apvienotās Karalistes lielpilsētu uzskaitījums 0 6618 4523480 4325005 2026-09-17T05:29:17Z Kikos 3705 /* Karte */ 4523480 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe-UK.svg|200px|thumb|[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā iekļautas '''[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] lielpilsētas''' ({{val|en|city}}, {{Val|cy|dinas}}, {{Val|gd|baile-mòr}}, {{Val|ga|chathair}}) – apdzīvotās vietas, kurām lielpilsētas statuss piešķirts ar [[Apvienotās Karalistes monarhi|karalisko]] hartu vai patenta vēstuli. Lielpilsētas statuss dod apdzīvotajai vietai vai administratīvajai vienībai prestižu, bet nedod nekādas papildus privilēģijas. 2020. gadā Apvienotajā Karalistē bija 76 lielpilsētas, no tām 55 – [[Anglija|Anglijā]], astoņas – [[Skotija|Skotijā]], septiņas – [[Velsa|Velsā]] un sešas – [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]]. Lielpilsētas statuss ir arī piecām apdzīvotajām vietām aizjūras un kroņa teritorijās – pa vienai [[Gibraltārs|Gibraltārā]], [[Menas Sala|Menā]], [[Folklenda Salas|Folklenda Salās]], [[Bermudu salas|Bermudā]] un [[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas|Svētās Helēnas salā]]. 28 no šīm lielpilsētām Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā pilsētas galva ir lordmērs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/lordm%C4%93rs|title=lordmērs {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-11-28}}</ref> (''Lord Mayor''), bet četrām Skotijā – lords provosts (''Lord Provost'') – tituli, ko piešķir ar speciālu karaļa patenta vēstuli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.debretts.com/forms-address/professions/regional-and-local-administration/lord-mayor|title=Lord Mayor.|publisher=Debretts}}</ref> == Vēsture == Senākās lielpilsētas Britānijā bija [[Romas impērija|romiešu]] ''civitas'' – nocietinātas apmetnes pakļauto [[Ķelti|ķeltu]] cilšu galveno pilsētu vietās; tikai neliela daļa, kā [[Bāta (Somerseta)|Bāta]], bija pašu romiešu no jauna būvētas pilsētas. Vismaz 26 no mūsdienu Anglijas un Velsas lielpilsētām cēlušās romiešu laikā. No [[Latīņu valoda|latīņu]] ''civitas'' cēlies arī [[Angļu valoda|angļu valodas]] vārds ''city''. Sākotnēji lielpilsētas tituls bija neformāls un līdz pat 20. gadsimtam karaliskās hartas šo statusu lielākotiesnevis piešķīra, bet atzina. Vispārpieņemts kritērijs lielpilsētas statusam bija [[Katedrāle|katedrāles]] esamība pilsētā; sevišķi tas nostiprinājās angļu [[Reformācija|reformācijas]] laikā, kad karalis [[Henrijs VIII]] 1540. gados piešķīra patentu vēstules sešām jaunām [[Anglijas Baznīca|Anglijas Baznīcas]] [[Bīskapija|diecēzēm]]. Starp 16. un 19. gadsimtu neradās jaunas lielpilsētas, līdz 19. gadsimta pirmajā pusē [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskajā revolūcijā]] urbanizētajos apvidos tika izveidotas divas jaunas diecēzes – [[Ripona]] un [[Mančestra]], kas arī tika atzītas par lielpilsētām. Šīs senākās lielpilsētas tradicionāli tiek dēvētas par '''katedrāles lielpilsētām'''. 19. gadsimta otrajā pusē lielpilsētas statusa piešķiršana kļuva formalizētāka un katedrāles esamība pilsētā vairs nebija galvenais kritērijs; [[Belfāsta]] 1888. gadā kļuva par pirmo lielpilsētu bez katedrāles, kurai šis statuss tika piešķirts. 20. gadsimta sākumā karalis Edvards VII un ''Home Office'' ieviesa trīs kritērijus lielpilsētas statusa tīkotājiem: vismaz 300 tūkstoši iedzīvotāju, labs pilsētas pašvaldības sniegums un pretendenta «metropolisks raksturs».<ref>{{Grāmatas atsauce|title=City Status in the British Isles, 1830–2002. .|url=https://archive.org/details/citystatusinbrit0000beck|last=Beckett, J. V|publisher=Aldershot: Ashgate Publishing|year=2005|isbn=ISBN 0-7546-5067-7}}</ref> Šie kritēriji netika publiskoti un vēlākos laikos bieži pieļautas atkāpes no tiem.<ref>[http://www.ukcities.co.uk/status/ What criteria are used to grant city status within the UK?]</ref> 1974. gada 1. aprīlī administratīvajā reformā saskaņā ar 1972. gada Pašvaldību likumu tika faktiski likvidētas visas pašvaldības ar lielpilsētas statusu ārpus [[Lielā Londona|Lielās Londonas]]. Lielākajā daļā gadījumu to vietā izveidotie distrikti un [[Anglijas unitārās pašvaldības|unitārās pašvaldības]] pārmantoja priekšgājēju statusu pat gadījumos, kad pašvaldība ietvēra ievērojami lielāku teritoriju, nekā tās urbānais centrs, bieži vien iekļaujot citas mazpilsētas un plašas lauku teritorijas. Tikai divos gadījumos pirmsreformas lielpilsētai tās statuss līdz šim <small>(2024)</small> nav atjaunots – [[Ročestera (Anglija)|Ročesterai]] Anglijā un [[Elgina|Elginai]] Skotijā. Kopš administratīvās reformas lielpilsētas statuss no jauna piešķirts 22 apdzīvotām vietām vai administratīvajām vienībām. Statusa piešķiršana lielākoties notiek kampaņveidīgi saistībā ar kādu ievērojamu notikumu. 1977. gadā sakarā ar karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas sudraba jubileju tika izskatīti deviņi kandidāti uz lielpilsētas statusu, bet piešķirts tas tika [[Dārbi]]. 1992. gadā karalienes valdīšanas 40 gadu jubilejā tika ieviesta inovācija – lielpilsētas statusa pretendentiem vajadzēja iesniegt pieteikumus; rezultātā statusu ieguva [[Sanderlenda (boro)|Sanderlenda]]. 2000. gadā sakarā ar Tūkstošgades svinībām lielpilsētas statusu ieguva [[Braitona un Hova]] un [[Vulverhemptona]], 2002. gadā sakarā ar karalienes valdīšanas zelta jubileju – [[Prestona]] un [[Ņūporta]], 2012. gadā karalienes dimanta jubilejā – [[Čelmsforda]] un [[Sentasafa]], bet 2022. gadā karalienes valdīšanas platīna jubilejā no 39 pretendentiem statusu ieguva septiņas pilsētas – [[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]], [[Kolčestera (boro)|Kolčestera]], [[Donkastera (boro)|Donkastera]], [[Danfērmlina]], [[Miltonkīnza (unitārā pašvaldība)|Miltonkīnza]], [[Sautendonsī]] un [[Reksema]]. == Lielpilsētas statusa īpašnieki == Lai arī lielpilsētas statuss tiek piešķirts pilsētai, tā ''[[De iure|de jure]]'' turētājs bieži vien ir pašvaldība, kas iekļauj ievērojami plašāku teritoriju, nekā pilsētas urbānā teritorija.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Beckett|first=John|title=City Status in the British Isles: 1830 - 2002|url=https://archive.org/details/citystatusinbrit0000beck|year=2005|publisher=Ashgate Publishing|isbn=9780754650676}}</ref> Statusa tvērums var būt arī ievērojami šaurāks, no pilsētas urbānās teritorijas ietverot tikai tās vēsturisko centru. [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] gadījumā lielpilsētas statuss atsevišķi ir [[Londonas Sitija|Londonas Sitijai]] un [[Vestminstera|Vestminsterai]], bet ne Lielās Londonas grāfistei, ne reģionam, ne Lielās Londonas administrācijai šāda statusa nav. Vairumā gadījumu lielpilsētas statusa ''de jure'' turētāji ir pirmā līmeņa pašvaldības – [[Anglijas unitārās pašvaldības|unitārās pašvaldības]], metropoels vai nemetropoles distrikti un apgabali (Skotijā). Šādas pašvaldības var iekļaut gan tikai pilsētas urbāno teritoriju (galvenokārt gadījumos, kad par distriktu vai unitāro pašvaldību reorganizēts municipālais boro – [[Sauthemptona]], [[Eksetera]], [[Vulverhemptona]] u.c.), gan daudz plašākas teritorijas, kas iekļauj arī citas mazpilsētas un pagastus (distrikts vai unitārā pašvaldība izveidoti, apvienojot vairākas līdz tam pastāvējušās administratīvās vienības vai grāfistes boro – [[Svonzi]], [[Pīterboro (unitārā pašvaldība)|Pīterboro]], [[Kolčestera (boro)|Kolčestera]] u.c.). Gadījumos, kad lielpilsētas statusa turētāji nav pirmā līmeņa pašvaldība, tā īpašnieki ir otrā līmeņa pašvaldības – pagasti vai komūnas ([[Bangora (Velsa)|Bangora]], [[Ripona]], [[Ličfīlda]] u.c.). Ja lielpilsētas statuss ir apdzīvotajai vieta ārpuspagastu teritorijā (''unparished area'') un tai nav savas pašvaldības, statusa turētājs ir speciāli izveidota juridiska persona – hartas pilnvarnieki (''charter trustees''; [[Darema (Anglija)|Darema]], [[Kārlaila]], [[Čestera]] u.c.). === «Mazpilsētas» === Vēsturiski, jebkuru apdzīvoto vietu ar hartu, tajā skaitā tirgus tiesības saņēmušās un senos [[boro]], uzskatīja par mazpilsētām (''town''). Šādu pilsētu dibināšanas process tika reformēts 1835. gadā, kad daudzas apdzīvotās vietas saņēma boro hartas, kas tām deva pilsētas statusu, bet citi boro (''rotten boroughs'') šīs hartas zaudēja. Pēc 1889. gada reformas rūpnieciskās revolūcijas laikā izaugušajiem jaunajiem urbānajiem centriem piešķīra urbāno distriktu statusu. 1974. gada 1. aprīlī visi pastāvošie municipālie boro un urbānie distrikti tika likvidēti un boro statuss tika reformēts par pilsonisku pagodinājumu pašvaldību distriktiem. Tajā pašā laikā ierobežots skaits bijušo boro un urbāno distriktu kļuva par tā sauktajiem «mantotājpagastiem» (''successor parish'') ar tiesībām tikt atzītiem par mazpilsētām un saglabāt savas hartas; par mantotājpagastiem kļuva 78 municipālie boro un 221 urbānais distrikts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legislation.gov.uk/uksi/1973/1110/contents/made|title=The Local Government (Successor Parishes) Order 1973 (S.I. 1973 No. 1110|publisher=London: Her Majesty's Stationery Office}}</ref> Tie boro, kas nekļuva par mantotājpagastiem, tika organizēti kā distrikta vai unitārās pašvaldības pārvaldītas ārpuspagastu teritorijas (''unparished area''), bet varēja saglabāt savas hartas, dibinot speciālas juridiskās personas – hartu pilnvarniekus (''charter trustees''). Kopš 1974. gada 1. aprīļa jebkurai Anglijas pagasta padomei ir tiesības pieņemt lēmumu saukties par mazpilsētas (''town'') padomi, un daudzas kopienas ir izmantojušas šīs tiesības, tostarp arī ārpuspagastu teritorijas, kas saglabāja statusa nepārtrauktību ar hartu pilnvarotajiem. == Lielpilsētu sadalījums starp vēsturiskajām zemēm == {| class="sortable wikitable" !Zeme!!Lielpilsētu skaits |- | {{karogs|Anglija}} || 55 |- | {{karogs|Skotija}} || 8 |- | {{karogs|Velsa}} || 7 |- | {{karogs|Ziemeļīrija}} || 6 |} == Uzskaitījums == [[Britu aizjūras teritorijas|Britu aizjūras teritorijās]] un [[Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumi|kroņa īpašumos]] esošās lielpilsētas iekļautas atsevišķā sadaļā. {| class="sortable wikitable" !Nosaukums!!Nosaukums<br />oriģinālvalodā!! Lielpilsētas statuss kopš !''De jure'' statusa īpašnieks!!Iedzīvotāju skaits!!Zeme |- | [[Aberdīna]] || ''Aberdeen / Obar Dheathain'' || 1891 | Aberdīnas padomes apgabals|| {{sk|224000|<small>(2022)</small>}}|| [[Skotija]] |- | [[Arma]] || ''Armagh / Ard Mhacha'' || 1994 | [[Armas, Benbridžas un Kreigevonas distrikts]]|| {{Sk|16310|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- |[[Bangora (Velsa)|Bangora]] |Bangor |[[neatminamie laiki]] |Bangoras komūna |{{Sk|15060|<small>(2021)</small>}} |[[Velsa]] |- | [[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]] || ''Bangor / Beannchar'' ||2022 | [[Ārdsas un Nortdaunas distrikts]]|| {{Sk|64596|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- | [[Bāta (Somerseta)|Bāta]] || ''Bath'' ||1090 ([[neatminamie laiki]]) | Bātas hartas pilnvarnieki|| {{Sk|95043|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Belfāsta]] || ''Belfast / Béal Feirste'' || 1888 | Belfāstas boro|| {{Sk|345418|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- | [[Birmingema]] || ''Birmingham'' || 1889 |[[Birmingema (boro)|Birmingemas metropoles boro]]|| {{Sk|1171467|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Bredforda]] || ''Bradford'' || 1897 |[[Bredforda (boro)|Bredfordas metropoles boro]]|| {{Sk|556880|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Braitona un Hova]] || ''Brighton and Hove'' || 2001 | [[Braitona un Hova|Braitonas un Hovas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|278455|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Bristole]] || ''Bristol'' || 1542 |[[Bristole|Bristoles unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|482815|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Čelmsforda]] || ''Chelmsford'' || 2012 | [[Čelmsforda (boro)|Čelmsfordas nemetropoles boro]]|| {{Sk|185288|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Čestera]] || ''Chester'' || 1541 | Česteras hartas pilnvarnieki<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://legislation.gov.uk/uksi/2008/634/made|title="The Cheshire (Structural Changes) Order 2008|access-date=14 January 2024}}</ref>|| {{Sk|138875|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Čičestera]] || ''Chichester'' ||1075 ([[neatminamie laiki]]) | Čičesteras pagasts|| {{Sk|29407|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Dandī]] || ''Dundee / Dùn Dèagh'' || 1889 | Dandī padomes apgabals|| {{Sk|148100|<small>(2022)</small>}}|| [[Skotija]] |- |[[Danfērmlina]] |''Dunfermline /'' ''Dùn Phàrlain'' |2022 |— |{{Sk|76210|<small>(2020)</small>}} |[[Skotija]] |- | [[Darema (Anglija)|Darema]] || ''Durham'' ||[[neatminamie laiki]] | Daremas hartas pilnvarnieki<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.opsi.gov.uk/si/si2009/draft/ukdsi_9780111475096_en_5|title=Local Government (Structural Changes) (Miscellaneous Amendments and Other Provision) Order 2009|access-date=27 February 2009}}</ref>|| {{Sk|126486|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Dārbi]] || ''Derby'' || 1977 | [[Dārbi|Dārbi unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|265082|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Deri]] || ''Derry / Doire'' || 1604 | [[Deri un Strabenas distrikts]]|| {{Sk|85279|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- |[[Donkastera]] |''Doncaster'' |2022 |[[Donkastera (boro)|Donkasteras metropoles boro]] |{{Sk|314252|<small>(2023)</small>}} |[[Anglija]] |- | [[Edinburga]]|| ''Edinburgh / Dùn Èideann''|| 1329 |Edinburgas padomes apgabals|| {{Sk|512700|<small>(2022)</small>}} || [[Skotija]] |- | [[Eksetera]] || ''Exeter'' ||[[neatminamie laiki]] | [[Eksetera|Ekseteras nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|137462|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Glāzgova]] || ''Glasgow / Glesga / Glaschu'' || 1492 |Glāzgovas padomes apgabals|| {{Sk|620700|<small>(2022)</small>}} || [[Skotija]] |- | [[Glostera]] || ''Gloucester'' || 1541 | [[Glostera|Glosteras nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|133998|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Hereforda]] || ''Hereford'' ||[[neatminamie laiki]] | Herefordas pagasts|| {{Sk|53113|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Īli]] || ''Ely'' ||1109 ([[neatminamie laiki]]) | Īli pagasts|| {{Sk|20574|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Invernesa]] || ''Inverness / Inbhir Nis'' || 2001 | —|| {{Sk|63730|<small>(2020)</small>}}|| [[Skotija]] |- | [[Jorka]] || ''York'' ||[[neatminamie laiki]] | [[Jorka (unitārā pašvaldība)|Jorkas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|206825|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Kārdifa]] || ''Cardiff / Caerdydd'' || 1905 |[[Kārdifas lielpilsēta un grāfiste]]|| {{Sk|381759|<small>(2023)</small>}} || [[Velsa]] |- | [[Kārlaila]] || ''Carlisle'' || 1133 ([[neatminamie laiki]]) | Kārlailas hartas pilnvarnieki|| {{Sk|110024|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Kembridža]] || ''Cambridge'' || 1951 | [[Kembridža|Kembridžas nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|147797|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Kenterberija|Kenterberi]] || ''Canterbury'' ||[[neatminamie laiki]] | [[Kenterberija (boro)|Kenterberi nemetropoles boro]]|| {{Sk|160351|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Kingstona pie Hallas]] || ''Kingston upon Hull'' || 1897 | [[Kingstona pie Hallas|Kingstonas pie Hallas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|271095|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- |[[Kolčestera]] |''Colchester'' |2022 |[[Kolčestera (boro)|Kolčesteras nemetropoles distrikts]] |{{Sk|196808|<small>(2023)</small>}} |[[Anglija]] |- | [[Koventri]]|| ''Coventry''|| 1102 ([[neatminamie laiki]]) |[[Koventri (boro)|Koventri metropoles boro]]|| {{Sk|368483|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Lankastera]] || ''Lancaster'' || 1937 | [[Lankastera (distrikts)|Lankasteras nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|145346|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Lestera]] || ''Leicester'' || 1919 |[[Lestera|Lesteras unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|379963|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Ličfīlda]] || ''Lichfield'' ||[[neatminamie laiki]] | Ličfīldas pagasts|| {{Sk|32580|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Līdsa]] || ''Leeds'' || 1893 |[[Līdsa (boro)|Līdsas metropoles boro]]|| {{Sk|829417|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Linkolna (Anglija)|Linkolna]] || ''Lincoln'' ||1072 ([[neatminamie laiki]]) | [[Linkolna (Anglija)|Linkolnas nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|102392|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Lisbērna]]|| ''Lisburn'' || 2002 | [[Lisbērnas un Kāslrejas distrikts]]|| {{Sk|51447|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- | [[Liverpūle]] || ''Liverpool'' || 1880 |[[Liverpūle|Liverpūles metropoles boro]]|| {{Sk|504932|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Londona]] || ''London'' || [[Neatminami laiki|neatminamie laiki]] |[[Londonas Sitija]]|| {{Sk|12156|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Mančestra]] || ''Manchester'' || 1853 |[[Mančestra (boro)|Mančestras metropoles boro]]|| {{Sk|585057|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- |[[Miltonkīnza]] |''Milton Keynes'' |2022 |[[Miltonkīnza (unitārā pašvaldība)|Miltonkīnzas unitārā pašvaldība]] |{{Sk|297180|<small>(2023)</small>}} |[[Anglija]] |- | [[Noridža]]|| ''Norwich''||1094 ([[neatminamie laiki]]) | [[Noridža|Noridžas nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|144251|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Notingema]]|| ''Nottingham''|| 1897 | [[Notingema|Notingemas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|330949|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Ņūkāsla pie Tainas]]|| ''Newcastle upon Tyne''|| 1882 | [[Ņūkāsla pie Tainas (boro)|Ņūkāslas pie Tainas metropoles boro]]|| {{Sk|315110|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Ņūporta]] || ''Newport / Casnewydd'' || 2002 | [[Ņūporta (grāfistes boro)|Ņūportas grāfistes boro]]|| {{Sk|163547|<small>(2023)</small>}} || [[Velsa]] |- | [[Ņūri]]|| ''Newry / Iúr Cinn Trá'' || 2002 | [[Ņūri, Mornas un Daunas distrikts]]|| {{Sk|28530|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- | [[Oksforda]] || ''Oxford'' ||1542 | [[Oksforda|Oksfordas nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|165257|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Pērta (Skotija)|Pērta]] || ''Perth / Peairt'' || 2012 | —|| {{Sk|47350|<small>(2020)</small>}}|| [[Skotija]] |- | [[Pīterboro]] || ''Peterborough'' || 1541 | [[Pīterboro (unitārā pašvaldība)|Pīterboro unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|218179|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Plimuta]] || ''Plymouth'' || 1928 | [[Plimuta|Plimutas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|267888|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Portsmuta]] || ''Portsmouth'' || 1926 | [[Portsmuta|Portsmutas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|209171|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Prestona]] || ''Preston'' || 2002 | [[Prestona (distrikts)|Prestonas nemetropoles distrikts]] || {{Sk|155634|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- |[[Reksema]] |''Wrexham / Wrecsam'' |2022 |[[Reksemas grāfistes boro]] |{{Sk|137341|<small>(2023)</small>}} |[[Velsa]] |- | [[Ripona]] || ''Ripon'' || 1865 | Riponas pagasts|| {{Sk|16590|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Sanderlenda]]|| ''Sunderland''|| 1992 | [[Sanderlenda (boro)|Sanderlendas metropoles boro]]|| {{Sk|279556|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- |[[Sautendonsī]] |''Southend-on-Sea'' |2022 |[[Sautendonsī (unitārā pašvaldība)|Sautendonsī unitārā pašvaldība]] |{{Sk|182278|<small>(2023)</small>}} |[[Anglija]] |- | [[Sauthemptona]] || ''Southampton'' || 1964 | [[Sauthemptona|Sauthemptonas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|257160|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Sentdeividsa]] || ''St Davids / Tyddewi'' || 1994 | Sentdeividsas komūna|| {{Sk|1751|<small>(2021)</small>}}|| [[Velsa]] |- | [[Sentesafa]] || ''St Asaph / Llanelwy'' || 2012 | Sentesafas komūna|| {{Sk|3485|<small>(2021)</small>}}|| [[Velsa]] |- | [[Sentolbansa]]|| ''St Albans''|| 1877 | [[Sentolbansa (boro)|Sentolbansas nemetropoles boro]]|| {{Sk|147410|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Solforda]]|| ''Salford''|| 1926 | [[Solforda (boro)|Solfordas metropoles boro]]|| {{Sk|282487|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Solsberija|Solsberi]] || ''Salisbury'' || 1227 | Solsberi pagasts|| {{Sk|41552|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]] || ''Stirling / Sruighlea'' || 2002 | —|| {{Sk|49950|<small>(2020)</small>}}|| [[Skotija]] |- | [[Stoka pie Trentas]] || ''Stoke-on-Trent'' || 1925 | [[Stoka pie Trentas|Stokas pie Trentas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|261867|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Svonzi]] || ''Swansea / Abertawe'' || 1969 | [[Svonzi (grāfiste)|Svonzi lielpilsēta un grāfiste]]|| {{Sk|245440|<small>(2023)</small>}}|| [[Velsa]] |- | [[Šefīlda]] || ''Sheffield'' || 1893 |[[Šefīlda (boro)|Šefīldas metropoles boro]]|| {{Sk|579082|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Trūro]] || ''Truro'' || 1877 | Trūro pagasts|| {{Sk|21046|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Veikfīlda]] || ''Wakefield'' || 1888 | [[Veikfīlda (boro)|Veikfīldas metropoles boro]]|| {{Sk|362355|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Velsa (Anglija)|Velsa]] || ''Wells'' || [[neatminamie laiki]] | Velsas pagasts|| {{Sk|11145|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Vestminstera]] || ''Westminster'' || 1540 |[[Vestminstera|Vestminsteras Londonas boro]]|| {{Sk|213119|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Vinčestera]] || ''Winchester'' ||[[neatminamie laiki]] | [[Vinčestera (distrikts)|Vinčesteras nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|132341|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Vulverhemptona]] || ''Wolverhampton'' || 2001 | [[Vulverhemptona|Vulverhemptonas metropoles boro]]|| {{Sk|271173|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Vustera]] || ''Worcester'' ||[[neatminamie laiki]] | [[Vustera (distrikts)|Vusteras nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|104589|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Apvienotā Karaliste|width=900 |float=center|caption = Apvienotās Karalistes pilsētu (''city'') izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta) |places = {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=57.1526|long=-2.11|position = top |label=[[Aberdīna]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.3499|long=-6.6546|position = top |label=[[Ārmā]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.228|long=-4.128|position = left |label=[[Bangora (Velsa)|Bangora]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.66|long=-5.67|position = right|label=[[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.38|long=-2.36|position = right|label=[[Bāta (Somerseta)|Bāta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.597|long=-5.93|position = left|label=[[Belfāsta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.483056|long=-1.893611|position = left|label=[[Birmingema]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.827778|long=-0.152778|position = right |label=[[Braitona un Hova]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.792|long=-1.754|position = top |label=[[Bredforda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.45|long=-2.583333|position = top |label=[[Bristole]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.917778|long=0.472778|position = top |label=[[Čelmsforda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.1903|long=-2.8916|position = right |label=[[Čestera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.83652|long=-0.77918|position = top |label=[[Čičestera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=56.464|long=-2.97|position = top |label=[[Dandī]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=56.07|long=-3.44|position = right|label=[[Danfērmlina]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.921944|long=-1.475833|position = left |label=[[Dārbi]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.7761|long=-1.5733|position = left |label=[[Darema (Anglija)|Darema]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.9958|long=-7.3074|position = right |label=[[Deri]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.52|long=-1.13|position = right |label=[[Donkastera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=55.953056|long=-3.188889|position = right|label=[[Edinburga]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.716667|long=-3.533333|position = top |label=[[Eksetera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.4|long=0.26|position = right|label=[[Īli]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=55.858|long=-4.259|position = top |label=[[Glāzgova]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.87|long=-2.24|position = top |label=[[Glostera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.0565|long=-2.716|position = top |label=[[Hereforda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=57.4717|long=-4.2254|position = right |label=[[Invernesa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.958333|long=-1.080278|position = top |label=[[Jorka]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.483333|long=-3.183333|position = bottom |label=[[Kārdifa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.890833|long=-2.943889|position = right|label=[[Kārlaila]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.205|long=0.119|position = right|label=[[Kembridža]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.28|long=1.08|position = left |label=[[Kenterberi]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.744333|long=-0.3325|position = right |label=[[Kingstona pie Hallas]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.89|long=0.9|position = right |label=[[Kolčestera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.408056|long=-1.510556|position = right |label=[[Koventri]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.047|long=-2.801|position = top |label=[[Lankastera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.633333|long=-1.133333|position = top |label=[[Lestera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.6835|long=-1.82653|position = top |label=[[Ličfīlda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.799722|long=-1.549167|position = right |label=[[Līdsa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.2327|long=-0.5376|position = right|label=[[Linkolna (Anglija)|Linkolna]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.512|long=-6.031|position = bottom |label=[[Lisbērna]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.4|long=-3|position = left |label=[[Liverpūle]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.5155|long=-0.0922|position = top |label='''[[Londonas Sitija|Londona]]'''}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.466667|long=-2.233333|position = right |label=[[Mančestra]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.04|long=-0.76|position = top|label=[[Miltonkīnza]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.628333|long=1.296667|position = top |label=[[Noridža]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.95|long=-1.133333|position = top |label=[[Notingema]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.966667|long=-1.6|position = top |label=[[Ņūkāsla pie Tainas]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.583333|long=-3|position = top |label=[[Ņūporta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.176|long=-6.349|position = right |label=[[Ņūri]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.751944|long=-1.257778|position = top |label=[[Oksforda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=56.397|long=-3.437|position = top |label=[[Pērta (Skotija)|Pērta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.583333|long=-0.25|position = top |label=[[Pīterboro]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.371389|long=-4.142222|position = top |label=[[Plimuta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.816667|long=-1.083333|position = bottom |label=[[Portsmuta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.759|long=-2.699|position = top |label=[[Prestona]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.04|long=-3|position = left|label=[[Reksema]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.13796|long=-1.52365|position = top |label=[[Ripona]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.509722|long=-2.334444|position = left |label=[[Solforda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.55|long=0.71|position = right|label=[[Sautendonsī]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.91|long=-1.385|position = right |label=[[Sanderlenda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.9|long=-1.4|position = left |label=[[Sauthemptona]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.783333|long=-0.333333|position = top |label=[[Sentolbansa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.258|long=-3.442|position = bottom |label=[[Sentesafa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.882|long=-5.269|position = top |label=[[Sentdeividsa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.074|long=-1.7936|position = left |label=[[Solsberi]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=56.117222|long=-3.939722|position = top |label=[[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53|long=-2.183333|position = left |label=[[Stoka pie Trentas]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.616667|long=-3.95|position = top |label=[[Svonzi]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.383611|long=-1.466944|position = right |label=[[Šefīlda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.26|long=-5.051|position = top |label=[[Trūro]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.683|long=-1.499|position = right |label=[[Veikfīlda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.2073|long=-2.6519|position = top |label=[[Velsa (Anglija)|Velsa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.5|long=-0.133333|position = bottom |label=[[Vestminstera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.062|long=-1.317|position = top |label=[[Vinčestera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.583333|long=-2.133333|position = left |label=[[Vulverhemptona]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.19123|long=-2.22231|position = top |label=[[Vustera]]}} }} == Aizjūras teritorijas un kroņa īpašumi == [[Britu aizjūras teritorijas]] un [[Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumi|kroņa īpašumi]] neietilpst [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], bet ir tās suverēnās teritorijas daļa. Lielpilsētas statusa saistība ar katedrālēm beidzās 1865. gadā. Pašlaik aizjūras teritorijās un kroņa īpašumos ir piecas lielpilsētas. {| class="wikitable sortable" ! width="130pt" |Lielpilsēta !Teritorija !Statusa piešķiršanas vai apstiprināšanas gads ! data-sort-type="number" |Iedzīvotāju skaits |- |[[Gibraltāra]] |Gibraltārs |1842<ref>[https://www.gov.uk/government/news/government-re-affirms-city-status-of-gibraltar Government re-affirms city status of Gibraltar]</ref> |{{sk|32194}} (2012) |- | [[Daglasa]] | [[Menas Sala]] | 2022<ref name=":1">{{cite web |title=Douglas Letters Patent |date=27 June 2023 |url=https://www.whatdotheyknow.com/request/995141/response/2372769/attach/6/Douglas%20Letters%20Patent.doc%201.pdf |publisher=Ministry of Justice |access-date=24 July 2023}}</ref> | {{sk|27938}} (2011) |- | [[Stenli]] | [[Folklenda Salas]] | 2022<ref>[https://www.thegazette.co.uk/London/issue/63732/page/11466 The London Gazette. No. 63732]</ref> | {{sk|2460}} (2016) |- | [[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]] | [[Bermuda]] | 1897 | {{sk|854}} (2016) |- | [[Džeimstauna]] | [[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas|Svētās Helēnas sala]] | 1859 | {{sk|629}} (2016) |} {{Location map+ |Pasaule |float=center |width=650 |caption=Lielpilsētas aizjūras teritorijās un kroņa īpašumos:<br />[[File:Green pog.svg|8px]] Lielpilsētas aizjūras teritorijās; [[File:Blue pog.svg|8px]] Lielpilsētas kroņa īpašumos|places= {{Location map~ |Pasaule |lat=36.133333|long=-5.35|label_size=80 |label={{lower|0.2em|[[Gibraltāra]]}}|position=right|mark=Green pog.svg}} {{Location map~ |Pasaule |lat=32.293|long=-64.782|label_size=80 |label={{lower|0.2em|[[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]]}}|position=right|mark=Green pog.svg}} {{Location map~ |Pasaule |lat=-15.924|long=-5.718|label_size=80 |label={{lower|0.2em|[[Džeimstauna]]}}|position=right|mark=Green pog.svg}} {{Location map~ |Pasaule |lat=-51.695|long=-57.850556|label_size=80 |label={{lower|0.2em|[[Stenli]]}}|position=right|mark=Green pog.svg}} {{Location map~ |Pasaule |lat=54.145|long=-4.482|label_size=80 |label={{lower|0.2em|[[Daglasa]]}}|position=left|mark=Blue pog.svg}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Apvienotās Karalistes 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2011.g. |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= | Attēls:City of London skyline from London City Hall - Oct 2008.jpg|1. [[Londona]] - [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[galvaspilsēta]] | File:Birmingham Skyline from Edgbaston Cricket Ground crop.jpg|2. - [[Birmingema]] | File:LeedsSkyline2013.jpg|3. - [[Līdsa]] | File:(looking down) Buchanan Street, Glasgow.jpg|4. - [[Glāzgova]] | File:PeaceGdnsSheffd.jpg|5. - [[Šefīlda]] | File:Bradford City Hall from National Media Museum.jpg|6. - [[Bredforda]] | File:Manchester Skyline.jpg|7. - [[Mančestra]] | File:Edinburgh from Calton Hill with Dugald Stewart Monument 3.JPG| 8. - [[Edinburga]] | File:Pier Head and Mersey Ferry Liverpool.jpg|9. - [[Liverpūle]] | File:Bristol cityscape.jpg|10. - [[Bristole]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes pilsētas| ]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] 79uun6p8i3oy8e083iupuvo3cm1govd 4523481 4523480 2026-09-17T05:30:30Z Kikos 3705 /* Uzskaitījums */ 4523481 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe-UK.svg|200px|thumb|[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā iekļautas '''[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] lielpilsētas''' ({{val|en|city}}, {{Val|cy|dinas}}, {{Val|gd|baile-mòr}}, {{Val|ga|chathair}}) – apdzīvotās vietas, kurām lielpilsētas statuss piešķirts ar [[Apvienotās Karalistes monarhi|karalisko]] hartu vai patenta vēstuli. Lielpilsētas statuss dod apdzīvotajai vietai vai administratīvajai vienībai prestižu, bet nedod nekādas papildus privilēģijas. 2020. gadā Apvienotajā Karalistē bija 76 lielpilsētas, no tām 55 – [[Anglija|Anglijā]], astoņas – [[Skotija|Skotijā]], septiņas – [[Velsa|Velsā]] un sešas – [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]]. Lielpilsētas statuss ir arī piecām apdzīvotajām vietām aizjūras un kroņa teritorijās – pa vienai [[Gibraltārs|Gibraltārā]], [[Menas Sala|Menā]], [[Folklenda Salas|Folklenda Salās]], [[Bermudu salas|Bermudā]] un [[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas|Svētās Helēnas salā]]. 28 no šīm lielpilsētām Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā pilsētas galva ir lordmērs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/lordm%C4%93rs|title=lordmērs {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-11-28}}</ref> (''Lord Mayor''), bet četrām Skotijā – lords provosts (''Lord Provost'') – tituli, ko piešķir ar speciālu karaļa patenta vēstuli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.debretts.com/forms-address/professions/regional-and-local-administration/lord-mayor|title=Lord Mayor.|publisher=Debretts}}</ref> == Vēsture == Senākās lielpilsētas Britānijā bija [[Romas impērija|romiešu]] ''civitas'' – nocietinātas apmetnes pakļauto [[Ķelti|ķeltu]] cilšu galveno pilsētu vietās; tikai neliela daļa, kā [[Bāta (Somerseta)|Bāta]], bija pašu romiešu no jauna būvētas pilsētas. Vismaz 26 no mūsdienu Anglijas un Velsas lielpilsētām cēlušās romiešu laikā. No [[Latīņu valoda|latīņu]] ''civitas'' cēlies arī [[Angļu valoda|angļu valodas]] vārds ''city''. Sākotnēji lielpilsētas tituls bija neformāls un līdz pat 20. gadsimtam karaliskās hartas šo statusu lielākotiesnevis piešķīra, bet atzina. Vispārpieņemts kritērijs lielpilsētas statusam bija [[Katedrāle|katedrāles]] esamība pilsētā; sevišķi tas nostiprinājās angļu [[Reformācija|reformācijas]] laikā, kad karalis [[Henrijs VIII]] 1540. gados piešķīra patentu vēstules sešām jaunām [[Anglijas Baznīca|Anglijas Baznīcas]] [[Bīskapija|diecēzēm]]. Starp 16. un 19. gadsimtu neradās jaunas lielpilsētas, līdz 19. gadsimta pirmajā pusē [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskajā revolūcijā]] urbanizētajos apvidos tika izveidotas divas jaunas diecēzes – [[Ripona]] un [[Mančestra]], kas arī tika atzītas par lielpilsētām. Šīs senākās lielpilsētas tradicionāli tiek dēvētas par '''katedrāles lielpilsētām'''. 19. gadsimta otrajā pusē lielpilsētas statusa piešķiršana kļuva formalizētāka un katedrāles esamība pilsētā vairs nebija galvenais kritērijs; [[Belfāsta]] 1888. gadā kļuva par pirmo lielpilsētu bez katedrāles, kurai šis statuss tika piešķirts. 20. gadsimta sākumā karalis Edvards VII un ''Home Office'' ieviesa trīs kritērijus lielpilsētas statusa tīkotājiem: vismaz 300 tūkstoši iedzīvotāju, labs pilsētas pašvaldības sniegums un pretendenta «metropolisks raksturs».<ref>{{Grāmatas atsauce|title=City Status in the British Isles, 1830–2002. .|url=https://archive.org/details/citystatusinbrit0000beck|last=Beckett, J. V|publisher=Aldershot: Ashgate Publishing|year=2005|isbn=ISBN 0-7546-5067-7}}</ref> Šie kritēriji netika publiskoti un vēlākos laikos bieži pieļautas atkāpes no tiem.<ref>[http://www.ukcities.co.uk/status/ What criteria are used to grant city status within the UK?]</ref> 1974. gada 1. aprīlī administratīvajā reformā saskaņā ar 1972. gada Pašvaldību likumu tika faktiski likvidētas visas pašvaldības ar lielpilsētas statusu ārpus [[Lielā Londona|Lielās Londonas]]. Lielākajā daļā gadījumu to vietā izveidotie distrikti un [[Anglijas unitārās pašvaldības|unitārās pašvaldības]] pārmantoja priekšgājēju statusu pat gadījumos, kad pašvaldība ietvēra ievērojami lielāku teritoriju, nekā tās urbānais centrs, bieži vien iekļaujot citas mazpilsētas un plašas lauku teritorijas. Tikai divos gadījumos pirmsreformas lielpilsētai tās statuss līdz šim <small>(2024)</small> nav atjaunots – [[Ročestera (Anglija)|Ročesterai]] Anglijā un [[Elgina|Elginai]] Skotijā. Kopš administratīvās reformas lielpilsētas statuss no jauna piešķirts 22 apdzīvotām vietām vai administratīvajām vienībām. Statusa piešķiršana lielākoties notiek kampaņveidīgi saistībā ar kādu ievērojamu notikumu. 1977. gadā sakarā ar karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas sudraba jubileju tika izskatīti deviņi kandidāti uz lielpilsētas statusu, bet piešķirts tas tika [[Dārbi]]. 1992. gadā karalienes valdīšanas 40 gadu jubilejā tika ieviesta inovācija – lielpilsētas statusa pretendentiem vajadzēja iesniegt pieteikumus; rezultātā statusu ieguva [[Sanderlenda (boro)|Sanderlenda]]. 2000. gadā sakarā ar Tūkstošgades svinībām lielpilsētas statusu ieguva [[Braitona un Hova]] un [[Vulverhemptona]], 2002. gadā sakarā ar karalienes valdīšanas zelta jubileju – [[Prestona]] un [[Ņūporta]], 2012. gadā karalienes dimanta jubilejā – [[Čelmsforda]] un [[Sentasafa]], bet 2022. gadā karalienes valdīšanas platīna jubilejā no 39 pretendentiem statusu ieguva septiņas pilsētas – [[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]], [[Kolčestera (boro)|Kolčestera]], [[Donkastera (boro)|Donkastera]], [[Danfērmlina]], [[Miltonkīnza (unitārā pašvaldība)|Miltonkīnza]], [[Sautendonsī]] un [[Reksema]]. == Lielpilsētas statusa īpašnieki == Lai arī lielpilsētas statuss tiek piešķirts pilsētai, tā ''[[De iure|de jure]]'' turētājs bieži vien ir pašvaldība, kas iekļauj ievērojami plašāku teritoriju, nekā pilsētas urbānā teritorija.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Beckett|first=John|title=City Status in the British Isles: 1830 - 2002|url=https://archive.org/details/citystatusinbrit0000beck|year=2005|publisher=Ashgate Publishing|isbn=9780754650676}}</ref> Statusa tvērums var būt arī ievērojami šaurāks, no pilsētas urbānās teritorijas ietverot tikai tās vēsturisko centru. [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] gadījumā lielpilsētas statuss atsevišķi ir [[Londonas Sitija|Londonas Sitijai]] un [[Vestminstera|Vestminsterai]], bet ne Lielās Londonas grāfistei, ne reģionam, ne Lielās Londonas administrācijai šāda statusa nav. Vairumā gadījumu lielpilsētas statusa ''de jure'' turētāji ir pirmā līmeņa pašvaldības – [[Anglijas unitārās pašvaldības|unitārās pašvaldības]], metropoels vai nemetropoles distrikti un apgabali (Skotijā). Šādas pašvaldības var iekļaut gan tikai pilsētas urbāno teritoriju (galvenokārt gadījumos, kad par distriktu vai unitāro pašvaldību reorganizēts municipālais boro – [[Sauthemptona]], [[Eksetera]], [[Vulverhemptona]] u.c.), gan daudz plašākas teritorijas, kas iekļauj arī citas mazpilsētas un pagastus (distrikts vai unitārā pašvaldība izveidoti, apvienojot vairākas līdz tam pastāvējušās administratīvās vienības vai grāfistes boro – [[Svonzi]], [[Pīterboro (unitārā pašvaldība)|Pīterboro]], [[Kolčestera (boro)|Kolčestera]] u.c.). Gadījumos, kad lielpilsētas statusa turētāji nav pirmā līmeņa pašvaldība, tā īpašnieki ir otrā līmeņa pašvaldības – pagasti vai komūnas ([[Bangora (Velsa)|Bangora]], [[Ripona]], [[Ličfīlda]] u.c.). Ja lielpilsētas statuss ir apdzīvotajai vieta ārpuspagastu teritorijā (''unparished area'') un tai nav savas pašvaldības, statusa turētājs ir speciāli izveidota juridiska persona – hartas pilnvarnieki (''charter trustees''; [[Darema (Anglija)|Darema]], [[Kārlaila]], [[Čestera]] u.c.). === «Mazpilsētas» === Vēsturiski, jebkuru apdzīvoto vietu ar hartu, tajā skaitā tirgus tiesības saņēmušās un senos [[boro]], uzskatīja par mazpilsētām (''town''). Šādu pilsētu dibināšanas process tika reformēts 1835. gadā, kad daudzas apdzīvotās vietas saņēma boro hartas, kas tām deva pilsētas statusu, bet citi boro (''rotten boroughs'') šīs hartas zaudēja. Pēc 1889. gada reformas rūpnieciskās revolūcijas laikā izaugušajiem jaunajiem urbānajiem centriem piešķīra urbāno distriktu statusu. 1974. gada 1. aprīlī visi pastāvošie municipālie boro un urbānie distrikti tika likvidēti un boro statuss tika reformēts par pilsonisku pagodinājumu pašvaldību distriktiem. Tajā pašā laikā ierobežots skaits bijušo boro un urbāno distriktu kļuva par tā sauktajiem «mantotājpagastiem» (''successor parish'') ar tiesībām tikt atzītiem par mazpilsētām un saglabāt savas hartas; par mantotājpagastiem kļuva 78 municipālie boro un 221 urbānais distrikts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legislation.gov.uk/uksi/1973/1110/contents/made|title=The Local Government (Successor Parishes) Order 1973 (S.I. 1973 No. 1110|publisher=London: Her Majesty's Stationery Office}}</ref> Tie boro, kas nekļuva par mantotājpagastiem, tika organizēti kā distrikta vai unitārās pašvaldības pārvaldītas ārpuspagastu teritorijas (''unparished area''), bet varēja saglabāt savas hartas, dibinot speciālas juridiskās personas – hartu pilnvarniekus (''charter trustees''). Kopš 1974. gada 1. aprīļa jebkurai Anglijas pagasta padomei ir tiesības pieņemt lēmumu saukties par mazpilsētas (''town'') padomi, un daudzas kopienas ir izmantojušas šīs tiesības, tostarp arī ārpuspagastu teritorijas, kas saglabāja statusa nepārtrauktību ar hartu pilnvarotajiem. == Lielpilsētu sadalījums starp vēsturiskajām zemēm == {| class="sortable wikitable" !Zeme!!Lielpilsētu skaits |- | {{karogs|Anglija}} || 55 |- | {{karogs|Skotija}} || 8 |- | {{karogs|Velsa}} || 7 |- | {{karogs|Ziemeļīrija}} || 6 |} == Uzskaitījums == [[Britu aizjūras teritorijas|Britu aizjūras teritorijās]] un [[Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumi|kroņa īpašumos]] esošās lielpilsētas iekļautas atsevišķā sadaļā. {| class="sortable wikitable" !Nosaukums!!Nosaukums<br />oriģinālvalodā!! Lielpilsētas statuss kopš !''De jure'' statusa īpašnieks!!Iedzīvotāju skaits!!Zeme |- | [[Aberdīna]] || ''Aberdeen / Obar Dheathain'' || 1891 | Aberdīnas padomes apgabals|| {{sk|224000|<small>(2022)</small>}}|| [[Skotija]] |- | [[Ārmā]]|| ''Armagh / Ard Mhacha'' || 1994 | [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas distrikts]]|| {{Sk|16310|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- |[[Bangora (Velsa)|Bangora]] |Bangor |[[neatminamie laiki]] |Bangoras komūna |{{Sk|15060|<small>(2021)</small>}} |[[Velsa]] |- | [[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]] || ''Bangor / Beannchar'' ||2022 | [[Ārdsas un Nortdaunas distrikts]]|| {{Sk|64596|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- | [[Bāta (Somerseta)|Bāta]] || ''Bath'' ||1090 ([[neatminamie laiki]]) | Bātas hartas pilnvarnieki|| {{Sk|95043|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Belfāsta]] || ''Belfast / Béal Feirste'' || 1888 | Belfāstas boro|| {{Sk|345418|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- | [[Birmingema]] || ''Birmingham'' || 1889 |[[Birmingema (boro)|Birmingemas metropoles boro]]|| {{Sk|1171467|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Bredforda]] || ''Bradford'' || 1897 |[[Bredforda (boro)|Bredfordas metropoles boro]]|| {{Sk|556880|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Braitona un Hova]] || ''Brighton and Hove'' || 2001 | [[Braitona un Hova|Braitonas un Hovas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|278455|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Bristole]] || ''Bristol'' || 1542 |[[Bristole|Bristoles unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|482815|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Čelmsforda]] || ''Chelmsford'' || 2012 | [[Čelmsforda (boro)|Čelmsfordas nemetropoles boro]]|| {{Sk|185288|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Čestera]] || ''Chester'' || 1541 | Česteras hartas pilnvarnieki<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://legislation.gov.uk/uksi/2008/634/made|title="The Cheshire (Structural Changes) Order 2008|access-date=14 January 2024}}</ref>|| {{Sk|138875|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Čičestera]] || ''Chichester'' ||1075 ([[neatminamie laiki]]) | Čičesteras pagasts|| {{Sk|29407|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Dandī]] || ''Dundee / Dùn Dèagh'' || 1889 | Dandī padomes apgabals|| {{Sk|148100|<small>(2022)</small>}}|| [[Skotija]] |- |[[Danfērmlina]] |''Dunfermline /'' ''Dùn Phàrlain'' |2022 |— |{{Sk|76210|<small>(2020)</small>}} |[[Skotija]] |- | [[Darema (Anglija)|Darema]] || ''Durham'' ||[[neatminamie laiki]] | Daremas hartas pilnvarnieki<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.opsi.gov.uk/si/si2009/draft/ukdsi_9780111475096_en_5|title=Local Government (Structural Changes) (Miscellaneous Amendments and Other Provision) Order 2009|access-date=27 February 2009}}</ref>|| {{Sk|126486|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Dārbi]] || ''Derby'' || 1977 | [[Dārbi|Dārbi unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|265082|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Deri]] || ''Derry / Doire'' || 1604 | [[Deri un Strabenas distrikts]]|| {{Sk|85279|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- |[[Donkastera]] |''Doncaster'' |2022 |[[Donkastera (boro)|Donkasteras metropoles boro]] |{{Sk|314252|<small>(2023)</small>}} |[[Anglija]] |- | [[Edinburga]]|| ''Edinburgh / Dùn Èideann''|| 1329 |Edinburgas padomes apgabals|| {{Sk|512700|<small>(2022)</small>}} || [[Skotija]] |- | [[Eksetera]] || ''Exeter'' ||[[neatminamie laiki]] | [[Eksetera|Ekseteras nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|137462|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Glāzgova]] || ''Glasgow / Glesga / Glaschu'' || 1492 |Glāzgovas padomes apgabals|| {{Sk|620700|<small>(2022)</small>}} || [[Skotija]] |- | [[Glostera]] || ''Gloucester'' || 1541 | [[Glostera|Glosteras nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|133998|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Hereforda]] || ''Hereford'' ||[[neatminamie laiki]] | Herefordas pagasts|| {{Sk|53113|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Īli]] || ''Ely'' ||1109 ([[neatminamie laiki]]) | Īli pagasts|| {{Sk|20574|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Invernesa]] || ''Inverness / Inbhir Nis'' || 2001 | —|| {{Sk|63730|<small>(2020)</small>}}|| [[Skotija]] |- | [[Jorka]] || ''York'' ||[[neatminamie laiki]] | [[Jorka (unitārā pašvaldība)|Jorkas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|206825|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Kārdifa]] || ''Cardiff / Caerdydd'' || 1905 |[[Kārdifas lielpilsēta un grāfiste]]|| {{Sk|381759|<small>(2023)</small>}} || [[Velsa]] |- | [[Kārlaila]] || ''Carlisle'' || 1133 ([[neatminamie laiki]]) | Kārlailas hartas pilnvarnieki|| {{Sk|110024|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Kembridža]] || ''Cambridge'' || 1951 | [[Kembridža|Kembridžas nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|147797|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Kenterberija|Kenterberi]] || ''Canterbury'' ||[[neatminamie laiki]] | [[Kenterberija (boro)|Kenterberi nemetropoles boro]]|| {{Sk|160351|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Kingstona pie Hallas]] || ''Kingston upon Hull'' || 1897 | [[Kingstona pie Hallas|Kingstonas pie Hallas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|271095|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- |[[Kolčestera]] |''Colchester'' |2022 |[[Kolčestera (boro)|Kolčesteras nemetropoles distrikts]] |{{Sk|196808|<small>(2023)</small>}} |[[Anglija]] |- | [[Koventri]]|| ''Coventry''|| 1102 ([[neatminamie laiki]]) |[[Koventri (boro)|Koventri metropoles boro]]|| {{Sk|368483|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Lankastera]] || ''Lancaster'' || 1937 | [[Lankastera (distrikts)|Lankasteras nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|145346|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Lestera]] || ''Leicester'' || 1919 |[[Lestera|Lesteras unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|379963|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Ličfīlda]] || ''Lichfield'' ||[[neatminamie laiki]] | Ličfīldas pagasts|| {{Sk|32580|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Līdsa]] || ''Leeds'' || 1893 |[[Līdsa (boro)|Līdsas metropoles boro]]|| {{Sk|829417|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Linkolna (Anglija)|Linkolna]] || ''Lincoln'' ||1072 ([[neatminamie laiki]]) | [[Linkolna (Anglija)|Linkolnas nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|102392|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Lisbērna]]|| ''Lisburn'' || 2002 | [[Lisbērnas un Kāslrejas distrikts]]|| {{Sk|51447|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- | [[Liverpūle]] || ''Liverpool'' || 1880 |[[Liverpūle|Liverpūles metropoles boro]]|| {{Sk|504932|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Londona]] || ''London'' || [[Neatminami laiki|neatminamie laiki]] |[[Londonas Sitija]]|| {{Sk|12156|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Mančestra]] || ''Manchester'' || 1853 |[[Mančestra (boro)|Mančestras metropoles boro]]|| {{Sk|585057|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- |[[Miltonkīnza]] |''Milton Keynes'' |2022 |[[Miltonkīnza (unitārā pašvaldība)|Miltonkīnzas unitārā pašvaldība]] |{{Sk|297180|<small>(2023)</small>}} |[[Anglija]] |- | [[Noridža]]|| ''Norwich''||1094 ([[neatminamie laiki]]) | [[Noridža|Noridžas nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|144251|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Notingema]]|| ''Nottingham''|| 1897 | [[Notingema|Notingemas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|330949|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Ņūkāsla pie Tainas]]|| ''Newcastle upon Tyne''|| 1882 | [[Ņūkāsla pie Tainas (boro)|Ņūkāslas pie Tainas metropoles boro]]|| {{Sk|315110|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Ņūporta]] || ''Newport / Casnewydd'' || 2002 | [[Ņūporta (grāfistes boro)|Ņūportas grāfistes boro]]|| {{Sk|163547|<small>(2023)</small>}} || [[Velsa]] |- | [[Ņūri]]|| ''Newry / Iúr Cinn Trá'' || 2002 | [[Ņūri, Mornas un Daunas distrikts]]|| {{Sk|28530|<small>(2021)</small>}}|| [[Ziemeļīrija]] |- | [[Oksforda]] || ''Oxford'' ||1542 | [[Oksforda|Oksfordas nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|165257|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Pērta (Skotija)|Pērta]] || ''Perth / Peairt'' || 2012 | —|| {{Sk|47350|<small>(2020)</small>}}|| [[Skotija]] |- | [[Pīterboro]] || ''Peterborough'' || 1541 | [[Pīterboro (unitārā pašvaldība)|Pīterboro unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|218179|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Plimuta]] || ''Plymouth'' || 1928 | [[Plimuta|Plimutas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|267888|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Portsmuta]] || ''Portsmouth'' || 1926 | [[Portsmuta|Portsmutas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|209171|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Prestona]] || ''Preston'' || 2002 | [[Prestona (distrikts)|Prestonas nemetropoles distrikts]] || {{Sk|155634|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- |[[Reksema]] |''Wrexham / Wrecsam'' |2022 |[[Reksemas grāfistes boro]] |{{Sk|137341|<small>(2023)</small>}} |[[Velsa]] |- | [[Ripona]] || ''Ripon'' || 1865 | Riponas pagasts|| {{Sk|16590|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Sanderlenda]]|| ''Sunderland''|| 1992 | [[Sanderlenda (boro)|Sanderlendas metropoles boro]]|| {{Sk|279556|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- |[[Sautendonsī]] |''Southend-on-Sea'' |2022 |[[Sautendonsī (unitārā pašvaldība)|Sautendonsī unitārā pašvaldība]] |{{Sk|182278|<small>(2023)</small>}} |[[Anglija]] |- | [[Sauthemptona]] || ''Southampton'' || 1964 | [[Sauthemptona|Sauthemptonas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|257160|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Sentdeividsa]] || ''St Davids / Tyddewi'' || 1994 | Sentdeividsas komūna|| {{Sk|1751|<small>(2021)</small>}}|| [[Velsa]] |- | [[Sentesafa]] || ''St Asaph / Llanelwy'' || 2012 | Sentesafas komūna|| {{Sk|3485|<small>(2021)</small>}}|| [[Velsa]] |- | [[Sentolbansa]]|| ''St Albans''|| 1877 | [[Sentolbansa (boro)|Sentolbansas nemetropoles boro]]|| {{Sk|147410|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Solforda]]|| ''Salford''|| 1926 | [[Solforda (boro)|Solfordas metropoles boro]]|| {{Sk|282487|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Solsberija|Solsberi]] || ''Salisbury'' || 1227 | Solsberi pagasts|| {{Sk|41552|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]] || ''Stirling / Sruighlea'' || 2002 | —|| {{Sk|49950|<small>(2020)</small>}}|| [[Skotija]] |- | [[Stoka pie Trentas]] || ''Stoke-on-Trent'' || 1925 | [[Stoka pie Trentas|Stokas pie Trentas unitārā pašvaldība]]|| {{Sk|261867|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Svonzi]] || ''Swansea / Abertawe'' || 1969 | [[Svonzi (grāfiste)|Svonzi lielpilsēta un grāfiste]]|| {{Sk|245440|<small>(2023)</small>}}|| [[Velsa]] |- | [[Šefīlda]] || ''Sheffield'' || 1893 |[[Šefīlda (boro)|Šefīldas metropoles boro]]|| {{Sk|579082|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Trūro]] || ''Truro'' || 1877 | Trūro pagasts|| {{Sk|21046|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Veikfīlda]] || ''Wakefield'' || 1888 | [[Veikfīlda (boro)|Veikfīldas metropoles boro]]|| {{Sk|362355|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Velsa (Anglija)|Velsa]] || ''Wells'' || [[neatminamie laiki]] | Velsas pagasts|| {{Sk|11145|<small>(2021)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Vestminstera]] || ''Westminster'' || 1540 |[[Vestminstera|Vestminsteras Londonas boro]]|| {{Sk|213119|<small>(2023)</small>}} || [[Anglija]] |- | [[Vinčestera]] || ''Winchester'' ||[[neatminamie laiki]] | [[Vinčestera (distrikts)|Vinčesteras nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|132341|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Vulverhemptona]] || ''Wolverhampton'' || 2001 | [[Vulverhemptona|Vulverhemptonas metropoles boro]]|| {{Sk|271173|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |- | [[Vustera]] || ''Worcester'' ||[[neatminamie laiki]] | [[Vustera (distrikts)|Vusteras nemetropoles distrikts]]|| {{Sk|104589|<small>(2023)</small>}}|| [[Anglija]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Apvienotā Karaliste|width=900 |float=center|caption = Apvienotās Karalistes pilsētu (''city'') izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta) |places = {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=57.1526|long=-2.11|position = top |label=[[Aberdīna]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.3499|long=-6.6546|position = top |label=[[Ārmā]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.228|long=-4.128|position = left |label=[[Bangora (Velsa)|Bangora]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.66|long=-5.67|position = right|label=[[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.38|long=-2.36|position = right|label=[[Bāta (Somerseta)|Bāta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.597|long=-5.93|position = left|label=[[Belfāsta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.483056|long=-1.893611|position = left|label=[[Birmingema]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.827778|long=-0.152778|position = right |label=[[Braitona un Hova]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.792|long=-1.754|position = top |label=[[Bredforda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.45|long=-2.583333|position = top |label=[[Bristole]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.917778|long=0.472778|position = top |label=[[Čelmsforda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.1903|long=-2.8916|position = right |label=[[Čestera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.83652|long=-0.77918|position = top |label=[[Čičestera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=56.464|long=-2.97|position = top |label=[[Dandī]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=56.07|long=-3.44|position = right|label=[[Danfērmlina]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.921944|long=-1.475833|position = left |label=[[Dārbi]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.7761|long=-1.5733|position = left |label=[[Darema (Anglija)|Darema]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.9958|long=-7.3074|position = right |label=[[Deri]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.52|long=-1.13|position = right |label=[[Donkastera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=55.953056|long=-3.188889|position = right|label=[[Edinburga]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.716667|long=-3.533333|position = top |label=[[Eksetera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.4|long=0.26|position = right|label=[[Īli]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=55.858|long=-4.259|position = top |label=[[Glāzgova]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.87|long=-2.24|position = top |label=[[Glostera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.0565|long=-2.716|position = top |label=[[Hereforda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=57.4717|long=-4.2254|position = right |label=[[Invernesa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.958333|long=-1.080278|position = top |label=[[Jorka]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.483333|long=-3.183333|position = bottom |label=[[Kārdifa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.890833|long=-2.943889|position = right|label=[[Kārlaila]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.205|long=0.119|position = right|label=[[Kembridža]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.28|long=1.08|position = left |label=[[Kenterberi]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.744333|long=-0.3325|position = right |label=[[Kingstona pie Hallas]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.89|long=0.9|position = right |label=[[Kolčestera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.408056|long=-1.510556|position = right |label=[[Koventri]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.047|long=-2.801|position = top |label=[[Lankastera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.633333|long=-1.133333|position = top |label=[[Lestera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.6835|long=-1.82653|position = top |label=[[Ličfīlda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.799722|long=-1.549167|position = right |label=[[Līdsa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.2327|long=-0.5376|position = right|label=[[Linkolna (Anglija)|Linkolna]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.512|long=-6.031|position = bottom |label=[[Lisbērna]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.4|long=-3|position = left |label=[[Liverpūle]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.5155|long=-0.0922|position = top |label='''[[Londonas Sitija|Londona]]'''}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.466667|long=-2.233333|position = right |label=[[Mančestra]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.04|long=-0.76|position = top|label=[[Miltonkīnza]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.628333|long=1.296667|position = top |label=[[Noridža]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.95|long=-1.133333|position = top |label=[[Notingema]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.966667|long=-1.6|position = top |label=[[Ņūkāsla pie Tainas]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.583333|long=-3|position = top |label=[[Ņūporta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.176|long=-6.349|position = right |label=[[Ņūri]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.751944|long=-1.257778|position = top |label=[[Oksforda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=56.397|long=-3.437|position = top |label=[[Pērta (Skotija)|Pērta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.583333|long=-0.25|position = top |label=[[Pīterboro]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.371389|long=-4.142222|position = top |label=[[Plimuta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.816667|long=-1.083333|position = bottom |label=[[Portsmuta]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.759|long=-2.699|position = top |label=[[Prestona]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.04|long=-3|position = left|label=[[Reksema]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.13796|long=-1.52365|position = top |label=[[Ripona]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.509722|long=-2.334444|position = left |label=[[Solforda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.55|long=0.71|position = right|label=[[Sautendonsī]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.91|long=-1.385|position = right |label=[[Sanderlenda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.9|long=-1.4|position = left |label=[[Sauthemptona]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.783333|long=-0.333333|position = top |label=[[Sentolbansa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.258|long=-3.442|position = bottom |label=[[Sentesafa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.882|long=-5.269|position = top |label=[[Sentdeividsa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.074|long=-1.7936|position = left |label=[[Solsberi]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=56.117222|long=-3.939722|position = top |label=[[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53|long=-2.183333|position = left |label=[[Stoka pie Trentas]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.616667|long=-3.95|position = top |label=[[Svonzi]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.383611|long=-1.466944|position = right |label=[[Šefīlda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.26|long=-5.051|position = top |label=[[Trūro]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.683|long=-1.499|position = right |label=[[Veikfīlda]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.2073|long=-2.6519|position = top |label=[[Velsa (Anglija)|Velsa]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.5|long=-0.133333|position = bottom |label=[[Vestminstera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.062|long=-1.317|position = top |label=[[Vinčestera]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.583333|long=-2.133333|position = left |label=[[Vulverhemptona]]}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.19123|long=-2.22231|position = top |label=[[Vustera]]}} }} == Aizjūras teritorijas un kroņa īpašumi == [[Britu aizjūras teritorijas]] un [[Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumi|kroņa īpašumi]] neietilpst [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], bet ir tās suverēnās teritorijas daļa. Lielpilsētas statusa saistība ar katedrālēm beidzās 1865. gadā. Pašlaik aizjūras teritorijās un kroņa īpašumos ir piecas lielpilsētas. {| class="wikitable sortable" ! width="130pt" |Lielpilsēta !Teritorija !Statusa piešķiršanas vai apstiprināšanas gads ! data-sort-type="number" |Iedzīvotāju skaits |- |[[Gibraltāra]] |Gibraltārs |1842<ref>[https://www.gov.uk/government/news/government-re-affirms-city-status-of-gibraltar Government re-affirms city status of Gibraltar]</ref> |{{sk|32194}} (2012) |- | [[Daglasa]] | [[Menas Sala]] | 2022<ref name=":1">{{cite web |title=Douglas Letters Patent |date=27 June 2023 |url=https://www.whatdotheyknow.com/request/995141/response/2372769/attach/6/Douglas%20Letters%20Patent.doc%201.pdf |publisher=Ministry of Justice |access-date=24 July 2023}}</ref> | {{sk|27938}} (2011) |- | [[Stenli]] | [[Folklenda Salas]] | 2022<ref>[https://www.thegazette.co.uk/London/issue/63732/page/11466 The London Gazette. No. 63732]</ref> | {{sk|2460}} (2016) |- | [[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]] | [[Bermuda]] | 1897 | {{sk|854}} (2016) |- | [[Džeimstauna]] | [[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas|Svētās Helēnas sala]] | 1859 | {{sk|629}} (2016) |} {{Location map+ |Pasaule |float=center |width=650 |caption=Lielpilsētas aizjūras teritorijās un kroņa īpašumos:<br />[[File:Green pog.svg|8px]] Lielpilsētas aizjūras teritorijās; [[File:Blue pog.svg|8px]] Lielpilsētas kroņa īpašumos|places= {{Location map~ |Pasaule |lat=36.133333|long=-5.35|label_size=80 |label={{lower|0.2em|[[Gibraltāra]]}}|position=right|mark=Green pog.svg}} {{Location map~ |Pasaule |lat=32.293|long=-64.782|label_size=80 |label={{lower|0.2em|[[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]]}}|position=right|mark=Green pog.svg}} {{Location map~ |Pasaule |lat=-15.924|long=-5.718|label_size=80 |label={{lower|0.2em|[[Džeimstauna]]}}|position=right|mark=Green pog.svg}} {{Location map~ |Pasaule |lat=-51.695|long=-57.850556|label_size=80 |label={{lower|0.2em|[[Stenli]]}}|position=right|mark=Green pog.svg}} {{Location map~ |Pasaule |lat=54.145|long=-4.482|label_size=80 |label={{lower|0.2em|[[Daglasa]]}}|position=left|mark=Blue pog.svg}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Apvienotās Karalistes 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2011.g. |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= | Attēls:City of London skyline from London City Hall - Oct 2008.jpg|1. [[Londona]] - [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[galvaspilsēta]] | File:Birmingham Skyline from Edgbaston Cricket Ground crop.jpg|2. - [[Birmingema]] | File:LeedsSkyline2013.jpg|3. - [[Līdsa]] | File:(looking down) Buchanan Street, Glasgow.jpg|4. - [[Glāzgova]] | File:PeaceGdnsSheffd.jpg|5. - [[Šefīlda]] | File:Bradford City Hall from National Media Museum.jpg|6. - [[Bredforda]] | File:Manchester Skyline.jpg|7. - [[Mančestra]] | File:Edinburgh from Calton Hill with Dugald Stewart Monument 3.JPG| 8. - [[Edinburga]] | File:Pier Head and Mersey Ferry Liverpool.jpg|9. - [[Liverpūle]] | File:Bristol cityscape.jpg|10. - [[Bristole]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes pilsētas| ]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] 9tpsysy8leikk892uf572scn90uhae8 Vestards Šimkus 0 12884 4523262 4269526 2026-09-16T13:26:36Z ~2026-50050-76 150438 Labota gramatika. 4523262 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = instrumentālists_bez_vokāla | Vārds = Vestards Šimkus | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|08|21}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = klasiskā mūzika, filmu mūzika | Nodarbošanās = [[pianists]], [[komponists]] | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = v }} '''Vestards Šimkus''' (dzimis {{dat|1984|08|21}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[pianists]] un [[komponists]]. Kā pianists ieguvis balvas vairākos starptautiskos mūzikas konkursos, kā arī divas reizes saņēmis Latvijas [[Lielā Mūzikas balva|Lielo Mūzikas balvu]]. Komponējis filmu mūziku, kas divas reizes novērtēta ar [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvu kā [[Labākais komponists (Lielais Kristaps)|labākajam komponistam]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1984. gadā Jūrmalā rokmūziķa Gunāra Šimkus un dzejnieces Ivetas Šimkus ģimenē,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/kas-mums-cilveka-dzive-talants-liktenis-vestarda-simkus-mammu-skumdina-attieksme-pret-vinas-delu-71250/|title=«Kas mums cilvēka dzīve, talants, liktenis!» Vestarda Šimkus mammu skumdina attieksme pret viņas dēlu|website=www.santa.lv|access-date=2025-01-31}}</ref> bērnību pavadīja vecāku mājās „Irbēs” [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] [[Vecmokas|Vecmokās]].<ref name="Jaunā Gaita">[https://jaunagaita.net/jg276/JG276_Gintere.htm Helēna Gintere. PIANISTS VESTARDS ŠIMKUS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160826222155/http://jaunagaita.net/jg276/JG276_Gintere.htm |date={{dat|2016|08|26||bez}} }} [[Jaunā Gaita]] nr. 276., 2014. gada pavasaris</ref> Sāka apgūt klaviermākslu jau piecu gadu vecumā. Mācījās [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]], kur viņa pedagogi bija Ruta Švinka, Ligita Muižarāja, Teofils Biķis un Sergejs Osokins. Studēja [[Dienvidkalifornijas Universitāte|Dienvidkalifornijas Universitātē]] pie [[Daniels Pollaks|Daniela Pollaka]]. Papildinājās [[meistarklases|meistarklasēs]] pie [[Lazars Bermans|Lazara Bermana]], [[Aleksandrs Satzs|Aleksandra Satza]], [[Igors Žukovs|Igora Žukova]] un [[Džoanna Hevila|Džoannas Hevilas]]. No 2002. līdz 2006. gadam studēja [[Karalienes Sofijas mūzikas augstskola|Karalienes Sofijas mūzikas augstskolā]] [[Madride|Madridē]] pie profesora [[Dmitrijs Baškirovs|Dmitrija Baškirova]]. 2003. gada vasarā pēc profesora Dmitrija Baškirova ielūguma Šimkus studēja Baškirova meistarklasēs [[Savonlinna|Savonlinnā]], [[Somija|Somijā]]. Piecus gadus mācījās arī [[kompozīcija|kompozīciju]] pie [[Pēteris Vasks|Pētera Vaska]] un R. Štrausa konservatorijā [[Minhene|Minhenē]] pie Vadima Suhanova.<ref name="Jaunā Gaita"/> Bija starptautiskās organizācijas "Planētas jaunie vārdi" stipendiāts. 2012. gadā apprecējās ar [[opera|operdziedātāju]] Elīnu Volkmani,<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/86668/vestards-simkus-apprecejies Vestards Šimkus apprecējies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140623172442/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/86668/vestards-simkus-apprecejies |date={{dat|2014|06|23||bez}} }} Kasjauns.lv</ref> ir dēls un meita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/53797575/elina-un-vestards-simkus-sagaida-otro-bernu-pasaule-nakusi-lilija|title=Elīna un Vestards Šimkus sagaida otro bērnu – pasaulē nākusi Lilija|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-31|language=lv}}</ref> 2021. gada aprīlī apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] IV šķiru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni - Latvijas Vēstnesis|last=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2021-05-06|date=2021-04-30|language=lv}}</ref> [[COVID-19 pandēmija|Kovida pandēmijas]] laikā 2021. gadā iebildis pret diskrimināciju pret nevakcinētajiem, kas apgrūtinājis viņa karjeru un novedis pie atteikumiem tiesībās koncertēt.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/53822531/vestards-simkus-pazino-ka-uz-laiku-partrauc-profesionalo-darbibu|title=Vestards Šimkus paziņo, ka uz laiku pārtrauc profesionālo darbību|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-31|language=lv}}</ref> Tomēr pēc tās viņš atgriezies lielajās Latvijas koncertzālēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/56072248/kurzemes-filharmonija-noliedz-neadekvati-zemu-cenu-noteiksanu-pianista-simkus-koncertiem|title='Kurzemes filharmonija' noliedz neadekvāti zemu cenu noteikšanu pianista Šimkus koncertiem|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/55701238/izmainas-jurmalas-festivala-programma-atklasanas-koncerta-uzstasies-vestards-simkus|title=Izmaiņas Jūrmalas festivāla programmā; atklāšanas koncertā uzstāsies Vestards Šimkus|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120007919/dzintaru-koncertzale-muzices-pianists-vestards-simkus|title=Dzintaru koncertzālē muzicēs pianists Vestards Šimkus|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-31|language=lv}}</ref> Pirmā profesionālā uzstāšanās pēc pandēmijas bija 2022. gada vasarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/54400194/koncertesanu-atsak-pianists-vestards-simkus|title=Koncertēšanu atsāk pianists Vestards Šimkus|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-31|language=lv}}</ref> 2022. gadā kopā ar grupu [[Endless Roar]] izlaidis džeza skaņuplati.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/54726844/klaja-nak-vestarda-simkus-un-grupas-endless-roar-dzeza-skanuplate|title=Klajā nāk Vestarda Šimkus un grupas 'Endless Roar' džeza skaņuplate|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-31|language=lv}}</ref> == Koncertdarbība == Piedalījies vairākos starptautiskos mūzikas [[festivāls|festivālos]], kuru vidū [[Džina Bakhauere|Džinas Bakhaueres]] pianistu [[festivāls]] [[Soltleiksitija|Soltleiksitijā]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], 1999), [[Stavangere]]s [[kamermūzika]]s festivāls ([[Norvēģija]], 2004), [[Kremerata Baltica]] festivāls [[Sigulda|Siguldā]] (Latvija, 2004), Vīnes mūzikas seminārs (Austrija, 2004), Al Bustan festivāls [[Beirūta|Beirūtā]] ([[Libāna]], 2005). Koncertējis [[Lietuva|Lietuvā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], Norvēģijā, Somijā, [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Itālija|Itālijā]], Spānijā, [[Īrija|Īrijā]], ASV un Libānā. Spēlējis nozīmīgās pasaules [[koncertzāle|koncertzālēs]], kuru vidū [[Amsterdama]]s Concertgebouw, [[Vīne]]s Konzerthaus, Stokholmas Bervaldhallen, Soltleiksitijas Temple Square, [[Milāna]]s Sala Puccini, Beirūtas Bustani Auditorium u.c. Muzicējis kopā ar KREMERata Baltica, Vīnes akadēmisko orķestri, [[Harkiva]]s [[Filharmonija]]s [[orķestris|orķestri]], [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]], [[Lietuva]]s Valsts simfonisko orķestri u.c. Sadarbojies ar diriģentiem [[Voldemars Nelsons|Voldemaru Nelsonu]], [[Terje Mikelsens|Terji Mikelsenu]], [[Andris Nelsons|Andri Nelsonu]], [[Rašids Nigmatuļins|Rašidu Nigmatuļinu]], [[Normunds Šnē|Normundu Šnē]] u.c. == Balvas == * 1994 — 1. vieta B. Dvariona Starptautiskajā jauno pianistu konkursā [[Viļņa|Viļņā]] * 1995 — 1. vieta Latvijas jauno komponistu konkursā [[Rīga|Rīgā]] * 1995 — 1. vieta Starptautiskajā jauno pianistu konkursā [[Jūrmala|Jūrmalā]] * 1996 — 1. vieta un ''Grand Prix'' F. Šopēna Starptautiskajā jauno pianistu konkursā [[Polija|Polijā]] * 1997 — 1. vieta V. A. Mocarta Starptautiskajā jauno pianistu konkursā [[Rīga|Rīgā]] * 1998 — 1. vieta Latvijas jauno atskaņotājmākslinieku konkursā ''NOVA NOMINA'' [[Rīga|Rīgā]] * 2001 — 1. vieta un ''Grand Prix'' Starptautiskajā atskaņotājmākslinieku konkursā [[Stokholma|Stokholmā]] * 2002 — 1. vieta F. Lista Starptautiskajā pianistu konkursā [[Losandželosa|Losandželosā]] * 2002 — Latvijas [[Lielā Mūzikas balva|Lielā Mūzikas Balva]] * 2007 — 1. vieta 5. Pasaules klavieru olimpiādē Badkisingenā ([[Vācija]]) * 2009 — Latvijas [[Lielā Mūzikas balva|Lielā Mūzikas Balva]] * 2009 — 1. vieta Marijas Kanalsas pianistu konkursā Barselonā (Spānija) * 2014 — Reingavas mūzikas festivāla balva ''Förderpreis des Rheingau Musik Festival'' * [[2016. gada Lielā Kristapa balva|2016]] — [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balva]] par mūziku [[Laila Pakalniņa|Lailas Pakalniņas]] filmai "[[Ausma (filma)|Ausma]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/liela-kristapa-laureati-2016-41|title=Lielā Kristapa laureāti 2016|publisher=lielaiskristaps.lv}}</ref> * [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]] — Lielā Kristapa balva nominācijā [[Labākais komponists (Lielais Kristaps)|"Labākais komponists"]] (filma "[[Elpa marmorā]]")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|title=Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti|publisher=lielaiskristaps.lv|accessdate={{dat|2018|11|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181116084351/http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|archivedate={{dat|2018|11|16||bez}}}}</ref> == CD == * "Vestards Šimkus spēlē [[Aleksandrs Skrjabins|Skrjabinu]]" (Artalinna, 2019), * "The Bells" (Odradek Records, 2016) * "Vestards Šimkus spēlē [[Sergejs Rahmaņinovs|Rahmaņinovu]]" (Artalinna, 2014) * "Atsaukšanās" (Upe, 2014) * "Wagner Idyll" (ARS Produktion, 2012) * Soloalbums "Intervija ar [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovenu]]" (ARS Produktion, 2011) * "Antonio Soler. Sonatas Nos. 16-27" (Naxos, 2011) * "[[Pēteris Vasks]]. Gadalaiki" (Wergo, 2010) * "Glenn Gould. Piano Works" (Schott Music & Media, 2006) * Soloalbums "Fantāzijas" (Carmina Baltica, 2003) == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šimkus, Vestards}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] [[Kategorija:Latvijas komponisti]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] pw56edciwhmdg0kckmtp9u4b70b3p23 Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 4523335 4523158 2026-09-16T18:31:04Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4523335 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija|Latgales partijas]], "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? cvfbntu3s6l2h7hiii2h918u2szhk5n 4523440 4523335 2026-09-17T02:10:30Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4523440 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija|Latgales partijas]], "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? kzn5js7591lzkvxv4pbyywbkauwwqeo 4523461 4523440 2026-09-17T05:11:54Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4523461 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija|Latgales partijas]], "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? tb62xe07joggeqhf8q0ev2tn3g1uak1 4523464 4523461 2026-09-17T05:13:26Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4523464 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija|Latgales partijas]], "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? gqksbgl5j2nyfegn2mizp77uguely6a Starptautiskais fonētiskais alfabēts 0 30959 4523530 4483372 2026-09-17T11:43:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523530 wikitext text/x-wiki {{Infobox WS |nosaukums=Starptautiskais fonētiskais alfabēts |tips=[[Alfabēts]] |valodas=Rezervēts jebkuras valodas [[Fonētika|fonētiskajai]] un [[Fonēma|fonēmiskajai]] transkripcijai |laiks=no [[1888]]. gada |fam1=[[Latīniskais alfabēts]] |fam2=[[Fonotipiskais alfabēts]] |sample=IPA in IPA.svg |image_size=200px |IPAChartEng=include }} <!-- {{IPAseries}} --> '''Starptautiskais fonētiskais alfabēts''' ({{val|en|International Phonetic Alphabet}}, '''IPA'''){{efn|Abreviatūra "IPA" angļu valodā attiecināma vispirms uz [[Starptautisko fonētisko asociāciju]] ''International Phonetic Association''. Tomēr vispārīgā prakse ir šo abreviatūru attiecināt (arī latviešu valodā) uz pašu Starptautisko fonētisko alfabētu (no angļu valodas nosaukuma ''International Phonetic Alphabet''). No konteksta parasti ir saprotams, par kuru no abiem tiek runāts.}} ({{IPA2|s̪t̪arp.t̪au͡.t̪is̪.kai͡s̪ fɔ.neː.t̪is̪.kai͡s̪ al.fa.beːts͡}}) ir [[Fonētiskā transkribēšana|fonētiskās transkribēšanas]] sistēma, kas radīta uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata un kuru [[Starptautiskā fonētiskā asociācija]] akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu. IPA lieto [[Lingvistika|lingvisti]], [[Runas un valodas patoloģija|runas patologi un terapeiti]], [[Svešvaloda|svešvalodu]] pasniedzēji un apguvēji, [[Dziedātājs|dziedātāji]], [[Aktieris|aktieri]], [[Leksikogrāfija|leksikogrāfi]] un [[Tulkošana|tulkotāji]]. IPA ir izstrādāts, lai attēlotu tikai [[Mutvārdu valoda|mutvārdu valodām]] raksturīgo: [[fonēma]]s, [[Intonācija (lingvistika)|intonācijas]], dalījumu [[Vārds|vārdos]] un [[Zilbe|zilbēs]]. Lai attēlotu citas runas iezīmes, kā zobu griešanu, šļupstēšanu, vai skaņas, ko rada ar šķeltu lūpu, lieto speciālu simbolu kopas paplašinājumu — [[Paplašinātais IPA|Paplašināto IPA]]. 2007. gadā IPA pamatdaļā bija 107 burti un 56 [[Diakritiskā zīme|diakritiskās]] un suprasegmentālās zīmes. Starptautiskā fonētiskā asociācija organizē šī alfabēta papildināšanu, simbolu modificēšanu vai izslēgšanu. == Vēsture == <!-- {{Pamatraksts|IPA vēsture}} --> 1886. gadā grupa [[Francija|franču]] un [[Apvienotā Karaliste|britu]] valodu pasniedzēju franču lingvista Pola Pasī ({{val-fr|Paul Passy}}) vadībā nodibināja biedrību, kura vēlāk (kopš 1897. gada līdz mūsu dienām) kļuva zināma ar nosaukumu [[Starptautiskā fonētiskā asociācija]] ({{val-fr|Association phonétique internationale}}). Oriģinālajam alfabētam par pamatu tika izmantota [[angļu valoda]]s pareizrakstības reforma, plašāk zināma kā [[latīniskais alfabēts]] (''Romic alphabet''). Lai atvieglotu alfabēta pielietošanu citām valodām, tika pieļauta simbolu vērtību variēšana dažādās valodās. Piemēram, skaņa {{IPA|/ʃ/}} (''š'' vārdā ''šalle'') oriģinālā tika apzīmēta ar burtu ''c'' angļu valodai, bet ar burtu ''x'' [[franču valoda]]i. Tomēr 1888. gadā alfabēts tika reformēts, lai tas būtu universāls visām valodām. Kopš IPA izveidošanas patskaņu un līdzskaņu organizācija alfabētā ir palikusi pamatā nemainīta. Tomēr pats alfabēts ir vairākkārt revidēts. 1989. gada [[IPA Ķīles konvencija]] noteica vairākas izmaiņas [[IPA vēsture#1932|agrākajai 1932. gada versijai]]. Nelielas izmaiņas tika veiktas 1993. gadā, pievienojot [[Nenoapaļots zemi vidēja pacēluma vidējās rindas patskanis|nenoapaļoto zemi vidēja pacēluma vidējās rindas patskani]] un izslēdzot [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgo]] [[Implozīvs līdzskanis|implozīvu]] simbolus. Alfabēts pēdējo reizi tika revidēts 2005. gada maijā, kad tika pievienots [[labiodentāls flaps|labiodentālā flapa]] simbols. Bez simbolu iekļaušanas un izņemšanas no alfabēta, izmaiņas tiek veiktas arī simbolu un kategoriju nosaukumos un simbolu (burtu) grafikā. Alfabēta paplašinājumi ir relatīvi neseni; [[Paplašinātais IPA]] tika izveidots 1990. gadā un to oficiāli apstiprināja [[Starptautiskā Klīniskās fonētikas un lingvistikas asociācija]] 1994. gadā. Arī [[skaņas kvalitātes simboli]] - VoQS (Voice Quality Symbols) tika ieviesti 1995. gadā, lai izveidotu sistēmu detālākam [[Fonācija|skaņas veidošanas]] aprakstam. == Apraksts == [[Attēls:IPA chart 2018.pdf|thumb|right|300px|Diagramma, kas ilustrē Starptautisko fonētisko alfabētu (angļu valodā)]] IPA pamatprincips ir viena konkrēta simbola atbilstība katrai atšķirīgai [[Skaņa (lingvistika)|skaņai]] vai [[Runas segments|runas segmentam]]. Tas nozīmē, ka IPA nelieto burtu kombinācijas, izņemot gadījumus, kad attēlojamā skaņa tiek uzskatīta par divu vai vairāku skaņu sekvenci.{{efn|Pretstatā tam daudzās valodās dažkārt tiek lietotas burtu kombinācijas lai attēlotu vienu skaņu, piemēram angļu [[Digrafs (ortogrāfija)|digrafs]] ''sh'' skaņai {{IPA|[ʃ]}}, vācu [[Trigrafs (ortogrāfija)|trigrafs]] ''sch'' skaņai {{IPA|[ʃ]}}.}} IPA nav atsevišķu [[Burts|burtu]] divām skaņām, ja nevienā zināmā valodā tās nenodala, tāpat netiek lietoti burti, kas apzīmē vairākas skaņas (kā ''x'' apzīmē līdzskaņu kopu {{IPA|[ks]}} angļu valodā). IPA nav arī neviena burta, kurš būtu atkarīgs no konteksta, kā ''c'' angļu valodā un daudzās citās Eiropas valodās. IPA sastāv no 107 [[Burts|burtiem]] [[Līdzskanis|līdzskaņu]] un [[Patskanis|patskaņu]] apzīmēšanai, 31 [[Diakritiskā zīme|diakritiskās zīmes]], kas nosaka šo skaņu specifiku un 19 [[Suprasegmentālās zīmes|suprasegmentālajām zīmes]], kas apraksta tādas skaņu īpašības kā [[Garums (lingvistika)|garums]], [[Tonis (lingvistika)|tonis]], [[Uzsvars (lingvistika)|uzsvars]] un [[zilbes intonācija|intonācija]]. === Burtu formas === Simboli IPA izvēlēti tā, lai tie būtu harmoniski ar [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].{{efn|Starptautiskā fonētiskā alfabēta nelatīņu burti jāizveido tik kvalitatīvi cik iespējams, lai tie harmonizētu ar latīņu burtiem. Asociācija neatzīst surogātburtus; tā akceptē tikai burtus, kuri ir rūpīgi izveidoti, lai harmonizētu ar pārējiem burtiem.}} Tāpēc lielākā simbolu daļa ir vai nu [[Latīņu alfabēts|latīņu]] vai [[Grieķu alfabēts|grieķu]] alfabētu burti, vai arī to modifikācijas. Tomēr IPA ir arī simboli, kuri nepieder ne pie viena no šiem alfabētiem: piemēram, [[Glotālais slēdzenis|glotālo slēdzeni]] apzīmējošais simbols {{IPA|[ʔ]}} ir modificētas [[jautājuma zīme]]s formā un oriģinālā tika apzīmēts ar [[Apostrofs (zīme)|apostrofu]].{{efn|Tehniski simbols {{IPA|[ʔ]}} var tikt uzskatīts par cēlušos no latīņu alfabēta, jo jautājuma zīme ir radīta no "[[Jautājuma zīme#Izcelšanās|Qo]]" - latīņu vārda ''[[wiktionary:la:Quaestio|quæstio]]'' "jautājums" saīsinājuma.}} Tomēr daži simboli, kā balsīgais [[Faringāls spraudzenis|faringālais spraudzenis]] {{IPA|[ʕ]}}, lai arī modificēti, lai izskatītos latīņu alfabēta stilā, ir veidoti par pamatu ņemot citu rakstību [[grafēma]]s (šajā gadījumā - [[Arābu alfabēts|arābu]] burts {{rtl-lang|ar|<[[ﻉ]]>}}, ''`ain''). Neskatoties uz to, ka priekšroka tiek dota ar latīņu alfabētu harmonizējošiem burtiem, Starptautiskā fonētiskā asociācija reizēm ir akceptējusi atšķirīgus simbolus. Piemēram, pirms 1989. gada IPA simboli [[Līdzskaņi (nepulmoniskie)|nepulmoniskajiem klikšķiem]] bija {{IPA|[​[[Bilabiāls klikšķis|ʘ]]​]}}, {{IPA|[​[[dentāls klikšķis|ʇ]]​]}}, {{IPA|[​[[Alveolārs klikšķis|ʗ]]​]}} un {{IPA|[​[[Laterāli alveolārais klikšķis|ʖ]]​]}}, kuri visi bija atvasināti no latīņu vai grieķu burtiem, kā arī no pieturzīmēm. Tomēr, izņemot {{IPA|[ʘ]}}, nevienu no šiem simboliem nelietoja [[Hoisu valodas|hoisu]] valodnieki (galvenie klikšķu pielietotāji). Kā rezultātā šie simboli ar 1989. gada IPA Ķīles konvenciju tika aizstāti ar mazāk latīniskiem, bet izplatītākiem simboliem {{IPA|[​[[Bilabiāls klikšķis|ʘ]]​]}}, {{IPA|[​[[dentāls klikšķis|ǀ]]​]}}, {{IPA|[​[[Alveolārs klikšķis|ǃ]]​]}}, {{IPA|[​[[Palatāls klikšķis|ǂ]]​]}} un {{IPA|[​[[Laterāli alveolārais klikšķis|ǁ]]​]}}. === Simboli un skaņas === Starptautiskais fonētiskais alfabēts ir veidots uz latīņu alfabēta pamata, lietojot pēc iespējas mazāku skaitu nelatīņu alfabētu simbolu. Lielākajai daļai alfabēta [[Līdzskanis|līdzskaņu]] vērtības atbilst to starptautiskajam lietojumam. Līdzskaņu burti {{IPA|"b"}}, {{IPA|"d"}}, {{IPA|"f"}}, {{IPA|"ɡ"}}, (cietais) {{IPA|"h"}}, {{IPA|"k"}}, {{IPA|"l"}}, {{IPA|"m"}}, {{IPA|"n"}}, {{IPA|"p"}}, (nebalsīgais) {{IPA|"s"}}, {{IPA|"t"}}, {{IPA|"v"}}, {{IPA|"w"}} un {{IPA|"z"}} atbilst to angliskajām vērtībām; [[Patskanis|patskaņu]] burti {{IPA|"a"}}, {{IPA|"e"}}, {{IPA|"i"}}, {{IPA|"o"}}, {{IPA|"u"}} atbilst to vērtībām [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. [[Latviešu alfabēts|Latviešu alfabēta]] burtiem tieši atbilst {{IPA|[b]}}, {{IPA|[d]}}, (šaurais) {{IPA|[e]}}, {{IPA|[f]}}, {{IPA|[ɡ]}}, {{IPA|[h]}}, {{IPA|[i]}}, {{IPA|[j]}}, {{IPA|[k]}}, {{IPA|[l]}}, {{IPA|[m]}}, {{IPA|[n]}}, {{IPA|[p]}}, {{IPA|[r]}}, {{IPA|[s]}}, {{IPA|[t]}}, {{IPA|[u]}}, {{IPA|[v]}} un {{IPA|[z]}}. Standarta latīņu alfabēta burtu kopums paplašināts lietojot [[Lielie burti|lielos burtus]] vai [[Kursīvs|kursīva]] formas, [[Diakritiskā zīme|diakritiskās zīmes]], simbolu rotācijas. Alfabētā ir arī vairāki no [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] aizgūti burti: ({{IPA|"β"}}, {{IPA|"ɣ"}}, {{IPA|"ɛ"}}, {{IPA|"θ"}}, {{IPA|"ɸ"}}, {{IPA|"χ"}} un {{IPA|"ʋ"}}), bet to skaniskā vērtība var atšķirties no grieķu ortogrāfijas. Piemēram, "ʋ" [[Grieķu valoda|grieķu valodā]] ir patskanis ({{IPA|[i]}}), bet IPA - līdzskanis ([[labiodentāls spraudzenis]]). Modificēto latīņu burtu skaniskajām vērtībām jābūt atvasinātām no oriģinālburtu vērtībām. Piemēram, burti ar pa labi pagrieztu apakšējo ķepu (kā {{IPA|"ɖ"}}) apzīmē atbilstošos [[Retroflekss līdzskanis|retrofleksos līdzskaņus]]; samazinātie lielie burti (kā {{IPA|"ʀ"}}) parasti apzīmē [[Uvulārs līdzskanis|uvulāros līdzskaņus]]. Lai gan zināms skaits burtu modifikāciju atbilst to apzīmēto skaņu modifikācijām, nepastāv paņēmiena, kā noteikt skaņu pēc burta izskata (atšķirībā no [[Redzamā runa|redzamās runas]]). Alfabētā papildus burtiem tiek lietots plašs papildsimbolu klāsts, kas palīdz skaņu attēlošanā. [[Diakritiskā zīme|Diakritiskās zīmes]] kombinē ar IPA burtiem, lai transkribētu [[Fonēma|fonēmu]] vērtību modifikācijas vai [[Sekundārā artikulācija|sekundāro artikulāciju]]. Tāpat bieži tiek lietoti speciāli simboli [[Uzsvars (lingvistika)|uzsvaru]] un [[Tonis (lingvistika)|toņu]] apzīmēšanai. == Lietojums == <!-- {{further|[[Fonētiskā transkribēšana]]}} --> [[Attēls:Phonetik.svg|thumb|left|100px|Franču valodas vārda ''[[:wikt:fr:ébauche|ébauche]]'' ("uzmetums, nepabeigts darbs") transkripcija.]] Kaut arī IPA ir vairāk nekā 100 simbolu runas transkribēšanai, ne vienmēr ir nepieciešams lietot visus iespējamos simbolus vienlaicīgi. Runu ir iespējams transkribēt ar dažādu līmeņu precizitāti. Visprecīzākais transkribēšanas paņēmiens, kurā skaņas tiek attēlotas tik detalizēti, cik vien ļauj IPA, neņemot vērā iegūto lingvistisko atšķirību nozīmi, sauc par ''smalko transkribēšanu''. Jebkura cita veida transkribēšanu nosacīti sauc par ''rupjo transkribēšanu''. Abos transkripcijas veidos lielākoties simbolus iekļauj [[Kvadrātiekavas|kvadrātiekavās]], bet rupjajai transkribēšanai lieto arī [[slīpsvītra]]s. [[Attēls:RPGA international.svg|200px|thumb|Angļu valodas vārda "international" divu atšķirīgu [[Izruna|izrunu]] transkribējumi.]] Rupjā transkripcija izšķir tikai skaņas, kuras par atšķirīgām uzskata konkrētās valodas runātāji. Skaņas, kuras var tikt izrunātas dažādi atkarībā no dialekta vai blakus esošajām skaņām, pieļaujams uzskatīt par to pašu skaņu tādēļ, ka tās ir vienas un tās pašas [[fonēma]]s [[Alofons|alofoni]]. Kad vārds tiek rakstīts kā fonēmas, to parasti iekļauj [[Slīpsvītra|slīpsvītrās]]. Piemēram, angļu valodas vārda "little" amerikānisko [[Izruna|izrunu]] rupjajā transkripcijā attēlo kā {{IPA|/lɪtl/}}. Šāda rupjā transkripcija identificē tikai fonētiski svarīgus vārda komponentus un neņem vērā blakusstāvošo fonēmu mijiedarbību. Smalkā transkribēšana (iekļauta [[Kvadrātiekavas|kvadrātiekavās]]) attēlo katras skaņas izrunu konkrētajā pozīcijā. Vārda "little" smalkā transkripcija, atkarībā no izrunas veida var būt: {{IPA|[lɪɾɫ]}}, {{IPA|[lɪʔɫ]}} vai {{IPA|[lɪːɫ]}} (tikai dažas no iespējām). Ne rupjā, ne smalkā transkripcija neļauj veikt absolūtu izrunas aprakstu, drīzāk tās piedāvā nosacītu fonētisko skaņu aprakstu. Sevišķi tas attiecas uz IPA patskaņiem, jo nepastāv ciešas saites starp IPA simbolu un skaņu frekvences līmeņiem. === Lietojums vārdnīcās === Starptautiskais fonētiskais alfabēts bieži tiek lietots angļu valodas vārdnīcās vārdu izrunas attēlošanai. Plaši pielietots [[Anglija]]s (''Oxford Advanced Learner's Dictionary'' un ''Cambridge Advanced Learner's Dictionary''), kā arī amerikāņu un citu izdevniecību izdevumos. Lielākā daļa amerikāņu (un arī dažas britu) izdevniecības lieto to pašizstrādātas sistēmas, uzskatot, ka tās ir vieglāk uztveramas tiem lietotājiem, kuri nav pazīstami ar IPA. Piemēram, daudzas amerikāņu vārdnīcas (kā ''Merriam-Webster'') lieto "y" lai apzīmētu IPA {{IPA|[j]}} un "sh" — IPA {{IPA|[ʃ]}}, atainojot vispārpieņemto šo skaņu attēlojumu angļu valodā. (IPA, {{IPA|[y]}} apzīmē franču valodas skaņu ''u'' (kā franču vārdā ''tu'', vai vācu ''ü''), un {{IPA|[sh]}} attēlo skaņu ''s'' un ''h'' pāri.) Latvijā IPA arī tiek lietots angļu-latviešu vārdnīcās, kā arī Tildes datorvārdnīcā. Latviešu valodas izrunas attēlošanai IPA lieto tikai specializētos valodnieciskos izdevumos. === Pielietojums ortogrāfijās un lielie burti === IPA simboli ir iekļauti vairāku valodu lietotajās ortogrāfijās, lielākoties [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], bet arī citos reģionos. Piemēram: [[Hausu valoda|hausu]], [[Fulu valoda|fulu]], [[Akanas valodas|akanu]], [[Gbe valodas|gbe]], [[mandingu valodas]]. IPA simbolu lielo burtu piemēri no [[Kabiju valoda|kabiju]] ([[Togo]] ziemeļi) ortogrāfijas, kur ir {{unicode|Ɔ Ɛ Ŋ Ɣ Ʃ}} ({{IPA|ɔ ɛ ŋ ɣ ʃ}} lielie burti). Citi IPA-sapārotie lielie burti ir {{unicode|Ɓ/Ƃ Ƈ Ɗ/Ƌ Ə/Ǝ Ɠ Ħ Ɯ Ɲ Ɵ Ʈ Ʊ Ʋ Ʒ}}. Šos un citus lielos burtus atbalsta [[Unicode]], bet tie atrodas atšķirīgās no IPA [[UNICODE kodu tabulas|kodu tabulās]]. == Burti == [[Attēls:IPA_zalais_glazuskunis2.svg|250px|thumb|Ciema nosaukums ''Zaļais Glāžušķūnis'' IPA pierakstā.]] Starptautiskā fonētiskā alfabēta simboli dalās trijās kategorijās: pulmonskie līdzskaņi. nepulmoniskie līdzskaņi un patskaņi. Katram burtam ir piešķirts numurs, lai novērstu pārpratumus starp līdzīgiem burtiem (kā {{IPA|ɵ}} un {{IPA|θ}}), piemēram rokrakstos. Dažādām skaņu kategorijām ir piešķirtas dažādas numuru amplitūdas. === Līdzskaņi (pulmonālie) === {{Pamatraksts|Līdzskanis}} Par [[Pulmonālā ekspirācija|pulmonālo]] līdzskani sauc līdzskani, ko rada aizšķērsojot [[Balss sprauga|balss spraugu]] (telpu starp balss saitēm) vai [[Mutes dobums|mutes dobumu]] (muti) un vienlaicīgi vai pakāpeniski izlaižot gaisu no plaušām. Pulmonālie līdzskaņi sastāda lielāko daļu no līdzskaņiem gan IPA , gan cilvēku runā vispār. Visi latviešu valodas līdzskaņi ietilpst šajā kategorijā. Pulmonālo līdzskaņu tabula sakārtota rindās pēc [[Artikulācijas veids|artikulācijas veida]] (kā līdzskanis rodas) un ailēs pēc [[artikulācijas vieta]]s (kur balss traktā līdzskanis rodas). Galvenajā tabulā iekļauti tikai līdzskaņi ar vienu artikulācijas vietu. {| class="IPA wikitable" style="text-align: center" <!-- ! colspan=17 | [[Media:IPA consonants 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu.]] |- --> |- style="vertical-align: center; font-size: x-small; height: 2em" | rowspan="2" style="font-size: 90%;" | [[Artikulācijas vieta]] → ! colspan="2" | [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]] ! colspan="4" | [[Koronāls līdzskanis|Koronāls]] ! colspan="4" | [[Dorsāls līdzskanis|Dorsāls]] ! colspan="4" | [[Radikāls līdzskanis|Radikāls]] ! colspan="2" rowspan="3" style="width: 4em;" | [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- style="vertical-align: center; font-size: x-small; height: 3em" ! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāls]] ! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Labiodentāls līdzskanis|Labio‐<br />dentāls]] ! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Dentāls līdzskanis|Dentāls]] ! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] ! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Postalveolārs līdzskanis|Post‐<br />alveolārs]] ! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Retroflekss līdzskanis|Retro‐<br />flekss]] ! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Palatāls līdzskanis|Palatāls]] ! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Velārs līdzskanis|Velārs]] ! rowspan="2" colspan="2" style="width: 4em;" | [[Uvulārs līdzskanis|Uvulārs]] ! rowspan="2" colspan="2" style="width: 4em;" | [[Faringāls līdzskanis|Farin‐<br />gāls]] ! rowspan="2" colspan="2" style="width: 4em;" | [[Epiglotāls līdzskanis|Epiglo‐<br />tāls]] |- style="vertical-align: center; font-size: x-small; height: 3em" | style="font-size: 90%;" | [[Artikulācijas veids]] ↓ |- style="font-size: 120%;" ! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Bilabiāls nazāls līdzskanis|{{IPA|m}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Labiodentāls nazāls līdzskanis|{{IPA|ɱ}}]] | colspan="3" |&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Alveolārs nazāls līdzskanis|{{IPA|n}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Retroflekss nazāls līdzskanis|{{IPA|ɳ}}]] | |&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Palatāls nazāls līdzskanis|{{IPA|ɲ}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Velārs nazāls līdzskanis|{{IPA|ŋ}}]]</span> | colspan="2" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Uvulārs nazāls līdzskanis|{{IPA|ɴ}}]] | colspan="6" style="background:#ccc" | &nbsp; |- style="font-size: 120%;" ! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Eksplozīvs slēdzenis]] | [[Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|p}}]] [[Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|b}}]] | [[Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|p̪}}]] [[Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|b̪}}]] | colspan="3" |[[Nebalsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|t}}]] [[Balsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|d}}]] | [[Nebalsīgs retroflekss apikopostalveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ʈ}}]] [[Balsīgs retroflekss apikopostalveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɖ}}]] | [[Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|c}}]] [[Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɟ}}]] | [[Nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|k}}]] [[Balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɡ}}]] | colspan="2" | [[Nebalsīgs uvulārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|q}}]] [[Balsīgs uvulārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɢ}}]] | colspan="2" style="background:#ccc" | &nbsp; | colspan="2" | [[Epiglotāls slēdzenis|{{IPA|ʡ}}]] | style="width: 1em;" | [[Glotāls slēdzenis|{{IPA|ʔ}}]] | style="width: 1em; background:#ccc" | &nbsp; |- style="font-size: 120%;" ! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Berzenis]] | [[Nebalsīgs bilabiāls berzenis|{{IPA|ɸ}}]] [[Balsīgs bilabiāls berzenis|{{IPA|β}}]] | [[Nebalsīgs labiodentāls berzenis|{{IPA|f}}]] [[Balsīgs labiodentāls berzenis|{{IPA|v}}]] | [[Nebalsīgs dentāls berzenis|{{IPA|θ}}]] [[Balsīgs dentāls berzenis|{{IPA|ð}}]] | [[Nebalsīgs alveolārs berzenis|{{IPA|s}}]] [[Balsīgs alveolārs berzenis|{{IPA|z}}]] | [[Nebalsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʃ}}]] [[Balsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʒ}}]] | [[Nebalsīgs retroflekss berzenis|{{IPA|ʂ}}]] [[Balsīgs retroflekss berzenis|{{IPA|ʐ}}]] | [[Nebalsīgs palatāls berzenis|{{IPA|ç}}]] [[Balsīgs palatāls berzenis|{{IPA|ʝ}}]] | [[Nebalsīgs velārs berzenis|{{IPA|x}}]] [[Balsīgs velārs berzenis|{{IPA|ɣ}}]] | style="width: 1em;" | [[Nebalsīgs uvulārs berzenis|{{IPA|χ}}]] | rowspan="2" style="width: 1em;" | [[Balsīgs uvulārs berzenis|{{IPA|ʁ}}]] | style="width: 1em;" | [[Nebalsīgs faringāls berzenis|{{IPA|ħ}}]] | rowspan="2" style="width: 1em;" | [[Balsīgs faringāls berzenis|{{IPA|ʕ}}]] | style="width: 1em;" | [[Nebalsīgs epiglotāls berzenis|{{IPA|ʜ}}]] | rowspan="2" style="width: 1em;" | [[Balsīgs epiglotāls berzenis|{{IPA|ʢ}}]] | rowspan="2" colspan="2" | [[Nebalsīgs glotāls berzenis|{{IPA|h}}]] [[Balsīgs glotāls berzenis|{{IPA|ɦ}}]] |- style="font-size: 120%;" ! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Spraudzenis]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Bilabiāls spraudzenis|{{IPA|β̞}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Labiodentāls spraudzenis|{{IPA|ʋ}}]] | colspan="3" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Alveolārs spraudzenis|{{IPA|ɹ}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Retroflekss spraudzenis|{{IPA|ɻ}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Palatāls spraudzenis|{{IPA|j}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Velārs spraudzenis|{{IPA|ɰ}}]] | &nbsp; | &nbsp; | &nbsp; |- style="font-size: 120%;" ! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Vibrants]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Bilabiāls vibrants|{{IPA|ʙ}}]] | | colspan="3" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Alveolārs vibrants|{{IPA|r}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Retroflekss vibrants|{{IPA|*}}]] | | style="background:#ccc" | | colspan="2" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Uvulārs vibrants|{{IPA|ʀ}}]] | colspan="2" style="background:#ccc" | | colspan="2" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Epiglotāls vibrants|{{IPA|*}}]] | colspan="2" style="background:#ccc" | &nbsp; |- style="font-size: 120%;" ! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Flaps]] vai [[Vienpiesitiena spraudzenis|taps]] | |&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Bilabiāls flaps|{{IPA|ѵ̟}}]]<sup>†</sup> | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Labiodentāls flaps|{{IPA|ѵ}}]]<sup>†</sup> | colspan="3" |&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Apikolaveolārs vienpiesitiena spraudzenis|{{IPA|ɾ}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Apikolaveolārs retroflekss vienpiesitiena spraudzenis|{{IPA|ɽ}}]] | &nbsp; | style="background:#ccc" | | colspan="2" | &nbsp; | colspan="2" style="background:#ccc" | &nbsp; | colspan="2" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Epiglotāls flaps|{{IPA|*}}]] | colspan="2" style="background:#ccc" | &nbsp; |- style="font-size: 120%;" ! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Laterāls berzenis]] | colspan="2" style="background:#ccc" | | colspan="3" | [[Nebalsīgs alveolārs laterāls berzenis|{{IPA|ɬ}}]] [[Balsīgs alveolārs laterāls berzenis|{{IPA|ɮ}}]] | [[Nebalsīgs retroflekss laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&nbsp;&nbsp;&nbsp; | [[Nebalsīgs palatāls laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&nbsp;&nbsp;&nbsp; | [[Nebalsīgs velārs laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&nbsp;&nbsp;&nbsp; | colspan="2" | &nbsp; | colspan="7" style="background:#ccc" | &nbsp; |- style="font-size: 120%;" ! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Laterāls spraudzenis]] | colspan="2" style="background:#ccc" | | colspan="3" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Alveolārs laterāls spraudzenis|{{IPA|l}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Retroflekss laterāls spraudzenis|{{IPA|ɭ}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Palatāls laterāls spraudzenis|{{IPA|ʎ}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Velārs laterāls spraudzenis|{{IPA|ʟ}}]] | colspan="2" | &nbsp; | colspan="7" style="background:#ccc" | |- style="font-size: 120%;" ! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Laterāls flaps]] | colspan="2" style="background:#ccc" | &nbsp; | colspan="3" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Alveolāri laterāls flaps|{{IPA|ɺ}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Retroflekss laterāls flaps|{{IPA|*}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Palatāli laterāls flaps|{{IPA|*}}]] | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Velāri laterāls flaps|{{IPA|*}}]] | colspan="2" | &nbsp; | colspan="7" style="background:#ccc" | &nbsp; |} ;Piezīmes * Zvaigznīte ({{IPA|*}}) apzīmē skaņas, kurām līdz šim nav piešķirts oficiāls IPA simbols. * Krustiņš (†) apzīmē IPA simbolus, kuriem šobrīd nav oficiāla [[Unicode]] atbalsta. Tādēļ kopš 2005. gada maija [[Labiodentāls flaps|labiodentālā flapa]] simbolu (''v'' ar "labo āķi" - [[Attēls:Labiodental flap (Gentium).svg|9px|Labiodental flap]]) pagaidām aizstāj ar līdzīgo [[Ižica|ižicu]] ({{IPA|ѵ}}). * Rindās, kurās simboli rādīti pa pāriem ([[Troksnenis|troksneņi]]), kreisais simbols apzīmē [[Balsīgs līdzskanis|balsīgu]] (izņemot [[Balsīga glotāla pāreja|balsīgo glotālo pāreju]] {{IPA|[ɦ]}}). Tāpat {{IPA|[ʔ]}} nevar būt balsīgs un {{IPA|[ʡ]}} balsīgums ir strīdīgs. Citās rindās ([[Skanenis|skaneņu]]) simbols apzīmē balsīgu līdzskani. * Visiem koronālās artikulācijas līdzskaņiem ir viens simbols, bet berzeņus, atkarībā no to lietojuma valodās, dala alveolāros, alveopalatālos utt., kā pieņemts konkrētajā valodā. * Iekrāsotie sektori apzīmē neiespējamās artikulācijas vietas. * Simboli {{IPA|[ʁ, ʕ, ʢ]}} apzīmē balsīgos berzeņus-spraudzeņus. * Daudzās valodās {{IPA|[h]}} and {{IPA|[ɦ]}} nav ne īsti glotāli berzeņi, ne arī spraudzeņi, bet gan glotālas [[Pāreja (lingvistika)|pārejas]]. * Berzeņus {{IPA|[ʃ ʒ]}}, {{IPA|[ɕ ʑ]}} un {{IPA|[ʂ ʐ]}} vairāk izšķir mēles forma, nekā tās pozīcija attiecībā pret alveolu. ==== Koartikulācija ==== [[Koartikulēts līdzskanis|Koartikulētie līdzskaņi]] ir skaņas, kuru radīšanā tiek iesaistītas divas [[artikulācijas vieta]]s vienlaicīgi (izrunā, lietojot divas [[Balss trakts|balss trakta]] vietas). [[Angļu valoda|Angļu valodā]] [w] vārdā "went" ir koartikulēts līdzskanis, jo to izrunā noapaļojot lūpas un paceļot mēles pakaļējo daļu. {| class="IPA wikitable" ! colspan=2 | [[Media:IPA co-articulated 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]] |- | style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | [[Nebalsīgs labiovelārs berzenis|{{IPA|ʍ}}]] | Nebalsīgs labiovelārs berzenis |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Labiovelārs berzenis|{{IPA|w}}]] | Balsīgs labiovelārs berzenis |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Labiāli palatāls spraudzenis|{{IPA|ɥ}}]] | Balsīgs labiāli palatāls spraudzenis |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ɕ}}]] | Nebalsīgs alveopalatāls berzenis |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʑ}}]] | Balsīgs alveopalatāls berzenis |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīgs palatāli velārs berzenis|{{IPA|ɧ}}]] | Nebalsīgs palatāli velārs berzenis |} ;Piezīme * {{IPA|[ɧ]}} aprakstīts kā "vienlaicīgs {{IPA|[ʃ]}} un {{IPA|[x]}}". Šis apgalvojums ir diskutabls. ==== Afrikātas un dubultā artikulācija ==== [[Afrikāta]]s un [[Dubultās artikulācijas līdzskaņi|dubultās artikulācijas]] slēdzeņi tiek attēloti ar diviem simboliem, apvienotiem ar loku virs vai zem tiem. Sešām visbiežāk lietotajām afrikātām pastāv [[ligatūra]]s, bet tām vairs nav oficiāla IPA atbalsta, jo visu afrikātu un dubultās artikulācijas slēdzeņu attēlošanai būtu nepieciešams liels skaits ligatūru. Kā alternatīva reizēm tiek lietota augšraksta notāciju forma, piemēram {{IPA|tˢ}} kā {{IPA|t​s͡}}, {{IPA|kˣ}} kā {{IPA|kx͡}}. Palatālo eksplozīvo slēdzeņu simbolus {{IPA|<c ɟ>,}} bieži lieto kā {{IPA|[t​ʃ͡ dʒ͡]}} vai līdzīgu afrikātu aizstājējus pat oficiālās IPA publikācijās, tādēļ šādi gadījumi jāanalizē ar sevišķu uzmanību. {| class="IPA wikitable" <!-- ! colspan=3 | [[Media:Affricate ligatures.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu.]] |- --> ! Burtkopa ! Ligatūra ! Apraksts |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|t​s͡}} | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʦ}}]] | nebalsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis. |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|d​z͡}} | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʣ}}]] | balsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|t​ʃ ͡}} | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʧ}}]] | nebalsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|dʒ ͡}} | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʤ}}]] | balsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|t​ɕ͡}} | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīga alveolāri palatāla afrikāta|{{IPA|ʨ}}]] | nebalsīga alveolāri palatāla afrikāta. |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|d​ʑ͡}} | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīga alveolāri palatāla afrikāta.|{{IPA|ʥ}}]] | balsīga alveolāri palatāla afrikāta. |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīga alveolāri laterāla afrikāta|{{IPA|t​ɬ͡}}]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | &nbsp;— | nebalsīga alveolāri laterāla afrikata |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīga alveolāri laterāla afrikāta|{{IPA|dɮ͡}}]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | &nbsp;— | balsīga alveolāri laterāla afrikata |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīgs labiovelārs slēdzenis|{{IPA|kp͡}}]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | &nbsp;— | nebalsīgs labiovelārs slēdzenis |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs labiovelārs slēdzenis|{{IPA|ɡb͡}}]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | &nbsp;— | balsīgs labiovelārs slēdzenis |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Labiovelārs nazāls slēdzenis|{{IPA|ŋm͡}}]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | &nbsp;— | labiovelārs nazāls slēdzenis |} === Līdzskaņi (nepulmonālie) === Nepulmonālie līdzskaņi ir skaņas, ko rada bez plaušu palīdzības. Šeit pieskaitāmi [[klikšķi]] (atrodami [[Hoisu valodas|hoisu valodās]] Āfrikā) un [[implozīvie līdzskaņi]] (atrodami tādās valodās, kā [[svahili]]). {| class="IPA wikitable" <!-- ! colspan=6 | [[Media:IPA non-pulmonic 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]] |- valign=top --> ! colspan="2" | [[Klikšķi]] ! colspan="2" | [[Implozīvie līdzskaņi|Implozīvi]] ! colspan="2" | [[Ežektīvi līdzskaņi|Ežektīvi]] |- valign=top | style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | [[Bilabiāls klikšķis|ʘ]] | bilabiāls | style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | [[Balsīgs bilabiāls implozīvs|ɓ]] | bilabiāls | style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | ʼ | ''Piemēri:'' |- valign=top | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Dentāls klikšķis|ǀ]] | lamināli alveolārs ("dentāls") | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs alveolārs implozīvs|ɗ]] | alveolārs | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Bilabiāls ežektīvs|pʼ]] | bilabiāls |- valign=top | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Postalveolārs klikšķis|ǃ]] | apikāls postalveolārs ("retroflekss") | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs palatāls implozīvs|ʄ]] | palatāls | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Alveolārs ežektīvs|tʼ]] | alveolārs |- valign=top | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Palatāls klikšķis|ǂ]] | lamināli postalveolārs ("palatāls") | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs velārs implozīvs|ɠ]] | velārs | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Velārs ežektīvs|kʼ]] | velārs |- valign=top | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Alveolāri laterāls klikšķis|ǁ]] | laterāli koronārs ("laterāls") | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs uvulārs implozīvs|ʛ]] | uvulārs | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Alveolārs ežektīvs berzenis|sʼ]] | alveolārs berzenis |} ;Piezīmes * Klikšķiem piemīt dubulta artikulācija un tos tradicionāli apraksta kā priekšējās 'izplūdes' un pakaļējā 'akompanimenta', kur klikšķis veido 'izplūdi'. Tāpēc klikšķiem pareizam aprakstam ir nepieciešami divi burti: {{IPA|[kǂ͡, ɡǂ͡, ŋǂ͡, qǂ͡, ɢǂ͡, ɴǂ͡]}}, vai {{IPA|[ǂk͡, ǂɡ͡, ǂŋ͡, ǂq͡, ǂɢ͡, ǂɴ͡]}}. * Nebalsīgo implozīvu simbolus {{IPA|[ƥ, ƭ, ƈ, ƙ, ʠ]}} IPA vairs neatbalsta, bet tie paliek ''[[Unicode]]''. Tā vietā IPA lieto balsīgo ekvivalentu ar nebalsīgo diakritisko zīmi: {{IPA|[ɓ̥, ʛ̥]}}, ''utt''. * Ežektīvais simbols bieži tiek aizstāts ar augšraksta glotālā slēdzeņa simbolu [[Glotāls līdzskanis|glotāliem]] bet pulmonāliem [[Skanenis|skaneņiem]], kā {{IPA|[mˀ], [lˀ], [wˀ], [aˀ]}}. Tie var tikt transkribēti arī kā čīkstoši {{IPA|[m̰], [l̰], [w̰], [a̰]}}. === Patskaņi === {{Pamatraksts|Patskaņi}} [[Attēls:Cardinal vowels-Jones x-ray.jpg|thumb|200px|Skaņas {{IPA|[i, u, a, ɑ]}} rentgenuzņēmumā]] [[Attēls:Cardinal vowel tongue position-front.png|thumb|200px|Priekšējās rindas [[Pamatpatskanis|pamatpatskaņu]] mēles pozīcija ar atzīmētu augstāko punktu. Augstākā punkta pozīcija nosaka patskaņa rindu un mēles pacēlumu]] IPA definē patskaņus kā skaņas, kas veido zilbes kodolu. Zemāk ir dota IPA patskaņu diagramma. IPA klasificē patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas. Pa vertikālo asi diagramma attēlo patskaņus pēc [[Mēles pacēlums|mēles pacēluma]]. Patskaņi, kurus izrunā ar zemu mēles pacēlumu, atrodas diagrammas apakšā, bet ar augstu mēles pacēlumu izrunāti patskaņi — diagrammas augšā. Piemēram: {{IPA|[ɑ]}} (latviešu valodas patskanis <a>) ir izrunājama ar zemu mēles pacēlumu un atrodas tabulas apakšā, bet {{IPA|[u]}} ir tabulas augšā, jo skaņa tiek izrunāta ar augstu mēles pacēlumu. Diagrammas horizontālā ass attēlo patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas mutē horizontālā virzienā - [[patskaņa rinda]]s. Patskaņi, kurus izrunā, pavirzot mēli tuvu mutes atverei (kā {{IPA|[e]}} — latviešu valodas šaurais patskanis <e>), sauc par priekšējās rindas patskaņiem un tie atrodami diagrammā pa kreisi, bet patskaņi, kurus izrunājot mēle tiek atvirzīta atpakaļ (kā {{IPA|[ɔ]}} — latviešu valodas patskanis <o>) sauc par pakaļējās rindas patskaņiem, un tie attēloti diagrammā pa labi. Ja patskaņi sakārtoti pa pāriem, labajā pusē ir [[Noapaļots patskanis|noapaļots]] (labializēts), bet kreisajā — [[Nenoapaļots patskanis|nenoapaļots]] (nelabializēts) patskanis. <!-- * [[Media:IPA vowel chart 2005.png|Skatīt šo diagrammu kā attēlu]] --> {{CSS IPA vowel chart}} ;Piezīmes * {{IPA|[a]}} oficiāli apzīmē priekšējās rindas patskani, bet bieži to lieto kā vidējās rindas patskani. * {{IPA|[ʊ]}} un {{IPA|[ɪ]}} vecākās IPA versijās attēloja ar {{IPA|<ɷ>}} un {{IPA|<ɩ>}}. == Diakritiskās zīmes == <!-- {{Pamatraksts|Diakritiskā zīme}} --> IPA diakritiskās zīmes ir mazas papildus zīmes virs, zem vai blakus IPA simbolam, kas norāda uz burta izrunas izmaiņām vai tās precīzāku raksturojumu. Apakšējās diakritiskās zīmes (zīmes, kuras parasti izvieto zem burta vai simbola) var tikt izvietotas virs simbola, ja tam ir apakšgarums (kā <g> vai <j>), piemēram {{IPA|ŋ̊}}. Burtu i bez punkta <{{Unicode|ı}}> izmanto gadījumos, kad punkts konfliktē ar augšējo diakritisko zīmi. Citi IPA simboli var tikt lietoti kā diakritiskās zīmes augšrakstā, lai attēlotu fonētiskas detaļas: {{IPA|tˢ}} (frikatīvs), {{IPA|bʱ}} (ņurdošs), {{IPA|ˀa}} (glotāls sākums), o<sup>{{IPA|ʊ}}</sup> (diftongizācija). [[Paplašinātais IPA|Paplašinātajā IPA]] sadaļā atrodamas diakritiskās zīmes vēl specifiskāku izrunu aprakstīšanai. {| class="IPA wikitable" <!-- ! colspan=4|[[Media:IPA diacritics 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]] |- --> ! colspan=4|Zilbiskums |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | ɹ̩ n̩ | [[Zilbisks līdzskanis|zilbisks]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | e̯ ʊ̯ | [[Nezilbisks patskanis|nezilbisks]] |- ! colspan=4|Līdzskaņu izruna |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | tʰ dʰ | [[Aspirācija (fonētika)|aspirēts]]{{Efn-lr|Aspirētiem balsīgiem līdzskaņiem aspirācija arī ir balsīga. Daudzi lingvisti dod priekšroku ņurdošās skaņas zīmei.}} | style="text-align:center; font-size:larger;" | d̚ | [[Aplozīvs slēdzenis|aplozīvs]] (nedzirdams) |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | dⁿ | [[Nazāla izruna|nazāls]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | dˡ | [[Laterāla izruna|laterāls]] |- ! colspan=4|Skaņas izrunāšana |- | style="text-align:center; font-size:larger; width:4em;" | n̥ d̥ | [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgs]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | s̬ t̬ | [[Balsīgs līdzskanis|balsīgs]] |- | style="text-align:center; font-size:larger; width:4em;" | b̤ a̤ | [[Ņurdoša izruna|ņurdošs]]{{Efn-lr|Daži lingvisti lieto šo ņurdošās izrunas zīmi tikai [[Skanenis|skaneņiem]] un slēdzeņus transkribē kā {{IPA|bʱ}}.}} | style="text-align:center; font-size:larger;" | b̰ a̰ | [[Čīkstoša izruna|čīkstošs]] |- ! colspan=4|Artikulācija |- | style="text-align:center; font-size:larger; width:4em;" | t̪ d̪ | [[Dentāls līdzskanis|dentāls]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | t̼ d̼ | [[Lingvolabiāls līdzskanis|lingvolabiāls]] |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | t̺ d̺ | [[Apikāls līdzskanis|apikāls]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | t̻ d̻ | [[Lamināls līdzskanis|lamināls]] |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | u̟ t̟ | [[Izvirzīta skaņa|izvirzīts]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | i̠ t̠ | [[Atvirzīta skaņa|atvirzīts]] |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | ë ä | [[Centrēta skaņa|centrēts]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | e̽ ɯ̽ | [[Vidēji centrēta skaņa|vidēji centrēts]] |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | e̝ ɹ̝ ˔ | colspan=3 | [[Pacelta skaņa|pacelts]] ('''ɹ̝''' = [[Balsīgs alveolārs berzenis#Balsīgs alveolārs nesvelpjošs berzenis|balsīgs alveolārs nesvelpjošs berzenis]]) |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | e̞ β̞ ˕ | colspan=3 | [[Nolaista skaņa|nolaists]] ('''β̞''' = [[bilabiāls spraudzenis]]) |- ! colspan=4|Koartikulācija |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | ɔ̹ x̹ | lielāks [[noapaļojums]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | ɔ̜ x̜ʷ | mazāks [[noapaļojums]] |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | tʷ dʷ | [[Labializācija|labializēts]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | tʲ dʲ | [[Palatalizācija|palatalizēts]] |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | tˠ dˠ | [[Velarizācija|velarizēts]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | tˁ dˁ | [[Faringalizācija|faringalizēts]] |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Velarizēts alveolāri laterāls spraudzenis|ɫ]] z̴ | colspan=3 | velarizēts ''vai'' faringalizēts |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | e̘ o̘ | [[izvirzīta mēles pamatne]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | e̙ o̙ | [[atvirzīta mēles pamatne]] |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | ẽ z̃ | [[Nazalizācija|nazalizēts]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | ɚ ɝ | [[Rotizēts patskanis|rotizēts]] |} ;Piezīmes {{notelist-lr}} [[Balss sprauga]]s stāvokli arī apraksta ar diakritiskajām zīmēm. Alveolārus eksplozīvus slēdzeņus [[Fonācija|fonācijā]] no atvērtas līdz slēgtai balss spraugai attēlo: {| class="IPA wikitable" |- | style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | [t] | [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgs]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | [d̤] | [[Ņurdoša fonācija|ņurdošs]] |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [d̥] | [[Gausa fonācija|gauss]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | [d] | [[Balsīgs līdzskanis|normāls]] |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | [d̬] | [[Stīva fonācija|stīvs]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | [d̰] | [[Čīkstoša fonācija|čīkstošs]] |- |style="text-align:center; font-size:larger;" | [ʔ͡t] | balss sprauga slēgta |} == Suprasegmentālās zīmes == Šie simboli apraksta pāri atsevišķiem līdzskaņiem un patskaņiem stāvošus runas elementus, tādus kā [[prosodija]], [[Tonis (lingvistika)|tonis]], [[Fonēmas garums|garums]] un [[uzsvars]], kas parasti operē ar zilbēm, vārdiem vai [[Frāze|frāzēm]]; respektīvi, tādiem valodas elementiem kā skaņas intensitāte, augstums un [[geminācija]]; kā arī runas [[Ritms|ritmu]] un [[Intonācija (lingvistika)|intonāciju]]. Kaut arī lielākā daļa šo simbolu apraksta fonēmiskās atšķirības vārda līmenī, ir arī [[Fonoloģiskā hierarhija|intonācijas simboli]] [[Teikums|teikumiem]] un teikumu daļām. {| class="IPA wikitable" <!-- ! colspan=5|[[Media:IPA suprasegmentals 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]] |- --> ! colspan=5|Garums, uzsvars un ritms |- | colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | ˈa | Primārais [[uzsvars]] (pirms<br />uzsvērtās zilbes) | style="text-align:center; font-size:larger;" | ˌa | [[Sekundārais uzsvars]] (pirms<br />uzsvērtās zilbes) |- | colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | aː kː | [[Fonēmas garums|Garums]] ([[Patskaņu garums|garš patskanis]] vai<br />[[Līdzskaņu garums|geminēts līdzskanis]]) | style="text-align:center; font-size:larger;" | aˑ | Pusgarš |- | colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | ə̆ | Pārīss | style="text-align:center; font-size:larger;" | a.a | [[Zilbe|Zilbju]] dalījums |- | colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | s‿a | colspan=3 | [[Sakars (lingvistika)|Pārrāvuma atcelšana]] |- ! colspan=5|Intonācija |- | colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | <nowiki>|</nowiki> | [[Prosodija|Mazā pauze]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | ‖ | [[Prosodija|Lielā pauze]] |- | colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | ↗ | [[Intonācija#Transkribēšana|Pieaugums]] | style="text-align:center; font-size:larger;" | ↘ | [[Intonācija#Transkribēšana|Kritums]] |- ! colspan=5|Toņi |- | style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | ŋ̋ e̋ || style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | e˥ | Ļoti augsts | style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ̂ ê | Krītošs |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ́ é | style="text-align:center; font-size:larger;" | e˦ | Augsts | style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ̌ ě | Kāpjošs |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ̄ ē | style="text-align:center; font-size:larger;" | e˧ | Vidējs | | |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ̀ è | style="text-align:center; font-size:larger;" | e˨ | Zems | style="text-align:center; font-size:larger;" | <sup>↓</sup>ke | Kritums |- | style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ̏ ȅ | style="text-align:center; font-size:larger;" | e˩ | Ļoti zems | style="text-align:center; font-size:larger;" | <sup>↑</sup>ke | colspan=3 | Kāpums |} == Novecojušie un nestandarta simboli == <!-- {{Pamatraksts|Starptautiskā fonētiskā alfabēta novecojušie un nestandarta simboli}} --> IPA ir pārmantojis dažādus, reizumis dublējošos, simbolus no vairākām fonētiskā pieraksta sistēmām, bet galu galā palicis viens simbols katrai skaņai. Citi simboli tiek uzskatīti par novecojušiem. Piemēram, {{IPA|ɷ}} tika standartizēts kā {{IPA|ʊ}}. Vairāki sekundāro artikulāciju norādošie simboli tika atcelti kā kopums ar domu, ka artikulāciju jānorāda ar diakritisko zīmju palīdzību; piemēram simbols {{IPA|ƍ}} aizstāts ar {{IPA|zʷ}}. Arī reti sastopamo nebalsīgo implozīvu simboli {{IPA|ƥ ƭ ƈ ƙ ʠ}} tika atcelti un tagad tie tiek attēloti kā {{IPA|ɓ̥ ɗ̥ ʄ̊ ɠ̊ ʛ̥}}. Pastāv arī oficiāli neatbalstītie vai ''[[ad hoc]]'' simboli, kuri tiek lietoti kopā ar standarta IPA simboliem. Šādi simboli lielākoties tiek lietoti specifiskās situācijās un atspoguļo vietējās valodniecības tradīcijas. Sevišķi bieži tas attiecas uz afrikatām, kā piemēram, {{IPA|ƛ}} tiek lietots standarta {{IPA|t​͡ɬ}} vietā - "tl" afrikata vārdā ''"Nahuatl"''. == IPA paplašinājumi == <!-- {{Pamatraksts|Paplašinātais IPA}} --> Paplašinātais IPA (bieži lietota abreviatūra extIPA) ir simbolu grupa, kuras sākotnējais mērķis bija [[Runas defekti|runas defektu]] precīza attēlošana. 1989. gada [[IPA Ķīles konvencija]]i lingvistu grupa iesniedza Paplašinātā IPA sākotnējo simbolu kopu. Paplašinātais IPA pirmo reizi tika publiskots 1990. gadā un vairākas reizes modificēts līdz tā oficiālajai publicēšanai izdevumā ''Journal of the International Phonetic Association'' 1994. gadā un tika oficiāli pieņemts lietošanā ar [[ICPLA]] akceptu. Kaut arī sākotnējais mērķis bija runas defektu aprakstīšana, lingvisti lieto paplašināto IPA arī lai aprakstītu daudzas unikālas skaņas parastās runas kontekstā: [[Stostīšanās|stostīšanos]], zobu griešanu, lūpu čāpstināšanu. Paplašināto IPA lieto arī indivīdu runas īpatnību aprakstam, tādām kā "runāšana degunā". Bez extIPA tiek lietots arī runas kvalitātes simbolu kopums (VoQS), lai aprakstītu, piemēram, čukstēšanu. == Skaņas bez IPA simboliem == IPA tabulas atlikušās tukšās (baltās) vietas nepieciešamības gadījumā iespējams bez grūtībām aizpildīt. Daži ''[[ad hoc]]'' simboli ir jau lietoti literatūrā, piemēram retrofleksais laterālais flaps un nebalsīgie laterālie berzeņi, epiglotālais vibrants un labiodentālie slēdzeņi. (Skatīt pelēkos simbolus PDF diagrammā). Diakritiskās zīmes var nodrošināt pārējo, kas būtu sevišķi atbalstāmi gadījumos, ja skaņas ir allofoni. === Līdzskaņi bez burtiem === Līdzskaņu simboli tiek veidoti pievienojot diakritiskās zīmes burtiem ar tādu pašu skaņas vērtību. Spāņu valodas bilabiālais spraudzenis parasti tiek attēlots kā pazemināts berzenis {{IPA|[β̞]}}. Līdzīgā veidā balsīgie laterālie berzeņi tiek attēloti kā pacelti laterālie spraudzeņi {{IPA|[ɭ˔ ʎ̝ ʟ̝]}}. Dažās valodās (kā [[Bandas valoda|banda]]) citur lietotā labiodentālā flapa allofons ir bilabiāls flaps. To mēdz attēlot kā izvirzītu labiodentālo flapu {{IPA|[ѵ̟]}}. Līdzīgā veidā labiodentālo vibrantu apzīmē {{IPA|[ʙ̪]}} (bilabiāls vibrants ar dentālo zīmi) un labiodentālo slēdzeni {{IPA|[p̪ b̪]}}, nevis ar dažkārt literatūrā sastopamajiem ''ad hoc'' simboliem. Citus vienpiesitiena spraudzeņus (tapus) var apzīmēt kā pārīsus slēdzeņus vai laterāļus, piemēram {{IPA|[ɟ̆ ɢ̆ ʟ̆]}}, kaut arī dažos gadījumos diakritiskā zīme ir jānovieto zem burta. Retrofleksu vibrantu var apzīmēt kā atvirzītu {{IPA|[r̠]}}. Pārējie līdzskaņi (uvulāri laterāļi ({{IPA|ʟ̠}} u.c.) un palatāli vibranti), ja arī nav neiespējami, tad tomēr ir ļoti grūti izrunājami un maz ticams, ka būtu sastopami pat kā allofoni kādā no Pasaules valodām. === Patskaņi bez burtiem === Līdzīgā veidā ar diakritisko zīmju palīdzību organizē patskaņus tos paceļot, nolaižot, izvirzot, atvirzot, centrējot un vidēji centrējot. Piemēram, {{IPA|[ʊ]}} nenoapaļoto ekvivalentu var apzīmēt ar vidēji centrētu {{IPA|[ɯ̽]}}; {{IPA|[æ]}} noapaļoto ekvivalentu kā paceltu {{IPA|[ɶ̝]}}. Vidēja mēles pacēluma patskaņi ir nolaistie {{IPA|[e̞ ø̞ ɘ̞ ɵ̞ ɤ̞ o̞]}}, bet centrētie {{IPA|[ɪ̈ ʊ̈]}} un {{IPA|[ä]}} ir respektīvie gandrīz augsta un augsti vidēja mēles pacēluma patskaņi. Vienīgie zināmie patskaņi, kurus nav iespējams attēlot pēc šīs shēmas, ir [[Noapaļoti patskaņi|saspiestie]] patskaņi, kuriem būtu nepieciešams īpašs simbols (tāds kā{{IPA|[ʏ̫]}}). == Simbolu nosaukumi == <!-- {{Pamatraksts|Starptautiskā fonētiskā alfabēta nosaukumu konvencija}} --> IPA simbolus visbiežāk atšķir pēc skaņas, ko tiem ir paredzēts aprakstīt, jo rupjajā transkripcijā neeksistē stingra atbilstība starp simbolu un skaņu. Kaut arī Starptautiskās fonētiskās asociācijas rokasgrāmata (''Handbook of the International Phonetic Association'') apgalvo, ka simboliem nav oficiālu nosaukumu, turpat ir minēts, ka katram burtam ir viens vai vairāki populāri nosaukumi. Arī [[Unicode]] standartā simboliem nav atbilstīgu nosaukumu. Daudzos gadījumos ''Unicode'' un IPA nosaukumi nesakrīt. Piemēram, {{IPA|ɛ}} IPA sauc "epsilonu", bet ''Unicode'' sauc to par "mazais burts atvērtais E". Tradicionālie latīņu un grieķu burtu nosaukumi parasti tiek lietoti nemodificētiem burtiem.{{efn|Piemēram, [p] tiek saukta par "mazais P" un [χ] - "hi."}} No šiem alfabētiem tieši neatvasinātiem burtiem (kā {{IPA|[[Balsīgs faringāls berzenis|[ʕ]]]}}) var būt dažādi nosaukumi, dažkārt pēc simbola izskata, dažkārt pēc attēlojamās skaņas. Diakritiskajām zīmēm ir divas nosaukumu veidošanas metodes. Tradicionālajām diakritiskām zīmēm tiek lietoti šī simbola nosaukumi attiecīgajā valodā, piemēram '''{{IPA|ä}}''' ir ''[[diairēze]]'' vai "umlauts". Netradicionālajām diakritiskajām zīmēm parasti tiek piešķirti asociatīvi nosaukumi, piemēram '''{{IPA|d̪}}''' sauc par ''tiltiņu''. == Skatīt arī == {{Commons|International Phonetic Alphabet|International Phonetic Alphabet}} <!-- * [[Fonētiskā transkribēšana]] * [[Artikulatīvā fonētika]] * [[Fonētikas tematu saraksts]] * Fonētiskās pieraksta metodes ASCII standartā: [[SAMPA]], [[X-SAMPA]] un [[Kirshenbaum]]. * [[Unicode fonētiskie simboli]] * [[Unicode un HTML]] --> * [[Starptautiskais Sanskrita Transliterācijas Alfabēts]] (IAST) <!-- * [[IPA diagramma latviešu valodai]] --> == Piezīmes == {{notelist}} == Avoti == {{Refbegin}} * {{Laikraksta atsauce|last=Ball| first=Martin J.| coauthors=John H. Esling & B. Craig. Dickson|year=1995| title=The VoQS system for the transcription of voice quality| journal=Journal of the International Phonetic Alphabet|volume=25| issue=2| pages=71-80}} * {{Laikraksta atsauce |last=Duckworth |first=M. |coauthors=G. Allen, M.J. Ball |year=1990 |month=decembrī |title=Extensions to the International Phonetic Alphabet for the transcription of atypical speech |url=https://archive.org/details/clinical-linguistics-phonetics_october-december-1990_4_4/page/273 |journal=Clinical Linguistics and Phonetics |volume=4 |issue=4 |pages=273-280 |doi=}} * {{Laikraksta atsauce |last=Hill |first=Kenneth C. |coauthors= |year=1988 |month=martā |title=Review of ''Phonetic symbol guide'' by G. K. Pullum & W. Ladusaw |url=https://archive.org/details/sim_language_1988-03_64_1/page/143 |journal=Language |volume=64 |issue=1 |pages=143-144 |doi=10.2307/414792}} * {{Laikraksta atsauce|author=International Phonetic Association|year=1989| title=Report on the 1989 Kiel convention| journal=Journal of the International Phonetic Alphabet|volume=19| issue=2| pages=67-80}} * {{Grāmatas atsauce|author=International Phonetic Association|year=1999|title=Handbook of the International Phonetic Association: A guide to the use of the International Phonetic Alphabet|url=https://archive.org/details/handbookofintern0000inte|location=Cambridge|publisher=Cambridge University Press|id={{ISBN|0-521-65236-7}} (hb); {{ISBN|0-521-63751-1}} (pb)}} * {{Grāmatas atsauce |last=Jones |first=Daniel| authorlink=Daniel Jones (phonetician) |title=English pronouncing dictionary |year=1988| edition= revised 14th edition |publisher=Dent |location=London |oclc=18415701}} * {{Laikraksta atsauce |last=Ladefoged |first=Peter| authorlink=Peter Ladefoged |year=1990 |month=septembrī |title=The revised International Phonetic Alphabet |url=https://archive.org/details/sim_language_1990-09_66_3/page/550 |journal=Language |volume=66 |issue=3 |pages=550-552 |doi=10.2307/414611}} * {{Laikraksta atsauce |last=Ladefoged |first=Peter |coauthors=Morris Hale |year=1988 |month=septembrī |title=Some major features of the International Phonetic Alphabet |url=https://archive.org/details/sim_language_1988-09_64_3/page/577 |journal=Language |volume=64 |issue=3 |pages=577-582 |doi=10.2307/414533}} * {{Grāmatas atsauce|last=Laver|first=John|title=Principles of Phonetics|url=https://archive.org/details/principlesofphon0000lave|year=1994|publisher=Cambridge University Press|location=New York|id={{ISBN|0-521-45031-4}} (hb); {{ISBN|0-521-45655-X}} (pb)}} * {{Grāmatas atsauce |last=Pullum |first=Geoffrey K. |authorlink=Geoffrey Pullum |author2=William A. Laduslaw |title=Phonetic symbol guide |url=https://archive.org/details/phoneticsymbolgu0000pull |year=1986 |publisher=University of Chicago Press |location=Chicago |isbn=0-226-68532-2}} * {{Grāmatas atsauce |last=Skinner |first=Edith |coauthors=Timothy Monich, and Lilene Mansell |title=Speak with Distinction |url=https://archive.org/details/speakwithdistinc0000skin |location=New York, NY |publisher=Applause Theatre Book Publishers |year=1990}} {{Refend}} == Ārējās saites == === Vispārējas === {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20071201102324/http://www.personal.rdg.ac.uk/~llsroach/encyc.pdf Mazā fonētikas enciklopēdija], Pīters Roučs, fonētikas prof., Rīdingas Universitāte, AK. (pdf) * [https://web.archive.org/web/20081023153307/http://www.arts.gla.ac.uk/IPA/ Starptautiskās fonētiskās asociācijas mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20081219183132/http://www.arts.gla.ac.uk/IPA/IPA_chart_(C)2005.pdf Starptautiskais fonētiskais alfabēts (2005.g.)] Visu valodu simboli vienas lappuses diagrammā. * [http://www.ipa.webstuff.org/ IPA kopēt & ielikt diagramma, tastatūru dziņi u.c. ''Webstuff.org''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111010185501/http://www.ipa.webstuff.org/ |date={{dat|2011|10|10||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20060717015119/http://cla.calpoly.edu/~jrubba/phon/learnipa.html Apgūt IPA angļu valodai], (Standarta amerikāņu angļu valoda) * [http://www.omniglot.com/writing/ipa.htm ''Omniglot'' informācija par IPA] * [https://web.archive.org/web/20060615102643/http://www.linguiste.org/phonetics/ipa/chart/ IPA diagramma] ''Unicode'' un XHTML/CSS standartos * [https://web.archive.org/web/20070928152232/http://linguisticmystic.com/2007/03/08/using-ipa-fonts-with-mac-os-x-the-comprehensive-guide/ IPA fontu lietošana Mac OS X: Visaptveroša rokasgrāmata] === Bezmaksas IPA fontu lejupielādēšana === * [https://web.archive.org/web/20080517034451/http://scripts.sil.org/FontDownloadsGentium Gentium], profesionāls fonts (latīņu, grieķu, [[kirilica]]), [[Antīkva burti|antīkvas]] un [[Kursīvie burti|kursīvie]] burti, iekļauj IPA, bet nav toņu un jaunā labiodentālā flapa. * [https://web.archive.org/web/20080705135103/http://scripts.sil.org/CharisSILfont Charis SIL], pilns burtu komplekts (latīņu, grieķu, kirilica), antīkvas, kursīvie un [[Treknraksta burti|treknraksta]] burti, iekļauti toņu burti un toņu diakritiskās zīmes virs IPA patskaņiem, jaunais labiodentālais flaps un daudzi nestandarta fonētiskie simboli. Izveidots uz [[Bitstream Charter]] pamata. * [https://web.archive.org/web/20080705134947/http://scripts.sil.org/DoulosSILfont Doulos SIL], ''Times/Times New Roman'' stila fonts. Simbolu komplekts kā ''Charis SIL'', bet tikai antīkvas burti. * [https://web.archive.org/web/20081121083558/http://webmasterei.com/en/ipa/index SIL93] vecie SIL IPA93 fonti (''Manuscript'' un ''Sophia'') pārkodēts ''Unicode'' standartā. * [http://tug.ctan.org/cgi-bin/ctanPackageInformation.py?id=tipa TIPA]{{Novecojusi saite}}, fonts un sistēma IPA simbolu ievadīšanai [[LaTeX]] dokumentos. === Tastatūras === * [https://web.archive.org/web/20080704075615/http://www.linguiste.org/phonetics/ipa/chart/keyboard/ Tiešsaistes tastatūra] * [http://scripts.sil.org/cms/scripts/page.php?site_id=nrsi&item_id=ipa-sil_keyboard Lejupnolādējams IPA-SIL tastatūras izkārtojums Mac OS X] [[Unicode]] IPA ievadei * [https://web.archive.org/web/20090407021712/http://www.rejc2.co.uk/ipakeyboard/ Lejupnolādējams IPA tastatūras izkārtojums ''Microsoft Windows''] [[Unicode]] IPA ievadeid * [https://web.archive.org/web/20071201175436/http://staff.washington.edu/dmontero/IPACharmap/ IPACharMap] ekrāna tastatūra * [http://www.blugs.com/IPA/ IPA Palette] ''IPACharMap'' Mac OS X versija. * [http://www.jamesabela.co.uk/beginner/IPA.htm Microsoft Template] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071217065133/http://www.jamesabela.co.uk/beginner/IPA.htm |date={{dat|2007|12|17||bez}} }} - izveido rīku paleti ''Microsoft Word'' === Skaņu faili === * [https://web.archive.org/web/20030604130512/http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/ Pītera Ladefogeda fonētikas kurss (ar skaņu failiem)] * [http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/course/chapter1/chapter1.html IPA diagramma] ar [[AIFF]] skaņu failiem IPA simboliem * [http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/vowels/contents.html Ievads valodu skaņās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050703083533/http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/vowels/contents.html |date={{dat|2005|07|03||bez}} }} * [http://web.uvic.ca/ling/resources/ipa/ipa-lab.htm IPA diagramma] ar [[MP3]] skaņu failiem visiem IPA simboliem diagrammā * [http://www.paulmeier.com/ipa/charts.html IPA diagrammas ''Flash'' versija ar skaņu paraugiem] * [https://web.archive.org/web/20060712074807/http://www.ling.hf.ntnu.no/ipa/full/ IPA skaņu paraugi] * [http://www.yorku.ca/earmstro/ipa/ Pilnīga IPA diagramma ar skaņu paraugiem (iekļauj angļu divskaņus)] === Unicode diagrammas === * {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U0250.pdf Galveno IPA burtu Unicode diagramma]|118&nbsp;[[Kibibyte|KiB]]<!-- application/pdf, 121609 bytes -->}} * {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U02B0.pdf IPA modifikatoru Unicode diagramma]|90.0&nbsp;[[Kibibyte|KiB]]<!-- application/pdf, 92261 bytes -->}} * {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U0300.pdf IPA diakritisko zīmju Unicode diagramma]|104&nbsp;[[Kibibyte|KiB]]<!-- application/pdf, 106881 bytes -->}} * [https://web.archive.org/web/20071202074019/http://www.phon.ucl.ac.uk/home/wells/ipa-unicode.htm Starptautiskais fonētiskais alfabēts Unicode standartā] * [https://web.archive.org/web/20060828010645/http://tlt.its.psu.edu/suggestions/international/bylanguage/ipachart.html Unicode-HTML IPA simbolu kodi:] Simbolu nosaukumu un HTML kodu tabulas [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]]. {{Labs raksts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Alfabēti]] [[Kategorija:IPA]] [[Kategorija:Fonētiskie alfabēti]] [[Kategorija:Unicode]] 6pf0lqlsvvkbl3qk6ljzyno25plaa4n Spānijas Grand Prix 0 40548 4523277 4477246 2026-09-16T14:40:52Z Cherkash 62402 track length 4523277 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}} {{atjaunināt}} {{papildu atsauces+}} {{F1 Grand Prix infokaste| Nos = [[Spānija]]s ''Grand Prix'' | Vlt = Spānija | Trase = [[Madring]] | Att = Madring (2026).svg | Apl = 66 | Tgar = 5.414 | Sgar = 308.399 | Rek_uzv_pil = {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]<br>{{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] (6) | Rek_uzv_kom = {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] (12) | Gads = 2025 | Uzv_pil = {{flaga|Austrālija}} [[Oskars Piastri]] | Uzv_kom = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | Uzv_laik = 1:32:57.375 | Pole_pil = {{flaga|Austrālija}} [[Oskars Piastri]] | Pole_kom = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]| Pole_lai = 1:11.546 | AA_pil = {{flaga|Austrālija}} [[Oskars Piastri]] | AA_kom = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | AA_laik = 1:15.743 | }} '''Spānijas ''Grand Prix''''' ir ikgadēja [[Formula 1]] ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' izcīņa. Tā pirmo reizi notika [[1951]]. gadā un pēc tam vēl vairākas reizes ar pārtraukumiem. Kopš [[1986]]. gada tā notiek ik gadu. F1 Spānijas GP ir notikusi [[Pedralbesas trase|Pedralbesā]], [[Haramas trase|Haramā]], [[Monhuikas trase|Monhuikā]], [[Heresas trase|Heresā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.espnf1.com/f1/motorsport/page/2600.html |title=A history of the Spanish Grand Prix {{en ikona}} |accessdate={{dat|2012|10|27|SK}} |work=ESPN F1 |publisher=ESPN EMEA Ltd. |date=2009 }}</ref> un [[Kataluņja Montmelo|Montmelo]] trasē. Visvairāk uzvaru te ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]] – sešas. Komandu konkurencē nepārspēti ir ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' ar desmit uzvarām. == Uzvarētāji == === Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Pilots ! Gadi |- ! 6 | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | {{f1|1995}}, {{f1|1996}}, {{f1|2001}}, {{f1|2002}}, {{f1|2003}}, {{f1|2004}} |- !rowspan="4"| 3 | {{flaga|Lielbritānija}} [[Džekijs Stjuarts]] | {{f1|1969}}, {{f1|1970}}, {{f1|1971}} |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]] | {{f1|1987}}, {{f1|1991}}, {{f1|1992}} |- | {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] | {{f1|1988}}, {{f1|1990}}, {{f1|1993}} |- | {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]] | {{f1|1998}}, {{f1|1999}}, {{f1|2000}} |- !rowspan="5"| 2 | {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]] | {{f1|1972}}, {{f1|1973}} |- | {{flaga|ASV}} [[Mario Andreti]] | {{f1|1977}}, {{f1|1978}} |- | {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]] | {{f1|1986}}, {{f1|1989}} |- | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{f1|2005}}, {{f1|2008}} |- | {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]] | {{f1|2006}}, {{f1|2013}} |} === Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Komanda ! Gadi |- ! 12 | {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | {{f1|1954}}, {{f1|1974}}, {{f1|1981}}, {{f1|1990}}, {{f1|1996}}, {{f1|2001}}, {{f1|2002}}, {{f1|2003}}, {{f1|2004}}, {{f1|2007}}, {{f1|2008}}. {{f1|2013}} |- ! 8 | {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]] | {{f1|1975}}, {{f1|1976}}, {{f1|1988}}, {{f1|1989}}, {{f1|1998}}, {{f1|1999}}, {{f1|2000}}, {{f1|2005}} |- ! 7 | {{flaga|Lielbritānija}} [[WilliamsF1|Williams]] | {{f1|1987}}, {{f1|1991}}, {{f1|1992}}, {{f1|1993}}, {{f1|1994}}, {{f1|1997}}, {{f1|2012}} |- ! 6 | {{flaga|Lielbritānija}} [[Team Lotus|Lotus]] | {{f1|1968}}, {{f1|1972}}, {{f1|1973}}, {{f1|1977}}, {{f1|1978}}, {{f1|1986}} |- ! 2 | {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Racing|Red Bull]] | {{f1|2010}}, {{f1|2011}} |} === Saraksts === Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros. {| class="wikitable sortable" style="font-size: 95%;" |- ! Gads ! Pilots ! Konstruktors ! Vieta ! Ziņojums |- ! {{f1|2025}} | {{flaga|Austrālija}} [[Oskars Piastri]] | [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2025|Spānijas}} |- ! {{f1|2024}} | {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Honda F1|Honda RBPT]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2024|Spānijas}} |- ! {{f1|2023}} | {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Honda F1|Honda RBPT]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2023|Spānijas}} |- ! {{f1|2022}} | {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Red Bull Powertrains|RBPT]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2022|Spānijas}} |- ! {{f1|2021}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2021|Spānijas}} |- ! {{f1|2020}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2020|Spānijas}} |- ! {{f1|2019}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2019|Spānijas}} |- ! {{f1|2018}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2018|Spānijas}} |- ! {{f1|2017}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2017|Spānijas}} |- ! {{f1|2016}} | {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[TAG Heuer]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2016|Spānijas}} |- ! {{f1|2015}} | {{flaga|Vācija}} [[Niko Rosbergs]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2015|Spānijas}} |- ! {{f1|2014}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2014|Spānijas}} |- ! {{f1|2013}} | {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2013|Spānijas}} |- ! {{f1|2012}} | {{flaga|Venecuēla}} [[Pastors Maldonado]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2012|Spānijas}} |- ! {{f1|2011}} | {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]] | [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2011|Spānijas}} |- ! {{f1|2010}} | {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]] | [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2010|Spānijas}} |- ! {{f1|2009}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Džensons Batons]] | [[Brawn GP|Brawn]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2009|Spānijas}} |- ! {{f1|2008}} | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2008|Spānijas}} |- ! {{f1|2007}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2007|Spānijas}} |- ! {{f1|2006}} | {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]] | [[Renault F1|Renault]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2006|Spānijas}} |- ! {{f1|2005}} | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2005|Spānijas}} |- ! {{f1|2004}} | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2004|Spānijas}} |- ! {{f1|2003}} | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2003|Spānijas}} |- ! {{f1|2002}} | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2002|Spānijas}} |- ! {{f1|2001}} | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2001|Spānijas}} |- ! {{f1|2000}} | {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]] | [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|2000|Spānijas}} |- ! {{f1|1999}} | {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]] | [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|1999|Spānijas}} |- ! {{f1|1998}} | {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]] | [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|1998|Spānijas}} |- ! {{f1|1997}} | {{flaga|Kanāda}} [[Žaks Vilnēvs]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|1997|Spānijas}} |- ! {{f1|1996}} | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|1996|Spānijas}} |- ! {{f1|1995}} | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | [[Benetton Formula|Benetton]]-[[Renault]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|1995|Spānijas}} |- ! {{f1|1994}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|1994|Spānijas}} |- ! {{f1|1993}} | {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|1993|Spānijas}} |- ! {{f1|1992}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|1992|Spānijas}} |- ! {{f1|1991}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]] | [[Kataluņja Montmelo|Kataluņja]] | {{f1gp2|1991|Spānijas}} |- ! {{f1|1990}} | {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Heresas trase|Heresa]] | {{f1gp2|1990|Spānijas}} |- ! {{f1|1989}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]] | [[McLaren (racing)|McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]] | [[Heresas trase|Heresa]] | {{f1gp2|1989|Spānijas}} |- ! {{f1|1988}} | {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] | [[McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]] | [[Heresas trase|Heresa]] | {{f1gp2|1988|Spānijas}} |- ! {{f1|1987}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Honda Racing F1|Honda]] | [[Heresas trase|Heresa]] | {{f1gp2|1987|Spānijas}} |- ! {{f1|1986}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]] | [[Team Lotus|Lotus]]-[[Renault]] | [[Heresas trase|Heresa]] | {{f1gp2|1986|Spānijas}} |- bgcolor="#DDDDDD" ! 1985<br />-<br />1982 |COLSPAN=4| ''Netika aizvadītas'' |- ! {{f1|1981}} | {{flaga|Kanāda}} [[Žils Vilnēvs]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Haramas trase|Harama]] | {{f1gp2|1981|Spānijas}} |- bgcolor="#DDDDDD" ! 1980 |COLSPAN=4| ''Netika aizvadītas'' |- ! {{f1|1979}} | {{flaga|Francija}} [[Patriks Depaijē]] | [[Equipe Ligier|Ligier]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Haramas trase|Harama]] | {{f1gp2|1979|Spānijas}} |- ! {{f1|1979}} | {{flaga|ASV}} [[Mario Andreti]] | [[Team Lotus|Lotus]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Haramas trase|Harama]] | {{f1gp2|1978|Spānijas}} |- ! {{f1|1977}} | {{flaga|ASV}} [[Mario Andreti]] | [[Team Lotus|Lotus]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Haramas trase|Harama]] | {{f1gp2|1977|Spānijas}} |- ! {{f1|1976}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimss Hants]] | [[McLaren]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Haramas trase|Harama]] | {{f1gp2|1976|Spānijas}} |- ! {{f1|1975}} | {{flaga|Vācija}} [[Johans Mass]] | [[McLaren]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Monhuikas trase|Monhuika]] | {{f1gp2|1975|Spānijas}} |- ! {{f1|1974}} | {{flaga|Austrija}} [[Nikijs Lauda]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Haramas trase|Harama]] | {{f1gp2|1974|Spānijas}} |- ! {{f1|1973}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]] | [[Team Lotus|Lotus]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Monhuikas trase|Monhuika]] | {{f1gp2|1973|Spānijas}} |- ! {{f1|1972}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]] | [[Team Lotus|Lotus]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Haramas trase|Harama]] | {{f1gp2|1972|Spānijas}} |- ! {{f1|1971}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Džekijs Stjuarts]] | [[Tyrrell Racing|Tyrrell]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Monhuikas trase|Monhuika]] | {{f1gp2|1971|Spānijas}} |- ! {{f1|1970}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Džekijs Stjuarts]] | [[March Engineering|March]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Haramas trase|Harama]] | {{f1gp2|1970|Spānijas}} |- ! {{f1|1969}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Džekijs Stjuarts]] | [[Matra]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Monhuikas trase|Monhuika]] | {{f1gp2|1969|Spānijas}} |- ! {{f1|1968}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Greiems Hills]] | [[Team Lotus|Lotus]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Haramas trase|Harama]] | {{f1gp2|1968|Spānijas}} |- bgcolor="#DDDDDD" ! 1967<br />-<br />1955 |COLSPAN=4| ''Netika aizvadītas'' |- ! {{f1|1954}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Maiks Hotorns]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Pedralbesas trase|Pedralbesa]] | {{f1gp2|1954|Spānijas}} |- bgcolor="#DDDDDD" ! 1953<br />-<br />1952 |COLSPAN=4| ''Netika aizvadītas'' |- ! {{f1|1951}} | {{flaga|Argentīna}} [[Huans Manuels Fanhio]] | [[Alfa Romeo (Formula One)|Alfa Romeo]] | [[Pedralbesas trase|Pedralbesa]] | {{f1gp2|1951|Spānijas}} |} == Trases == :''Attēlotas trašu jaunākās versijas.'' <gallery> Attēls:Circuit Pedralbes.png|[[Pedralbesas trase|Pedralbesa]] (1951, 1954) Attēls:Circuito Permanente del Jarama.svg|[[Haramas trase|Harama]] (1968, 1970, 1972, 1974, 1976—1979, 1981) Attēls:Montjuïc circuit.svg|[[Monhuikas trase|Monhuika]] (1969, 1971, 1973, 1975) Attēls:Jerez.svg|[[Heresas trase|Heresa]] (1986—1990) Attēls:Formula1 Circuit Catalunya.svg|[[Kataluņja Montmelo|Montmelo]] (1991—2025) </gallery> == Skatīt arī == * [[F1 Grand Prix saraksts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{F1 Grand Prix saraksts}} [[Kategorija:Spānijas Grand Prix|*]] a444m17g5xwhy4m9lmptmz44sret9q1 Sekta 0 44942 4523492 4069469 2026-09-17T06:45:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523492 wikitext text/x-wiki '''Sekta''' ({{val|la|sekta}} — 'domāšanas veids, mācība') ir: * (''[[antropoloģija|antropoloģijā]]'') labi organizēta, autoritāra un slēgta [[Reliģija|reliģiska]] kopa, kas nošķīrusies no kādas lielākas denominācijas; * (''[[teoloģija|teoloģijā]]'') draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās [[Kristīgā baznīca|baznīcas]] un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošajiem. No valodnieciskā viedokļa sekta ir no kopuma atdalījusies grupa ({{val|la|sectio}} — 'atdalīt'), tātad kristiešu kontekstā jebkura grupa, kas nepieder pie universālās jeb katoliskās Baznīcas), t.i., nošķiras no tās, veido savrupa veidojuma politiku. Sektantisms ir nošķiršanās no vispārējās kopienas. Sekta parasti rodas kā opozicionārs, "pareizāks" kādas jau esošas mācības traktējums. Izteikta tendence uz garīgu renesansi (''revivalisms''), kura ārējās pazīmes ir īpaša tikumiskā kodeksa un rituālu strikta ievērošana. [[psiholoģija|Psiholoģiski]] lielākoties saistīta ar savas izredzētības iztēlošanos. Bieži noved pie [[Izolacionisms|izolacionisma]], norobežojoties no "nepareizi" domājošajiem", pie fanātisma uzskatos. Lielākā daļā sektu balstās uz līdera/līderu harismu, izredzētību, no [[Providence]]s saņemtu svētību, neatzīst hierarhiju un klēra institūtus, dažkārt sludina mantas kopību. Sektas ģenēzes sākuma posmā uzsvērta visu tās locekļu vienlīdzība, brīvprātība, pievēršanās pirms uzņemšanas. Atsevišķi ņemot, daudzas no šīm pazīmēm piemīt daudzām reliģijām, taču viss kopums raksturīgs sektām (kaut modificējas atkarībā no sektas izcelsmes kultūrvides un tradīcijām). Ja sekta izturējusi laika pārbaudi un kvantitatīvi pieaugusi (kritēriji nekur nav noteikti, bet ir sociāli konvencionāli: vai nu sabiedrības vairums turpina to uzskatīt par sektu, vai jau atzīst par konfesiju), tā var pārvērsties par denomināciju, [[Konfesija|konfesiju]] vai [[kristīgā baznīca|baznīcu]]. Piemēram, [[kristietība]] radās m.ē. I gs. kā [[Jūdaisms|jūdaisma]] sekta, taču jau pēc pāris gadsimtiem bija tik ļoti izpletusies kvantitatīvi un atšķirības no jūdaisma jau bija tik ievērojamas, ka tā kļuva par baznīcu, no kuras savukārt atšķēlās jaunas sektas (montanisti, [[Ariānisms|ariāņi]], [[Gnosticisms|gnostiķi]], ebionīti, nestoriāņi u.c.). Eiropā XVI gs. no [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]] atšķēlās [[protestanti|protestantu]] sektas, kas ar laiku pārtapa par baznīcām (piemēram, [[Luterisms|evaņģēliski luteriskā baznīca]], t.s. [[luterāņi]]), no kuriem savukārt pa laikam atšķēlās un radās jaunas sektas ([[baptisti]], [[septītās dienas adventisti]], [[Jehovas liecinieki]], [[mormoņi]] u.c.), no kurām pirmās divas Latvijā nu jau ir kļuvušas par "tradicionālām" baznīcām. [[Āzija]]s kultūrās raksturīga nevis atšķelšanās no kāda viena garīga strāvojuma, lai "atgrieztos pie saknēm", to reformētu, bet jaunu sektu rašanās, dažādu esošu religisku mācību selektīvi atlasītus koncepciju fragmentus eklektiski savienojot jaunā koncepcijā, piemēram, [[islāms]] (kas uzreiz izvērtās par atsevišķu baznīcu un nav pieskaitāms pie sektām), [[mūnisti]], [[Faluņgun]] u.c. == Definīcijas avots == * Svešvārdu vārdnīca. — Norden, Rīga, 1996. == Bibliogrāfija == * Mandau Luīze. Vai Dievi ir tādi? — Rīga, Preses nams, 1998. * LR Tieslietu ministrijas Kriminoloģisko pētījumu centrs, Latvijas Neatkarīgo Kriminologu asociācija. “Netradicionālās reliģiskās kustības un sektas: socioloģiskie un kriminoloģiskie aspekti” — Rīga, 1998. == Ārējās saites == * [http://www.latvijasluteranis.lv/2013/02/04/kas-ir-sekta-un-kas-nav/ Kas ir sekta un kas nav] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304192020/http://www.latvijasluteranis.lv/2013/02/04/kas-ir-sekta-un-kas-nav/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080218033139/http://www.catholic.lv/seminars/resursi/Sektas.htm Sektas] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sektas| ]] hb4d5pkdtjk71uldyy6agp69d9b3f0o Sarkanā armija 0 46956 4523487 4515167 2026-09-17T05:48:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523487 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija<br />''Рабоче-крестьянская Красная армия'' | attēls = [[Attēls:Soviet_Red_Army_Hammer_and_Sickle.svg|180px]] | virsraksts = | karogs = | valsts = [[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1925).svg|20px]] [[Krievijas SFPR]] (1918–1922)<br />[[Attēls:Flag of the Soviet Union (1936 – 1955).svg|20px]] [[PSRS]] (1922–1946) | pastāvēšana = 1918. gada 28. janvāris – 1946. gada 25. februāris | daļa no = | karaspēka veids = [[Sauszemes bruņotie spēki]] un [[gaisa spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = {{sk|6437755}} (kopskaits [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]])<br />{{sk|34476700}} (kopskaits [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]) | devīze = "Par mūsu padomju dzimteni!" (''За нашу Советскую Родину!'') | militārās operācijas = * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[Poļu—padomju karš]] * [[Polijas kampaņa]] * [[Ziemas karš]] * [[Vācijas—PSRS karš]] * [[Mandžūrijas operācija]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = }} [[Attēls:Red Army flag (Fictitious).svg|thumb|200px|Sarkanās armijas karogs]] '''Sarkanā armija''' ({{val|ru|Красная армия}}) jeb '''Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija''' ({{val|ru|Рабоче-крестьянская Красная армия, РККА}}) bija viens no [[Krievijas SFPR]], vēlāk [[Padomju Savienība]]s bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918. gada 28. janvāra līdz 1946. gada februārim. Pēc tam to pārdēvēja par '''[[Padomju armija|Padomju armiju]]'''. == Dibināšana == Par Sarkanās armijas dibināšanas dienu tiek uzskatīts 1918. gada 23. februāris, kad Vācijas karaspēka [[Operācija "Dūres sitiens"|operācijas "Dūres sitiens"]] laikā laikrakstos publicēja Tautas komisāru padomes uzsaukumu "Sociālistiskā tēvzeme briesmās", 24. februārī pie [[Valka]]s, 25. februārī pie [[Pleskava]]s un 3. martā pie [[Narva]]s [[latviešu strēlnieki]] un jauniesauktie sarkanarmieši nesekmīgi mēģināja apturēt uzbrukumu. Vācu uzbrukums aprima vienīgi pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] parakstīšanas 3. martā. Pirmais Sarkanās armijas [[virspavēlnieks]] (''главнокомандующий всеми Вооружёнными Силами РСФСР'') no 1918. gada 2. septembra līdz 1919. gada 8. jūlijam bija [[Jukums Vācietis]]. == Kara noziegumi == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un tūlīt pēc tā Sarkanās armijas karavīri vairākās PSRS okupētajās teritorijās pastrādāja noziegumus pret civiliedzīvotājiem un [[karagūsteknis|karagūstekņiem]]. Dokumentētie pārkāpumi ietvēra civiliedzīvotāju [[slepkavība|nogalināšanu]], [[izvarošana|izvarošanu]], [[laupīšana|laupīšanu]], mantas piesavināšanos un [[vardarbība|vardarbību]] pret vietējiem iedzīvotājiem. Īpaši plaši šādi noziegumi fiksēti 1944.—1945. gadā, Sarkanajai armijai virzoties cauri [[Polija]]i, [[Austrumprūsija]]i, [[Ungārija]]i, [[Austrija]]i un [[Vācija]]i. Vienlaikus Sarkanās armijas darbība kara pēdējā posmā notika pēc vairākus gadus ilgušā [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] iznīcināšanas kara pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], kura laikā nogalināti miljoniem padomju civiliedzīvotāju un karagūstekņu. Vēsturnieki šo kontekstu uzskata par vienu no faktoriem, kas veicināja [[atriebība]]s noskaņojumu daļā padomju karavīru, tomēr tas neatceļ individuālo atbildību par noziegumiem pret civiliedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/nazi-persecution-of-soviet-prisoners-of-war|title=Nazi Persecution of Soviet Prisoners of War|publisher=United States Holocaust Memorial Museum|access-date=2026-08-28|language=en}}</ref> === Vardarbība Austrumprūsijā un Vācijā === Sarkanajai armijai 1944. gada rudenī sasniedzot pirmskara [[Vācija]]s teritoriju un 1945. gada sākumā sākot plašu ofensīvu Austrumprūsijā un citos Vācijas reģionos, tika reģistrēti daudzi vardarbības gadījumi pret vācu civiliedzīvotājiem. Karavīru izdarīto noziegumu vidū bija civiliedzīvotāju slepkavības, laupīšanas un seksuāla vardarbība. Atriebības noskaņojumu pastiprināja padomju karavīru pieredze iepriekš vācu okupētajās PSRS teritorijās, kur viņi bija redzējuši izpostītas pilsētas un ciemus un nacistu okupācijas noziegumu sekas. Viens no zināmākajiem gadījumiem saistīts ar [[Nemmersdorfa]]s ciemu Austrumprūsijā, kuru Sarkanā armija īslaicīgi ieņēma 1944. gada oktobrī. Pēc vācu spēku atgriešanās tika atrasti nogalināti civiliedzīvotāji. Nacistiskās Vācijas [[propaganda]] šo notikumu plaši izmantoja, lai mobilizētu iedzīvotājus pret Sarkano armiju. Pēckara historiogrāfijā upuru skaits un atsevišķas nacistu propagandas izplatītās detaļas tikušas apšaubītas, tomēr civiliedzīvotāju nogalināšanas fakts kopumā netiek noliegts. === Seksuālā vardarbība === Viens no visplašāk pētītajiem Sarkanās armijas karavīru noziegumu aspektiem ir masveida seksuālā vardarbība 1944.—1945. gadā. Izvarošanas dokumentētas Austrumprūsijā, [[Pomerānija|Pomerānijā]], [[Silēzija|Silēzijā]], Ungārijā, Austrijā un [[Berlīne|Berlīnē]], kā arī teritorijās, kuras pirms kara piederēja Polijai. Īpaši plašu mērogu seksuālā vardarbība sasniedza Vācijas teritorijā 1945. gadā. Vēsturnieku aprēķini par cietušo skaitu ievērojami atšķiras, jo kara apstākļos lielu daļu noziegumu nereģistrēja un nav iespējams noteikt precīzu kopējo upuru skaitu. Britu vēsturnieks [[Entonijs Bīvors]] norādījis, ka seksuālā vardarbība pret sievietēm Vācijas austrumu daļā un Berlīnē bija masveidīga parādība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/books/2002/may/01/news.features11|title=The Russian soldiers raped every German female from eight to 80|author=Beevor, Antony|publisher=The Guardian|access-date=2026-08-28|date=2002-05-01|language=en}}</ref> Par upuriem kļuva ne tikai [[vācieši|vācu]] sievietes. Seksuālas vardarbības gadījumi dokumentēti arī pret [[poļi|poļu]] un citu tautību sievietēm teritorijās, kurās atradās Sarkanās armijas vienības. Polijas komunistiskās administrācijas un milicijas dokumentos 1945. gadā atkārtoti ziņots par padomju karavīru izdarītām izvarošanām, slepkavībām un laupīšanām.<ref name="IPNGrzelczak">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ipn.gov.pl/pl/straszy-w-miescie/armia-czerwona-na-ziemiach-pol/186445,Piotr-Grzelczak-Kradzieze-rozboje-pobicia-uprowadzenia-i-zabojstwa-Przestepczosc.html|title=Kradzieże, rozboje, pobicia, uprowadzenia i zabójstwa. Przestępczość żołnierzy Armii Czerwonej w pociągach relacji Poznań Główny – Krzyż Wielkopolski latem 1945 r.|author=Grzelczak, Piotr|publisher=Instytut Pamięci Narodowej|access-date=2026-08-28|date=2020-05-05|language=pl}}</ref> === Noziegumi Polijā === Sarkanās armijas ienākšana Polijā 1944.—1945. gadā izbeidza [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] okupāciju, taču vienlaikus valstī palika liels skaits padomju karavīru un drošības dienestu darbinieku. Polijas avotos saglabājies ievērojams skaits ziņojumu par slepkavībām, laupīšanām, izvarošanām un citiem vardarbīgiem noziegumiem, ko izdarīja padomju militārpersonas. [[Polijas Nacionālās piemiņas institūts]] publicējis pētījumus, kas balstīti uz Polijas komunistiskās administrācijas, milicijas un drošības dienestu dokumentiem. Piemēram, 1945. gada jūlija Poznaņas vojevodistes milicijas ziņojumos norādīts, ka vietējo iedzīvotāju attieksme pret padomju armiju bija būtiski pasliktinājusies atkārtotu slepkavību, laupīšanu, zādzību un izvarošanas gadījumu dēļ.<ref name="IPNGrzelczak" /> Līdzīgi noziegumi dokumentēti [[Mazpolija|Mazpolijā]]. Vietējās administrācijas ziņojumos minēti gadījumi, kad padomju karavīri laupīja mājas, izvaroja sievietes un pielietoja šaujamieročus pret civiliedzīvotājiem, kuri mēģināja aizstāvēt ģimenes locekļus vai īpašumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archiwum.ipn.gov.pl/pl/historia-z-ipn/143434,Wsio-wystrelam-Armia-Czerwona-w-Malopolsce-w-1945-roku-odc-1.html|title=„Wsio wystrelam”. Armia Czerwona w Małopolsce w 1945 roku|publisher=Instytut Pamięci Narodowej|access-date=2026-08-28|language=pl}}</ref> Pētījumi par Rietumpomerāniju liecina, ka 1945.—1947. gadā reģionā reģistrētas padomju karavīru izdarītas izvarošanas, zādzības un slepkavības; īpaši daudz noziegumu bija 1945. gadā, bet to skaits ievērojami samazinājās tikai pēc 1947. gada vidus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://czasopisma.ipn.gov.pl/index.php/k/article/view/2630|title=Gwałty, kradzieże, morderstwa. Stosunek Armii Czerwonej do Polaków na Pomorzu Zachodnim w latach 1945–1947|author=Benken, Przemysław|publisher=Instytut Pamięci Narodowej|access-date=2026-08-28|language=pl|year=2024}}</ref> Noziegumu biežums dažādās vietās nebija vienāds. Pētījumos par Kjelces reģionu konstatēts, ka frontes vienību sākotnējā pārvietošanās 1945. gada janvārī bija saistīta ar mazāku noziegumu skaitu nekā padomju karaspēka atkārtota pārvietošanās caur šo reģionu pēc karadarbības beigām. Noziegumu izplatība bija atkarīga arī no konkrēto vienību disciplīnas un komandieru rīcības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://krakow.ipn.gov.pl/pl4/armia-czerwona-na-ziemi/97596,Ryszard-Smietanka-Kruszelnicki-Przestepstwa-zolnierzy-Armii-Czerwonej-na-Kielecc.html|title=Przestępstwa żołnierzy Armii Czerwonej na Kielecczyźnie w 1945 roku|author=Śmietanka-Kruszelnicki, Ryszard|publisher=Instytut Pamięci Narodowej|access-date=2026-08-28|date=2020-05-05|language=pl}}</ref> === Laupīšanas un īpašuma piesavināšanās === Sarkanās armijas kontrolētajās teritorijās bieži tika reģistrēta civiliedzīvotāju mantas piesavināšanās. Atsevišķi karavīri un karaspēka grupas piesavinājās pārtiku, apģērbu, pulksteņus, velosipēdus, mājlopus un citas vērtīgas mantas. Vācijā daļa rūpniecības iekārtu demontēja un nogādāja Padomju Savienībā kā oficiāli noteiktas reparācijas. Šī valsts īstenotā reparāciju politika ir jānošķir no individuālām karavīru izdarītām zādzībām un bruņotām laupīšanām. Polijas dokumentos saglabāti arī daudzi ziņojumi par padomju karavīru izdarītiem uzbrukumiem vilcienos un dzelzceļa stacijās. 1945. gada vasarā maršrutā starp Poznaņu un Kšižu reģistrētas zādzības, bruņotas laupīšanas, piekaušanas, cilvēku nolaupīšanas un slepkavības.<ref name="IPNGrzelczak" /> === Militārā disciplīna un sodīšana === Padomju militārā vadība formāli aizliedza patvaļīgu vardarbību, laupīšanu un seksuālus noziegumus. Atsevišķos gadījumos karavīrus par slepkavībām, izvarošanu vai laupīšanu tiesāja kara tribunālos un sodīja, tostarp ar nāvessodu. Tomēr disciplīnas ievērošana dažādās armijas vienībās atšķīrās, un kara pēdējo mēnešu haotiskajos apstākļos daudzos gadījumos vainīgos nesauca pie atbildības. Noziegumu mērogu ietekmēja arī konkrēto komandieru attieksme. Pētījumi par padomju karaspēka klātbūtni Polijā rāda, ka vienībās, kuru komandieri stingri uzturēja disciplīnu, vardarbības un laupīšanas gadījumu bija mazāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://krakow.ipn.gov.pl/pl4/armia-czerwona-na-ziemi/97596,Ryszard-Smietanka-Kruszelnicki-Przestepstwa-zolnierzy-Armii-Czerwonej-na-Kielecc.html|title=Przestępstwa żołnierzy Armii Czerwonej na Kielecczyźnie w 1945 roku|author=Śmietanka-Kruszelnicki, Ryszard|publisher=Instytut Pamięci Narodowej|access-date=2026-08-28|date=2020-05-05|language=pl}}</ref> === Dalība deportācijās === Sarkanās armijas struktūras Otrā pasaules kara laikā un tūlīt pēc tā izmantoja arī kā atbalsta spēku vairākās [[Padomju Savienība]]s īstenotajās iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas operācijās. Tomēr deportāciju organizēšana un tiešā vadība galvenokārt atradās [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] un citu padomju drošības iestāžu kompetencē, tādēļ Sarkanās armijas loma jānošķir no NKVD karaspēka darbības. [[Josifs Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā piespiedu deportācijām pakļāva vairākas etniskās grupas, tostarp [[Volgas vācieši]], [[čečeni]], [[inguši]], [[kalmiki]], [[karačajieši]], [[balkāri]] un [[Krimas tatāri]], kā arī grieķi, bulgāri, armēņi un citas iedzīvotāju grupas. Kopumā kara laikā un pēckara periodā uz attāliem PSRS reģioniem piespiedu kārtā pārvietoja vairāk nekā miljons cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/exhibits/archives/intn.html|title=Internal Workings of the Soviet Union: Deportations|publisher=Library of Congress|access-date=2026-08-28|language=en}}</ref> ==== Krimas tatāru deportācija ==== Viens no plašākajiem deportāciju gadījumiem bija [[Krimas tatāru deportācija]] 1944. gada maijā. Pēc tam, kad Sarkanā armija 1944. gada aprīlī atkaroja [[Krima|Krimu]] no Vācijas karaspēka, padomju vadība apsūdzēja Krimas tatārus kolektīvā sadarbībā ar vācu okupācijas varu. 1944. gada 11. maijā PSRS Valsts aizsardzības komiteja pieņēma slepenu lēmumu Nr.5859ss par visu Krimas tatāru izsūtīšanu no pussalas uz [[Uzbekijas PSR]]. Dokumentā deportācijas īstenošana tika tieši uzticēta NKVD [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/exhibits/archives/trans-l2tartar.html|title=Decree No. 5859ss: On the Crimean Tatars|publisher=Library of Congress|access-date=2026-08-28|date=1944-05-11|language=en}}</ref> Operācija sākās 1944. gada 18. maijā. NKVD bruņotās vienības ieradās Krimas tatāru dzīvesvietās, deva ģimenēm īsu laiku mantu savākšanai un nogādāja tās dzelzceļa stacijās. Deportējamos ievietoja kravas vagonos un nosūtīja galvenokārt uz Uzbekistānu, kā arī citiem PSRS reģioniem. Operācija pabeigta dažu dienu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iccrimea.org/reports/Exiled%20People-Crimean%20Tatars.pdf|title=Exiled People: The Case of Crimean Tatars|publisher=International Committee for Crimea|access-date=2026-08-28|language=en|archive-date=2024-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240524120528/https://www.iccrimea.org/reports/Exiled%20People-Crimean%20Tatars.pdf}}</ref> Liela daļa darbspējīgo Krimas tatāru vīriešu tajā laikā dienēja Sarkanajā armijā. Arī daudzus no viņiem pēc kara demobilizēja un nosūtīja uz izsūtījuma vietām, kur jau atradās viņu ģimenes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iccrimea.org/reports/Exiled%20People-Crimean%20Tatars.pdf|title=Exiled People: The Case of Crimean Tatars|publisher=International Committee for Crimea|access-date=2026-08-28|language=en|archive-date=2024-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240524120528/https://www.iccrimea.org/reports/Exiled%20People-Crimean%20Tatars.pdf}}</ref> Pēc Krimas tatāru deportācijas 1944. gada jūnijā no Krimas izsūtīja arī desmitiem tūkstošu [[Armēņi|armēņu]], [[Bulgāri|bulgāru]] un [[Grieķi|grieķu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tile.loc.gov/storage-services/service/gdc/gdclccn/92/22/17/84/92221784/92221784.pdf|title=Revelations from the Russian Archives: A Checklist|publisher=Library of Congress|access-date=2026-08-28|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.vesture.eu/index.php/Alkohola_normas_Sarkanajā_armijā Alkohola normas Sarkanajā armijā 2. Pasaules kara laikā — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca.] ; Audiovizuālās norādes * [https://www.youtube.com/watch?v=N_n_u803tko 1919 — Soldat der Roten Armee im Bürgerkrieg erklärt] (vāciski) {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Padomju Savienība]] an0dkv1nzzw7q7zwvnxf7bshzzgcj9o Lielā Jugla 0 47828 4523432 4457846 2026-09-17T00:02:32Z Egilus 27634 4523432 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Lielā Jugla | attēls = Sudas un Mergupes sateka - Lielās Juglas sākums 2008-10-12 - panoramio.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Sudas un Mergupes sateka - Lielās Juglas sākums | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = [[Mergupe]], [[Suda]] | ieteka = [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Jugla]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=57 | sāk_plat_s=38 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=55 | sāk_gar_s=36 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=58 | iet_plat_s=11 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=19 | iet_gar_s=24 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 63 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 70,6 | caurtece = | gada_notece = 0,26 | baseins = 950,8 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Lielā Jugla''' ir upe [[Latvija|Latvijā]]. Sākas [[Mālpils pagasts|Mālpils pagastā]] un tek caur [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Ropažu novads|Ropažu]] novadiem, pie ietekas [[Juglas ezers|Juglas ezerā]] satek ar [[Mazā Jugla|Mazo Juglu]], veidojot [[Jugla (upe)|Juglas]] upi, kuras sanesas kā abu Juglu kopīga delta iespiežas ezerā.<ref name="LME">{{LME|1|713}}</ref> == Tecējums == Upes sākums atrodas [[Sidgunda|Sidgundā]], kur tā veidojas, satekot [[Mergupe]]i un [[Suda]]i<ref>Latvijas pagasti. Enciklopēdija M-Ž. 2002, A/S Preses nams</ref>. Upes kritums ir 71 m, slīpums uz 1 km 1,1 m<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ropazi.lv/ropazi2/?ct=21651265 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071010004706/http://www.ropazi.lv/ropazi2/?ct=21651265# |archivedate={{dat|2007|10|10||bez}} }}</ref>. Praktiski visu tecējumu upe tek pa [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemieni]] — [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumu]] un tālāk pa [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumu]], tikai lejteces gals pie saplūšanas ar Mazo Juglu iesniedzas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]].<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Upe līkumo pa mežainu apvidu, baseins vietām stipri meliorēts. Krasti parasti lēzeni, vietām devona iežu atsegumi.<ref>[https://books.google.ru/books?id=Lz5DAAAAYAAJ&q=%22%D0%9C%D0%B0%D0%B7%D0%B0-%D0%AE%D0%B3%D0%BB%D0%B0%22&dq=%22%D0%9C%D0%B0%D0%B7%D0%B0-%D0%AE%D0%B3%D0%BB%D0%B0%22&hl=ru&sa=X&ved=0ahUKEwiwpcLJkrvXAhUsEJoKHdUfBcsQ6AEITjAI Ольга Качалова Ручейники рек Латвии.] 1972</ref> Lejtecē pie [[Krievupe]]s un [[Tumšupe (upe)|Tumšupes]] ietekas daudz zemu palieņu un vecupju.<ref name="LME" /> No Sidgundas līdz Ropažiem upe ir 5-15 m plata. Ropažos un apkārtnē upes režīmu nosaka vietējās HES darbība, kur upi šķērso dambis — 1,5 m augsta betona siena, kas rada mākslīgu ūdenskritumu.<ref name="Laivas">[http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/lielajugla/ Laivas. Lielā Jugla]{{Novecojusi saite}}</ref> Pie dambja sākas ap 1,5 km garais kanāls, kas izveidots ūdensdzirnavu vajadzībām. Pēc HES upe ir mierīga un mazūdenī sekla, augšpus [[Bajāri (Ropažu pagasts)|Bajāriem]] sākas krāces un upes kritums sasniedz 3,5 m/km. Krāces izbeidzas pie [[Zaķumuiža]]s, tālāk tecējums atkal ir mierīgs. === Kilometrāža === {| class="wikitable" |+ Upes tecējums<ref name="Laivas" /> |- !Kilometri<br> no grīvas !!Augstums<br> metros vjl. !! Vieta |- | 63,3<br>62,4<br>49,7<br>43,9<br>35,1<br>34,4<br>33,8<br>25,0<br>24,9<br>18,9<br>8,7<br>3,0<br>1,2<br>0 || 66,9<br>66,4<br>57,1<br>51,4<br>40,0<br>36,9<br>36,1<br>18,2<br>17,9<br>14,1<br>1,2<br>0,4<br>0,2<br>0,1 || Upes sākums, Sudas un Mergupes sateka<br>Sidgundas tilts<br>[[Augšciems|Augšciema]] tilts<br>Tilts pie Laimniekiem<br>Ropažu HES dambis<br>Gājēju tilts<br>Autoceļa [[P10]] tilts<br>[[Pietēnupe]]s ieteka<br>[[Bajārkrogs]]<br>[[Zaķumuiža]]s tilts<br>[[Tumšupe (upe)|Tumšupes]] ieteka<br>[[Krievupe]]s ieteka<br>Rīgas apvedceļa [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] tilts<br>Lielās un Mazās Juglas sateka |} === Fauna === Upē mīt [[līdaka]]s, [[asaris|asari]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[plaudis|plauži]], [[zutis|zuši]].<ref name="LME" /> == Pietekas == * [[Krievupe]] * [[Pietēnupe]] * [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] * [[Urga (Lielās Juglas pieteka)|Urga]] == Apdzīvotas vietas upes krastos == * [[Sidgunda]] * [[Ropaži]] * [[Zaķumuiža]] * [[Upesciems]] == Tūrisms == Upe ir laivojama visā garumā, taču ir grūtības zema ūdens periodos un pie Ropažu HES.<ref name="Laivas" /> Ievērojami objekti krastos: Sidgundas pilskalns un Ropažu pilsdrupas.<ref>[https://upesoga.lv/_files/uploads/Riga%20Rivers/Juglas_LV_EE.pdf Upesoga. Juglu kartes.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Andrejfr - panoramio - Andrejfr (2).jpg|Pie Tumšupes ietekas Вид на р. Юглу - panoramio.jpg|Mucenieku apkārtnē Jugla ziemā - mikroskops - Panoramio (1).jpg|Pie Sunīšiem Lielā Jugla pie Zaķumuižas 1998-05-31.jpg|Pie Zaķumuižas Lielās Juglas loki no augšas - panoramio.jpg|Silakroga apkārtnē Tilts Sidgunda.jpg|Tilts pār Lielo Juglu Sidgundā, skats no vecā tilta </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Juglas ezera pietekas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ropažu novada upes]] [[Kategorija:Siguldas novada upes]] [[Kategorija:Lielā Jugla]] 0oazprf136xscowkey4w2xk01b36k9p 4523446 4523432 2026-09-17T04:21:31Z Biafra 13794 4523446 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Lielā Jugla | attēls = Sudas un Mergupes sateka - Lielās Juglas sākums 2008-10-12 - panoramio.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = [[Suda]]s un [[Mergupe]]s sateka — Lielās Juglas sākums | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = [[Mergupe]], [[Suda]] | ieteka = [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Jugla]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=57 | sāk_plat_s=38 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=55 | sāk_gar_s=36 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=58 | iet_plat_s=11 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=19 | iet_gar_s=24 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 63 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 70,6 | caurtece = | gada_notece = 0,26 | baseins = 950,8 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Lielā Jugla''' ir upe [[Latvija|Latvijā]]. Sākas [[Mālpils pagasts|Mālpils pagastā]] un tek caur [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Ropažu novads|Ropažu]] novadiem, pie ietekas [[Juglas ezers|Juglas ezerā]] satek ar [[Mazā Jugla|Mazo Juglu]], veidojot [[Jugla (upe)|Juglas]] upi, kuras sanesas kā abu Juglu kopīga delta iespiežas ezerā.<ref name="LME">{{LME|1|713}}</ref> == Tecējums == Upes sākums atrodas [[Sidgunda|Sidgundā]], kur tā veidojas, satekot [[Mergupe]]i un [[Suda]]i<ref>Latvijas pagasti. Enciklopēdija M-Ž. 2002, A/S Preses nams</ref>. Upes kritums ir 71 m, slīpums uz 1 km 1,1 m<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ropazi.lv/ropazi2/?ct=21651265 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071010004706/http://www.ropazi.lv/ropazi2/?ct=21651265# |archivedate={{dat|2007|10|10||bez}} }}</ref>. Praktiski visu tecējumu upe tek pa [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemieni]] — [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumu]] un tālāk pa [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumu]], tikai lejteces gals pie saplūšanas ar Mazo Juglu iesniedzas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]].<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Upe līkumo pa mežainu apvidu, baseins vietām stipri meliorēts. Krasti parasti lēzeni, vietām devona iežu atsegumi.<ref>[https://books.google.ru/books?id=Lz5DAAAAYAAJ&q=%22%D0%9C%D0%B0%D0%B7%D0%B0-%D0%AE%D0%B3%D0%BB%D0%B0%22&dq=%22%D0%9C%D0%B0%D0%B7%D0%B0-%D0%AE%D0%B3%D0%BB%D0%B0%22&hl=ru&sa=X&ved=0ahUKEwiwpcLJkrvXAhUsEJoKHdUfBcsQ6AEITjAI Ольга Качалова Ручейники рек Латвии.] 1972</ref> Lejtecē pie [[Krievupe]]s un [[Tumšupe (upe)|Tumšupes]] ietekas daudz zemu palieņu un vecupju.<ref name="LME" /> No Sidgundas līdz Ropažiem upe ir 5-15 m plata. Ropažos un apkārtnē upes režīmu nosaka vietējās HES darbība, kur upi šķērso dambis — 1,5 m augsta betona siena, kas rada mākslīgu ūdenskritumu.<ref name="Laivas">[http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/lielajugla/ Laivas. Lielā Jugla]{{Novecojusi saite}}</ref> Pie dambja sākas ap 1,5 km garais kanāls, kas izveidots ūdensdzirnavu vajadzībām. Pēc HES upe ir mierīga un mazūdenī sekla, augšpus [[Bajāri (Ropažu pagasts)|Bajāriem]] sākas krāces un upes kritums sasniedz 3,5 m/km. Krāces izbeidzas pie [[Zaķumuiža]]s, tālāk tecējums atkal ir mierīgs. === Kilometrāža === {| class="wikitable" |+ Upes tecējums<ref name="Laivas" /> |- !Kilometri<br> no grīvas !!Augstums<br> metros vjl. !! Vieta |- | 63,3<br>62,4<br>49,7<br>43,9<br>35,1<br>34,4<br>33,8<br>25,0<br>24,9<br>18,9<br>8,7<br>3,0<br>1,2<br>0 || 66,9<br>66,4<br>57,1<br>51,4<br>40,0<br>36,9<br>36,1<br>18,2<br>17,9<br>14,1<br>1,2<br>0,4<br>0,2<br>0,1 || Upes sākums, Sudas un Mergupes sateka<br>Sidgundas tilts<br>[[Augšciems|Augšciema]] tilts<br>Tilts pie Laimniekiem<br>Ropažu HES dambis<br>Gājēju tilts<br>Autoceļa [[P10]] tilts<br>[[Pietēnupe]]s ieteka<br>[[Bajārkrogs]]<br>[[Zaķumuiža]]s tilts<br>[[Tumšupe (upe)|Tumšupes]] ieteka<br>[[Krievupe]]s ieteka<br>Rīgas apvedceļa [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] tilts<br>Lielās un Mazās Juglas sateka |} === Fauna === Upē mīt [[līdaka]]s, [[asaris|asari]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[plaudis|plauži]], [[zutis|zuši]].<ref name="LME" /> == Pietekas == * [[Krievupe]] * [[Pietēnupe]] * [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] * [[Urga (Lielās Juglas pieteka)|Urga]] == Apdzīvotas vietas upes krastos == * [[Sidgunda]] * [[Ropaži]] * [[Zaķumuiža]] * [[Upesciems]] == Tūrisms == Upe ir laivojama visā garumā, taču ir grūtības zema ūdens periodos un pie Ropažu HES.<ref name="Laivas" /> Ievērojami objekti krastos: Sidgundas pilskalns un Ropažu pilsdrupas.<ref>[https://upesoga.lv/_files/uploads/Riga%20Rivers/Juglas_LV_EE.pdf Upesoga. Juglu kartes.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Andrejfr - panoramio - Andrejfr (2).jpg|Pie Tumšupes ietekas Вид на р. Юглу - panoramio.jpg|Mucenieku apkārtnē Jugla ziemā - mikroskops - Panoramio (1).jpg|Pie Sunīšiem Lielā Jugla pie Zaķumuižas 1998-05-31.jpg|Pie Zaķumuižas Lielās Juglas loki no augšas - panoramio.jpg|Silakroga apkārtnē Tilts Sidgunda.jpg|Tilts pār Lielo Juglu Sidgundā, skats no vecā tilta </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Juglas ezera pietekas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ropažu novada upes]] [[Kategorija:Siguldas novada upes]] [[Kategorija:Lielā Jugla]] 1ujnly8jw9yqbba29prfz4eigmaqrb4 Livonijas bruņniecība 0 47898 4523243 4523227 2026-09-16T12:13:44Z Pirags 3757 /* 1797. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4523243 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === 1797. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans Malama, nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 | width=25% valign="top" | * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Semjons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * [[Aleksandrs Bezborodko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] se6siyvhipbwtct93owq5ka2cml5lad 4523327 4523243 2026-09-16T18:19:15Z Pirags 3757 /* 1797. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4523327 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === 1797. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * [[Ivans Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 | width=25% valign="top" | * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Semjons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * [[Aleksandrs Bezborodko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 12ngvw74jntaqhwp2trubcoq3g6xqag 4523450 4523327 2026-09-17T04:28:08Z Pirags 3757 /* 1797. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4523450 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === 1797. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 | width=25% valign="top" | * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Semjons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * [[Aleksandrs Bezborodko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 6340x9lbob37fkec86slhy9rflghnkz Pēriens 0 48146 4523359 4491197 2026-09-16T18:44:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523359 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Martin van Maele - La Comtesse au fouet 05.jpg‎|right|thumb|200px|Martins van Mēle ''Nopērtā grāfiene'', 1906. gads]] '''Pēriens''' ir [[miesas sods]], kuru izpilda izdarot vairākus [[pliķis|pliķus]] vai sitienus pa [[sēžamvieta|dibenu]]. Retāk pazīstams ir pēriens pa [[mugura|muguru]] vai [[kāja|kājām]]. == Definīcijas == Pēriens sastāv no pliķēšanas vai uzsišanas pa sēžamvietu ar roku vai pēršanas rīku, parasti izpildīts kā [[miesas sods|fizisks sods]]. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] visi disciplinējošie pasākumi, kurus lieto dibenam, pazīstami kā pēriens jeb ''spanking''. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] parasti runā par ''pliķēšanu'', ''uzšaušanu'' jeb ''smacking'' un ''whacking''; kamēr ''spanking'' parasti attiecas tikai uz pērienu ar roku (pretēji pērieniem ar īpašiem instrumentiem kā pliķēšana (''paddling''), žagarošana (''birching''), rīkstēšana (''caning'') vai čībošana (''slippering'')). Latviešu valodā ir daudzi [[Sinonīms|sinonīmi]] ar līdzīgu nozīmi, kas atšķiras pēc lietotā pēriena rīka, piemēram, šaustīšana, kulšana, mizošana, sukāšana, sautēšana, rīkstēšana, siksnošana, noslānīšana, pātagošana un tamlīdzīgi. [[Attēls:SpankGirls1903.JPG|thumb|left|220px|Disciplinēšana 20. gs sākumā]] Arī angļu valodā ir daudz alternatīvu terminu kā siksnošana (''belting''), rīkstēšana (''caning''), pātagošana (''whipping''). * Lieto arī neformālu terminoloģiju, piemēram, "mācība", "sukas", "žagaru zāles", "dakteris bērziņš", taču angliski ir arī daudzi termini, kas parāda sāpju efektu un nav tieši tulkojami kā ''blistering'', ''grilling'', ''roasting'', ''humbling''. * Dažās valodās lieto tikai vārdus, kas apzīmē pēršanu tieši pa dibenu, ne citu ķermeņa daļu, piemēram, franciski ''fessée'' (no ''fesse'' 'dibens') vai ironiski kā holandiešu ''billenkoek'' (dibens + kūka); līdzīga vārdu spēle angliski ir ''posterior alignment''. * Latviski mēdz teikt arī "sadot pa biksēm", kas liecina par apsegtu dibenu un sasaucas ar holandiešu ''pak voor de broek'' ('uzšāvieni pa biksēm'). * Šeit jāmin arī analoģiski vārdi pērējam kā holandiskais ''bilslager'' ('dibensitējs') un franču ''(Frère) Fesseur'' ('(brālis) pērējs (dibenotājs)'), kas abi attiecas uz baznīcas kārtību - īpaši Jezuītu ordenī šie nosaukumi saistās ar profesionālu pērienu pa (parasti atkailinātu) dibenu katoļu skolās; arī, piemēram, Parīzes Svētā Lācara cietumā (''St. Lazaire'') rīkste tika izmantota kā disciplīnas veids pa kailu dibenu noziedzniekiem, un to veica kāds no Lācaristu ordeņa, kuru tā arī saucā ''Père fouettard'' ('tēvs šaustītājs'). Amerikas Pediatru akadēmija pērienu ('spanking') definē kā veselībai nekaitīgu darbību, iecerētu uzvedības pārveidošanai un īstenotu ar atvērtu plaukstu vai tai līdzīgu priekšmetu pa sēžamvietu. Šādā izpratnē pērienu stingri nošķir kā disciplīnas formu, kas neietver "sišanu un dauzīšanu". Ņūhempšīras Universitātes socioloģijas pētnieki par pērienu ('spanking') uzskata pliķēšanu pa atsegtu dibenu disciplinēšanas nolūkā "izraisot sāpes, bet ne ievainojumu, lai kontrolētu uzvedību". Šo jautājumu pētošie zinātnieki tradicionālu sodu atšķir no mocīšanas.<ref>«Paldies par pērienu, tēti un mamma!» - "Pēriens audzina". Toms Ancītis, Latvijas Avīze, Rīga, 2007. gada 10. jūlijs.</ref> Sabiedrībā aktuāla ir kļuvusi tēma par bērnu pēršanu kā vienu no efektīvākajām audzināšanas metodēm, diskusijās izskanējuši savstarpēji atšķirīgi viedokļi.<ref>Ķikute, L. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību departamenta vadītāja p.i. (publicēts portālā [http://www.politika.lv www.politika.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140929100714/http://politika.lv/ |date={{dat|2014|09|29||bez}} }} 2007. gada 14. augustā)</ref> Latvijā pēriens kā [[kriminālsods]] vairs nav likumā kopš 20. gadsimta sākuma vīriešiem, sievietēm - kopš 1889. gada<ref>"Soda likumi par krimināliem un pārmācīšanas sodiem", Rīga, 1894. gads. 525. lpp.</ref> oficiāli likumā paredzētais soda veids tika saukts ''pēršana'',<ref>"Likumi priekš zemniekiem", Pēterburga, 1804. gads. 32. lpp.; Vidzemes zemnieku likumi (''Likumi Vidzemes zemniekiem doti''). 41. lpp.</ref> pēdējoreiz plaša valsts īstenota pēršana Latvijā norisinājusies 1905. gadā,<ref>Alekse I. ''Vienatnē svešumā. Ar Troickas pulku mājup''. Latvijas Vēstnesis. Rīga, 2004. gada 16. septembris.</ref> soda ekspedīcijas nežēlīgi pērušas abu dzimumu cilvēkus - kā vīriešus, tā sievietes metāla pātagām,<ref>Natālija Pīzele. ''1905. gada revolūcija Preiļu novadā:norises un avoti.'' International conference - Information, Revolution, Reaction: 1905-2005. Proceedings. November 23-25, 2005. Riga. {{ISBN|9984-607-75-5}}</ref> pēriens pa kailu sēžamvietu kopš 1942. gada atkal<ref>[https://jaunagaita.net/jg66/JG66-68_Ekmanis.htm 1942. gada 20. februāra telegrāfisks rīkojums Nr. 2185, Ekmanis, Rolfs. Latviešu rakstnieki Iekškrievijā, 1941. - 1945. ''Jaunā Gaita'', Nr. 66, 1967.]</ref> kā miesas sods par pārkāpumiem iestādēs ierobežoti tika piemērots nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941-1944),<ref>Lase I. ''Triju Zvaigžņu Ordeņa komandiere savā 84.dzimšanas dienā Latvijas Vēstnesis.'' Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2000. gada 17. novembrī Nr. 413/417 (2324/2328)</ref> arī Igaunijā - nometnēs, ar pletnēm publiski uz speciāla šim nolūkam ierīkota sola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.lnb.lv/nba01/ZemgalesKomunists/1944/ZemgKomun1944-002.pdf |title=„Vācu fašistu ļaundarības Igaunijā”, ''Zemgales komunists'', Nr.2, 1944. gada 7. decembrī. — 4.lpp |access-date=2010. gada 19. Janvāris |archive-date=2007. gada 20. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20070920061158/http://data.lnb.lv/nba01/ZemgalesKomunists/1944/ZemgKomun1944-002.pdf }}</ref> Otrā pasaules laikā publisks pēršana kā disciplinārsods izmantota vietējā pašpārvaldē pašreizējās Baltkrievijas Republikas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laikmetazimes.lv/2018/08/06/neatkarigas-krievu-valstinas-otraja-pasaules-kara/ |title=Jākobsons, Ervīns. ''Neatkarīgās krievu republikas Otrajā Pasaules karā'', 2018. gada 6. augusts. |access-date=2019. gada 2. Maijs |archive-date=2019. gada 2. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190502143747/http://www.laikmetazimes.lv/2018/08/06/neatkarigas-krievu-valstinas-otraja-pasaules-kara/ }}</ref> ==Sabiedrības attieksme== Kā sods ģimenē Latvijā pēriens ir ļoti izplatīts, 48% Latvijas iedzīvotāju 2005. gadā ir nācies ģimenē izmantot miesassodu bērnu disciplinēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skds.lv/doc/bernu%20sodisana_SKDS_0822005.doc |title=SKDS 2005. gada socioloģiskais pētījums |access-date={{dat|2008|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2006|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061010054940/http://www.skds.lv/doc/bernu%20sodisana_SKDS_0822005.doc }}</ref> Tracionālajā kultūrā Zemgalē <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policy.hu/putnina/Zemgale.pdf |title=Mileiko I. Vardarbība un veselība. Zemgales lauka pētījuma atskaite. 2007. |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220319233823/http://www.policy.hu/putnina/Zemgale.pdf }}</ref> un Augškurzemē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policy.hu/putnina/Kurzeme.pdf |title=Brants M. Vardarbība un veselība. Kurzemes lauka pētījuma atskaite. 2007. |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304191012/http://www.policy.hu/putnina/Kurzeme.pdf }}</ref> joprojām kopienas uzskata, ka pēriens audzināšanā ir pieļaujams, jo bērns ir jāsoda, ja dara kaut ko nepareizi, cenšas nodalīt, kad fiziska ietekmēšana ir audzināšana un kad tā ir vardarbība. Latvijā fiziska sodīšana ģimenē ir stabila kultūras norma: Pasaules veselības organizācijas pētījums rāda, ka par šādu "normu" liecina augstais respondentu īpatsvars - pērienu kā fizisku sodu bērnībā saņem 67,2% puišu un 67,6% meiteņu; visbiežāk pērienu pēdējoreiz jaunieši saņēmuši 10-14 gadu vecumā (ap 37,4-45%), trešdaļa pēdējoreiz sodīti līdz 9 gadiem, bet gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (23,4-30,2%) nopērts 15-19 gadu vecumā (par 19 gadiem vecāku cilvēku pēršanu ģimenē pētījums neanalizē), turklāt pēriena izplatībai nav ticamas atšķirības saistībā ar ģimenes sociālekonomisko statusu.<ref>[http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/4eeb207778286.pdf "Pasaules Veselības organizācijas pētījums, 2011"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305081712/http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/4eeb207778286.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Veselības ministrija, "Pētījums par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi", Rīga, 2011. {{ISBN|978-9984-837-40-6}}, 3-4.lpp.</ref> Arī Rietumu kultūrā attieksme pret pēršanu mainās, piemēram, Jaunzēlandē 2009. gada augusta referendumā 87,6 procenti iedzīvotāju atbalstīja vecāku tiesības bērnu disciplinēšanai izmantot pērienu,<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/8214011.stm "NZ votes against child smack ban"], BBC News, {{dat|2009|8|21|N|bez}}.</ref> pēršana Francijā visnotaļ plaši tiek akceptēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://skaties.lv/latvija/sabiedriba/latvija-bernu-persana-ir-aizliegta-tomer-populara-audzinasanas-metode-daudzas-gimenes/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|04|08||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150401060350/http://skaties.lv/latvija/sabiedriba/latvija-bernu-persana-ir-aizliegta-tomer-populara-audzinasanas-metode-daudzas-gimenes/ }}</ref> == Dzimšanas dienas pēriens == Dzimšanas dienas pēriens ({{val|en|birthday spanking}}) ir tradīcija Amerikas Savienotajās Valstīs un citur. Tam ir daudz variantu, tomēr parasti tiek saprasts, ka cilvēku pa jokam noper viņa dzimšanas dienā.<ref>[http://www.birthdaycelebrations.net/usabirthdays.htm ''Birthday Celebrations from America'']</ref> Proti, tas ir viegls, rituālisks pēriens, kas nav domāts sodam, bet gan jokam un tradīcijai, izklaidei ģimenes locekļiem, visiem, klasesbiedriem un tamlīdzīgi. Dzimšanas dienas pērienu parasti saņem bērni, taču arī pieaugušie nereti tiek tajā iesaistīti. Klasiskā variantā jubilārs saņem tik cirtienu pa dibenu, cik paliek gadu, klāt vienu izaugsmei ("to grow on"). Parasti skatītāji skaļi skaita līdzi. Parasti pliķi ir nesāpīgi, jo rituālam jāiepriecē arī jubilārs un nav jāsabojā diena. Mūsdienās dzimšanas dienas pērienu nereti izpilda pa pilnībā apsegtu vai pilnībā kailu [[Sēžamvieta|dibenu]] tradicionālajā [[poza pāri celim|pozā pāri celim]] ar atvērtu plaukstu vai lineālu, vai [[pliķēklis|pliķēkli]]. Citā variantā jubilāru per katrs viesis, vai pat saņem pilnu pērienu no katra. == Pēriens skolās == [[Attēls:Martin Van Maele - La Grande Danse macabre des vifs - 01.jpg|thumb|280px|19. gadsimts - internātskolas skolniece gatavojas saņemt pērienu pa pliku dibenu]] Bērnu pēršana nav aizliegta visās valstīs, piemēram, tā ir atļauta un likumā nostiprināta ASV un Kanādā. Tā Kanādas augstākā tiesa vēl pavisam nesen lietā ''[[Canadian Foundation for Children, Youth and the Law v. Canada (Attorney General)|Foundation v. Canada]]'' apstiprināja vecāku tiesības pielietot miesassodu bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cbc.ca/news/background/spanking/ |title=CBC News Indepth: Spanking<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2004|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040206013218/http://www.cbc.ca/news/background/spanking/ |archivedate={{dat|2004|02|06||bez}} }}</ref> Līdzīgi ASV personu līdz 18 gadu vecumam pēršana un pliķēšana ir likumīga ģimenē, un apmēram 23 štati tiešā tekstā paredz tās lietošanu skolās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stophitting.com/disatschool/facts.php|title=Facts About Corporal Punishment|access-date={{dat|2008|04|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080420130355/http://www.stophitting.com/disatschool/facts.php|archivedate={{dat|2008|04|20||bez}}}}</ref> Dažās valstīs pēriens ir disciplīnas līdzeklis skolās. Šādās skolās parasti atļauj disciplinēt gan jaunāko klašu, gan arī vidusskolas skolēnus, bet parasti ne vecākus par 18 gadiem. Plaši pērienu skolās lieto ASV, Singapūra, Dienvidkoreja, kur vēl 2005. gadā 93,6% skolēnu saņēmuši miesassodus,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.endcorporalpunishment.org/pages/progress/reports/rep-korea.html |title=Beazley, H., S. Bessell, et al., 2006, What Children Say: Results of comparative research on the physical and emotional punishment of children in Southeast Asia and Pacific, 2005, Stockholm, Save the Children Sweden |access-date={{dat|2012|05|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120227192803/http://www.endcorporalpunishment.org/pages/progress/reports/rep-korea.html |archivedate={{dat|2012|02|27||bez}} }}</ref> un citur. Piemēram, Austrālijā pēriens dažos štatos ir aizliegts, citos ne pilnībā.<ref>{{PDFlink|http://www.criminology.unimelb.edu.au/staff/alastair_nicholson/Hug_Not_Hit.pdf|218&nbsp;[[Kibibyte|KiB]]<!-- application/pdf, 223539 bytes -->}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.endcorporalpunishment.org/pages/progress/reports/australia.html |title=Global Progress<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2011|07|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110726033245/http://www.endcorporalpunishment.org/pages/progress/reports/australia.html |archivedate={{dat|2011|07|26||bez}} }}</ref> Pēršana kā disciplinārsods skolās nav tieši aizliegta Čehijā, kur tai ir senas tradīcijas un kur tādu sodu 2006. gadā atbalsta 25% respondentu,<ref>''The Prague Post'', 20 June 2007</ref> savukārt 2008. gadā sabiedriskās domas aptaujās vairākums ir pret valdības rosināto miesassodu aizliegšanu.<ref>[http://www.radio.cz/en/article/102824 Velinger, Jan. Poll: Majority of Czechs oppose ban on physical punishment, ''RadioPRAHA'', 09-04-2008 13:20 UTC]{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 1986. gada Lielbritānijā vairs neper skolēnus valsts dibinātās skolās.<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/low/england/2570565.stm Schools lose legal fight over smacking], BBC News, [[12_December]] [[2002]], (accessed [[26_June]] [[2007. gads|2007]])</ref> Ļoti bieži pērienu kā disciplīnu izmanto Āfrikā un Indijā. Malaizijā vienmēr ar ratana rīksti sodījuši vīriešu dzimuma skolēnus, bet 2007. gadā akceptēts priekšlikums turpmāk šādi pērt arī meitenes līdz pilngadības sasniegšanai.<ref>[http://www.care2.com/c2c/share/detail/554926 Bring out the cane even if they are girls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080503072039/http://www.care2.com/c2c/share/detail/554926 |date={{dat|2008|05|03||bez}} }}, ''Care2'', November 28, 2007</ref> Malaizijas Nacionālā skolotāju apvienība to skaidro ar to, ka jaunās malaizietes tāpat iesaistās bandu cīņās, pērienu jaunietēm atbalsta arī šīs valsts vecāku asociācija, ja to veic skolotājas sievietes.<ref>[http://www.asiaone.com/News/Education/Story/A1Story20071128-38736.html Strong support for caning] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080503024917/http://www.asiaone.com/News/Education/Story/A1Story20071128-38736.html |date={{dat|2008|05|03||bez}} }}, The New Straits Times, November 28, 2007</ref> Miesassodu izmantošana disciplinēšanai skolās ASV ir atkarīga no štata. Septiņos štatos - Arizonā, Kolorado, Teksasā, Oklahomā, Ārkanzasā, Misisipī, Alabamā, Floridā un Indianā štata likumi dod skolotājiem aizsardzību pret iespējamo iesūdzēšanu tiesā par pēršanu, tomēr ir arī citi štati, kur tas ir atļauts. ASV skolās parasti lieto "Pliķēšanu" (''paddling'') ar koka dēlim vai airim līdzīgu speciālu pēršanas rīku jeb "[[pliķēkli]]" (''paddle''). Piemēram, Alabamā šo pliķēšanu lieto vienīgi, kad citas alternatīvas nav devušas rezultātu, un, ja tam piekrīt vecāki. To izpilda speciāls sertificēts tā paša dzimuma skolas darbinieks vismaz viena liecinieka klātbūtnē. Sodu izpilda pa atkailinātu sēžamvietas apakšējo daļu. Atteikšanās saņemt sodu var novest pie atstādināšanas. Pliķēšanas izpildes dienā direktoram jānodod rakstveida ziņojums, kur uzrādīts sodāmā vārds, disciplinārpārkāpuma raksturs, izpildītāja vārds, liecinieks un vispārējs gadījuma apraksts.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/life/1853/articles/122775/0 Latvijas Avīze:Amerikā skolēnam drīkst sadot pa dibenu]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Paddle.jpg|thumb|400px|right|ASV vidusskolas [[pliķēklis]]]] ASV Izglītības departamenta statistika rāda, ka miesassodu gadā saņem vairāk nekā 270 tūkstoši skolēnu, piemēram, Misisipi, Teksasā, Floridā, Luiziānā, Džordžijā u. c. — līdz pat 10% no skolēnu skaita.<ref>Ancītis, Toms «Paldies par pērienu, tēti un mamma!» - "Pēriens audzina", ''Latvijas Avīze'', Rīga, 2007. gada 10. jūlijs.</ref> Zinātniski socioloģiskie pētījumi norāda, ka ASV tiek pērti vairāk kā 85% bērnu septiņu gadu vecumā, ap 60% divpadsmit gadu vecumā, 35% piecpadsmit un pat viena piektdaļa septiņpadsmitgadīgo jauniešu. Savukārt, ja sešu gadu vecumā ASV bērns saņem pērienu apmēram divdesmit divas reizes gadā, tad desmit gadu vecumā tikai divpadsmit reižu, bet divpadsmit, četrpadsmit vai septiņpadsmitgadīgos per apmēram astoņas reizes gadā; interesanti, ka sodīšanas biežums samazinās sasniedzot 15 gadu vecumu, bet pēc tam atkal palielinās. Ja vecumā līdz 12 gadiem parasti vairākums bērnu soda perot ar roku pa pliku dibenu, tad vecumā no 13 līdz 17 gadiem šie skaitļi izlīdzinās - 14% joprojām per ar roku, bet 15,6% šajā vecumā per ar kādu rīku (čību, pliķēkli, rīksti, jostu utml.)<ref>Straus, Murray A. and Stewart, Julie H. "Corporal Punishment by American Parents: National Data on Prevalence, Chronicity, Severity, and Duration, in Relation to Child and Family Characteristics", ''Clinical Child and Family Psychology Review'', Vol.2, No.2, 1999, p.59 fig.1, p.60 fig.2, p.61 table III, p.65</ref> Nacionālā Skolu Psihologu asociācija<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nasponline.org/about_nasp/pospaper_corppunish.aspx |title=NASP Position Statement - Corporal Punishment<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2008|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080331081921/http://www.nasponline.org/about_nasp/pospaper_corppunish.aspx |archivedate={{dat|2008|03|31||bez}} }}</ref> norāda uz 1,5 miljoniem pēriena gadījumu ASV skolās ik gadu.<ref>Owen, S.S. (2005). ''The relationship between social capital and corporal punishment in schools: A theoretical inquiry''. Youth and Society, 37, 85-112.</ref> :Interesanti, ka [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] skolā drīkst nopērt arī pieaugušu skolotāju, ja tā rīkojusies nepareizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bartele.com/newsletters/Nov03nl2004.htm |title=ELSEWHERE IN ASIA: Police 'Lash' Teacher Who Hit Girl with Shoe |access-date={{dat|2008|04|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080414214540/http://www.bartele.com/newsletters/Nov03nl2004.htm |archivedate={{dat|2008|04|14||bez}} }}</ref> Piemēram, skolotāja bija nelikumīgi apvainojusi meiteni, tādēļ to klasē, skolēnu priekšā desmit reizes nopēra policija.<ref>[http://www.utro.ru/articles/2004/11/03/369647.shtml КАЛИНИНА, A. "Учительницу выпороли при всем классе"] utro.ru, 03 ноября 2004</ref> Latvijas teritorijā pērienu skolās pēdējoreiz publiski popularizēja Vācijas Impērijas okupācijas laikā no 1915. gada līdz 1918. gadam, plānojot skolotājiem izsniegt trīs rīkšu bunti - par ķeizaru Vilhelmu, "svēto Krieviju" un par krietnu skolotāju sabiedrību (Lehrerschaft); skolotāju apliecības bija plānots neizsniegt tiem, kas neprot kārtīgi skolēnu izpērt.<ref>Čuibe A., Izglītības ministrijas Skolu departamenta vicedirektors. "Skolēnu sodīšana un apbalvošana", ''Latvijas Skola'', Nr.2. 1940. gada 1. februāris. 142-143.lpp</ref> Latvijas Republikā pēršanu kā audzināšanas līdzekli aizstāv [[Saeima]]s Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs [[Jānis Šmits]], argumentējot ar [[Bībele|Bībeli]], norādot, ka Latvijā vecākiem ir garantētas tiesības audzināt savu bērnu pēc saviem reliģiskajiem uzskatiem un neviena Eiropas institūcija nevar atcelt to, kas teikts Svētajos Rakstos<ref>[http://demo.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=4283 Vai Šmits ir par pēršanu, ''Latvijas Avīze'', Rīga, 2007. gada 3. augusts]{{Novecojusi saite}}</ref> - Zālamana pamācību 13. nodaļas 24. pantā: "Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca" un ANO Deklarācijas par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju un pārliecību, izskaušanu 5. pantu - vecākiem ir tiesības organizēt dzīvi ģimenē saskaņā ar savu reliģiju un ticību un audzināt bērnos tādu morāli, kādai tic vecāki.<ref>«Tev būs godāt savu tēvu un māti» ''Latvijas Avīze'', Rīga, 2007. gada 31. jūlijs</ref> == Studentu korporāciju pliķēšana == [[Attēls:Otto Spanking Domme Art 2.png|thumb|left|160px|Meiteņu korporācijas pliķēklis]] [[Attēls:SororityPaddlingFinalexam280.jpg‎|thumb|200px|[[Pliķēšana]] [[studentu korporācija|studentu korporācijā]] ASV]] Atsevišķās valstīs (galvenokārt, ASV) akadēmiskajās mūža organizācijās - meiteņu un puišu studentu korporācijās pilntiesīgu biedru uzņemšana iesvētībās notiek ar pērienu.<ref>Elefan, Ruben S. ''Fraternities, sororities, societies: secrets revealed'', St. Pauls (Library of Congress Jakarta Field Office), 1997. {{ISBN|971-504-847-1}}</ref> Pērienu izpilda ar īpašu korporācijas [[pliķēklis|pliķēkli]] (''sorority paddle/franternity paddle'') īpašā ceremonijā parasti izģērbjoties pa kailu<ref>[http://mensstudies.metapress.com/content/5631340288w61u7p/ Mechling, Jay. «Paddling and the Repression of the Feminine in Male Hazing», ''Thymos: Journal of Boyhood Studies'', Volume 2, Number 1 / Spring 2008. ISSN 1931-9045]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://photos1.blogger.com/blogger/1464/1568/1600/takingitproper.jpg |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|06|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150928182426/http://photos1.blogger.com/blogger/1464/1568/1600/takingitproper.jpg |archivedate={{dat|2015|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sororitypaddles.blogspot.com/ |title=All good things |access-date={{dat|2010|06|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120609180047/http://sororitypaddles.blogspot.com/ |archivedate={{dat|2012|06|09||bez}} }}</ref> vai apsegtu sēžamvietu<ref name="autogenerated1">Mechling, Jay Clark «Is HAzing Play?» in Cindy Dell ''Transactions at Play'', University Press of America, 2009. {{ISBN|978-0-7618-4485-3}}, p.57</ref> kā pliķēšanu (''paddling'', saukta arī ''swinging the wood''<ref>Kimbrough, Walter M. ''Black Greek 101: The culture, customs, and challenges of Black fraternities and sororities'', Asociated University Presses, 2003. p.63</ref>). Korporāciju pliķēšanu saņem brīvprātīgi, tas ir izplatīts visā ASV [[studentu korporācijas|studentu]] un [[studenšu korporācijas|studenšu korporācijās]] (''sororities''), citās slepenās organizācijās.<ref>Nuwer, Hank. ''Wrongs of Passage: Fraternities, Sororities, Hazing, and Binge Drinking.'' Indiana University Press, 1999. p.35, 80.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lib.umd.edu/drum/handle/1903/1577 |title=Ellsworth, Chad ''Definitions of hazing: Differences among selected student organizations'' Dissertation, 2004. |access-date={{dat|2010|06|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100709125936/http://www.lib.umd.edu/drum/handle/1903/1577 |archivedate={{dat|2010|07|09||bez}} }}</ref> Iesvētāmā pilnīga atkailināšanās, pat publisks [[kailums]] bieži ir gaidīta šādas studentu pliķēšanas daļa.<ref>Mechling, Jay Clark «Is HAzing Play?» inClark, Cindy Dell ''Transactions at Play'', University Press of America, 2009. {{ISBN|978-0-7618-4485-3}}, p.47</ref> Vēsturiski korporāciju pēriens nāk no viduslaiku tradīcijas pērt pirmgadniekus studentus, piemēram, Aviņonā, Francijā.<ref>Nuwer, Hank. ''Wrongs of Passage: Fraternities, Sororities, Hazing, and Binge Drinking.'' Indiana University Press, 1999. p.94.</ref> Lai arī psiholoģijas zinātnieks Z.Freids uzskatīja (1919), ka pliķēšanas mērķis ir apspiest sievišķo identitāti un iniciēt jaunuzņemto heteroseksuālo vīriešu sabiedrībā, jo veido svarīgas psiholoģiskas un sociālas grupas identitātes funkcijas,<ref name="autogenerated1" /> tomēr arvien vairāk pliķēšanu īsteno arī meiteņu korporācijas. Meiteņu korporācijās iniciācijas pliķēšanas sākumā nereti jāvalkā vienādi svārki, blūzes, matu sprādzes, kleitas utt.<ref>Kimbrough, Walter M. ''Black Greek 101: The culture, customs, and challenges of Black fraternities and sororities'', Asociated University Presses, 2003. p.49</ref> Iesvētāmā nedrīkst kliegt, kustēties vai atstāt pliķēšanas pozu pēriena laikā - jāizrāda rakstura stingrība un slepenība.<ref>Phillips, Clarenda M. ''African American fraternities and sororities: the legacy and the vision'', University Press of Kentucky, 2005. p.450</ref> == Vēsturiski slaveni pērieni == [[Attēls:Slovak whip (heart).jpg|thumb|left|200px|Slovāku peramā pātaga]] Miesas sodi, tajā skaitā ar pātagu vai žagariem, bija izteikti populāri 18. gadsimta Francijā, absolūtisma un arī Lielās Franču revolūcijas laikā. Piemēram viena no revolūcijas līderēm, feministe [[Teroīne Merikūra]] sajuka prātā pēc publiska pēriena. 1793. gada 31. maijā jakobīņu sievietes viņu saķēra netālu no Konventa Tileriju parka terasēs, izģērba pilnīgi kailu un sarīkoja publisku pēršanu ar žagariem pa pliku dibenu. Revolūcijas varone bija tik ļoti apkaunota, ka sajuka prātā un pat daudzkārt atteicās no apģērba, atlikušo mūžu pavadot vājprātīgo iestādēs.<ref>Roudinesco, Elisabeth. (1992) ''Madness and Revolution: The Lives and Legends of Theroigne de Mericourt''. Verso. {{ISBN|0-86091-597-2}}. p.198</ref> Šādi sodi Francijā bija izplatīti arī aristokrātijā, pat galmā. Piemēram, karaļa [[Luijs XV|Luija XV]] favorīte [[grāfiene Dibarī|grāfiene Di Barī]] rotaļājoties lika atkailināt un nopērt marķīzi Rozenu,<ref>Cantrel, Émile (1861) ''Nouvelles à la main sur la comtesse Du Barry'' H. Plon, p.294.</ref> kas izraisīja skandālu.<ref>Bertram, James Glass. (1904) ''Flagellation & the Flagellants: A History of the Rod in All Countries''. W. Reeves, p.331.</ref><ref>''La Chronique scandaleuse, ou Mémoires pour servir à l’Historie de la Génération présente'', Paris : 1789, tome III, p.11-13</ref> Dubarī un marķīze bija viena otrai pieķērušās, bija arī intīmas attiecības. Karaļa brāļasieva Provansas grāfiene pārmācīja marķīzi kā savu galmadāmu par tuvām attiecībām ar Dubarī, pēc kā marķīze atsala. Grāfiene Dubarī sūdzējās karalim, kurš jokoja, ka marķīze Rozena ir bērns un pelnījusi rīkstes. Dubarī ieaicināja marķīzi savā buduārā un pavēlēja četrām istabmeitām novilkt draudzenei drēbes, atkailināt viņas sēžamvietu un uzskaitīt kārtīgi ar rīkstēm.<ref>Meiners, Christoph. (1808) ''History of the Female Sex: Comprising a View of the Habits, Manners'' Henry Colburn. p.406-407</ref> Pēršana bija izplatīta arī cariskajā Krievijā. Pēc imperatores [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] pavēles par 1743. gada 11. septembrī, Sanktpēterburgā Kolēģijas laukumā īpaši šim gadījumam sapulcināta pūļa priekšā tika ar varu noģērbtas, piesietas pie ešafota un izšaustītas ar pātagu<ref>Каррер Д' Анкосс Элен. ''Императрица и аббат.'' Olma Media Group, {{ISBN|5-224-04622-X}}, c.177-178</ref> par valsts nodevību (imperatores apvainošanu) notiesātās galma skaistule, princese [[Nataļja Lopuhina]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=78972 |title=Лопухина Наталья Федоровна - biografija.ru |access-date={{dat|2008|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2008|05|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080503090410/http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=78972 }}</ref> un pirmā Krievijas ģenerālprokurora atraitne, grāfiene [[Anna Gavrilovna Bestuževa|Anna Bestuževa]]; pēdējo šaustīja žēlsirdīgāk bendem dota kukuļa dēļ.<ref>Bain, Robert Nisbet. ''The Daughter of Peter the Great''. Adamant Media Corporation, {{ISBN|1-4212-7109-5}}, p.94-95</ref> 1768. gadā Maskavā, Sarkanajā laukumā tika sodīta trīsdesmit astoņus gadus vecā Podoļskas (Maskavas guberņā) muižniece [[Darja Soltikova]] jeb [[Darja Soltikova|Soltičiha]] par to, ka perot un citādi mokot pazudināja nāvē 139 savus dzimtcilvēkus, galvenokārt, jaunas istabenes un kalpones,<ref>[http://www.peoples.ru/state/criminal/killer/daria_saltykova/ Дарья Николаевна Салтыкова - peoples.ru]</ref> līdzdalībniekus tāpat pēra ar pātagu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://deathweb.ru/index.php?name=Page&op=page&pid=562 |title=Дарья Салтыкова - Уголовные убийцы разных времен и народов |access-date={{dat|2009|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304185503/http://deathweb.ru/index.php?name=Page&op=page&pid=562 }}</ref> [[Attēls:Charlize.jpg|thumb|150px|[[Šarlīze Terona]] (''Charlize Theron'') [[Toronto]] 2005]] Krievijas [[eseri|Sociālrevolucionāru partijas]] jeb [[eseri|eseru]] līdere [[Marija Spiridonova]] kļuva slavena 1906. gada janvārī sašaujot un noslepkavojot Borisogļebskā policijas ģenerāli G.Luženovski. Pēc aresta pakļauta visdažādākām mocībām. Policijas iecirknī un vilciena vagonā ceļā uz Tambovu Spiridonovai noplēsa visas drēbes un kailu pēra ar žagariem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrono.ru/biograf/spiridonova.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080328005947/http://www.hrono.ru/biograf/spiridonova.html |archivedate={{dat|2008|03|28||bez}} }}</ref> "Slaveni" pērieni notiek arī mūsdienās. Piemēram, Dienvidāfrikas izcelsmes aktrise [[Šarlīze Terona]] bērnībā pērta ar roku, rīksti un dažādiem priekšmetiem, līdz kuriozam, ka piecpadsmit gadu vecumā dabūja pērienu no mātes par skolas uniformu ar drēbju pakaramo tā, ka uz sēžamvietas palika pēdas no [[Volts Disnejs|Disneja]] varoņiem Donalda Daka un Mikimausa, kuri ar caurgriešanas tehniku bija attēloti uz pakaramā. Šīs pēdas skolā viņa rādījusi draugiem. Aktrise pati aizstāv pērienu kā disciplīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.premiere.com/features/2329/charlize-theron.html |title=Schruers, Fred "Charlize Theron - Women in Hollywood 2005" ''Priemiere'' |access-date={{dat|2008|04|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080503092328/http://www.premiere.com/features/2329/charlize-theron.html |archivedate={{dat|2008|05|03||bez}} }}</ref> == Tautas tradīcijas == [[Attēls:Pomlázka.jpg|left|thumb|150px|Tradicionālā čehu ''pomlázkas'' rīkste]] Pēriens kā tradicionāls sods vietējās kopienā Latvijā bija izplatīts vēl 20. gadsimta pirmajā pusē, piemēram, Dienvidkurzemē par dažādiem sadzīviskiem pārkāpumiem "puišu tiesa" piespriež pērienu meitai kailai un "kādu nakti tad arī ieradušies pie viņas puiši viesos un ar ērkšķu krūma zariem pa pliku miesu tā nosvaipījuši, ka meita dažas dienas bijusi slima".<ref>Janševskis, J. ''Latvijas novadi. IV. Nīca.'' Rīga: Valstspapīru spiestuves izdevums, 1928. 62.lpp</ref> Svarīgākā latviešu pavasara saulgriežu svētku sastāvdaļa ir pēršana ar pūpolu vītola zariem. Ar ļoti seniem, pirmskristiāniska tipa ticējumiem saistīta pēršana ar pūpolu vītola (kārklu krūma vai koka), uzplaukuša bērza vai kadiķa (paegļa) zariem. Piemēra, 20. gadsimta sākumā Kurzemē puiši pēra meitas pa atsegtu dibenu ar izplaucētiem, bērzu zariem naktī no Lieldienu svētdienas, saņemot kā atalgojumu olas, raušus, alu.<ref>"Kā atalgojumu par pērienu pērēji dabū olas un raušus, kā arī tiek ar alu un šņabi pacienāti. Pie pēršanas lieto tam nolūkam izplaucētas bērzu rīkstes. Ja tādas nav, iztiek arī ar egļu skuju, paegļu vai neplaucētu bērzu zaru.", avīze ''"Latvija"'', (1908) Nr.94, 1908. gada 24. aprīlis</ref> Pavasara saulgriežos perot ar šādu "[[dzīvības rīkste|dzīvības rīksti]]", kokā iemītošie pozitīvie spēki ietekmējot cilvēku, modinot viņā jaunu enerģiju, palīdzot pārvarēt un uzveikt slimības, vērš viņu tajā gadā nepieejamu jaunām saslimšanām, darot skaistu, možu, čaklu, izveicīgu darbā. Latviešiem<ref>LVME 320.m., 156.dok. Kandava; LTT 25184-25212; LVME līdzīgas ziņas ir no Rūjienas, Lodes, Ternejas, Vecpiebalgas, Salienas</ref> tāpat kā igauņiem, lietuviešiem un krieviem populāra bija pēršana pēdējā svētdienā pirms Lieldienām. Šāda paraža bijusi arī somiem un poļiem. Polijā jaunavas pēra jaunekļus [[Pūpolu svētdiena|Pūpoldienā]], bet jaunekļi jaunavas - otrā Lieldienu dienā.<ref>Rudzītis, Jāzeps. "Latvietis pavasara atmodas rītā". ''Latvijas Vēstnesis'' > 04.04.1996 59/60 (544/545)</ref> Igauņi per biežāk - arī pēdējā ceturtdienā, pēdējā piektdienā un sestdienā pirms Lieldienām.<ref>Hiiemäe M. ''Eesti rahvakalender.'' II, Tallinn, 1981, 291 1k. 137, 140, 141, 169, 210. lpp.</ref> [[Attēls:MvM Forced Spanking.png‎|thumb|280px|Pēriens kā sods mājsaimniecības ietvaros 19.gs]] Zviedrijas ziemeļos bija izplatīta tradīcija, ka jauni puiši Lieldienu rītā ar bērzu žagariem pēra meitenes, līdz tās uzcienāja viņus ar kādu alkoholisku dzērienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.prazdnik.lv/lieldienas/?nod=6 |title=Svētki.lv |access-date={{dat|2008|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080430041529/http://www.prazdnik.lv/lieldienas/?nod=6 |archivedate={{dat|2008|04|30||bez}} }}</ref> Čehi svin pagānu Lieldienas ar "pomlazka".<ref>[http://www.ceskenoviny.cz/index_view.php?id=11330 Pletení pomlázky - ČeskéNoviny.cz]{{Novecojusi saite}}</ref> Zemnieku ticējums to saista ar atjaunotni, veselību un labu ražu. Čehi per tikai sievietes pa kailām sēžamvietām ar speciāli izgatavotu pātadziņu no vītoliem, kas dekorēta ar krāsainām lentītēm. Parasti jauni puiši iet no mājas uz mājām un sit meiteņu dibenus, pretī iegūstot krāsotas olas. Pēc kārtīga pēriena meiteņu galvas paliek zem aukstas ūdens strūklas.<ref>[http://www.radio.cz/en/article/52649 Easter Monday Radio Prague special - Radio Prague]{{Novecojusi saite}} ({{dat|2004|4|12|N|bez}})</ref> Mazāk zināms, bet dainas paredz budēļa pērienu (kūlienu) ar smalkiem bērza žagariem (dzīparotu pātadziņu)<ref>[http://www.dievturi.org/ZIEMASSVETKI.htm Latvijas Dievturu sadraudze - Ziemassvētki]</ref> arī Ziemassvētkos. Piemēram: <blockquote>Budēlīt, tēvainīti,<br />Izper manu līgaviņu:<br />Dievs dos manai līgavai<br />Citgad mazu ķēbulīti.<ref>[http://www.liis.lv/folklora/gadsk/tdz/ziemsv/dejo.htm Ziemsvētki - Latviešu folklora (13983)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080418055640/http://www.liis.lv/folklora/gadsk/tdz/ziemsv/dejo.htm |date={{dat|2008|04|18||bez}} }}, liis.lv</ref></blockquote> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * Евреинов Н. История телесных наказаний в России. - Книжный клуб "Книговек": Москва, 2010. {{ISBN|978-5-4224-0104-8}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/21-33-VESTURE-Irbe.pdf Irbe Līga. Miesassodu izpilde Vidzemes guberņas latviešu daļā XIX gs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140822063809/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/21-33-VESTURE-Irbe.pdf |date={{dat|2014|08|22||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Soda veidi]] r8o0v8aqr7bqlroktg9eokx68stnrn8 Džons Keidžs 0 51922 4523281 3555466 2026-09-16T14:55:24Z Meistars Joda 781 4523281 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džons Keidžs | vārds_orig = ''John Cage'' | attēls = John-Cage-1956.jpg | att_izmērs = 230px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_dat_alt = | m_gads = 1992 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 12 | m_vieta = {{flaga|ASV}} [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = amerikānis | dzimums = vīrietis | vecāki = Džons Miltons Keidžs, vecākais<br/> Lukrēcija Harveja | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Džons Miltons Keidžs, jaunākais''' ({{val|en|John Milton Cage Jr.}}; {{dat|1912|9|5|N}} — {{dat|1992|8|12|N}}) bija amerikāņu [[komponists]], viena no pazīstamākajām pēckara [[avangarda mūzika]]s personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latimes.com/entertainment/arts/culture/la-et-cm-john-cage-htmlstory.html|title=John Cage's genius an L.A. story.|author=Mark Swed, [[Los Angeles Times]] Music Critic|date= 2012|publisher=[[Los Angeles Times|latimes.com]]|accessdate={{dat|2015|11|13||bez}}}}</ref> Viņš kļuva plaši pazīstams ar skaņdarbu „4′33″”, kura izpildījuma laikā izpildītājs apzināti nerada skaņas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://johncage.org/ Oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Keidžs, Džons}} [[Kategorija:Amerikāņu komponisti]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] du918qvs9id0bv1sqkwyx9ypq08yb0l Lielais Ķīnas mūris 0 57443 4523497 4358731 2026-09-17T07:05:21Z ~2026-50234-45 150473 /* */ 4523497 wikitext text/x-wiki [[Attēls:GreatWall6.jpg|thumbnail|235px|Daļa no Lielā Ķīnas mūra]] [[Attēls:Map of the Great Wall of China.jpg|thumbnail|235px|Lielā Ķīnas mūra karte]] '''Lielais Ķīnas mūris''' ({{val-zh|万里长城}}, {{zh-p|Wànlǐ Chángchéng}} — ‘67 000 [[li (mērvienība)|li]] garais mūris’) ir ļoti garš no [[augsne|zemes]], [[ķieģelis|ķieģeļiem]] un [[akmens|akmeņiem]] celts [[mūris]], kuru [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] uzbūvēja kā [[nocietinājums|nocietinājumu]] pret iebrucējiem no Ķīnas ziemeļiem. Tas ir viens no lielākajiem [[arhitektūra]]s pieminekļiem, kas jebkad ir uzcelts. Patiesībā Lielais Ķīnas mūris sastāv no vairākiem mazākiem posmiem, no kuriem daži ir viens otram [[paralelitāte|paralēli]]. Tas ir celts divu [[tūkstošgade|tūkstošu gadu]] laikā no austrumiem uz rietumiem pāri [[Ķīna]]s ziemeļiem un [[Mongolija]]s dienvidiem. Ķīnas mūri [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]] beigās pavēlēja sākt celt pirmais Ķīnas imperators [[Cjiņs Šihuans]],<ref name="HSW"/> tomēr visgarākā un vislabāk saglabājusies Ķīnas mūra daļa ir celta [[Minu dinastija]]s valdīšanas laikā no [[1368. gads|1368]]. līdz [[1644. gads|1644]]. gadam. Lielā Ķīnas mūra kopējais garums ir 6350 [[kilometrs|km]]. Tā ir visgarākā šāda veida būve pasaulē. Taisnā līnijā tas ir aptuveni 2700 km garš, taču tā faktiskais garums, ieskaitot divdaļīgās, trīsdaļīgās un pat četrdaļīgās sekcijas un apvedceļus pa kalnu pārejām, ir vismaz divreiz lielāks. Tā augstums vietām sasniedz 9 m, biezums — 4,5 līdz 6 m. Ir saglabājušies aptuveni {{nobr|20 000}} mūra torņu un {{nobr|10 000}} [[sargtornis|sargtorņu]] jeb signāltorņu, no kuriem ar signālugunīm ziņoja par ienaidnieka uzbrukumu. 1987. gadā Lielais Ķīnas mūris tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. 2000. gadu sākumā izveidojās iniciatīva izveidot [[Septiņi jaunie pasaules brīnumi|Septiņu jauno pasaules brīnumu]] sarakstu. 2007. gada 7. jūlijā tas tika apstiprināts, un Lielais Ķīnas mūris tika atzīts par vienu no šiem septiņiem pasaules brīnumiem. Lai arī [[Pekina]]s tuvumā Lielais Ķīnas mūris tiek uzturēts labā stāvoklī, galvenokārt, lai to varētu apskatīt tūristi, citur tas lēnām sabrūk. Tiek prognozēts, ka nākamo 20 gadu laikā 60 km garš mūra posms [[Gaņsu]] provincē pazudīs [[erozija]]s dēļ, kuru izraisa [[smilšu vētra]]s. 2012. gada augustā [[Hebei]] provincē stipru [[lietusgāze|lietusgāžu]] rezultātā sabruka aptuveni 30 metru garš posms. Pastāv [[mīts]], ka Lielais Ķīnas mūris ir vienīgais cilvēka veidotais objekts, kas ir redzams no [[Mēness]]. Cilvēka acs [[izšķirtspēja]] nav tik liela, lai tā būtu patiesība. Arī no zemām Zemes orbītām (ap 150 km virs Zemes virsmas) ir neiespējami ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]] to saskatīt.<ref name=LopezGil/> <br><gallery class=center caption="Lielais Ķīnas mūris"> China-Grosse Mauer-120-2012-gje.jpg China-Grosse Mauer-168-2012-gje.jpg China-Grosse Mauer-162-Bogen-2012-gje.jpg China-Grosse Mauer-208-Herbstlaub-2012-gje.jpg China-Grosse Mauer-220-Souvenirs-2012-gje.jpg </gallery> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="HSW">{{tīmekļa atsauce | url= http://tlc.howstuffworks.com/family/great-wall-of-china-landmark.htm | title= China’s Great Wall | publisher= How Stuff Works - Adventure | accessdate= 2011. gada 28. oktobrī | language= angliski | archive-date= {{dat|2011|11|13||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20111113121141/http://tlc.howstuffworks.com/family/great-wall-of-china-landmark.htm }}</ref> <ref name=LopezGil>{{publikācijas atsauce | title=Is it Really Possible to See the Great Wall of China from Space with a Naked Eye? | author=Norberto López-Gil | journal=Journal of Optometry | volume=1 | issue=1 | pages=3–4 | url=http://www.journalofoptometry.org/Archive/vol1/pdf/02%20Vol1-n1%20Letter%20to%20the%20Editor.pdf | doi=10.3921/joptom.2008.3 | year=2008 | accessdate={{dat|2010|06|22||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20091007224439/http://www.journalofoptometry.org/Archive/vol1/pdf/02%20Vol1-n1%20Letter%20to%20the%20Editor.pdf | archivedate={{dat|2009|10|07||bez}} }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Jaunie septiņi pasaules brīnumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Ķīnā]] [[Kategorija:Nocietinājumi]] [[Kategorija:Militārā vēsture]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ķīnā]] [[Kategorija:Septiņi jaunie pasaules brīnumi]] bh3zr548xvb2d3k2ftarl1jp0q3hpw4 4523498 4523497 2026-09-17T07:05:49Z ~2026-50234-45 150473 /* */ 4523498 wikitext text/x-wiki [[Attēls:GreatWall6.jpg|thumbnail|235px|Daļa no Lielā Ķīnas mūra]] [[Attēls:Map of the Great Wall of China.jpg|thumbnail|235px|Lielā Ķīnas mūra karte]] '''Lielais Ķīnas mūris''' ({{val-zh|万里长城}}, {{zh-p|Wànlǐ Chángchéng}} — ‘10 000 [[li (mērvienība)|li]] garais mūris’) ir ļoti garš no [[augsne|zemes]], [[ķieģelis|ķieģeļiem]] un [[akmens|akmeņiem]] celts [[mūris]], kuru [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] uzbūvēja kā [[nocietinājums|nocietinājumu]] pret iebrucējiem no Ķīnas ziemeļiem. Tas ir viens no lielākajiem [[arhitektūra]]s pieminekļiem, kas jebkad ir uzcelts. Patiesībā Lielais Ķīnas mūris sastāv no vairākiem mazākiem posmiem, no kuriem daži ir viens otram [[paralelitāte|paralēli]]. Tas ir celts divu [[tūkstošgade|tūkstošu gadu]] laikā no austrumiem uz rietumiem pāri [[Ķīna]]s ziemeļiem un [[Mongolija]]s dienvidiem. Ķīnas mūri [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]] beigās pavēlēja sākt celt pirmais Ķīnas imperators [[Cjiņs Šihuans]],<ref name="HSW"/> tomēr visgarākā un vislabāk saglabājusies Ķīnas mūra daļa ir celta [[Minu dinastija]]s valdīšanas laikā no [[1368. gads|1368]]. līdz [[1644. gads|1644]]. gadam. Lielā Ķīnas mūra kopējais garums ir 6350 [[kilometrs|km]]. Tā ir visgarākā šāda veida būve pasaulē. Taisnā līnijā tas ir aptuveni 2700 km garš, taču tā faktiskais garums, ieskaitot divdaļīgās, trīsdaļīgās un pat četrdaļīgās sekcijas un apvedceļus pa kalnu pārejām, ir vismaz divreiz lielāks. Tā augstums vietām sasniedz 9 m, biezums — 4,5 līdz 6 m. Ir saglabājušies aptuveni {{nobr|20 000}} mūra torņu un {{nobr|10 000}} [[sargtornis|sargtorņu]] jeb signāltorņu, no kuriem ar signālugunīm ziņoja par ienaidnieka uzbrukumu. 1987. gadā Lielais Ķīnas mūris tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. 2000. gadu sākumā izveidojās iniciatīva izveidot [[Septiņi jaunie pasaules brīnumi|Septiņu jauno pasaules brīnumu]] sarakstu. 2007. gada 7. jūlijā tas tika apstiprināts, un Lielais Ķīnas mūris tika atzīts par vienu no šiem septiņiem pasaules brīnumiem. Lai arī [[Pekina]]s tuvumā Lielais Ķīnas mūris tiek uzturēts labā stāvoklī, galvenokārt, lai to varētu apskatīt tūristi, citur tas lēnām sabrūk. Tiek prognozēts, ka nākamo 20 gadu laikā 60 km garš mūra posms [[Gaņsu]] provincē pazudīs [[erozija]]s dēļ, kuru izraisa [[smilšu vētra]]s. 2012. gada augustā [[Hebei]] provincē stipru [[lietusgāze|lietusgāžu]] rezultātā sabruka aptuveni 30 metru garš posms. Pastāv [[mīts]], ka Lielais Ķīnas mūris ir vienīgais cilvēka veidotais objekts, kas ir redzams no [[Mēness]]. Cilvēka acs [[izšķirtspēja]] nav tik liela, lai tā būtu patiesība. Arī no zemām Zemes orbītām (ap 150 km virs Zemes virsmas) ir neiespējami ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]] to saskatīt.<ref name=LopezGil/> <br><gallery class=center caption="Lielais Ķīnas mūris"> China-Grosse Mauer-120-2012-gje.jpg China-Grosse Mauer-168-2012-gje.jpg China-Grosse Mauer-162-Bogen-2012-gje.jpg China-Grosse Mauer-208-Herbstlaub-2012-gje.jpg China-Grosse Mauer-220-Souvenirs-2012-gje.jpg </gallery> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="HSW">{{tīmekļa atsauce | url= http://tlc.howstuffworks.com/family/great-wall-of-china-landmark.htm | title= China’s Great Wall | publisher= How Stuff Works - Adventure | accessdate= 2011. gada 28. oktobrī | language= angliski | archive-date= {{dat|2011|11|13||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20111113121141/http://tlc.howstuffworks.com/family/great-wall-of-china-landmark.htm }}</ref> <ref name=LopezGil>{{publikācijas atsauce | title=Is it Really Possible to See the Great Wall of China from Space with a Naked Eye? | author=Norberto López-Gil | journal=Journal of Optometry | volume=1 | issue=1 | pages=3–4 | url=http://www.journalofoptometry.org/Archive/vol1/pdf/02%20Vol1-n1%20Letter%20to%20the%20Editor.pdf | doi=10.3921/joptom.2008.3 | year=2008 | accessdate={{dat|2010|06|22||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20091007224439/http://www.journalofoptometry.org/Archive/vol1/pdf/02%20Vol1-n1%20Letter%20to%20the%20Editor.pdf | archivedate={{dat|2009|10|07||bez}} }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Jaunie septiņi pasaules brīnumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Ķīnā]] [[Kategorija:Nocietinājumi]] [[Kategorija:Militārā vēsture]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ķīnā]] [[Kategorija:Septiņi jaunie pasaules brīnumi]] 5vrekgs5lc7dco161o5hpys28bhg4tk Polārlapsa 0 73911 4523295 4228689 2026-09-16T16:17:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523295 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Polarfuchs 1 2004-11-17.jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | dzimta =Canidae | dzimta_lv =Suņu dzimta | ģints =Vulpes | ģints_lv =Lapsas | suga =Vulpes lagopus | suga_lv =Polārlapsa | izplatība = [[Attēls:Distribution arctic fox.jpg|center||250px]] | binomial=Vulpes lagopus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | sinonīmi= * ''Alopex lagopus'' * ''Canis lagopus'' }} '''Polārlapsa''' (''Vulpes lagopus'') ir [[Lapsas|lapsu ģints]] (''Vulpes'') [[suņu dzimta]]s (''Canidae'') [[Plēsēji|plēsējs]]. Polārlapsa ir neliela auguma lapsa, kas apdzīvo aukstos [[Arktika]]s galējos ziemeļus, un ir bieži sastopama [[tundra]]s [[bioma|biomā]]. == Izplatība == [[Attēls:Arcticfox-3.jpg|thumb|left|Polārlapsa vasaras kažokā]] [[Attēls:Alopex lagopus cub in grass.jpg|thumb|left|Polārlapsas lapsēns]] Polārlapsa dzīvo aiz polārā loka un ir atrodama visās ziemeļu teritorijās: [[Grenlande|Grenlandē]], [[Krievija|Krievijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Aļaska|Aļaskā]] un [[Svalbāra|Svalbārā]], kā arī [[Islande|Islandē]] un [[Skandināvija]]s ziemeļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/899 |title=Alopex lagopus (Arctic Fox, Polar Fox)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2008|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081031210836/http://www.iucnredlist.org/details/899 }}</ref> Kopumā polārlapsas populācijai ir labi izdzīvošanas apstākļi, izņemot Skandināviju, kur lapsas savā laikā tika intensīvi izmedītas. Skandināvijā šobrīd par spīti stingrajam medību aizliegumam polārlapsu paliek arvien mazāk.<ref>Angerbjörn, A. et al. (1995). "Dynamics of the Arctic fox population in Sweden". Annales Zoologici Fennici 32: 55–68. </ref> Kopumā [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Somija|Somijā]] varētu būt apmēram 120 pieaugušu polārlapsu. Arī Krievijas Mednija salā polārlapsu populācija ir zaudējusi 90%, jo {{g_dek|1970|Ģ}} starp lapsām no suņiem izplatījās ausu ērcīte. Lapsas tika ārstētas, bet joprojām ērcīte nav likvidēta.<ref>Goltsman et al. (1996). "The Mednyi Arctic foxes: treating a population imperilled by disease". Oryx 30: 251–258. </ref> Polārlapsa ir vienīgais iedzimtais plēsīgais [[zīdītājs]] [[Islande|Islandē]]. Tā Islandi ir sasniegusi pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] laikā, kad [[okeāns]] bija aizsalis. Polārlapsas savvaļā apdzīvo Krievijas arktiskās [[sala]]s, un [[kontinents|kontinentā]] tās ir sastopamas reti. Tās ir iecienīts [[Kažokāda|kažokzvērs]], ko audzē lapsu fermās. Kopumā polārlapsu daudzums ir diezgan mainīgs, jo tas ir atkarīgs no lemingu daudzuma. Polārlapsas labos gados var ātri atjaunot savu populāciju, bet tās bieži mirst jaunas. Polārlapsas zaudē teritoriju arī [[rudā lapsa|rudajām lapsām]], kas ir lielākas un spēcīgākas. Savvaļā [[pelēkais vilks|vilki]] ir galvenie plēsēji, kas regulē rudo lapsu skaitu mežos, bet samazinoties vilku skaitam, rudo lapsu skaits ir strauji pieaudzis un sāk izplesties ziemeļu virzienā. == Izskats == Polārlapsa ir neliela lapsa, tās ķermeņa garums bez astes ir apmēram 55 [[centimetrs|cm]], astes garums 31 cm, augstums skaustā apmēram 25—30 cm, svars 4—5,5 [[kilograms|kg]]. Polārlapsai ziemas periodā uzaug biezs, silts kažoks, visbiezākais kažoks no visiem zīdītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.carnivoreconservation.org/files/actionplans/canids.pdf |title=Canids: Foxes, Wolves, Jackals and Dogs |access-date={{dat|2009|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150923200655/http://www.carnivoreconservation.org/files/actionplans/canids.pdf }}</ref> Polārlapsa spēj dzīvot [[Arktika]]s ziemā, kur temperatūra var noslīdēt līdz -70°C. Ķermeņa siltumu palīdz saglabāt arī zemādas [[tauki|tauku]] kārta. Ķepas polārlapsai klātas ar pūkainu, biezu vilnu, tādā veidā ķepas ir pasargātas no salšanas un netiek zaudēts arī ķermeņa siltums. Viss ķermenis kopumā ir veidots tā, lai pēc iespējas mazākas būtu virsmas caur kurām varētu zaudēt siltumu, tās nelielais [[dzīvnieka ķermenis|ķermenis]] ir izteikti apaļš, tai ir īss purns un [[kāja]]s, mazas, biezām pūkām klātas [[ausis]]. Izejot medībās, tās pūkainās ķepas ļauj lapsai pārvietoties pa [[sniegs|sniega]] virsu. Polārlapsai ir ļoti laba [[dzirde]], tā sadzird zem sniega vismazāko troksni. Ja lapsa kaut ko sadzird, tā ierokas dziļi sniegā, līdz medījums ir atrasts. Polārlapsas pēc krāsas iedalās divos veidos: baltās polārlapsās un pelēkās polārlapsās jeb '''sudrablapsas'''. Polārlapsas kažoka krāsa mainās atkarībā no sezonas: baltajām polārlapsām kažoks [[ziema|ziemā]] ir balts un lapsa kļūst uz sniega gandrīz neredzama, [[vasara|vasarā]] tas ir tumši brūns ar gaišu vēderu. Sudrablapsām kažoks ziemā ir divkrāsains, pavilna koši melna, bet akota spalva dalīta divās krāsās - pamatne melna, spalvu gali sudrabaini pelēki, tonis var variēt no gaiša, silti pelēka līdz pat tumšam, zilgani pelēkam tonim, vasarā kažoks variē starp tumši brūnu un pelēku. == Ieradumi == Polārlapsa pamatā ēd jebkādu gaļu, ko var atrast un nomedīt, ieskaitot [[lemings|lemingus]], [[polārais zaķis|polāros zaķus]], [[rāpuļi|rāpuļus]] un [[abinieki|abiniekus]], [[ola]]s, [[putni|putnus]] un [[maita]]s gaļu. Lemingi ir galvenais barības avots, katru dienu lapsas ģimene var apēst vairākus dučus lemingu. Aprīlī un maijā polārlapsas dodas medīt arī [[roņu dzimta|roņu]] mazuļus, kamēr tie guļ uz ledus un ir relatīvi neaizsargāti. Ja polārlapsa var saķert [[zivis]], tad arī tās tiek apēstas. Ja polārlapsa nav varējusi kaut ko nomedīt, tā neatsakās no gaļas paliekām, kas atlikušas no lielo plēsēju, piemēram, [[polārlācis|polārlāča]] nogalināto dzīvnieku kauliem. Lapsai ir jāuzmanās no polārlāča, jo pati var kļūt par tā medījumu. == Vairošanās == Lapsām ir tendence veidot [[monogāmija|monogāmus]] pārus. Grūsnības periods ilgst 52 dienas un, vasarai sākoties, piedzimst, 6—7 lapsēni, bet to skaits var būt līdz pat 11. Mazuļus abi vecāki audzina kopīgi. Kamēr lapsēni ir mazi, tie tiek slēpti [[ala|alā]], kas var būt diezgan plašs un sarežģīts alu labirints, savienojoties vairāku paaudžu apdzīvotām alām. Iepriekšējās vasaras jaunās polārlapsas mēdz palikt kopā ar vecākiem un palīdzēt audzināt jaunāko paaudzi. Lapsēni iesākumā ir tumši brūni, bet paaugoties tie iegūst balto kažoku. == Polārlapsu sistemātika == Polārlapsai ir 5 pasugas: *Polārlapsas nominālpasuga (''Vulpes lagopus lagopus'') *Bēringa salu polārlapsa (''Vulpes lagopus beringensis'') *Islandes polārlapsa (''Vulpes lagopus fuliginosus'') *Pribilova salu polārlapsa (''Vulpes lagopus pribilofensis'') *Grenlandes polārlapsa (''Vulpes lagopus groenlandicus'') == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Alopex lagopus|Polārlapsa}} * [http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/arctic-fox.html National Geographic: Arctic Fox Alopex lagopus] [[Kategorija:Lapsas]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] [[Kategorija:Grenlandes fauna]] [[Kategorija:Islandes fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] cgloniyeeqjs5ichnhmp72j6f3jq23j Dītrihs fon Grīningens 0 75712 4523478 4219917 2026-09-17T05:27:19Z Kikos 3705 /* Dzīves gājums */ 4523478 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls:Dundagas pils stela.jpg|thumb|150px|right|Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī]] [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|right|Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260]] '''Dītrihs fon Grīningens''', latviskots kā '''Greningas Ditriķis''' ({{val|de|Dietrich von Grüningen}}. {{val|la|Theodoricus a Gröningen}}, ''Theodorus à Gronen''). Ievērojams [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] vadītājs. Faktiskais [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas landmestrs]] no 1238. līdz 1241. gadam. Livonijas landmestrs no 1242. līdz 1246. gadam (citos avotos minēts 1238. – 1242. un 1244. – 1246.). Prūsijas landmestrs (1246.-1259.), [[Vācu ordeņa vācmestri|Teitoņu ordeņa vācmestrs]] 1254. – 1256. == Dzīves gājums == Dzimis 1210. gadā, [[Ministeriāļi|ministeriāļu]] ģimenē, kas kalpoja vietējam [[Ludovingu dinastija]]s [[Landgrāfs|landgrāfam]]. Dzimtais Grīningenes ciemats atradās uz ziemeļiem no [[Tīringene]]s galvaspilsētas [[Erfurte]]s. [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenī]] iestājies 1234. gada 18. novembrī [[Marburga|Marburgā]], kopā ar saviem draugiem Konrādu fon Tīringenu un Hartmani fon Heldrungenu, vēlākajiem Ordeņa lielmestriem. 1237. gadā Dītrihs bija kandidāts uz jaunizveidoto Livonijas landmestra amatu, bet to uzticēja daudz pieredzējušākajam [[Hermans Balke|Hermanim fom Balkeb]], ar kuru kopā Dītrihs ieradās Livonijā. Pēc tam, kad fon Balke 1238. gadā uz neatgriešanos atstāja Livoniju, Dītrihs bija faktiskais Livonijas landmestrs. Savu galveno militāro aktivitāti 1240. gada ziemā viņš vērsa pret [[Kursa (valsts)|Kursu]], kur nākamo gadu laikā aizvien dziļāk notika Ordeņa nocietināto piļu celšana [[Kuldīgas pils|Kuldīgā]], [[Embūtes pilskalns|Embūtē]], [[Dundagas pils|Dundagā]], [[Aizputes ordeņa pils|Aizputē]]. 1245. gada februārī noslēgts jauns līgums par Kursas dalīšanu, ar kuru Ordenis ieguva 2/3 tās zemju. Kursas dienvidu reģionu iedzīvotāji sāka lūkoties uz leišu valdnieku [[Mindaugs|Mindaugu]] pēc aizsardzības. Ordenis militāri bija iesaistīts [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapa]] karā ar [[Novgorodas Republika|Novgorodas Republiku]] un 1242. gada aprīlī gadā cieta sakāvi [[Ledus kauja|Ledus kaujā]], taču šajā laikā Dītrihs bija devies uz Venēciju, kur 1241. gada beigās vadīja jaunā virsmestra Gerharda fon Malberga ievēlēšanu amatā. 1242. gadā Dītrihs tika ievēlēts par Livonijas landmestru un šajā amatā palika līdz 1251. gadam, bieži atrodoties prombūtnē. Tādējādi Dītrihs nākamajos gados vadīja galvenos Ordeņa atzarus – Livonijā, Prūsijā un vācu zemēs, taču pats nekad nekļuva par Ordeņa virsmestru. Sava Livonijas landmestra termiņa lielāko daļu Dītrihs atradās citur Eiropā, jo bija viens no galvenajiem Ordeņa diplomātiem. No 1244. gada viņš bija Teitoņu ordeņa lielmestra Heinriha fon Hohenloes palīgs jautājumos, kas saistīti ar situāciju [[Svētā zeme|Svētajā zemē]] un attiecībām ar pāvesta kūriju [[Liona|Lionā]]. 1246. gadā viņš ieradās pāvesta kūrijā, lai pārstāvētu imperatora kandidāta, pret [[Hoenštaufenu dinastija|Hoenštaufenu dinastiju]] vērstā [[Heinrihs Raspe|Heinriha Raspes]] intereses. 1247. gada beigās Dītrihu iecēla arī par Prūsijas landmestru, taču šis sākotnēji varēja būt vairāk formāls paaugstinājums, lai nostiprinātu viņa pozīciju Ordenī, jo Prūsijā viņš neieradās. Lielajā konfliktā starp pāvestu un imperatoru Dītrihs nostājās pāvesta pusē. No 1249. līdz 1251. gadam viņš bija viens no pāvesta [[Inocents IV|Inocenta IV]] diplomātiskajiem pārstāvjiem. Jau iekaroto Livonijas teritoriju Ordenis uzskatīja par labu bāzi, no kurienes veikt operācijas pret Kursu, [[Semba|Sembu]], [[Zemgale (valsts)|Zemgali]] un leišiem, kas [[Lietuvas vēsture (1219—1295)|sāka veidot Lietuvas valsti]]. 1245. gadā [[Verona|Veronā]] Ordeņa virsmestrs no imperatora saņēma tiesības uz šīm zemēm, kas attiecīgi arī tika uzskatītas par imperatora īpašumu. Tam sekoja jauns karagājiens pret Kursu 1246. gadā. 1249. gadā sākās nesaskaņu risināšana ar 1245. gadā par Livonijas un Prūsijas arhibīskapu iecelto [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]], kam bija strīds ar Ordeni. Alberts II iepriekš bija ne tikai Īrijas [[Ārmā]] bīskaps, bet arī [[Lībeka]]s bīskaps un viņa iecelšanu apsveica daudzie lībekiešu kolonisti, kas bija apmetušies iekarotajās prūšu zemēs. Lai nepieļautu Alberta II nostiprināšanos Prūsijā, ātri tika panākta vienošanās, ka viņa rezidence būs Rīgā, un Ordenis viņam katru gadu maksās 300 markas.<ref>[https://www.google.lt/books/edition/The_History_of_Prussia_A_D_700_1390/n99WAAAAMAAJ?hl=en&gbpv=1&dq=Dietrich+von+Gr%C3%BCningen&pg=PA197&printsec=frontcover The History of Prussia]</ref> Prūsijā Ordenim izdevās panākt pilnīgu kontroli pār baznīcu un novērst teritoriju sašķeltību Ordeņa un bīskapu zemēs, kā tas notika Livonijā. Lai arī formāli Teitoņu ordenis savās zemēs pakļāvās vietējiem bīskapiem, savu interešu aizstāvībai tas vienmēr vērsās tieši pie pāvesta vai imperatora, ar kuriem Ordeņa vadītājiem bija cieši sakari. 1251. gada 24. februārī pāvests nolēma, ka Albertam II tiek aizliegts iejaukties Ordenim iepriekš izsniegtajās privilēģijās, pāvesta legāta [[Vilhelms no Modenas|Modenas Vilhelma]] ieviestajiem lēmumiem jāpaliek spēkā, un ka pēc Rīgas bīskapa [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaja]] nāves pilsēta kļūs par jaunās Rīgas arhibīskapijas centru. Pēc smagās Teitoņu ordeņa sakāves 1249. gada novembra Krukenes kaujā ar prūšiem Dītrihs saņēma pāvesta atbalstu jaunu krusta karotāju organizēšanai. 1250. gadā mira imperators [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] un impērijā sākās ilgi juku laiki. Konflikti starp imperatora un pāvesta atbalstītājiem plosīja arī Ordeni. 1251. gadā Dītrihs ieradās vācu zemēs, lai iegūtu šejienes augstmaņu un garīdznieku atbalstu imperatora kandidātam Holandes Vilhelmam II. Šajā laikā Dītrihs jau bija Ordeņa lielmestra vietnieks. 1253. gada beigās lielmestrs [[Popo fon Osterna]] kopā ar [[Meisene]]s markgrāfu un Dītrihu fon Grūningenu ieradās Prūsijā ar krustnešu karaspēku. Kā pirmā no jauna tika pakļauta dumpīgā [[Galinda (zeme)|Galinda]]. Jau drīz Dītrihs atkal devās pie pāvesta, lai panāktu [[Kulma (zeme)|Kulmas]], [[Pamede (zeme)|Pamedes]] un [[Kurzemes bīskapija]]s atbalstīt Ordeni [[Bārta (zeme)|Bārtas]] un Galindas aktīvākā kristianizēšanā. 1253. gadā atsākās strīds ar bīskapu Albertu II, kurš pēc bīskapa Nikolaja nāves tika apstiprināts par Rīgas un Livonijas arhibīskapu. Tā kā Ordenis atsacījās atzīt viņa varu, ar pāvesta iejaukšanos situācija tika atrisināta, pāvestam pārņemot kontroli pār Rīgas bīskapiju un tās zemēm. 1254. gada decembrī Dītrihs noslēdza izlīgumu ar Rīgas arhibīskapu, Sāmsalas, Kurzemes un Tērbatas bīskapiem. Ordenis par nākamo mērķi izvirzīja [[Semba]]s galīgo iekarošanu, lai varētu savus iekarojumus Prūsijā stabilāk savienot ar iekarotajām Kursas un Livonijas teritorijām. Šajā karā palīgos tika aicināti Bohēmijas un Ungārijas karaļi. Lai traucētu Sembas prūšiem saņemt palīdzību no [[žemaiši]]em un [[zemgaļi]]em, tika attīstīta un nostiprināta [[Klaipēda|Mēmelburgas]] osta. 1255. gada sākumā Dītrihs ar Kulmas un [[Vārme (zeme)|Vārmes]] bruņinieku vienību [[Elblonga|Elbingā]] sagaidīja [[Bohēmijas Karaliste|Bohēmijas karaļa]] [[Otokārs II Pšemisls|Otokāra II]] armiju pret Sembas prūšiem. Otokāra II armijā bija karotāji no vācu zemēm, Bohēmijas, Morāvijas un Austrijas, kopumā gandrīz 60 000 karotāju. Šajā kampaņā piedalījās Brandenburgas markgrāfs Otto III un grāfs Rūdolfs II Habsburgs. Veiksmīgā karagājiena laikā Tvankstē tika nodibināta pils, ko par godu Otokāram II nosauca par [[Karaļauči|Kēnigsbergu]]. 1256. gada sākumā Dītrihs Romā tikās ar jauno pāvestu [[Aleksandrs IV|Aleksandru IV]]. 1256. gada jūnijā netālu no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes pie Mainas]] notika Dītriha tikšanās ar Sembas bīskapu Heinrihu fon Streitbergu un Livonijas landmestru [[Anno fon Zangerhauzens|Anno fon Zangerhauzenu]], lai vienotos par iekarotās Sambas maksāto meslu sadalījumu. 1256. gadā, Ordeņa vadības sapulcē Romā Dītrihs atkāpās no Ordeņa vācmestra amata, paturot Prūsijas landmestra amatu. Tas notika vienlaikus ar lielmestra Popo fon Osterna atkāpšanos no amata. Dītriha nāves datums nav skaidri zināms, bet tas varētu būt noticis 1259. gada 3. septembrī vai neilgi pēc tam. == Dokumenti == {{quotation| [[Attēls:RussowChronicle.jpg|100px|left]] 1247. gadā [[Vācu ordenis|Prūsijas]] virsmestris, [[Tīringa]]s grāfs Konrads, atsūtīja [[Livonija]]i citu mestri — Greningas Ditriķi. Šis mestris ar lielu kaŗaspēku uzbruka [[kurši]]em, ielauzās viņu zemē, daudzus nokāva, un palicis kādu laiku šai zemē, uzcēla [[Kuldīga|Kuldīgu]] un [[Embūtes pagasts|Embūti]], un ielika šinīs pilīs daudz kaŗaspēka. Kuršiem viņš lika ziņot, ka visi tie, kas kristīsies, padosies ordenim un maksās nodevas, taps atstāti dzīvi. Bet kurši negribēja labprāt kristīties, tā ka izcēlās tādēļ daža sīva kauja un dažs labs ordeņbrālis krita kaujā, kamēr kuršus paspēja piegriezt pie kristīgas ticības. Kurši nojauda ordeņa nopietnību un padevās [[Lietava]]s firstam [[Mindaugs|Mintautam]], kuŗš arī bija kristīgo ienaidnieks. Šis firsts savāca lielu kaŗaspēku un uzbruka Embūtes pilij. Mestris un maršals Bernhards paslēpās ar savu kaŗaspēku mežā. Tad leiši gatavojās ieņemt [[Embūte]]s pili, bet viņi nebija ņēmuši vērā mestŗa spēkus, kuŗš kopā ar maršalu pārsteidza viņus. Lietavas firsts bēga ar visu savu kaŗaspēku un šinī bēgšanā tika nokauti pāri par 1500 leišu, daudzi sagūstīti un iznīcināts viss atpakaļpalikušais kaŗaspēks. Kristīgo krita ne vairāk kā 4 ordeņbrāļi un 10 citi. Pēc tādas uzvaras mestris ieņēma cietokšņus un lika viņus labi nostiprināt; tas bija gŗūts darbs un maksāja neviena vien ordeņbrāļa dzīvību. Pēc 3 gadu valdīšanas mestris Ditriķis atteicās no sava amata. Virsmestris izvēlēja viņu pēc tam par sūtni pie pāvesta, lai nokārtotu dažas ordeņa lietas. |2=[[Rusova Livonijas hronika]] }} == Skatīt arī == * [[Livonijas ordeņa mestri]], * [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)]], * [[Embūtes kauja (1244)]] * [[Karagājiens uz Nalseni (1245)]] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Hermans Balke]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa vicemestrs]] | periods = [[1239]]. gads — [[1241]]. gads | pēc = [[Andreass no Felves]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Andreass no Felves]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1242]]. gads — [[1245]]. gada jūlijs | pēc = [[Heinrihs fon Heimburgs]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} ==Atsauces== {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Groningens, Ditrihs fon}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:1210. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1259. gadā mirušie]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa mestri]] tjb78xu88a6ug3wno4ylj08m1jgqmck Portāls:Kosmonautika/Jaunumi 100 80595 4523418 4522826 2026-09-16T22:08:01Z Dainis 876 4523418 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT Jishu Shiyan Weixing]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-643]]'' (''USSF-153''). * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. 0nu57971ylqzrkdodibdyawixekcwof Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti 100 80630 4523423 4522830 2026-09-16T22:10:40Z Dainis 876 4523423 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[20. septembris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[22. septembris]] — 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', supersmagais nesējs ''[[Starship]]''. * Septembris — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. <!-- * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> b6ugu2yvoc35mt9xdkc4pyrexou4qyn Sofija Lilienfelde 0 82737 4523524 4453358 2026-09-17T10:06:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523524 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Sofija Lilienfelde''' baronese ({{val|ru|Софья Васильевна Лилиенфельд}}; dzimusi kņaziene Odojevska (''Одоевская'') [[1724]]. gadā — mirusi pēc [[1762]]. gada)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rurik.genealogia.ru/Rospisi/Odoev.htm |title=Родословная роспись князей Одоевских |access-date={{dat|2009|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140819083656/http://rurik.genealogia.ru/Rospisi/Odoev.htm |archivedate={{dat|2014|08|19||bez}} }}</ref> bija pirmā galma dāma Krievijas Impērijas reģentei [[Ivans VI|Ivana VI]] mātei [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Annai]]. [[1743]]. g. Lopuhinas afērā piespriests nāvessods nocērtot galvu par neziņošanu.<ref>William Guthrie, John Gray, Christoph Gottlob Heinrich, Johann Daniel Ritter, Johann M. Schröckh, Daniel Ernst Wagner, Johann Andreas Dieze, Ludwig Albrecht Gebhardi, Carl Renatus Hausen. Wien, 1789. Allgemeine Weltgeschichte. p.532-533</ref> Pēc imperatores Elizabetes pavēles apžēlota kā grūtniece<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=78972 |title=Лопухина Наталья Федоровна |access-date={{dat|2009|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2008|05|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080503090410/http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=78972 }}</ref> — pēc dzemdībām nopērta pilnīgi kaila ar pletni un izsūtīta uz Sibīriju, Tomsku.<ref>Соловьев С.М. Сочинения: В 18 кн. — М.: Голос; Колокол-Пресс, 1993-1998. Кн.11: История России с древнейших времен.Т.21—22 / Отв.ред.: Копцова В.В. — М.: Голос; Колокол — Пресс, 1999. — 664 с., 1 л. портр. — Содерж.: История России, 1740—1748 гг.Царствование Елизаветы Петровны. — {{ISBN|5-7117-0337-4}}''Глава 3. Продолжение царствования императрицы Елисаветы Петровны. 1743 год''</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lilienfelde, Sofija}} [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] [[Kategorija:1724. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1762. gadā mirušie]] fp7klqinrj44yud89bkwclkc7uvxrr4 Varakļānu novads 0 90856 4523451 4485657 2026-09-17T04:35:50Z Meistars Joda 781 4523451 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Varakļānu novads | karte = Varakļānu municipality map 2021.png | karte2 = Varakļānu novads 2021.png | karte2_apraksts = Varakļānu novads | ģerboņa_attēls = Varakļānu novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Varakļānu novada ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Varakļāni | platība = 279 | iedzīvotāji = 3 506<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 3506 / 279 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2025 | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = [[Murmastienes pagasts]]<br />[[Varakļānu pagasts]]<br />[[Varakļāni|Varakļānu pilsēta]] | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.varaklani.lv }} '''Varakļānu novads''' ({{val|ltg|Varakļuonu nūvods}}) bija pašvaldība, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā [[Madonas rajons|Madonas rajona]] [[Varakļānu pilsēta|Varakļānu pilsētu]] un [[Murmastienes pagasts|Murmastienes]] un [[Varakļānu pagasts|Varakļānu]] pagastus. Robežojās ziemeļos un rietumos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]], austrumos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]] un dienvidos ar [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadiem. Novada centrs atradās [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsētā. Lai gan Varakļānu novads atradās [[Latgale]]s [[Latvijas vēsturiskās zemes|vēsturiskajā zemē]], tas ietilpa [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]].<ref>[http://www.la.lv/latgaliskie-varaklani-administrativi-ieklauti-vidzeme%E2%80%A9-2/ Latgaliskie Varakļāni administratīvi iekļauti Vidzemē] Renāte Lazdiņa, la.lv 2012. gada 7. decembrī</ref> 2025. gadā iekļauts [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadā ietilpa [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsēta un 2 pagasti: [[Murmastienes pagasts]] un [[Varakļānu pagasts]]. == Daba == Novads atradās [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]]. Rietumdaļā stiepās Varakļānu [[oss|osu]] grēda.<ref name="LME">{{LME|3|634}}</ref> Derīgie izrakteņi: [[māls]], [[kūdra]].<ref name="Sēta">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un [[Purva augsne|purvu]]. Novada rietumdaļu aizņēma [[Teiču purvs]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominēja [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi.<ref name="Sēta" /> Vidējā temperatūra: -6,5°C janvārī, +17°C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.<ref name="Sēta" /> === Upes === Lielu upju novadā nebija, lielākās — [[Malmuta]], [[Kažova]], [[Lisiņa]], [[Teicija]]. === Ezeri === Lielākie ezeri atradās Teiču purvā — [[Mindaugas ezers]] (0,4 km²), [[Lisiņš]] (0,3 km²), [[Lielais Murmasts]] (0,3 km²). == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}}13. gadsimta sākumā novads bija seno [[Latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valsts daļa, pēc krustnešu iekarošanas atradās [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijas]] daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas » - Varakļānu novads|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2025-12-29}}</ref> Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistes]] sastāvā, vēlāk tiešā [[Polija|Polijas]] pārvaldē. 17. un 18. gadsimtā tas ietilpa [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]] (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] kontrolē un no 1802. gada tika iekļauta [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]], ar 1819. gadu tās [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķī]].<ref name="LPE">{{LPE|10-1|286}}</ref> 1949. gadā tika izveidots [[Varakļānu rajons]]. 1956. gadā tā teritoriju iekļāva [[Madonas rajons|Madonas]] un [[Viļānu rajons|Viļānu]] rajonā. 1962. gadā Viļānu rajonu pievienoja Rēzeknes rajonam, bet jau 1963. gadā [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsētu pievienoja Madonas rajonam. 2009. gadā tika izveidots atsevišķais Varakļānu novads. 2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots teritoriālais dalījums pa bijušajiem rajoniem, Varakļānu novads iebilda pret tā pievienošanu [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadam]]. Saeima no savas puses uzskatīja, ka kultūrvēsturiski [[Latgale]]i piederīgais novads būtu apvienojams ar Latgali. [[Satversmes tiesa]] lēma par novada kā patstāvīgas vienības saglabāšanu,<ref>[https://lvportals.lv/tiesas/328783-varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-ko-verteja-tiesa-2021 LvPortāls. Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Ko vērtēja tiesa]</ref> jo Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilstot Satversmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-bet-incukalna-pagasta-ieklausana-siguldas-novada-garkalnes-pagasta-un-vangazu-pilsetas-ieklausana-ropazu-novada-atbilst-satversmei/|title=Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, bet Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā, Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā atbilst Satversmei|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2022-12-16|language=lv|archive-date=2022-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20221216033600/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-bet-incukalna-pagasta-ieklausana-siguldas-novada-garkalnes-pagasta-un-vangazu-pilsetas-ieklausana-ropazu-novada-atbilst-satversmei/}}</ref> 2024. gadā Saeima atbalstīja likumprojektu par Varakļānu novada pievienošanu [[Madonas novads|Madonas novadam]] un 2024. g. 30. jūnijā stājās spēkā likums par novadu apvienošanu, kas notika līdz ar [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlētās Madonas novada domes pirmo sēdi 2025. gada 1. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120030831/saeima-lemj-neparzimet-novadu-karti-varaklanus-pievienos-madonai|title=Saeima lemj nepārzīmēt novadu karti; Varakļānus pievienos Madonai|website=www.delfi.lv|access-date=2024-06-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/156/national/120032785/varaklanu-novads-pievienots-madonas-novadam|title=Varakļānu novads pievienots Madonas novadam|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-11|date=2024-06-30|language=lv}}</ref> 2025. gada sākumā 20 Saeimas deputāti iesniedza pieteikumu Satversmes tiesai, apšaubot Varakļānu novada iekļaušanas Madonas novadā atbilstību labas likumdošanas principam. Satversmes tiesa 2026. ɡada 30. aprīlī secināja, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir izsvēris vietējās kopienas intereses, administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumus un priekšrocības, kā arī ievērojis vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, un likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.04.2026-murmastienes-un-varaklanu-ieklausana-madonas-novada-atbilst-satversmei.a645184/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Murmastienes un Varakļānu iekļaušana Madonas novadā atbilst Satversmei] lsm.lv 30.04.2026</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|8000 |1935|7660 |1959|6700 |1967|5772 |1979|5095 |1989|4970 |2000|4434 |2011|3560 |2021|2900 }} * 1897. gadā starp iedzīvotājiem bija 1365 ebreji. === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Varakļānu novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Varakļāni]]''' || Pilsēta || — || 1757 |- | 2. || [[Murmastiene]] || Ciems || Murmastienes || 296 |- | 3. || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || Ciems || Varakļānu || 85 |- | 4. || [[Silagals (Murmastienes pagasts)|Silagals]] || Ciems || Murmastienes || 67<ref name="2009;">2009. gadā.</ref> |- | 5. || [[Grozas (Varakļānu pagasts)|Grozas]] || Ciems || Varakļānu ||61<ref name="2009;" /> |- | 6. || [[Lielie Leimaņi]] || Ciems || Varakļānu || 61<ref name="2009;" /> |- | 7. || [[Stirnienes muiža]] || Ciems || Varakļānu || 59<ref name="2009;" /> |- | 8. || [[Inčārnieki]] || Ciems || Murmastienes || 57<ref>2008. gadā.</ref> |- | 9. || [[Aizkalnieši (Varakļānu pagasts)|Aizkalnieši]] || Ciems || Varakļānu || 55<ref name="2009;" /> |- | 10. || [[Puntuži]] || Ciems || Varakļānu || 52<ref name="2009;" /> |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Varakļānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2695) |green|90.3}} {{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (131) |red|4.4}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (64) |blue|2.1}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (10) |pink|0.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (9) |black|0.3}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (9) |yellow|0.3}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (68) |grey|2.3}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} Varakļānu novada domes augstākā pašpārvaldes institūcija bija [[Varakļānu novada dome]]. 2009. gadā domes sastāvā bija trīspadsmit deputātu, no 2013. gada – deviņi, bet no 2021. gada – piecpadsmit.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas » - Varakļānu novads|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2025-12-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/velesanas-varaklanu-novada-uzvaru-gust-vienoti-novadam.a238786/|title=Vēlēšanās Varakļānu novadā uzvaru gūst «Vienoti novadam»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-29|date=2017-06-04|language=lv}}</ref> Domi vadīja [[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada domes priekšsēdētājs]], kuru izraudzījās no deputātu vidus jaunā domes sasaukuma pirmajā domes sēdē pēc pašvaldību vēlēšanām.{{pamatraksts|2021. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |[[Latvijas attīstībai]] |978 |64,73 |10 |- |[[Latvijas Zemnieku savienība]] |307 |20,32 |3 |- |[[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |149 |9,86 |2 |} Varakļānu novada pašvaldības administrācijas sastāvā bija šādas struktūrvienības: * Varakļānu pagasta pārvalde; * Murmastienes pagasta pārvalde; * Centralizētā grāmatvedība; * Saimnieciskā daļa; * Varakļānu novada Būvvalde; * Varakļānu novada valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) - sniedza vairāku valstu pārvaldes pakalpojumu turētāju valsts pārvaldes pakalpojumus. == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == Novadā atradās: * Varakļānu vidusskola; * Varakļānu pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”; * Varakļānu mūzikas un mākslas skola. == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} Novadā atradās: * Varakļānu novada muzejs; * Varakļānu kultūras nams; * Varakļānu bibliotēka; * Murmastienes bibliotēka; * Murmastienes kultūras centrs; * Stirnienes bibliotēka; * Stirnienes kultūras nams. == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == Varakļānu novadā dzimuši: * [[Antons Justs]] (1931—2019) katoļu bīskaps, * [[Boļeslavs Sloskāns]] (1893—1981) katoļu bīskaps, * [[Edgars Eriņš]] (1986), vieglatlēts, * [[Ilmārs Latkovskis]] (1958), žurnālists, publicists un politiķis, * [[Konstantīns Počs]] (1912—1994), fiziķis un konstruktors, * [[Konstantīns Strods-Plencinīks]] (1908—1999), latviešu rakstnieks, rakstīja latviešu un latgaliešu valodā, * [[Osvalds Zvejsalnieks]] (1944–2022), gleznotājs, * [[Pēteris Strods]] (1892—1960) katoļu bīskaps, * [[Rita Strode]] (1955), politiķe, * [[Sandis Ģirģens]] (1980), politiķis. * [[Ieva Kalderauska]] (1977), žurnāliste == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Varakļāni palace.jpg|Varakļānu muižas pils Teiči bog, Latvia.jpg|Teiču purvs Stirnienes baznīca 2001-04-08.jpg|Stirnienes baznīca Varakļānu pilsētas dome 2000-07-22 - panoramio.jpg|Varakļānu novada dome Varakļānu luterāņu baznīca 2000-07-28.jpg|Varakļānu luterāņu baznīca </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Varakļānu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] ta21c7rrcbqa9mzy2q0kpk26e5eduxe Laidzes pagasts 0 92532 4523364 4284573 2026-09-16T18:46:12Z Votre Provocateur 111653 4523364 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Laidzes pagasts | karte = Laidzes_pagasts_LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Laidzes pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Laidzes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Laidze parish flag.png | karoga_nosaukums = Laidzes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Talsu novads | centrs = Laidze | platība = 74,1 | iedzīvotāji = 1906<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1906 / 74.1 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_vācu = Laidsen | ref_vācu = | nos_krievu = Лайдзенская | ref_krievu = }} '''Laidzes pagasts''' ir viena no [[Talsu novads|Talsu novada]] teritoriālajām vienībām. Robežojas ar [[Talsi|Talsu]] pilsētu, [[Valdgales pagasts|Valdgales]], [[Vandzenes pagasts|Vandzenes]], [[Laucienas pagasts|Laucienas]], [[Lībagu pagasts|Lībagu]] un [[Ārlavas pagasts|Ārlavas]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Isla]] ==== Ezeri ==== [[Bezdibeņa ezers (Laidzes pagasts)|Bezdibeņa ezers]], [[Laidzes ezers]], [[Mācītājmājas ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Laidzes pagasta teritorijā vēsturiski atradās [[Laidzes muiža]] (''Gut Laidsen'', [[Laidze]]), Sārcenes muiža (''Gut Sahrzen'', [[Sārcene (Laidzes pagasts)|Sārcene]]). No 1896. gada pagastā darbojās [[lepra|leprozorijs]]. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Laidzes muižu ar [[Roceži|Rocežu]] un Rojnieku pusmuižām sadalīja 52 vienībās 1060 ha kopplatībā, [[Valdgale]]s muižu (''Waldegahlen'') ar Vīgriežu, Jauno, Nodenes (''Noden''), Ozolu un [[Miegūze]]s (''Megussen'') pusmuižām 108 vienībās 1604 ha kopplatībā, [[Klāņi|Klāņu muižu]] (''Klahnen'') ar Annas un Jauno pusmuižu un Kalniņu un Tauriņu mājām sadalīja 33 vienībās 530 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|X.|19 800}}</ref> 1920. gadā [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] Laidzes pagastu pievienoja [[Valdgales pagasts|Valdgales pagastam]], kuru savukārt 1925. gadā pārdēvēja par Laidzes pagastu. 1935. gadā tā platība bija 108,6 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Laidzes un Valdgales [[ciema padome]]s. 1954. gadā Laidzes ciemam pievienoja daļu [[Vandzene]]s ciema, bet 1961. gadā daļu Valdgales ciema. 1974. gadā daļa teritorijas atdota Vandzenes ciemam. 1990. gadā Laidzes ciemu pārdēvēja par pagastu.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref>2007. gadā slēdza [[Talsu leprozorijs|Talsu leprozoriju]]. 2009. gadā pagastu iekļāva Talsu novadā. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1883 |1959|1485 |1967|2044 |1979|1576 |1989|1718 |2000|1765 |2011|1758 |2021|1664 }} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Laidzes pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā |access-date=26.01.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (1491) |green|91.2}} {{bar percent|[[Krievi]] (72) |red|4.4}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (71) |purple|4.3}} }} {{-}} === Apdzīvotās vietas === Pagasta centrs atrodas [[Laidze|Laidzē]]. Lielākās apdzīvotās vietas ir Laidze, [[Roceži]] un [[Zvirgzdi]]. === Ievērojamas personības === * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979), gleznotājs * [[Teodors Kalnājs]] (1915—2007), latviešu leģionārs == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Talsu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsu novada pagasti]] [[Kategorija:Laidzes pagasts| ]] be9wecz5pgqj9b15syhrflmwa4cplin Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm 0 97511 4523531 4508747 2026-09-17T11:49:00Z Maiō T. 50087 Logo un mlapa 4523531 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm'' | aktuāla_sezona = 2026. gada U-20 Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm | logo = FIBA U20 Women's EuroBasket logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = [[2000. gads|2000]]. gadā | izj = | motto = | pirmā sez = | komandas = 16 (A Divīzija) | valsts = {{flag|Eiropa}} ([[FIBA Europe]]) | čempions_km = {{Bkw|Francija}}<br>(6. tituls) | čempions_visv = {{Bkw|Spānija}}<br>(10 tituli) | mlapa = https://www.fiba.basketball/en/history/286-fiba-u20-womens-eurobasket }} '''Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm''' ir [[Basketbols|basketbola]] turnīrs Eiropas sieviešu basketbola izlasēm, kuru sastāvā 20 gadus vecas un jaunākas basketbolistes. Čempionāts notiek kopš [[2000. gads|2000]]. gada un tiek organizēts katru gadu. B divīzijas turnīri notiek kopš [[2005. gads|2005]]. gada. Turnīru organizē [[FIBA Europe]]. == A divīzija == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Spēle par zeltu !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- |[[2000. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2000]] |{{SVK}} |'''{{bkw-big|RUS}}''' |'''84—57''' |{{bkw-big|CZE}} |{{bkw-big|ROM}} |'''58—55''' |{{bkw-big|TUR}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[2002. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2002]] |{{CRO}} |'''{{bkw-big|CZE}}''' |'''77—74''' |{{bkw-big|RUS}} |{{bkw-big|FRA}} |'''77—62''' |{{bkw-big|LAT}} |- |[[2004. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2004]] |{{FRA}} |'''{{bkw-big|RUS}}''' |'''80—64''' |{{bkw-big|FRA}} |{{bkw-big|CZE}} |'''72—52''' |{{bkw-big|HUN}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[2005. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2005]] |{{CZE}} |'''{{bkw-big|FRA}}''' |'''72—52''' |{{bkw-big|POL}} |{{bkw-big|LAT}} |'''65—36''' |{{bkw-big|GRE}} |- |[[2006. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2006]] |{{HUN}} |'''{{bkw-big|RUS}}''' |'''77—68''' |{{bkw-big|HUN}} |{{bkw-big|FRA}} |'''64—55''' |{{bkw-big|ESP}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[2007. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2007]] |{{BUL}} |'''{{bkw-big|ESP}}''' |'''75—60''' |{{bkw-big|SER}} |{{bkw-big|FRA}} |'''65—63''' |{{bkw-big|TUR}} |- |[[2008. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2008]] |{{ITA}} |'''{{bkw-big|RUS}}''' |'''67—58''' |{{bkw-big|FRA}} |{{bkw-big|SER}} |'''73—46''' |{{bkw-big|ESP}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[2009. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2009]] |{{POL}} |'''{{bkw-big|FRA}}''' |'''74—52''' |{{bkw-big|ESP}} |{{bkw-big|LAT}} |'''78—75''' |{{bkw-big|RUS}} |- |[[2010. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2010]] |{{LAT}} |'''{{bkw-big|RUS}}''' |'''75—74''' |{{bkw-big|ESP}} |{{bkw-big|LAT}} |'''53—49''' |{{bkw-big|FRA}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2011. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2011]] |{{SRB}} |'''{{bkw-big|ESP}}''' |'''62—53''' |{{bkw-big|RUS}} |{{bkw-big|POL}} |'''67—65''' |{{bkw-big|SRB}} |- |[[2012. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2012]] |{{HUN}} |{{bkw-big|ESP}} |'''59-46''' |{{bkw-big|RUS}} |{{bkw-big|TUR}} |'''58—56''' |{{bkw-big|NED}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2013]] |{{TUR}} |{{bkw-big|ESP}} |'''59—53''' |{{bkw-big|ITA}} |{{bkw-big|TUR}} |'''53—38''' |{{bkw-big|BLR}} |- |[[2014. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2014]] |{{ITA}} |{{bkw-big|FRA}} |'''47—42*''' |{{bkw-big|ESP}} |{{bkw-big|ITA}} |'''68—63''' |{{bkw-big|SRB}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2015. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2015]] |{{ESP}} |'''{{bkw-big|ESP}}''' |'''66—47''' |{{bkw-big|FRA}} |{{bkw-big|NED}} |'''63—51''' |{{bkw-big|RUS}} |- |[[2016 FIBA U-20 Eiropas čempionāts sievietēm|2016]] |{{flag|Portugāle}}<br> <small>([[Matosinjoša]])</small> |'''{{bkw-big|SPA}}''' |'''71–69''' |{{bkw-big|ITA}} |{{bkw-big|RUS}} |'''78–72''' |{{bkw-big|SER}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2017 FIBA U-20 Eiropas čempionāts sievietēm|2017]] |{{flag|Portugal}}<br><small>([[Matosinjoša]])</small> |'''{{bkw-big|SPA}}''' |'''73–63''' |{{bkw-big|SVN}} |{{bkw-big|RUS}} |'''80–59''' |{{bkw-big|FRA}} |- |[[2018 FIBA U-20 Eiropas čempionāts sievietēm|2018]] |{{flag|Ungārija}}<br><small>([[Šoprona]])</small> |'''{{bkw-big|SPA}}''' |'''69–50''' |{{bkw-big|SRB}} |{{bkw-big|NED}} |'''65–60''' |{{bkw-big|ITA}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2019 FIBA U-20 Eiropas čempionāts sievietēm|2019]] |{{flag|Čehija}}<br><small>([[Klatova]])</small> |'''{{bkw-big|ITA}}''' |'''70–67''' |{{bkw-big|RUS}} |{{bkw-big|FRA}} |'''50–34''' |{{bkw-big|BEL}} |- |2020 |{{flag|Ungārija}}<br><small>([[Šoprona]])</small> |colspan=6|''Atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmiju Ungārijā]]'' |-style="background:#D0E6FF;" |2021 |{{flag|Ungārija}}<br><small>([[Šoprona]])</small> |colspan=6|''Atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Eiropā ''<ref name="cancelled21">{{cite news |title=FIBA Europe Board approves alternative format for Youth Competitions, new dates for Small Countries Championships |url=http://www.fiba.basketball/news/fiba-europe-board-approves-alternative-format-for-youth-competitions-new-dates-for-small-countries-championships |access-date=21 July 2021 |work=[[FIBA]] |date=11 May 2021}}</ref> |- |[[2022 FIBA U-20 Eiropas čempionāts sievietēm|2022]] |{{flag|Ungārija}}<br><small>([[Šoprona]])</small> |'''{{bkw-big|SPA}}''' |'''47–42''' |{{bkw-big|CZE}} |{{bkw-big|ITA}} |'''64–48''' |{{bkw-big|FRA}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2023 FIBA U-20 Eiropas čempionāts sievietēm|2023]] |{{flag|Lietuva}}<br><small>([[Klaipēda]], [[Viļņa]])</small> |'''{{bkw-big|FRA}}''' |'''85–59''' |{{bkw-big|LAT}} |{{bkw-big|SPA}} |'''94–36''' |{{bkw-big|SRB}} |- |[[2024 FIBA U-20 Eiropas čempionāts sievietēm|2024]] |{{flag|Lietuva}}<br><small>([[Klaipēda]])</small> |'''{{bkw-big|FRA}}''' |'''85–75''' |{{bkw-big|SPA}} |{{bkw-big|ITA}} |'''70–48''' |{{bkw-big|GER}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2025 FIBA U-20 Eiropas čempionāts sievietēm|2025]] |{{flag|Portugāle}}<br><small>([[Matoziņoša]])</small> |'''{{bkw-big|ESP}}''' |'''102–50''' |{{bkw-big|LTU}} |{{bkw-big|ITA}} |'''84–51''' |{{bkw-big|SWE}} |- |[[2026 FIBA U-20 Eiropas čempionāts sievietēm|2026]] |{{flag|Lietuva}}<br><small>([[Alīta]], [[Klaipēda]])</small> |'''{{bkw-big|FRA}}''' |'''79–66''' |{{bkw-big|ISR}} |{{bkw-big|ESP}} |'''81–59''' |{{bkw-big|BEL}} |} ===Medaļas=== {{Medals table | caption = | host = | show_limit = | remaining_text = | flag_template = bkw | event = | source = | gold_ESP = 10 | silver_ESP = 4 | bronze_ESP = 2 | gold_RUS = 5 | silver_RUS = 4 | bronze_RUS = 2 | gold_FRA = 6 | silver_FRA = 3 | bronze_FRA = 4 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 2 | bronze_ITA = 4 | gold_CZE = 1 | silver_CZE = 2 | bronze_CZE = 1 | gold_SRB = 0 | silver_SRB = 2 | bronze_SRB = 1 | gold_POL = 0 | silver_POL = 1 | bronze_POL = 1 | gold_HUN = 0 | silver_HUN = 1 | bronze_HUN = 0 | gold_SVN = 0 | silver_SVN = 1 | bronze_SVN = 0 | gold_LAT = 0 | silver_LAT = 1 | bronze_LAT = 3 | gold_TUR = 0 | silver_TUR = 0 | bronze_TUR = 2 | gold_NED = 0 | silver_NED = 0 | bronze_NED = 2 | gold_ROU = 0 | silver_ROU = 0 | bronze_ROU = 1 | gold_LTU = 0 | silver_LTU = 1 | bronze_LTU = 0 | gold_ISR = 0 | silver_ISR = 1 | bronze_ISR = 0 }} == B divīzija == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Spēle par zeltu !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- style="background:#D0E6FF;" |2005 |{{flag|Lietuva}} |'''{{bkw-big|ISR}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|BUL}} |{{bkw-big|LTU}} |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|SLO}} |- |2006 |{{flag|Lietuva}} |'''{{bkw-big|BLR}}''' |'''66—58''' |{{bkw-big|SCG}} |{{bkw-big|SVK}} |'''84—52''' |{{bkw-big|GBR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2007 |{{flag|Lietuva}} |'''{{bkw-big|MNE}}''' |'''83—64''' |{{bkw-big|LTU}} |{{bkw-big|GBR}} |'''79—73''' |{{bkw-big|POR}} |- |2008 |{{flag|Polija}} |'''{{bkw-big|SWE}}''' |'''64—60''' |{{bkw-big|POL}} |{{bkw-big|HUN}} |'''56—54''' |{{bkw-big|SVK}} |- style="background:#D0E6FF;" |2009 |{{flag|Maķedonija}} |'''{{bkw-big|NED}}''' |'''59—53''' |{{bkw-big|ROU}} |{{bkw-big|BEL}} |'''94—81''' |{{bkw-big|SVK}} |- |2010 |{{flag|Maķedonija}} |'''{{bkw-big|GBR}}''' |'''47—46''' |{{bkw-big|SVK}} |{{bkw-big|CZE}} |'''61—47''' |{{bkw-big|POR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2011 |{{flag|Maķedonija}} |'''{{bkw-big|SWE}}''' |'''64—55''' |{{bkw-big|POR}} |{{bkw-big|GRE}} |'''60—59''' |{{bkw-big|CZE}} |- |2012 |{{flag|Čehija}} |'''{{bkw-big|GRE}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|GER}} |{{bkw-big|HUN}} |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|ROU}} |- style="background:#D0E6FF;" |2013 |{{flag|Bulgārija}} |'''{{bkw-big|BEL}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|CZE}} |{{bkw-big|LAT}} |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|POR}} |- |2014 |{{flag|Bulgārija}} |'''{{bkw-big|GER}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|HUN}} |{{bkw-big|POR}} |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|LTU}} |- style="background:#D0E6FF;" |2015 |{{flag|Melnkalne}} |'''{{bkw-big|BIH}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|GRE}} |{{bkw-big|SWE}} |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|MNE}} |- |2016 |{{flag|Melnkalne}} |'''{{bkw-big|SLO}}''' |'''62—45''' |{{bkw-big|LTU}} |{{bkw-big|HUN}} |'''50—49''' |{{bkw-big|CZE}} |- style="background:#D0E6FF;" |2017 |{{flag|Izraēla}} |'''{{bkw-big|GER}}''' |'''60—54''' |{{bkw-big|SVK}} |{{bkw-big|CRO}} |'''60—51''' |{{bkw-big|BLR}} |- |2018 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bkw-big|CZE}}''' |'''68—47''' |{{bkw-big|BLR}} |{{bkw-big|LTU}} |'''53—48''' |{{bkw-big|ROU}} |- style="background:#D0E6FF;" |2019 |{{flag|Kosova}} |'''{{bkw-big|BUL}}''' |'''80—75''' |{{bkw-big|FIN}} |{{bkw-big|IRE}} |'''60—57''' |{{bkw-big|GBR}} |- |2020 |{{flag2|Izraēla}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Izraēlā. |- style="background:#D0E6FF;" |2021 |{{flag2|Ziemeļmaķedonija}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Eiropā. |- |2022 |{{flag|Ziemeļmaķedonija}} |'''{{bkw-big|MNE}}''' |'''98—56''' |{{bkw-big|TUR}} |{{bkw-big|ISR}} |'''82—64''' |{{bkw-big|SLO}} |- style="background:#D0E6FF;" |2023 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bkw-big|SLO}}''' |'''57—47''' |{{bkw-big|GER}} |{{bkw-big|NED}} |'''68—51''' |{{bkw-big|SUI}} |- |2024 |{{flag|Bulgārija}} |'''{{bkw-big|NED}}''' |'''80—65''' |{{bkw-big|BEL}} |{{bkw-big|CZE}} |'''77—52''' |{{bkw-big|ISL}} |- style="background:#D0E6FF;" |2025 |{{flag|Ungārija}} |'''{{bkw-big|HUN}}''' |'''71—44''' |{{bkw-big|SRB}} |{{bkw-big|CRO}} |'''82—78''' |{{bkw-big|BUL}} |- |2026 |{{flag|Bulgārija}} |'''{{bkw-big|POR}}''' |'''78—43''' |{{bkw-big|GRE}} |{{bkw-big|MNE}} |'''70—55''' |{{bkw-big|SVK}} |} ==== Medaļas ==== {{Medals table | caption = | host = | show_limit = | remaining_text = | flag_template = bkw | event = | source = | gold_GER = 2 | silver_GER = 2 | bronze_GER = 0 | gold_SWE = 2 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 1 | gold_MNE = 2 | silver_MNE = 0 | bronze_MNE = 1 | gold_SLO = 2 | silver_SLO = 0 | bronze_SLO = 0 | gold_GRE = 1 | silver_GRE = 2 | bronze_GRE = 1 | gold_CZE = 1 | silver_CZE = 1 | bronze_CZE = 2 | gold_BUL = 1 | silver_BUL = 1 | bronze_BUL = 0 | gold_BLR = 1 | silver_BLR = 1 | bronze_BLR = 0 | gold_BEL = 1 | silver_BEL = 1 | bronze_BEL = 1 | gold_GBR = 1 | silver_GBR = 0 | bronze_GBR = 1 | gold_ISR = 1 | silver_ISR = 0 | bronze_ISR = 1 | gold_NED = 2 | silver_NED = 0 | bronze_NED = 1 | gold_BIH = 1 | silver_BIH = 0 | bronze_BIH = 0 | gold_LTU = 0 | silver_LTU = 2 | bronze_LTU = 2 | gold_SVK = 0 | silver_SVK = 2 | bronze_SVK = 1 | gold_HUN = 1 | silver_HUN = 1 | bronze_HUN = 3 | gold_POR = 1 | silver_POR = 1 | bronze_POR = 1 | gold_FIN = 0 | silver_FIN = 1 | bronze_FIN = 0 | gold_POL = 0 | silver_POL = 1 | bronze_POL = 0 | gold_ROU = 0 | silver_ROU = 1 | bronze_ROU = 0 | gold_SCG = 0 | silver_SCG = 1 | bronze_SCG = 0 | gold_TUR = 0 | silver_TUR = 1 | bronze_TUR = 0 | gold_CRO = 0 | silver_CRO = 0 | bronze_CRO = 2 | gold_IRL = 0 | silver_IRL = 0 | bronze_IRL = 1 | gold_LAT = 0 | silver_LAT = 0 | bronze_LAT = 1 | gold_SRB = 0 | silver_SRB = 1 | bronze_SRB = 0 }} == Ārējās saites == * [http://www.fibaeurope.com FIBA Europe mājaslapa] {{en ikona}} {{Basketbols Eiropā}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] rttj4sortbkapntk5xxwmvqx3a3uqcw Parlamentārais sekretārs (Latvija) 0 99373 4523491 4510394 2026-09-17T06:41:27Z Biafra 13794 /* Ministru prezidenta parlamentārie sekretāri */ atj. 4523491 wikitext text/x-wiki '''Parlamentārais sekretārs''' [[Latvija|Latvijā]] ir politiska valsts amatpersona, kas uztur [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] locekļa (ministra) saikni ar [[Saeima|Saeimu]] un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/jl-ministri-atteiksies-no-parlamentarajiem-sekretariem Jaunā laika ministri atteiksies no parlamentārajiem sekretāriem] Diena.lv</ref> Parlamentāro sekretāru izrauga ministrs, tam ir tiesības pārstāvēt ministru, dot rīkojumus ministrijas un to pakļautībās esošu iestāžu amatpersonām. Tas ir otra augstākā politiskā amatpersona katrā ministrijā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/otra-augstaka-amatpersona-uzticama-ministram-14077097|title=Otra augstākā amatpersona, uzticama ministram|last=Egle|first=Ināra|website=www.diena.lv|access-date=2020-09-01|date=2014-11-13}}</ref> Pēc Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. un 25. pantā, ministrs uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru no Saeimas deputātu vai sava biroja amatpersonu vidus. Šis postenis tiek parasti uzticēts partijas vadībai uzticīgam, aktīvam cilvēkam, kuram vēlēšanās nav paveicies.<ref name=":0" /> Ja parlamentāro sekretāru izvēlē no deputātiem, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu pēc savas izvēles.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|last=|first=|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-09-01|date=2008-05-15|language=lv}}</ref> Parlamentārā sekretāra funkcijas ir noteiktas Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. pantā<ref name=":1" /> (spēkā no 01.07.2008.) un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 22. pantā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=63545|title=Valsts pārvaldes iekārtas likums|last=|first=|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-09-01|date=2002-06-06|language=lv}}</ref> (spēkā no 01.01.2003).<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/e-konsultacijas/13553-parlamentara-sekretara-funkcijas-2018|title=Parlamentārā sekretāra funkcijas|last=Brikmane|first=Edīte|website=lvportals.lv|access-date=2020-09-01|date=2018-01-12|language=lv}}</ref> Pēc [[Saeimas kārtības ruļļis|Saeimas kārtības ruļļa]] 95. panta pirmās daļas 6. punkta ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā. Priekšlikumu, kuru iesniedzis ministrijas parlamentārais sekretārs, var atsaukt tikai attiecīgais ministrs.<ref name=":2" /> Parlamentārajam sekretāram ir būtiska loma valsts budžeta izskatīšanas laikā, jo Saeimas komisijās jāaizstāv nozares budžets.<ref name=":0" /> == Parlamentārie sekretāri == === [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Krists Avots]]''' ([[Apvienotais saraksts]] <small>([[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]])</small>, kopš 2026) Bijušie: * [[Karina Ploka]] ([[Vienotība]], 2025—2026) * [[Dace Kļaviņa]] ([[Vienotība]], 2024—2025) * [[Jānis Patmalnieks]] ([[Vienotība]], 2022—2024) * [[Evika Siliņa]] ([[Vienotība]], 2019—2022) * [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2016—2019) * [[Rihards Kols]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2015) * [[Jānis Bordāns]] ([[Pilsoniskā savienība]], 2010). === [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Liene Gātere]]''' ([[Progresīvie]], kopš 2025) Bijušie: * [[Atis Švinka]] ([[Progresīvie]], 2023—2025) * [[Jānis Eglīts]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]],</small> 2022—2023) * [[Baiba Bļodniece]] ([[Attīstībai/Par]] <small>([[Latvijas Attīstībai|LA]])</small>, 2020—2022) * [[Mārtiņš Staķis]] ([[Attīstībai/Par]] <small>([[Kustība Par]])</small>, 2019—2020) * [[Viesturs Silenieks]] ([[ZZS]] <small>([[LZP]])</small>, 2017—2019) * [[Andrejs Panteļējevs]] ([[ZZS]] <small>([[LZP]])</small>, 2014—2017) * [[Veiko Spolītis]] ([[Vienotība]], 2010—2014) * [[Kārlis Šadurskis]] ([[Pilsoniskā savienība]], 2009—2010) * [[Jānis Porietis]] ([[Tautas partija]], 2008—?) * [[Linda Mūrniece]] ([[Jaunais laiks]], 2005—2006) * [[Juris Dalbiņš]] ([[Tautas partija]], 2004—2005) * [[Normunds Pēterkops]] ([[TB/LNNK]], 2000—2001) * [[Paulis Kļaviņš]] ([[KDS]], 1997—?) === [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Artjoms Uršuļskis]]''' ([[Vienotība]], kopš 2025) Bijušie: * [[Dace Melbārde]] ([[Vienotība]], 2024—2025) * [[Reinis Brusbārdis]] ([[Vienotība]], 2023—2024) * [[Gunda Reire]] ([[Vienotība]], 2022—2023) * [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] ([[Vienotība]], 2016—2022) * [[Viktors Makarovs]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2011—2014) * [[Ēriks Zunda]] ([[Tautas partija]], 2006—2010) * [[Silva Golde]] ([[Tautas partija]], 2004—2005) * [[Kārlis Leiškalns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—2002) * [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998, 2002—2004) * [[Olafs Brūvers]] ([[DP Saimnieks]], 1997) * [[Mārtiņš Virsis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1995) === [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Jurģis Miezainis]]''' ([[ZZS]] <small>([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])</small>, kopš 2023) Bijušie: * [[Andris Čuda]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], 2022—2023) * [[Ilze Indriksone]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], 2021—2022) * [[Jānis Vitenbergs]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], 2021) * [[Jurģis Miezainis]] ([[KPV LV]], 2019—2021) * [[Krists Bergans-Berģis]] ([[KPV LV]], 2019) * [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2017—2019) * [[Vilnis Ķirsis]] ([[Vienotība]], 2016—2017) * [[Edgars Putra]] ([[ZZS]] <small>([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])</small>, 2014—2016) * [[Ilona Platonova]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2014) * [[Vilnis Ķirsis]] ([[Zatlera Reformu partija]], 2011—2014) * [[Klāvs Olšteins]] ([[Vienotība]] <small>([[Jaunais laiks]])</small>, 2010—2011) * [[Artūrs Bergholcs]] * [[Dzintars Zaķis]] ([[Jaunais laiks]], 2004—2006) * [[Krišjānis Peters]] ([[LPP/LC|LPP]], 2002—2004) * [[Aivars Tiesnesis]] ([[Tautas partija]], 2001—2002) * [[Edgars Zalāns]] ([[Tautas partija]], 2000—2001) * [[Valdis Nagobads]] ([[DP Saimnieks]], 1997—?) * [[Inese Vaidere]] ([[TB/LNNK]], 1996—1997) === [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Edgars Putra]]''' ([[Apvienotais saraksts|AS]] <small>([[Liepājas partija]])</small>, kopš 2026) Bijušie: * [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2025—2026) * [[Karina Ploka]] ([[Vienotība]], 2022—2025) * [[Atis Zakatistovs]] ([[KPV LV]], 2019—2022) * [[Edgars Putra]] ([[ZZS]] <small>([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])</small>, 2016—2019) * [[Arvils Ašeradens]] ([[Vienotība]], 2014—2016) * [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2014) * [[Lolita Čigāne]] ([[Vienotība]], 2013—2014) * [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]], 2011—2013) * [[Ilze Viņķele]] ([[Vienotība]] <small>([[Jaunais laiks]])</small>, 2010—2011) * [[Elita Šņepste]] ([[Tautas partija]], 2006—2009) * [[Ēriks Škapars]] ([[Jaunais laiks]], 2003—?) * [[Oskars Spurdziņš]] ([[Tautas partija]]), 2000—2002) * [[Edgars Zalāns]] ([[Tautas partija]]), 2000) * [[Pēteris Apinis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—?) * [[Andris Piebalgs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1994) * [[Aija Poča]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1994) === [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Edvīns Šnore]]''' ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], kopš 2026) Bijušie: * [[Igors Rajevs]] (bez partijas <small>(sākotnēji [[Apvienotais saraksts|AS]])</small>, 2022—2026) * [[Mārtiņš Šteins]] ([[Attīstībai/Par]] <small>([[Kustība Par]])</small>, 2021—2022) * [[Signe Bole]] (2019—2021) * [[Aldis Blumbergs]] ([[KPV LV]], 2019) * [[Evika Siliņa]] ([[Vienotība]], 2013—2019) * [[Edmunds Demiters]] ([[Zatlera Reformu partija]], 2011—2013) * [[Ivars Bandonis]] ([[Vienotība]] <small>([[Jaunais laiks]])</small>, 2010—2011) * [[Ziedonis Rubezis]] ([[Tautas partija]], 2007—2009)<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=168688 Par Z.Rubezi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111112032315/http://www.likumi.lv/doc.php?id=168688 |date={{dat|2011|11|12||bez}} }} Likumi.lv</ref><ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=189245 Par parlamentāro sekretāru atbrīvošanu no amata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221103120432/http://likumi.lv/doc.php?id=189245 |date={{dat|2022|11|03||bez}} }} Likumi.lv</ref> * [[Dainis Turlais]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—2007) * [[Linda Mūrniece]] ([[Jaunais laiks]], 2002—2004) * [[Aleksandrs Kiršteins]] ([[Tautas partija]], 2001—2002) * [[Juris Dalbiņš]] ([[Tautas partija]], 2000—2001) * [[Mārtiņš Bičevskis]] ([[Tautas partija]], 1999—2000) * [[Oskars Grīgs]] ([[TB/LNNK]], 1998—1999) * [[Kārlis Leiškalns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998) * [[Linards Muciņš]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1996) === [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Ieva Siliņa]]''' (kopš 2026) Bijušie: * [[Dāvis Mārtiņš Daugavietis]] ([[Vienotība]], 2025—2026) * [[Silvija Amatniece]] ([[Vienotība]], 2023—2025) * [[Sandis Riekstiņš]] ([[JKP]], 2021—2022) * [[Reinis Znotiņš]] ([[JKP]], 2020—2021) * [[Anita Muižniece]] ([[JKP]], 2019) * [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2016—2017) * [[Edvards Smiltēns]] ([[Vienotība]], 2014—2016) * [[Andis Geižāns]] ([[Vienotība]], 2014) * [[Kārlis Eņģelis]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2013—2014) * [[Inga Vanaga]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2011—2013) * [[Daiga Reča]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2010—2011) * [[Rolands Broks]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2007—2010)<ref>[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2008gads/01/02012008-01/ Iecelti parlamentārie sekretāri]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets</ref> * [[Tatjana Koķe]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2006—2007)<ref>[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2006gads/04/18042006/ Iecelta parlamentārā sekretāre]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets</ref> * [[Didzis Šēnbergs]] (2004—2006) * [[Anita Kalniņa]] (2003—2004) * [[Jānis Esta]] ([[Tautas partija]]), 2000—2002) * [[Oskars Spurdziņš]] ([[Tautas partija]]), 1999—2000) * [[Andris Tomašūns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1997—1999) * [[Dzintars Ābiķis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—?) === [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Einārs Cilinskis]]''' ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], kopš 2026) Bijuše * [[Jānis Irbe]] (bez partijas, 2023—2026) * [[Kārlis Šadurskis]] ([[Vienotība]], 2022—2023) === [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Ivars Āboliņš]]''' (—, kopš 2026) Bijušie: * [[Aleksandrs Kalējs (politiķis)|Aleksandrs Kalējs]] ([[Progresīvie]], 2025—2026) * [[Signe Grūbe]] ([[Progresīvie]], 2024—2025) * [[Agnese Lāce]] ([[Progresīvie]], 2023—2024) * [[Ritvars Jansons]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2020—2023) * [[Eva Juhņēviča]] (2019—2020) * [[Marika Zeimule]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2018—2019) * [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2018) * [[Rihards Kols]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014) * [[Inese Laizāne]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2011—2014) * [[Māris Bērziņš]] (2010—2011) * [[Elita Šņepste]] ([[Tautas partija]], 2009—2010) * [[Andrejs Radzevičs]] ([[Tautas partija]], 2006—2009) * [[Edgars Jaunups]] ([[Jaunais laiks]], 2003—2005) * [[Guntis Dambergs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—?) * [[Anta Rugāte]] ([[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]], 1996—1998){{nepieciešama atsauce}} * [[Irēna Folkmane]] (1993—?) === [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Krists Bergans-Berģis]]''' ([[ZZS]] <small>([[LSDSP]])</small>, kopš 2025) Bijušie: * [[Reinis Uzulnieks]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2023—2025) * [[Artjoms Uršuļskis]] ([[Vienotība]], 2022—2023) * [[Evita Zālīte-Grosa]] ([[Jaunā konservatīvā partija]], 2021—2022) * [[Krišs Lipšāns]] ([[KPV LV]], 2019—2021) * [[Roberts Spručs]] ([[KPV LV]], 2019) * [[Hosams Abu Meri]] ([[Vienotība]], 2016—2019) * [[Reinis Uzulnieks]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2014—2016) * [[Arvils Ašeradens]] ([[Vienotība]], 2011—2014) * [[Andrejs Staķis]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, ?—2011) * [[Uldis Augulis]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2008—2009) * [[Iveta Purne]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2007) * [[Gundars Daudze]] ([[ZZS]] <small>([[Latvijai un Ventspilij|LV]])</small>, 2006—2007) * [[Dita Lūka]] (2004—2006) * [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 1998—2000) * [[Roberts Jurdžs]] ([[TB/LNNK]], 1997—1998, 2000—2001) * [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—?, 1996—1997) === [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Kristaps Zaļais]]''' (kopš 2026) Bijušie: * [[Ģirts Dubkēvičs]] ([[Progresīvie]], 2023—2026) * [[Kaspars Gerhards]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2022—2023) * [[Linda Resine|Linda Medne]] ([[JKP]], 2022) * [[Jānis Butāns]] ([[JKP]], 2019—2022) * [[Edgars Tavars]] ([[ZZS]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small>, 2016—2019) * [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]], 2014—2016) * [[Viktors Valainis]] (2013—2014) * [[Klāvs Olšteins]] (2012—2013) * [[Dana Reizniece-Ozola]] ([[ZZS]] <small>([[Latvijai un Ventspilij|LV]])</small>, 2010—2011) * [[Artūrs Bergholcs]] (2009—?) * [[Vitālijs Aizbalts]] ([[LPP/LC]], 2006—2009) * [[Krišjānis Peters]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—2006) * [[Inga Piterniece]] * [[Vladimirs Makarovs]] ([[TB/LNNK]], 2002—?) * [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1997—?) * [[Ilma Čepāne]] (1993—1996) === [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: * '''[[Viesturs Vitovskis]]''' ([[Apvienotais Saraksts]], kopš 2026) Bijušie: * [[Lauma Paegļkalna]] ([[Jaunā Vienotība]] <small>([[Vienotība]])</small>, 2022—2026) * [[Andris Vītols]] ([[JKP]], 2020—2022) * [[Juris Jurašs]] ([[JKP]], 2019—2020) * [[Jānis Iesalnieks]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2019) * [[Gaidis Bērziņš]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2013—2014) * [[Aigars Lūsis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>([[Visu Latvijai!|VL]])</small>, 2012—2013) * [[Jānis Bordāns]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>([[Demokrātiskie patrioti|DP]])</small>, 2011—2012) * [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]] <small>([[SCP]])</small>, 2010—2011) * Reinis Bērziņš ([[Tautas partija]], 2009—2010) * [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]] ([[TB/LNNK]], 2006—2009) * [[Vjačeslavs Stepaņenko]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2006) * [[Edgars Jaunups]] ([[Jaunais laiks]], 2005—2006) * [[Vjačeslavs Stepaņeko]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004) * [[Didzis Šēnbergs]] (2003—2004) * [[Inese Birzniece]] (2002—2003) * [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 1998) * [[Romāns Apsītis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1994) === [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: Bijušie: * [[Artjoms Uršuļskis]] ([[Vienotība]], 2023—2025) * [[Ilmārs Dūrītis]] ([[Attīstībai/Par]] <small>([[Kustība Par]])</small>, 2019—2022) * [[Renārs Putniņš]] ([[Vienotība]], 2014—2019) * [[Liene Cipule]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>([[Demokrātiskie patrioti|DP]])</small>, 2011—2014) * [[Dagnija Staķe]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2010—2011) * [[Jānis Reirs]] ([[Jaunais laiks]], 2010) * [[Žanete Vasaraudze]] ([[Tautas partija]], 2007—?) * [[Ilze Stobova]] ([[Tautas partija]], 2006—2007) === [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības) ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''—''' <!-- (kopš 2026) --> Bijušie: * [[Jānis Patmalnieks]] ([[Jaunā Vienotība]] <small>([[Vienotība]])</small>, 2025—2026) * [[Ilze Dambīte-Damberga]] ([[Jaunā Vienotība]] <small>([[Kuldīgas novadam|KN]])</small>, 2024—2025) * [[Agnese Geduševa]] ([[Apvienotais saraksts]] <small>([[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]])</small>, 2022—2023) * [[Gatis Zamurs]] ([[Attīstībai/Par]] <small>([[Latvijas attīstībai|LA]])</small>, 2021—2022) * [[Dace Bluķe]] ([[Attīstībai/Par]] <small>([[Par!]])</small>, 2020—2021) * [[Artūrs Toms Plešs]] ([[Attīstībai/Par]] <small>([[Latvijas attīstībai|LA]])</small>, 2019—2020) * [[Jānis Eglīts]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2016—2019) * [[Edgars Tavars]] ([[ZZS]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small>, 2014—2016) * [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014) * [[Romāns Naudiņš]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014) * [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2011—2013) * [[Mārtiņš Martinsons]] ([[ZZS]], 2011) * [[Jānis Gailis (politiķis)|Jānis Gailis]] ([[TB/LNNK]], 2002—?) * [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 2000—?) * [[Normunds Pēterkops]] ([[TB/LNNK]], 1998—2000) * [[Aivars Priedītis]] ([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], 1993—1994) === [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] parlamentārie sekretāri === Šobrīd: '''[[Normunds Šmits]]''' ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, kopš 2023) Bijušie: * [[Edgars Putra]] ([[Apvienotais saraksts]] <small>([[Liepājas partija|LP]])</small>, 2022—2023) * [[Edgars Kronbergs]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2021—2022) * [[Jānis Grasbergs]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2019—2021) * [[Ringolds Arnītis]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2016—2019) * [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2014—2016) * [[Edvards Smiltēns]] ([[Vienotība]], 2011—2014) * [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2010—2011) * [[Ligita Silaraupa]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2007—?) * [[Uldis Augulis]] ([[ZZS]] <small>([[LZS]])</small>, 2006—2007) * [[Atis Slakteris]] ([[Tautas partija]])</small>, 1999—2000) * [[Māris Sprindžuks]] ([[Tautas partija]])</small>, 2000—2002) * [[Jevģenijs Zaščerinskis]] ([[LZS]], 1994—1998) * [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] ([[LZS]], 1993—1994) == Likvidēto un reorganizēto ministriju parlamentārie sekretāri == '''[[Latvijas Republikas Bērnu un ģimenes lietu ministrija|Bērnu un ģimenes lietu ministrija]]''' * [[Pēteris Simsons]] ([[LPP/LC]], 2006—2008)<ref>[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2006gads/03/17032006/ Iecelts parlamentārais sekretārs]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets</ref> * [[Almers Ludviks]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—?) '''[[Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija|Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]]''' * [[Guntis Gūtmanis]] ([[Tautas partija]], 2009—2010) * [[Māris Krastiņš]] ([[Tautas partija]], 2006—2009) * [[Andrejs Radzevičs]] ([[Tautas partija]], 2005—2006) '''[[Latvijas Republikas Valsts reformu ministrija|Valsts reformu ministrija]]''' * [[Kārlis Leiškalns]] (1994—1995) * [[Jānis Bunkšs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1994) '''[[Latvijas Republikas Vides ministrija|Vides ministrija]]''' * [[Žaneta Mikosa]] (?—2010) '''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās|Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās sekretariāts]]''' * [[Romāns Naudiņš]] ([[TB/LNNK]], 2008) * [[Ilze Viņķele]] ([[TB/LNNK]], 2006—2008) '''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās|Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts]]''' * [[Indra Grapmane]] (2006-?) * [[Anita Kalniņa]] (2006) * [[Ēriks Škapars]] ([[Jaunais laiks]], 2005) '''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts]]''' * [[Vjačeslavs Stepaņenko]] ([[LPP/LC]], 2008) * [[Didzis Šenbergs]] (?—2006) * [[Anna Ozola]] * [[Aleksandrs Brandavs]] * [[Ingrīda Labucka]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2003—2004) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Valsts sekretārs (Latvija)]] [[Kategorija:Latvijas politika|*]] [[Kategorija:Valsts pārvalde]] bioxkggf64ulcxy08aalrlzn7n8wl9s Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm 0 101161 4523249 4508732 2026-09-16T12:38:32Z Maiō T. 50087 Logo un mlapa 4523249 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm'' | aktuāla_sezona = 2026. gada U-18 Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm | logo = FIBA U18 Women's EuroBasket logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = [[1965. gads|1965]]. gadā | izj = | motto = | pirmā sez = | komandas = 16 (A Divīzija) | valsts = {{flag|Eiropa}} [[FIBA Europe]] | čempions_km = {{Bkw|Spānija}}<br />(7. tituli) | čempions_visv = {{Bkw|PSRS}} <br> (11 tituli) | mlapa = https://www.fiba.basketball/en/history/274-fiba-u18-womens-eurobasket }} '''Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm (juniorēm)''' ir [[Basketbols|basketbola]] turnīrs Eiropas sieviešu basketbola izlasēm, kuru sastāvā basketbolistes ir jaunākas par 18 gadiem. Čempionāts notiek kopš [[1965]]. gada. Turnīrs līdz [[2004]]. gadam tika organizēts ik pēc 2 gadiem, taču kopš [[2004]]. gada tas tiek organizēts katru gadu. Turnīru organizē [[FIBA Europe]]. == Rezultāti == === A divīzija === {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Spēle par zeltu !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- |[[1965. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1965]] |{{BUL}} |'''{{bkw-big|URS}}''' | |{{bkw-big|YUG}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} | |{{bkw-big|POL}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[1967. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1967]] |{{ITA}} |'''{{bkw-big|URS}}''' | |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|YUG}} | |{{bkw-big|BUL}} |- |[[1969. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1969]] |{{GER}} |'''{{bkw-big|URS}}''' | |{{bkw-big|BUL}} |{{bkw-big|YUG}} | |{{bkw-big|POL}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[1971. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1971]] |{{YUG}} |'''{{bkw-big|URS}}''' |'''76—52''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|BUL}} |'''62—52''' |{{bkw-big|ITA}} |- |[[1973. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1973]] |{{ITA}} |'''{{bkw-big|URS}}''' |'''68—47''' |{{bkw-big|YUG}} |{{bkw-big|ITA}} |'''50—48''' |{{bkw-big|BUL}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[1975. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1975]] |{{ESP}} |'''{{bkw-big|Czechoslovakia}}''' |'''53—48''' |{{bkw-big|POL}} |{{bkw-big|URS}} |'''80—57''' |{{bkw-big|BUL}} |- |[[1977. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1977]] |{{BUL}} |'''{{bkw-big|URS}}''' |'''96—53''' |{{bkw-big|POL}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''61—50''' |{{bkw-big|YUG}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[1979. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1979]] |{{ITA}} |'''{{bkw-big|URS}}''' | |{{bkw-big|HUN}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} | |{{bkw-big|YUG}} |- |[[1981. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1981]] |{{HUN}} |'''{{bkw-big|URS}}''' |'''74—61''' |{{bkw-big|FRA}} |{{bkw-big|BUL}} |'''90—59''' |{{bkw-big|HUN}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[1983. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1983]] |{{ITA}} |'''{{bkw-big|Czechoslovakia}}''' |'''90—80''' |{{bkw-big|URS}} |{{bkw-big|ITA}} |'''66—46''' |{{bkw-big|YUG}} |- |[[1984. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1984]] |{{ESP}} |'''{{bkw-big|YUG}}''' |'''67—61''' |{{bkw-big|URS}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''68—61''' |{{bkw-big|ESP}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[1986. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1986]] |{{ITA}} |'''{{bkw-big|URS}}''' |'''71—70''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|ITA}} |'''62—56''' |{{bkw-big|POL}} |- |[[1988. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1988]] |{{BUL}} |'''{{bkw-big|URS}}''' |'''73—56''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|YUG}} |'''82—58''' |{{bkw-big|BUL}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[1990. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1990]] |{{ESP}} |'''{{bkw-big|URS}}''' |'''79—76''' |{{bkw-big|ESP}} |{{bkw-big|ROU}} |'''67—65''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |- |[[1992. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1992]] |{{GRE}} |'''{{bkw-big|CIS}}''' |'''86—60''' |{{bkw-big|BUL}} |{{bkw-big|POL}} |'''67—62''' |{{bkw-big|FRA}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[1994. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1994]] |{{BUL}} |'''{{bkw-big|ITA}}''' |'''74—68''' |{{bkw-big|ESP}} |{{bkw-big|HUN}} |'''63—56''' |{{bkw-big|RUS}} |- |[[1996. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1996]] |{{SVK}} |'''{{bkw-big|RUS}}''' |'''69—59''' |{{bkw-big|SVK}} |{{bkw-big|CZE}} |'''66—50''' |{{bkw-big|ESP}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[1998. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1998]] |{{TUR}} |'''{{bkw-big|ESP}}''' |'''78—52''' |{{bkw-big|SVK}} |{{bkw-big|RUS}} |'''79—72''' |{{bkw-big|CZE}} |- |[[2000. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2000]] |{{POL}} |'''{{bkw-big|RUS}}''' |'''64—51''' |{{bkw-big|CZE}} |{{bkw-big|POL}} |'''75—44''' |{{bkw-big|LIT}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[2002. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2002]] |{{SVN}} |'''{{bkw-big|RUS}}''' |'''60—56''' |{{bkw-big|FRA}} |{{bkw-big|CZE}} |'''83—56''' |{{bkw-big|SVK}} |- |[[2004. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2004]] |{{SVK}} |'''{{bkw-big|RUS}}''' |'''77—59''' |{{bkw-big|ESP}} |{{bkw-big|HUN}} |'''73—63''' |{{bkw-big|SRB}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[2005. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2005]] |{{HUN}} |'''{{bkw-big|SRB}}''' |'''66—52''' |{{bkw-big|ESP}} |{{bkw-big|FRA}} |'''77—66''' |{{bkw-big|CZE}} |- |[[2006. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2006]] |{{ESP}} |'''{{bkw-big|ESP}}''' |'''78—74''' |{{bkw-big|SRB}} |{{bkw-big|SWE}} |'''62—57''' |{{bkw-big|CZE}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[2007. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2007]] |{{SRB}} |'''{{bkw-big|SRB}}''' |'''72—48''' |{{bkw-big|ESP}} |{{bkw-big|RUS}} |'''71—65''' |{{bkw-big|POL}} |- |[[2008. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2008]] |{{SVK}} |'''{{bkw-big|LIT}}''' |'''63—57''' |{{bkw-big|RUS}} |{{bkw-big|CZE}} |'''70—61''' |{{bkw-big|FRA}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[2009. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2009]] |{{SWE}} |'''{{bkw-big|ESP}}''' |'''64—54''' |{{bkw-big|FRA}} |{{bkw-big|SWE}} |'''67—54''' |{{bkw-big|CZE}} |- |[[2010. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2010]] |{{SVK}} |'''{{bkw-big|ITA}}''' |'''66—61''' |{{bkw-big|ESP}} |{{bkw-big|FRA}} |'''63—44''' |{{bkw-big|SVN}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2011. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2011]] |{{ROU}} |'''{{bkw-big|BEL}}''' |'''77—49''' |{{bkw-big|FRA}} |{{bkw-big|ESP}} |'''85—69''' |{{bkw-big|SWE}} |- |[[2012. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2012]] |{{ROU}} |'''{{bkw-big|FRA}}''' |'''65—61''' |{{bkw-big|RUS}} |{{bkw-big|SRB}} |'''59—46''' |{{bkw-big|NED}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2013]] |{{CRO}} |'''{{bkw-big|ESP}}''' |'''60—46''' |{{bkw-big|FRA}} | {{bkw-big|SRB}} | '''57—56''' | {{bkw-big|NED}} |- |[[2014. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2014]] |{{flag2|Portugal}} | {{bkw-big|RUS}} | '''57—53''' | {{bkw-big|FRA}} | {{bkw-big|ESP}} | '''74—69''' | {{bkw-big|SRB}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2015. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2015]] |{{SLO}} | '''{{bkw-big|ESP}}''' | '''76—60''' | {{bkw-big|FRA}} | {{bkw-big|RUS}} | '''71—52''' | {{bkw-big|ITA}} |- |[[2016. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2016]] |{{flag2|Ungārija}} | {{bkw-big|FRA}} | '''74—44''' | {{bkw-big|ESP}} | {{bkw-big|RUS}} | '''65—58''' | {{bkw-big|LAT}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2017. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2017]] |{{HUN}} | '''{{bkw-big|BEL}}''' | '''55—53''' | {{bkw-big|SRB}} | {{bkw-big|FRA}} | '''55—48''' | {{bkw-big|CZE}} |- |[[2018. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2018]] |{{ITA}} | {{bkw-big|GER}} | '''67—54''' | {{bkw-big|ESP}} | {{bkw-big|HUN}} | '''58—56''' | {{bkw-big|LAT}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2019. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2019]] |{{BIH}} | '''{{bkw-big|ITA}}''' | '''70—62''' | {{bkw-big|HUN}} | {{bkw-big|FRA}} | '''77—45''' | {{bkw-big|RUS}} |- |2020 |{{flag|Grieķija}} |colspan=6|''Atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Grieķijā|COVID-19 pandēmiju Grieķijā]]'' |-style="background:#D0E6FF;" |2021 |{{flag|Grieķija}} |colspan=6|''Atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Eiropā '' |- |[[2022. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2022]] |{{GRE}} | {{bkw-big|LIT}} | '''78—75''' | {{bkw-big|ESP}} | {{bkw-big|FRA}} | '''75—46''' | {{bkw-big|GER}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2023. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2023]] |{{TUR}} | '''{{bkw-big|SLO}}''' | '''63—61''' | {{bkw-big|FRA}} | {{bkw-big|ESP}} | '''80—52''' | {{bkw-big|SRB}} |- |[[2024. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2024]] |{{POR}} | '''{{bkw-big|FRA}}''' | '''80—70''' | {{bkw-big|ESP}} | {{bkw-big|SRB}} | '''72—56''' | {{bkw-big|ISR}} |-style="background:#D0E6FF;" |[[2025. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2025]] |{{ESP}} | '''{{bkw-big|ESP}}''' | '''81—72''' | {{bkw-big|FIN}} | {{bkw-big|FRA}} | '''72—47''' | {{bkw-big|BEL}} |- |[[2026. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2026]] |{{SWE}} | '''{{bkw-big|ESP}}''' | '''82—46''' | {{bkw-big|FRA}} | {{bkw-big|FIN}} | '''75—52''' | {{bkw-big|SRB}} |} ==== Medaļas ==== {{Medals table | caption = | host = | show_limit = | remaining_text = | flag_template = bkw | event = | source = | gold_URS = 11| silver_URS = 2 | bronze_URS = 1 | gold_ESP = 7 | silver_ESP = 10 | bronze_ESP = 3 | gold_RUS = 5 | silver_RUS = 2 | bronze_RUS = 4 | gold_ITA = 3 | silver_ITA = 0 | bronze_ITA = 3 | gold_FRA = 3 | silver_FRA = 9 | bronze_FRA = 6 | gold_TCH = 2 | silver_TCH = 3 | bronze_TCH = 4 | gold_BEL = 2 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 0 | gold_YUG = 1 | silver_YUG = 3 | bronze_YUG = 3 | gold_SRB = 1 | silver_SRB = 1 | bronze_SRB = 3 | gold_SCG = 1 | silver_SCG = 1 | bronze_SCG = 0 | gold_GER = 1 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 0 | gold_CIS = 1 | silver_CIS = 0 | bronze_CIS = 0 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 0 | bronze_SLO = 0 | gold_LTU = 2 | silver_LTU = 0 | bronze_LTU = 0 | gold_HUN = 0 | silver_HUN = 2 | bronze_HUN = 3 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 2 | bronze_BUL = 2 | gold_POL = 0 | silver_POL = 2 | bronze_POL = 2 | gold_SVK = 0 | silver_SVK = 2 | bronze_SVK = 0 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 1 | bronze_CZE = 3 | gold_FIN = 0 | silver_FIN = 1 | bronze_FIN = 1 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 2 | gold_ROU = 0 | silver_ROU = 0 | bronze_ROU = 1 }} === B divīzija === {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Spēle par zeltu !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- style="background:#D0E6FF;" |2005 |{{flag|Bosnija un Hercegovina}} |'''{{bkw-big|BLR}}''' |'''65–46''' |{{bkw-big|SWE}} |{{bkw-big|LAT}} |'''53–44''' |{{bkw-big|EST}} |- |2006 |{{flag|Itālija}} |'''{{bkw-big|ITA}}''' |'''63–59''' |{{bkw-big|UKR}} |{{bkw-big|CRO}} |'''66–51''' |{{bkw-big|LAT}} |- style="background:#D0E6FF;" |2007 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bkw-big|CRO}}''' |'''70–59''' |{{bkw-big|ROU}} |{{bkw-big|EST}} |'''66–49''' |{{bkw-big|LAT}} |- |2008 |{{flag|Maķedonija}} |'''{{bkw-big|LAT}}''' |'''96–64''' |{{bkw-big|BEL}} |{{bkw-big|SLO}} |'''80–66''' |{{bkw-big|GRE}} |- style="background:#D0E6FF;" |2009 |{{flag|Izraēla}} |'''{{bkw-big|HUN}}''' |'''60–47''' |{{bkw-big|SLO}} |{{bkw-big|GER}} |'''79–62''' |{{bkw-big|ISR}} |- |2010 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bkw-big|ROU}}''' |'''63–61''' |{{bkw-big|NED}} |{{bkw-big|GRE}} |'''52–48''' |{{bkw-big|BLR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2011 |{{flag|Ungārija}} |'''{{bkw-big|CRO}}''' |'''61–49''' |{{bkw-big|GRE}} |{{bkw-big|LAT}} |'''71–64''' |{{bkw-big|FIN}} |- |2012 |{{flag|Maķedonija}} |'''{{bkw-big|BLR}}''' |'''76–74''' |{{bkw-big|ENG}} |{{bkw-big|POR}} |'''68–57''' |{{bkw-big|HUN}} |- style="background:#D0E6FF;" |2013 |{{flag|Ungārija}} |'''{{bkw-big|POL}}''' |'''60–55''' |{{bkw-big|BEL}} |{{bkw-big|LTU}} |'''59–56''' |{{bkw-big|LAT}} |- |2014 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bkw-big|HUN}}''' |'''58–52''' |{{bkw-big|EST}} |{{bkw-big|ISR}} |'''71–64''' |{{bkw-big|LAT}} |- style="background:#D0E6FF;" |2015 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bkw-big|SVK}}''' |'''49–45''' |{{bkw-big|LAT}} |{{bkw-big|TUR}} |'''60–49''' |{{bkw-big|SWE}} |- |2016 |{{flag|Bosnija un Hercegovina}} |'''{{bkw-big|SWE}}''' |'''62–47''' |{{bkw-big|GRE}} |{{bkw-big|BIH}} |'''82–67''' |{{bkw-big|ISL}} |- style="background:#D0E6FF;" |2017 |{{flag|Īrija}} |'''{{bkw-big|GER}}''' |'''67–43''' |{{bkw-big|IRL}} |{{bkw-big|POL}} |'''64–50''' |{{bkw-big|GBR}} |- |2018 |{{flag|Austrija}} |'''{{bkw-big|LTU}}''' |'''86–71''' |{{bkw-big|BLR}} |{{bkw-big|ISR}} |'''63–51''' |{{bkw-big|TUR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2019 |{{flag|Ziemeļmaķedonija}} |'''{{bkw-big|FIN}}''' |'''63–56''' |{{bkw-big|GRE}} |{{bkw-big|TUR}} |'''65–57''' |{{bkw-big|SWE}} |- |2020 |{{flag|Austrija}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Austrijā. |- style="background:#D0E6FF;" |2021 |{{flag|Austrija}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Eiropā. |- |2022 |{{flag|Austrija}} |'''{{bkw-big|SLO}}''' |'''59–44''' |{{bkw-big|POR}} |{{bkw-big|SRB}} |'''62–50''' |{{bkw-big|SVK}} |- style="background:#D0E6FF;" |2023 |{{flag|Bulgārija}} |'''{{bkw-big|CRO}}''' |'''93–66''' |{{bkw-big|LUX}} |{{bkw-big|GRE}} |'''68–44''' |{{bkw-big|BIH}} |- |2024 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bkw-big|MNE}}''' |'''63–58''' |{{bkw-big|CZE}} |{{bkw-big|GRE}} |'''70–51''' |{{bkw-big|BUL}} |- style="background:#D0E6FF;" |2025 |{{flag|Lietuva}} |'''{{bkw-big|SWE}}''' |'''77–69''' |{{bkw-big|GER}} |{{bkw-big|CRO}} |'''88–83''' |{{bkw-big|LTU}} |- |2026 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bkw-big|ISR}}''' |'''85–66''' |{{bkw-big|ROU}} |{{bkw-big|LTU}} |'''71–64''' |{{bkw-big|AUT}} |} ==== Medaļas ==== {{Medals table | caption = | host = | show_limit = | remaining_text = | flag_template = bkw | event = | source = | gold_CRO = 3 | silver_CRO = 0 | bronze_CRO = 2 | gold_BLR = 2 | silver_BLR = 1 | bronze_BLR = 0 | gold_HUN = 2 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 0 | gold_LAT = 1 | silver_LAT = 1 | bronze_LAT = 2 | gold_ROU = 1 | silver_ROU = 2 | bronze_ROU = 0 | gold_SWE = 2 | silver_SWE = 1 | bronze_SWE = 0 | gold_GER = 1 | silver_GER = 1 | bronze_GER = 1 | gold_LTU = 1 | silver_LTU = 0 | bronze_LTU = 2 | gold_POL = 1 | silver_POL = 0 | bronze_POL = 1 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 0 | bronze_ITA = 0 | gold_SVK = 1 | silver_SVK = 0 | bronze_SVK = 0 | gold_FIN = 1 | silver_FIN = 1 | bronze_FIN = 0 | gold_GRE = 0 | silver_GRE = 3 | bronze_GRE = 3 | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 2 | bronze_BEL = 0 | gold_EST = 0 | silver_EST = 1 | bronze_EST = 1 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 1 | bronze_SLO = 1 | gold_ENG = 0 | silver_ENG = 1 | bronze_ENG = 0 | gold_IRL = 0 | silver_IRL = 1 | bronze_IRL = 0 | gold_LUX = 0 | silver_LUX = 1 | bronze_LUX = 0 | gold_NED = 0 | silver_NED = 1 | bronze_NED = 0 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 1 | bronze_UKR = 0 | gold_ISR = 1 | silver_ISR = 0 | bronze_ISR = 2 | gold_POR = 0 | silver_POR = 1 | bronze_POR = 1 | gold_TUR = 0 | silver_TUR = 0 | bronze_TUR = 2 | gold_BIH = 0 | silver_BIH = 0 | bronze_BIH = 1 | gold_SRB = 0 | silver_SRB = 0 | bronze_SRB = 1 | gold_MNE = 1 | silver_MNE = 0 | bronze_MNE = 0 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 1 | bronze_CZE = 0 }} === C divīzija === {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Spēle par zeltu !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- |1997 |{{flag|Malta}} |'''{{bkw-big|IRL}}''' |'''69–58''' |{{bkw-big|ENG}} |{{bkw-big|ARM}} |'''89–78''' |{{bkw-big|SCO}} |- style="background:#D0E6FF;" |1999 |{{flag|Kipra}} |'''{{bkw-big|SCO}}''' |'''67–49''' |{{bkw-big|AND}} |{{bkw-big|ARM}} |'''67–62''' |{{bkw-big|CYP}} |- |2001 |{{flag|Kipra}} |'''{{bkw-big|CYP}}''' |'''67–57''' |{{bkw-big|LUX}} |{{bkw-big|SCO}} |'''54–45''' |{{bkw-big|ISL}} |- style="background:#D0E6FF;" |2003 |{{flag|Islande}} |'''{{bkw-big|ISL}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|SCO}} |{{bkw-big|AND}} |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|MLT}} |- |2005 |{{flag|Skotija}} |'''{{bkw-big|SCO}}''' |'''59–57''' |{{bkw-big|LUX}} |{{bkw-big|ALB}} |'''72–62''' |{{bkw-big|MLT}} |- style="background:#D0E6FF;" |2007 |{{flag|Malta}} |'''{{bkw-big|MLT}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|AND}} |{{bkw-big|MON}} |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|LUX}} |- |2009 |{{flag|Malta}} |'''{{bkw-big|LUX}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|MON}} |{{bkw-big|MLT}} |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|MDA}} |- style="background:#D0E6FF;" |2013 |{{flag|Andora}} |'''{{bkw-big|AND}}''' |'''51–41''' |{{bkw-big|MLT}} |{{bkw-big|WAL}} |'''66–39''' |{{bkw-big|GIB}} |- |2014 |{{flag|Andora}} |'''{{bkw-big|CYP}}''' |'''67–53''' |{{bkw-big|MLT}} |{{bkw-big|AND}} |'''56–47''' |{{bkw-big|GIB}} |- style="background:#D0E6FF;" |2015 |{{flag|Gibraltārs}} |'''{{bkw-big|SCO}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|MLT}} |{{bkw-big|WAL}} |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|AND}} |- |2016 |{{flag|Gruzija}} |'''{{bkw-big|ARM}}''' |'''66–32''' |{{bkw-big|GEO}} |{{bkw-big|MLT}} |'''71–63''' |{{bkw-big|AND}} |- style="background:#D0E6FF;" |2017 |{{flag|Malta}} |'''{{bkw-big|CYP}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|ARM}} |{{bkw-big|MLT}} |'''Grupu turnīrs''' |{{bkw-big|GIB}} |- |2018 |{{flag|Andora}} |{{bkw-big|GIB}} |'''56-49''' |{{bkw-big|MLT}} |{{bkw-big|AND}} |'''55-41''' |{{bkw-big|MDA}} |- style="background:#D0E6FF;" |2019 |{{flag|Andora}} |{{bkw-big|ARM}} |'''79-73''' |{{bkw-big|MLT}} |{{bkw-big|GEO}} |'''72-45''' |{{bkw-big|AND}} |- |2020 |{{flag|Andora}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Andorā. |- style="background:#D0E6FF;" |2021 |{{flag|Andora}} | colspan=6| Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Eiropā. |- |2022 |{{flag|Andora}} | '''{{Bkw-big|GEO}}''' | '''61-37''' | {{Bkw-big|MLT}} | {{Bkw-big|ALB}} | '''79-73''' | {{Bkw-big|AND}} |- style="background:#D0E6FF;" |2023'' |{{flag|Albānija}} |'''{{Bkw-big|MLT}}''' |'''56–47''' |{{Bkw-big|ALB}} |{{bkw-big|ARM}} |'''81–66''' |{{Bkw-big|AND}} |- |2024 |{{flag|Kosova}} |'''{{Bkw-big|KOS}}''' |'''75–65''' |{{Bkw-big|AZE}} |{{bkw-big|ALB}} |'''70–55''' |{{Bkw-big|CYP}} |- style="background:#D0E6FF;" |2025 |{{flag|Andora}} |'''{{Bkw-big|GEO}}''' |'''63–60''' |{{Bkw-big|ARM}} |{{bkw-big|MLT}} |'''80–56''' |{{Bkw-big|ALB}} |- |2026 |{{flag|Kosova}} |'''{{Bkw-big|MLT}}''' |'''56–35''' |{{Bkw-big|CYP}} |{{bkw-big|KOS}} |'''74–58''' |{{Bkw-big|GEO}} |} ==== Medaļas ==== {{Medals table | caption = | host = | show_limit = | remaining_text = | flag_template = bkw | event = | source = | gold_SCO = 3 | silver_SCO = 1 | bronze_SCO = 1 | gold_ARM = 2 | silver_ARM = 2 | bronze_ARM = 3 | gold_CYP = 3 | silver_CYP = 1 | bronze_CYP = 0 | gold_MLT = 3 | silver_MLT = 6 | bronze_MLT = 4 | gold_AND = 1 | silver_AND = 2 | bronze_AND = 3 | gold_LUX = 1 | silver_LUX = 2 | bronze_LUX = 0 | gold_GIB = 1 | silver_GIB = 0 | bronze_GIB = 0 | gold_ISL = 1 | silver_ISL = 0 | bronze_ISL = 0 | gold_IRL = 1 | silver_IRL = 0 | bronze_IRL = 0 | gold_MON = 0 | silver_MON = 1 | bronze_MON = 1 | gold_ENG = 0 | silver_ENG = 1 | bronze_ENG = 0 | gold_GEO = 2 | silver_GEO = 1 | bronze_GEO = 1 | gold_WAL = 0 | silver_WAL = 0 | bronze_WAL = 2 | gold_ALB = 0 | silver_ALB = 1 | bronze_ALB = 3 | gold_KOS = 1 | silver_KOS = 0 | bronze_KOS = 1 | gold_AZE = 0 | silver_AZE = 1 | bronze_AZE = 0 }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20061013055340/http://www.fibaeurope-u18women.com/en/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Basketbols Eiropā}} [[Kategorija:Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] 5evfjgr8ho9l06qqpm7mrbvo9ia1jpj Andris Vītoliņš 0 102249 4523534 4396783 2026-09-17T11:54:18Z Semigall 8687 4523534 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Andris Vītoliņš | image =Andris Vītoliņš (23745979284).jpg | image_size = | caption = 2016. gads, Vītoliņš vēsturisko zīmējumu atjaunošanā uz barikāžu laika betona blokiem pie Saeimas | birth_date = {{Birth date and age|1975|09|28}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | nationality = latvietis | field = glezniecība, scenogrāfija, pedagoģija | training = | alma_mater = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | movement = laikmetīgā glezniecība | notable_works = Industriālās ainavas sērijas, *End of Abendland*, *Architecture and Morality* | awards = * Jāņa Baltvilka balvas nominācija (2006) * Speciālbalva ''Zelta ābele'' konkursā (2005) * Delfi.lv balva (2005) * Gada balva žurnālā ''Latvijas Arhitektūra'' (2004) | patrons = | spouse = }} '''Andris Vītoliņš''' (dzimis 1975. gada 28. septembrī [[Liepāja|Liepājā]]) ir latviešu [[gleznotājs]], [[scenogrāfs]] un pedagogs, [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s profesors un kopš 2017. gada — prorektors administratīvajā un radošajā darbā. == Biogrāfija == Vītoliņš studējis Latvijas Mākslas akadēmijā Pedagoģijas, Dizaina un Vizuālās komunikācijas nodaļās, 2007. gadā iegūstot profesionālo maģistra grādu glezniecībā. Kopš 2007. gada viņš strādā LMA kā docētājs, bet no 2012. līdz 2017. gadam vadījis Glezniecības katedru. 2017. gadā ievēlēts par LMA prorektoru, turpinot aktīvi darboties arī radošajā un akadēmiskajā darbā. Viņa gleznās dominē industriālie elementi — rūpnīcas, hidroelektrostacijas, transporta infrastruktūra, agrīnā modernisma arhitektūra un padomju industriālisma estētika, kuru mākslinieks interpretē kā kultūrvēsturisku vizuālo mantojumu. Vītoliņš izmanto spilgtas krāsas un savās gleznās romantizē [[Latvijas PSR|Padomju]] industrializācijas mantojumu. Viņam bijušas vairākas personālizstādes, piemēram, [[Latvijas Mākslinieku savienība|LMS]] galerijā (2004), [[Tartu Universitāte]]s galerijā (2007) un Rīgas Galerijā (2007), kā arī piedalījies grupas izstādēs [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Francija|Francijā]] u.c. Vītoliņa darbi atrodas daudzās privātās un publiskās kolekcijās, piemēram, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|LNMM]], [[Swedbank]], [[Kumu|KuMu]] un citās privātās un institucionālās kolekcijās. == Personālizstādes (izlase) == * '''2024''' – ''Fragmentētās uztveres nākotne'', ŠIRA galerija, Zagreba, Horvātija * '''2022''' – ''Viltus struktūru uzticamības spēks'', Koncertzāle “Cēsis”, Cēsis * '''2022''' – ''We Need a Chance to Be Reborn'', Vilnius Town Hall & Meno Niša, Viļņa, Lietuva * '''2020''' – ''Ieelpo, jo rītdiena būs citāda'', Kuldīga * '''2019''' – ''Take a Deep Breath for a New Beginning'', Meno Niša, Viļņa * '''2016''' – ''End of Abendland'', Liepājas muzejs / Fahle Gallery, Tallina * '''2014''' – ''Koki, krūmi un dzinēji'', Liepājas muzejs * '''2013''' – ''Architecture and Morality'', ''Galerie Nivet-Carzon'', Parīze * '''2010''' – ''Gleznas'', Jūras vārti, Ventspils * '''2008''' – ''220 km līdz Laimei'', Promenāde, Liepāja * '''2007''' – ''Urban Positive in Memoria'', Galerija Rīga * '''2006''' – ''Lipīgās skaņas'', LNMM Arsenāls * '''2004''' – ''Pilsētas ainava'', LMS galerija * '''2001''' – ''Strāva'', LMC Noass == Dalība starptautiskās grupu izstādēs (izlase) == * '''2023''' – ''Serenissima East'', Toruņas Laikmetīgās mākslas centrs "Znaki Czasu”, Polija * '''2023''' – ''Circle of Arts'', Pinacoteca dell’Accademia di Belle Arti, Turīna, Itālija * '''2023''' – ''Ars28'', Cīrihe, kopā ar Martu Veinbergu * '''2022''' – ''XX'', Meno Niša / ''Titanikas'', Viļņa * '''2020''' – ''Kharybulbul Arts Festival'', Baku, Azerbaidžāna * '''2018''' – ''Water – Nordic Salon'', ''Nordic House'', Fēru salas * '''2016''' – ''16th International Vilnius Painting Triennial'', Viļņa * '''2016''' – ''Place Oddity'', Latvijas pārstāvniecība ES, Brisele * '''2016''' – ''Latvian Art Exhibition'', ''Dashanzi 798 Art District'', Pekina * '''2008''' – ''Two Colorful Worlds'', ''Artdepoo Gallery'', Tallina * '''2008''' – ''Sconfinamenti'', ''Castel Sant’Angelo'', Roma * '''2008''' – ''New Baltic Blood'', Luksemburga * '''2007''' – ''Landscape & Nature Morte'', Baltkrievijas Nacionālais mākslas muzejs * '''2006''' – ''Bundeskanzleramt kunst'', Vīne * '''2005''' – ''Étonnante Lettonie'', Francija * '''2003''' – ''Meeting Place – ''North European Contemporary Art'', Ziemeļeiropas turneja * '''2002''' – ''Trans Visit'', Dānija == Grupu izstādes Latvijā (izlase) == * '''2024''' – Rīgas Fotogrāfijas biennāle, Latvijas Nacionālā bibliotēka * '''2022''' – ''Koncentriskie viļņi'', Adatu fabrika, Kuldīga * '''2020''' – ''Tēlniecība. Objekts'', Kuldīga * '''2018''' – ''Nākotnes valsts'', LNMM Arsenāls * '''2011''' – ''Hibrīdu pārlidojumi'', LNMM Arsenāls * '''2010''' – ''Pilsētas bērni'', LNMM Arsenāls * '''2010''' – ''Survival Kit 2'', Rīga * '''2009''' – ''Pārtilts'', LNMM Arsenāls * '''2005''' – ''Cilvēks dabā un pilsētā'', Māksla XO * '''2004''' – ''Klusā daba. 20.–21. gs.'', LNMM Arsenāls == Apbalvojumi un atzinības == * '''2010''' – Balva par miniatūru sēriju ''Jaunais pirkums'', ''18th International Exhibition of Miniatures'', Šauļi * '''2006''' – Jāņa Baltvilka balvas nominācija * '''2005''' – Speciālbalva ''Zelta ābele'' konkursā * '''2005''' – Portāla ''Delfi'' balva * '''2005''' – Nominācija laikraksta ''Diena'' Gada balvai * '''2004''' – Gada balva labākajai debijai žurnālā ''Latvijas Arhitektūra'' * '''2004''' – Latvijas Kultūras ministrijas stipendija * '''2003''' – Igaunijas Kultūras ministrijas pateicība == Publicētie darbi un ilustrācijas == * '''2009''' – Ilustrācijas ''Orbīta 5'' almanaham * '''2006''' – ''Albums sīčiem'', izdevniecība Liels un Mazs & TBWA * '''2005''' – Ilustrācijas grāmatai ''Pasakas par bērnu dzīvi'', Liels un Mazs & TBWA == Scenogrāfija, dizains un kuratoriskā darbība == Vītoliņš veidojis izstāžu iekārtojumus Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas Mākslas telpā un LMA aulā, tai skaitā: * ''Pilsētas bērni'' (2010) * ''Forma. Krāsa. Līnija.'' (2009–2010) * ''Katapulta'' (2010) * ''Meistars Gunārs Binde'' (2009) * ''Candy Bomber / Našķu bumba'' (2007) * Jauno mākslinieku apvienības '''U/25''' dibinātājs (2006) * Latvijas jaunajiem dizaineriem veltītās izstādes ''New Sprouts'' koncepcijas autors (2006) * Izstādes ''Naivā Latvija'' dizains (2006) == Ārējās saites == * [http://www.vitolins.lv Andra Vītoliņa mājas lapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vītoliņš, Andris}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] fwx64x7bfsoihs9hrnseu80fvzwsdig Lūiss 0 111242 4523384 4325552 2026-09-16T18:55:52Z ZANDMANIS 91184 4523384 wikitext text/x-wiki '''Lūiss''' ({{val|en|Lewis}}) ir [[angļu valoda|angļu]] [[personvārds]] un [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Ārons Lūiss]] (''Aaron Francis Lewis'', 1972), ASV mūziķis; * [[Denjels Dejs-Lūiss]] (''Daniel Day-Lewis'', 1957), īru aktieris; * [[Demjens Lūiss]] (''Damian Lewis'', 1971), angļu aktieris un kinoproducents; * [[Džerijs Lūiss]] (''Jerry Lewis'', 1926—2017), ASV komiķis; * [[Karls Lūiss]] (''Carl Lewis'', 1961), ASV vieglatlēts; * [[Klaivs Steiplss Lūiss]] (''Clive Staples Lewis'', 1898—1963), angļu rakstnieks; * [[Rašārs Lūiss]] (''Rashard Lewis'', 1979), ASV basketbolists; * [[Ričards Lūiss]] (''Richard Lewis''; 1947—2024), ASV komiķis, aktieris un scenārists; * [[Riko Lūiss]] (''Rico Lewis''; 2004), angļu futbolists; * [[Roberts Lūiss]] (''Robert Lewis'', 1917—1983) — ASV armijas gaisa spēku virsnieks; * [[Viljams Lūiss]] (''William Lewis'', 1876—1962), ASV vieglatlēts. == Skatīt arī == * [[Luiss]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] s7ye2ziheguyrw1nq49b65lhjb4imm0 Tompsons 0 118771 4523447 4335684 2026-09-17T04:24:00Z Biafra 13794 Logans Tompsons 4523447 wikitext text/x-wiki '''Tompsons''' ({{val|en|Thompson}}, no [[personvārds|personvārda]] [[Toms (personvārds)|Toms]] (''Thom''); sieviešu dzimtē [[Tompsone]]), ir izplatīts [[angļu valoda|angļu]] un [[skotu valoda|skotu]] cilmes [[uzvārds|uzvārda]] [[Tomsons]] variants. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ārčijs Tompsons]] (''Archie Thompson''; 1978) — Austrālijas futbolists; * [[Bendžamins Tompsons]] (''Benjamin Thompson''; 1753—1814), amerikāņu izcelsmes fiziķis un valstsvīrs; * [[Džeimss Tompsons]] (''James Thompson''; 1804—1870) — ASV šahists; * [[Dž. Lī Tompsons]] (''J. Lee Thompson''; (1914—2002) — angļu kinorežisors; * [[Kišeins Tompsons]] (''Kishane Thompson''; 2001) — Jamaikas vieglatlēts; * [[Klejs Tompsons]] (''Klay Thompson''; 1990) — ASV basketbolists; * [[Logans Tompsons]] (''Logan Thompson''; 1997) — Kanādas hokejists; * [[Neits Tompsons]] (''Nate Thompson''; 1984) — ASV hokejists; * [[Obadele Tompsons]] (''Obadele Thompson''; 1976) — Barbadosas vieglatlēts; * [[Ralfs Tompsons]] (''Ralph Thompson''; 1913—2009) — angļu mākslinieks un grāmatu ilustrators; * [[Ričards Tompsons]] (''Richard Thompson''; 1985) — Trinidādas vieglatlēts; * [[Teidžs Tompsons]] (''Tage Thompson''; 1997) — ASV hokejists; * [[Tinijs Tompsons]] (''Tiny Thompson''; 1903—1981) — Kanādas hokejists. == Skatīt arī == * [[Tomsons]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] [[Kategorija:Skotu uzvārdi]] 1rcw60sqx66d1y968c9ybertthvqr7k Lepra 0 119785 4523362 4171853 2026-09-16T18:45:32Z Votre Provocateur 111653 4523362 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Leprosy.jpg|150px|right|thumb|24 gadus vecs lepras slimnieks ar slimības skartu ādu]] '''Lepra''' ({{val|grc|λέπρα}} (''lépra''), no ''λεπίς'' (''lepís'') — 'zvīņa, plēksne') jeb '''spitālība''', arī '''Hansena slimība''' par godu tās atklājējam [[Gerhards Armauers Hansens|Gerhardam Armaueram Hansenam]], ir hroniska slimība, ko izraisa [[baktērija]]s ''Mycobacterium leprae'' un ''Mycobacterium lepromatosis''.<ref name=Sasaki_2001>{{Laikraksta atsauce |author=Sasaki S, Takeshita F, Okuda K, Ishii N |title=Mycobacterium leprae and leprosy: a compendium |journal=Microbiol Immunol |volume=45 |issue=11 |pages=729–36 |year=2001 |url=http://www.jstage.jst.go.jp/article/mandi/45/11/729/_pdf |pmid=11791665 |accessdate={{dat|2009|11|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090113080230/http://www.jstage.jst.go.jp/article/mandi/45/11/729/_pdf |archivedate={{dat|2009|01|13||bez}} }}</ref><ref name = new>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.sciencedaily.com/releases/2008/11/081124141047.htm | title=New Leprosy Bacterium: Scientists Use Genetic Fingerprint To Nail 'Killing Organism'|work=ScienceDaily | date=2008-11-28 | accessdate=2010-01-31}}</ref> Lepras galvenās izpausmes ir izsitumu vai mezglu veidošanās [[āda|ādā]], [[gļotāda|gļotādā]] un nervu bojājumi.<ref name=Sherris>{{Grāmatas atsauce | editor = Ryan KJ, Ray CG | title = Sherris Medical Microbiology | url = https://archive.org/details/sherrismedicalmi0000unse_q1i3 | edition = 4th | pages = [https://archive.org/details/sherrismedicalmi0000unse_q1i3/page/451 451]–3 | publisher = McGraw Hill | year = 2004 | isbn = 0838585299 | author = Kenneth J. Ryan, C. George Ray, editors. | oclc = 52358530 61405904}}</ref> Neārstēta lepra var radīt neatgriezeniskus bojājumus ādā, [[nervs|nervos]], [[loceklis (anatomija)|locekļos]] un [[acis|acīs]]. Pretēji mītiem, lepra neizraisa ķermeņa daļu nokrišanu, tās var tikai kļūt nejūtīgas.<ref name="time.com">{{Laikraksta atsauce |author= |title=Lifting the stigma of leprosy: a new vaccine offers hope against an ancient disease |journal=Time |volume=119 |issue=19 |pages=87 |year=1982 |month=May |pmid=10255067 |doi= |url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,925377,00.html |access-date={{dat|2010|07|21||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130825183350/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,925377,00.html |accessdate={{dat|2010|07|21||bez}} |archivedate={{dat|2013|08|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130825183350/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,925377,00.html }}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce | title = Textbook of Orthopedics and Trauma | edition = 2 | page = 779 | publisher = Jaypee Brothers Publishers | year = 2008 | isbn = 8184482426, 9788184482423 | author = Kulkarni GS}}</ref> [[Pasaules Veselības organizācija]] [[1995]]. gadā apkopoja informāciju, ka lepras dēļ invaliditāti ieguvuši 2—3 miljoni cilvēku pasaulē.<ref name="WHO_1995">{{Laikraksta atsauce |author=WHO|title=Leprosy disabilities: magnitude of the problem |journal=Weekly Epidemiological Record |volume=70 |issue=38 |pages=269–75 |year=1995 |pmid=7577430}}</ref> Lai arī piespiedu [[karantīna]] mūsdienās vairs nav nepieciešama, joprojām daudzviet pasaulē ir saglabājušās lepras slimnieku kolonijas (leprozoriji). [[Baltija|Baltijas valstīs]] pēdējais — [[Talsu leprozorijs]] — darbojās [[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]] [[Stūrīši (Laidzes pagasts)|Stūrīšos]] no 1896. gada. 2007. gadā slimnīca tika reorganizēta un pievienota [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centram]],<ref>[https://medicine.lv/raksti/reorganizes-vairakas-valsts-agenturas Reorganizēs vairākas valsts aģentūras]. 16.01.2007</ref> bet ēkās izvietots pansionāts.<ref>[http://www.nra.lv/zinas/11251-sturisi-nevis-leprozorijs.htm Stūrīši, nevis leprozorijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150605180954/http://nra.lv/zinas/11251-sturisi-nevis-leprozorijs.htm |date={{dat|2015|06|05||bez}} }} nra.lv</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slimības]] jw57fbpkhao53burckqvb4onsoszbzq Losandželosas "Kings" 0 130633 4523444 4489381 2026-09-17T04:11:54Z ZANDMANIS 91184 4523444 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #B0B7BB | bg_color = black | team = Los Angeles Kings | logo = Los Angeles Kings 2024 Logo.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = {{dat|1966|2|9|N|bez}} | dissolved = | operated = | arena = ''[[Crypto.com Arena]]'' | ietilpība = 18 118 | colors = Melna, alumīnija, balta<br />{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]] | prezidents = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]] | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Kens Holands]] | coach = {{flaga|ASV}} [[Pīters Laviolets]] | coach2 = | captain = {{flaga|CAN}} [[Drū Dautijs]] | media = [http://kings.nhl.com/ kings.com] | affiliates = [[Grīnvilas "Swamp Rabbits"]] ([[ECHL]])<br />[[Ontārio "Reign"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 2 }} '''Losandželosas "Kings"''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], ASV. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}<ref name = "Kings0708Guide4">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}</ref> un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Kluba pastāvēšanas vēsturē "Kings" divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā "Kings" piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas "Canadiens"]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.<ref name = "Kings0708Guide5-6">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}</ref> [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 2 ** 2011–12, 2013–14 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1992–93, 2011–12, 2013-14 * '''Divīzijas čempioni''': 1 ** 1990–91 == Spēlētāji == [[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]] === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 9. maijā.'' ==== Vārtsargi ==== * 29 {{flaga|USA}} [[Fīnikss Koplijs]] * 31 {{flaga|SWE}} [[Antons Fošbergs]] * 35 {{flaga|CAN}} [[Dārsijs Kempers]] ==== Aizsargi{{0}}==== * 2 {{flaga|ASV}} [[Braiens Dumolins]] * 5 {{flaga|CAN}} [[Kodijs Sīsī]] * 6 {{flaga|CAN}} [[Džoels Edmundsons]] * 7 {{flaga|CAN}} [[Kails Barouzs]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 43 {{flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Moverāre]] * 44 {{flaga|ASV}} [[Maikijs Andersons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 82 {{flaga|ASV}} [[Keilebs Džounss]] * 92 {{flaga|CAN}} [[Brents Klarks]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]] * 14 {{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]] * 15 {{flaga|ASV}} [[Alekss Tarkote]] * 21 {{flaga|CAN}} [[Skots Lotons]] * 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]] * 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Akils Tomass]] * 39 {{flaga|CAN}} [[Džefs Malots]] * 40 {{flaga|FIN}} [[Joels Armija]] * 52 {{flaga|CAN}} [[Teilors Vords]] * 53 {{flaga|ASV}} [[Džēreds Raits]] * 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifīlds]] * 72 {{flaga|RUS}} [[Artemijs Panarins]] * 96 {{flaga|RUS}} [[Andrejs Kuzmenko]] * {{flaga|NOR}} [[Matss Dzukarello Osens]] === Iemūžinātie numuri === [[File:Los Angeles Kings - Retired Numbers of Superstars - Staples Center - Los Angeles, CA - USA (6914447045).jpg|thumb|Piecu "Kings" spēlētāju kreklu baneri, kas karājās pie arēnas griestiem 2012. gadā]] {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |+ style="background:#fff; border-top:#000000 5px solid; border-bottom:#A2AAAD 5px solid;"| Los Angeles Kings retired numbers |- ! No. ! Spēlētājs ! Pozīcija ! Sezonas ! No. iemūžināšana |- | 4 || [[Robs Bleiks]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 1990–2001<br />2006–2008 || 2015. gada 17. janvārī<ref>{{Cite web |date=2015-01-18 |title=Kings retire defenseman Blake's No. 4 jersey |url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/12187347/los-angeles-kings-retire-defenseman-rob-blake-no-4-jersey |access-date=2025-06-15 |website=ESPN.com |language=en}}</ref> |- | 16 || [[Marsels Dions]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || 1975–1987 || 1990. gada 8. novembrī<ref>{{Cite news |last=Wilson |first=Bernie |date=Nov 8, 1990 |title=Kings Ready to Honor Dionne, Their Sweet 16 |work=[[The Los Angeles Times]] |page=9}}</ref> |- | 18 || [[Deivs Teilors]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|RW]] || 1977–1994 || 1995. gada 3. aprīlī<ref>{{Cite news |last=Dillman |first=Lisa |date=April 3, 1995 |title=Kings Tonight |url=https://www.newspapers.com/image/155304882/?clipping_id=174535387 |work=[[The Los Angeles Times]] |page=C2 |archive-date=June 26, 2025 |access-date=June 15, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250626002356/https://www.newspapers.com/image/155304882/?clipping_id=174535387 |url-status= }}</ref> |- | 20 || [[Lūks Robiteils]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|LW]] || 1986–1994<br />1997–2001<br />2003–2006 || 2007. gada 20. janvārī<ref>{{Cite web |date=2007-01-21 |title=Kings retire Robitaille's No. 20 jersey after 14 seasons |url=https://www.espn.com/nhl/news/story?id=2737832 |access-date=2025-06-15 |website=ESPN.com |language=en |archive-date=April 6, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230406154402/https://www.espn.com/nhl/news/story?id=2737832 |url-status= }}</ref> |- | 23 || [[Dastins Brauns]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|RW]] || 2003–2022 || 2023. gada 11. februārī<ref>{{cite web |last1=Knoll |first1=Andrew |title=Kings honor Dustin Brown with statue unveiling and jersey retirement |url=https://www.ocregister.com/2023/02/11/kings-honor-dustin-brown-with-statue-unveiling-and-jersey-retirement/ |website=Orange County Register |access-date=February 13, 2023 |date=February 11, 2023 |archive-date=February 13, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230213011912/https://www.ocregister.com/2023/02/11/kings-honor-dustin-brown-with-statue-unveiling-and-jersey-retirement/ |url-status= }}</ref> |- | 30 || [[Rodžijs Vašons]] || [[Goaltender|G]] || 1972–1978 || 1985. gada 14. februāris |- | 99{{Efn|NHL 2000. gada Visu zvaigžņu spēlē visām savām dalībkomandām anulēja Grecka izmantoto 99. numuru; "Kings" 2002. gadā sarīkoja savas personīgās svinības par šī numura iemūžināšanu.<ref>{{cite web|title=Perfect setting: Gretzky's number retired before All-Star Game |publisher=CNN Sports Illustrated. Associated Press |date=February 6, 2000 |url=http://sportsillustrated.cnn.com/hockey/nhl/2000/nhl_allstar/news/2000/02/06/gretsky_99/ |access-date=June 9, 2014 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20131112022319/http://sportsillustrated.cnn.com/hockey/nhl/2000/nhl_allstar/news/2000/02/06/gretsky_99/ |archive-date=November 12, 2013}}</ref>}} || [[Veins Greckis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || 1988–1996 || 2002. gada 9. oktobrī<ref name="2011–12LAKingsMediaGuide230-233">{{cite book | last1 = Kalinowski | first1 = Mike | last2 = Zager | first2 = Jeremy |display-authors=etal | title= Los Angeles Kings 2011–12 Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | pages = 230–233}}</ref> |} * [[Bobs Millers]], raidorganizācijas pārstāvis, 1973–2017, godināts ar goda karogu, kas piekārts pie [[Crypto.com Arena]] griestiem<ref>{{cite web | url=https://www.nhl.com/kings/news/la-kings-to-unveil-statue-and-banner-in-honor-of-bob-miller-on-saturday/c-294832548 | title=LA Kings to Unveil Statue and Banner in Honor of Bob Miller on Saturday | date=January 10, 2018 | access-date=April 13, 2023 | archive-date=April 13, 2023 | archive-url=https://web.archive.org/web/20230413234036/https://www.nhl.com/kings/news/la-kings-to-unveil-statue-and-banner-in-honor-of-bob-miller-on-saturday/c-294832548 | url-status= }}</ref> === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- style="text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;"| | style="text-align:left;"| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center; | style="text-align:left;"|[[Anže Kopitars]] || C || 1521 || 452 || 864 || '''1316''' ||.87 |- | style="text-align:left;"|[[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1.42 |- | style="text-align:left;"|[[Lūks Robiteils]] || LW || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1.07 |- | style="text-align:left;"|[[Deivs Teilors]] || RW || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || .96 |- | style="text-align:left;"|[[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1.70 |- | style="text-align:left;"|[[Bernijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1.26 |- | style="text-align:left;"|[[Dastins Brauns]] || RW || 1296 || 325 || 387 || '''712''' || .55 |- |- style="background:#cfc;" | style="text-align:left;"|[[Drū Dautijs]]* || D || 1279 || 165 || 544 || '''709''' || .55 |- | style="text-align:left;"|[[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || .90 |- | style="text-align:left;"|[[Robs Bleiks]] || D || 805 || 161 || 333 || '''494''' || .61 |} === Kluba spēlētāju rekordi === ==== Regulārajā sezonā ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.) * Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.) * Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.) ==== Izslēgšanas spēlēs ==== * Visvairāk gūto vārtu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 15 (1992–93) * Visvairāk piespēļu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 25 (1992–93) * Visvairāk punktu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 40 (1992–93) * Visvairāk punktu vienā spēlē: [[Tomass Sandstrēms]], [[Tonijs Granato]], [[Veins Greckis]], 5 (1989–90) * Visvairāk soda minūšu: [[Džejs Millers]], 63 (1988-89) * Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp aizsargiem: [[Drū Dautijs]], 18 (2013–14) * Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp debitantiem: [[Tailers Tofoli]], 14 (2013-14) * Visvairāk gūto uzvaru izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 16 (2011-2012), (2013-14) * Visvairāk sauso spēļu izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 3 (2011-12), (2012–13) === Latvijas hokejisti "Kings" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010 |- |} ===Galvenie treneri=== {{div col|colwidth=30em}} * [[Reds Kellijs]]:1967-1969 * [[Hals Leiko]]:1969-1970 * [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970 * [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972 * [[Freds Glovers]]:1971-1972 * [[Bobs Pulfords]]:1972-1977 * [[Rons Stjuarts]]:1977-1978 * [[Bobs Berijs]]:1978-1981 * [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982 * [[Dons Perijs]]:1982-1984 * [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995 * [[Rodžers Neilsons]]:1984 * [[Pets Kvins]]:1984-1987 * [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988 * [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989 * [[Toms Vebsters]]:1989-1992 * [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995 * [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999 * [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006 * [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006 * [[Marks Kraufords]]:2006-2008 * [[Terijs Marejs]]:2008-2011 * [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18 * [[Derils Saters]]:2011-2017 * [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019 * [[Tods Maklelans]]:2019-2024<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02022024-vinipega_iegust_monrealas_centru_monehenu</ref> * [[Džims Hillers]]: 2024<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Losandželosas "Kings" komandu turpmāk vadīs Hillers |url=https://www.apollo.lv/8026164/losandzelosas-kings-komandu-turpmak-vadis-hillers |website=apollo.lv. |access-date=2024. gada 22. maijs |date=2024. gada 22. maijs}}</ref>–2026<ref>{{tīmekļa atsauce |title="Kings" pēc neveiksmīga nogriežņa atlaiž galveno treneri |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/01032026-kings_pec_neveiksmiga_nogriezna_atlaiz_ga|website=sportacentrs.com |access-date=2026. gada 1. marts |date=2026. gada 1. marts}}</ref> * [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu): 2026 * [[Pīters Laviolets]]<ref>{{Cite web |date=2026-06-09 |title=Septītais piegājiens: galvenais treneris Laviolets atrod jaunu darbu NHL |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/09062026-septitais_piegajiens_galvenais_treneris_l|access-date=2026-06-09 |website=Sportacentrs.com |language=}}</ref> {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Piezīmes == {{Piezīmes}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141123225456/http://kings.nhl.com/ |date={{dat|2014|11|23||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110520011831/http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ |date={{dat|2011|05|20||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Losandželosas "Kings"| ]] arho3vaeqpdkdr4sirytlmbukqdp26z Zemgale (valsts) 0 141757 4523494 4523213 2026-09-17T07:00:48Z ~2026-50008-63 150424 ass 4523494 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = |nosaukums_latv_val = Zemgales ķēniņvalsts |sugasvārds = senlatviešu zeme | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|Semigallia}}, {{val|de|Semgallen lant}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = militāra demokrātija | |gads_sākums = 9. gadsimts |gads_beigas = 1290. | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = zemgaļu ķēniņš maksāja meslus zviedru ķēniņam [[Ūlofs Klēpja karalis|Olavam]] |date_event1 = pirms 1022. |event2 = zemgaļi uzvarēja [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] karaspēku |date_event2 = 1106 |event3 = [[Viestards]] noslēdza militāru savienību ar Līvzemes bīskapu [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertu]] |date_event3 = 1202/1203 |event4 = [[Upmale (zeme)|Upmales zemi]] sadalīja [[Rīgas bīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3) |date_event4 = 1251 |event5 = Rietumzemgales zemes sadalīja [[Rīgas bīskapija]], tās domkapituls un [[Livonijas ordenis]] |date_event5 = 1254 |event6 = [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|Zemgaļu sacelšanās]] [[Šabis|Šābja]] un [[Nameisis|Nameiša]] vadībā |date_event6 = 1259-1290 | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = Coat of arms of Zemgale.svg |symbol = |symbol_type = senā zemgaļu ģerboņa mūsdienu versija | |image_map = Zemgales vēsturiskā karte Pauluči 1821.jpg |image_map_caption = Zemgales valsts ([[Filips Pauluči|Pauluči]] albums, 1821) | |galvaspilsēta = [[Tērvete (zeme)|Tērvete]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = Zemgaļu valoda |reliģija = baltu [[pagānisms]] un [[katolicisms]] ([[Upmale (zeme)|Upmalē]]) |nauda = | |leader1 = [[Viestards]] |leader2 = [[Šabis]] |leader3 = [[Nameisis]] |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} '''Zemgales valsts''' jeb '''Zemgaļu zeme'''<ref>[[Indriķis Šterns]]. Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002, 111 lpp. „... plašākā sociālā vienība Senlatvijā bija atsevišķas maztautas — kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi un lībji, kas tālāk dalījās ciltīs, kurām bija sava teritorija jeb „zeme”, jeb valsts. [..] Atsevišķu karadraudžu vadoņiem jeb kungiem bija izdevies apvienot daudzas kara draudzes vairākās ciltīs (kā [[Lamekins|Lamekinam]] un [[Visvaldis|Visvaldim]]) vai tikai savā ciltī (kā [[Viestarts|Viestartam]]) un izveidot militārvalstisku organismu, ko hronisti dēvē par karaļvalsti.”</ref> ({{val|de|Semegallen lant}}; {{val|la|Semigallia}}) bija [[zemgaļi|zemgaļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo [[Zemgale]]s kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo [[Šauļu apriņķis|Šauļu]] un [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] ziemeļdaļu [[Lietuva|Lietuvā]].<ref>Žiemgaliai. The Semigallians. Baltic archaeological Exhibition Catalogue. Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Vēstures muzejs, 2005</ref> Pirmo reizi minēta 870. gadā dāņu hronikā „[[Rīdes annāles]]”.<ref>„Monumenta Germaniae Historica“ Johann M. Lappenberg, Hannover 1859. Scriptores 16, 392. — 410.</ref> Zemgale (''Simkala'') pieminēta arī [[Rūnu raksts|rūnu rakstos]] uz [[Mervalas rūnu akmens]] ~1000. gadā m.ē., kā arī [[Laurentija hronika]]s aprakstā par 1106. gada [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Vseslaviču karagājienu uz Zemgali (''Зимъгола'').Ja jus šo lasat esat gey Pēc tās austrumu daļas kristīšanas tās teritorijā 1226. gadā nodibināja [[Zemgales bīskapija|Zemgales bīskapiju]], ko 1251. gadā pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1254. gadā Zemgales valsts tika sadalīta starp Rīgas bīskapu, tā domkapitulu un Vācu ordeni. No 1259. līdz 1290. gadam [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|Zemgaļu sacelšanās]] laikā zemgaļi atguva kontroli pār savu valsti un noslēdza militāru savienību ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]], kuras sastāvā pēc Livonijas—Lietuvas kariem palika iekļauti Zemgales dienvidu pilsnovadi. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Ģedimins]] vēl 1323. gadā sevi dēvēja par Zemgales kņazu un hercogu (''princeps et dux Semigallie''), kas liecina par Lietuvas valdnieku mantotajām pretenzijām uz Zemgali.<ref name="autogenerated1">[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1036&Itemid=348 Ēvalds Mugurēvičs. Pāvesta legāta Franciska no Moliano 1312. gada izmeklēšanas protokols par krustakariem Livonijā.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200502151636/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1036&Itemid=348 |date={{dat|2020|05|02||bez}} }} (Ziņojums [[LZA]] Senāta sēdē 2010. gada 14. septembrī)</ref> 1561. gadā pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra tā pēdējam mestram hercoga ({{val|pl|książę}} — 'kņazs, ķēniņš') titulu un mantojuma tiesības uz bijušo [[Kursa (valsts)|Kursas]] un Zemgales ķēniņvalstu teritorijām (''Księstwo Kurlandii i Semigalii''). == Teritorija == Jau kopš 18. gadsimta beigām daudzi vācbaltiešu, latviešu un lietuviešu vēsturnieki, arheologi un valodnieki ir pievērsušies jautājuma par zemgaļu apdzīvotās teritorijas izplatību sendienās. A. Tautavičius savā rakstā "Žemaišu etnoģenēze", pamatojoties uz saviem arheoloģiskajiem izrakumiem, apgalvoja, ka [[zemgaļi|zemgaļu]] un [[žemaiši|žemaišu]] kultūra ir vienotas cilmes un arheoloģiskajos izrakumos konstatētās nelielās atšķirības balstās galvenokārt uz nedaudz atšķirīgajām apbedīšanas tradīcijām. === Zemgales rietumu robeža ar Kursu === [[Augusts Bīlenšteins]] pirmais izteica pieņēmumu, ka Zemgales rietumu robeža ar [[Kursa (valsts)|Kursu]] esot gājusi pa [[Vadakste]]s upi ([[Venta]]s pieteka) un [[Aglonas upe|Aglonas upi]]. A. Tautavičius zemgaļu rietumu robežu iezīmēja pa Ventas upi tās augštecē līdz pat [[Rukuižiai]], bet M. Atgāzis par to izplatības rietumu galējiem punktiem sauc [[Zante]]s un [[Ezere]]s apdzīvotās vietas. I. Vaškevičiūte robežu starp zemgaļiem un kuršiem mūsdienu Lietuvas teritorijā atbīda uz rietumiem līdz Ventas kreisajai pietekai Virvītei (Virvytė). === Zemgales dienvidu robeža ar [[Žemaitija|Žemaitiju]] un [[Aukštaitija|Aukštaitiju]] === Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].<ref name="1426-00-06-latviesu-001-htm">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}</ref><ref name="1426-00-06-latviesu-htm">[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.</ref> Augusts Bīlenšteins uzskatīja, ka zemgaļus no žemaišiem atdalīja meži uz dienvidiem no [[Sidrabene (pils)|Sidrabenes]] (tagad — [[Kalnele]] (''Kalnelis'') pie [[Jonišķi]]em) un [[Meškuči]]em (Meškučiai), bet Zemgales dienvidaustrumu robeža gājusi no [[Bauska]]s pa [[Mūsa]]s upi līdz [[Panevēža]]i. J. Puzinas šo robežu vilka pa līniju [[Akmene]]—[[Šauļi]]—[[Rozalima]]s—[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēni]] (Pumpėnai)—[[Birži (Lietuva)|Birži]]. M. Alseikaite grāmatā ''"Balts in the prehistorical times"'' rakstīja, ka zemgaļiem Lietuvas teritorijā piederēja [[Saules zeme]] un [[Upīte]] līdz līnijai [[Tauragnai]]—[[Svėdasais]]. R. Volkaite-Kulikauskiene grāmatā ''"Lithuanians in the 9th—12th century"'' pauda uzkatu, ka zemgaļu teritorija sākotnēji ir bijusi plašāka, bet līdz 12. gadsimtam žemaiši un aukštaiči tos atspieduši līdz [[Mūsa]]s upei. A. Tautavičius galējo dienvidu robežu ar žemaišiem iezīmēja ar kapsētām, kas atrodas Vilkančos (Vilkančiai), Vinkšnēnos (Vinkšnėnai) un Račos (Račiai). === Zemgales austrumu robeža ar [[Sēlija|Sēliju]] === Pēc Augusta Bīlenšteina domām Zemgali no Sēlijas atdalīja mežu josla. Grāmatā "Latviešu vēsture" (Rīga, 1938) iespiestajās kartēs zemgaļu teritorija 1.—4. gadsimtā aizņēmusi visu Sēliju, turklāt 13. gadsimtā zemgaļiem piederējusi arī [[Koknese (valsts)|Koknese]]. A. Tautavičius par zemgaļu izplatības galējo dienvidaustrumu punktu uzskatīja Degešus ([[Degėsiai]]), bet apvidū ap [[Kupišķi]]em, [[Rokišķi]]em un [[Birži (Lietuva)|Birži]]em ir maz arheoloģisko izrakumu un etniskā robeža ir grūti nosakāma. === Zemgales ziemeļu robeža ar [[līvi]]em === Augusts Bīlenšteins rakstīja, ka Zemgale stiepās līdz Rīgas līcim [[Lielupe]]s ietekas vietā. Grāmatās "The Latvian archaeology" (Rīga, 1926) and "Latviešu vēsture" (Rīga, 1938) iespiestajās kartēs zemgaļu teritorija 1.—4. gadsimtā aizņēmusi lielāku gabalu arī gar Rīgas līci un arī vēlākās lībiešu zemes Daugavas labajā krastā, kuras zemgaļi atstājuši 9.-13. gadsimtā. Arī M. Atgāzis uzkata, ka zemgaļu zemju ziemeļu robeža sasniegusi [[Lielstraupe]]s apvidu. == Valdnieki == {{Pamatraksts|Zemgales valdnieku uzskaitījums}} [[Attēls:Laurentija hronika par Zemgales karagājienu 1106.jpg|thumb|280px|Laurentija hronikas fragments par 1106. gada Polockas kņazu Vseslaviču karagājienu uz Zemgali (''Зимъгола'' 8 rindā no augšas).]] Hronikā "[[Dāņu darbi]]" noprotams, ka 9. gadsimtā teiksmainais vikingu ķēniņš [[Hadings]] (''Hadingus'') noslēdza asinsbrālību ar vikingu Lizeru (''Liserus'') un devās sirojumā uz Kursu. Kuršu vadonis [[Lokers]] (''Lokero, Curetum tyranno'') saņēma viņu gūstā. Izbēdzis no gūsta, Hadings uzbruka "Hellesponta" ķēniņam [[Andvans|Andvanam]] (''Handwanus''), ar kara viltību ieņēma Daugavas pilsētu (''Dunam urbem''), sagūstīja ķēniņu Andvanu un prasīja no viņa atlīdzību zeltā. Iespējams, ka "Hellesponts" ir sagrozīts [[Zemgales ķēniņvalsts]] (citos vikingu avotos ''Simkala'') nosaukums, bet "Dunas pilsēta" ir [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] senākais nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/167571/vai-zini-ka-rakstito-avotu-zinas-ne-vienmer-sakrit-ar-arheologiskajam-liecibam |title=Vai zini, ka rakstīto avotu ziņas ne vienmēr sakrīt ar arheoloģiskajām liecībām? |access-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021061828/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/167571/vai-zini-ka-rakstito-avotu-zinas-ne-vienmer-sakrit-ar-arheologiskajam-liecibam }}</ref> Pirmais vikingu sāgās pieminētais, bet vārdā nenosauktais zemgaļu ķēniņš (''kong'') dzīvojis pirms 1022. gada un maksājis meslus [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|zviedru karalim]] [[Ūlofs Klēpja karalis|Olavam]] (''Olof Skötkonung'', ap 980—1022).<ref>Vikingu sāgā par [[Ingvars Tālbraucējs|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') apdziedātajos notikumos vēstīts, ka karalis Olavs sūtījis savu dēlu [[Ānunds Jākobs|Ānundu]] (''Anund Jakob'', karalis 1022—1050) un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (''Seimgaler'') pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā parliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām. Citāts no: Guntis Zemītis. Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā. Latvieši un Latvija, II sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts — izcīnītā un zaudētā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 13.—51. lpp.</ref> [[1106]]. gadā zemgaļi (''зимъгола'') pie [[Daugmales pilskalns|Daugmales]] sakāva iebrukušo [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vseslavs Bračislavičs|Vseslava Bračislaviča]] dēlu ([[Vseslaviči|Vseslaviču]]) karaspēku, radot tam 9000 vīru lielus zaudējumus.<ref>В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} {{br ikona}}</ref> 1205. gada notikumu sakarā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] pieminēts zemgaļu valdnieks [[Viestards]] kā Zemgales augstdzimušais (''maior natu de Semigallia''). 1206. gadā viņš dēvēts par zemgaļu kungu (''Semigallorum princeps'') un 1208. gadā arī par zemgaļu karavadoni (''dux Semigallorum''). 1219. gadā Viestards atkaroja Mežotnes pili un šo notikumu sakarā Indriķa hronikā pieminēti arī [[Mežotne (zeme)|Mežotnes]] pilsnovada vecākie (''seniores'') Madis un Gailis. [[Vecākā atskaņu hronika|Atskaņu hronikā]] Viestardu kopš 1225. gada jau dēvēja par Zemgales ķēniņu ({{val|de|konic Vesters}}). [[Vecākā atskaņu hronika|Livonijas Atskaņu hronikā]] 1259. gada zemgaļu sacelšanās sakarā pieminēts zemgaļu karavadonis [[Šabis]] (''ein vromer helt, hieß Schabe''), kas 1260. gadā Lietuvas karaļa [[Mindaugs|Mindauga]] parakstītajā dokumentā Šabis (''Schabbe'') pieminēts starp karaļa Mindauga vasaļiem un kunigaišiem.<ref>Codex Diplomaticus Lithuaniae e Codicibus Manuscriptis, in Archivo Secreto Regiomontano Asservatis, edidit Eduardus Raczynski. Vratislaviae, sumptibus Sigismundi Schletter. 1845.</ref> Tāpat Atskaņu hronikā 1279.—1280. gada notikumu sakarā atkārtoti pieminēts zemgaļu vadonis Tērvetē (''houbetman'', 08659. rinda, ''houbet zû Terwetein'', 09041. rinda) vai ķēniņš [[Nameisis]] (''kunic Nameise''). 1312. gadā Romas pāvesta sūtņa [[Francisks no Moliano|Moliānas Franciska]] rakstītajā izmeklēšanas protokolā Nameisis tika dēvēts par Zemgales karali jeb lielkungu (''rex sue dominus Nameyxe''), kas liecina par viņa vadošo stāvokli tā laikā Zemgales ķēniņvalstī (''Semigalia'').<ref name="autogenerated1" /> Pēdējais vārdā neminētais Zemgales vadonis (''Semegallen houbtman'', 10699. rinda) krita 1287. gada [[Garozas kauja|Garozas kaujā]]. == Zemgales pilsnovadi == [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Zemgaļu zemes (''Semigallia, Opemele'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954)]] [[Attēls:M. Siliņa Senās Zemgales karte 1890.jpg|thumb|280px|Zemgales karte ar pilsnovadu nosaukumiem Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890)]] Pēc [[Indriķa hronika]]s, [[Atskaņu hronika]]s un 1254. gada zemes dalīšanas līguma datiem [[Augusts Bīlenšteins]] rakstīja, ka Zemgalē bijuši septiņi apgabali: Silene, Žagare (ar Raktes pilsētu), Dobe, Spārnene, Tērvete (ar tā paša nosaukuma pilsētu), Dobele (ar tā paša nosaukuma pilsētu) un Upmale (ar Zemgales galvas pilsētu Mežotni un Zemgaļu ostu).<ref>Bielenstein, A. Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart un dim 13. Jahrhundert. St. Petersburg, 1892. S. 108.</ref> Mūsdienās uzskata, ka bijuši 14 zemgaļu pilsnovadi,<ref>Vasiļausks, E. Zemgaļu zemes 12.-13.gs. Grām: Putiķis, G. (atbildīgais par izdevumu). Starptautiskās zinātniskās konferences "Lielupes baseins: kultūrvēsturiskā nozīme un ģeogrāfiskais faktors, kopīgais un atšķirīgais" referāti: rakstu krājums (Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja raksti, Nr. 3.). Jelgava: Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, 2007. 18.—40.lpp.</ref> no kuriem 8 (Dobele, Dobene, Mežotne, Putelene, Silene, Spārnene, Tērvete, Upmale) atradās mūsdienu Latvijas, bet 6 (Gostagalis, Nogaliena, Plāne, Sidarbe, Šurpe, Žagare (ar Raktes pilsētu)) — Lietuvas teritorijā.<ref>Banytė-Rowell, R., Buža, Z., Ciglis, J., Griciuvienė, E., Jarockis, R., Radiņš, A., Vasiliauskas, E., Vaškevičiūtė, I., Virse, I. L., Žeiere, I..Zemgaļi senatnē. Rīga. 2003. 24.lpp.</ref> * [[Dobene]] * [[Dobele (zeme)|Doblene]] * [[Silene (zeme)|Silene]] ** [[Sidrabene (zeme)|Sidrabene]] * [[Spārnene]] * [[Tērvete (zeme)|Tērvetene]] * [[Upmale (zeme)]] ** [[Mežotne (zeme)]] ** [[Plāne (zeme)]] * [[Žagare (zeme)]] * [[Saules zeme|Saulene]] (robežnovads ar [[žemaiši]]em) * [[Upīte]] (robežnovads ar [[Aukštaitija|aukštaišiem]]) == Upmales kristianizēšana == 1219. gadā [[Upmale (zeme)|Upmales]] zeme (Austrumzemgale) pieņēma kristīgo ticību un tika iekļauta [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapijā]], bet tās otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] savu rezidenci 1225. gadā no [[Vecsēlpils|Sēlpils]] pārcēla uz Mežotni. 1226. gadā tika nodibināta [[Zemgales bīskapija]], zemgaļu ķēniņš [[Viestards]] piekrita atļaut savā zemē sludināt kristīgo ticību, taču pats nekristījās un saglabāja pārvaldību pār savu zemi. 1228.—1229. gadā [[Zobenbrāļu ordenis]] mestra [[Folkvins|Folkvina]] vadībā karoja ar Zemgales ķēniņu Viesturu. 1231. gadā [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] nelikumīgi likvidēja Zemgales bīskapiju. Mežotnes un [[Upmale (zeme)|Upmales]] teritoriju pievienoja Rīgas diecēzei, bet pārējo Zemgales daļu nodeva Rīgas domkapitulam un [[Zobenbrāļu ordenis|ordenim]]. 1232. janvārī pāvests [[Gregors IX|Gregorijs IX]] atcēla Rīgas bīskapa Nikolaja rīkojumus un personīgi iecēla savu vicelegātu [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīnu]] (''Balduin von Alna'', ''bei Thuin'') par Zemgales un [[Kurzemes bīskapija|Kursas]] bīskapu. == Saules kauja un tās sekas == 1236. gadā Zobenbrāļu ordeņa, kristīto līvu, [[latgaļi|letgaļu]] un [[Pleskava]]s karaspēks iebruka Zemgales dienvidu daļā, tagadējā [[Šauļi|Šauļu]] apriņķa teritorijā. Apvienotais zemgaļu un [[žemaiši|žemaišu]] karaspēks [[Saules kauja|Saules kaujā]] sakāva krusta karotājus. Krita ordeņa mestrs [[Folkvins]] un gandrīz visi ordeņa brāļi, tādēļ Zobenbrāļu ordenis tika likvidēts un izveidots [[Livonijas ordenis]] kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] daļa. 1237. gada septembra vidū pāvesta legāts [[Modenas Vilhelms]] izdarīja diacēžu limitāciju un Zemgales diecēzē iekļāva visas tās Zemgales zemes, kas atradās dienvidos no Kokneses—Abavas līnijas, t.i. tās, kas bija palikušas pāri pēc Zemgales zemju pievienošanas Rīgas diecēzei, kā arī tās zemes, kas bija palikušas ārpus Kursas un atradās starp [[Nemuna|Nemunu]] un [[Daugava|Daugavu]], tādējādi Zemgales bīskapijā tika iekļauta arī liela daļa no tagadējās Lietuvas zemēm. {{Latvijas vēsture}} == Zemgales sadalīšana == 1251. gada 3. februārī pēc Vācu ordeņa neveiksmēm Zemgales un [[Žemaitija]]s iekarošanā, Romas pāvesta kūrija nolēma, ka Zemgales bīskapija ir likvidējama un tās teritorija pievienojama [[Rīgas bīskapija]]i. 1254. gada aprīlī Rīgas bīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]], Rīgas domkapituls un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks, vācu mestrs [Sainas] [[Eberhards no Zainas|Eberhards]] apliecināja, ka saskaņā ar pāvesta rīkojumu par Zemgales [bīskapijas] dāvināšanu un dalīšanu viņi laimējot sadalījuši Zemgali trīs daļās, proti: # bīskapam piekritusi [[Silene (zeme)|Silene]] un [[Žagare (zeme)|Žagare]], domkapitulam [[Dobene]] un [[Spārnene]], Vācu ordenim [[Tērvete (zeme)|Tērvete]] un [[Dobele (zeme)|Dobele]]; # katrs zemes kungs ieguvis savu daļu ar desmito tiesu, patronāta un citām tiesībām un laicīgiem ienākumiem, izņemot vienīgi bīskapam un diakonam rezervētās tiesības; # neviens no trim partiem nedrīkstēja otra daļā viņam par ļaunu iegūt īpašumus ar pirkumu vai citu tiesisku darījumu. Katrā no sešiem minētajiem pilsnovadiem tika iecelts savs fogts, kurus zemgaļi padzina 1259. gadā. 1254. gada aprīlī Rīgas bīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, vācu mestrs [Sainas] Eberhards apliecināja, ka mīļā miera un saskaņas dēļ viņi laimējot sadalījuši trīs daļās zemi, ko sauc par [[Upmale (zeme)|Upmali]], turklāt # bīskaps dabūjis divas, bet ordenis vienu daļu; bīskapa daļas atradās uz Lielupes un Mēmeles labā krasta, starp Mēmeli un [Mūsu] un tās abiem krastiem līdz [[Upīte]]i un [[Saules zeme|Saulenei]]; # ordeņa daļa sākās uz [Mūsas] kreisā krasta pie Vēru sila stiepās gar šo upi līdz Garai Salai (tagad — Lielupes sala pie [[Jelgava]]s); # katrs parts ieguva savu daļu ar tām pašām tiesībām, kā sadalot Zemgali. == Zemgales karš ar Livonijas ordeni (1259—1290) == [[Attēls:Nocirstais_ozols.jpg|thumb|200px|left|Alegorisks attēls par [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Senlatvijas kristianizēšanu]]. Augšā pa kreisi pāvesta galvassega ar uzrakstu „Tu esi Pēteris un uz šī Pētera uzcelšu savu baznīcu” Pa labi uz nocirsta latviešu milzu ozola svētā stumbra stāv bruņinieks ar Livonijas ordeņa Sv. Marijas karogu. Apakšā pa kreisi sēž sērojošs [[vaidelotis]] ar savu iznīcināto upurcirvi. Pie viņa kājām pērkoņdieva [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkona]] sadragātais [[elks (baltu reliģija)|elka]] tēls. No Romas pāvestam dāvātā albuma ''[[Terra Mariana]]'']] Pēc [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|Zemgaļu sacelšanās]] sākuma 1259. gadā, Livonijas ordeņa mestrs [[Burhards no Hornhauzenas]] organizēja lielu [[Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)|karagājienu un Zemgali]]. Nespējot ieņemt Tērvetes pili, ordeņa mestrs nolēma uzcelt savu pili [[Incēnu pilskalns|Dobes pilskalnā]] Zemgales rietumu daļā. 1264. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds sapulcināja lielu karaspēku, kas sastāvēja no ordeņa brāļu, karakalpu, "[[zemes ļaudis|zemes ļaužu]]" un citu krustnešu karapulkiem, kas pirms tam bija karojuši un [[Kuršu piļu nodedzināšana (1263)|dedzinājuši sacēlušos kuršu pilis Kurzemē]], lai atkārtotu to pašu arī Zemgalē. Tomēr [[Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)|ordeņa karaspēks piedzīvoja smagu sakāvi]]. Kaujā uz Zemgales robežas, kur bija izveidoti aizsprosti, krita sešsimt iebrucēju karaspēka vīru, starp tiem divdesmit ordeņa brāļu un daudzi tika ievainoti. 1265. gadā ordenis [[Mītavas pils uzcelšana|uzcēla Mītavas pili]], no kuras ordeņa karaspēks atkārtoti devās sirojumā uz Zemgali, bet atkal tika sakauts [[Karagājiens uz Zemgali (1265)|kaujā pie Mītavas]]. Tikai 1270. gadā Livonijas ordeņa mestram [[Valters fon Nortekens|Valteram no Nordekes]] izdevās ieņemt Tērvetes pili. 1272. gadā Zemgale piekrita pāriet kristīgajā ticībā un 6. jūlijā Rīgā parakstītajā miera līgumā bija paredzēts, ka vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības. Pēc [[Aizkraukles kauja (1279)|1279. gada Aizkraukles kaujas]] zemgaļi atteicās no kristīgās ticības. 1279. gadā Rīgas arhibīskaps [[Johans I fon Lūne|Johans I no Lūnes]] Rīgas franciskāņu klosterī veda sarunas ar zemgaļu ķēniņa [[Nameisis|Nameiša]] pārstāvjiem. 1280. gadā Zemgales ķēniņš Nameisis atbrīvoja Tērveti un uzbruka Rīgai, ko aizstāvēt palīdzēja kristīto latgaļu karaspēks no Cēsīm. 1280.—1281. gada ziemā Livonijas ordeņa mestrs [[Konrāds no Feihtvangenas]] no [[Mītavas pils]] devās karagājienā uz Dobeli, taču to ieņemt nespēja. 1281. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Feihtvangenas ar {{sk|14000}} karavīriem aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita maksāt nodevas un aplenkums tika pārtraukts. 1287. gada 26. martā notika [[Garozas kauja]] starp Livonijas ordeņa mestra [[Villekens fon Endorps|Vilekīna]] vadīto krustnešu karaspēku un zemgaļiem. Kaujā ordeņa karaspēks tika pilnīgi sagrauts, kaujā krita ordeņa mestrs un vairāki komturi, tomēr bojā gāja arī zemgaļu karavadonis, kura vārds palicis nezināms. 1288.—1289. gada ziemas karagājienā Livonijas ordeņa mestrs [[Kūno fon Hacingenšteins|Kūno no Hacingenšteinas]] kopā ar [[Tartu|Tērbatas]] un [[Sāmsala]]s vasaļiem un [[latgaļi|latgaļu]] sabiedrotajiem nodedzināja Dobeles pilsētu (hronikā: ''hachelwerke''), bet pili neiekaroja un atkāpās uz Tērvetes [[Svētkalns|Svētkalnu]]. 1289. gadā Rīgas arhibīskaps Johans II no Fehtes veda sarunas ar zemgaļu pārstāvjiem par viņu padošanās noteikumiem. 1289.—1290. gada ziemā ap 2500 Livonijas ordeņa brāļu un to kuršu sabiedroto no [[Kursa (valsts)|Kursas]] puses uzbruka Dobelei un nodedzināja pilsētu. 1286.—1290. gadā krustneši [[Zemgales galīgā nopostīšana|pilnīgi izpostīja Zemgales ziemeļu daļu]] un tās iedzīvotāji kopā ar karaspēku pārcēlās uz nepakļautajām zemgaļu un žemaišu zemēm tagadējās Lietuvas teritorijā. Spriežot pēc 13.—16. gadsimta arheoloģiskā materiāla un vietvārdiem, zemgaļi apmetās [[Raseiņi|Raseiņu]], [[Šauļi|Šauļu]], [[Upīte]]s, [[Kernave]]s, [[Ukmerģe]]s un [[Kauņa]]s apkārtnē.<ref name="autogenerated1" /> == Livonijas pilsoņu karš (1297—1330) == Pēc [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] sākšanās Zemgale uz laiku kļuva par starptautisko tiesību subjektu. 1298. gadā Rīgas arhibīskaps [[Johans III fon Šverīns|Johans III]] noslēdza militāru savienību ar [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiti]] [[Vītenis|Vīteni]], kuram uzvaras gadījumā apsolīja atdot Livonijas ordenim pakļautās zemes Zemgalē. Savukārt Rīgas domkapituls 1289. gada 12. jūnijā pēc uzvaras [[Kauja pie Turaidas (1298)|kaujā pie Turaidas]] noslēdza militāru savienību ar [[Dānijas karaļi|Dānijas karali]] [[Eriks VIII|Ēriku VIII]], kurā bija paredzēts, ka Zemgale un „Naleres un Terakes apvidi” (''Semgallen und die Gebiete von Nalere und Therake'' — '[[Nalsene]]s un [[Tovrakste]]s zemes?') uz mūžīgiem laikiem piederēs Dānijas kronim. Dānijas karalis apsolīja līdz ziemas sākumam sūtīt savu karaspēku un aicināt savus [[Dāņu Igaunija]]s un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] vasaļus iesaistīties [[Rīgas arhibīskapija]]s aizsardzībā.<ref>[http://books.google.lv/books?id=GhsDAAAAcAAJ&pg=PA146&dq=Semgallen+Nalere+Therake+sollten+Krone&hl=lv&sa=X&ei=eatAUffGLYGvPK6ZgOgG&ved=0CC8Q6AEwAA#v=onepage&q=Semgallen%20Nalere%20Therake%20sollten%20Krone&f=false Johannes Voigt. Geschichte Preussens: Bd. IV. Die Zeit von der Unterwerfung der Preussen 1283 bis zu Dieterichs von Altenburg Tod 1341. Koenigsberg: Verlage der Gebrüder Bornträger, 1830. — 146 lpp.]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>1298. gada 12. jūnija līgums starp Rīgas Domkapitulu un Dānijas karali publicēts 1759. gadā Viļņā M.Dogeļa (''Dogiel'', 1715—1760) izdotajā ''Codex diplomaticus regni Poloniae et magni ducatus Lithuaniae ...'' (Polijas karalistes un Lietuvas dižkunigaitijas diplomātisko dokumentu krājuma) V sējuma 28 lpp. kā XXXIV. dokuments.</ref><ref>Holger C. de Reedtz. ''Repertoire historique et chronologique des traités conclus par la couronne a Dannemarc, depuis Canut-le-Grand jusqu'à 1800''. Göttingen, 1826. — 22 lpp. (Dānijas kroņa noslēgto līgumu no Knuta Lielā līdz 1800. gadam uzskaite un hronoloģija)</ref> 1300. gadā Rīgas arhibīskaps kopā ar domkapitula pārstāvjiem un diviem Zemgales sūtņiem ieradās [[Roma|Romā]] un iesniedza trīs plašus ziņojumus par Vācu ordeņa noziegumiem pret kristīgajiem Livonijā, Prūsijā un Zemgalē. == Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) == Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās Zemgales dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā. 1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.<ref name="1426-00-06-latviesu-001-htm" /><ref name="1426-00-06-latviesu-htm" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas Vēsture. Indriķis Šterns „1180—1290 krustakari”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. {{ISBN|9984601889}} * Vilis Bil̦k̦ins „Zemgaliešu brīvības cīņas”. — Pilskalns, Lincoln 1960. * Ritvars Ritums „Pētījumi zemgaļu senatnē”. — Latvijas Vēstures muzejs, Rīga 2004. (rakstu krājums) {{ISBN|9984747042}} * Jānis Būmanis „Mazā Zemgale laikmetu griežos”. — Rīga 2003. {{ISBN|9984923347}} * „Monumenta Germaniae Historica“ red. Johann M. Lappenberg, Hannover 1859. * „Žiemgaliai. The Semigallians”. — Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Vēstures muzejs, 2005. (Baltic archaeological Exhibition Catalogue) {{ISBN|9955415428}} * Ilona Vaškevičiūtė „Žiemgaliai V — XII amžiuje”. — VPU Leidykla, Vilnius 2004. {{ISBN|9955516526}} * „Codex Diplomaticus Lithuaniae e Codicibus Manuscriptis”. — edidit Eduardus Raczynski, sumptibus Sigismundi Schletter, Vratislaviae 1845. (Archivo Secreto Regiomontano Asservatis) == Skatīt arī == * [[Zemgale]] * [[Livonijas krusta kari]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] Žiemgala, 2012 — Nr. 1, 15.—25. lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos) {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Zemgales vēsture| ]] [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] guyjjxumvcynf97utljpobni5l8nedm 4523495 4523494 2026-09-17T07:01:05Z Saroj 70483 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-50008-63|~2026-50008-63]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DJ EV 4503754 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = |nosaukums_latv_val = Zemgales ķēniņvalsts |sugasvārds = senlatviešu zeme | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|Semigallia}}, {{val|de|Semgallen lant}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = militāra demokrātija | |gads_sākums = 9. gadsimts |gads_beigas = 1290. | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = zemgaļu ķēniņš maksāja meslus zviedru ķēniņam [[Ūlofs Klēpja karalis|Olavam]] |date_event1 = pirms 1022. |event2 = zemgaļi uzvarēja [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] karaspēku |date_event2 = 1106 |event3 = [[Viestards]] noslēdza militāru savienību ar Līvzemes bīskapu [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertu]] |date_event3 = 1202/1203 |event4 = [[Upmale (zeme)|Upmales zemi]] sadalīja [[Rīgas bīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3) |date_event4 = 1251 |event5 = Rietumzemgales zemes sadalīja [[Rīgas bīskapija]], tās domkapituls un [[Livonijas ordenis]] |date_event5 = 1254 |event6 = [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|Zemgaļu sacelšanās]] [[Šabis|Šābja]] un [[Nameisis|Nameiša]] vadībā |date_event6 = 1259-1290 | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = Coat of arms of Zemgale.svg |symbol = |symbol_type = senā zemgaļu ģerboņa mūsdienu versija | |image_map = Zemgales vēsturiskā karte Pauluči 1821.jpg |image_map_caption = Zemgales valsts ([[Filips Pauluči|Pauluči]] albums, 1821) | |galvaspilsēta = [[Tērvete (zeme)|Tērvete]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = Zemgaļu valoda |reliģija = baltu [[pagānisms]] un [[katolicisms]] ([[Upmale (zeme)|Upmalē]]) |nauda = | |leader1 = [[Viestards]] |leader2 = [[Šabis]] |leader3 = [[Nameisis]] |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} '''Zemgales valsts''' jeb '''Zemgaļu zeme'''<ref>[[Indriķis Šterns]]. Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002, 111 lpp. „... plašākā sociālā vienība Senlatvijā bija atsevišķas maztautas — kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi un lībji, kas tālāk dalījās ciltīs, kurām bija sava teritorija jeb „zeme”, jeb valsts. [..] Atsevišķu karadraudžu vadoņiem jeb kungiem bija izdevies apvienot daudzas kara draudzes vairākās ciltīs (kā [[Lamekins|Lamekinam]] un [[Visvaldis|Visvaldim]]) vai tikai savā ciltī (kā [[Viestarts|Viestartam]]) un izveidot militārvalstisku organismu, ko hronisti dēvē par karaļvalsti.”</ref> ({{val|de|Semegallen lant}}; {{val|la|Semigallia}}) bija [[zemgaļi|zemgaļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo [[Zemgale]]s kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo [[Šauļu apriņķis|Šauļu]] un [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] ziemeļdaļu [[Lietuva|Lietuvā]].<ref>Žiemgaliai. The Semigallians. Baltic archaeological Exhibition Catalogue. Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Vēstures muzejs, 2005</ref> Pirmo reizi minēta 870. gadā dāņu hronikā „[[Rīdes annāles]]”.<ref>„Monumenta Germaniae Historica“ Johann M. Lappenberg, Hannover 1859. Scriptores 16, 392. — 410.</ref> Zemgale (''Simkala'') pieminēta arī [[Rūnu raksts|rūnu rakstos]] uz [[Mervalas rūnu akmens]] ~1000. gadā m.ē., kā arī [[Laurentija hronika]]s aprakstā par 1106. gada [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Vseslaviču karagājienu uz Zemgali (''Зимъгола''). Pēc tās austrumu daļas kristīšanas tās teritorijā 1226. gadā nodibināja [[Zemgales bīskapija|Zemgales bīskapiju]], ko 1251. gadā pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1254. gadā Zemgales valsts tika sadalīta starp Rīgas bīskapu, tā domkapitulu un Vācu ordeni. No 1259. līdz 1290. gadam [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|Zemgaļu sacelšanās]] laikā zemgaļi atguva kontroli pār savu valsti un noslēdza militāru savienību ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]], kuras sastāvā pēc Livonijas—Lietuvas kariem palika iekļauti Zemgales dienvidu pilsnovadi. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Ģedimins]] vēl 1323. gadā sevi dēvēja par Zemgales kņazu un hercogu (''princeps et dux Semigallie''), kas liecina par Lietuvas valdnieku mantotajām pretenzijām uz Zemgali.<ref name="autogenerated1">[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1036&Itemid=348 Ēvalds Mugurēvičs. Pāvesta legāta Franciska no Moliano 1312. gada izmeklēšanas protokols par krustakariem Livonijā.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200502151636/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1036&Itemid=348 |date={{dat|2020|05|02||bez}} }} (Ziņojums [[LZA]] Senāta sēdē 2010. gada 14. septembrī)</ref> 1561. gadā pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra tā pēdējam mestram hercoga ({{val|pl|książę}} — 'kņazs, ķēniņš') titulu un mantojuma tiesības uz bijušo [[Kursa (valsts)|Kursas]] un Zemgales ķēniņvalstu teritorijām (''Księstwo Kurlandii i Semigalii''). == Teritorija == Jau kopš 18. gadsimta beigām daudzi vācbaltiešu, latviešu un lietuviešu vēsturnieki, arheologi un valodnieki ir pievērsušies jautājuma par zemgaļu apdzīvotās teritorijas izplatību sendienās. A. Tautavičius savā rakstā "Žemaišu etnoģenēze", pamatojoties uz saviem arheoloģiskajiem izrakumiem, apgalvoja, ka [[zemgaļi|zemgaļu]] un [[žemaiši|žemaišu]] kultūra ir vienotas cilmes un arheoloģiskajos izrakumos konstatētās nelielās atšķirības balstās galvenokārt uz nedaudz atšķirīgajām apbedīšanas tradīcijām. === Zemgales rietumu robeža ar Kursu === [[Augusts Bīlenšteins]] pirmais izteica pieņēmumu, ka Zemgales rietumu robeža ar [[Kursa (valsts)|Kursu]] esot gājusi pa [[Vadakste]]s upi ([[Venta]]s pieteka) un [[Aglonas upe|Aglonas upi]]. A. Tautavičius zemgaļu rietumu robežu iezīmēja pa Ventas upi tās augštecē līdz pat [[Rukuižiai]], bet M. Atgāzis par to izplatības rietumu galējiem punktiem sauc [[Zante]]s un [[Ezere]]s apdzīvotās vietas. I. Vaškevičiūte robežu starp zemgaļiem un kuršiem mūsdienu Lietuvas teritorijā atbīda uz rietumiem līdz Ventas kreisajai pietekai Virvītei (Virvytė). === Zemgales dienvidu robeža ar [[Žemaitija|Žemaitiju]] un [[Aukštaitija|Aukštaitiju]] === Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].<ref name="1426-00-06-latviesu-001-htm">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}</ref><ref name="1426-00-06-latviesu-htm">[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.</ref> Augusts Bīlenšteins uzskatīja, ka zemgaļus no žemaišiem atdalīja meži uz dienvidiem no [[Sidrabene (pils)|Sidrabenes]] (tagad — [[Kalnele]] (''Kalnelis'') pie [[Jonišķi]]em) un [[Meškuči]]em (Meškučiai), bet Zemgales dienvidaustrumu robeža gājusi no [[Bauska]]s pa [[Mūsa]]s upi līdz [[Panevēža]]i. J. Puzinas šo robežu vilka pa līniju [[Akmene]]—[[Šauļi]]—[[Rozalima]]s—[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēni]] (Pumpėnai)—[[Birži (Lietuva)|Birži]]. M. Alseikaite grāmatā ''"Balts in the prehistorical times"'' rakstīja, ka zemgaļiem Lietuvas teritorijā piederēja [[Saules zeme]] un [[Upīte]] līdz līnijai [[Tauragnai]]—[[Svėdasais]]. R. Volkaite-Kulikauskiene grāmatā ''"Lithuanians in the 9th—12th century"'' pauda uzkatu, ka zemgaļu teritorija sākotnēji ir bijusi plašāka, bet līdz 12. gadsimtam žemaiši un aukštaiči tos atspieduši līdz [[Mūsa]]s upei. A. Tautavičius galējo dienvidu robežu ar žemaišiem iezīmēja ar kapsētām, kas atrodas Vilkančos (Vilkančiai), Vinkšnēnos (Vinkšnėnai) un Račos (Račiai). === Zemgales austrumu robeža ar [[Sēlija|Sēliju]] === Pēc Augusta Bīlenšteina domām Zemgali no Sēlijas atdalīja mežu josla. Grāmatā "Latviešu vēsture" (Rīga, 1938) iespiestajās kartēs zemgaļu teritorija 1.—4. gadsimtā aizņēmusi visu Sēliju, turklāt 13. gadsimtā zemgaļiem piederējusi arī [[Koknese (valsts)|Koknese]]. A. Tautavičius par zemgaļu izplatības galējo dienvidaustrumu punktu uzskatīja Degešus ([[Degėsiai]]), bet apvidū ap [[Kupišķi]]em, [[Rokišķi]]em un [[Birži (Lietuva)|Birži]]em ir maz arheoloģisko izrakumu un etniskā robeža ir grūti nosakāma. === Zemgales ziemeļu robeža ar [[līvi]]em === Augusts Bīlenšteins rakstīja, ka Zemgale stiepās līdz Rīgas līcim [[Lielupe]]s ietekas vietā. Grāmatās "The Latvian archaeology" (Rīga, 1926) and "Latviešu vēsture" (Rīga, 1938) iespiestajās kartēs zemgaļu teritorija 1.—4. gadsimtā aizņēmusi lielāku gabalu arī gar Rīgas līci un arī vēlākās lībiešu zemes Daugavas labajā krastā, kuras zemgaļi atstājuši 9.-13. gadsimtā. Arī M. Atgāzis uzkata, ka zemgaļu zemju ziemeļu robeža sasniegusi [[Lielstraupe]]s apvidu. == Valdnieki == {{Pamatraksts|Zemgales valdnieku uzskaitījums}} [[Attēls:Laurentija hronika par Zemgales karagājienu 1106.jpg|thumb|280px|Laurentija hronikas fragments par 1106. gada Polockas kņazu Vseslaviču karagājienu uz Zemgali (''Зимъгола'' 8 rindā no augšas).]] Hronikā "[[Dāņu darbi]]" noprotams, ka 9. gadsimtā teiksmainais vikingu ķēniņš [[Hadings]] (''Hadingus'') noslēdza asinsbrālību ar vikingu Lizeru (''Liserus'') un devās sirojumā uz Kursu. Kuršu vadonis [[Lokers]] (''Lokero, Curetum tyranno'') saņēma viņu gūstā. Izbēdzis no gūsta, Hadings uzbruka "Hellesponta" ķēniņam [[Andvans|Andvanam]] (''Handwanus''), ar kara viltību ieņēma Daugavas pilsētu (''Dunam urbem''), sagūstīja ķēniņu Andvanu un prasīja no viņa atlīdzību zeltā. Iespējams, ka "Hellesponts" ir sagrozīts [[Zemgales ķēniņvalsts]] (citos vikingu avotos ''Simkala'') nosaukums, bet "Dunas pilsēta" ir [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] senākais nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/167571/vai-zini-ka-rakstito-avotu-zinas-ne-vienmer-sakrit-ar-arheologiskajam-liecibam |title=Vai zini, ka rakstīto avotu ziņas ne vienmēr sakrīt ar arheoloģiskajām liecībām? |access-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021061828/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/167571/vai-zini-ka-rakstito-avotu-zinas-ne-vienmer-sakrit-ar-arheologiskajam-liecibam }}</ref> Pirmais vikingu sāgās pieminētais, bet vārdā nenosauktais zemgaļu ķēniņš (''kong'') dzīvojis pirms 1022. gada un maksājis meslus [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|zviedru karalim]] [[Ūlofs Klēpja karalis|Olavam]] (''Olof Skötkonung'', ap 980—1022).<ref>Vikingu sāgā par [[Ingvars Tālbraucējs|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') apdziedātajos notikumos vēstīts, ka karalis Olavs sūtījis savu dēlu [[Ānunds Jākobs|Ānundu]] (''Anund Jakob'', karalis 1022—1050) un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (''Seimgaler'') pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā parliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām. Citāts no: Guntis Zemītis. Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā. Latvieši un Latvija, II sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts — izcīnītā un zaudētā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 13.—51. lpp.</ref> [[1106]]. gadā zemgaļi (''зимъгола'') pie [[Daugmales pilskalns|Daugmales]] sakāva iebrukušo [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vseslavs Bračislavičs|Vseslava Bračislaviča]] dēlu ([[Vseslaviči|Vseslaviču]]) karaspēku, radot tam 9000 vīru lielus zaudējumus.<ref>В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} {{br ikona}}</ref> 1205. gada notikumu sakarā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] pieminēts zemgaļu valdnieks [[Viestards]] kā Zemgales augstdzimušais (''maior natu de Semigallia''). 1206. gadā viņš dēvēts par zemgaļu kungu (''Semigallorum princeps'') un 1208. gadā arī par zemgaļu karavadoni (''dux Semigallorum''). 1219. gadā Viestards atkaroja Mežotnes pili un šo notikumu sakarā Indriķa hronikā pieminēti arī [[Mežotne (zeme)|Mežotnes]] pilsnovada vecākie (''seniores'') Madis un Gailis. [[Vecākā atskaņu hronika|Atskaņu hronikā]] Viestardu kopš 1225. gada jau dēvēja par Zemgales ķēniņu ({{val|de|konic Vesters}}). [[Vecākā atskaņu hronika|Livonijas Atskaņu hronikā]] 1259. gada zemgaļu sacelšanās sakarā pieminēts zemgaļu karavadonis [[Šabis]] (''ein vromer helt, hieß Schabe''), kas 1260. gadā Lietuvas karaļa [[Mindaugs|Mindauga]] parakstītajā dokumentā Šabis (''Schabbe'') pieminēts starp karaļa Mindauga vasaļiem un kunigaišiem.<ref>Codex Diplomaticus Lithuaniae e Codicibus Manuscriptis, in Archivo Secreto Regiomontano Asservatis, edidit Eduardus Raczynski. Vratislaviae, sumptibus Sigismundi Schletter. 1845.</ref> Tāpat Atskaņu hronikā 1279.—1280. gada notikumu sakarā atkārtoti pieminēts zemgaļu vadonis Tērvetē (''houbetman'', 08659. rinda, ''houbet zû Terwetein'', 09041. rinda) vai ķēniņš [[Nameisis]] (''kunic Nameise''). 1312. gadā Romas pāvesta sūtņa [[Francisks no Moliano|Moliānas Franciska]] rakstītajā izmeklēšanas protokolā Nameisis tika dēvēts par Zemgales karali jeb lielkungu (''rex sue dominus Nameyxe''), kas liecina par viņa vadošo stāvokli tā laikā Zemgales ķēniņvalstī (''Semigalia'').<ref name="autogenerated1" /> Pēdējais vārdā neminētais Zemgales vadonis (''Semegallen houbtman'', 10699. rinda) krita 1287. gada [[Garozas kauja|Garozas kaujā]]. == Zemgales pilsnovadi == [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Zemgaļu zemes (''Semigallia, Opemele'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954)]] [[Attēls:M. Siliņa Senās Zemgales karte 1890.jpg|thumb|280px|Zemgales karte ar pilsnovadu nosaukumiem Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890)]] Pēc [[Indriķa hronika]]s, [[Atskaņu hronika]]s un 1254. gada zemes dalīšanas līguma datiem [[Augusts Bīlenšteins]] rakstīja, ka Zemgalē bijuši septiņi apgabali: Silene, Žagare (ar Raktes pilsētu), Dobe, Spārnene, Tērvete (ar tā paša nosaukuma pilsētu), Dobele (ar tā paša nosaukuma pilsētu) un Upmale (ar Zemgales galvas pilsētu Mežotni un Zemgaļu ostu).<ref>Bielenstein, A. Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart un dim 13. Jahrhundert. St. Petersburg, 1892. S. 108.</ref> Mūsdienās uzskata, ka bijuši 14 zemgaļu pilsnovadi,<ref>Vasiļausks, E. Zemgaļu zemes 12.-13.gs. Grām: Putiķis, G. (atbildīgais par izdevumu). Starptautiskās zinātniskās konferences "Lielupes baseins: kultūrvēsturiskā nozīme un ģeogrāfiskais faktors, kopīgais un atšķirīgais" referāti: rakstu krājums (Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja raksti, Nr. 3.). Jelgava: Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, 2007. 18.—40.lpp.</ref> no kuriem 8 (Dobele, Dobene, Mežotne, Putelene, Silene, Spārnene, Tērvete, Upmale) atradās mūsdienu Latvijas, bet 6 (Gostagalis, Nogaliena, Plāne, Sidarbe, Šurpe, Žagare (ar Raktes pilsētu)) — Lietuvas teritorijā.<ref>Banytė-Rowell, R., Buža, Z., Ciglis, J., Griciuvienė, E., Jarockis, R., Radiņš, A., Vasiliauskas, E., Vaškevičiūtė, I., Virse, I. L., Žeiere, I..Zemgaļi senatnē. Rīga. 2003. 24.lpp.</ref> * [[Dobene]] * [[Dobele (zeme)|Doblene]] * [[Silene (zeme)|Silene]] ** [[Sidrabene (zeme)|Sidrabene]] * [[Spārnene]] * [[Tērvete (zeme)|Tērvetene]] * [[Upmale (zeme)]] ** [[Mežotne (zeme)]] ** [[Plāne (zeme)]] * [[Žagare (zeme)]] * [[Saules zeme|Saulene]] (robežnovads ar [[žemaiši]]em) * [[Upīte]] (robežnovads ar [[Aukštaitija|aukštaišiem]]) == Upmales kristianizēšana == 1219. gadā [[Upmale (zeme)|Upmales]] zeme (Austrumzemgale) pieņēma kristīgo ticību un tika iekļauta [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapijā]], bet tās otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] savu rezidenci 1225. gadā no [[Vecsēlpils|Sēlpils]] pārcēla uz Mežotni. 1226. gadā tika nodibināta [[Zemgales bīskapija]], zemgaļu ķēniņš [[Viestards]] piekrita atļaut savā zemē sludināt kristīgo ticību, taču pats nekristījās un saglabāja pārvaldību pār savu zemi. 1228.—1229. gadā [[Zobenbrāļu ordenis]] mestra [[Folkvins|Folkvina]] vadībā karoja ar Zemgales ķēniņu Viesturu. 1231. gadā [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] nelikumīgi likvidēja Zemgales bīskapiju. Mežotnes un [[Upmale (zeme)|Upmales]] teritoriju pievienoja Rīgas diecēzei, bet pārējo Zemgales daļu nodeva Rīgas domkapitulam un [[Zobenbrāļu ordenis|ordenim]]. 1232. janvārī pāvests [[Gregors IX|Gregorijs IX]] atcēla Rīgas bīskapa Nikolaja rīkojumus un personīgi iecēla savu vicelegātu [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīnu]] (''Balduin von Alna'', ''bei Thuin'') par Zemgales un [[Kurzemes bīskapija|Kursas]] bīskapu. == Saules kauja un tās sekas == 1236. gadā Zobenbrāļu ordeņa, kristīto līvu, [[latgaļi|letgaļu]] un [[Pleskava]]s karaspēks iebruka Zemgales dienvidu daļā, tagadējā [[Šauļi|Šauļu]] apriņķa teritorijā. Apvienotais zemgaļu un [[žemaiši|žemaišu]] karaspēks [[Saules kauja|Saules kaujā]] sakāva krusta karotājus. Krita ordeņa mestrs [[Folkvins]] un gandrīz visi ordeņa brāļi, tādēļ Zobenbrāļu ordenis tika likvidēts un izveidots [[Livonijas ordenis]] kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] daļa. 1237. gada septembra vidū pāvesta legāts [[Modenas Vilhelms]] izdarīja diacēžu limitāciju un Zemgales diecēzē iekļāva visas tās Zemgales zemes, kas atradās dienvidos no Kokneses—Abavas līnijas, t.i. tās, kas bija palikušas pāri pēc Zemgales zemju pievienošanas Rīgas diecēzei, kā arī tās zemes, kas bija palikušas ārpus Kursas un atradās starp [[Nemuna|Nemunu]] un [[Daugava|Daugavu]], tādējādi Zemgales bīskapijā tika iekļauta arī liela daļa no tagadējās Lietuvas zemēm. {{Latvijas vēsture}} == Zemgales sadalīšana == 1251. gada 3. februārī pēc Vācu ordeņa neveiksmēm Zemgales un [[Žemaitija]]s iekarošanā, Romas pāvesta kūrija nolēma, ka Zemgales bīskapija ir likvidējama un tās teritorija pievienojama [[Rīgas bīskapija]]i. 1254. gada aprīlī Rīgas bīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]], Rīgas domkapituls un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks, vācu mestrs [Sainas] [[Eberhards no Zainas|Eberhards]] apliecināja, ka saskaņā ar pāvesta rīkojumu par Zemgales [bīskapijas] dāvināšanu un dalīšanu viņi laimējot sadalījuši Zemgali trīs daļās, proti: # bīskapam piekritusi [[Silene (zeme)|Silene]] un [[Žagare (zeme)|Žagare]], domkapitulam [[Dobene]] un [[Spārnene]], Vācu ordenim [[Tērvete (zeme)|Tērvete]] un [[Dobele (zeme)|Dobele]]; # katrs zemes kungs ieguvis savu daļu ar desmito tiesu, patronāta un citām tiesībām un laicīgiem ienākumiem, izņemot vienīgi bīskapam un diakonam rezervētās tiesības; # neviens no trim partiem nedrīkstēja otra daļā viņam par ļaunu iegūt īpašumus ar pirkumu vai citu tiesisku darījumu. Katrā no sešiem minētajiem pilsnovadiem tika iecelts savs fogts, kurus zemgaļi padzina 1259. gadā. 1254. gada aprīlī Rīgas bīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, vācu mestrs [Sainas] Eberhards apliecināja, ka mīļā miera un saskaņas dēļ viņi laimējot sadalījuši trīs daļās zemi, ko sauc par [[Upmale (zeme)|Upmali]], turklāt # bīskaps dabūjis divas, bet ordenis vienu daļu; bīskapa daļas atradās uz Lielupes un Mēmeles labā krasta, starp Mēmeli un [Mūsu] un tās abiem krastiem līdz [[Upīte]]i un [[Saules zeme|Saulenei]]; # ordeņa daļa sākās uz [Mūsas] kreisā krasta pie Vēru sila stiepās gar šo upi līdz Garai Salai (tagad — Lielupes sala pie [[Jelgava]]s); # katrs parts ieguva savu daļu ar tām pašām tiesībām, kā sadalot Zemgali. == Zemgales karš ar Livonijas ordeni (1259—1290) == [[Attēls:Nocirstais_ozols.jpg|thumb|200px|left|Alegorisks attēls par [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Senlatvijas kristianizēšanu]]. Augšā pa kreisi pāvesta galvassega ar uzrakstu „Tu esi Pēteris un uz šī Pētera uzcelšu savu baznīcu” Pa labi uz nocirsta latviešu milzu ozola svētā stumbra stāv bruņinieks ar Livonijas ordeņa Sv. Marijas karogu. Apakšā pa kreisi sēž sērojošs [[vaidelotis]] ar savu iznīcināto upurcirvi. Pie viņa kājām pērkoņdieva [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkona]] sadragātais [[elks (baltu reliģija)|elka]] tēls. No Romas pāvestam dāvātā albuma ''[[Terra Mariana]]'']] Pēc [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|Zemgaļu sacelšanās]] sākuma 1259. gadā, Livonijas ordeņa mestrs [[Burhards no Hornhauzenas]] organizēja lielu [[Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)|karagājienu un Zemgali]]. Nespējot ieņemt Tērvetes pili, ordeņa mestrs nolēma uzcelt savu pili [[Incēnu pilskalns|Dobes pilskalnā]] Zemgales rietumu daļā. 1264. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds sapulcināja lielu karaspēku, kas sastāvēja no ordeņa brāļu, karakalpu, "[[zemes ļaudis|zemes ļaužu]]" un citu krustnešu karapulkiem, kas pirms tam bija karojuši un [[Kuršu piļu nodedzināšana (1263)|dedzinājuši sacēlušos kuršu pilis Kurzemē]], lai atkārtotu to pašu arī Zemgalē. Tomēr [[Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)|ordeņa karaspēks piedzīvoja smagu sakāvi]]. Kaujā uz Zemgales robežas, kur bija izveidoti aizsprosti, krita sešsimt iebrucēju karaspēka vīru, starp tiem divdesmit ordeņa brāļu un daudzi tika ievainoti. 1265. gadā ordenis [[Mītavas pils uzcelšana|uzcēla Mītavas pili]], no kuras ordeņa karaspēks atkārtoti devās sirojumā uz Zemgali, bet atkal tika sakauts [[Karagājiens uz Zemgali (1265)|kaujā pie Mītavas]]. Tikai 1270. gadā Livonijas ordeņa mestram [[Valters fon Nortekens|Valteram no Nordekes]] izdevās ieņemt Tērvetes pili. 1272. gadā Zemgale piekrita pāriet kristīgajā ticībā un 6. jūlijā Rīgā parakstītajā miera līgumā bija paredzēts, ka vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības. Pēc [[Aizkraukles kauja (1279)|1279. gada Aizkraukles kaujas]] zemgaļi atteicās no kristīgās ticības. 1279. gadā Rīgas arhibīskaps [[Johans I fon Lūne|Johans I no Lūnes]] Rīgas franciskāņu klosterī veda sarunas ar zemgaļu ķēniņa [[Nameisis|Nameiša]] pārstāvjiem. 1280. gadā Zemgales ķēniņš Nameisis atbrīvoja Tērveti un uzbruka Rīgai, ko aizstāvēt palīdzēja kristīto latgaļu karaspēks no Cēsīm. 1280.—1281. gada ziemā Livonijas ordeņa mestrs [[Konrāds no Feihtvangenas]] no [[Mītavas pils]] devās karagājienā uz Dobeli, taču to ieņemt nespēja. 1281. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Feihtvangenas ar {{sk|14000}} karavīriem aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita maksāt nodevas un aplenkums tika pārtraukts. 1287. gada 26. martā notika [[Garozas kauja]] starp Livonijas ordeņa mestra [[Villekens fon Endorps|Vilekīna]] vadīto krustnešu karaspēku un zemgaļiem. Kaujā ordeņa karaspēks tika pilnīgi sagrauts, kaujā krita ordeņa mestrs un vairāki komturi, tomēr bojā gāja arī zemgaļu karavadonis, kura vārds palicis nezināms. 1288.—1289. gada ziemas karagājienā Livonijas ordeņa mestrs [[Kūno fon Hacingenšteins|Kūno no Hacingenšteinas]] kopā ar [[Tartu|Tērbatas]] un [[Sāmsala]]s vasaļiem un [[latgaļi|latgaļu]] sabiedrotajiem nodedzināja Dobeles pilsētu (hronikā: ''hachelwerke''), bet pili neiekaroja un atkāpās uz Tērvetes [[Svētkalns|Svētkalnu]]. 1289. gadā Rīgas arhibīskaps Johans II no Fehtes veda sarunas ar zemgaļu pārstāvjiem par viņu padošanās noteikumiem. 1289.—1290. gada ziemā ap 2500 Livonijas ordeņa brāļu un to kuršu sabiedroto no [[Kursa (valsts)|Kursas]] puses uzbruka Dobelei un nodedzināja pilsētu. 1286.—1290. gadā krustneši [[Zemgales galīgā nopostīšana|pilnīgi izpostīja Zemgales ziemeļu daļu]] un tās iedzīvotāji kopā ar karaspēku pārcēlās uz nepakļautajām zemgaļu un žemaišu zemēm tagadējās Lietuvas teritorijā. Spriežot pēc 13.—16. gadsimta arheoloģiskā materiāla un vietvārdiem, zemgaļi apmetās [[Raseiņi|Raseiņu]], [[Šauļi|Šauļu]], [[Upīte]]s, [[Kernave]]s, [[Ukmerģe]]s un [[Kauņa]]s apkārtnē.<ref name="autogenerated1" /> == Livonijas pilsoņu karš (1297—1330) == Pēc [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] sākšanās Zemgale uz laiku kļuva par starptautisko tiesību subjektu. 1298. gadā Rīgas arhibīskaps [[Johans III fon Šverīns|Johans III]] noslēdza militāru savienību ar [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiti]] [[Vītenis|Vīteni]], kuram uzvaras gadījumā apsolīja atdot Livonijas ordenim pakļautās zemes Zemgalē. Savukārt Rīgas domkapituls 1289. gada 12. jūnijā pēc uzvaras [[Kauja pie Turaidas (1298)|kaujā pie Turaidas]] noslēdza militāru savienību ar [[Dānijas karaļi|Dānijas karali]] [[Eriks VIII|Ēriku VIII]], kurā bija paredzēts, ka Zemgale un „Naleres un Terakes apvidi” (''Semgallen und die Gebiete von Nalere und Therake'' — '[[Nalsene]]s un [[Tovrakste]]s zemes?') uz mūžīgiem laikiem piederēs Dānijas kronim. Dānijas karalis apsolīja līdz ziemas sākumam sūtīt savu karaspēku un aicināt savus [[Dāņu Igaunija]]s un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] vasaļus iesaistīties [[Rīgas arhibīskapija]]s aizsardzībā.<ref>[http://books.google.lv/books?id=GhsDAAAAcAAJ&pg=PA146&dq=Semgallen+Nalere+Therake+sollten+Krone&hl=lv&sa=X&ei=eatAUffGLYGvPK6ZgOgG&ved=0CC8Q6AEwAA#v=onepage&q=Semgallen%20Nalere%20Therake%20sollten%20Krone&f=false Johannes Voigt. Geschichte Preussens: Bd. IV. Die Zeit von der Unterwerfung der Preussen 1283 bis zu Dieterichs von Altenburg Tod 1341. Koenigsberg: Verlage der Gebrüder Bornträger, 1830. — 146 lpp.]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>1298. gada 12. jūnija līgums starp Rīgas Domkapitulu un Dānijas karali publicēts 1759. gadā Viļņā M.Dogeļa (''Dogiel'', 1715—1760) izdotajā ''Codex diplomaticus regni Poloniae et magni ducatus Lithuaniae ...'' (Polijas karalistes un Lietuvas dižkunigaitijas diplomātisko dokumentu krājuma) V sējuma 28 lpp. kā XXXIV. dokuments.</ref><ref>Holger C. de Reedtz. ''Repertoire historique et chronologique des traités conclus par la couronne a Dannemarc, depuis Canut-le-Grand jusqu'à 1800''. Göttingen, 1826. — 22 lpp. (Dānijas kroņa noslēgto līgumu no Knuta Lielā līdz 1800. gadam uzskaite un hronoloģija)</ref> 1300. gadā Rīgas arhibīskaps kopā ar domkapitula pārstāvjiem un diviem Zemgales sūtņiem ieradās [[Roma|Romā]] un iesniedza trīs plašus ziņojumus par Vācu ordeņa noziegumiem pret kristīgajiem Livonijā, Prūsijā un Zemgalē. == Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) == Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās Zemgales dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā. 1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.<ref name="1426-00-06-latviesu-001-htm" /><ref name="1426-00-06-latviesu-htm" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas Vēsture. Indriķis Šterns „1180—1290 krustakari”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. {{ISBN|9984601889}} * Vilis Bil̦k̦ins „Zemgaliešu brīvības cīņas”. — Pilskalns, Lincoln 1960. * Ritvars Ritums „Pētījumi zemgaļu senatnē”. — Latvijas Vēstures muzejs, Rīga 2004. (rakstu krājums) {{ISBN|9984747042}} * Jānis Būmanis „Mazā Zemgale laikmetu griežos”. — Rīga 2003. {{ISBN|9984923347}} * „Monumenta Germaniae Historica“ red. Johann M. Lappenberg, Hannover 1859. * „Žiemgaliai. The Semigallians”. — Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Vēstures muzejs, 2005. (Baltic archaeological Exhibition Catalogue) {{ISBN|9955415428}} * Ilona Vaškevičiūtė „Žiemgaliai V — XII amžiuje”. — VPU Leidykla, Vilnius 2004. {{ISBN|9955516526}} * „Codex Diplomaticus Lithuaniae e Codicibus Manuscriptis”. — edidit Eduardus Raczynski, sumptibus Sigismundi Schletter, Vratislaviae 1845. (Archivo Secreto Regiomontano Asservatis) == Skatīt arī == * [[Zemgale]] * [[Livonijas krusta kari]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] Žiemgala, 2012 — Nr. 1, 15.—25. lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos) {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Zemgales vēsture| ]] [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] 26iya2hppklseganll86crqv66l8g4s 2026. gads 0 146631 4523282 4522022 2026-09-16T14:55:55Z Biafra 13794 /* Septembris */ Antons Grunis 4523282 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. == Paredzētie notikumi == * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris=== * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) * [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā) <gallery> Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] rm2imqwmbf6ake5z3ofl7qy8zai2ymy Drū Dautijs 0 154147 4523445 4419981 2026-09-17T04:16:26Z ZANDMANIS 91184 4523445 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Drū Dautijs | vārds_orig = ''Drew Doughty'' | attēls = Drew Doughty Warmup 22-23.jpg | att_izm = | paraksts = Dautijs 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|12|8}} | dz_viet = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Londona|3s=Londona (Kanāda)}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 96 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Kings"]] | numurs = 8 | amats = [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]] | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 2., 1. kārtā | dr_gads = [[2008. gada NHL drafts|2008]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Losandželosas "Kings"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2009—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Džeimsa Norisa balva]] — 2016 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2016, 2018 * [[Stenlija kauss]] — 2012, 2014 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]]- 2015,2016,2017,2018,2019 * [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]] — 2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/kurs-gan-cits-meistars-makdeivids-papildlaika-atnes-uzvaru-kanadai-par-asv/|title=Kurš gan cits – Meistars Makdeivids papildlaikā atnes uzvaru Kanādai pār ASV|date=2025. gada 21. februāris|website=sportaziņas.com}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|9|17}} | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Vankūvera 2010]]}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Soči 2014]]}} {{MedalSilver2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver2|[[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|Šveice 2009]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules kauss hokejā|Pasaules kauss]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada Pasaules kauss hokejā|Pasaules kauss 2016]]}} {{MedalCompetition|[[Četru nāciju turnīrs hokejā|Četru nāciju turnīrs]]}} {{MedalGold2|[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā|Četru nāciju turnīrs 2025]]}} }} '''Drū Dautijs''' ({{val|en|Drew Doughty}}; dzimis {{dat|1989|12|8}} [[Londona (Kanāda)|Londonā]], [[Ontārio]], [[Kanāda|Kanādā]]) ir profesionāls kanādiešu [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā, [[Kanādas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Losandželosas "Kings"]], kurā aizvadījis visu savu profesionāļa karjeru. No 2026. gada septembra Dautijs ir arī komandas [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]]. == Spēlētāja karjera == [[2008. gada NHL drafts|2008. gada NHL draftā]] viņu [[Losandželosas "Kings"]] izraudzījās ar kopējo 2. kārtas numuru. Pirms tam aizvadīja teicamu karjeru [[Ontārio hokeja līga|Ontārio hokeja līgā]]. Debijas sezonā NHL viņš tika iekļauts līgas simboliskajā debitantu pirmajā izlasē. 2011.—2012. gada sezonā "Kings" sastāvā izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. Divus gadus vēlāk kopā ar "Kings" kļuva jau par divkārtēju Stenlija kausa ieguvēju. 2015.—16. gada sezonā kā līgas labākais aizsargs Dautijs ieguva [[Džeimsa Norisa balva|Džeimsa Norisa balvu]]. 2022. gada 27. janvārī Dautijs aizvadīja savu 1000 spēli līgā<ref>https://www.nhl.com/kings/news/drew-doughty-set-to-appear-in-1000th-career-nhl-game-tonight/c-330242880</ref>, spēlē pret [[Ņujorkas "Islanders"]], kurā Losandželosa uzvarēja ar rezultātu 3:2. [[Kanādas hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis zelta medaļas [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gadu [[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpisko spēļu]] turnīros, 2014. gadā tiekot iekļauts arī turnīra simboliskajā izlasē. Izcīnījis zeltu arī [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2008]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]] un sudrabu [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009. gada Pasaules čempionātā]]. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Drew Doughty|Drū Dautijs}} {{Sporta ārējās saites|nhl=8474563}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Ēriks Kārlsons]] | title = [[Džeimsa Norisa balva]]s ieguvējs | years = [[2015.—2016. gada NHL sezona|2016]] | after = [[Brents Bērnss]]}} {{s-sports}} {{succession box | before = [[Tomass Hikijs]] | title = [[Losandželosas "Kings"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2008. gada NHL drafts|2008]] | after = [[Koltens Toiberts]]}} {{amatu secība|virsraksts=[[Losandželosas "Kings"]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|SLO}} [[Anže Kopitars]]|pēc= |periods= 2026-pašlaik}} {{kastes beigas}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{OS medaļnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dautijs, Dru}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Kanādas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki hokejā]] jrwa8wd9atdnh4l7f8dltt8rzowfhoy Sunīši (Garkalnes pagasts) 0 161530 4523436 4506941 2026-09-17T00:10:45Z Egilus 27634 4523436 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Garkalnes pagastā|Sunīši|Sunīši}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sunīši | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Autobusa pietura "Sunīši".jpg | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Garkalnes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 3.72 | population_as_of = 2007 | population_footnotes = <ref name=Pask>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.garkalne.lv/terpl/ISEJ-PASKAIDROJUMURAKSTS.pdf |title=Garkalnes novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts |access-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425082010/http://www.garkalne.lv/terpl/ISEJ-PASKAIDROJUMURAKSTS.pdf |archivedate={{dat|2012|04|25||bez}} }}</ref> | population_total = 355 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 58 | lats = 36| latNS = N | longd = 24 | longm = 22| longs = 18| longEW = E | elevation_m = 8 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2137 Garkalne | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Sunīši''' ir ciems [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Izvietojies starp Rīgas apvedceļu [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] un [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] [[Sunīšu ezers|Sunīšu ezera]] krastos {{nobr|10 km}} no pagasta centra [[Berģi (Rīga)|Berģiem]], {{nobr|11 km}} no novada centra [[Ulbroka]]s un {{nobr|21 km}} no [[Rīga]]s centra. Apdzīvotā vieta teritorijā, kur atradās dažas viensētas, sāka veidoties 2002. gadā, kad nekustamo īpašumu tirgū tika piedāvāti apmēram 70 apbūves gabali mežā pie Sunīšu ezera “ar skatu un pieeju ezeram, neskartā priežu mežā.” Objekts tika piedāvāts virtuāli, pirms būvniecības uzsākšanas. Ciema centrālā daļa Sunīšu ezera austrumu krastā ir vienlaidus apbūvēta ar vienģimenes mājām. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |2000|50 |2006|256 |2011|596 |2021|809 }} == Attēli == <gallery> Sunīši, Gaigalu iela.jpg|Gaigalu iela Sunīši, Ērgļu iela.jpg|Ērgļu iela Lielā Jugla Sunīšos (1).jpg|Lielā Jugla pie Mārtiņrožu ielas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Garkalnes pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Suniszi}} [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 87sr0djd2mmvvd7htxp2xo2l6ior2vx Donalds Tramps 0 163708 4523511 4489921 2026-09-17T08:32:47Z ~2026-50215-89 150479 /* Dzīvesgājums */ 4523511 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Donalds Tramps | vārds_orģ = ''Donald Trump'' | attēls = Official_Presidential_Portrait_of_President_Donald_J._Trump_(2025).jpg | att_izm = 250 | apraksts = Donalda Trampa oficiālais portrets <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|2025|1|20|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = [[Džeimss Deivids Venss]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Džo Baidens]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------>|<!--amats2 = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2025|1|20|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = [[Džeimss Venss]] | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Džo Baidens]] | pēctecis2 = --> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|14}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kvīnsa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikānis]] | partija = [[ASV Reformu partija|Reformu partija]]<br /><small>(1999—2001)</small><br /> [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]<br /><small>(2001—2009)</small><br /> [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]<br /><small>(1987—1999, 2009—2011, 2012—tagad)</small><br /> | apvienība = | dinastija = | tēvs = Freds Tramps<ref>[https://web.archive.org/web/20110409070650/http://www.foxnews.com/projects/pdf/20110328125536753.pdf Donalda Trampa dzimšanas apliecība] ''[[Fox News]]'' 2011. gada 9. aprīlī.</ref> | māte = Mērija Anna Maklauda Trampa | dzīvesb = * [[Ivana Trampa]] (1977—1992) * [[Marla Meiplza]] (1993—1999) * [[Melānija Trampa]] (2005—pašlaik) | bērni = 5 | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[prezbiteriānisms]] | paraksts = Donald Trump (Presidential signature).svg | paraksts_izm = | piezīmes = | amats2 = [[ASV prezidenti|45.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2017|1|20|N|bez}} | viceprezidents2 = [[Maiks Penss]] | term_beigas2 = {{dat|2021|1|20|N|bez}} | pēctecis2 = [[Džo Baidens]] | priekštecis2 = [[Baraks Obama]] }} '''Donalds Džons Tramps vecākais''' ({{val|en|Donald John Trump, Sr.}}; dzimis {{dat|1946|6|14}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir 68. [[ASV prezidents]] uzņēmējs un politiķis. Bijis arī 45. [[ASV prezidents]], ievēlēts no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. Vienīgais ASV prezidents, kuru [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Kongresa Pārstāvju palāta]] divas reizes mēģināja atstādināt, bet abas reizes [[ASV Senāts]] viņu attaisnoja.<ref>[https://www.tvnet.lv/7179462/asv-senats-attaisno-trampu-impicmenta-prava ASV Senāts attaisno Trampu impīčmenta prāvā] TVNET/LETA 2021. gada 13. februārī</ref> Trampu otrreiz ievēlēja par prezidentu [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada vēlēšanās]] un viņš atkārtoti amatā stājās 2025. gada 20. janvārī. == Dzīvesgājums == Dzimis 1940. gadā Ņujorkā vācu izcelsmes uzņēmēja Frederika Trampa un viņa skotu izcelsmes sievas Mērijas Annas, dzimušas Maklaudas, ģimenē. 1968. gadā viņš absolvēja [[Pensilvānijas Universitāte]]s Vārtonas biznesa skolu jau studiju laikā strādāja sava tēva Freda Trampa nekustamo īpašumu un celtniecības firmā.<ref name=parade>{{Ziņu atsauce |title=In Step With: Donald Trump |work=[[Parade (magazine)|Parade]] |date=November 14, 2004 |url=http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101014022222/http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-date=October 14, 2010}}</ref> 1973. gadā pārņēma vadību tēva uzņēmumā,<ref>{{grāmatas atsauce |last=Wooten |first=Sara McIntosh |date=2009 |title=Donald Trump: From Real Estate to Reality TV |url=https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot |page=[https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot/page/28 28] |isbn=0-7660-2890-9}}</ref> pārdēvējot to par ''The Trump Organization''.<ref name=hoovers>{{Tīmekļa atsauce|author=Hoover's coverage by Diane Ramirez |url=http://www.hoovers.com/the-trump-organization/--ID__40473--/freeuk-co-factsheet.xhtml |title=The Trump Organization information and related industry information from Hoover's United Kingdom (UK) |publisher=Hoovers.com |date=2008-01-02 |accessdate=2011-09-25}}</ref> Nodibināja arī uzņēmumu ''Trump Entertainment Resorts'', kas darbojas izklaides jomā visā pasaulē, pārvaldot daudz viesnīcu, kazino, golfa laukumu u.c. Tramps atrodas finanšu žurnāla ''[[Forbes]]'' veidotajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā. Viņa īpašumu vērtība 2016. gada maijā bija novērtēta 4,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Trampa dzīvesveids viņu padarīja par slavenību. No 2004. līdz 2017 . gadam viņš vadīja realitātes šovu ''The Apprentice''. === Politiskā darbība === Īsu brīdi bijis Reformu partijas kandidāts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2015. gada jūnijā Tramps paziņoja par kandidēšanu [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]. Priekšvēlēšanās bija viens no vadošajiem [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātiem. 2016. gada maijā, pēc pēdējo republikāņu kandidātu&nbsp;— [[Teds Kruss|Teda Krusa]] un [[Džons Keisiks|Džona Keisika]]&nbsp;— izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas, nodrošināja savu kandidatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-konkurenti-izstajas-no-cinas-par-asv-prezidenta-amatu.a181313/ |title=Trampa konkurenti izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu |author=Aigars Smiltnieks |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|5|5||bez}}}}</ref> 19. jūlijā Republikāniskā partija oficiāli apstiprināja Trampu par savu kandidātu. Vēlēšanās viņš apsteidza savu konkurenti no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]&nbsp;— [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]]. Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja uzbūvēt mūri uz ASV un [[Meksika]]s robežas, lai samazinātu latīņamerikāņu imigrantu plūsmu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/tramps-atkartoti-sola-buvet-muri-uz-robezas-ar-meksiku.a212774/ |title=Tramps atkārtoti sola būvēt mūri uz robežas ar Meksiku |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}}}</ref> un ieviest [[musulmaņi|musulmaņu]] reģistru, kurā reģistrēt Savienotajās Valstīs dzīvojošos musulmaņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/27/donald-trump-muslim-registry-policy-possibility|title=Trump and a Muslim registry: does he want one – and is it even possible?|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> Viņš apšaubīja [[klimata pārmaiņas]] un to saistību ar cilvēka darbību un ievēlēšanas gadījumā solīja izstāties no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]], bet vēlāk pēc tikšanās ar [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] un bijušo [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Els Gors|Elu Goru]] savu nostāju nedaudz mīkstināja un atzina, ka starp cilvēku darbību un klimata pārmaiņām varētu būt "zināma saistība", tomēr joprojām pauda bažas par "zaļo" pasākumu ietekmi uz ASV uzņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4609277/tramps-ar-goru-parspriedis-klimata-parmainu-jautajumu |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}} |title=Tramps ar Goru pārspriedis klimata pārmaiņu jautājumu |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]]/[[AFP]]}}</ref> [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] risināšanai Tramps solīja sadarboties ar [[Sīrija]]s diktatoru [[Bašārs Asads|Bašāru Asadu]] cīņā pret [[Islāma valsts|Islāma valsti]] un nosodīja [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijas īstenoto Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kura esot novedusi pie teroristisko organizāciju izplešanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/donald-trump-isis-defeating-islamic-state-not-assad-syria-part-proposed-presidential-2371781|title=Donald Trump On ISIS: Defeating Islamic State, Not Assad In Syria, Part Of Proposed Presidential Foreign Policy |publisher=[[International Business Times]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> === Pirmā prezidentūra (2017–2021) === {{dat|2017|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā pēdējo četrdesmit gadu visnepopulārākais prezidents<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptaujas-tramps-ir-pedejas-desmitgades-nepopularakais-jaunais-asv-prezidents.a219581/ |title=Aptaujas: Tramps ir pēdējās desmitgadēs nepopulārākais jaunais ASV prezidents |author=Aigars Smiltnieks |date={{dat|2017|1|18||bez}} |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}}}</ref> un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national/health-science/trumps-health-what-we-could-expect-with-the-oldest-incoming-president/2017/01/18/91f0f4f0-dc5a-11e6-918c-99ede3c8cafa_story.html|title=Trump’s health: What we could expect with the oldest incoming president|publisher=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> 2019. gadā ASV parlamenta Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sagatavoja prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas ziņojumu, kurā konstatēts, ka prezidents Tramps aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta [[Rūdolfs Džuljāni|Rūdolfa Džuliāni]] palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu. Tramps apsūdzības kategoriski noraidīja, sakot, ka vēršanās pret viņu ir "raganu medības". Demokrātu kontrolētā Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palāta 19. decembrī nobalsoja par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-atbalsta-trampa-atstadinasanu-no-amata.a342255/ ASV Pārstāvju palāta atbalsta Trampa atstādināšanu no amata] lsm.lv 2019. gada 19. decembrī</ref> tomēr 2020. gada 5. februārī Senāts prezidentu attaisnoja un viņš saglabāja savu amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-impicmenta-prava-senats-attaisno-asv-prezidentu.a347389/ Trampa impīčmenta prāvā Senāts attaisno ASV prezidentu] lsm.lv 2020. gada 5. februārī</ref> Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un viņa darbību tās ierobežošanā vērtēja kā neefektīvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-covid-19-krize-asv-klus-launaka-pirms-ta-klus-labaka.a368004/|title=Tramps: Covid-19 krīze ASV «kļūs ļaunāka, pirms tā kļūs labāka»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar [[COVID-19]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampam-atklaj-covid-19-asv-prezidents-ieveros-karantinu.a376494/|title=Trampam atklāj Covid-19; ASV prezidents ievēros karantīnu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> Pēc triju dienu ārstēšanās militārajā hospitālī viņš atgriezās [[Baltais nams|Baltajā namā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-pec-izrakstisanas-no-slimnicas-apsauba-covid-19-bistamibu.a376926/|title=Tramps pēc izrakstīšanas no slimnīcas apšauba Covid-19 bīstamību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> 2020. gada novembra vēlēšanās Tramps zaudēja [[Džo Baidens|Džo Baidenam]]. 2021. gada 6. janvārī štatu elektoru balsojums bija jāapstiprina ASV Kongresa balsojumā,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/elektoru-kolegija-apstiprina-baidena-uzvaru-asv-prezidenta-velesanas.a385418/ Elektoru kolēģija apstiprina Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās] lsm.lv 2020. gada 15. decembrī</ref> pirms kura Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-atbalstitaju-un-policijas-sadursmju-del-slegta-kapitolija-eka.a387961/ Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka] lsm.lv 2021. gada 6. janvārī</ref> Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parlaments-pec-nemieriem-vasingtona-atsak-darbu-sadursmes-4-bojagajusie.a387971/ ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī</ref> Virkne ASV politiķu pieprasīja otrreizēju prezidenta Trampa atstādināšanas procedūras sākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-sola-cinities-talak-demokrati-grib-vinu-atstadinat.a388095/ Tramps sola cīnīties tālāk; demokrāti grib viņu atstādināt] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī</ref> 13. janvārī Pārstāvju palātā par Trampa impīčmentu nobalsoja 232 pārstāvji: visi 222 Demokrātiskās partijas un 10 ASV Republikāniskās partijas deputāti, pret bija 197, bet nebalsoja 4 republikāņi. Tramps kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura atstādināšanu Pārstāvju palāta nobalsojusi divreiz.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-nobalso-par-trampa-impicmentu.a388835/ ASV Pārstāvju palāta nobalso par Trampa impīčmentu] 2021. gada 14. janvārī</ref> === Otrā prezidentūra (kopš 2025) === {{dat|2025|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 47. ASV prezidentu. Inaugurācijas runā viņš skarbi kritizēja iepriekšējā prezidenta Baidena administrāciju, kā arī solīja celt ASV ekonomiku un politisko ietekmi visā pasaulē. Prezidents pasludināja jauna zelta laikmeta sākšanos ASV vēsturē, izsludināja ārkārtas stāvokli uz Meksikas robežas un ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā, pieteica tarifu karu ārvalstīm un pavēstīja, ka apņemas atgūt ASV kontroli pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] un pārdēvēt [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] par Amerikas līci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2025-tramps-inauguracijas-runa-sola-asv-zelta-laikmetu-un-nosauc-ambiciozus-merkus-arpolitika.a584442/ Tramps inaugurācijas runā sola ASV zelta laikmetu un nosauc ambiciozus mērķus ārpolitikā] lsm.lv 2025. gada 20. janvārī</ref> 21. janvārī Tramps nekavējoties atcēla gandrīz 80 prezidenta Baidena parakstītus rīkojumus. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija par ASV izstāšanos no 2015. gadā Parīzē parakstītās [[ANO klimata vienošanās]], kuras mērķis ir ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu. Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s (PVO) un attaisnoja notiesātos 2021. gada 6. janvāra Kapitolija grautiņu dalībniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.01.2025-asv-izstajas-no-ano-klimata-vienosanas-un-pasaules-veselibas-organizacijas.a584461/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV izstājas no ANO klimata vienošanās un Pasaules Veselības organizācijas] lsm.lv 2025. gada 21. janvārī</ref> === Apsūdzības noziegumos === Pēc iebrukuma ASV Kapitolijā pret Trampu sāka vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem mainīt 2015. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus un negodīgu biznesa praksi. ASV Federālie prokurori Trampu apsūdzēja arī par to, ka viņš nelikumīgi glabājis simtiem slepenu dokumentu par ASV kodolprogrammām un aizsardzības programmām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.06.2023-pret-trampu-slepeno-dokumentu-lieta-izvirzitas-37-apsudzibas-dokumentus-glabajis-ari-dusa.a512237/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pret Trampu slepeno dokumentu lietā izvirzītas 37 apsūdzības; dokumentus glabājis arī dušā] lsm.lv 2023. gada 10. jūnijā</ref> 2023. gada 24. augustā Trampu apcietināja par mēģinājumu ietekmēt [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] Džordžijas štatā, bet pēc 200 000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas viņu aptuveni 20 minūtes vēlāk atbrīvoja no Fultonas apgabala cietuma, kur tika uzņēmta ASV vēsturē pirmā pēcaresta fotogrāfija ar bijušo prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps Džordžijā apcietināts un atbrīvots pret drošības naudu |date=2023. gada 25. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-tramps-dzordzija-apcietinats-un-atbrivots-pret-drosibas-naudu.a521478/ |accessdate=2023. gada 25. augustā}}</ref> Pēc Trampa apcietinājuma no 47% līdz 52% pieauga republikāņu atbalsts Trampam kā partijas prezidenta kandidātam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Trampa reitings pēc apcietinājuma ir pieaudzis |date=2023. gada 26. augusts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7841958/trampa-reitings-pec-apcietinajuma-ir-pieaudzis |accessdate=2023. gada 26. augustā}}</ref> 2024. gada 30. maijā Ņujorkas zvērināto tiesa atzina Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar [[klusēšanas nauda]]s maksāšanu [[pornozvaigzne]]i [[Stormija Danielsa|Stormijai Danielsai]], kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kurš ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-asv-zverinato-tiesa-atzinusi-trampu-par-vainigu-biznesa-dokumentu-viltosana.a556111/ ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> === Atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu 2024. gadā === {{pamatraksts|Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā}} Tramps tika ievainots ausī slepkavības mēģinājumā kampaņas mītiņā 2024. gada 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]]. Pēc apšaudes, [[ASV Slepenais dienests|Slepenajam dienestam]] viņu vedot nost no skatuves, Tramps pacēla gaisā dūri, parādīdams, ka viņam viss ir kārtība. Vēlāk Trampam tika sniegta medicīniskā palīdzība vietējā medicīnas iestādē, kur tika paziņots, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Trampa virzienā izšautās lodes nāvējoši ievainoja vienu mītiņa dalībnieku, bet vēl divus mītiņa dalībniekus smagi ievainoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Atentāts pret Donaldu Trampu. Bijušais ASV prezidents sašauts ausī |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613132-atentats-pret-donaldu-trampu-bijusais-asv-prezidents-sasauts-ausi |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> Slepenais dienests nogalināja uz blakus ēkas jumta esošo šāvēju. Amatpersonas paziņoja, ka apšaude tiek izmeklēta kā slepkavības mēģinājums. [[Federālais izmeklēšanas birojs]] identificēja uzbrucēju kā 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruku (''Thomas Matthew Crook'') no Betelpārkas (''Betel Park''), Pensilvānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte |author=Rihards Plūme |date=2024. gada 14. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/ |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIB ir identificējis Trampa uzbrucēju |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613137-fib-ir-identificejis-trampa-uzbruceju |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> Viens no atentāta aculieciniekiem apgalvoja, ka policija neesot pievērsusi uzmanību viņa un vairāku citu cilvēku brīdinājumiem par bruņota vīrieša rāpšanos uz blakus esošas mājas jumta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Policija ignorēja brīdinājumus par šāvēju uz jumta, apgalvo Trampa atentāta aculiecinieks |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613144-policija-ignoreja-bridinajumus-par-saveju-uz-jumta-apgalvo-trampa-atentata-aculiecinieks |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> == Privātā dzīve == Precējies trīs reizes, ar [[Ivana Trampa|Ivanu Trampu]] (1977—1992), [[Marla Meiplza|Marlu Meiplzu]] (1993—1999) un [[Melānija Trampa|Melāniju Trampu]] (2005—pašlaik). Viņam ir pieci bērni. == Skatīt arī == * [[Donalda Trampa filmogrāfija]] * [[Trampisms]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * [http://www.trump.com/biography/ Biogrāfija ''Trump Organization'' mājaslapā] {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} * {{Dmoz|Regional/North_America/United_States/Society_and_Culture/Politics/Candidates_and_Campaigns/President/Candidates/Donald_Trump}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{ASVprezidenti}} {{G20 līderi}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tramps, Donalds}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] tby9r2b0ke23ct97u1il4vhwhzf6jfk 4523514 4523511 2026-09-17T08:34:18Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-50215-89|~2026-50215-89]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Mahris1 4489921 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Donalds Tramps | vārds_orģ = ''Donald Trump'' | attēls = Official_Presidential_Portrait_of_President_Donald_J._Trump_(2025).jpg | att_izm = 250 | apraksts = Donalda Trampa oficiālais portrets <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|2025|1|20|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = [[Džeimss Deivids Venss]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Džo Baidens]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------>|<!--amats2 = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2025|1|20|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = [[Džeimss Venss]] | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Džo Baidens]] | pēctecis2 = --> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|14}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kvīnsa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikānis]] | partija = [[ASV Reformu partija|Reformu partija]]<br /><small>(1999—2001)</small><br /> [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]<br /><small>(2001—2009)</small><br /> [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]<br /><small>(1987—1999, 2009—2011, 2012—tagad)</small><br /> | apvienība = | dinastija = | tēvs = Freds Tramps<ref>[https://web.archive.org/web/20110409070650/http://www.foxnews.com/projects/pdf/20110328125536753.pdf Donalda Trampa dzimšanas apliecība] ''[[Fox News]]'' 2011. gada 9. aprīlī.</ref> | māte = Mērija Anna Maklauda Trampa | dzīvesb = * [[Ivana Trampa]] (1977—1992) * [[Marla Meiplza]] (1993—1999) * [[Melānija Trampa]] (2005—pašlaik) | bērni = 5 | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[prezbiteriānisms]] | paraksts = Donald Trump (Presidential signature).svg | paraksts_izm = | piezīmes = | amats2 = [[ASV prezidenti|45.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2017|1|20|N|bez}} | viceprezidents2 = [[Maiks Penss]] | term_beigas2 = {{dat|2021|1|20|N|bez}} | pēctecis2 = [[Džo Baidens]] | priekštecis2 = [[Baraks Obama]] }} '''Donalds Džons Tramps vecākais''' ({{val|en|Donald John Trump, Sr.}}; dzimis {{dat|1946|6|14}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir 47. [[ASV prezidents]] uzņēmējs un politiķis. Bijis arī 45. [[ASV prezidents]], ievēlēts no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. Vienīgais ASV prezidents, kuru [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Kongresa Pārstāvju palāta]] divas reizes mēģināja atstādināt, bet abas reizes [[ASV Senāts]] viņu attaisnoja.<ref>[https://www.tvnet.lv/7179462/asv-senats-attaisno-trampu-impicmenta-prava ASV Senāts attaisno Trampu impīčmenta prāvā] TVNET/LETA 2021. gada 13. februārī</ref> Trampu otrreiz ievēlēja par prezidentu [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada vēlēšanās]] un viņš atkārtoti amatā stājās 2025. gada 20. janvārī. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā Ņujorkā vācu izcelsmes uzņēmēja Frederika Trampa un viņa skotu izcelsmes sievas Mērijas Annas, dzimušas Maklaudas, ģimenē. 1968. gadā viņš absolvēja [[Pensilvānijas Universitāte]]s Vārtonas biznesa skolu jau studiju laikā strādāja sava tēva Freda Trampa nekustamo īpašumu un celtniecības firmā.<ref name=parade>{{Ziņu atsauce |title=In Step With: Donald Trump |work=[[Parade (magazine)|Parade]] |date=November 14, 2004 |url=http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101014022222/http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-date=October 14, 2010}}</ref> 1973. gadā pārņēma vadību tēva uzņēmumā,<ref>{{grāmatas atsauce |last=Wooten |first=Sara McIntosh |date=2009 |title=Donald Trump: From Real Estate to Reality TV |url=https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot |page=[https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot/page/28 28] |isbn=0-7660-2890-9}}</ref> pārdēvējot to par ''The Trump Organization''.<ref name=hoovers>{{Tīmekļa atsauce|author=Hoover's coverage by Diane Ramirez |url=http://www.hoovers.com/the-trump-organization/--ID__40473--/freeuk-co-factsheet.xhtml |title=The Trump Organization information and related industry information from Hoover's United Kingdom (UK) |publisher=Hoovers.com |date=2008-01-02 |accessdate=2011-09-25}}</ref> Nodibināja arī uzņēmumu ''Trump Entertainment Resorts'', kas darbojas izklaides jomā visā pasaulē, pārvaldot daudz viesnīcu, kazino, golfa laukumu u.c. Tramps atrodas finanšu žurnāla ''[[Forbes]]'' veidotajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā. Viņa īpašumu vērtība 2016. gada maijā bija novērtēta 4,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Trampa dzīvesveids viņu padarīja par slavenību. No 2004. līdz 2015. gadam viņš vadīja realitātes šovu ''The Apprentice''. === Politiskā darbība === Īsu brīdi bijis Reformu partijas kandidāts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2015. gada jūnijā Tramps paziņoja par kandidēšanu [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]. Priekšvēlēšanās bija viens no vadošajiem [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātiem. 2016. gada maijā, pēc pēdējo republikāņu kandidātu&nbsp;— [[Teds Kruss|Teda Krusa]] un [[Džons Keisiks|Džona Keisika]]&nbsp;— izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas, nodrošināja savu kandidatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-konkurenti-izstajas-no-cinas-par-asv-prezidenta-amatu.a181313/ |title=Trampa konkurenti izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu |author=Aigars Smiltnieks |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|5|5||bez}}}}</ref> 19. jūlijā Republikāniskā partija oficiāli apstiprināja Trampu par savu kandidātu. Vēlēšanās viņš apsteidza savu konkurenti no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]&nbsp;— [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]]. Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja uzbūvēt mūri uz ASV un [[Meksika]]s robežas, lai samazinātu latīņamerikāņu imigrantu plūsmu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/tramps-atkartoti-sola-buvet-muri-uz-robezas-ar-meksiku.a212774/ |title=Tramps atkārtoti sola būvēt mūri uz robežas ar Meksiku |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}}}</ref> un ieviest [[musulmaņi|musulmaņu]] reģistru, kurā reģistrēt Savienotajās Valstīs dzīvojošos musulmaņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/27/donald-trump-muslim-registry-policy-possibility|title=Trump and a Muslim registry: does he want one – and is it even possible?|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> Viņš apšaubīja [[klimata pārmaiņas]] un to saistību ar cilvēka darbību un ievēlēšanas gadījumā solīja izstāties no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]], bet vēlāk pēc tikšanās ar [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] un bijušo [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Els Gors|Elu Goru]] savu nostāju nedaudz mīkstināja un atzina, ka starp cilvēku darbību un klimata pārmaiņām varētu būt "zināma saistība", tomēr joprojām pauda bažas par "zaļo" pasākumu ietekmi uz ASV uzņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4609277/tramps-ar-goru-parspriedis-klimata-parmainu-jautajumu |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}} |title=Tramps ar Goru pārspriedis klimata pārmaiņu jautājumu |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]]/[[AFP]]}}</ref> [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] risināšanai Tramps solīja sadarboties ar [[Sīrija]]s diktatoru [[Bašārs Asads|Bašāru Asadu]] cīņā pret [[Islāma valsts|Islāma valsti]] un nosodīja [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijas īstenoto Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kura esot novedusi pie teroristisko organizāciju izplešanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/donald-trump-isis-defeating-islamic-state-not-assad-syria-part-proposed-presidential-2371781|title=Donald Trump On ISIS: Defeating Islamic State, Not Assad In Syria, Part Of Proposed Presidential Foreign Policy |publisher=[[International Business Times]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> === Pirmā prezidentūra (2017–2021) === {{dat|2017|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā pēdējo četrdesmit gadu visnepopulārākais prezidents<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptaujas-tramps-ir-pedejas-desmitgades-nepopularakais-jaunais-asv-prezidents.a219581/ |title=Aptaujas: Tramps ir pēdējās desmitgadēs nepopulārākais jaunais ASV prezidents |author=Aigars Smiltnieks |date={{dat|2017|1|18||bez}} |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}}}</ref> un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national/health-science/trumps-health-what-we-could-expect-with-the-oldest-incoming-president/2017/01/18/91f0f4f0-dc5a-11e6-918c-99ede3c8cafa_story.html|title=Trump’s health: What we could expect with the oldest incoming president|publisher=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> 2019. gadā ASV parlamenta Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sagatavoja prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas ziņojumu, kurā konstatēts, ka prezidents Tramps aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta [[Rūdolfs Džuljāni|Rūdolfa Džuliāni]] palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu. Tramps apsūdzības kategoriski noraidīja, sakot, ka vēršanās pret viņu ir "raganu medības". Demokrātu kontrolētā Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palāta 19. decembrī nobalsoja par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-atbalsta-trampa-atstadinasanu-no-amata.a342255/ ASV Pārstāvju palāta atbalsta Trampa atstādināšanu no amata] lsm.lv 2019. gada 19. decembrī</ref> tomēr 2020. gada 5. februārī Senāts prezidentu attaisnoja un viņš saglabāja savu amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-impicmenta-prava-senats-attaisno-asv-prezidentu.a347389/ Trampa impīčmenta prāvā Senāts attaisno ASV prezidentu] lsm.lv 2020. gada 5. februārī</ref> Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un viņa darbību tās ierobežošanā vērtēja kā neefektīvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-covid-19-krize-asv-klus-launaka-pirms-ta-klus-labaka.a368004/|title=Tramps: Covid-19 krīze ASV «kļūs ļaunāka, pirms tā kļūs labāka»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar [[COVID-19]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampam-atklaj-covid-19-asv-prezidents-ieveros-karantinu.a376494/|title=Trampam atklāj Covid-19; ASV prezidents ievēros karantīnu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> Pēc triju dienu ārstēšanās militārajā hospitālī viņš atgriezās [[Baltais nams|Baltajā namā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-pec-izrakstisanas-no-slimnicas-apsauba-covid-19-bistamibu.a376926/|title=Tramps pēc izrakstīšanas no slimnīcas apšauba Covid-19 bīstamību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> 2020. gada novembra vēlēšanās Tramps zaudēja [[Džo Baidens|Džo Baidenam]]. 2021. gada 6. janvārī štatu elektoru balsojums bija jāapstiprina ASV Kongresa balsojumā,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/elektoru-kolegija-apstiprina-baidena-uzvaru-asv-prezidenta-velesanas.a385418/ Elektoru kolēģija apstiprina Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās] lsm.lv 2020. gada 15. decembrī</ref> pirms kura Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-atbalstitaju-un-policijas-sadursmju-del-slegta-kapitolija-eka.a387961/ Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka] lsm.lv 2021. gada 6. janvārī</ref> Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parlaments-pec-nemieriem-vasingtona-atsak-darbu-sadursmes-4-bojagajusie.a387971/ ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī</ref> Virkne ASV politiķu pieprasīja otrreizēju prezidenta Trampa atstādināšanas procedūras sākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-sola-cinities-talak-demokrati-grib-vinu-atstadinat.a388095/ Tramps sola cīnīties tālāk; demokrāti grib viņu atstādināt] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī</ref> 13. janvārī Pārstāvju palātā par Trampa impīčmentu nobalsoja 232 pārstāvji: visi 222 Demokrātiskās partijas un 10 ASV Republikāniskās partijas deputāti, pret bija 197, bet nebalsoja 4 republikāņi. Tramps kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura atstādināšanu Pārstāvju palāta nobalsojusi divreiz.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-nobalso-par-trampa-impicmentu.a388835/ ASV Pārstāvju palāta nobalso par Trampa impīčmentu] 2021. gada 14. janvārī</ref> === Otrā prezidentūra (kopš 2025) === {{dat|2025|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 47. ASV prezidentu. Inaugurācijas runā viņš skarbi kritizēja iepriekšējā prezidenta Baidena administrāciju, kā arī solīja celt ASV ekonomiku un politisko ietekmi visā pasaulē. Prezidents pasludināja jauna zelta laikmeta sākšanos ASV vēsturē, izsludināja ārkārtas stāvokli uz Meksikas robežas un ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā, pieteica tarifu karu ārvalstīm un pavēstīja, ka apņemas atgūt ASV kontroli pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] un pārdēvēt [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] par Amerikas līci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2025-tramps-inauguracijas-runa-sola-asv-zelta-laikmetu-un-nosauc-ambiciozus-merkus-arpolitika.a584442/ Tramps inaugurācijas runā sola ASV zelta laikmetu un nosauc ambiciozus mērķus ārpolitikā] lsm.lv 2025. gada 20. janvārī</ref> 21. janvārī Tramps nekavējoties atcēla gandrīz 80 prezidenta Baidena parakstītus rīkojumus. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija par ASV izstāšanos no 2015. gadā Parīzē parakstītās [[ANO klimata vienošanās]], kuras mērķis ir ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu. Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s (PVO) un attaisnoja notiesātos 2021. gada 6. janvāra Kapitolija grautiņu dalībniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.01.2025-asv-izstajas-no-ano-klimata-vienosanas-un-pasaules-veselibas-organizacijas.a584461/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV izstājas no ANO klimata vienošanās un Pasaules Veselības organizācijas] lsm.lv 2025. gada 21. janvārī</ref> === Apsūdzības noziegumos === Pēc iebrukuma ASV Kapitolijā pret Trampu sāka vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus un negodīgu biznesa praksi. ASV Federālie prokurori Trampu apsūdzēja arī par to, ka viņš nelikumīgi glabājis simtiem slepenu dokumentu par ASV kodolprogrammām un aizsardzības programmām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.06.2023-pret-trampu-slepeno-dokumentu-lieta-izvirzitas-37-apsudzibas-dokumentus-glabajis-ari-dusa.a512237/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pret Trampu slepeno dokumentu lietā izvirzītas 37 apsūdzības; dokumentus glabājis arī dušā] lsm.lv 2023. gada 10. jūnijā</ref> 2023. gada 24. augustā Trampu apcietināja par mēģinājumu ietekmēt [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] Džordžijas štatā, bet pēc 200 000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas viņu aptuveni 20 minūtes vēlāk atbrīvoja no Fultonas apgabala cietuma, kur tika uzņēmta ASV vēsturē pirmā pēcaresta fotogrāfija ar bijušo prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps Džordžijā apcietināts un atbrīvots pret drošības naudu |date=2023. gada 25. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-tramps-dzordzija-apcietinats-un-atbrivots-pret-drosibas-naudu.a521478/ |accessdate=2023. gada 25. augustā}}</ref> Pēc Trampa apcietinājuma no 47% līdz 52% pieauga republikāņu atbalsts Trampam kā partijas prezidenta kandidātam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Trampa reitings pēc apcietinājuma ir pieaudzis |date=2023. gada 26. augusts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7841958/trampa-reitings-pec-apcietinajuma-ir-pieaudzis |accessdate=2023. gada 26. augustā}}</ref> 2024. gada 30. maijā Ņujorkas zvērināto tiesa atzina Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar [[klusēšanas nauda]]s maksāšanu [[pornozvaigzne]]i [[Stormija Danielsa|Stormijai Danielsai]], kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kurš ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-asv-zverinato-tiesa-atzinusi-trampu-par-vainigu-biznesa-dokumentu-viltosana.a556111/ ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> === Atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu 2024. gadā === {{pamatraksts|Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā}} Tramps tika ievainots ausī slepkavības mēģinājumā kampaņas mītiņā 2024. gada 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]]. Pēc apšaudes, [[ASV Slepenais dienests|Slepenajam dienestam]] viņu vedot nost no skatuves, Tramps pacēla gaisā dūri, parādīdams, ka viņam viss ir kārtība. Vēlāk Trampam tika sniegta medicīniskā palīdzība vietējā medicīnas iestādē, kur tika paziņots, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Trampa virzienā izšautās lodes nāvējoši ievainoja vienu mītiņa dalībnieku, bet vēl divus mītiņa dalībniekus smagi ievainoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Atentāts pret Donaldu Trampu. Bijušais ASV prezidents sašauts ausī |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613132-atentats-pret-donaldu-trampu-bijusais-asv-prezidents-sasauts-ausi |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> Slepenais dienests nogalināja uz blakus ēkas jumta esošo šāvēju. Amatpersonas paziņoja, ka apšaude tiek izmeklēta kā slepkavības mēģinājums. [[Federālais izmeklēšanas birojs]] identificēja uzbrucēju kā 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruku (''Thomas Matthew Crook'') no Betelpārkas (''Betel Park''), Pensilvānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte |author=Rihards Plūme |date=2024. gada 14. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/ |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIB ir identificējis Trampa uzbrucēju |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613137-fib-ir-identificejis-trampa-uzbruceju |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> Viens no atentāta aculieciniekiem apgalvoja, ka policija neesot pievērsusi uzmanību viņa un vairāku citu cilvēku brīdinājumiem par bruņota vīrieša rāpšanos uz blakus esošas mājas jumta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Policija ignorēja brīdinājumus par šāvēju uz jumta, apgalvo Trampa atentāta aculiecinieks |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613144-policija-ignoreja-bridinajumus-par-saveju-uz-jumta-apgalvo-trampa-atentata-aculiecinieks |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> == Privātā dzīve == Precējies trīs reizes, ar [[Ivana Trampa|Ivanu Trampu]] (1977—1992), [[Marla Meiplza|Marlu Meiplzu]] (1993—1999) un [[Melānija Trampa|Melāniju Trampu]] (2005—pašlaik). Viņam ir pieci bērni. == Skatīt arī == * [[Donalda Trampa filmogrāfija]] * [[Trampisms]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * [http://www.trump.com/biography/ Biogrāfija ''Trump Organization'' mājaslapā] {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} * {{Dmoz|Regional/North_America/United_States/Society_and_Culture/Politics/Candidates_and_Campaigns/President/Candidates/Donald_Trump}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{ASVprezidenti}} {{G20 līderi}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tramps, Donalds}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] qaob0qrscsu403hloeu1263tngfg8cw Edgars Rinkēvičs 0 166914 4523518 4510677 2026-09-17T09:46:15Z Lasks 38532 4523518 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Edgars Rinkēvičs | vārds_orģ = | attēls = Edgars Rinkēvičs in 2026.jpg | att_izm = 200 | mazs_att = | apraksts = Edgars Rinkēvičs 2026. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts prezidents]] | term_sākums = {{dat|2023|07|08|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Egils Levits]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2011|10|25|N}} | term_beigas2 = {{dat|2023|07|08|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = [[Ģirts Valdis Kristovskis]] | pēctecis2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2019|2|7|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!------ Piektais amats ------> | amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|5|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = <!------ Sestais amats ------> | amats6 = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] | term_sākums6 = {{dat|1997|5|10|N}} | term_beigas6 = {{dat|2008|10|13|N}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | vietnieks6 = | prezidents6 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = | priekštecis6 = [[Einārs Vaivods]] | pēctecis6 = [[Jānis Sārts]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|9|21}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}<ref name="diena" /> | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Latvijas Ceļš]] <small>(1998—2004)</small> * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] <small>(2012—2014)</small> * [[Vienotība]] <small>(2014—2023)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = Anatolijs Rinkēvičs (1936—2007)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/life/ljudi/foto-ne-politik-a-chelovek-kakim-my-vidim-novogo-prezidenta-v-socsetyah.d?id=55618360|title=Не политик, а человек. Каким мы видим нового президента в соцсетях|date=2023-05-31}}</ref> | māte = Biruta Austra Pinka (1936—2022)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Biruta-Austra-Pinka|title=Biruta Austra Pinka|access-date={{dat|2023|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230605095227/https://timenote.info/lv/Biruta-Austra-Pinka}}</ref> | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Edgars Rinkēvičs''' (dzimis {{dat|1973|9|21}} [[Jūrmala|Jūrmalā]])<ref name="Jaunas asinis" /><ref name="LATe">{{LAT e|4|999}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] sabiedriskais darbinieks un politiķis. Kopš 2023. gada 8. jūlija viņš ir [[Latvijas Valsts prezidents]]. Bijušais [[Latvijas ārlietu ministrs]], bijis [[Latvijas prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] kancelejas vadītājs un [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]], un bijis triju [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Bijis partiju "[[Vienotība]]", "[[Latvijas Ceļš]]" un [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]] biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1973. gadā Jūrmalā Anatolija Rinkēviča un viņa sievas ārstes Birutas Annas, dzimušas Pinkas, ģimenē. Viņa vectēvs Antons Rinkēvičs bija dzimis Lielo Mukānu sādžā [[Vaboles pagasts|Vaboles pagastā]].<ref>[https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/edgara-rinkevica-senci-nak-no-vaboles-pagasta/ Edgara Rinkēviča senči nāk no Vaboles pagasta un piederējuši Līksnas draudzei]{{Novecojusi saite}} augsdaugavasnovads.lv 18.04.2024</ref> 1991. gadā Rinkēvičs pabeidza mācības [[Jūrmalas 4. vidusskola|Jūrmalas 4. vidusskolā]],<ref name="cvk12s">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/a2bfa6d69fc4.html|title=Edgars Rinkēvičs — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2014|10|22||bez}}}}</ref> studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s bakalaura programmā (1991—1995), līdztekus darbojās kā žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos [[Latvijas Radio]] (1993–1994).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396832-arlietu_ministra_amata_kandidata_edgara_rinkevica_biografija|title=Ārlietu ministra amata kandidāta Edgara Rinkēviča biogrāfija|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|1|7||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160306050845/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396832-arlietu_ministra_amata_kandidata_edgara_rinkevica_biografija}}</ref> 1997. gadā ieguva maģistra grādu politikas zinātnēs; turpināja maģistra studijas [[Nacionālās aizsardzības universitāte (ASV)|Nacionālās aizsardzības universitātes]] Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālā koledžā ASV (1999—2000), papildinājās [[Groningenas Universitāte]]s politikas zinātnes un starptautisko attiecību programmā.<ref name="Jaunas asinis" /><ref name="Saeima_CV">[http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs_lmp.nsf/0/88f6289efd28d955c225793300437370/$FILE/25_Lm.pdf Edgara Rinkēviča dzīves un darba apraksts]</ref> === Karjera === 1995. gadā E. Rinkēvičs sāka strādāt [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]] par Politikas departamenta vecāko referantu,<ref name="Saeima_CV" /> 1996. gadā uz pusgadu kļuva par departamenta direktoru. Pēc tam līdz 1997. gada maijam bija ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieks aizsardzības politikas jautājumos. 1997. gada maijā kļuva par ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju, tā paša gada augustā&nbsp;— valsts sekretāru. Laikā no 1998. līdz 2004. gadam E. Rinkēvičs bija partijas "[[Latvijas Ceļš]]" biedrs.<ref name="ir" /> 1998. gada februārī viņš kļuva par Baltijas valstu un ASV partnerības hartas nosacījumu izpildes komisijas divpusējās aizsardzības un militāro jautājumu darba grupas vadītāju no Latvijas puses.<ref name="Jaunas asinis" /> No 2002. līdz 2003. gadam darbojies delegācijā sarunās par Latvijas iestāšanos [[NATO]] (delegācijas vadītāja vietnieks), no 2005. gada līdz 2007. gada janvārim vadījis NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroju. 2008. gada oktobrī beidza valsts sekretāra darbu, lai kļūtu par [[Valsts prezidenta kanceleja]]s vadītāju.<ref name="presidentcv" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/393190-uz_arlietu_ministra_kreslu_varetu_pretendet_edgars_rinkevics |title=Uz ārlietu ministra krēslu varētu pretendēt Edgars Rinkēvičs |access-date={{dat|2011|10|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110925120030/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/393190-uz_arlietu_ministra_kreslu_varetu_pretendet_edgars_rinkevics }}</ref> Kancelejas vadītājs bija līdz 2011. gada jūlijam.<ref name="mkcv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/edgars-rinkevics|title=CV Ministru kabineta mājaslapā|publisher=Mk.gov.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}}}</ref> == Politiskā darbība == 2011. gada 25. oktobrī E. Rinkēvičs kļuva par [[Zatlera Reformu partija]]s virzītu bezpartijisku [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-izsaka-uzticibu-dombrovska-tresajai-valdibai.d?id=41366711 Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai], delfi.lv</ref> 2012. gada janvārī iestājās Zatlera Reformu partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/arlietu-ministrs-rinkevics-iestajas-zrp.d?id=42092782|title=Ārlietu ministrs Rinkēvičs iestājas ZRP|last=BNS|date={{dat|2012|1|30||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> Ārlietu ministra amatu saglabāja arī [[Straujumas 1. kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]]. 2014. gada maijā pārgāja uz partiju "[[Vienotība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}</ref> 2014. gadā kandidējis [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], kur tika ievēlēts parlamentā. Ārlietu ministra amatu saglabājis arī [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas otrajā valdībā]] un [[Kučinska valdība|Māra Kučinska valdībā]]. 2018. gada rudenī E. Rinkēvičs tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta un janvārī tika apstiprināts par ārlietu ministru [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2022. gadā ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]], saņemot lielāko plusu skaitu (35 072) starp visiem [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanu]] kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-28|language=lv}}</ref> Ārlietu ministra amatu saglabāja arī jaunajā [[Kariņa 2. Ministru kabinets|K. Kariņa vadītajā valdībā]]. 2023. gada 11. maijā tika paziņots, ka [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" virzīs E. Rinkēviču kā Valsts prezidenta kandidātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7772457/jauna-vienotiba-pazino-savu-valsts-prezidenta-amata-kandidatu|title="Jaunā vienotība" paziņo savu Valsts prezidenta amata kandidātu|website=tvnet.lv|access-date=2023-05-11|date=2023-05-11|language=lv}}</ref> 31. maijā notikušajās vēlēšanās viņš vēlēšanu trešajā kārtā uzvarēja ar 52 Saeimas deputātu balsīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2023-par-valsts-prezidentu-ievelets-arlietu-ministrs-edgars-rinkevics.a510745/|title=Par Valsts prezidentu ievēlēts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs|website=lsm.lv|access-date=2023-05-31|date=2023-05-31|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == {{dat|2014|11|6||bez}} E. Rinkēvičs savā ''[[Twitter]]'' profilā nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš ir [[gejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/530450808132108288|title=Edgara Rinkēviča Twitter profils|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Twitter.com|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}</ref> un darīs visu, lai Latvijā tiktu pieņemts likums par civilajām partnerattiecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/530436835101904896|title=Edgara Rinkēviča Twitter profils|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Twitter.com|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}</ref> Viņš kļuva par pirmo Latvijas politiķi, kas publiski atzinis savu [[homoseksualitāte|homoseksualitāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/arlietu-ministrs-rinkevics-publiski-atzistas-ka-ir-homoseksuals-14076361|title=Ārlietu ministrs Rinkēvičs publiski atzīstas, ka ir homoseksuāls|author=LETA|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rinkevics-socialajos-medijos-pazino-lepns-but-gejs.d?id=45193588|title=Rinkēvičs sociālajos medijos paziņo: 'lepns būt gejs'|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}</ref> 2023. gadā, kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu, E. Rinkēvičs kļuva arī par pirmo atklāto homoseksuālo [[Eiropas Savienība]]s valsts vadītāju.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2023-05-31 |title=EU's First Openly Gay Head of State Elected by Latvian Assembly |language=en |work=Bloomberg.com |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2023-05-31/eu-s-first-openly-gay-head-of-state-elected-by-latvian-assembly |access-date=2023-05-31}}</ref> == Rezultāti vēlēšanās == {| class="wikitable" style="margin:0.5em; font-size:95%; text-align:center;" |- style="background:#e9e9e9;" ! Gads ! style="text-align:left;"|Vēlēšanas ! Saraksts ! Apgabals ! Vieta sarakstā ! Plusi ! Svītrojumi ! Vieta rezultātā ! Rezultāts |- | 2014<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html |title=2014. gada 12.Saeimas vēlēšanas — 4. Partija "VIENOTĪBA" |work=CVK.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2014|10|22||bez}}}}</ref> | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | [[Vienotība]] | rowspan="3" | [[Rīgas vēlēšanu apgabals|Rīga]] | 1. | 28 257 | 3039 | 1. | rowspan="4" | ievēlēts |- |2018<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=OsZ8k8LdxvFTNYno4Tf1Ww==&locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2023-01-07|title=13. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}</ref> |[[13. Saeimas vēlēšanas]] | rowspan="3" |[[Jaunā Vienotība]] |1. |10 159 |797 |1. |- |2022<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/riga/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-01-07}}</ref> |[[14. Saeimas vēlēšanas]] |1. |35 072 |1090 |1. |- |2023 |[[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]] | Latvija |— |52 |35 |1. |} == Apbalvojumi == {| class="wikitable sortable" style="font-size: 0.95em;" |- ! Gads !! Apbalvojums !! Valsts |- | 2000 || [[Attēls:AM Par ieguldijumu BS attistiba.PNG|70px]] Latvijas Republikas Aizsardzības ministra apbalvojums Goda Zīme "Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā" || Latvija |- | 2004 || [[Attēls:Comm Medal for Adv Lv Mem NATO.png|70px]] Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļa "Sekmējot Latvijas dalību NATO" || Latvija |- | 2004 ||[[Attēls:LAT Order of Viesturs civ BAR.svg|70px]] Latvijas Republikas [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] lielkrusta komandieris || Latvija |- | 2005 || [[Attēls:POL Order Zaslugi RP kl5 BAR.svg|70px]] Polijas Republikas Nopelnu krusta komandieris || Polija |- | 2005 || [[Attēls:ITA OMRI 2001 GUff BAR.svg|70px]] Itālijas Republikas Nopelnu krusts || Itālija |- | 2005 || [[Attēls:EST Order of the Cross of Terra Mariana - 3rd Class BAR.svg|70px]] Igaunijas Republikas Nopelnu krusts || Igaunija |- | 2006 || [[Attēls:Order of Orange-Nassau - Member.png|70px]] Nīderlandes Karalistes Orānijas Nasavas ordeņa kavalieris || Nīderlande |- | 2007 || NATO apbalvojums "Par uzslavas cienīgu darbu" || — |- | 2007 || [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] Latvijas Republikas [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] lielvirsnieks || Latvija |- | 2013 || [[Attēls:FIN Order of the Lion of Finland 2Class BAR.svg|70px]] Somijas Lauvas ordeņa 1. pakāpes komandiera ordenis || Somija |- | 2015 || [[Attēls:Den kongelige norske fortjenstorden storkors stripe.svg|70px]] Norvēģijas Karaliskais Nopelnu ordenis, I šķira, Lielais krusts || Norvēģija |- | 2019 || [[Attēls:GER Bundesverdienstkreuz 6 GrVK Stern Band.svg|70px]] Vācijas Nopelnu ordenis, Lielais krusts (7. pakāpe) || Vācija |- | 2019 || [[Attēls:EST Order of the Cross of Terra Mariana - 1st Class BAR.svg|70px]] Igaunijas Republikas Māras Zemes ordeņa krusts, I šķira || Igaunija |- |2021 |Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas Nopelnu krusts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/politics/diplomacy/foreign-minister-collects-estonian-award.a390201/|title=Foreign Minister collects Estonian award|last=|first=|website=eng.lsm.lv|access-date=2021-01-31|date=2021-01-25|language=en}}</ref> |Igaunija |- |2022 | [[Attēls:Order of Merit 1st Class of Ukraine.png|70px]] Ukrainas pirmās pakāpes ordenis "Par nopelniem"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-nolemis-apbalvot-latvijas-arlietu-ministru-rinkevicu-ar-ukrainas-ordeni.a471340/|title=Zelenskis nolēmis apbalvot Latvijas ārlietu ministru Rinkēviču ar Ukrainas ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-29|language=lv}}</ref> |Ukraina |} == Atsauces == ;Kopējās {{Refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/lv/darbinieks/edgars-rinkevics?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F|title=Edgara Rinkēviča CV|publisher=Am.gov.lv|accessdate={{dat|2023|6|1||bez}}}} {{Refend}} ;Konkrētās {{Atsauces|30em|refs= <ref name="diena">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/arlietu-ministra-resurss-pieredze-13911113|title=Ārlietu ministra resurss - pieredze|last=Egle|first=Ināra|date={{dat|2011|10|25||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}</ref> <ref name="Jaunas asinis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/228307-pili_jaunas_asinis_edgars_rinkevics|title=Pilī jaunas asinis – Edgars Rinkēvičs|last=Barkāns|first=Elmārs|date={{dat|2008|10|13||bez}}|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}|archive-date={{dat|2014|11|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141110092424/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/228307-pili_jaunas_asinis_edgars_rinkevics}}</ref> <ref name="ir">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2011/10/25/valda-dombrovska-vadita-valdiba|title=Valda Dombrovska vadītā valdība|last=Bērziņa|first=Vita|date={{dat|2011|10|25||bez}}|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}</ref> <ref name="presidentcv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/item_1749_item_1741_item_1739_CV_Edgars_Rinkevics_short2.doc|title=E.Rinkēvičs - Curriculum vitae|publisher=President.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110514023415/http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/item_1749_item_1741_item_1739_CV_Edgars_Rinkevics_short2.doc|archivedate={{dat|2011|05|14||bez}}}}</ref> }}<!-- <ref>[http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=10958 Stabilais Edgars Rinkēvičs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100504145525/http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=10958 |date={{dat|2010|05|04||bez}} }}&nbsp;— http://news.lv/Rigas_Balss/2008-10-30/Stabilais_Edgars_Rinkevics</ref> --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents-edgars-rinkevics Informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā] * {{tviteris|edgarsrinkevics}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents]] | periods = {{dat|2023|7|8|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Egils Levits]] | pēc = ''amatā'' }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2011|10|25|N}} — {{dat|2023|7|8|N}} | pirms = [[Ģirts Valdis Kristovskis]] | pēc = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] ''(p.i.)'' }} {{kastes beigas}} {{Latvijas prezidenti}} {{ES valstu vadītāji}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{Kariņa 1. Ministru kabinets}} {{Kučinska Ministru kabinets}} {{Straujumas 2. Ministru kabinets}} {{Straujumas Ministru kabinets}} {{Dombrovska 3. Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{14. Saeima}} {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Rinkēvičs, Edgars}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] <!-- [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]]--> [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas valsts sekretāri]] [[Kategorija:LGBT politiķi]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Latvijas]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] greu50ctzo5gozelai96bci3sk9cc2a Playboy 0 190140 4523358 4109200 2026-09-16T18:43:16Z Votre Provocateur 111653 4523358 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Preses izdevuma infokaste |title = Playboy |image_file = Pb1253.jpg |image_size = |image_caption = ''Playboy'' 1. numura vāks |publisher = ''[[Playboy Enterprises, Inc.]]'' |category = Vīriešu dzīvesstila žurnāli |total_circulation = 400 000<ref>{{ziņu atsauce |last1=Bennett |first1=Jessica |title=Will the Millennials Save Playboy? |url=https://www.nytimes.com/2019/08/02/business/woke-playboy-millennials.html |accessdate={{dat|2024|8|17||bez}} |work=The New York Times |date={{dat|2019|8|2||bez}} |language=en}}</ref> |circulation_year = 2017 |frequency = Reizi mēnesī (1953–2016)<br />Reizi divos mēnešos (2017–2018)<br />Reizi ceturksnī (2019–2020)<br />Tiešsaistē (kopš 2020. gada) |language = angļu |editor = [[Hjū Hefners]] |editor_title = Galvenais redaktors |headquarters = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |founded = 1953. gada 1. oktobrī<ref>[http://www.playboyenterprises.com/home/content.cfm?content=t_template&packet=00017B97-9135-1C72-8FEA8304E50A010D&artTypeID=00025AAE-7EF7-1C72-8FEA8304E50A010D] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924074225/http://www.playboyenterprises.com/home/content.cfm?content=t_template&packet=00017B97-9135-1C72-8FEA8304E50A010D&artTypeID=00025AAE-7EF7-1C72-8FEA8304E50A010D |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}| Playboy Enterprises FAQ</ref> |firstdate = 1953. gada decembris |finaldate = 2020. gada 17. marts (drukātā veidā) |country ={{USA}} |world headquarters={{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |website = [http://www.playboy.com/ Playboy] |issn = 0032-1478 }} '''''Playboy''''' ir vīriešu dzīvesstila žurnāls. To 1953. gadā [[Čikāga|Čikāgā]] dibināja [[Hjū Hefners]]. ''Playboy'' pašlaik ir viens no plašāk pazīstamākajiem zīmoliem pasaulē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/business/2009/nov/13/playboy-group-sale-talk-iconix|title=Iconix 'makes offer for Playboy'|publisher=The Guardian|accessdate=10-07-11|location=London|first=Richard|last=Wray|date=November 13, 2009}}</ref> Žurnālā tiek publicētas intervijas, pētnieciski un izklaidējoši raksti, pasaules literātu stāsti un augsti kvalitatīvi un mākslinieciski sieviešu kailfoto. Pirmais žurnāls tika izdots 1953. gada decembrī, uz tā vāka bija attēlota [[Merilina Monro]]. Kopējais žurnāla metiens 2011. gadā sasniedza 1,5 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://abcas3.accessabc.com/ecirc/magtitlesearch.asp |title= eCirc for Consumer Magazines |date= June 30, 2011 |publisher= [[Audit Bureau of Circulations (North America)|Audit Bureau of Circulations]] |accessdate= October 18, 2011 |archiveurl= https://www.webcitation.org/69Y0HWROH?url=http://abcas3.accessabc.com/ecirc/magtitlesearch.asp |archivedate= {{dat|2012|07|30||bez}} }}</ref> No 2010.<ref>{{ziņu atsauce |title=Iznācis pirmais žurnāla Playboy numurs Latvijā |url=https://www.db.lv/zinas/iznacis-pirmais-zurnala-playboy-numurs-latvija-229838 |accessdate={{dat|2024|8|17||bez}} |work=Dienas Bizness |date={{dat|2010|10|8||bez}} |language=lv}}</ref> līdz 2014. gadam<ref>{{ziņu atsauce |title='Playboy' ar vētrainām dzīrēm atvadās no Latvijas |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/45244322/playboy-ar-vetrainam-dzirem-atvadas-no-latvijas |accessdate={{dat|2024|8|17||bez}} |work=www.delfi.lv |date={{dat|2014|11|20||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Žurnālu tirgu pamet vairāki pazīstami izdevumi; krīzi nozarē nesaskata |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zurnalu-tirgu-pamet-vairaki-pazistami-izdevumi-krizi-nozare-nesaskata.a100608/ |accessdate={{dat|2024|8|17||bez}} |work=www.lsm.lv |date={{dat|2014|10|10||bez}} |language=lv}}</ref> [[Playboy Latvia|žurnāls]] tika izdots arī Latvijā. == Vēsture == ''Playboy'' dibināja [[Hjū Hefners]] 1953. gadā [[Čikāga|Čikāgā]]. Pirms tam Hefners bija strādājis žurnālā ''Esquire'', bet pēc aiziešanas no tā nolēma izveidot pats savu vīriešiem paredzētu žurnālu. Sākotnēji izdevumu bija paredzēts nosaukt par ''Stag Party'', taču pirms pirmā numura izdošanas nosaukums tika mainīts uz ''Playboy''. Pirmais ''Playboy'' numurs iznāca 1953. gada decembrī. Uz tā vāka bija attēlota [[Merilina Monro]], bet žurnālā tika publicētas arī viņas kailfotogrāfijas, kas bija uzņemtas vairākus gadus iepriekš kalendāram. Pirmajam numuram nebija norādīts izdošanas datums, jo Hefners nebija pārliecināts, vai izdosies sagatavot otro numuru. Tomēr pirmais izdevums guva komerciālus panākumus, pārdodot vairāk nekā 50 000 eksemplāru. 1950. un 1960. gados ''Playboy'' kļuva par vienu no pazīstamākajiem ASV vīriešu žurnāliem. Līdzās kailfoto tajā tika publicēta daiļliteratūra, intervijas, politiski un sabiedriski raksti, humors un materiāli par dzīvesstilu. Žurnālā publicējās vai tika intervēti daudzi pazīstami rakstnieki, mākslinieki, politiķi un sabiedriskie darbinieki. Īpaši pazīstama kļuva rubrika ''Playboy Interview'', kas tika aizsākta 1962. gadā ar interviju ar džeza mūziķi [[Mailss Deiviss|Mailsu Deivisu]]. 1960. gados ''Playboy'' zīmols tika paplašināts ārpus žurnālu izdošanas. 1960. gadā Čikāgā tika atvērts pirmais ''Playboy Club'', kura viesmīles bija pazīstamas kā ''Playboy Bunnies''. Turpmākajos gados klubi tika atvērti arī citās ASV pilsētās un ārvalstīs. Par vienu no atpazīstamākajiem zīmola simboliem kļuva stilizēta truša galva ar tauriņu. Žurnāla popularitāte kulmināciju sasniedza 20. gadsimta 70. gados. 1972. gada novembra numura tirāža pārsniedza septiņus miljonus eksemplāru, kas bija lielākais rādītājs žurnāla vēsturē. ''Playboy'' kļuva ne tikai par erotiska satura izdevumu, bet arī par nozīmīgu ASV pēckara populārās kultūras un tā sauktās seksuālās revolūcijas simbolu. No 1980. un 1990. gadiem drukātā izdevuma tirāža pakāpeniski samazinājās. Žurnālam bija jākonkurē gan ar citiem pieaugušajiem paredzētiem izdevumiem, gan vēlāk ar internetā brīvi pieejamu erotisko un pornogrāfisko saturu. Vienlaikus ''Playboy'' attīstījās kā starptautisks zīmols, un dažādās valstīs tika izdotas žurnāla vietējās versijas. 2015. gadā izdevējs paziņoja, ka ASV izdevumā vairs netiks publicētas pilnībā kailu sieviešu fotogrāfijas. Izmaiņas stājās spēkā 2016. gadā, taču jau 2017. gadā šis lēmums tika atcelts un kailfoto atgriezās žurnālā. 2017. gada 27. septembrī 91 gada vecumā nomira žurnāla dibinātājs Hjū Hefners. 2020. gadā pēc [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītajām ekonomiskajām un izplatīšanas problēmām tika pārtraukta regulāra ''Playboy'' drukātā izdevuma izdošana ASV, uzņēmumam vairāk koncentrējoties uz digitālo saturu un zīmola licencēšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV izdoti žurnāli]] dowweshzrzlnaut48ykg01vk0k6udes Labākais scenārists (Lielais Kristaps) 0 198907 4523290 4522652 2026-09-16T15:15:49Z Baisulis 11523 /* Balvas saņēmēji */ : 4523290 wikitext text/x-wiki '''Labākais scenārists''' ir balva, ko piešķir [[Latvija]]s Nacionālajā filmu festivālā "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]". Balvu pasniedz kopš 1986. gada, kad to saņēma [[Alvis Lapiņš]] par scenāriju filmai "[[Saulessvece (filma)|Saulessvece]]".<ref name="Lap" /> 1987. gadā balvu nepiešķīra, bet 1988. gadā to saņēma [[Oļegs Mandžijevs]] par filmu "[[Zīlēšana uz jēra lāpstiņas]]". == Balvas saņēmēji == {| class="wikitable" |- ! Gads || Scenārists || Filma |- | 1986 || [[Alvis Lapiņš]]<ref name="Lap">{{tīmekļa atsauce |title=Latvian National Film Festival. 1986 Awards |url=https://www.imdb.com/event/ev0000972/1986/1/?ref_=ev_eh |publisher=IMDB}}</ref> | "[[Saulessvece (filma)|Saulessvece]]" |- | 1988 || [[Oļegs Mandžijevs]] | "[[Zīlēšana uz jēra lāpstiņas]]" |- | 1989 || [[Aivars Freimanis]] | "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" |- | 2000 || [[Maija Amoliņa]] | "[[Mariss Jansons (filma)|Mariss Jansons]]" |- | 2001 || [[Tomass Raudams]]<br />[[Pēteris Simms]] | "[[Labās rokas]]" |- | 2003 || [[Viktors Duks]]<br />[[Askolds Saulītis]] | ''[[Keep smiling]]'' |- | 2005 || [[Alvis Lapiņš]] (2.) | "[[Ūdensbumba resnajam runcim]]" |- | 2007 || [[Jānis Kalējs]]<br />[[Gatis Šmits]]<br />[[Jānis Putniņš]]<br />[[Anna Viduleja]] | ''[[Vogelfrei]]'' |- | 2009 || [[Pauls Bankovskis]] | "[[Klucis — nepareizais latvietis]]" |- | 2012 || [[Ēriks Lanss]] | "[[Stacija Latvieši 1937]]" |- | 2014 || [[Signe Baumane]] | "[[Akmeņi manās kabatās]]" |- | 2015 || [[Ināra Kolmane]]<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/207135/zinami-nacionala-filmu-festivala-lielais-kristaps-2015-uzvaretaji| title=Zināmi nacionālā filmu festivālā "Lielais Kristaps 2015" uzvarētāji |publisher=Kas jauns |date={{dat|2015|10|26|N|bez}} |accessdate={{dat|2016|12|6|N|bez}}}}</ref> | "[[Ručs un Norie]]" |- | 2016 || [[Renārs Vimba]]<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/liela-kristapa-laureati-2016-41| title=Lielā Kristapa laureāti 2016 |publisher=lielaiskristaps.lv |date={{dat|2016|10|13|N|bez}} |accessdate={{dat|2016|10|13|N|bez}}}}</ref> | "[[Es esmu šeit]]" |- | [[2017. gada Lielā Kristapa balva|2017]] || [[Lote Eglīte]]<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/foto-lielaja-kristapa-triumfe-melanijas-hronika-un-viesturs-kairiss.d?id=49443095| title= Foto: 'Lielajā Kristapā' triumfē 'Melānijas hronika' un Viesturs Kairišs}}</ref> | "[[Bize un Neguļa]]" |- | [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]] || [[Oskars Rupenheits]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|title=Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti|publisher=lielaiskristaps.lv|accessdate={{dat|2018|11|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181116084351/http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|archivedate={{dat|2018|11|16||bez}}}}</ref> | "[[Kriminālās ekselences fonds]]" |- | [[2019. gada Lielā Kristapa balva|2019]] || [[Alise Zariņa]]<br />[[Marta Elīna Martinsone]] | "[[Blakus]]" |- | [[2020. gada Lielā Kristapa balva|2020]] || [[Viesturs Kairišs]] | "[[Pilsēta pie upes]]" |- | [[2021. gada Lielā Kristapa balva|2021]] || [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvis Sīmanis]]<br />[[Tabita Rudzāte]]<br />[[Uldis Tīrons]] | "[[Gads pirms kara]]" |- | [[2022. gada Lielā Kristapa balva|2022]] || [[Juris Kursietis]]<br />[[Matīss Gricmanis]]<br />[[Līga Celma-Kursiete]]<br />[[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] | "[[Krimināllieta iesācējam]]" |- | [[2023. gada Lielā Kristapa balva|2023]] || [[Teodora Markova]]<br />[[Staņislavs Tokalovs]]<br />[[Valdemars Kalinovskis]] | "[[Padomju džinsi]]" |- |[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024]] |[[Gints Zilbalodis]]<br />[[Matīss Kaža]] |"[[Straume (filma)|Straume]]" |- |2025 |[[Ivo Briedis]]<br />[[Raitis Ābele]]<br />[[Lauris Ābele]]<br />[[Harijs Grundmanis]] |"[[Dieva suns]]" |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://lielaiskristaps.org}} {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20141219144506/http://lielais-kristaps.filmas.lv/ Festivāla arhīvs] {{lv ikona}} * [http://www.irir.lv/2012/4/16/filmu-festivals-lielais-kristaps Filmu festivāls “Lielais Kristaps” — ir.lv Dzīvie šķirkļi]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}} {{Lielais Kristaps}} [[Kategorija:Lielais Kristaps|Scenārists]] hs3h1snhlsp6pd9s74psum93lmmogwz Džakomo Kazanova 0 200800 4523396 4109023 2026-09-16T19:50:48Z MC2013 40125 4523396 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džakomo Kazanova | vārds_orig = ''Giacomo Casanova'' | attēls = Casanova ritratto.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1725 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Venēcija]], [[Venēcijas republika]] (tagad {{ITA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1798 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Duhcova]], [[Bohēmijas karaliste]], [[Svētā Romas impērija]] (tagad {{CZE}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = avantūrists, literāts | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Padujas Universitāte]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Džakomo Džirolāmo Kazanova de Seingalts''' ({{val|it|Giacomo Girolamo Casanova de Seingalt}}; dzimis {{dat|1725|4|2}}, miris {{dat|1798|6|4}}) bija itāļu avantūrists un literāts no [[Venēcijas Republika]]s. == Dzīvesgājums == Dzimis 1725. gadā Venēcijā dejotāja un aktiera Gaetano Kazanovas un aktrises Zanetas Farussi ģimenē. Astoņu gadu vecumā Džakomo zaudēja tēvu, bet māte ar teātri devās ilgstošās Eiropas turnejās. Zēnu audzināja vecāmāte. Pamatizglītību viņš ieguva priestera Goci ģimenē, kur Džakomo apguva gan akadēmiskās pamatzinības, gan arī vijoles spēli. Divpadsmit gadu vecumā uzsāka tiesību zinātņu studijas [[Padujas Universitāte|Padujas Universitātē]]. Studiju laikā apguva arī morāles filozofiju, ķīmiju, matemātiku un jo īpaši bijis ieinteresēts medicīnā. 1742. gadā ieguva tiesību zinātņu grādu un atgriezās Venēcijā un uzsāka baznīcas jurista karjeru. Pēc pirmo pasūtījumu saņemšanas izšķīrās par studiju turpināšanu un atgriezās Padujā. Par jaunekļa patronu kļuva Venēcijas senators Alvize Gasparo Malipjero, kas bija viens no Kazanovas finansiālajiem atbalstītājiem visa mūža garumā. 21 gadu vecumā Kazanova kļuva par profesionālu kāršu spēlmani, kas bija otrs nozīmīgākais Kazanovas ienākumu avots. 1744. gadā Kazanova stājās Romas [[kardināls|kardināla]] [[Akvaviva]]s sekretāra dienestā, bet pēc intīma rakstura skandāla atkal atgriezās Venēcijā. 1750. gadā devās augstāko aprindu jauniešiem pieņemtajā lielajā ceļojumā, kura laikā universitāšu studiju beidzēji ieguva dzīves pieredzi un iepazina Eiropas kultūras. Visa sava turpmākā mūža laikā Kazanova turpināja ceļot, nodevās literatūrai un intīma rakstura dēkām daudzviet Eiropā. 1755. gadā [[inkvizīcija]] arestēja Kazanovu, apsūdzot burvestībās. Tika konfiscēti visi viņa manuskripti. Kazanovam izdevās izbēgt no cietuma — viņš devās uz [[Parīze|Parīzi]], kur ieguva milzu bagātību loterijā. Turpmāk baudīja dzīvi Eiropā. Kazanova ir arī uzturējies [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Rīga|Rīgā]] (1764). Pēdējos trīspadsmit savas dzīves gadus pavadīja [[Duhcovas pils|Duhcovas pilī]] (tagadējā Čehijā), kur mira 1798. gadā 73 gadu vecumā. Apglabāts Duhcovā, bet precīzas ziņas par kapa vietu nav saglabājušās. == Darbi == Dzīves laikā Kazanova rakstīja lugas, dzeju, pamfletus, viņa pazīstamākais darbs ir autobiogrāfija "Manas dzīves vēsture" ({{val|fr|Histoire de ma vie}}), kurā ir aprakstīta dzīve līdz 1774. gadam. Džakomo Kazanovas autobiogrāfiskie prozas darbi tulkoti arī latviešu valodā. 1927. gadā apgādā “Laikmets” izdots krājums “Kazanovas mīlas dēkas”, bet 1997. gadā apgādā “[[Jumava]]” klajā nāk “Memuāri, jeb, Nepārspējamā mīlnieka Kazanovas piedzīvojumi Eiropas galmos un skaistuļu buduāros, viņa paša pierakstīti”, režisores un publicistes [[Ilona Brūvere|Ilonas Brūveres]] tulkojumā no vācu valodas. == Piemiņa == Laika gaitā Kazanovas uzvārds kļuva par kaislīga mīlnieka [[zīmols|zīmolu]]. Kazanovam veltīto filmu vidū ir "Kazanova" (1918), "Kazanovas lielā nakts" (1954), "Kazanova 70" (1965, galvenajā lomā [[Marčello Mastrojanni]]), [[Federiko Fellīni]] filma "Kazanova" (1976, galvenajā lomā [[Donalds Saterlends]]), ''[[Le Retour de Casanova]]'' (1992, galvenajā lomā [[Alēns Delons]]), [[Kazanova (filma)|Kazanova]] (2005, galvenajā lomā [[Hīts Ledžers]]). == Ārējās saites == {{portal2|Cilvēki}} * [http://www.gutenberg.org/author/Giacomo+Casanova ''Project Gutenberg''] {{en ikona}} * [http://www.istrianet.org/istria/illustri/non-istrian/casanova/manuscript-history.htm The History of Casanova's Manuscripts at Dux] {{Webarchive|url=https://archive.today/20130112221623/http://www.istrianet.org/istria/illustri/non-istrian/casanova/manuscript-history.htm |date={{dat|2013|01|12||bez}} }} {{en ikona}} {{Biogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kazanova, Dzzakomo}} [[Kategorija:1725. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1798. gadā mirušie]] [[Kategorija:Veneto dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas cilvēki]] [[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] mqw374zabsmlmdj8eided9maqfw0gkk Roberts Lencs 0 216520 4523427 4224396 2026-09-16T23:14:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523427 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|fiziķi Robertu Lencu|Lencs|Lencs}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Roberts Lencs | vārds_orig = ''Robert Lenz'' | attēls = Roberts Lencs.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1833 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Sanktpēterburga|Pēterburga]], [[Krievijas Impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1903 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 2 | m_vieta = Kujarvi muiža pie Nīširkas stacijas [[Viborga]]s guberņā <br />(tagad Poļanu ciems [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]]) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | dzimums = | paraksts = | darba_vietas = [[Sanktpēterburgas Universitāte]] | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Universitāte]] | zinātne = [[fizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Roberts Lencs''' ({{val|de|Robert Lenz}}, {{val|ru|Роберт Эмильевич Ленц}}, 1833-1903) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[fizika|fiziķis]] un ģeogrāfs. == Dzīvesgājums == Roberts Lencs ir dzimis 1833. gada 28. novembrī<ref>[http://www.biografija.ru/biography/lenc-rob-emil.htm Ленц Роб. Эмил.] no http://www.biografija.ru {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120529221350/http://biografija.ru/ |date={{dat|2012|05|29||bez}} }}</ref> [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] fiziķa [[Emīls Lencs|Heinriha Frīdriha Emīla Lenca]] ģimenē. Mācījās [[Bērzaines ģimnāzija|Bērzaines ģimnāzijā]] pie Cēsīm (1844–1849) un Pēterburgas 2. ģimnāzijā. Studēja [[Pēterburgas Universitāte]]s Matemātikas un fizikas fakultātē (1851-1855), kur viņa tēvs bija dekāns. Pasniedza fiziku Pēterpils Universitātes Tehnoloģiskajā institūtā. 1857. gadā devās ekspedīcijā uz Horasānu [[Irāna]]s austrumdaļā, kur pētīja Zemes magnētismu. Par magnētisko anomāliju pētījumiem Somu jūras līcī ieguva maģistra grādu (1862), par pētījumiem metālu [[Siltumvadītspēja|siltumvadīšanas]] izmaiņas temperatūras ietekmē doktora grādu (1869). Bija Pēterburgas Universitātes fiziskās ģeogrāfijas fakultātes ārkārtas profesors (1870-1880), profesors (1887), [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieks]]. 1887. gadā viņu nozīmēja par [[Valsts vērtspapīri|valsts vērtspapīru]] sagatavošanas ekspedīcijas vadītāju. Miris 1903. gada 2. aprīlī savā muižā [[Viborga]]s guberņā. == Darbi == * Исследование магнитной аномалии в Финском заливе : Дис., напис. для получения учен. степ. магистра физики канд. И. С.-П. ун-та Р. Ленцом Санкт-Петербург : тип. Мор. м-ва, 1862 * Исследования в Восточной Персии и в Хератском владении / [Соч.] Р. Ленца. Ч. 1- Санкт-Петербург : тип. Акад. наук, 1868 * О влиянии температуры на теплопроводность металлов : Рассуждение, представл. в Физ.-мат. фак. для получения степ. д-ра физики Р. Ленцом Санкт-Петербург : тип. Имп. Акад. наук, 1869 * Объемный ртутный вольтаметр / [Соч.] Р. Ленца Санкт-Петербург] : тип. Имп. Акад. наук, [1877] * О применяемости к жидким проводникам закона Кирхгофа о разветвлении токов Санкт-Петербург] : тип. Имп. Акад. наук, [1877] * О галваническом сопротивлении водных растворов солей водорода, калия, натрия и аммония Санкт-Петербург : тип. Имп. Акад. наук, ценз. 1878 * Ртутный инверсор Санкт-Петербург] : тип. Имп. Акад. наук, ценз. 1878 * О виде земли и уровня океанов Санкт-Петербург : тип. Имп. Акад. наук, 1879 * Лекции физики, читанные в С.-Петербургском технологическом институте профессором Ленцем Санкт-Петербург : Лит. Ф. Кремер, 1888 * Результаты сельского хозяйства в России за последнее десятилетие в России / Р.Э.Л. Юрьев : тип. К. Маттисена, 1902 == Literatūra == * Ржонсницкий Б. Н. Эмилий Христианович Ленц. (1804-1865). М.–Л. 1952 (соавтор: Лежнева О. П.) * Ржонсницкий Б. Н. Академик Э. Х. Ленц и физическая география. – Известия АН СССР. № 2. 1954. С. 61 * Hempel, Peer. Deutschsprachige Physiker im alten St. Petersburg. - München: Oldenbourg, 1999 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rulex.ru/01120228.htm Русский биографический словарь Половцова] * [http://www.rusdeutsch-panorama.ru/jencik_statja.php?mode=view&site_id=34&own_menu_id=3966 Российские немцы] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051550/http://www.rusdeutsch-panorama.ru/jencik_statja.php?mode=view&site_id=34&own_menu_id=3966 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lencs, Roberts}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Krievijas fiziķi]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas slepenpadomnieki]] l930bx7mgd0si2vl80olqjjmba1jb76 Ādolfs Petrovskis 0 227194 4523458 4183499 2026-09-17T04:53:56Z Meistars Joda 781 4523458 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ādolfs Petrovskis | vārds_orig = | attēls = Petrovskis Adolfs.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1912|4|7}}<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_000_xdvm1974n04|article:DIVL440|query:%C4%80dolfs%20Petrovskis|issueType:P Daugavas Vanagu Mēnešraksts. - 1974.g. - Nr.4]</ref> | dz_viet = {{Vieta|Krievijas Impērija|Rīga}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1974|6|4|1912|4|7}} | mir_viet = {{Vieta|ASV|Ņujorka}}<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_xlat1974n25-26|article:DIVL410|query:Adolf%20Petrovskis|issueType:P Latvija. - 1974.g. 20. jūlijs]</ref> | garums = | svars = | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = | kar_sāk = 1931 | kar_beig = 1938 | izglītība = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1931—1932 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas US]] | kl_sez 2 = 1932—1935 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[ASK Rīga (hokejs)|ASK Rīga]] | kl_sez 3 = 1936—1938 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} Rīgas US <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1933—1938 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2013|6|22}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ādolfs Petrovskis''' (dzimis {{dat|1912|4|7}}, miris {{dat|1974|6|4|1912|4|7}}) bija latviešu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējs]]. Savas karjeras laikā Petrovskis aizvadīja 26 spēles [[Latvijas hokeja izlase]]s rindās, kā arī kļuva par trīskārtēju [[Latvijas čempionu hokejā uzskaitījums|Latvijas čempionu hokejā]]. == Biogrāfija == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Petrovskis dzīvoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. == Hokejista karjera == 1931.—32. gada sezonu aizvadījis [[Latvijas hokeja līga]]s klubā [[Rīgas US]], tad trīs sezonas aizvadījis [[ASK Rīga (hokejs)|ASK Rīga]] sastāvā, [[1934]]. un [[1935]]. gadā izcīnot Latvijas čempiona titulu, bet vēlāk atgriezies US, 1937. gadā kļūstot jau par trīskārtēju Latvijas čempionu. Rīgas US hokejists spēlēja līdz 1937.—38. gada sezonas beigām. == Statistika Latvijas izlasē == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|SOG|Metieni}} !! {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | | 1 | 1 | 2 | | | |- | [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] | Latvija | PČ | | 2 | | | | | |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Hokejs 1936. gada Olimpiskajās spēlēs|1936]] | Latvija | [[hokejs olimpiskajās spēlēs|OS]] | 3 | 0 | | | | | |- | [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] | Latvija | PČ | | 0 | 0 | 0 | | | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20120914060831/http://www.sergejazoltokafonds.lv/lat/varoni/?player=80 Sergeja Žoltoka fonda profils] {{Latvijas hokejists-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{Latvija 1936 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Petrovskis, Adolfs}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1974. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Rīgas US spēlētāji]] [[Kategorija:ASK Rīgas spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas čempioni hokejā]] 0qpuarynqe1lqirgwpydaejpox11cmw Toms Skujiņš 0 229470 4523268 4392901 2026-09-16T14:28:00Z Papuass 88 4523268 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | ridername = Toms Skujiņš | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26 | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Toms Skujiņš 2015.jpg | image_size = | image_caption = Skujiņš 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|15}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Sigulda}} | dateofdeath = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = {{vieta|Latvija|Carnikava}}<br>{{vieta|Andora}} | height = 178 cm<ref name="hrt">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hincapieracing.com/team/toms-skujins/ |title=toms SKUJIŅŠ {{!}} Hincapie Racing Team |access-date={{dat|2015|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2015|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150509215721/http://hincapieracing.com/team/toms-skujins/ }}</ref> | weight = 70 kg<ref name="hrt"/> | country = {{LAT}} | kar_sāk = | kar_beig = | nickname = | mājaslapa = {{URL|https://www.tomsskujins.com/}} | izglītība = <!------ Komandas informācija ------> | currentteam = ''{{ct|TFR}}'' | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = <!------ Amatieru komandas ------> | amateurteam 1 = | amateuryear 1 = <!------ Profesionālās komandas ------> | proteam 1 = ''{{ct|DMP|2011}}'' | proyear 1 = 2011-2012 | proteam 2 = ''[[Rietumu-Delfin]]'' | proyear 2 = 2013 | proteam 3 = ''[[Hincapie Development]]'' | proyear 3 = 2013-2015 | proteam 4 = ''{{ct|TCG|2016a}}'' | proyear 4 = 2016-2017 | proteam 5 = ''{{ct|TFR|2018}}'' | proyear 5 = 2018- <!------ Vadītās komandas ------> | manageteam 1 = | manageyear 1 = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 5. vieta <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | majorwins = '''[[Klasiskās riteņbraukšanas sacensības|Viendienas sacensības un klasikas]]''' :''[[Tre Valli Varesine]]'' (2018) :[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempions grupas braucienā]] (2019, 2021, 2025) :[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā|Latvijas čempions individuālajā braucienā]] (2018, 2021, 2022, 2023, 2025) <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | atjaunots = | dzimums = <!------ Medaļas ------> | show-medals = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{LAT}}}} {{MedalSport|[[šosejas riteņbraukšana]]}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalBronze| Olomouca 2013 | U23 grupas brauciens }} }} '''Toms Skujiņš''' (dzimis {{dat|1991|6|15}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir profesionāls [[Latvija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kas pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[UCI ProTeam|UCI ''ProTeam'']] komandu ''{{ct|TFR}}''. Trīskārtējs Latvijas čempions grupas un pieckārtējs individuālajā braucienā. Septiņas reizes finišējis ''[[Tour de France]]'' daudzdienu velobraucienā. == Sportista karjera == Jaunībā trenējies [[Hokejs|hokejā]] kā vārtsargs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escapecollective.com/why-is-lidl-trek-swapping-bikes-for-skates/|title=Why is Lidl-Trek swapping bikes for skates?|last=Wallace|first=Wade|website=Escape Collective|access-date=2023-10-25|date=2023-10-24|language=en}}</ref> un [[BMX]] riteņbraukšanā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmx-results.com/db/riders_info.php?id=10005840592|title=bmx-results.com — Toms Skujiņš|website=www.bmx-results.com|access-date=2022-02-07}}</ref> startējis arī [[kalnu riteņbraukšana]]s sacensībās. 2013. gada [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempionātā grupas braucienā]] viņš ieņēma trešo vietu. 2013. gada [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionātā]] U-23 braucējiem viņš ieņēma trešo vietu grupas braucienā. Tā paša gada [[2013. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] U-23 grupas braucienā Skujiņš izcīnīja piekto vietu.<ref>[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27092013-skujins_finisa_paliek_bez_medalas_izcina_ Skujiņam vēsturisks panākums — 5.vieta pasaules čempionātā]</ref> === ''Hincapie Development'' (2013—2015) === Pēc veiksmīgas sezonas ''[[Rietumu-Delfin]]'' sastāvā Skujiņš 2013. gada oktobrī pievienojās ASV kontinentālajai komandai ''[[Hincapie Development]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5280608/ritenbraucejs-skujins-pievienojas-asv-komandai-hincapie-development|title=Riteņbraucējs Skujiņš pievienojas ASV komandai «Hincapie Development»|website=TVNET|access-date=2019-07-02|date=2013-10-24|language=lv}}</ref> 2013. gadā [[Latvijas Riteņbraukšanas federācija]] pirmoreiz rīkoja aptauju par [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|gada labāko riteņbraucēju]], un šo apbalvojumu saņēma Skujiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/04122013-skujins_atzits_par_2013_gada_latvijas_lab|title=Skujiņš atzīts par 2013. gada Latvijas labāko riteņbraucēju|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-02|date=2013-12-04|language=lv}}</ref> Apbalvojumu viņš saņēma arī 2015. gadā.<ref name="l2015">[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/21122015-lrf_sezonas_nosleguma_pasakuma_par_latvij LRF sezonas noslēguma pasākumā par Latvijas labāko riteņbraucēju godina Skujiņu]</ref> 2015. gada 12. maijā Skujiņš izcīnīja savu līdz tam nozīmīgāko uzvaru, triumfējot ''[[Tour of California]]'' trešajā posmā pēc atrāviena vienatnē. Viņš kļuva arī par sacensību kopvērtējuma līderi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/13052015-toms_skujins_izcina_varenu_solo_uzvaru_ka |title=Toms Skujiņš izcīna varenu solo uzvaru Kalifornijā |accessdate=2015-05-13 |work= |publisher=[[sportacentrs.com]] |date=2015-05-13 }}</ref> === ''Cannondale'' (2016—2017) === 2015. gada oktobra beigās Skujiņš parakstīja divu gadu līgumu ar ''{{ct|TCG|2015}}''.<ref>[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/25102015-skujins_klust_par_treso_latvieti_pasaules Skujiņš kļūst par trešo latvieti pasaules tūrē, pievienojas "Cannondale"]</ref> Pirmo uzvaru jaunās komandas sastāvā Skujiņš izcīnīja, uzvarot 2016. gada ''[[Tour of California]]'' piektajā posmā.<ref>{{ziņu atsauce|title=Riteņbraucējs Skujiņš triumfē Kalifornijas velobrauciena piektajā posmā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ritenjbraukshana/sports/ritenbraucejs-skujins-triumfe-kalifornijas-velobrauciena-piektaja-posma.a183748/|accessdate={{dat|2016|5|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2016|5|20||bez}}}}</ref> 2017. gada martā Skujiņš uzvarēja ''[[Settimana Internazionale di Coppi e Bartali]]'' sacensību posmā<ref>{{ziņu atsauce|last1=Markss|first1=Toms|title=Skujiņš izcīna spožu solo uzvaru "Coppi e Bartali" 2. posmā|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/24032017-skujins_izcina_spozu_solo_uzvaru_coppi_e_|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|3|24||bez}}}}</ref> un kopvērtējumā ieņēma otro vietu, līdera statusu pēdējā posmā zaudējot tikai tehnisku problēmu dēļ.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Upenieks|first1=Krišs|title=Sāpīga neveiksme liedz Skujiņam gūt uzvaru kopvērtējumā|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/26032017-sapiga_neveiksme_liedz_skujinam_gut_uzvar|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|13||bez}}}}</ref> [[2017. gada Tour of California]] sacensību otrajā posmā piedzīvoja kritienu un lauza [[atslēgas kauls|atslēgas kaulu]].<ref>{{ziņu atsauce|last1=Kļavenieks|first1=Mārtiņš|title=Kalifornijas velobraucienā Skujiņš piedzīvojis smagāko, bet ne iespaidīgāko kritienu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/skujins.a241262/|accessdate={{dat|2017|7|17||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|26||bez}}}}</ref> 2017. gada augustā Skujiņš pirmoreiz startēja kādā no lielajām tūrēm, tiekot iekļauts ''{{ct|TCG|2017}}'' sastāvā startam ''[[2017. gada Vuelta a España|Vuelta a España]]''. Sacensību kopvērtējumā viņš tika ierindots 123. vietā, bet augstākā vieta kādā no posmiem bija 18. posmā iegūtā 17. vieta.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=Frūms triumfē, Kontadors atvadās, Skujiņš pabeidz savu pirmo lielo velotūri|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/10092017-frums_triumfe_kontadors_atvadas_skujins_p|accessdate={{dat|2017|9|11||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|9|11||bez}}}}</ref> === ''Trek-Segafredo'' (2018—) === 2017. gada septembrī Skujiņš parakstīja līgumu ar ''{{ct|TFR|2017}}'' uz diviem gadiem.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=Skujiņš pievienosies "Trek-Segafredo", Kontadora bijušajai komandai|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29092017-skujins_pievienosies_kontadora_bijusajai_|accessdate={{dat|2017|9|29||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|9|29||bez}}}}</ref> Savās otrajās sacensībās komandas sastāvā Skujiņš izcīnīja uzvaru [[Maļorka]]s salā notiekošajās ''Trofeo Lloseta-Andratx'' sacensībās''.''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27012018-toms_skujins_sezonas_2_starta_izcina_uzva|title=Skujiņš sezonas otrajā startā izcīna uzvaru Spānijā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-01-29|date=2018-01-27|last=|first=|language=lv}}</ref> 16. maijā Skujiņš izcīnīja jau savu trešo uzvaru [[2018. gada Tour of California|''Tour of California'']] posmā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/16052018-skujins_skaista_cina_treso_reizi_karjera_|title=Skujiņš skaistā cīņā trešo reizi karjerā triumfē Kalifornijas tūres posmā|publisher=|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2018-05-16|date=2018-05-16|last=|first=|language=lv}}</ref> Šajās sacensībās viņš uzvarēja arī "kalnu karaļa" ieskaites kopvērtējumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/12072018-skujins_tas_ir_patikami_lai_gan_krekls_ir|title=Skujiņš: "Tas ir patīkami, lai gan krekls ir nedaudz par lielu"|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-12|date=2018-07-12|last=Freimanis|first=Jānis|language=}}</ref> 2018. gadā Skujiņš pirmo reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28062018-skujins_ar_dominejosu_sniegumu_klust_par_|title=Skujiņš ar dominantu sniegumu kļūst par Latvijas čempionu individuālajā braucienā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-06-30|date=2018-06-28|last=|first=|language=lv}}</ref> Dienu vēlāk tika paziņots, ka Skujiņš iekļauts ''{{Ct|TFR|2018}}'' komandas sastāvā startam [[2018. gada Tour de France|2018. gada ''Tour de France'']].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29062018-skujinam_gaidama_debija_legendaraja_tour_|title=Skujiņam gaidāma debija leģendārajā "Tour de France" velobraucienā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-06-30|date=2018-06-29|last=|first=|language=lv}}</ref> Sacensību piektajā posmā Skujiņš saņēma cīnītāja balvu un kļuva par līderi "kalnu karaļa" ieskaitē, kļūstot par pirmo Latvijas sportistu, kurš ''Tour de France'' ieguvis kādu no līdera krekliņiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/11072018-skujins_pec_atraviena_iegust_tour_de_fran|title=Skujiņš pēc atrāviena iegūst "Tour de France" Kalnu karaļa krekliņu|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-11|date=2018-07-11|language=lv}}</ref> Šo pozīciju saglabāja līdz ''Tour de France'' desmitajam posmam. Velobrauciena 15. posmā T. Skujiņš ieņēma 5. vietu, vienlaikus palīdzot finišēt trijniekā komandas līderim [[Bauke Mollema|Baukem Mollemam]]. Šis sasniegums bija augstākais latviešu riteņbraucējiem pasaules nozīmīgākajā velobraucienā kopš [[2003. gada Tour de France|2003. gada]], kad tādā pašā vietā posmā bija finišējis [[Romāns Vainšteins]].<ref>[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22072018-skujinam_iespaidigs_sasniegums_tour_de_fr Skujiņam iespaidīgs sasniegums "Tour de France" posmā – piektā vieta] Sportacentrs</ref> T. Skujiņam izdevās sasniegt velobrauciena beigas, noslēgumā ieņemot 82. vietu. 9. septembrī Skujiņš izcīnīja uzvaru viendienas sacensībās ''[[Tre Valli Varesine]]'' Itālijā ([[UCI sacensību klasifikācija|1.HC]] kategorija).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/ritenbraucejs-skujins-izcina-uzvaru-viendienas-sacensibas-italija.a295401/|title=Riteņbraucējs Skujiņš izcīna uzvaru viendienas sacensībās Itālijā|access-date=2018-10-09|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā Skujiņš trešo reizi karjerā saņēma Latvijas gada labākā riteņbraucēja balvu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/23112018-tour_de_france_izcilu_sniegumu_radijusais|title="Tour de France" izcili braukušais Skujiņš atzīts par gada labāko Latvijas riteņbraucēju|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-11-25|language=lv}}</ref> [[2019. gada Strade Bianche|2019. gada ''Strade Bianche'']] sacensībās Toms Skujiņš ieņēma devīto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/09032019-skujins_rada_lielisku_sniegumu_finisejot_|title=Skujiņš rāda lielisku sniegumu, finišējot devītais leģendārajā "Strade Bianche"|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-11|date=2019-03-09|language=lv}}</ref> 2019. gada jūnijā pirmo reizi kļuva par [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempionu grupas braucienā]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/30062019-skujins_pirmo_reizi_karjera_klust_par_lat|title=Skujiņš pirmo reizi karjerā kļūst par Latvijas čempionu grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-02|date=2019-06-30|language=lv}}</ref> Skujiņš otro gadu pēc kārtas tika iekļauts komandas sastāvā startam ''[[2019. gada Tour de France|Tour de France]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/05072019-cempions_skujins_brisele_sak_cinu_legenda|title=Čempions Skujiņš Briselē sāks cīņu leģendārajā "Tour de France"|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-10|date=2019-07-05|language=lv}}</ref> Sacensību piektajā posmā Skujiņam tika piešķirta [[Cīnītāja balva Tour de France|cīnītāja balva]] par sniegumu atrāvienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/10072019-aktivais_skujins_dodas_atraviena_un_izcin|title=Aktīvais Skujiņš dodas atrāvienā un izcīna otro vietu kalna karaļa vērtējumā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-10|date=2019-07-10|language=lv}}</ref> 17. posmā Skujiņš izcīnīja 9. vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/24072019-skujins_36_gradu_karstuma_tour_de_france_|title=Skujiņš 36 grādu karstumā "Tour de France" izcīna devīto vietu|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-04|date=2019-07-24|language=lv}}</ref> bet kopvērtējumu noslēdza 81. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28072019-skujins_tour_de_france_nosledz_ar_23_viet|title=Skujiņš "Tour de France" noslēdz ar 23. vietu, Bernals jaunākais čempions kopš 1909. gada|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-04|date=2019-07-28|language=lv}}</ref> Oktobrī Skujiņš izcīnīja trešo vietu ''Tre Valli Varesine'' viendienas sacensībās Itālijā''.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/08102019-skujinam_tresa_vieta_prestizas_sacensibas|title=Skujiņam trešā vieta prestižās sacensībās Itālijā un lielākā punktu raža šosezon|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-11-11|date=2019-10-08|language=lv}}</ref> [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] astotajā posmā Skujiņš finišēja otrajā vietā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-8/results/|title=Tour de France: Nans Peters wins stage 8|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-05|date=2020-09-04|language=en|archive-url=|archive-date=}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad kāds Latvijas braucējs izcīna vietu ''Tour de France'' posma labāko trijniekā kopš [[2003. gada Tour de France|2003. gada]], kad 2. vietu etapā izcīnīja [[Romāns Vainšteins]]. Pēc sezonas beigām komanda līgumu ar Skujiņu pagarināja uz vēl diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02112020-skujinam_jauns_divu_gadu_ligums_ar_trek_s|title=Skujiņam jauns divu gadu līgums ar "Trek-Segafredo" un komandas kapteiņa loma|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-11-02|date=2020-11-02|language=lv}}</ref> Decembra sākumā Skujiņš ceturto reizi tika atzīts par [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|Latvijas gada riteņbraucēju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/03122020-skujins_atzits_par_latvijas_gada_labako_r|title=Skujiņš atzīts par Latvijas gada labāko riteņbraucēju|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-12-03|date=2020-12-03|language=lv}}</ref> 2021. gada aprīlī izcīnīja piekto vietu ''[[Brabantse Pijl]]'' viendienas sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/14042021-skujinam_lielisks_sniegums_un_piekta_viet|title=Skujiņam lielisks sniegums un piektā vieta ''De Brabantse Pijl'' klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-04-28|date=2021-04-14|language=lv}}</ref> Skujiņš uzvarēja gan individuālajā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/16062021-skujins_par_spiti_velosipeda_defektam_tri|title=Skujiņš par spīti velosipēda defektam triumfē Latvijas čempionātā solo braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-16|language=lv}}</ref> gan grupas braucienā 2021. gada Latvijas čempionātā. Grupas brauciens notika apvienotā Baltijas čempionāta ietvaros, kur Skujiņš uzvarēja arī absolūtajā vērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/20062021-skujins_izrekinas_ar_igauniem_un_triumfe_|title=Skujiņš izrēķinās ar igauņiem un triumfē Baltijas čempionātā grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-20|language=lv}}</ref> Komanda atkārtoti iekļāva Skujiņu sastāvā startam [[2021. gada Tour de France|''Tour de France'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22062021-latvijas_cempions_skujins_ceturto_reizi_s|title=Latvijas čempions Skujiņš ceturto reizi startēs "Tour de France"|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-22|language=lv}}</ref> Sacensību 16. posmā Skujiņš finišēja 7. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/13072021-skujins_piedalas_atraviena_un_finise_sept|title=Skujiņam sezonas labākais rezultāts "Tour de France", pirmā uzvara Konrādam|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-07-13|language=lv}}</ref> bet 7. posmā 11. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02072021-tour_de_france_septitaja_posma_skujinam_l|title=''Tour de France'' septītajā posmā Skujiņam lielisks sniegums un 11. vieta|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-07-02|language=lv}}</ref>[[Attēls:Étoile_de_Bessèges_2022_-_étape_5_-_Toms_Skujiņš.jpg|thumb|Skujiņš Latvijas čempiona kreklā 2022. gada ''[[Étoile de Bessèges]]'' sacensībās]] ==== 2022. gads ==== 2022. gada ''[[Strade Bianche]]'' sacensībās Skujiņš finišēja 16. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/05032022-skujinam_augsta_16_vieta_episkaja_strade_|title=Skujiņam augstā 16. vieta slavenajā ''Strade Bianche'' klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-03-15|date=2022-03-05|language=lv}}</ref> 2022. gada maijā uzvarēja ''[[Tour de Romandie]]'' kalnu braucēju ieskaitē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/ritenbraucejs-skujins-romandijas-ture-uzvar-kalnu-karala-ieskaite.a454822/|title=Riteņbraucējs Skujiņš Romandijas tūrē uzvar Kalnu karaļa ieskaitē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-02|language=lv}}</ref> Jūnija beigās trešo reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/22062022-skujins_un_rozlapa_klust_par_latvijas_cem|title=Skujiņš un Rožlapa kļūst par Latvijas čempioniem individuālajā braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-12|date=2022-06-22|language=lv}}</ref> 2022. gada jūlijā komanda iekļāva Skujiņu sastāvā startam [[2022. gada Tour de France|2022. gada ''Tour de France'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27062022-pasaules_slavenaja_tour_de_france_sogad_s|title=Pasaules slavenajā ''Tour de France'' šogad startēs Skujiņš un Neilands|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-06|date=2022-06-27|language=lv}}</ref> Piekto reizi startējot tūrē, Skujiņš kļuva par vienīgo Latvijas pārstāvi, kas to paveicis. 2022. gada oktobrī Skujiņš izcīnīja 5. vietu [[Benša–Šimē–Benša]] viendienas sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/04102022-skujinam_piekta_vieta_vienas_dienas_sacen|title=Pasaules ranga TOP 100 sasniegušais Skujiņš par mata tiesu no TOP3 Beļģijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-05|date=2022-10-04|language=lv}}</ref> Oktobrī līgums ar komandu tika pagarināts uz vēl diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/20102022-skujins_pagarina_ligumu_turpinas_parstave|title=Skujiņš pagarina līgumu, turpinās pārstāvēt Pasaules tūres vienību ''Trek-Segafredo''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-21|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> ==== 2023. gads ==== 2023. gada maijā komanda iekļāva Skujiņu sastāvā startam [[2023. gada Giro d'Italia|''Giro d'Italia'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02052023-skujins_sonedel_piedzivos_debiju_giro_d_i|title=Skujiņš šonedēļ piedzīvos debiju ''Giro d’Italia''|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-03|date=2023-05-02|language=lv}}</ref> Šajās sacensībās Skujiņš izcēlās ar aktivitāti, vairākkārt finišējot labāko desmitniekā (2., 3., 6., 7, 9. vieta), uzvarot visas tūres starpfinišu ieskaitē un ieņemot 31. vietu sacensību kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29052023-skujins_izcina_uzvaru_giro_d_italia_starp|title=Skujiņš izcīna uzvaru ''Giro d’Italia'' starpfinišu kopvērtējumā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-12|date=2023-05-29|language=lv}}</ref> Jūnijā Skujiņš ceturto reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/21062023-skujins_un_rozlapa_aizstav_titulus_un_uzv|title=Skujiņš saistošā cīņā pārspēj Neilandu; Rožlapai astotais LČ ITT tituls|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-12|date=2023-06-21|language=lv}}</ref> Pēc sekmīgas [[Sansevastjanas klasika]]s (6. vieta), ''Circuito de Getxo - Memorial Hermanos Otxoa'' (5. vieta) un Pasaules čempionāta grupas braucienā (8. vieta) Skujiņš Pasaules rangā ieņēma 42. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/10082023-skujins_ielauzas_pasaules_ranga_top50_lat|title=Skujiņš ielaužas Pasaules ranga TOP50; Latvija tuvojas kārotajam mērķim|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-15|date=2023-08-10|language=lv}}</ref> [[Attēls:Stage_20_Tour_de_France_2024_Col_de_la_Couillole_44.jpg|thumb|[[Krists Neilands]] un Toms Skujiņš [[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']] 20. posmā]] ==== 2024. gads ==== [[Attēls:2024 UCI Road World Championships Zurich Men Elite Road Race E 56.jpg|thumb|Skujiņš (pa labi) [[2024. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2024. gada Pasaules čempionātā]]]] 2024. gadā Skujiņš aizvadīja lielisku [[Pavasara klasikas|pavasara klasiku]] posmu. Sezonu Skujiņš iesāka, demonstrējot labu formu pirmajās Beļģijas pavasara sacensībās ''[[Omloop Het Nieuwsblad]]'' un [[Kīrne—Brisele—Kīrne]], bet 2. martā izcīnīja otro vietu ''[[Strade Bianche]]'' sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/02032024-skujinam_izcils_sniegums_un_otra_vieta_sl|title=Skujiņam izcils sniegums un otrā vieta slavenajā "Strade Bianche" klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-02|date=2024-03-02|language=lv}}</ref> Tam sekoja 22. martā izcīnīta 8. vieta ''[[E3 Saxo Bank Classic]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/22032024-skujinam_augsta_astota_vieta_pasaules_tur|title=Skujiņam augstā astotā vieta Pasaules tūres klasikā ''E3 Saxo''|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-04|date=2024-03-22|language=lv}}</ref> un 31. martā 10. vieta [[Flandrijas tūre|Flandrijas tūrē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/31032024-skujins_atkal_rada_liela_cinitaja_rakstur|title=Skujiņš atkal rāda liela cīnītāja raksturu un finišē TOP10 slavenajā Flandrijas klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-04|date=2024-03-31|language=lv}}</ref> Tas ļāva [[UCI Pasaules rangs|UCI individuālajā rangā]] sasniegt 30. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/03042024-skujins_turpina_gazt_rekordus_un_pasaules|title=Skujiņš turpina gāzt rekordus un pasaules rangā ielaužas TOP30|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-04|date=2024-04-03|language=lv}}</ref> 17. aprīlī ''[[La Flèche Wallonne]]'' sacensībās Skujiņš izcīnīja 12. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/race/la-fleche-wallone/2024/result|title=La Flèche Wallonne 2024 One day race results|website=www.procyclingstats.com|access-date=2024-04-17}}</ref> Jūnijā komanda ar Skujiņu pagarināja līgumu vēl uz diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/14062024-latviesu_ritenbraucejs_skujins_dienu_pirm|title=Latviešu riteņbraucējs Skujiņš dienu pirms dzimšanas dienas pagarina līgumu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-14|date=2024-06-14|language=lv}}</ref> Jūlijā viņš sesto reizi nobrauca [[2024. gada Tour de France|''Tour de France'']], ieņemot 45. vietu kopvērtējumā (augstākā viņa karjerā); labāko sniegumu atsevišķā posmā izdevās parādīt 18. posmā, kur Skujiņš finišēja ceturtajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8061777/skujins-un-neilands-tour-de-france-posma-abi-finise-pirmaja-septitnieka|title=Skujiņš un Neilands "Tour de France" posmā abi finišē pirmajā septītniekā|website=Citi sporta veidi|access-date=2024-07-22|date=2024-07-18|language=lv}}</ref> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā T. Skujiņš bija viens no aktīvākajiem braucējiem, visā sacīkstes gaitā atrazdamies tuvu līderiem un piedaloties atrāvienā, bet finišā izcīnīja 5. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Skujiņš pēdējos kilometros izrauj piekto vietu Parīzes olimpiskajās spēlēs |url=https://www.delfi.lv/sports/56416930/zinas/120037292/skujins-pedejos-kilometros-izrauj-piekto-vietu-parizes-olimpiskajas-speles |publisher=Delfi}}</ref> 29. septembrī Skujiņš izcīnīja ceturto vietu [[2024. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] grupas braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/29092024-skujins_zaude_van_der_pulam_cina_par_pasa|title=Skujiņš zaudē van der Pūlam cīņā par pasaules čempionāta bronzu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-09-30|date=2024-09-29|language=lv}}</ref> 2024. gada sezonu Skujiņš noslēdza ar dalību [[Japānas kauss riteņbraukšanā|Japānas kausa]] sacensībās, kur uzvarēja [[Kritērija brauciens|kritērija braucienā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/19102024-skujins_japana_svin_uzvaru_tradicijam_bag|title=Skujiņš Japānā svin uzvaru tradīcijām bagātā kritērijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-21|date=2024-10-19|language=lv}}</ref> un ieguva 8. vietu grupas braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/20102024-skujins_sezonu_nosledz_ar_astoto_vietu_ja|title=Skujiņš sezonu noslēdz ar astoto vietu Japānas kausa velobraucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-21|date=2024-10-20|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā Skujiņš UCI rangā bija 28. vietā, bet atsevišķajā viendienas sacensību rangā ieņēma 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22102024-skujins_sezonu_nosledz_viendienu_pasaules|title=Skujiņš sezonu noslēdz viendienu pasaules ranga labāko desmitā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-23|date=2024-10-22|language=lv}}</ref> ==== 2025. gads ==== Pavasara klasikās augstākie rezultāti Skujiņam bija 12. vieta [[Strade Bianche|''Strade Bianche'']]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/kritiens-neliedz-pogacaram-triumfet-_strade-bianche_-skujinam-augsta-12.-vieta-14332569|title=Kritiens neliedz Pogačaram triumfēt Strade Bianche; Skujiņam augstā 12. vieta|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-30}}</ref> un 11. vieta [[E3 Saxo Bank Classic|E3 ''Saxo Bank Classic'']]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8219649/video-skujins-izcina-11-vietu-vienas-dienas-velobrauciena-belgija|title=Video &#10217; Skujiņš izcīna 11.vietu vienas dienas velobraucienā Beļģijā|website=Citi sporta veidi|access-date=2025-06-30|date=2025-03-28|language=lv}}</ref> viendienas sacensībās. 25. jūnijā Skujiņš piekto reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/25062025-gada_sportists_skujins_visai_parliecinosi|title=Gada sportists Skujiņš visai pārliecinoši kļūst par Latvijas čempionu distancē ar atsevišķu startu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-25|date=2025-06-25|language=lv}}</ref> bet 29. jūnijā trešoreiz arī grupas braucienā, uzvarot arī Baltijas čempionāta ieskaitē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29062025-skujins_otro_reizi_uzvar_baltijas_cempion|title=Skujiņš otro reizi uzvar Baltijas čempionātā riteņbraukšanā un trešo reizi Latvijas čempionātā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-30|date=2025-06-29|language=lv}}</ref> ''{{ct|TFR|2025}}'' komanda Skujiņu iekļāva sastāvā startam jau viņa septītajās [[2025. gada Tour de France|''Tour de France'']] sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/30062025-skujins_septito_reizi_piedalisies_tour_de|title=Skujiņš septīto reizi piedalīsies "Tour de France"|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-30|date=2025-06-30|language=lv}}</ref> Sacensībās Skujiņš darbojās galvenokārt komandas labā, palīdzot [[Džonatans Milans|Džonatanam Milanam]] izcīnīt uzvaru [[Punktu ieskaite Tour de France|punktu ieskaitē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrf.lv/soseja/soseja-aktualitates/3506-skuji%C5%86%C5%A1-tour-de-france-kopv%C4%93rt%C4%93jum%C4%81-pal%C4%ABdz-izc%C4%ABn%C4%ABt-za%C4%BCo-kreklu-godam-fini%C5%A1%C4%93-ar%C4%AB-neilands|title=Skujiņš &quot;Tour de France&quot; kopvērtējumā palīdz izcīnīt zaļo kreklu; godam finišē arī Neilands|last=Toms|website=Latvijas Riteņbraukšanas federācija|access-date=2025-07-29|language=lv-lv|archive-date=2025-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20250807032223/https://lrf.lv/soseja/soseja-aktualitates/3506-skuji%C5%86%C5%A1-tour-de-france-kopv%C4%93rt%C4%93jum%C4%81-pal%C4%ABdz-izc%C4%ABn%C4%ABt-za%C4%BCo-kreklu-godam-fini%C5%A1%C4%93-ar%C4%AB-neilands}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] grupas braucienā ieguva piekto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/28.09.2025-ritenbraucejs-skujins-pasaules-cempionata-grupas-brauciena-izcina-piekto-vietu-pogacaram-otrais-tituls-pec-kartas.a616120/|title=Riteņbraucējs Skujiņš pasaules čempionāta grupas braucienā izcīna piekto vietu; Pogačaram otrais tituls pēc kārtas |website=lsm.lv|access-date=2025-09-29|date=2025-09-28|language=lv}}</ref> Drīz pēc tam viņš finišēja 5. vietā arī Eiropas čempionātā grupas braucienā. 2026. gada janvārī Skujiņš otro gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/07012026-par_latvijas_gada_sportistiem_klust_anete|title=Par Latvijas gada sportistiem kļūst Anete Sietiņa un Toms Skujiņš|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-01-08|date=2026-01-07|language=lv}}</ref> ==== 2026. gads ==== Septembrī Skujiņš pagarināja līgumu ar komandu vļe uz diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/16092026-skujins_pagarina_ligumu_ar_lidl_trek|title=Skujiņš pagarina līgumu ar "Lidl-Trek"|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-09-16|date=2026-09-16|language=lv}}</ref> == Sabiedriskā darbība == 2021. gada septembrī Skujiņš tika izvirzīts UCI šosejas riteņbraukšanas atlētu komisijai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrf.lv/index.php/soseja/soseja-aktualitates/1322-skujins-izvirzits-uci-sosejas-ritenbrauksanas-atletu-komisijai|title=Skujiņš izvirzīts UCI šosejas riteņbraukšanas atlētu komisijai|last=Toms|website=Latvijas Riteņbraukšanas federācija|access-date=2021-09-15|language=lv}}</ref> vēlēšanās gan zaudējot [[Filips Žilbērs|Filipam Žilbēram]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28092021-skujins_netiek_ievelets_uci_atletu_komisi|title=Skujiņš netiek ievēlēts UCI Atlētu komisijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-02-07|date=2021-09-28|language=lv}}</ref> 2025. gada septembrī Skujiņš kandidēja atkārtoti un kā vienīgais pretendents tika apstiprināts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/22092025-skujins_apstiprinats_uci_sosejas_ritenbra|title=Skujiņš apstiprināts UCI šosejas riteņbraukšanas atlētu komisijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-23|date=2025-09-22|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Absolvējis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts 1. ģimnāziju]],<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/carnikavietis-toms-skujins-gatavs-ritenbrauksana-sevi-mocit-un-tikt-pari-sapem.a306262/|title=Carnikavietis Toms Skujiņš. Gatavs riteņbraukšanā sevi mocīt un tikt pāri sāpēm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-06|language=lv}}</ref> studējis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/06012016-skujins_uzvara_kalifornija_paradija_ka_sp|title=Skujiņš: "Uzvara Kalifornijā parādīja, ka spēju cīnīties ar pasaules tūres vīriem"|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-06|date=2016-01-06|language=lv}}</ref> bet studijas nav pabeidzis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/23.01.2025-ritenbraucejs-skujins-par-savam-gaitam-rigas-valsts-1-gimnazija-un-nakotnes-planiem.a584862/|title=Riteņbraucējs Skujiņš par savām gaitām Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un nākotnes plāniem|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-23|language=lv}}</ref> Dzīvojis [[Carnikava|Carnikavā]], [[Žirona|Žironā]], [[Andora|Andorā]] un ASV.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/cilveks-novada-toms-skujins/|title=CILVĒKS NOVADĀ: TOMS SKUJIŅŠ|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-06|language=lv|archive-date=2022-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220302032612/https://www.adazi.lv/novads/cilveks-novada-toms-skujins/}}</ref> == Sasniegumi lielajās tūrēs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- style="background:#eee;" ![[Lielā tūre]] !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 !2025 !2026 |- |style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]''''' | — |— |— |— |— |— |[[2023. gada Giro d'Italia|31]] |— |— |— |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]''''' | — | [[2018. gada Tour de France|82]] |[[2019. gada Tour de France|81]] |[[2020. gada Tour de France|81]] |[[2021. gada Tour de France|71]] |[[2022. gada Tour de France|61]] |— |[[2024. gada Tour de France|45]] |[[2025. gada Tour de France|95]] |[[2026. gada Tour de France|94]] |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]''''' | [[2017. gada Vuelta a España|123]] |— |— |— |— |— |— |— |— |— |} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.tomsskujins.com/}} * {{twitter|tomashuuns}} * [http://tomashuuns.wordpress.com/ Toma Skujiņa blogs] {{lv ikona}} {{en ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = —<br>[[Māris Štrombergs]]<br>[[Mārtiņš Blūms]]<br>[[Krists Neilands]]<br>[[Veronika Monika Stūriška]] | virsraksts = {{nobr|[[Latvijas gada labākais riteņbraucējs]]}} | periods = 2013. gads<br>2015. gads<br>2018. gads<br>2020. gads<br>2023.—2024. gads | pēc = [[Māris Štrombergs]]<br>[[Gatis Smukulis]]<br>[[Krists Neilands]]<br>[[Mārtiņš Blūms]]<br>''tiks noteikts'' }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Trīs Zvaigžņu balva 2024|2024]]<br>[[Trīs Zvaigžņu balva 2025|2025]] | pirms = [[Artūrs Šilovs]] | pēc = ''tiks noteikts'' }} {{kastes beigas}} {{Latvija 2024 VOS}} {{Latvija 2020 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{DEFAULTSORT:Skujiņš, Toms}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] ic9lhq994a5rdllc536klady1qhwygs 4523301 4523268 2026-09-16T17:27:47Z Biafra 13794 ups. 4523301 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | ridername = Toms Skujiņš | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26 | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Toms Skujiņš 2015.jpg | image_size = | image_caption = Skujiņš 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|15}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Sigulda}} | dateofdeath = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = {{vieta|Latvija|Carnikava}}<br>{{vieta|Andora}} | height = 178 cm<ref name="hrt">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hincapieracing.com/team/toms-skujins/ |title=toms SKUJIŅŠ {{!}} Hincapie Racing Team |access-date={{dat|2015|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2015|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150509215721/http://hincapieracing.com/team/toms-skujins/ }}</ref> | weight = 70 kg<ref name="hrt"/> | country = {{LAT}} | kar_sāk = | kar_beig = | nickname = | mājaslapa = {{URL|https://www.tomsskujins.com/}} | izglītība = <!------ Komandas informācija ------> | currentteam = ''{{ct|TFR}}'' | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = <!------ Amatieru komandas ------> | amateurteam 1 = | amateuryear 1 = <!------ Profesionālās komandas ------> | proteam 1 = ''{{ct|DMP|2011}}'' | proyear 1 = 2011—2012 | proteam 2 = ''[[Rietumu-Delfin]]'' | proyear 2 = 2013 | proteam 3 = ''[[Hincapie Development]]'' | proyear 3 = 2013—2015 | proteam 4 = ''{{ct|TCG|2016a}}'' | proyear 4 = 2016—2017 | proteam 5 = ''{{ct|TFR|2018}}''/''{{ct|TFR}}'' | proyear 5 = 2018—pašlaik <!------ Vadītās komandas ------> | manageteam 1 = | manageyear 1 = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 5. vieta <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | majorwins = '''[[Klasiskās riteņbraukšanas sacensības|Viendienas sacensības un klasikas]]''' :''[[Tre Valli Varesine]]'' (2018) :[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempions grupas braucienā]] (2019, 2021, 2025) :[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā|Latvijas čempions individuālajā braucienā]] (2018, 2021, 2022, 2023, 2025) <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | atjaunots = | dzimums = <!------ Medaļas ------> | show-medals = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{LAT}}}} {{MedalSport|[[šosejas riteņbraukšana]]}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalBronze| Olomouca 2013 | U23 grupas brauciens }} }} '''Toms Skujiņš''' (dzimis {{dat|1991|6|15}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir profesionāls [[Latvija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kas pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[UCI ProTeam|UCI ''ProTeam'']] komandu ''{{ct|TFR}}''. Trīskārtējs Latvijas čempions grupas un pieckārtējs individuālajā braucienā. Septiņas reizes finišējis ''[[Tour de France]]'' daudzdienu velobraucienā. == Sportista karjera == Jaunībā trenējies [[Hokejs|hokejā]] kā vārtsargs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escapecollective.com/why-is-lidl-trek-swapping-bikes-for-skates/|title=Why is Lidl-Trek swapping bikes for skates?|last=Wallace|first=Wade|website=Escape Collective|access-date=2023-10-25|date=2023-10-24|language=en}}</ref> un [[BMX]] riteņbraukšanā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmx-results.com/db/riders_info.php?id=10005840592|title=bmx-results.com — Toms Skujiņš|website=www.bmx-results.com|access-date=2022-02-07}}</ref> startējis arī [[kalnu riteņbraukšana]]s sacensībās. 2013. gada [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempionātā grupas braucienā]] viņš ieņēma trešo vietu. 2013. gada [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionātā]] U-23 braucējiem viņš ieņēma trešo vietu grupas braucienā. Tā paša gada [[2013. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] U-23 grupas braucienā Skujiņš izcīnīja piekto vietu.<ref>[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27092013-skujins_finisa_paliek_bez_medalas_izcina_ Skujiņam vēsturisks panākums — 5.vieta pasaules čempionātā]</ref> === ''Hincapie Development'' (2013—2015) === Pēc veiksmīgas sezonas ''[[Rietumu-Delfin]]'' sastāvā Skujiņš 2013. gada oktobrī pievienojās ASV kontinentālajai komandai ''[[Hincapie Development]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5280608/ritenbraucejs-skujins-pievienojas-asv-komandai-hincapie-development|title=Riteņbraucējs Skujiņš pievienojas ASV komandai «Hincapie Development»|website=TVNET|access-date=2019-07-02|date=2013-10-24|language=lv}}</ref> 2013. gadā [[Latvijas Riteņbraukšanas federācija]] pirmoreiz rīkoja aptauju par [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|gada labāko riteņbraucēju]], un šo apbalvojumu saņēma Skujiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/04122013-skujins_atzits_par_2013_gada_latvijas_lab|title=Skujiņš atzīts par 2013. gada Latvijas labāko riteņbraucēju|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-02|date=2013-12-04|language=lv}}</ref> Apbalvojumu viņš saņēma arī 2015. gadā.<ref name="l2015">[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/21122015-lrf_sezonas_nosleguma_pasakuma_par_latvij LRF sezonas noslēguma pasākumā par Latvijas labāko riteņbraucēju godina Skujiņu]</ref> 2015. gada 12. maijā Skujiņš izcīnīja savu līdz tam nozīmīgāko uzvaru, triumfējot ''[[Tour of California]]'' trešajā posmā pēc atrāviena vienatnē. Viņš kļuva arī par sacensību kopvērtējuma līderi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/13052015-toms_skujins_izcina_varenu_solo_uzvaru_ka |title=Toms Skujiņš izcīna varenu solo uzvaru Kalifornijā |accessdate=2015-05-13 |work= |publisher=[[sportacentrs.com]] |date=2015-05-13 }}</ref> === ''Cannondale'' (2016—2017) === 2015. gada oktobra beigās Skujiņš parakstīja divu gadu līgumu ar ''{{ct|TCG|2015}}''.<ref>[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/25102015-skujins_klust_par_treso_latvieti_pasaules Skujiņš kļūst par trešo latvieti pasaules tūrē, pievienojas "Cannondale"]</ref> Pirmo uzvaru jaunās komandas sastāvā Skujiņš izcīnīja, uzvarot 2016. gada ''[[Tour of California]]'' piektajā posmā.<ref>{{ziņu atsauce|title=Riteņbraucējs Skujiņš triumfē Kalifornijas velobrauciena piektajā posmā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ritenjbraukshana/sports/ritenbraucejs-skujins-triumfe-kalifornijas-velobrauciena-piektaja-posma.a183748/|accessdate={{dat|2016|5|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2016|5|20||bez}}}}</ref> 2017. gada martā Skujiņš uzvarēja ''[[Settimana Internazionale di Coppi e Bartali]]'' sacensību posmā<ref>{{ziņu atsauce|last1=Markss|first1=Toms|title=Skujiņš izcīna spožu solo uzvaru "Coppi e Bartali" 2. posmā|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/24032017-skujins_izcina_spozu_solo_uzvaru_coppi_e_|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|3|24||bez}}}}</ref> un kopvērtējumā ieņēma otro vietu, līdera statusu pēdējā posmā zaudējot tikai tehnisku problēmu dēļ.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Upenieks|first1=Krišs|title=Sāpīga neveiksme liedz Skujiņam gūt uzvaru kopvērtējumā|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/26032017-sapiga_neveiksme_liedz_skujinam_gut_uzvar|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|13||bez}}}}</ref> [[2017. gada Tour of California]] sacensību otrajā posmā piedzīvoja kritienu un lauza [[atslēgas kauls|atslēgas kaulu]].<ref>{{ziņu atsauce|last1=Kļavenieks|first1=Mārtiņš|title=Kalifornijas velobraucienā Skujiņš piedzīvojis smagāko, bet ne iespaidīgāko kritienu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/skujins.a241262/|accessdate={{dat|2017|7|17||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|26||bez}}}}</ref> 2017. gada augustā Skujiņš pirmoreiz startēja kādā no lielajām tūrēm, tiekot iekļauts ''{{ct|TCG|2017}}'' sastāvā startam ''[[2017. gada Vuelta a España|Vuelta a España]]''. Sacensību kopvērtējumā viņš tika ierindots 123. vietā, bet augstākā vieta kādā no posmiem bija 18. posmā iegūtā 17. vieta.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=Frūms triumfē, Kontadors atvadās, Skujiņš pabeidz savu pirmo lielo velotūri|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/10092017-frums_triumfe_kontadors_atvadas_skujins_p|accessdate={{dat|2017|9|11||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|9|11||bez}}}}</ref> === ''Trek-Segafredo'' (2018—) === 2017. gada septembrī Skujiņš parakstīja līgumu ar ''{{ct|TFR|2017}}'' uz diviem gadiem.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=Skujiņš pievienosies "Trek-Segafredo", Kontadora bijušajai komandai|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29092017-skujins_pievienosies_kontadora_bijusajai_|accessdate={{dat|2017|9|29||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|9|29||bez}}}}</ref> Savās otrajās sacensībās komandas sastāvā Skujiņš izcīnīja uzvaru [[Maļorka]]s salā notiekošajās ''Trofeo Lloseta-Andratx'' sacensībās''.''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27012018-toms_skujins_sezonas_2_starta_izcina_uzva|title=Skujiņš sezonas otrajā startā izcīna uzvaru Spānijā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-01-29|date=2018-01-27|last=|first=|language=lv}}</ref> 16. maijā Skujiņš izcīnīja jau savu trešo uzvaru [[2018. gada Tour of California|''Tour of California'']] posmā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/16052018-skujins_skaista_cina_treso_reizi_karjera_|title=Skujiņš skaistā cīņā trešo reizi karjerā triumfē Kalifornijas tūres posmā|publisher=|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2018-05-16|date=2018-05-16|last=|first=|language=lv}}</ref> Šajās sacensībās viņš uzvarēja arī "kalnu karaļa" ieskaites kopvērtējumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/12072018-skujins_tas_ir_patikami_lai_gan_krekls_ir|title=Skujiņš: "Tas ir patīkami, lai gan krekls ir nedaudz par lielu"|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-12|date=2018-07-12|last=Freimanis|first=Jānis|language=}}</ref> 2018. gadā Skujiņš pirmo reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28062018-skujins_ar_dominejosu_sniegumu_klust_par_|title=Skujiņš ar dominantu sniegumu kļūst par Latvijas čempionu individuālajā braucienā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-06-30|date=2018-06-28|last=|first=|language=lv}}</ref> Dienu vēlāk tika paziņots, ka Skujiņš iekļauts ''{{Ct|TFR|2018}}'' komandas sastāvā startam [[2018. gada Tour de France|2018. gada ''Tour de France'']].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29062018-skujinam_gaidama_debija_legendaraja_tour_|title=Skujiņam gaidāma debija leģendārajā "Tour de France" velobraucienā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-06-30|date=2018-06-29|last=|first=|language=lv}}</ref> Sacensību piektajā posmā Skujiņš saņēma cīnītāja balvu un kļuva par līderi "kalnu karaļa" ieskaitē, kļūstot par pirmo Latvijas sportistu, kurš ''Tour de France'' ieguvis kādu no līdera krekliņiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/11072018-skujins_pec_atraviena_iegust_tour_de_fran|title=Skujiņš pēc atrāviena iegūst "Tour de France" Kalnu karaļa krekliņu|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-11|date=2018-07-11|language=lv}}</ref> Šo pozīciju saglabāja līdz ''Tour de France'' desmitajam posmam. Velobrauciena 15. posmā T. Skujiņš ieņēma 5. vietu, vienlaikus palīdzot finišēt trijniekā komandas līderim [[Bauke Mollema|Baukem Mollemam]]. Šis sasniegums bija augstākais latviešu riteņbraucējiem pasaules nozīmīgākajā velobraucienā kopš [[2003. gada Tour de France|2003. gada]], kad tādā pašā vietā posmā bija finišējis [[Romāns Vainšteins]].<ref>[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22072018-skujinam_iespaidigs_sasniegums_tour_de_fr Skujiņam iespaidīgs sasniegums "Tour de France" posmā — piektā vieta] Sportacentrs</ref> T. Skujiņam izdevās sasniegt velobrauciena beigas, noslēgumā ieņemot 82. vietu. 9. septembrī Skujiņš izcīnīja uzvaru viendienas sacensībās ''[[Tre Valli Varesine]]'' Itālijā ([[UCI sacensību klasifikācija|1.HC]] kategorija).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/ritenbraucejs-skujins-izcina-uzvaru-viendienas-sacensibas-italija.a295401/|title=Riteņbraucējs Skujiņš izcīna uzvaru viendienas sacensībās Itālijā|access-date=2018-10-09|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā Skujiņš trešo reizi karjerā saņēma Latvijas gada labākā riteņbraucēja balvu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/23112018-tour_de_france_izcilu_sniegumu_radijusais|title="Tour de France" izcili braukušais Skujiņš atzīts par gada labāko Latvijas riteņbraucēju|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-11-25|language=lv}}</ref> [[2019. gada Strade Bianche|2019. gada ''Strade Bianche'']] sacensībās Toms Skujiņš ieņēma devīto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/09032019-skujins_rada_lielisku_sniegumu_finisejot_|title=Skujiņš rāda lielisku sniegumu, finišējot devītais leģendārajā "Strade Bianche"|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-11|date=2019-03-09|language=lv}}</ref> 2019. gada jūnijā pirmo reizi kļuva par [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempionu grupas braucienā]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/30062019-skujins_pirmo_reizi_karjera_klust_par_lat|title=Skujiņš pirmo reizi karjerā kļūst par Latvijas čempionu grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-02|date=2019-06-30|language=lv}}</ref> Skujiņš otro gadu pēc kārtas tika iekļauts komandas sastāvā startam ''[[2019. gada Tour de France|Tour de France]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/05072019-cempions_skujins_brisele_sak_cinu_legenda|title=Čempions Skujiņš Briselē sāks cīņu leģendārajā "Tour de France"|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-10|date=2019-07-05|language=lv}}</ref> Sacensību piektajā posmā Skujiņam tika piešķirta [[Cīnītāja balva Tour de France|cīnītāja balva]] par sniegumu atrāvienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/10072019-aktivais_skujins_dodas_atraviena_un_izcin|title=Aktīvais Skujiņš dodas atrāvienā un izcīna otro vietu kalna karaļa vērtējumā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-10|date=2019-07-10|language=lv}}</ref> 17. posmā Skujiņš izcīnīja 9. vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/24072019-skujins_36_gradu_karstuma_tour_de_france_|title=Skujiņš 36 grādu karstumā "Tour de France" izcīna devīto vietu|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-04|date=2019-07-24|language=lv}}</ref> bet kopvērtējumu noslēdza 81. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28072019-skujins_tour_de_france_nosledz_ar_23_viet|title=Skujiņš "Tour de France" noslēdz ar 23. vietu, Bernals jaunākais čempions kopš 1909. gada|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-04|date=2019-07-28|language=lv}}</ref> Oktobrī Skujiņš izcīnīja trešo vietu ''Tre Valli Varesine'' viendienas sacensībās Itālijā''.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/08102019-skujinam_tresa_vieta_prestizas_sacensibas|title=Skujiņam trešā vieta prestižās sacensībās Itālijā un lielākā punktu raža šosezon|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-11-11|date=2019-10-08|language=lv}}</ref> [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] astotajā posmā Skujiņš finišēja otrajā vietā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-8/results/|title=Tour de France: Nans Peters wins stage 8|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-05|date=2020-09-04|language=en|archive-url=|archive-date=}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad kāds Latvijas braucējs izcīna vietu ''Tour de France'' posma labāko trijniekā kopš [[2003. gada Tour de France|2003. gada]], kad 2. vietu etapā izcīnīja [[Romāns Vainšteins]]. Pēc sezonas beigām komanda līgumu ar Skujiņu pagarināja uz vēl diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02112020-skujinam_jauns_divu_gadu_ligums_ar_trek_s|title=Skujiņam jauns divu gadu līgums ar "Trek-Segafredo" un komandas kapteiņa loma|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-11-02|date=2020-11-02|language=lv}}</ref> Decembra sākumā Skujiņš ceturto reizi tika atzīts par [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|Latvijas gada riteņbraucēju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/03122020-skujins_atzits_par_latvijas_gada_labako_r|title=Skujiņš atzīts par Latvijas gada labāko riteņbraucēju|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-12-03|date=2020-12-03|language=lv}}</ref> 2021. gada aprīlī izcīnīja piekto vietu ''[[Brabantse Pijl]]'' viendienas sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/14042021-skujinam_lielisks_sniegums_un_piekta_viet|title=Skujiņam lielisks sniegums un piektā vieta ''De Brabantse Pijl'' klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-04-28|date=2021-04-14|language=lv}}</ref> Skujiņš uzvarēja gan individuālajā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/16062021-skujins_par_spiti_velosipeda_defektam_tri|title=Skujiņš par spīti velosipēda defektam triumfē Latvijas čempionātā solo braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-16|language=lv}}</ref> gan grupas braucienā 2021. gada Latvijas čempionātā. Grupas brauciens notika apvienotā Baltijas čempionāta ietvaros, kur Skujiņš uzvarēja arī absolūtajā vērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/20062021-skujins_izrekinas_ar_igauniem_un_triumfe_|title=Skujiņš izrēķinās ar igauņiem un triumfē Baltijas čempionātā grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-20|language=lv}}</ref> Komanda atkārtoti iekļāva Skujiņu sastāvā startam [[2021. gada Tour de France|''Tour de France'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22062021-latvijas_cempions_skujins_ceturto_reizi_s|title=Latvijas čempions Skujiņš ceturto reizi startēs "Tour de France"|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-22|language=lv}}</ref> Sacensību 16. posmā Skujiņš finišēja 7. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/13072021-skujins_piedalas_atraviena_un_finise_sept|title=Skujiņam sezonas labākais rezultāts "Tour de France", pirmā uzvara Konrādam|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-07-13|language=lv}}</ref> bet 7. posmā 11. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02072021-tour_de_france_septitaja_posma_skujinam_l|title=''Tour de France'' septītajā posmā Skujiņam lielisks sniegums un 11. vieta|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-07-02|language=lv}}</ref>[[Attēls:Étoile_de_Bessèges_2022_-_étape_5_-_Toms_Skujiņš.jpg|thumb|Skujiņš Latvijas čempiona kreklā 2022. gada ''[[Étoile de Bessèges]]'' sacensībās]] ==== 2022. gads ==== 2022. gada ''[[Strade Bianche]]'' sacensībās Skujiņš finišēja 16. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/05032022-skujinam_augsta_16_vieta_episkaja_strade_|title=Skujiņam augstā 16. vieta slavenajā ''Strade Bianche'' klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-03-15|date=2022-03-05|language=lv}}</ref> 2022. gada maijā uzvarēja ''[[Tour de Romandie]]'' kalnu braucēju ieskaitē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/ritenbraucejs-skujins-romandijas-ture-uzvar-kalnu-karala-ieskaite.a454822/|title=Riteņbraucējs Skujiņš Romandijas tūrē uzvar Kalnu karaļa ieskaitē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-02|language=lv}}</ref> Jūnija beigās trešo reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/22062022-skujins_un_rozlapa_klust_par_latvijas_cem|title=Skujiņš un Rožlapa kļūst par Latvijas čempioniem individuālajā braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-12|date=2022-06-22|language=lv}}</ref> 2022. gada jūlijā komanda iekļāva Skujiņu sastāvā startam [[2022. gada Tour de France|2022. gada ''Tour de France'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27062022-pasaules_slavenaja_tour_de_france_sogad_s|title=Pasaules slavenajā ''Tour de France'' šogad startēs Skujiņš un Neilands|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-06|date=2022-06-27|language=lv}}</ref> Piekto reizi startējot tūrē, Skujiņš kļuva par vienīgo Latvijas pārstāvi, kas to paveicis. 2022. gada oktobrī Skujiņš izcīnīja 5. vietu [[Benša–Šimē–Benša]] viendienas sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/04102022-skujinam_piekta_vieta_vienas_dienas_sacen|title=Pasaules ranga TOP 100 sasniegušais Skujiņš par mata tiesu no TOP3 Beļģijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-05|date=2022-10-04|language=lv}}</ref> Oktobrī līgums ar komandu tika pagarināts uz vēl diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/20102022-skujins_pagarina_ligumu_turpinas_parstave|title=Skujiņš pagarina līgumu, turpinās pārstāvēt Pasaules tūres vienību ''Trek-Segafredo''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-21|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> ==== 2023. gads ==== 2023. gada maijā komanda iekļāva Skujiņu sastāvā startam [[2023. gada Giro d'Italia|''Giro d'Italia'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02052023-skujins_sonedel_piedzivos_debiju_giro_d_i|title=Skujiņš šonedēļ piedzīvos debiju ''Giro d’Italia''|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-03|date=2023-05-02|language=lv}}</ref> Šajās sacensībās Skujiņš izcēlās ar aktivitāti, vairākkārt finišējot labāko desmitniekā (2., 3., 6., 7, 9. vieta), uzvarot visas tūres starpfinišu ieskaitē un ieņemot 31. vietu sacensību kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29052023-skujins_izcina_uzvaru_giro_d_italia_starp|title=Skujiņš izcīna uzvaru ''Giro d’Italia'' starpfinišu kopvērtējumā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-12|date=2023-05-29|language=lv}}</ref> Jūnijā Skujiņš ceturto reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/21062023-skujins_un_rozlapa_aizstav_titulus_un_uzv|title=Skujiņš saistošā cīņā pārspēj Neilandu; Rožlapai astotais LČ ITT tituls|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-12|date=2023-06-21|language=lv}}</ref> Pēc sekmīgas [[Sansevastjanas klasika]]s (6. vieta), ''Circuito de Getxo — Memorial Hermanos Otxoa'' (5. vieta) un Pasaules čempionāta grupas braucienā (8. vieta) Skujiņš Pasaules rangā ieņēma 42. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/10082023-skujins_ielauzas_pasaules_ranga_top50_lat|title=Skujiņš ielaužas Pasaules ranga TOP50; Latvija tuvojas kārotajam mērķim|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-15|date=2023-08-10|language=lv}}</ref> [[Attēls:Stage_20_Tour_de_France_2024_Col_de_la_Couillole_44.jpg|thumb|[[Krists Neilands]] un Toms Skujiņš [[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']] 20. posmā]] ==== 2024. gads ==== [[Attēls:2024 UCI Road World Championships Zurich Men Elite Road Race E 56.jpg|thumb|Skujiņš (pa labi) [[2024. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2024. gada Pasaules čempionātā]]]] 2024. gadā Skujiņš aizvadīja lielisku [[Pavasara klasikas|pavasara klasiku]] posmu. Sezonu Skujiņš iesāka, demonstrējot labu formu pirmajās Beļģijas pavasara sacensībās ''[[Omloop Het Nieuwsblad]]'' un [[Kīrne—Brisele—Kīrne]], bet 2. martā izcīnīja otro vietu ''[[Strade Bianche]]'' sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/02032024-skujinam_izcils_sniegums_un_otra_vieta_sl|title=Skujiņam izcils sniegums un otrā vieta slavenajā "Strade Bianche" klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-02|date=2024-03-02|language=lv}}</ref> Tam sekoja 22. martā izcīnīta 8. vieta ''[[E3 Saxo Bank Classic]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/22032024-skujinam_augsta_astota_vieta_pasaules_tur|title=Skujiņam augstā astotā vieta Pasaules tūres klasikā ''E3 Saxo''|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-04|date=2024-03-22|language=lv}}</ref> un 31. martā 10. vieta [[Flandrijas tūre|Flandrijas tūrē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/31032024-skujins_atkal_rada_liela_cinitaja_rakstur|title=Skujiņš atkal rāda liela cīnītāja raksturu un finišē TOP10 slavenajā Flandrijas klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-04|date=2024-03-31|language=lv}}</ref> Tas ļāva [[UCI Pasaules rangs|UCI individuālajā rangā]] sasniegt 30. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/03042024-skujins_turpina_gazt_rekordus_un_pasaules|title=Skujiņš turpina gāzt rekordus un pasaules rangā ielaužas TOP30|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-04|date=2024-04-03|language=lv}}</ref> 17. aprīlī ''[[La Flèche Wallonne]]'' sacensībās Skujiņš izcīnīja 12. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/race/la-fleche-wallone/2024/result|title=La Flèche Wallonne 2024 One day race results|website=www.procyclingstats.com|access-date=2024-04-17}}</ref> Jūnijā komanda ar Skujiņu pagarināja līgumu vēl uz diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/14062024-latviesu_ritenbraucejs_skujins_dienu_pirm|title=Latviešu riteņbraucējs Skujiņš dienu pirms dzimšanas dienas pagarina līgumu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-14|date=2024-06-14|language=lv}}</ref> Jūlijā viņš sesto reizi nobrauca [[2024. gada Tour de France|''Tour de France'']], ieņemot 45. vietu kopvērtējumā (augstākā viņa karjerā); labāko sniegumu atsevišķā posmā izdevās parādīt 18. posmā, kur Skujiņš finišēja ceturtajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8061777/skujins-un-neilands-tour-de-france-posma-abi-finise-pirmaja-septitnieka|title=Skujiņš un Neilands "Tour de France" posmā abi finišē pirmajā septītniekā|website=Citi sporta veidi|access-date=2024-07-22|date=2024-07-18|language=lv}}</ref> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā T. Skujiņš bija viens no aktīvākajiem braucējiem, visā sacīkstes gaitā atrazdamies tuvu līderiem un piedaloties atrāvienā, bet finišā izcīnīja 5. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Skujiņš pēdējos kilometros izrauj piekto vietu Parīzes olimpiskajās spēlēs |url=https://www.delfi.lv/sports/56416930/zinas/120037292/skujins-pedejos-kilometros-izrauj-piekto-vietu-parizes-olimpiskajas-speles |publisher=Delfi}}</ref> 29. septembrī Skujiņš izcīnīja ceturto vietu [[2024. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] grupas braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/29092024-skujins_zaude_van_der_pulam_cina_par_pasa|title=Skujiņš zaudē van der Pūlam cīņā par pasaules čempionāta bronzu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-09-30|date=2024-09-29|language=lv}}</ref> 2024. gada sezonu Skujiņš noslēdza ar dalību [[Japānas kauss riteņbraukšanā|Japānas kausa]] sacensībās, kur uzvarēja [[Kritērija brauciens|kritērija braucienā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/19102024-skujins_japana_svin_uzvaru_tradicijam_bag|title=Skujiņš Japānā svin uzvaru tradīcijām bagātā kritērijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-21|date=2024-10-19|language=lv}}</ref> un ieguva 8. vietu grupas braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/20102024-skujins_sezonu_nosledz_ar_astoto_vietu_ja|title=Skujiņš sezonu noslēdz ar astoto vietu Japānas kausa velobraucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-21|date=2024-10-20|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā Skujiņš UCI rangā bija 28. vietā, bet atsevišķajā viendienas sacensību rangā ieņēma 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22102024-skujins_sezonu_nosledz_viendienu_pasaules|title=Skujiņš sezonu noslēdz viendienu pasaules ranga labāko desmitā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-23|date=2024-10-22|language=lv}}</ref> ==== 2025. gads ==== Pavasara klasikās augstākie rezultāti Skujiņam bija 12. vieta ''[[Strade Bianche]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/kritiens-neliedz-pogacaram-triumfet-_strade-bianche_-skujinam-augsta-12.-vieta-14332569|title=Kritiens neliedz Pogačaram triumfēt Strade Bianche; Skujiņam augstā 12. vieta|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-30}}</ref> un 11. vieta [[E3 Saxo Bank Classic|E3 ''Saxo Bank Classic'']]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8219649/video-skujins-izcina-11-vietu-vienas-dienas-velobrauciena-belgija|title=Video &#10217; Skujiņš izcīna 11.vietu vienas dienas velobraucienā Beļģijā|website=Citi sporta veidi|access-date=2025-06-30|date=2025-03-28|language=lv}}</ref> viendienas sacensībās. 25. jūnijā Skujiņš piekto reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/25062025-gada_sportists_skujins_visai_parliecinosi|title=Gada sportists Skujiņš visai pārliecinoši kļūst par Latvijas čempionu distancē ar atsevišķu startu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-25|date=2025-06-25|language=lv}}</ref> bet 29. jūnijā trešoreiz arī grupas braucienā, uzvarot arī Baltijas čempionāta ieskaitē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29062025-skujins_otro_reizi_uzvar_baltijas_cempion|title=Skujiņš otro reizi uzvar Baltijas čempionātā riteņbraukšanā un trešo reizi Latvijas čempionātā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-30|date=2025-06-29|language=lv}}</ref> ''{{ct|TFR|2025}}'' komanda Skujiņu iekļāva sastāvā startam jau viņa septītajās [[2025. gada Tour de France|''Tour de France'']] sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/30062025-skujins_septito_reizi_piedalisies_tour_de|title=Skujiņš septīto reizi piedalīsies "Tour de France"|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-30|date=2025-06-30|language=lv}}</ref> Sacensībās Skujiņš darbojās galvenokārt komandas labā, palīdzot [[Džonatans Milans|Džonatanam Milanam]] izcīnīt uzvaru [[Punktu ieskaite Tour de France|punktu ieskaitē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrf.lv/soseja/soseja-aktualitates/3506-skuji%C5%86%C5%A1-tour-de-france-kopv%C4%93rt%C4%93jum%C4%81-pal%C4%ABdz-izc%C4%ABn%C4%ABt-za%C4%BCo-kreklu-godam-fini%C5%A1%C4%93-ar%C4%AB-neilands|title=Skujiņš &quot;Tour de France&quot; kopvērtējumā palīdz izcīnīt zaļo kreklu; godam finišē arī Neilands|last=Toms|website=Latvijas Riteņbraukšanas federācija|access-date=2025-07-29|language=lv-lv|archive-date=2025-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20250807032223/https://lrf.lv/soseja/soseja-aktualitates/3506-skuji%C5%86%C5%A1-tour-de-france-kopv%C4%93rt%C4%93jum%C4%81-pal%C4%ABdz-izc%C4%ABn%C4%ABt-za%C4%BCo-kreklu-godam-fini%C5%A1%C4%93-ar%C4%AB-neilands}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] grupas braucienā ieguva piekto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/28.09.2025-ritenbraucejs-skujins-pasaules-cempionata-grupas-brauciena-izcina-piekto-vietu-pogacaram-otrais-tituls-pec-kartas.a616120/|title=Riteņbraucējs Skujiņš pasaules čempionāta grupas braucienā izcīna piekto vietu; Pogačaram otrais tituls pēc kārtas |website=lsm.lv|access-date=2025-09-29|date=2025-09-28|language=lv}}</ref> Drīz pēc tam viņš finišēja 5. vietā arī Eiropas čempionātā grupas braucienā. 2026. gada janvārī Skujiņš otro gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/07012026-par_latvijas_gada_sportistiem_klust_anete|title=Par Latvijas gada sportistiem kļūst Anete Sietiņa un Toms Skujiņš|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-01-08|date=2026-01-07|language=lv}}</ref> ==== 2026. gads ==== Septembrī Skujiņš pagarināja līgumu ar komandu ''[[Lidl–Trek]]'' uz diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/16092026-skujins_pagarina_ligumu_ar_lidl_trek|title=Skujiņš pagarina līgumu ar "Lidl-Trek"|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-09-16|date=2026-09-16|language=lv}}</ref> == Sabiedriskā darbība == 2021. gada septembrī Skujiņš tika izvirzīts UCI šosejas riteņbraukšanas atlētu komisijai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrf.lv/index.php/soseja/soseja-aktualitates/1322-skujins-izvirzits-uci-sosejas-ritenbrauksanas-atletu-komisijai|title=Skujiņš izvirzīts UCI šosejas riteņbraukšanas atlētu komisijai|last=Toms|website=Latvijas Riteņbraukšanas federācija|access-date=2021-09-15|language=lv}}</ref> vēlēšanās gan zaudējot [[Filips Žilbērs|Filipam Žilbēram]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28092021-skujins_netiek_ievelets_uci_atletu_komisi|title=Skujiņš netiek ievēlēts UCI Atlētu komisijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-02-07|date=2021-09-28|language=lv}}</ref> 2025. gada septembrī Skujiņš kandidēja atkārtoti un kā vienīgais pretendents tika apstiprināts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/22092025-skujins_apstiprinats_uci_sosejas_ritenbra|title=Skujiņš apstiprināts UCI šosejas riteņbraukšanas atlētu komisijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-23|date=2025-09-22|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Absolvējis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts 1. ģimnāziju]],<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/carnikavietis-toms-skujins-gatavs-ritenbrauksana-sevi-mocit-un-tikt-pari-sapem.a306262/|title=Carnikavietis Toms Skujiņš. Gatavs riteņbraukšanā sevi mocīt un tikt pāri sāpēm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-06|language=lv}}</ref> studējis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/06012016-skujins_uzvara_kalifornija_paradija_ka_sp|title=Skujiņš: "Uzvara Kalifornijā parādīja, ka spēju cīnīties ar pasaules tūres vīriem"|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-06|date=2016-01-06|language=lv}}</ref> bet studijas nav pabeidzis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/23.01.2025-ritenbraucejs-skujins-par-savam-gaitam-rigas-valsts-1-gimnazija-un-nakotnes-planiem.a584862/|title=Riteņbraucējs Skujiņš par savām gaitām Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un nākotnes plāniem|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-23|language=lv}}</ref> Dzīvojis [[Carnikava|Carnikavā]], [[Žirona|Žironā]], [[Andora|Andorā]] un ASV.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/cilveks-novada-toms-skujins/|title=CILVĒKS NOVADĀ: TOMS SKUJIŅŠ|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-06|language=lv|archive-date=2022-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220302032612/https://www.adazi.lv/novads/cilveks-novada-toms-skujins/}}</ref> == Sasniegumi lielajās tūrēs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- style="background:#eee;" ![[Lielā tūre]] !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 !2025 !2026 |- |style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]''''' | — |— |— |— |— |— |[[2023. gada Giro d'Italia|31]] |— |— |— |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]''''' | — | [[2018. gada Tour de France|82]] |[[2019. gada Tour de France|81]] |[[2020. gada Tour de France|81]] |[[2021. gada Tour de France|71]] |[[2022. gada Tour de France|61]] |— |[[2024. gada Tour de France|45]] |[[2025. gada Tour de France|95]] |[[2026. gada Tour de France|94]] |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]''''' | [[2017. gada Vuelta a España|123]] |— |— |— |— |— |— |— |— |— |} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.tomsskujins.com/}} * {{twitter|tomashuuns}} * [http://tomashuuns.wordpress.com/ Toma Skujiņa blogs] {{lv ikona}} {{en ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = —<br>[[Māris Štrombergs]]<br>[[Mārtiņš Blūms]]<br>[[Krists Neilands]]<br>[[Veronika Monika Stūriška]] | virsraksts = {{nobr|[[Latvijas gada labākais riteņbraucējs]]}} | periods = 2013. gads<br>2015. gads<br>2018. gads<br>2020. gads<br>2023.—2024. gads | pēc = [[Māris Štrombergs]]<br>[[Gatis Smukulis]]<br>[[Krists Neilands]]<br>[[Mārtiņš Blūms]]<br>''tiks noteikts'' }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Trīs Zvaigžņu balva 2024|2024]]<br>[[Trīs Zvaigžņu balva 2025|2025]] | pirms = [[Artūrs Šilovs]] | pēc = ''tiks noteikts'' }} {{kastes beigas}} {{Latvija 2024 VOS}} {{Latvija 2020 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{DEFAULTSORT:Skujiņš, Toms}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 6nastpecqnorc93z7pf21o7yjbcaypw Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/7. septembris 4 232368 4523258 3300371 2026-09-16T13:12:16Z Turaids 8965 4523258 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:ThylacineHobart1933.jpg|150x150px|Tasmānijas vilks]] </div> * [[1822. gads|1822]]. — [[Brazīlija]] deklarēja neatkarību no [[Portugāle]]s. * [[1936. gads|1936]]. — [[Hobārta]]s zooloģiskajā dārzā nomira pēdējais dzīvais [[Tasmanijas vilks]] <small>(attēlā)</small>. * [[1940. gads|1940]]. — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vācija]] sāka [[Londona]]s bombardēšanu. * [[1953. gads|1953]]. — beidzās [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] [[PSKP Centrālā komiteja|Centrālās komitejas]] plēnums, kurā tika izveidots kompartijas pirmā sekretāra amats un par sekretāru ievēlēts [[Ņikita Hruščovs]]. * [[2011. gads|2011]]. — [[Jaroslavļas aviokatastrofa|lidmašīnas avārijā]] Krievijā bojā gāja 43 cilvēki, ieskaitot gandrīz visu [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] hokeja komandu, arī latviešu hokejists [[Kārlis Skrastiņš]]. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=September|Day=7}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|9-07]] </noinclude> juhqiao2oz3zb3puvuzg9uye5jg64ld Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/12. septembris 4 232742 4523288 4523231 2026-09-16T15:13:48Z Biafra 13794 4523288 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Addis Ababa-8e00855u.jpg|150x150px|Haile Selasije I]] </div> * [[1683. gads|1683]]. — [[Kauja par Vīni|Kaujā par Vīni]] [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas]] karaļa [[Jans III Sobeskis|Jana III Sobeska]] vadītā armija sakāva [[Osmaņu impērija]]s karaspēku, kas aizsāka [[Osmaņu impērijas izplešanās]] beigu sākumu Eiropā un varenības norietu. * [[1934. gads|1934]]. — [[Ženēva|Ženēvā]] [[Tautu Savienība]]s sesijas laikā [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]] parakstīja līgumu par Baltijas valstu savienības ([[Baltijas Antante]]s) izveidošanu. * [[1943. gads|1943]]. — [[Otrais pasaules karš]]: vācu specvienības kareivji no mājas aresta atbrīvoja [[Itālija]]s diktatoru [[Benito Musolīni]]. * [[1959. gads|1959]]. — [[Rīga|Rīgā]] notika pirmās [[Dzejas dienas]]. * [[1974. gads|1974]]. — [[Etiopija|Etiopijā]] tika gāzts imperators [[Haile Selasije I]] <small>(attēlā)</small>. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=September|Day=12}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|9-12]] </noinclude> dz2ds76aqon1uet3294dbx6uoe6l89a Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/14. septembris 4 232946 4523284 4523230 2026-09-16T15:00:30Z Biafra 13794 4523284 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Napoleon in burning Moscow - Adam Albrecht (1841).jpg|150x150px|Napoleons vēro degošo Maskavu]] </div> * [[1812. gads|1812]]. — [[Napoleona kari]]: [[Francija]]s [[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]] iegāja [[Krievijas Impērijas armija]]s pamestajā [[Maskava|Maskavā]] <small>(attēlā gleznā [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] vēro degošo Maskavu)</small>. * [[1829. gads|1829]]. — [[Krievijas Impērija]] un [[Osmaņu Impērija]] noslēdza [[Adrianopoles līgums|Adrianopoles līgumu]], izbeidzot [[Krievu—turku karš (1828—1829)|Krievu-turku karu]]. * [[1901. gads|1901]]. — pēc [[Viljams Makinlijs|Viljama Makinlija]] nāves par [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] kļuva [[Teodors Rūzvelts]]. * [[1917. gads|1917]]. — [[Krievijas Pagaidu valdība]] pasludināja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] par [[Krievijas Republika|republiku]], kas pastāvēja līdz [[Oktobra revolūcija]]i. * [[2003. gads|2003]]. — [[Igaunija|Igaunijā]] iedzīvotāji referendumā atbalstīja iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=September|Day=14}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|9-14]] </noinclude> smugrtrbq94b3zq5cxcz4q4rd8xcrt4 Rīgas vēstures hronoloģija 0 242816 4523441 4498313 2026-09-17T03:03:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523441 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Siegel riga 1225.png|thumb|300px|Rīgas zīmogs ar senāko ģerboni (1225), kura ietverts pilsētas simbols (mūris ar diviem torņiem) un [[Svētais Pēteris|Sv. Pētera]] atslēgas. Apliecošais uzraksts ({{val|la|SIGILLVM BVRGENCI RIGA...}}, "Rīgas pils zīmogs").]] '''Rīgas vēstures hronoloģijas''' uzskatījumā secīgi uzskaitīti [[Latvijas vēsture]]s notikumi no [[12. gadsimts|12. gadsimta]] līdz mūsdienām, kas saistīti ar [[Rīga]]s pilsētas dokumentēto [[vēsture|vēsturi]]. == 12. gadsimts == [[Attēls:Bertold2.jpg|200px|thumbnail|Rīgā 1198. gadā nogalinātā bīskapa Bertolda iespējamais atveids.]] * [[1161. gads|1161]].—[[1170. gads]] — [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākumā vācu [[tirdzniecība|tirgotāji]] sāka biežāk ierasties [[Daugava]]s lejastecē. * Ap [[1184. gads|1184. gadu]] — Daugavas [[grīva|grīvā]] ieradās [[Zēgeburga]]s [[augustīņi|augustīņu]] klostera mūka [[Meinards|Meinarda]] ekspedīcija, kas uzsāka [[kristietība]]s sludināšanu un vietējo iedzīvotāju kristīšanu. * Ap [[1185. gads|1185. gadu]] — lietuviešu uzbrukuma draudu apstākļos Meinhards [[lībieši]]em solīja uzcelt [[pils|pili]] aizsardzībai, ja viņi pieņems kristīgo ticību. * {{dat|1198|7|24|n}} — bīskapa [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolda]] [[Saksija|Saksijā]] savervētie [[krustneši|krustnešu]] spēki sadūrās ar lībiešu pretestību. Kaujā ar lībieti [[Imauts|Imautu]] bojā gāja bīskaps Bertolds. Šajā sakarībā vēstures avotos ([[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]) pirmo reizi minēts [[Rīga]]s vietvārds ({{val|la|locus Rige}}). * [[1199. gads]]: ** [[5. oktobris]] — [[Romas pāvests]] [[Inocents III]] izdeva bullu pret [[Livonija]]s atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz "nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus". ** par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva [[Alberts fon Bukshēvdens]]. * [[1200. gads]]: ** [[pavasaris]] — bīskaps Alberts ar 1000 vīru lielu karaspēku 23 [[kuģis|kuģos]] ieradās Daugavas grīvā. Pēc vairākām sadursmēm [[Daugavas līvi]] bija spiesti noslēgt mieru ar svešiniekiem, dot ķīlniekus un pieņemt kristīgo ticību. ** vasara — notika [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kauja pie Rumbulas]]. == 13. gadsimts == [[Attēls:Albert of Riga.JPG|170px|thumbnail|Bīskaps Alberts uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] fasādes.]] [[Attēls:Rīgas miera līgums ar kuršiem (1230).JPG|thumb|200px|1230. gada [[Miera Kursa]]s līgums ar Rīgas zīmogu (pa labi).]] * [[1201. gads]]: ** [[vasara]]s notikumu atainojumā Indriķa hronikā Rīga pirmo reizi nosaukta par [[pilsēta|pilsētu]]. ** [[Kursa (valsts)|Kursas]] sūtņi ieradās Rīgā, lai vienotos par mieru. * [[1202. gads]] — bīskaps Alberts izveidoja pastāvīgu militāro spēku — [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], kuram [[Roma]]s pāvests [[Inocents III]] piešķīra [[krusta kari|krusta karu]] vedēju — [[templiešu ordenis|templiešu ordeņa]] statūtus. * [[1203. gads]] — notika [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vladimirs (Polockas kņazs)|Vladimira]] karagājiens uz Rīgu. * [[1205. gads]] — [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tika izveidots [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] [[Daugavgrīvas klosteris|Svētā Nikolaja klosteris]] kā nocietinājums Daugavas grīvas pārraudzībai un Rīgas aizsardzībai. * [[1205. gads|1205]]./[[1206. gads|1206. gada]] ziema — pirmās ziņas par to, ka Rīgā tika uzvesta kristīga rakstura [[Mistērija (teātra forma)|mistērija]]. * 1206. gads: ** notika [[1206. gada kauja pie Salaspils|lībiešu sacelšanās pret bīskapa varu]] [[Salaspils vēsture|Mārtiņsala]]s vecākā [[Ako]] vadībā. Lībieši bija spiesti slēgt mieru, kurā atzina bīskapa laicīgo varu. Ar šo laiko sākās plaša lībiešu kristīšana. ** notika atkārtots Polockas kņaza Vladimira uzbrukums Rīgai. * [[1207. gads]]: ** [[2. februāris]] — bīskaps Alberts kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] karaļa (''Rex Romanorum'') [[Švābijas Filips|Filipa]] vasali. Karalis piešķīra bīskapam [[Līvu zemes|Līvzemi]] kā [[lēne|lēni]]. ** vasara — bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis sadalīja iekarotās lībiešu zemes. ** Rīgā tika uzsākta [[mūris|mūra]] celtniecība. * [[1209. gads|1209. gada]] [[rudens]] — Jersikas valdnieks Visvaldis Rīgā noslēdza mieru ar bīskapu, kļūstot par tā [[vasalis|vasali]]. * [[1210. gads]]: ** [[12. jūlijs]] — sakaujot vācu [[Kara flote|floti]] [[Irbes šaurums|Irbes jūras šaurumā]], kurši izbruka Rīgai. ** rudens — tika noslēgts pirmais miera līgums starp Polockas kņazu un Rīgas pilsētu. ** [[20. oktobris]] — pāvests [[Inocents III]] apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa vienošanos par iekaroto zemju sadalīšanu. Pēc vienošanās bīskapam pienācās — 2/3, bet ordenim — 1/3. * [[1211. gads]]: ** Pavasaris — Rīgas bīskaps Alberts piešķīra ārzemju tirgotājiem atvieglojumus Livonijas [[osta|ostās]]. ** [[25. jūlijs]] — tika ielikts pamatakmens tagadējai Rīgas [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]]. ** dibināta pirmā mācību iestāde Livonijā — [[Rīgas Doma skola]]. * [[1215. gads]]: ** Ziema — Rīgā notika [[ugunsgrēks]], kurā gāja bojā pirmā Doma baznīca un bīskapa sēta. ** notika sāmsaliešu uzbrukums Rīgai. * [[1220. gads]] — dibināts [[Svētā Gara hospitālis]] trūcīgajiem slimniekiem. * [[1221. gads]] — Rīgas iedzīvotāji protestēja pret bīskapu un jauno Rīgas feodālo senjoru — [[Dānija]]s karali. Bīskaps bija spiests atzīt Rīgas pašpārvaldes tiesības. * [[1225. gads]]: ** [[1. decembris]] — pēc bīskapa Alberta lūguma [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Frīdrihs II Hoenštaufens]] atzina [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskapijas]] zemes par Svētās Romas impērijas teritoriju un piešķīra tās bīskapam [[firsts|firsta]] tiesības kalt [[nauda|naudu]], dibināt pilsētas un spriest [[tiesa|tiesu]]. Rīgā tika izkalta pirmā [[monēta]] — [[feniņš]]. ** [[decembris]] — bīskapa Alberta sūtnis [[Vilhelms no Modenas|Modēnas Vilhelms]] izšķīra strīdu starp Zobenbrāļu ordeni, Rīgas bīskapu un Rīgas pilsētu par pilsētas un tās lauku novada jeb patrimoniālā apgabala [[jurisdikcija|jurisdikciju]]. * Ap 1225. gadu — Rīgā tika celta [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Svētā Jēkaba baznīca]]. * [[1226. gads]]: ** [[Vēsture]]s avotos pirmoreiz minēta Rīgas iedzīvotāju izraudzīta pārstāvniecība — [[rāte]] un [[Rīgas ģerbonis]]. ** [[15. marts]] un [[11. aprīlis]] — bīskapa Alberta šķīrējtiesnesis Modēnas Vilhelms noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā. ** [[18. aprīlis]] — Zobeņbrāļu ordenis noslēdza līgumu ar Rīgas rāti. ** [[1229. gads]]: ** [[17. janvāris]] — nomira Rīgas pilsētas dibinātājs bīskaps Alberts. ** [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņazs]] noslēdz tirdzniecības līgumu ar Rīgu. * [[1230. gads|1230. gada]] sākums — Rīgā tika noslēgts [[Rīgas miera līgums ar kuršiem]]. * {{dat|1231|4|8|n}} — pāvests [[Gregors XI]] par Rīgas bīskapu apstiprināja [[Magdeburga]]s domkungu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju no Nauenes]]. * [[1232. gads]] — pirmo reizi vēstures avotos pieminēts [[Rīgas karogs]]. * {{dat|1237|9|17|n}} — Modenas Vilhelms noteica Rīgas, [[Zemgales bīskapija|Zemgales]] un [[Kurzemes bīskapija|Kursas bīskapijas]] robežas. * {{dat|1243|10|1|n}} — Rīgas bīskapu paaugstināja par arhibīskapu. * [[1253. gads]]: ** par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva [[Nikolajs fon Nauens]]. ** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Alberts II (Rīga)|Alberts Zauerbērs]]. * {{dat|1266|2|3|n}} — [[Rīgas domkapituls]] ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] noslēdza miera un draudzības līgumu, kurā atzina viens otra privilēģijas. * [[1273. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans I fon Lūne]]. * {{dat|1275|11|23|n}} — Vācijas karalis [[Rūdolfs I Hābsburgs|Rūdolfs I]] piešķīra Livonijas ordenim tiesu varu pār Rīgas pilsētu. * {{dat|1282|9|8|n}} — Rīgas pilsēta noslēdza savienību ar ostas pilsētām [[Lībeka|Lībeku]] un [[Visbija|Visbiju]], lai kopīgiem spēkiem aizsargātu savas intereses [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. Ar šo savienību Rīga pievienojās [[Hanzas savienība|Hanzas]] pilsētu savienībai. * [[1285. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans II fon Fehte]]. * [[1292. gads]]: ** sākums — notika [[zemgaļi|zemgaļu]] pēdējais uzbrukums Rīgai [[Nameisis|Nameiša]] vadībā. ** Rīgas pilsēta pieprasīja Livonijas ordenim necelt pilis un cietokšņus, kas kaitē pilsētai. * [[1293. gads]]: ** notika otrais zināmais lielais Rīgas ugunsgrēks. ** Rīgas rāte izdeva pirmos zināmos pilsētas būvnormatīvus. * [[1294. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans III fon Šverīns]]. * [[1297. gads]]: ** vasara — Rīgas pilsētā sākās [[Livonijas pilsoņu karš|bruņots konflikts ar Livonijas ordeni, kas turpinājās vairāk nekā 30 gadus]]. ** [[26. jūlijs]] — Rīgas pilsētu noposta ugunsgrēks. ** [[30. septembris]] — Rīgas iedzīvotāji sagrāva ordeņa pili, nogalināja pils komturu un 60 ordeņa brāļus. * [[1298. gads]]: ** [[marts|marta]] beigas — Rīgas pilsēta noslēdz ar [[Lietuva]]s valdnieku [[Vītenis|Vīteni]] pret Livonijas ordeni vērstu cīņas savienību. ** [[12. jūnijs]] — Rīgas pilsēta un domkapituls noslēdza ar Dānijas karali [[Ēriks VI|Ēriku VI]] līgumu par militāru palīdzību karā pret Livonijas ordeni. * {{dat|1300|12|19|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Izarnus Takons]]. == 14. gadsimts == [[Attēls:Siegel riga 1349.png|thumb|200px|Rīgas zīmogs ar ģerboni (1349).]] [[Attēls:Siegel riga 1368.png|thumb|200px|Rīgas zīmogs ar ģerboni (1368).]] * [[1301. gads]] — pēc pāvesta [[Bonifācijs VIII|Bonifācija VIII]] pavēles Livonijas ordenis atdeva Rīgas arhibīskapam [[Izarnus Takons|Izarnam]] agrāk atņemtās pilis un īpašumus. * [[1302. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Jenss Grands]], taču viņš atteicās no šī amata. * [[1304. gads]]: ** [[25. februāris]] — Livonijas ordenis atsāka cīņu par virskundzību Rīgas pilsētā. ** [[21. marts]]: *** [[Lunda]]s arhibīskapa [[šķīrējtiesa]] panāca, ka starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu tika noslēgts īslaicīgs pamiers. *** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Frīdrihs fon Pernšteins]]. * {{dat|1305|5|26|n}} — Livonijas ordenis no cisterciešu mūkiem nopirka Daugavgrīvas klostera cietoksni, tā iegūstot kontroli pār Rīgas jūras vārtiem, kam bija liela nozīme kuģošanai pa Daugavu. * {{dat|1307|7|2|n}} — pie Rīgas notika rīdzinieku sabiedroto lietuviešu kaujas ar Livonijas ordeņa karaspēku. * [[1312. gads]] — pāvests [[Klements V]] izslēdza Livonijas ordeni no baznīcas Rīgas konflikta sakarā. * [[1313. gads]]: ** [[11. maijs]] — tika atcelts lēmums par Livonijas ordeņa izslēgšanu no baznīcas. ** [[9. jūnijs]] — Livonijas ordenis ar Rīgas pilsētu noslēdza pamieru. * [[1315. gads|1315. gada]] ziema — Rīgā plosījās [[bads]]. * {{dat|1316|4|24|n}} — Rīgas iedzīvotāju karaspēks iebruka Livonijas ordeņa [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un nodedzināja koka būves ap to. * [[1329. gads]]: ** [[22. jūnijs]] — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Daugavgrīvas cietoksnim, taču ieņemt to nespēja. ** [[septembris]] — Livonijas ordenis sāka 6 mēnešu ilgu Rīgas aplenkumu, pēc kura pilsēta padevās. * {{dat|1330|6|13|n}} — Rīgā Livonijas ordenis sāka celt jaunu [[Rīgas pils|pili]] tagadējās vietā. * {{dat|1332|5|8|n}} — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Ludvigs IV]] apstiprināja ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētu. * [[1335. gads|1335. gada]] [[novembris]] — pēc pāvesta rīkojuma Livonijas ordenis atdeva atņemtās [[Rīgas arhibīskapija]]s īpašumus. * [[1338. gads|1338. gada]] [[rudens]] — [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] un Rīgas pilsēta noteica svara standartu Rīgas tirdzniecībai ar Polocku. * {{dat|1341|10|18|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Engelberts fon Dolens]]. * {{dat|1348|3|17|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Fromholds fon Fifhūzens]]. * Ap [[1350. gads|1350. gadu]] — Rīgu skāra [[mēris|mēra epidēmija]]. * [[1352. gads]]: ** [[18. novembris]] — Rīgā tika izveidota korporatīvā amatnieku apvienība — [[Mazā ģilde (Rīga)Mazā ģilde]]. ** [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcā]] tika uzstādīts pirmais publiskais [[pulkstenis]] Rīgā. * [[1353. gads|1353]]. un [[1354. gads]] — saasinājās Livonijas ordeņa attiecības ar Rīgas arhibīskapiju un pilsētu. * 1354. gads: ** tika izveidota tirgotāju apvienība — [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielā ģilde]]. ** [[oktobris]] — Pēc tam, kad Livonijas ordenis atteicās atdot Rīgas pilsētu ar pili pāvesta pārvaldījumā, ordenis ar lāstu tika izslēgts no baznīcas. * [[1357. gads]] — darbu uzsāka Rātes jeb Lielā [[aptieka]], kas ir vecākā Rīgas aptieka. * [[1360. gads]] — Rīgas zeltkaļu [[cunfte]] kā pirmā apstiprināja savus statūtus. * {{dat|1361|11|5|n}} — arhibīskapa un Livonijas ordeņa strīdā Rīgas pilsēta aktīvi aizstāvēja savas intereses. * [[1366. gads|1366]]. un [[1367. gads]] — turpinājās Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa konflikta internacionalizēšanās. Baidoties no arhibīskapa ietekmes, Rīgas pilsēta sāka atbalstīt Livonijas ordeni. * {{dat|1370|2|11|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Zīgfrīds fon Blombergs]]. * {{dat|1373|10|10|n}} — Atbalstot Rīgas arhibīskapa Zigfrīda lūgumu, pāvests [[Gregors XI]] izdeva tā saukto [[apģērba bulla|apģērbu bullu]], kura noteica, ka turpmāk Rīgas arhibīskapam un domkapitula locekļiem jātērpjas melnās drēbēs. * {{dat|1374|10|23|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans IV fon Zintens]]. * {{dat|1376|9|29|n}} — tika rakstiski fiksēti Baltijas reģionā senākie līdz šim zināmie kārtības noteikumi, kas regulēja dzīvi un iekšējo kārtību Rīgas pilsētā. * [[1378. gads]] — Rīgā plosījās mēra epidēmija. * [[1386. gads]] — [[Rīgas rāte]] pieņēma tirdzniecības palīgamata apvienības — latviešu [[Alus un vīnu nesēju brālība]]s statūtus. * [[1393. gads]]: ** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans V fon Vallenrods]]. ** [[24. septembris]] — pāvests [[Bonifācijs IX]] no Rīgas arhibīskapa amata atcēla Johanu IV fon Zintenu. * [[1400. gads]] — [[Traķi|Traķos]] Rīgas arhibīskapa sūtņi vēlējās vienoties ar Lietuvas dižkunigaiti [[Vītauts Dižais|Vītautu]] par kopīgu rīcību pret Livonijas ordeni un uzbrukumu tā pilij Rīgā. == 15. gadsimts == [[Attēls:Rīgas karte ap 1400.jpg|thumb|200px|Rīgas karte (ap 1400).]] [[Attēls:Schwarzhäupter 09.jpg|200px|thumbnail|Melngalvu brālības ģerbonis]] * [[1405. gads|1405. gada]] [[maijs]] — Rīga noslēdza tirdzniecības līgumu ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā esošo [[Polocka|Polocku]]. * [[1412. gads]] — Rīgas rāte atkārtoti aizliedza nevācu izcelsmes amatniekiem izgatavot un pārdot [[alus|alu]], zemniekiem tirgoties ar pilsētas mūriem. * [[1416. gads]] — Rīgas neprecētie ārzemju tirgotāji izveidoja [[Melngalvji|Melngalvja brālību]], kuras patrons ir [[Svētais Maurīcijs]]. * {{dat|1418|7|11|n}} — par Rīgas arhibīskapu tika iecelts [[Johans VI Ambundi]]. * [[1421. gads]] — sērgu un neražu ietekmē Rīgas pilsētā pasliktinājās ekonomiskā situācija. * {{dat|1423|2|8|n}} — Rīgas, [[Tartu|Tērbatas]] un [[Tallina]]s sūtņi [[Hanzas savienība]]s vārdā noslēdza tirdzniecības līgumu ar [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. * {{dat|1424|10|13|n}} — Rīgas arhibīskapa amatā tika iecelts Rīgas domkungs [[Hennings Šarpenbergs]]. * [[1434. gads]] — Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs iesniedza [[Bāzele]]s [[koncils|koncilam]] sūdzību par Livonijas ordeņa tieksmi pakļaut sev Rīgas arhibīskapu un citus Livonijas bīskapus. * [[1445. gads]] — Rīgas rāte apstiprināja latviešu [[Darvdeģu brālība]]s statūtus. * [[1448. gads]] — nomira Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs, Livonijas ordenis ar 4000 [[dukāts|dukātiem]] panāca, ka par arhibīskapu tika iecelts [[Silvestrs Stodevešers|Silvestru Stodevešeru]]. * [[1450. gads]] — nodibināta latviešu [[Kuģu krāvēju amata brālība]]. * [[1452. gads]] — ar Rīgas arhibīskapa Silvestra Stodevešera [[Salaspils|Salaspilī]] noslēgto līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Rīgā pastāvēja divu virskungu vara. * [[1469. gads]] — dibināta latviešu [[Svērēju amata brālība]]. * [[1476. gads]]: ** Rīgas arhibīskaps, atkārtoti mēģinot atgūt pilsētas virskundzības tiesības, lūdza palīdzību [[Zviedrija]]i un Lietuvai. ** [[februāris]] — sākās atklāts Rīgas arhibīskapijas karš pret Livonijas ordeni. * {{dat|1480|3|12|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Stefans Grūbe]]. * [[1481. gads|1481. gada]] decembris — Rīgas iedzīvotājiem neizdevās ieņemt ordeņa pili. * {{dat|1482|3|27|n}} — Rīgas iedzīvotāju noslēdza ar Livonijas ordeni pamieru uz 2 gadiem. * [[1484. gads]]: ** [[18. maijs]] — Pēc 2 mēnešu kaujām krita ordeņa Rīgas pils. ** [[4. jūnijs]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Mihaels Hildebrands]]. * [[1485. gads]] — Rīgas pilsēta cīņai pret Livonijas ordeni neveiksmīgi meklē palīdzību Hanzas pilsētās un Zviedrijā. * {{dat|1489|11|30|n}} — atsākās Livonijas ordeņa bruņots uzbrukums Rīgai, kuru pilsētnieki atvairīja. * [[1491. gads]]: ** Livonijas ordeņa landmaršala [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] karaspēks sakāva rīdziniekus. Par pilsētas noteicēju atkal kļuva Livonijas ordeņa mestrs. ** uz [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīca]]s torņa smailes tika uzstādīts pirmais gailis. * {{dat|1498|11|26|n}} — Rīgas tirgotāju delegācija [[Londona|Londonā]] noslēdza līgumu ar [[Anglija|Angliju]], kas angļiem Rīgā un rīdziniekiem Anglijā paredzēja plašas tirdzniecības privilēģijas. Tomēr Rīgas rāte šo līgumu neratificēja, jo sašutumu izteica citas Hanzas pilsētas. == 16. gadsimts == [[Attēls:Münze riga 1586.png|thumb|200px|Rīgā kalta monēta ar pilsētas ģerboni (1586).]] * [[1509. gads]] ** [[18. februāris]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Jaspers Linde]]. ** pāvests [[Jūlijs II]] atļāva pašam Rīgas domkapitulam izraudzīties Rīgas arhibīskapu. * [[1521. gads]] — Rīgā no [[Pomerānija]]s atgriežas [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīca]]s kapelāns [[Andreass Knopke]], kurš sāka popularizēt [[Katoļticība|katoļu baznīcas]] [[reformācija]]s idejas. * [[1523. gads|1523. gada]] [[pavasaris]] — notika [[Luterisms|luterismam]] piekrītošu namnieku iebrukums [[franciskāņi|franciskāņu]] klosterī. * [[1524. gads]]: ** [[marts]] — Sv. Pētera un Svētā Jēkaba baznīcās notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš. ** [[24. marts]] — Rīgas rāte dibināja [[Trūkumcietēju palīdzības kase|Trūkumcietēju palīdzības kasi]]. ** [[29. jūnijs]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans VII Blankenfelds]]. ** [[augusts]] — Rīgas Doma baznīcā notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš. ** [[novembris]] — Rīgas rāte aizliedza Svētā Pētera baznīcā rīkot dievkalpojumus un konfiscēja tās īpašumu. ** Rīgā dibināta pirmā publiskā [[bibliotēka]], tagadējās [[Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka|Latvijas Adadēmiskās bibliotēkas]] priekštece. * {{dat|1525|9|21|n}} — Rīgas pilsēta noslēdz līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Valteru fon Pletenbergu. * {{dat|1528|2|6|n}} — par Rīgas arhibīskapu [[Rīgas domkapituls]] ievēlēja Domas baznīcas prāvestu [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]. * {{dat|1529|7|30|n}} — arhibīskaps Tomass Šēnings ar Rīgas rātes sekretāru [[Johans Lomillers|Johanu Lomilleru]] Lībekā noslēdza līgumu par Rīgas arhibīskapijas un Rīgas pilsētas savstarpējām attiecībām turpmākajos 6 gados. * [[1530. gads]] — Rīgas Latviešu biedrību locekļu sarakstos parādījās pirmie ieraksti [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. * {{dat|1531|12|29|n}} — Rīgā noslēdza ticības līgumu ar [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogu]] [[Albrehts Hoencollerns|Albrehtu]]. * [[1536. gads]] — datētas pirmās zinās par [[ebreji|ebreju]] tirgotāju ierašanos Rīgā. * [[1537. gads]] — veco Rīgas aizsargmūru vietā sāka veidot zemes vaļņu nocietinājumu sistēmu, kas stiepās pa tagadējo [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu]] un [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]]. * [[1539. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Brandenburgas Vilhelms]]. * [[1549. gads]] — Rīgas rāte slēdza [[krievi]]em piederošo [[Svētā Nikolaja baznīca|Svētā Nikolaja baznīcu]]. * {{dat|1561|4|5|n}} — [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Polija]]s karaļa [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] vasali. Ar šo notikumu sākās 20 gadu ilgs [[Rīgas brīvpilsēta]]s periods. * [[1562. gads]]: ** [[7. marts]] — Gothards Ketlers paziņoja, ka dižciltīgajiem nodrošinās viņu privilēģijas un pilsētām atcels visus tirdzniecības aizliegumus. ** [[1. aprīlis]] — Rīgu skāra lieli Daugavas [[plūdi]], kuros bojā gāja daudzi rīdzinieki un viņu mājlopi. * [[1567. gads]]: ** [[maijs]] un [[jūnijs]] — [[Jānis Hodkevičs|Jana Hodkeviča]] karaspēks pietuvojās Rīgai un, veidojot nocietinājumus pie Daugavas, mēģināja traucēt pilsētas tirdzniecību. ** [[7. jūlijs]] — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Jana Hodkeviča spēkiem. * [[1571. gads]] — Rīgas pilsēta apkārtnē plosījās bads. [[Attēls:Riga woodcut 1575.gif|200px|thumbnail|Rīgas panorāma 1575. gadā.]] * {{dat|1578|4|3|n}} — Rīgu piemeklēja lieli Daugavas plūdi. * {{dat|1581|4|7|n}} — Rīga nonāca Polijas-Lietuvas valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] pārvaldībā. * [[1582. gads]]: ** [[12. marts]] — Stefans Batorijs bija pirmais kronētais valdnieks, kas apmeklēja Rīgu. ** [[7. aprīlis]] — Stefans Batorijs izdeva rīkojumu baznīcas lietās, kur pavēlēja Rīgas rātei atdot katoļiem Svētā Jēkaba baznīcu un cisterciešu ordeni ar [[Svētās Marijas Magdalēnas baznīca|Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu]]. ** Rīgā tika ieviests pirmais valsts [[muita]]s nodoklis. * [[1584. gads]]: ** [[septembris]] — Stefans Batorijs pavēlēja Rīgai ieviests [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. ** [[24. decembris]] — Rīgā sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā|kalendāra nemieri]], kas ilga līdz 1589. gadam. * [[1586. gads|1586. gada]] [[vasara]] — Rīgā ar nāvi tika sodīti rātskungi Johans Tastijs un Gothards Vellings. * [[1588. gads]] — Rīgā sāka darboties pirmā grāmatu spiestuve, ko ierīkoja [[Nikolajs Mollīns]]. * [[1589. gads]]: ** [[17. jūnijs]] — Rīgā ieradās poļu karaļa komisāri, kas piešķīra pilsētai privilēģijas. ** [[2. augusts]] — [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]] ar nāvi sodīja poļu pretiniekus — Mārtiņu Gīzi un Johanu Brinkenu. * [[1590. gads]]: ** [[7. februāris]] — tika izdota instrukcija Rīgas delegātiem uzsākt sarunas ar karali [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundu III]] par oficiālas [[tipogrāfija]]s izveidošanu Rīgā. ** [[16. maijs]] — Nikolajs Mollīns saņēma karaļa Sigismunda III privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest grāmatas (citiem tās bija aizliegts pārspiest). ** [[13. aprīlis]] — Rīgu pārpludināja palu ūdeņi. ** Rīgā tika reģistrēta pirmā [[reformātu draudze]]. * [[1591. gads]]: ** [[26. aprīlis]] — Rīgas pilsēta spiesta uzņemt atpakaļ [[jezuīti|jezuītus]], atdodot viņiem Svētā Jēkaba baznīcu un Svētās Marijas Magdalēnas klosteri. ** [[1. novembris]] — [[Rīgas rāte]], kura tanī laikā izpildīja ne tikai tiesu iestāžu funkcijas, bet arī savas autonomijas robežās piedalījās arī likumdošanas laukā, pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā ("Vormünder Ordnung"). ** Rīgas priekšpilsētā tika atjaunota [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|"svētbilžu grautiņos"]] nopostītā [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Svētās Ģertrūdes baznīca]]. * [[1594. gads]] — Rīgas birģermeistars [[Francis Nientsede]] Lielā Kalēja ielas konventa ēkā nodibināja patversmi trūkumā nonākušām vecām un trūcīgām atraitnēm. * [[1595. gads]] — nodegušā [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] [[Gotika (arhitektūra)|gotiskā]] torņa vietā tika uzcelts jauns baznīcas tornis. * [[1598. gads]] — Rīgā tika izdots greznības jeb [[kāzu nolikums]] (''Hochzeit Ordnung''), kura mērķis bija akcentēt kārtu atšķirības pēc hierarhiskā principa. Tas noteica, piemēram, ka tikai rātes locekļi un [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] vadība drīkst nēsāt apmetņus ar samta atlokiem, caunādu apdari un zelta izšuvumiem, tikai Lielās ģildes līgava drīkst likt [[zelts|zelta]] vainagu ar pērlēm. Nolikums reglamentēja arī [[kristības|kristību]] kārtību. Tas atļāva aicināt kristībās ne vairāk par piecām kūmām, noteicot arī kūmu naudas lielumu un aizliedzot kūmu pēcdevas bērniem. Nolikums lielā mērā bija vērsts pret latviešu tradīcijām. == 17. gadsimts == * [[1601. gads]]: ** [[21. maijs]] — [[Daugava|Daugavā]] pie Rīgas iebrauca zviedru karakuģi. ** [[31. maijs]] — zviedru karakuģi atstāja Rīgu un atgriezās [[Zviedrija|Zviedrijā]]. ** [[jūnijs]] — zviedru karakuģi bloķēja Rīgas ostu, izsēdinot desantus, tie nodedzināja Rīgas priekšpilsētu. ** [[9. jūnijs]] — zviedru kuģi vēlreiz ieradās pie Rīgas, taču drīz vien atgriezās atpakaļ. ** [[5. jūlijs]] — zviedru karakuģi ieradās Daugavā atkal un sāka karadarbību pret Rīgu, taču nesekmīgi. ** [[19. augusts]] — hercogs Kārlis ar zviedru karaspēku nonāca līdz Rīgai. Notika karaspēku sadursmes pie Rīgas vaļņiem, tika apšaudīta Rīga, taču Rīgu ieņemt zviedri nespēja. Tomēr tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un izcirsti augļu dārzi. ** [[18. septembris]] — pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar [[poļi]]em [[Vidzeme|Vidzemē]], Kārlis atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi galīgi atstāja Rīgu. ** [[20. septembris]] — Polijas karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsa]] 14 000 vīru karaspējs pārcēlās pāri Daugavai un devās palīgā Rīgai. * [[1604. gads]]: ** [[30. aprīlis]] — tika noslēgts Rīgas rātes un komūnas līgums. ** [[11. augusts]] — [[Kārlis IX]] ar savu floti ieradās [[Rīgas osta|Rīgas ostā]], lai sagūstītu 13 holandiešu kuģus. Holandieši bija paspējuši no Rīgas aizbraukt. No zviedru kuģiem nokāpa 3,5 tūkstošus vīru liels karaspēks un [[Joahims Frīdrihs fon Mansfelds|grāfa Mansfelda]] vadībā tuvojās Rīgai. Uz Rīgu sūtītos sūtņus rīdzinieki pie [[Smilšu vārti]]em nošāva. Zviedri sāka postīt Rīgas priekšpilsētu (nopostītas 4 vējdzirnavas, Ģertrūdes baznīca un [[Jura hospitāļa rija]]). ** [[13. septembris]] — pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu. ** [[23. septembris]] — Rīgai tika nosūtīts atkārtots uzaicinājums padoties. ** [[27. septembris]]: *** Rīgas aplenkums tika pārtraukts. *** Zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds izpostīja Rīgas priekšpilsētu, kā rezultātā tika nodedzināta arī Sv. Ģertrūdes baznīcas ēka. ** zviedru kara kuģi vēlreiz bloķēja Rīgu. ** Rīgas rāte, baidīdamās par pilsētas drošību, uzcēla jaunu lielgabalu un zvanu lietuvi ārpus pilsētas mūra [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju ielā 9/11]]. ** Rīgas Doma baznīcā uzstādīja [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazās ģilde]]s akmens [[epitāfija|epitāfiju]]. * [[1605. gads]]: ** [[3. jūnijs]] — Rīgas rāte izsniedza amata [[šrāga]]s Rīgas latviešu važoņiem. ** [[11. augusts]] — 4000 vīru lielais zviedru karaspēks aplenca Daugavgrīvas cietoksni. ** Rīgas Domā tika uzstādīta Teodora Rīgemana epitāfija. * [[1608. gads]]: ** [[5. augusts]] — zviedri ieņēma Daugavgrīvu un tagadējā cietokšņa vietā izveidoja skansti. ** Par Rīgas pilsētas skolu inspektoru sāk strādāt [[Luterisms|luterāņu]] mācītājs [[Hermanis Samsons]]. * [[1609. gads]] — Polijas-Lietuvas karaspēkam ieņemot Daugavgrīvu, izdevās pārtraukt Rīgas aplenkumu. [[Attēls:Riga 1612 panorama by Heinrich Thum.jpg|250px|thumbnail|N. Mollīna spiestuvē tapusī Rīgas panorāma (1612).]] * {{dat|1611|10|11|n}} — Rīgā plosījās spēcīga [[vētra]], kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar visām saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām. * [[1615. gads]] — Rīgā izveidota latviešu [[Kurpnieku amata brālība]]. * [[1617. gads|1617]].—[[1620. gads]] — Rīgā ierīkoja pirmo [[ūdensvads|ūdensvadu]]. * [[1617. gads]] — zviedriem karaļa Gustava Ādolfa vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvas cietoksni. * [[1621. gads]]: ** [[21. maijs]] — Rīgas iedzīvotāji vēroja gredzenveida [[Saules aptumsums|Saules aptumsumu]], kas tika traktēts, kā ļauna zīme. ** [[4. aprīlis]] — Rīgu piemeklēja postoši Daugavas plūdi. ** [[augusts]] — zviedru [[karaspēks]] sāka uzbrukumu Rīgai. ** [[1. augusts]]: *** Rīgas apkārtnē plosījās spēcīgs negaiss ar lietu. *** Zviedru spēki ar 160 kuģiem iebrauca Daugavas grīvā un izcēlās [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkārtnē. Rīdzinieki nodedzināja jaunuzceltās priekšpilsētas. ** [[12. augusts]] — zviedri aicināja Rīgu padoties, bet rīdzinieki priekšlikumu noraidīja. Tika atsisti pirmie zviedru uzbrukumi. ** [[27. augusts]] — zviedri pilnībā nosprostoja Daugavu un satiksme ar Rīgu pilnībā pārtraukta. Sākās Rīgas blokāde. ** [[1. septembris]] — Apšaudē cietušas gandrīz visas pilsētas baznīcas. Pie Rīgas mūriem sākās apakšzemes [[karš]]. Zviedri zem nocietinājumiem sāka rakt apakšzemes mīnu galerijas. ** [[16. septembris]] — Rīgas pilsēta padevās zviedru armijai. ** Rīgas aplenkuma laikā pie agrākās [[Mārupīte]]s ietekas Daugavā zviedru pulkveža [[Samuels Kobrons|Samuela Kobrona]] vadībā tika aizsākta [[Kobrona skansts|Kobronskansts]] būvniecība. Šajā vietā tika izveidoti zemes nocietinājumi. * {{dat|1622|10|4|n}} — par Rīgas birģermeistaru tika ievēlēts [[Johans Ulrihs]]. [[Attēls:Riga 1625.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas).]] * [[1626. gads]]: ** [[30. maijs]] — Rīgā plosījās spēcīga vētra. ** izveidoja Rīgas pilsētas ārējo nocietinājuma joslu ar 11 nelielām skanstēm un palisādēm. * [[1628. gads]] — Zviedrijas armijas fortifikāciju virsnieks [[Georgs fon Švengelns]] izgatavoja pirmo Rīgas apkārtnes karti. * {{dat|1629|8|14|n}} — Rīgā [[zibens]] iespēris Doma baznīcā, sabojājot arī [[ērģeles]]. * [[1631. gads]]: ** Rīgas rāte izdeva rīkojumu, ka tāpat kā visus citus Rīgā iespiesto grāmatu eksemplārus, pilsētas bibliotēkas īpašumā jānodod arī iespiestās Domskolas skolotāju runas un audzēkņu disertācijas. ** Rīgā tika apturēta Rīgas [[dālderis|dālderu]] kalšana. ** Par Rīgas birģermeistaru kļuva [[Nikolajs Barneke]]. ** pie [[Rīgas Doma skola|Rīgas domskolas]] tika izveidota [[ģimnāzija]]. * [[1632. gads]]: ** Rīgā sāka strādāt [[Rīgas pasta stacija]]. ** Rīgā notika apspriede, kurā [[Jākobs Bekers]] piedāvāja izdot [[laikraksts|avīzi]] Rīgai ar 500 eksemplāru lielu metienu. Avīzi varētu iespiest G. Šrēders, bet papīru no savām papīrdzirnavām [[Tartu|Tērbatas]] apkaimē piegādāt pats Bekers. Apspriedē piedalījās G. Šrēders, J. Bekers, Rīgas rātes sindikts un rātes nozīmētie "drukātavas kungi". Diemžēl šis piedāvājums atbalstu neguva, un Bekers savu ideju realizēja [[Karaļauči|Kēnigsbergā]]. * [[1633. gads]] — Rīgā tika izveidota latviešu [[Drēbnieku amata brālība]]. * [[1634. gads]]: ** darbību Rīgā uzsāka pirmā [[manufaktūra]] — [[Rutgera Nīdehofa kokzāģētava]]. ** [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālā apgabala]] teritorijā starp [[Bieķensala|Bieķensalu]] un [[Akmeņsala (bijusī sala)|Akmeņsalu]] tika uzcelta baznīca un dibināts [[Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca|Katlakalna pastorāts]]. Pirmais Katlakalna mācītājs bija Mag. Pēteris Bauers. * [[1636. gads]] — Rīgā iesvētīta [[Rīgas Jēzus baznīca|Jēzus baznīca]]. [[Attēls:Riga 1638.jpg|thumb|250px|Rīga 1638. gadā (M. Merians).]] * [[1640. gads]] — Rīgā tika veikti [[nocietinājums|nocietināšanas]] darbi, kurus finansēja zviedru valdība, bet būvdarbus vadīja [[Ēriks Dālbergs]] (vēlākais Rīgas ģenerālgubernators). * [[1642. gads]]: ** Rīgā tika uzcelts pārmācības nams. ** Rīgas pilij Daugavas pusē tai tika piebūvēts jauns spārns, kas ir saglabājies līdz mūsu dienām. ** Lai atbrīvotu teritoriju Kobronskansts paplašināšanai, Pārdaugavā tika nojaukts 15. gadsimtā celtais [[Sarkanais sardzes tornis]]. * [[1645. gads]] — [[Vidzeme]]s gubernatora rezidence no Tērbatas tika pārcelta uz Rīgu. * [[1646. gads]]: ** Rīgas pilī sākās vērienīgi pils remontdarbi, kuru rezultātā priekšpils korpusa stūrī tika izbūvēts [[erkers]]. ** [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazajā Pils ielā]] tika uzcelts nams, kura fasāde bija veidota holandiešu [[manierisms|manierisma]] stilā. Tagad tas ir pazīstams, kā viens no [[Trīs brāļi|"Trīs brāļu"]] namiem. * [[1649. gads]]: ** [[aprīlis]] — Daugavas ūdens straume aizskaloja [[Katlakalna dzirnavas]], kā arī daudzas apkārtējo zemnieku mājas. ** [[1. aprīlis]]: *** Daugavas palos applūda Rīga, uz salām gāja bojā visas ēkas. *** Daugavas ūdens divās vietās pārrāva [[Inča dambis|Inča dambi]] (tagad [[Latgales apkaime]]), pārpludinot visu priekšpilsētu Pārdaugavā, bet salās tika aiznestas visas ēkas. ** Rīgas pils ziemeļrietumu stūrī tika uzcelta dzīvojamā ēka ar stūra tornīti — erkeru, kuru bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi. Ciļņu autors ir tēlnieks [[Daniels Ankermanis]]. [[Attēls:Riga 1650.jpg|250px|thumbnail|Rīga 1650. gadā, [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] attēls]] * [[1650. gads]] — Rīgas pilsētas nocietinājumu sienas priekšā izraka kanālu, kas pastāv arī šodien. * [[1652. gads]]: ** [[26. novembris]] — Rīgas rāte izdeva rīkojumu apmierināt tipogrāfa [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] lūgumu, un bez nomas maksas atvēlēt viņam vienu traveju Doma baznīcas krustejā materiālu un grāmatu glabāšanai. ** Saskaņā ar Rīgas [[policija]]s noteikumiem "latviešu" amati ([[cunfte]]s) tika uzņemti Mazajā ģildē. * [[1654. gads|1654]].—[[1667. gads]] — Rīgu apdraudēja [[Otrais Ziemeļu karš]]. * [[1656. gads]]: ** [[22. augusts]]—[[5. oktobris]] — [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgu aplenca]] [[Krievijas cariste]]s karaspēks. ** [[12. septembris]] — Rīgas [[garnizons|garnizonam]] no Zviedrijas ģenerāļa Duglasa un feldmaršala Kenigsmarka vadībā tika piegādāti papildspēki 1400 karavīru sastāvā. Tas lika krievu caram izskatīt padomē jautājumu par aplenkuma izbeigšanu. ** [[12. oktobris]] — Rīgas garnizons [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardi]] vadībā veica veiksmīgu uzbrukumu krievu karaspēka vienībām. ** [[16. oktobris]] — Rīgas garnizons vēlreiz uzbruka atkāpjošam krievu karaspēkam, taču cieta neveiksmi. Tas lika Delagardi atteikties no tālākas krievu karaspēka vajāšanas. ** Krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta Rīgas ģimnāzijas ēka. ** Krievi ieņēma arī Kobronskansti Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās — pie Rīgas pils, pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju [[artilērija]] nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars Aleksejs Mihailovičs, kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un [[lielgabals|lielgabali]] tika novietoti uz Kubes kalna (tagad — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s laukums), tomēr Rīgas cietoksnis palika neieņemams un krievu karaspēks bija spiests atkāpties no Rīgas. ** Pēc tā laika ziņām krievu karaspēks pie Rīgas zaudējis 8000 vīru, bet tālāk no Rīgas vēl sešus tūkstošus nonāvējuši ar [[bise|bisēm]] un [[izkapts|izkaptīm]] bruņoti zemnieki. ** Rīgā tika apstiprināti Mazās ģildes statūti. ** Rīgā tika izdoti atkārtotie tērpu greznības noliegumi. Tas liecina, ka arī samērā puritāniskajos zviedru laikos nav izdevies apslāpēt rīdzinieku tieksmi bagātīgi un krāšņi tērpties [[Attēls:Dannenstern House in Riga.JPG|200px|thumbnail|Danenšterna nams]] [[Attēls:Livonijas hercogistes galvaspilsēta Rīga 1630.jpg|thumb|250px|Rīga Livonijā ar ģerboni (no 1700. gada enciklopēdijas ''Politica politica. Statistisches Städte-Buch'').]] * [[1663. gads]] — Rīgā tika atklāts pirmais centralizētais ūdensvads. * [[1665. gads]] — Rīgā tika izveidota latviešu [[Kalēju amata brālība]]. * {{dat|1666|3|11|n}} — vairāk nekā 130 m augstais [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcas]] tornis vētrā pēc zibens spēriena sagāzās. * [[1675. gads]] — Rīgā tika nodibināts [[Rīgas licejs|Kārļa licejs]], kurā mācījās arī latviešu bērni. * [[1680. gads]]: ** Rīgā tika izveidota latviešu [[Namdaru amata brālība]]. ** Rīgā regulāri sāka iznākt laikraksts ''"Rigische Novellen"''. * [[1684. gads|1684]].—[[1688. gads]] — [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]] 2/4 tika uzcelts [[Reiterna nams]].<ref name="enc">{{Enc rīga|569}}</ref> * [[1691. gads]] — dibināta 7. vecākā aptieka Rīgā — [[Lauvas aptieka]].<ref name="rīga">{{Enc riga|411}}</ref> * [[1695. gads]] — Zviedrijas karaļa mērnieks J. A. Ullrihs izgatavoja Rīgas un Tērbatas apriņķa ceļu kartes, kas ir vienas no pirmajām Eiropā. * [[1696. gads]] — Mārstaļu ielā 21 tika uzcelts [[Dannenšterna nams]]. * [[1700. gads]]: ** [[11. februāris]] — Rīgai uzbruka [[sakši|sakšu]] karaspēks. ** [[12. februāris]] — Vidzemes ģenerālgubernators [[Ēriks Dālbergs]] izdeva pavēli par dzimtļaužu bruņoto nodaļu izveidošanu Rīgas aizstāvēšanai. ** [[16. februāris]] — sakši ieņēma Pārdaugavu, [[Lucavsala|Lucavsalu]] un citas Daugavas kreisā krasta salas. ** [[28. oktobris]] — krievu armija ieņēma Pārdaugavu. ** pēc [[Zviedrija]]s karaļa [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārļa XII]] rīkojuma Rīga tika atklāts pirmais tilts pār [[Daugava|Daugavu]] — [[Peldošais tilts (Rīga)|Peldošais tilts]]. == 18. gadsimts == * [[1701. gads]]: ** [[9. jūlijs]] — Zviedrijas armija pārcēlās pāri Daugavai un sakāva sakšu armiju [[Spilve (Rīga)|Spilves]] līdzenumā ([[Daugavas kauja|Spilves kauja]]). ** [[29. jūlijs]] — Lucavsalā notika nikna zviedru un krievu karaspēka kauja. * [[1709. gads]]: ** [[13. aprīlis]] — Daugavas palu ūdeņi Doma baznīcā sasniedz [[altāris|altāri]], bet dienvidu priekšpilsētā bija līdz māju jumtiem. ** [[28. oktobris]] — [[Krievijas Impērija]]s armija sāka [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkšanu]]. * [[1710. gads]]: ** [[29. jūnijs]] — mēra epidēmija un bads piespieda Rīgu padoties krievu virspavēlniekam [[Boriss Šeremetjevs|Borisam Šeremetjevam]]. ** [[5. jūlijs]] — saskaņā ar [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulāciju]], pilsētā ienāca kņaza [[Aņikita Repņins|Aņikitas Repņina]] vadītais krievu karaspēks. Krievijas cars [[Pēteris I]] kņazu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru. ** [[8. augusts]] — [[Daugavgrīvas cietoksnis]] padevās krieviem. * [[1710. gads|1710]]. un [[1711. gads]] — Lielā mēra epidēmijas iespaidā Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās uz pusi: no 10 000 uz 5000. [[Attēls:PA120238.jpg|200px|thumbnail|Viestura dārzs]] * 1711. gads: ** [[9. februāris]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Aleksandrs Menšikovs]]. ** pēc [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] rīkojuma ierīkoja [[Viestura dārzs|Forburgas dārzu]], tagadējo Viestura dārzu. * [[1713. gads]]: ** [[28. jūlijs]] — Krievijas cars Pēteris I nodibināja īpaši [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ar Rīgu kā administratīvo centru ar rezidenci Rīgas pilī. ** tika nodibināts [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas pilsētas muzejs]]. * [[1714. gads]] — Daugavā ierīkoja plostu [[tilts|tiltu]]. * [[1719. gads|1719. gada]] [[septembris]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Aņikita Repņins]]. * {{dat|1721|5|21|n}} — [[zibens]] iespēra Rīgas [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcas tornī]], un tas nodega. * {{dat|1726|7|13|n}} — Krievijas ķeizariene [[Katrīna I]] izdeva [[ukazs|ukazu]] par Rīgā iebēgušo zemnieku izdošanu muižniekiem. * [[1727. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Grigorijs Čerņišovs]]. * [[1730. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Pēteris Lasī]]. * {{dat|1738|4|15|n}} — Rīgas rāte izdeva rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiem. * {{dat|1742|9|17|n}} — Krievijas ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] parakstīja Rīgas pilsētas tiesības. * [[1750. gads]] — Rīgas tirgotāji J. D. Heide un J. Cukerbekers izveidoja Rīgā pirmo [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložu "[[Ziemeļzvaigzne (loža)|Ziemeļzvaigzne]]". * [[1756. gads]]: ** [[17. jūlijs]] — Rīgas maģistrāts apstiprināja vietējo tirgotāju privilēģijas pilsētas tirgū. ** [[27. septembris]] — Rīgā aizliedza labības eksportu. * [[1762. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Džordžs Brauns|Georgs Brauns]]. * {{dat|1763|4|17|n}} — ar ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] pavēli Rīgā nodibināja speciāli komisiju Rīgas tirdzniecības pētīšanai. * [[1773. gads]]: ** pavasaris — Rīgā ierīkoti [[Lielie kapi]]. ** Rīgā dibināts pirmais muzejs, kas ir [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja]] priekštecis. * {{dat|1775|5|22|n}} — pirmajam krievu tirgotājam tika piešķirtas Rīgas namnieka tiesības. [[Attēls:Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrība).jpg|200px|thumbnail|Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrības nams, 1782.-1863.)]] * [[1782. gads]] — Rīgā tika uzcelts pirmais teātra nams — [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Muses biedrības nams]], tagadējā [[Riharda Vāgnera iela|Vāgnera ielā 4]]. * {{dat|1783|7|3|n}} — pārvaldes reforma pakļāva Rīgu jaunizveidotajai Rīgas vietniecībai jeb maģistrātam. * [[1784. gads]] — dibināta [[Rāves cukurfabrika]]. * 1784. un [[1785. gads]] — tagadējās [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s vietā noraka [[Kubes kalns|Kubes kalnu]]. * 1785. gada [[5. jūnijs]] — Rīgā sāka veidot jaunu [[policija]]s aparātu, kas atbilda Krievijas Impērijas prasībām. * [[1786. gads]]: ** [[16. oktobris]] — Rīgas ģenerālgubernators Georgs Brauns pavēlēja Rīgas rātei organizēt pilsētas galvas vēlēšanas. ** [[22. oktobris]] — par pirmo Rīgas pilsētas galvu ievēlēja [[Heinrihs Štrauhs|Heinrihu Štrauhu]]. ** pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēles par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu izveidoja Rīgas pilsētas 3. jeb Jelgavas priekšpilsētu. * [[1787. gads]]: ** [[4. janvāris]] — tika ievēlēti jaunā Rīgas maģistrāta locekļi. ** [[8. janvāris]] — tika atlaisti vecie rātskungi un lietvedību pārņēma jaunievēlētais maģistrāts. ** [[12. janvāris]] — darbību uzsāka jaunā pilsētas policijas valde. ** marts — visās 5 Rīgas pilsētas daļās ievēlēja Mutvārdu tiesu tiesnešus un to piesēdētājus. * [[1788. gads]]: ** [[28. augusts]] — Rīgā darbību uzsāka jauna sociālās apgādības pārvalde — Dibinājuma direktorija. ** Rīgā notika lielākais vispārējais amatnieku zeļļu streiks. * [[1789. gads]] — Rīgā atvēra Katrīnas skolu, kas bija pirmā skola Rīgā ar krievu mācību valodu. * [[1794. gads]]: ** Rīgā slēdza brīvmūrnieku ložas. ** dibināta [[Rīgas pilsētas diskonta kase]]. == 19. gadsimts == [[Attēls:Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta pirms degšanas (1812).jpg|thumbnail|Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta (1812)]] * {{dat|1801|7|18|n}} — ar Krievijas Impērijas ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] lēmumu Rīga kļuva par Baltijas ģenerālgubernatora apgabala administratīvo centru ar kņazu [[Sergejs Goļicins|Sergeju Goļicinu]] kā pirmo ģenerālgubernatoru. * {{dat|1803|5|15|n}} — nodibināta [[Rīgas 1. slimnīca|pirmā pilsētas slimnīca]]. * [[1809. gads]] — [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielā]] nodibināta pirmā aptieka Pārdaugavā. * {{dat|1814|7|10|n}} — [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 9]] tika ielikts [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca]] pamatakmens. * {{dat|1816|6|20|n}} — dibināta Biržas komiteja, kas apvienoja Rīgas tirgotājus un rūpniekus bez tautību atšķirības. * {{dat|1817|6|8|n}} — atklāts un publiskai lietošanai tika nodots [[Vērmanes dārzs]]. * [[1822. gads]] — sāka iznākt "[[Latviešu Avīzes]]". * [[1828. gads]] — Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva [[Sarkandaugava]]s apkaimi. * [[1829. gads]] — Rīgas ostā ienāca pirmais kuģis ar tvaika dzinēju. * [[1832. gads]] — dibināta pirmā [[čuguns|čuguna]] lietuve un mašīnu būvētava. * [[1834. gads]] — dibināta [[Vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]. * [[1837. gads|1837]].—[[1839. gads]] — Rīgā uzturējās vācu komponists [[Rihards Vāgners]]. * [[1841. gads]] — dibināta [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]]. [[Attēls:Latvijas Dabas muzejs.JPG|250px|thumbnail|Latvijas Dabas muzeja ēka]] * [[1845. gads]] — dibināts [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]]. * [[1848. gads]] — Vērmanes dārzā uzcēla [[mūzika]]s estrādi. * [[1851. gads]] — Matveja Sidora Kuzņecova fabrikā sāka ražot porcelānu. * [[1852. gads]]: ** [[3. jūnijs]] — ielika [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas nama]] pamatakmeni. ** starp Rīgu un [[Bolderāja|Bolderāju]] tika atklāta [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija. ** atklāja upju tvaikoņu satiksmi starp abiem Daugavas krastiem. * [[1855. gads]]: ** [[6. oktobris]] — pabeidza Rīgas biržas nama celtniecību. ** izveidoja Rīgas—Pēterburgas telegrāfa līniju. ** sāka darboties telegrāfa sakari ar Vāciju. * {{dat|1857|11|15|n}} — saskaņā ar Rīgas pilsētas centra rekonstrukcijas plānu uzsāka [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājumu]] vaļņu norakšanu. * [[1861. gads]]: ** Pilsētas kanāla malā angļu gotikas stilā uzbūvēja Rīgas gāzes iestādi. ** {{dat|1861|9|12|n}} — atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|dzelzceļa līniju starp Daugavpili un Rīgu]]. * [[1862. gads]]: ** [[14. oktobris]] — atklāta [[Rīgas Politehniskā augstskola]]. ** nodibināja Rīgas Vingrotāju biedrību — pirmo [[sports|sporta]] organizāciju Latvijā. ** Rīgu sāka apgaismot ar dabasgāzi. * [[1863. gads]]: ** atklāja Pirmā jeb Vācu teātra (tagad [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]]) ēku. ** dibināta vecākā alus darītava Rīgā — "Iļģuciems". * {{dat|1864|8|25|n}} — atklāts [[Johans Gotfrīds Herders|Herdera piemineklis]]. * {{dat|1865|6|7|n}} — dibināta [[Rīgas vācu amatnieku biedrība]]. * [[1866. gads]] — dibināta [[Bolderājas mašīnbūves fabrika]]. [[Attēls:Rigas Latviesu biedriba 1885.jpg|thumb|250px|Rīgas Latviešu biedrības nams 1885. gada litogrāfijā]] * [[1868. gads]]: ** [[2. jūnijs]] — atklāts [[Rīgas Latviešu teātris]], kur notika pirmā [[teātris|teātra]] izrāde [[latviešu valoda|latviešu valodā]] — "[[Žūpu Bērtulis]]". ** dibināta [[Rīgas Latviešu biedrība]]. ** dibināta [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija]]. ** dibināta [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]]. * [[1869. gads]]: ** [[2. marts]] — iesvētīta [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca]]. ** [[Riekstu iela (Rīga)|Riekstu ielā 8]] nodibināta [[Jonatāna savstarpējās palīdzības biedrība]]. * [[1870. gads]]: ** [[10. decembris]] — atklāja Rīgas amatnieku biedrības namu. ** dibināts [[Rīgas Latviešu teātris]]. ** atvēra [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]]. ** dibināta E. Pulsa alus darītava — "Tanheizers". * [[1871. gads]]: ** Daugavas krastmalā tika pabeigta paviljona un tirgus rindu izbūve, taču pēc dažiem mēnešiem tie nodega. ** darbību uzsāka [[Rīgas Komercbanka (1871)|Rīgas Komercbanka]]. ** dibināta [[Rīgas Horālā sinagoga]]. * [[1872. gads]] — atklāts dzelzceļa tilts pāri Daugavai. [[Attēls:Dziesmu svētku estrāde 1873.jpg|250px|thumbnail|Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā.]] * [[1873. gads]]: ** [[26. jūnijs|26.]]—[[29. jūnijs]] (pēc jaunā stila: [[8. jūlijs|8.]]—[[11. jūlijs]]) — notika [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]]. ** atklāta [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīgas—Bolderājas dzelzceļa līnija]]. ** ar vairākiem dambjiem tika izveidota Bolderājas osta. ** ielas sāka bruģēt ar kaltiem zviedru akmeņiem. ** atvērta [[diskontbanka]]. * [[1874. gads]] — [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]] ierīkoti [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi]]. * [[1876. gads]]: ** tagadējās [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] un [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielas]] krustojumā rajonā atklāts [[Aleksandra tirgus|Lielā pumpja tirgus]]. ** arhitekti [[Johans Daniels Felsko]] un [[Oto Dīcis]] izstrādāja [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] rekonstrukcijas projektu, * [[1877. gads]] — atklāta [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnija Rīga—Tukums]]. * [[1878. gads]] — dibināta Rīgas pilsētas būvvalde. * [[1879. gads]] — darbību uzsāka agronoma [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] [[superfosfāts|superfosfāta]] un kaulu miltu fabrika. * [[1880. gads]]: ** [[3. jūnijs]] — Torņakalna strādnieki nodibināja [[Torņakalna Latviešu palīdzības biedrību]]. ** [[17. jūnijs|17.]]—[[20. jūnijs]] — notika [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]]. ** izveidots pirmais [[hipodroms]]. * [[1882. gads]]: ** [[14. jūnijs]] — pilnīgā izdega Pirmā Rīgas pilsētas (Vācu) teātra iekštelpas. ** [[13. jūlijs]] — atklāta Rīgas telefona centrāle. ** [[23. augusts]] — atklāta pirmā [[Mājas zirgs|zirgu]] [[tramvajs|tramvaja]] līnija, kuru apkalpoja 95 zirgi. [[Attēls:Valsts Elektrotehniska Fabrika.JPG|250px|thumbnail|Elektrotehniskās biedrības "Unions" korpusi (arhitekts [[Heinrihs Šēls]], 1899. gads)]] * [[1883. gads]]: ** [[2. oktobris]] — dibināts [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]. ** darbību sāka A. Riterberga laku fabrika un nākamais [[Unions]] — H. Detmaņa elektropiederumu rūpnīca. * [[1884. gads]]: ** [[19. janvāris]] — Doma baznīcā iesvētītas jaunās [[ērģeles]]. ** [[9. maijs]] — iesvētīta [[Rīgas Visu Svēto baznīca]]. ** Rīgas ostā sāka darboties jaunais celtnis. * [[1885. gads]] — darbību uzsāka [[Aleksandrs Leitners|Aleksandra Leitnera]] [[velosipēds|velosipēda]] fabrika ''Russia''. * [[1887. gads]]: ** [[8. novembris]] — iesvētīta [[Rīgas Pāvila baznīca]]. ** sāka darboties [[tabaka]]s [[rūpnīca|fabrika]] "A. S. Maikapars". ** pie Pilsētas pirmā jeb Vācu teātra (tagad Latvijas Nacionālā opera) tika atklāta pirmā elektrostacija Rīgā. * [[1888. gads]]: ** [[18. jūnijs|18.]]—[[21. jūnijs]] — notika [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]]. ** [[4. septembris]] — atklāts [[Rīgas baptistu Vīlandes draudze]]s dievnams. ** [[23. septembris]] — [[Augusts Dombrovskis]] dibināja A. Dombrovska kokzāģētavu. ** Sarkandaugavā dibināta [[stikls|stikla]] fabrika, kurā strādāja 39 strādnieki. ** Sarkandaugavā nodibināja krievu-franču gumijas rūpnīcu sabiedrības uzņēmumu "[[Provodņiks]]" — lielāko Rīgas uzņēmumu, kas saražoto gumijas izstrādājumu apjoma ziņā ierindojās ceturtajā vietā pasaulē, bet riepu ražošanā — otrajā vietā [[Attēls:Riga old.jpg|250px|thumbnail|Vecrīgas panorāma starp 1890.—1900. gadu]] * [[1889. gads]]: ** 22. jūlijs — atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīgas—Valkas dzelzceļa līnija]]. ** [[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]] veikti mēģinājumi uzbūvēt pirmo automobili Krievijas Impērijā. ** notika [[Baltijas lauksaimniecības izstāde]]. ** dibināta [[Rīgas Arhitektu biedrība]]. * [[1890. gads]]: ** [[maijs]] — notika [[Rīgas dumpis]]. ** par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|pilsētas galvu]] kļuva [[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss]]. * [[1891. gads]]: ** [[24. februāris]] — iesvētīta [[Rīgas Lutera baznīca]] (Torņakalna baznīca).<ref name="lelb">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=201|title=Rīgas Lutera draudze|publisher=LELB.lv|accessdate={{dat|2014|7|1||bez}}}}</ref> ** atklāja Rīgas rikšošanas sporta biedrības hipodromu [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielas]] galā. ** dibināts [[Rīgas Jātnieku klubs]]. ** Lucavsalā uzcelts piemineklis "{{dat|1701|7|10||bez}} salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai." Pieminekli pasūtīja Rīgas pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas. Piemineklis celts pēc civilinženiera B. Epingera projekta. ** No Rīgas uz Salaspili tika pārcelta Šoha dārzniecība (tagad [[Nacionālais botāniskais dārzs]]). * [[1892. gads]]: ** [[1. maijs]] — pilsētas valde pie [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Tvaikoņu iela (Rīga)|Tvaikoņu ielas]] krustojuma atvēra Iļģuciema tirgu. ** [[24. septembris]] — vienā no bijušajiem Rīgas nocietinājuma torņiem — [[Pulvertornis|Pulvertornī]], notika svinīga studentu korporācijas ''[[Rubonia]]'' mītnes atklāšana. ** [[novembris]] — [[Mogiļeva]]s palīgbīskaps Albins Simons iesvētīja [[Rīgas Svētā Franciska baznīca|Svētā Franciska Romas Katoļu baznīcu]]. * [[1893. gads]]: ** [[9. maijs]] — [[Strazdumuiža]]s teritorijā Juglā tika atklātas Neredzīgo darba patversmes pirmās ēkas, tādējādi aizsākot neredzīgo un vājredzīgo praktisku profesionālās rehabilitācijas darbu. Tā bija pirmā šāda veida iestāde Baltijā. ** tagadējo [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]] un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] rajonā pabeidza veidot [[Berga bazārs|Berga bazāru]]. * [[1895. gads]]: ** [[31. marts]] — [[Oskars Frejvirts]] saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|A/s "Fenikss"]]. ** [[5. novembris]] — Pārdaugavā tika iesvētīta [[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]]. * [[1896. gads]]: ** [[28. maijs]] — pirmo reizi tika demonstrēts [[kino]]. ** augusts — notika [[Viskrievijas arheologu 10. kongress]]. ** oktobris — A. Krīgsmaņa korķu fabrikā notika pirmais ekonomiskais streiks. ** iepretim [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielai]] pāri Daugavai tika ierīkots pontonu tilts. ** Rīgas Politehniskā augstskola pārveidota par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]]. * [[1897. gads]] — darbību uzsāka pirmais ūdenstornis Rīgā. * [[1898. gads]]: ** [[1. janvāris]] — atklāts [[Āgenskalna tirgus]]. ** [[16. aprīlis]] — [[Dzegužkalns|Dzegužkalna]] teritorijā tika likti pamati anilīnkrāsu fabrikai "Leopolds Kassels un Ko", kas bija vācu ķīmiskās fabrikas [[Frankfurte pie Mainas]] filiāle. Galvenā produkcija bija — [[anilīnkrāsa]]s. [[Attēls:Armitsteda slimn fasade.jpg|200px|thumbnail|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fasāde]] * {{dat|1899|9|20|n}} — atklāja Rīgas pilsētas bērnu slimnīcu ''James Armitstead'' ar 116 gultām un ambulanci (tagad [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]]). * [[1900. gads]]: ** [[14. februāris]] — pie [[Rīgas 1. pilsētas teātris|1. pilsētas teātra]] gājēju satiksmei atklāts tilts pāri pilsētas kanālam. ** [[13. aprīlis]] — [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] ieguva savu pašreizējo nosaukumu par godu Rīgas dibinātājam — Albertam. ** [[Neatkarības laukums (Rīga)|Jēkaba laukumā]] tika ielikti pamati jaunajai Valsts bankas ēkai. == 20. gadsimts == [[Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|250px|thumbnail|Rīgas panorāma [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā.]] === 1901—1910 === * [[1901]]. gadā: ** [[9. marts|9.]]—[[15. marts]] — notika pirmās [[Rīgas dome]]s vēlēšanas, kurās uzvarēja vācbaltu elitārie slāņi. ** [[22. jūnijs]] — ar Baltijas rūpniecības izstādes atklāšanu Esplanādē un Strēlnieku dārzā (tagad [[Kronvalda parks]]) sākās Rīgas 700 gadu jubilejas svinības, kas ilga līdz 2. septembrim. ** [[11. jūlijs]] — Rīgā ekspluatācijā nodeva pirmo elektriskā [[tramvajs|tramvaja]] līniju. ** vasara un rudens — Rīgā sāka darboties pirmās sešās elektriskās tramvaja līnijas 23,7 km kopgarumā. ** iesvētīta [[Svētā Alberta katoļu baznīca]] [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielā]]. ** darbību uzsāka gāzes rezervuārs [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā 106]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Georgs Armitsteds]]. ** tika izbūvēts [[5. tramvaju depo]], Brīvības ielā. * [[1902]]. gadā: ** [[5. jūlijs]] — iznāca ''"[[Rīgas Avīze]]s"'' pirmais numurs. ** [[14. septembris]] — tika atklāts Otrā Rīgas pilsētas (tagad Nacionālā) teātra nams. ** [[15. oktobris]] — tika atklāti [[Vidzemes tirgus|Aleksandra (tagad Vidzemes) tirgus]] paviljoni. ** [[10. novembris]] — tika atklāts Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā 25]]. ** [[11. novembris]] — pēc rekonstrukcijas tika atklāts paplašinātais [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Aleksandra (tagad Brīvības) bulvāra]] tilts pāri pilsētas kanālam. ** pēc dārzu arhitekta [[Georgs Kūfalts|Georga Kūfalta]] projekta [[Torņakalns|Torņakalnā]] beidza ierīkot [[Arkādijas parks|Arkādijas parku]]. ** [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā 50b]] tika iesvētīts [[baptisti|baptistu]] lūgšanas namu. ** sākās Rīgas preču stacijas un eksportostas izbūve. ** Rīgā nodibināta [[Rīgas Pilsētas 1. slimnīca|Džeimsa Armitsteda slimnīcas]] vecmāšu skola. * [[1903]]. gadā: ** [[8. jūnijs]] — tika atklāts [[Grīziņkalna parks]] un "Apollo" teātris tajā. ** [[12. jūlijs]] — Rīgā nodibināta Namīpašnieku biedrība, pirmā šāda veida biedrība Krievijas Impērijā. ** [[jūlijs]] — beidza ierīkot skvēru [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]]. ** [[7. novembris]] — Rīgā dibināta [[Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/kultura/sporta-un-vingrosanas-biedriba/|website=citariga.lv|accessdate={{dat|2017|1|9||bez}}}}</ref> ** [[Mazā Altonovas iela|Mazajā Altonavas iela 6]] atklāja Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības namu. ** tika pabeigta Lielās Ģildes nama rekonstrukcija [[Amatu iela (Rīga)|Amatu ielā 4]]. * [[1904]]. gadā: ** [[26. oktobris]] — ekspluatācijā tika nodots jaunais dzeramā ūdens vads. ** [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] tika uzcelts atpūtas nams — ''"Villa Vaza"''. ** [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] tika atklāta [[ebreji|ebreju]] arodskola. ** [[Alberta iela (Rīga) Alberta ielā]] 10 atklāta [[Nikolaja Mironova komercskola]]. [[Attēls:Neimanis-Pilsetas makslas muzejs-skice.jpg|250px|thumbnail|Rīgas pilsētas mākslas muzeja skice ([[Vilhelms Neimanis]], 1902).]] * [[1905]]. gadā: ** [[13. janvāris]] — [[Krievijas Impērija]]s karaspēks Rīgā pie Dzelzs tilta šāva uz rīdzinieku demonstrāciju, kurā piedalījās 40 000 cilvēku. Tika nogalināti 70, bet vēl 200 ievainoti. ** marts — notika Rīgas domes vēlēšanas. ** [[30. aprīlis]]—[[3. maijs]] — Rīgā notika vispārējs politiskais streiks. ** [[1. maijs]] — [[Andrejsala|Andrejsalā]] tika atklāta Rīgas elektrocentrāle. ** [[9. jūlijs]] — Rīgas fabrikās notika vispārējs politiskais streiks. ** [[6. septembris|6.]]/[[7. septembris|7. septembra]] nakts — Rīgas kaujinieku grupa iebruka [[Centrālcietums|Centrālcietumā]] un atbrīvoja 2 savus biedrus. ** [[20. septembris]] — Rīgā notika kārtējais [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|uzbrukums Centrālcietumam]]. ** [[septembris]] — Rīgā tika atklāts jaunuzceltais pilsētas Mākslas muzejs. ** [[22. oktobris]]: *** no Centrālcietuma tika atbrīvoti 100 politieslodzītie. *** nodibināta [[Rīgas Fabrikantu biedrība]]. ** [[22. oktobris|22.]]—[[24. oktobris]] — melnsimtnieki [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] mēģināja izraisīt ebreju grautiņus. ** [[10. novembris|10.]]—[[14. novembris]] — Rīgā notika [[Latvijas tautskolotāju kongress]]. ** [[19. novembris|19.]]—[[20. novembris]] — Rīgā notika [[Latvijas pagastu pārstāvju kongress]]. ** [[25. novembris|25.]]—[[29. novembris]] — Rīgas strādnieki pievienojās vispārējam politiskajam streikam. ** [[20. decembris]] — grupa Rīgas kaujinieku iebruka fabrikas ''"Provodņik"'' [[dragūns|dragūnu]] nodaļā, lai tos atbruņotu. Sadursmē bojā gāja 16 dragūni. ** [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā 5]] tika pabeigti pilsētas slimnīcas pārvaldes ēkas būvdarbi. ** atklāts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Rīgas pilsētas mākslas muzejs]], tagadējas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. ** tika dibināta Rīgas elektrostacija. ** izveidota šķirošanas stacija [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]. * [[1906]]. gadā: ** [[17. janvāris]] — grupa Rīgas kaujinieku iebruka policijas pārvaldē un atbrīvoja 6 arestētos biedrus. ** [[21. janvāris]] — soda ekspedīcija nodedzināja pretalkoholisma biedrības "Ziemeļblāzma" namu [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]]. ** [[23. janvāris|23.]]/[[24. janvāris|24. janvāra]] nakts — soda ekspedīcija nodedzināja atturības biedrības "Auseklis" tautas namu. ** [[18. maijs]] — Rīgā tika atklāts [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], sarunvalodā saukts arī par VEF tiltu. * [[1907]]. gadā: ** [[31. marts]] — Rīgas Centrālcietumā notika bēgšanas mēģinājums, kurā tika nogalināti 7 politieslodzītie. ** [[1. decembris]] — tika iesvētīts jaunuzceltais [[Svētās Trīsvienības Sergeja sieviešu klosteris]]. ** Rīgā sāka kursēt pirmie [[taksometrs|taksometri]]. ** [[Krievu Baltijas vagonu rūpnīca]] Rīgā sāka ražot pirmās [[automašīna]]s. [[Attēls:Peter I monument Riga.png|250px|thumbnail|Pētera I piemineklis Rīgā, atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā.]] [[Attēls:V Vispārējie latviešu Dziesmu svētku ēka.jpg|250px|thumbnail|V Vispārējo latviešu dziesmu svētku ēka.]] * [[1908]]. gadā — atklāts [[Miera dārzs]]. * [[1909]]. gada [[31. decembris]] — [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā 13]] tika iesvētīts jaunais Rīgas Latviešu biedrības nams. * [[1910]]. gadā: ** [[10. februāris]] — tika atvērta Rīgas pilsētas 2. slimnīca (tagad [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]]). ** [[20. marts]] — Rīgā notika [[aviācija]]s izstāde. ** [[19. jūnijs|19.]]—[[21. jūnijs]] — Rīgā notika [[V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[4. jūlijs]] — Rīgā pie Aleksandra un Troņmantnieka (tagad Brīvības un Raiņa) bulvāra krustojuma atklāja pieminekli Krievijas ķeizaram Pēterim I. === 1911—1920 === * [[1912]]. gadā: ** [[14. oktobris]] — atklāts [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]]. ** Rīgā tika atklāta pirmā [[radiotelegrāfs|radiotelegrāfa]] stacija. * [[1913]]. gadā: ** [[19. aprīlis]] — uzsākta [[Upīša pasāža]]s celtniecība. ** [[19. jūnijs]] — notika [[Rīgas Meža kapi|Rīgas meža kapu]] iesvētības ceremonija. ** [[13. oktobris]] — Esplanādē tika atklāts [[Barklaja de Tolli piemineklis]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]]. * [[1914]]. gadā — Rīgā dibināta [[sērkociņi|sērkociņu]] fabrika — "[[Komēta]]". * [[1915]]. gadā: ** jūlijs un augusts — Rīgas aizsardzībai [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika organizēti latviešu strēlnieku bataljoni. ** [[22. augusts]] — Rīga piedzīvoja pirmo bombardēšanu no gaisa. * [[1916]]. gada [[septembris]] — par godu [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljoniem izveidoja [[Latvijas Kara muzejs|Kara muzeju]]. * [[1917]]. gadā: ** [[23. aprīlis]] — pēc [[Februāra revolūcija]]s par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gustavs Zemgals]]. ** [[3. septembris]] — Vācijas Impērijas karaspēks ieņēma Rīgu. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Pauls Hopfs]]. ** pār [[Daugava|Daugavu]] atklāts [[Lībekas tilts]]. [[Attēls:Rīgas Valsts tehnikums.JPG|250px|thumbnail|Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi).]] * [[1918]]. gadā: ** [[18. novembris]] Rīgas Otrajā Pilsētas (tagad Nacionālajā) teātrī [[Latvijas Tautas padome]] proklamēja [[Latvija|Latvijas Republiku]] un izveidoja [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā. ** [[decembris]] — dibināta Rīgas 3. vidusskola, tagadējā [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija]]. ** [[3. decembris]] — par Rīgas pilsētas galvu atkārtoti kļuva Gustavs Zemgals. * [[1919]]. gadā: ** [[3. janvāris]]—[[22. maijs]] — Rīga bija [[Latvijas SPR]] galvaspilsēta. ** [[22. maijs]] — Rīgu ieņēma [[Niedras valdība]]i (ģenerālim [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigeram fon der Golcam]]) pakļautais karaspēks. ** [[4. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu 3. reizi kļuva Gustavs Zemgals. ** [[6. jūlijs]] — Rīgā ienāca [[Ziemeļlatvijas armija]]. ** [[1. novembris]] — pulkvedis [[Krišjānis Berķis]] parakstīja pavēli par [[Pārdaugava]]s atbrīvošanas operācijas sākšanu. ** [[11. novembris]] — [[Latvijas Bruņotie spēki]], izmantojot angļu un franču karakuģu artilērijas atbalstu, padzina [[Pāvels Bermonts|Bermonta]] spēkus no Rīgas pievārtes. ** [[29. augusts]] — Rīgā dibināta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]. ** [[29. decembris]] — Rīgā dibināts [[Rīgas Valsts tehnikums]]. * [[1920]]. gadā: ** [[2. marts]] — Latvijas valdība izveidoja [[Rīgas Jūrmala]]s pilsētu. ** [[14. marts]] — izveidota Rīgas policija. ** [[15. jūlijs]] — notikušajā tautas skaitīšanā Rīgā bija reģistrēti 185 137 iedzīvotāji. ** [[11. augusts]] — Rīgā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]]. ** [[19. novembris]] — atklāts [[Dailes teātris]]. === 1921—1930 === [[Attēls:Herdera instituta eka.png|250px|thumbnail|Herdera institūta ēka ap 1930. gadu.]] * [[1921]]. gadā: ** [[3. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Alfrēds Andersons]]. ** [[6. septembris]] — dibināta [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]. ** [[7. septembris]] — Rīgā izveidots [[Rīgas Herdera institūts|Herdera institūts]]. ** [[19. septembris]]: *** dibināta 2. Rīgas valsts ģimnāzija (tagadējā [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]]). *** dibināta Rīgas Valsts Paraugpamatskola (tagadējā [[Rīgas 49. vidusskola]]). ** [[21. septembris]] — dibināts [[Rīgas Franču licejs]]. ** izveidota Sarkanā Krusta ortopēdiskā darbnīca jeb [[Rīgas protēžu un ortopēdiskā rūpnīca]] * [[1922]]. gadā: ** [[11. jūnijs|11.]]—[[25. jūnijs]] — Rīgā notika 2. starptautiskā [[rūpniecība]]s izstāde. ** [[24. oktobris]] — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauti [[Beberbeķi]]. ** [[28. decembris]] — Rīgas dome pieņēma lēmumu par [[Rīgas Centrāltirgus|centrālā pilsētas pārtikas tirgus]] ierīkošanu un celtniecību. [[Attēls:Rūpnīcas Kvadrāts ēkas.JPG|thumb|250px|Bijušās "Kvadrāts" rūpnīcas ēkas Maskavas ielā]] * [[1923]]. gadā: ** [[6. septembris]] — Abavasmuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Abavas iela (Rīga)|Abavas ielu]]. ** [[30. decembris]] — ar filmu "Zem diviem karogiem" tika atklāts [[kinoteātris "Splendid Palace"]]. ** [[Blieķu muiža]]s teritorijā tika nodibināts gumijas rūpniecības uzņēmums [[Kvadrāts (uzņēmums)|"Kvadrāts"]]. ** Pasta, telegrāfa un telefona pārvaldes darbnīcā sāka ražot pirmos [[telefons|telefonu aparātus]]. ** Rīgā atklāta [[autobuss|autobusa satiksme]]. * [[1924]]. gadā: ** [[2. februāris]] — pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] ierosinājuma Izglītības ministrijas [[Pieminekļu valde]] pieņēma lēmumu par [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeja]] dibināšanu.<ref>[https://www.la.lv/brivdabas-muzeja-notiks-vidzemes-setas-80-gadu-jubilejas-svinibas Brīvdabas muzejā notiks Vidzemes sētas 80 gadu jubilejas svinības] ''la.lv''</ref> ** [[20. februāris]] — tika pieņemts likums par Rīgas administratīvajām robežām. ** [[24. februāris]] — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauta [[Bolderāja]], Daugavgrīva, [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]], [[Buļļi (apkaime)|Buļļi]], [[Lielā Dammes muiža|Lielā]] un [[Mazā Dammes muiža]], [[Anniņmuiža]] un [[Šampēteris]]. ** [[7. augusts]] — Bērzumuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu ielu]]. ** Rīgā atklāta [[autobuss|autobusu]] satiksme. ** Rīgā [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]] izgatavoja pirmos radiouztvērējus. * [[1925]]. gadā: ** [[1. novembris]] — darbību uzsāka Rīgas radiofons. ** [[31. oktobris]] — apstiprināts tagadējais [[Rīgas ģerbonis]]. * [[1926]]. gadā: ** [[12. marts]] — Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā telefona centrāle. ** [[18. jūnijs|18.]]—[[22. jūnijs]] — Rīgā notika [[VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** Rīgā [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā 6]] sāka darboties [[Ebreju teātris]]. * [[1927]]. gada [[11. jūnijs]] — Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienots [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]. * [[1928]]. gadā: ** [[2. marts]] — [[Torņa iela (Rīga)|Torņa ielā 3]] tika atklāta Rīgas pilsētas [[Jānis Misiņš|Jāņa Misiņa]] bibliotēka. ** [[16. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ādams Krieviņš]]. * [[1929]]. gada [[15. septembris]] — Rīgā atklāti [[Raiņa kapi]]. [[Attēls:Centraltirguspano.jpg|300px|thumbnail|Centrāltirgus panorāma]] * [[1930]]. gadā: ** [[2. novembris]] — ekspluatācijā tika nodots Centrāltirgus. ** [[10. novembris]] — Centrāltirgū sākās pārtikas tirdzniecība; tas tajā laikā bija lielākais un modernākais tirgus [[Eiropa|Eiropā]]. === 1931—1940 === [[Attēls:Brivibas piemineklis 1930os gados.jpg|thumb|150px|right|Brīvības piemineklis [[1930. gadi|1930. gados]].]] [[Attēls:Rīgas pilsētas valde 1939.jpg|thumb|250px|Rīgas pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Rīgas pilsētas galva [[Roberts Liepiņš]].]] * [[1931]]. gadā: ** [[5. maijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Hugo Celmiņš]]. ** [[20. jūnijs|20.]]—[[22. jūnijs]] — Rīgā notika [[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[1. novembris]] — Rīgā atklāja [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]]. ** Rīgā atklāja [[skaņuplate|skaņuplašu]] rūpnīcu ''"[[Bellacord – Electro]]"''. * [[1932]]. gadā — Rīgā tika sākta ceļojošo [[kāpa|kāpu]] nostiprināšana. * [[1933]]. gadā: ** [[28. februāris]] — dibinātā [[Torņakalna kultūras biedrība]]. ** [[17. jūnijs|17.]]—[[19. jūnijs]] — Rīgā notika [[VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. * [[1935]]. gadā: ** [[1. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Roberts Garselis]]. ** [[18. novembris]] — Rīgā tika atklāts [[Brīvības piemineklis]]. * [[1936]]. gadā: ** [[7. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Roberts Liepiņš]]. ** [[27. septembris]] — tika iesvētīts jaunais Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo. ** [[19. decembris]] — ar filmu "Iemīlējušās meitenes" tika atvērts [[Kino "Daile"]]. ** atklāja [[Rīgas brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapus]]. * [[1937]]. gadā: ** [[27. aprīlis]] — [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] tika imitēts degbumbu un gāzu uzbrukums, tai skaitā, uzbrukums no gaisa. ** [[3. maijs|3.]]—[[7. maijs]] Rīgā notika [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]]. * [[1938]]. gadā: ** [[16. jūnijs|16.]]—[[19. jūnijs]] — Rīgā notika [[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ |title=dziesmusvetki.lndb.lv |access-date={{dat|2014|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130804001609/http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ |archivedate={{dat|2013|08|04||bez}} }}</ref> ** [[1. novembris]] — Kazaku ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]. * [[1940]]. gadā: ** [[17. jūnijs]] — [[Latvijas okupācija (1940)|Rīgu okupēja]] [[Sarkanā armija]]. ** [[5. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Pupurs]]. ** [[12. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ādolfs Ermsons]]. ** [[29. novembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Arnolds Deglavs]]. === 1941—1950 === * [[1941]]. gadā: ** [[9. janvāris]] — [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] pieņēma dekrētu par pilsētas sadalīšanu 6 rajonos — [[Zemgales priekšpilsēta|Ļeņina]], [[Centra rajons (Rīga)|Kirova]], [[Latgales priekšpilsēta|Maskavas,]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Proletāriešu]], [[Kurzemes rajons|Sarkanarmijas]] un [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Staļina rajonos]]. ** [[28. aprīlis]] — [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielas]] nosaukums tika mainīts uz Friča Gaiļa ielu. ** [[14. jūnijs]] — no Rīgas uz [[Sibīrija|Sibīriju]] deportēja 3904 iedzīvotājus. ** [[22. jūnijs]] — Vācijas kara lidmašīnas bombardēja Rīgu. ** [[26. jūnijs]] — pēc [[čeka]]s pavēles Centrālcietumā nošāva 78 politieslodzītos. ** [[29. jūnijs]] — [[Vecrīga]]s bombardēšanas un apšaudes laikā gāja bojā vairāki [[arhitektūra]]s pieminekļi: [[Svētā Pētera baznīca]], [[Rātsnams (Rīga)|Rātsnams]], [[Melngalvju nams]] un apkārtējās vēsturiskās ēkas. ** [[1. jūlijs]] — [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācijas karaspēks okupēja]] Rīgu. ** [[2. jūlijs|2.]] un [[3. jūlijs]] — ar vācu varas atbalstu tika izveidota [[Arāja komanda]], kas veica daudzas civiliedzīvotāju slepkavības. ** [[4. jūlijs]] — nodedzināja Rīgas Lielo horālo sinagogu ** [[jūlijs]] — [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] tika nogalināti 2000 ebreju un politieslodzīto. ** [[1. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Hugo Vitroks]]. ** [[30. novembris]] un [[8. decembris]] — notika [[masu slepkavības Rumbulā]], kurās tika iznīcināta lielākā daļa [[Rīgas geto]] ieslodzīto [[ebreji|Latvijas ebreju]]. [[Attēls:Melngalvju nams 1941.jpg|250px|thumb|Rīgas Melngalvju nams pēc sagraušanas 1941. gadā.]] * [[1943]]. gadā: ** [[1. maijs]]: *** [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] tika pārdēvēts par Ādolfa Hitlera aleju, bet tā turpinājumā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] — par Ādolfa Hitlera ielu. *** [[Aspazijas bulvāris]] tika pārdēvēts par fon der Golca bulvāri. *** [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] tika pārdēvēts par Alfrēda Rozenberga bulvāri. * [[1944]]. gadā: ** [[13. oktobris|13.]]—[[15. oktobris]] — Rīgu ieņēma padomju karaspēks. ** [[13. oktobris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Arnolds Deglavs]]. ** [[novembris]] — Rīgas pilsēta atsāka ūdens apgādi no [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezera]] sūkņu stacijas. * [[1945]]. gadā: ** [[15. marts]] — satiksmei atklāja [[Sapieris (profesija)|sapieru]] uzcelto koku pagaidu tiltu pār Daugavu. ** vasara — atjaunots Pontonu tilts. ** [[Ķengarags|Ķengaragā]] tika dibināta mūzikas instrumentu iznomāšanas un remonta darbnīca. [[Attēls:Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca.JPG|200px|thumbnail|Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]] * [[1946]]. gadā: ** [[7. februāris]] — nodibināta [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]. ** [[septembris]] — Darbu uzsāka Autoelektroaparatūras rūpnīca. ** dibināta [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]]. ** [[Duntes iela (Rīga)|Duntes ielā 22]] dibināts Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts (tagad [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]). * [[1947]]. gadā: ** [[4. novembris]] — Rīgā tika atklāta [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksme. ** [[8. oktobris]] — no [[Kirova rajons|Kirova rajona]] atdalīja vienu no pilsētas centrālajām daļām, ko nosauca par [[Molotova rajons|Molotova rajonu]] (to likvidēja 1957. gada novembrī). ** [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazajā Nometņu ielā 16]] sāka darboties zeķu fabrika "Aurora". ** dibināts Rīgas pilsētas 1. dzemdību nams (tagad [[Rīgas Dzemdību nams]]). * [[1948]]. gada [[19. jūlijs|19.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. * [[1949]]. gada [[25. marts]] — no Rīgas uz [[Omskas apgabals|Omskas]] un [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabaliem]] Sibīrijā deportēja 1454 rīdziniekus. * [[1950]]. gadā: ** [[18. jūlijs|18.]]—[[23. jūlijs]] — Rīgā notika [[XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[19. jūlijs]] — tika atklāta satiksme elektrificētajā dzelzceļa posmā Rīga — [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] . ** [[1. septembris]] — Rīgā dibināts Rīgas Medicīnas institūts, tagadējās [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s priekštecis. === 1951—1960 === * [[1951]]. gadā: ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Edgars Apinis]]. ** izveidots [[Čiekurkalna tirgus]]. * [[1952]]. gadā: ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Vilhelms Lecis]]. ** Pēc pārbūves un paplašināšanas tiek atklāts Centrāltirgus [[Gaļa]]s paviljons. * [[1953]]. gada [[1. septembris]]: ** dibināta [[Rīgas Teikas vidusskola]]. ** darbību uzsāka Rīgas 13. darba politehniskā skola (tagad [[Rīgas 13. vidusskola]]), [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielā]] 25. ** [[Rīgas Piena kombināts|Rīgas Piena kombinātā]] sāka ražot [[saldējuma torte]]s. * [[1954]]. gadā: ** [[6. novembris]] — [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā 62]] sāka darboties [[Rīgas televīzijas studija]]. ** [[3. augusts]] — netālu no [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacijas]] tika atklāts [[Zasulauka depo|Zasulauka lokomotīvju depo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=2566 |title=Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991.g. |access-date={{dat|2019|01|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref> * [[1955]]. gadā: ** [[18. jūlijs|18.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** sāka darboties Rīgas termoelektrocentrāle, kas centralizēti apsilda pilsētu. ** Ļeņina ielā atklāts [[Aptieku izziņu dienests]]. [[Attēls:Riga akmens tilts stone bridge.jpg|200px|thumbnail|Akmens tilts]] * [[1956]]. gadā: ** [[novembris]] — [[Sarkanarmijas rajons|Sarkanarmijas rajonu]] pievienoja [[Zemgales priekšpilsēta|Ļeņina rajonam]] un [[Molotova rajons|Molotova rajonu]] sadalīja starp [[Kirova rajons|Kirova]], [[Maskavas rajons|Maskavas]] un [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajoniem]]. ** [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] atklāts [[Rīgas bērnu dzelzceļš]]. * [[1957]]. gadā: ** [[21. jūlijs]] — Rīgā atklāts [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]]. Tajā laikā to sauca par Oktobra tiltu. ** [[1. oktobris]] — iznāca avīzes ''[[Rīgas Balss]]'' pirmais numurs. ** [[5. novembris]] — no [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]]em uz [[Vecāķi]]em sāka kursēt Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens. ** Rīgā atklāja [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]]. * [[1958]]. gadā: ** [[3. novembris]] — ekspluatācijā tika nodota pirmā siltumtrase Rīgā. ** novembris — Molotova rajonu (izveidots 1947. gadā) sadala starp Kirova, [[Vidzemes priekšpilsēta|Proletāriešu]] un [[Latgales priekšpilsēta|Maskavas rajoniem]].<ref name="ngkm.lv">[http://www.ngkm.lv/2_Kalendars/Oktobris.html Koka ēku renovācijas centra mājas lapa]</ref> ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ēriks Baumanis]]. ** Rīgā sāka būvēt pirmo mikrorajonu — [[Āgenskalna priedes]]. ** atklāts [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]. ** pabeigta pirmā augstceltne Rīgā — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s galvenā ēka. [[Attēls:Zinatnu akademijas augstceltne.jpg|200px|thumbnail|Zinātņu akadēmijas augstceltne]] * [[1959]]. gadā: ** [[novembris]] — [[Staļina rajons]] tika pievienots [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajonam]]. ** [[11. novembris]] — no Rīgas pilsētas atdalīja patstāvīgu [[Jūrmala]]s pilsētu. ** [[31. decembris]] — Rīgā atvērta [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]. ** [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]] atklāja memoriālu [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]] kritušo revolucionāru piemiņai. * [[1960]]. gadā: ** [[18. jūlijs|18.]]—[[24. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[20. jūlijs]] — atklāja jaunu [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas]] ēku. ** Daugavas krastmalā atklāja pieminekli 1905. gada 13. janvārī kritušo cīnītāju piemiņai. ** 7. septembrī vai 2. oktobrī — Rīgai pievieno Mangaļus (kolhozu "9. maijs", šobrīd [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]]) un [[Mangaļsala|Mangaļsalu]]. === 1961—1970 === * [[1961]]. gadā: ** ierīkots dzelzceļa pieturas punkts [[Gaisma (stacija)|Gaisma]]. * [[1962]]. gadā: ** oktobris — [[Proletāriešu rajons]] tika sadalīts 2 daļās, bet agrākā [[Staļina rajons|Staļina rajona]] teritorijā izveidots [[Oktobra rajons (Rīga)]]. ** [[Kirova rajons|Kirova rajonam]] pievienoja daļu no [[Maskavas rajons (Rīga)|Maskavas rajona]].<ref name="ngkm.lv"/><ref name="ngkm.lv"/> ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Pakalns (1912—2002)|Jānis Pakalns]]. ** tika pabeigta [[Dašava]]s—Rīga gāzes vada izbūve. * [[1963]]. gadā: ** [[1. septembris]] — Dibināta [[Rīgas 25. vidusskola]]. ** izveidota [[Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca]]. ** Rīgas Vagonu rūpnīcā tika uzbūvēts pirmais [[dīzeļvilciens]]. * [[1964]]. gadā: ** atklāja jaunu autoostu. ** atklāja lielveikalu "Sakta". * [[1965]]. gadā: ** [[10. jūlijs|10.]]—[[28. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. ** [[11. septembris]]: *** Esplanādē tika atklāts [[Raiņa piemineklis]].<ref>{{LAT e|4|887}}</ref> *** Komunāru parkā (pašreizējā [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]) notika pirmās [[Dzejas dienas]], tādējādi atzīmējot latviešu [[dzejnieks|dzejnieka]] [[Rainis|Raiņa]] 100. dzimšanas dienu.<ref>{{LAT e|2|315.—316}}</ref> ** [[12. oktobris]] — atklāta [[Rīgas nacionālā sporta manēža|Rīgas Sporta manēža]].<ref>{{Sporta Avīze|first= Andris|last= Staģis|date= {{dat|2010|10|5||bez}}|title= Šī nedēļa vēsturē|volume= 40|issue= 765|pages= 37}}</ref> ** atklāta [[Rīgas Jūras pasažieru stacija]]. * [[1967]]. gadā: ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Egons Slēde]]. ** sākas viesnīcas "Latvija" celtniecība. * [[1968]]. gadā: [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] atklāja [[Biķernieku trase|Biķernieku trasi]]. * [[1969]]. gadā: ** [[maijs]] — [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] no agrākā [[Zemgales priekšpilsēta|Ļeņina rajona]] tika atdalīts [[Ļeņingradas rajons]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gunārs Ziemelis]]. ** sāka būvēt viesnīcu "Daugava". ** dibināta [[Rīgas 61. vidusskola]]. [[Attēls:Rīgas Sporta pils.jpg|200px|thumbnail|Rīgas Sporta pils]] * [[1970]]. gadā: ** [[15. aprīlis]] — Rīgā atklāta [[Rīgas Sporta pils]]. ** [[11. jūlijs|11.]]—[[20. jūlijs]] — Rīgā notika [[XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. ** [[4. decembris]] — atklāja [[Slāvu iela (Rīga)|Stahanoviešu iela]]s viaduktu, kas mūsdienās pazīstams arī ar nosaukumu "Deglava tilts". === 1971—1980 === * [[1972]]. gadā: atklāja satiksmi pa Latvijā pirmo sešu joslu maģistrāli Rīga — Jūrmala. * [[1973]]. gada [[15. jūlijs|15.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. * [[1974]]. gadā: ** [[janvāris]] — atklāja sadzīves pakalpojumu namu "Rīgas Modes". ** [[11. novembris]] — ekspluatācijā nodota [[lidosta "Rīga"]]. ** Kronvarda parka stūrī pie [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] tika uzbūvēta [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Centrālās komitejas ēka. ** Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienoti [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]], [[Suži (Rīga)|Suži]], [[Pļavnieki]] * [[1975]]. gadā: ** [[17. jūlijs|17.]]—[[19. jūlijs]] — Rīgā notika [[7. Deju svētki]]. ** [[5. novembris]] — ar pilnu jaunu sāka strādāt [[Rīgas HES]]. ** tika atklāts piemineklis 1905. gada revolucionāru pulcēšanās vietā [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]]. [[Attēls:Salu tilts Riga, 08-2011.jpg|200px|thumbnail|Salu tilts (2011).]] * [[1976]]. gadā: ** [[16. februāris]] — Rīgā, netālu no Juglas dzelzceļu stacijas notika vilcienu sadursme, kurā bojā gāja aptuveni 50 cilvēku. ** [[10. decembris]] — Rīgā atklāts [[Salu tilts]], tajā laikā to dēvēja par Maskavas tiltu.<ref>{{enc riga|767}}</ref> ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Mečislavs Dubra]]. ** tika atklāts [[Eduarda Smiļģa Teātra muzejs]]. * [[1977]]. gadā: ** [[17. jūlijs|17.]]—[[24. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[3. novembris]] — maršrutā [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]—[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] un atpakaļ sāka kursēt [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17. trolejbusu maršruts]]. ** darbību uzsāka [[Preses nams|Preses nama]] tipogrāfija. ** izveidots [[Beberbeķu dabas parks]]. * [[1978]]. gadā: atklāta [[Preses nams|Preses nama]] augstceltne. * [[1979]]. gadā: ** viesus sāka uzņemt [[Viesnīca "Latvija"]]. ** [[Gaiļezers|Gaiļezera]] apkārtnē darbību uzsāka [[Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca]]. * [[1980]]. gada [[5. jūlijs|5.]]—[[3. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. === 1981—1990 === [[Attēls:Riga Vansu tilts 02.2008.jpg|200px|thumbnail|Vanšu tilts]] * [[1981]]. gada [[21. jūlijs]] — Rīgā atklāts [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], tajā laikā to sauca par Gorkija tiltu. * [[1982]]. gadā: ** pabeigta [[Kongresu nams|Kongresu nama]] ēkas celtniecība. ** Strēlnieku dārzā atklāja pieminekli rakstniekam [[Andrejs Upītis|Andrejam Upītim]]. * [[1983]]. gadā: ** [[18. oktobris]] — ar [[Latvijas PSR Ministru Padome]]s lēmumu [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālā kolhozu tirgus]] paviljonu kompleksu pasludināja par valsts nozīmes kultūras pieminekli. ** pilnībā tika pabeigta [[Sv. Pētera baznīca]]s atjaunošana. * [[1984]]. gadā: ** [[28. jūnijs]]—[[1. jūlijs]] — Rīgā notika [[5. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]. ** [[12. oktobris]] — Rīgā atklāts [[4. tramvaju maršruts (Rīga)|4. tramvaju maršruts]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Alfrēds Rubiks]]. * [[1985]]. gadā: ** [[15. jūlijs|15.]]—[[23. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. ** [[24. septembris]] — tikai pieņemts lēmums par [[Rīgas metropolitēns|Rīgas metro]] izbūvi. ** [[13. oktobris]] — Pārdaugavā atklāja [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]]. ** pēc [[Latvijas Antīko automobiļu klubs|Latvijas Antīko automobiļu kluba]] iniciatīvas tika izveidots [[Rīgas Motormuzejs]]. [[Attēls:Latvijas Televīzijas ēka 06.2005.jpg|200px|thumbnail|Latvijas Televīzijas augstceltne]] * [[1986]]. gada [[12. decembris]] — Rīgā atvērta [[Latvijas Televīzijas augstceltne]]. * [[1987]]. gada [[14. jūnijs]] — [[Helsinki-86]] rīkoja akciju, kuras laikā apmēram 5000 cilvēku nelegāli pulcējās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. * [[1988]]. gadā: ** [[7. oktobris]] — atbalstot [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronti]], [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] notika manifestācija, kurā pulcējās 120 000 dalībnieku. ** [[11. novembris]] — [[Rīgas Pils]] Svētā Gara tornī tika pacelts [[Latvijas karogs|Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs]]. ** [[2. decembris]] — izveidota [[Rīgas OMON|Rīgas OMON — milicijas īpašo spēku nodaļa]]. ** atklāts [[Latvijas Kino muzejs]]. * [[1989]]. gadā: ** [[14. janvāris]] — atjaunota [[Rīgas Latviešu biedrība]]. ** [[18. jūnijs]]—[[23. jūnijs]] — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu ārstu kongress, piedalījās 4500 dalībnieku ** [[10. jūlijs]]—[[17. jūlijs]] — Rīgā notika starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". ** [[1. septembris]] — Rīgā mācības uzsāka pirmā ebreju skola [[Padomju Savienība|PSRS]]. ** [[1. decembris]] — notika pirmais starptautiskais avioreiss Rīgas lidostā. * [[1990]]. gadā: ** [[26. februāris]]—[[4. marts]] — notika pirmais starptautiskais zēnu koru festivāls "Rīgas Doms". ** [[27. februāris]] — Rīgā pie [[Saeimas nams|LPSR Augstākās Padomes ēkas]] svinīgā ceremonijā akadēmiķis [[Jānis Stradiņš]] pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. ** [[4. maijs]] — [[Latvijas PSR|LPSR]] Augstākā Padome pieņēma deklarāciju ''[[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]''. No 201 Augstākajā Padomē ievēlētā deputāta vairāk kā 2/3 (138) nobalsoja "par", deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā atsacījās piedalīties. ** [[25. jūnijs]] — sākās Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets. ** [[27. jūnijs]] — Sarkandaugavā atklāja [[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"|Latvijas kultūras muzeju "Dauderi"]]. ** [[30. jūnijs]]—[[8. jūlijs]] — Rīgā notika [[XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki]]. ** [[8. oktobris|8.]]—[[13. oktobris]] — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu juristu kongress. ** [[16. novembris]] — Vairākām Rīgas ielām tika atjaunots iepriekšējais ielas nosaukums, kāds tas bija pirms padomju okupācijas. ** [[19. decembris|19.]]—[[22. decembris]] — Rīgā notika franču—latviešu videomākslas festivāls. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andrejs Inkulis]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Teikmanis]]. === 1991—2000 === [[Attēls:Rigas Gerbonis.png|250px|thumbnail|Rīgas ģerbonis (no 1990).]] [[Attēls:Flag of Riga.svg|250px|thumbnail|Rīgas karogs (no 1990).]] [[Attēls:Riga barricade 1991.jpg|thumb|250px|Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās [[Saeima]]s) ēkas 1991. gada jūlijā]] * [[1991]]. gadā: ** [[13. janvāris]] — Rīgā [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] notika Tautas frontes rīkota Vislatvijas protesta manifestācija, kurā piedalījās 500 000 dalībnieku, ** [[13. janvāris|13.]]—[[21. janvāris]] — [[Barikāžu laiks]] Rīgā. ** [[28. marts]] — Rīgā dibināta [[Latvijas Kultūras akadēmija]]. ** [[19. augusts|19.]]—[[20. augusts]] — Rīgā notika Vispasaules latviešu zinātnieku kongress. ** Rīgā notika pirmais organizētais [[Nordea Rīgas maratons|Rīgas maratons]]. * [[1992]]. gadā: ** [[8. jūlijs|8.]]—[[11. jūlijs]] — Rīgā notika [[gaisa balons|gaisa balonu]] festivāls. ** [[11. novembris]] — atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa. ** dibināts [[Jaunais Rīgas teātris]]. * [[1993]]. gadā: ** [[27. jūnijs]]—[[4. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki]]. ** [[1. jūlijs]] — Latvijas sarkano strēlnieku memoriālā muzeja telpās tika atvērts [[Latvijas okupācijas muzejs]]. * [[1994]]. gadā: ** [[7. jūnijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Māris Purgailis]]. ** [[12. jūlijs]] — dibināta [[Rīgas Doma kora skola]]. ** [[27. jūlijs]]—[[4. augusts]] — Rīgā notika pirmais starptautiskais kinofestivāls "[[Baltijas pērle]]. ** [[24. oktobris]] — atvērts [[Zolitūdes tirgus]]. ** [[19. septembris]]—[[26. septembris]] — Rīgā notika [[Arsenāls (kinofestivāls)|starptautiskais kinofestivāls "Arsenāls"]]. * [[1995]]. gadā: ** [[1. janvāris]] — pēc statistikas datiem Rīgā bija 839 730 iedzīvotāju. ** [[12. jūnijs]] — Rīgas pilī atjauno [[Latvijas prezidenti|Latvijas Valsts prezidenta]] rezidenci. ** [[12. jūlijs|12.]]—[[15. jūlijs]] — Rīgā pirmo reizi notika Ziemeļvalstu un Baltijas dziesmu svētki. ** [[maijs]] — Jāņa Rainberga bulvāris tika pārdēvēts par [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvāri]]. * [[1996]]. gadā: ** [[7. februāris]] — Rīgā sāka darboties [[Eiropas Savienība]]s pārstāvniecība. ** [[14. marts]] — pirmo reizi Rīgas vēsturē tiek izveidots vienots siltumapgādes uzņēmums — a/s "Rīgas Siltums". ** [[19. augusts|19.]]—[[21. augusts]] — Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Pirmā pasaules latviešu biedrību konference. [[Attēls:Melngalvju nams2.jpg|250px|thumb|Rīgas Melngalvju nams.]] * [[1997]]. gadā: ** [[februāris]] — [[Tirdzniecības centrs "Dole"|T/C "Dole"]] tika atklāts pirmais [[Rimi Baltic|Rimi]] veikals [[Latvija|Latvijā]]. ** [[9. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]. ** [[5. jūnijs|5.]]/[[6. jūnijs]] — [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja uzspridzināt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā.|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}|archive-date={{dat|2011|12|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111221154727/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana}}</ref> ** [[18. novembris]] — Rīgas pils Triju Zvaigžņu tornī tika uzstādītas trīs zelta zvaigznes. ** [[4. decembris]] — Centrāltirgus teritorija, veidojot ar [[Rīgas vēsturiskais centrs|vecpilsētu]] vienu veselumu, tika iekļauta [[UNESCO]] "Pasaules mantojuma" sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unesco.lv/lv/kultura/pasaules-mantojums/rigas-vesturiskais-centrs-4/rigas-vesturiskais-centrs-1/|title=Rīgas vēsturiskais centrs|publisher=Unesco.lv|accessdate={{dat|2014|7|23||bez}}|archive-date={{dat|2015|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150926022001/http://www.unesco.lv/lv/kultura/pasaules-mantojums/rigas-vesturiskais-centrs-4/rigas-vesturiskais-centrs-1}}</ref> * [[1998]]. gada [[29. jūnijs]]—[[5. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki]]. * [[1999]]. gada [[28. decembris]] — tika atklāts atjaunotais [[Melngalvju nams]]. * 2000. gadā: ** [[15. marts]] — [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā 12]] atklāts mūzikas klubs ''[[Četri balti krekli (mūzikas klubs)|Četri balti krekli]]''. ** [[10. maijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Ārgalis]]. ** [[17. augusts]] — notika [[Universālveikala «Centrs» spridzināšana]]. == 21. gadsimts == === 2001—2010 === * [[2001. gads|2001. gadā]]: ** [[27. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gundars Bojārs]]. ** [[14. jūnijs]] — pie [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacijas]] tika atklāts [[Pauls Jaunzems|Paula Jaunzema]] veidotais [[Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā|piemineklis komunistiskā terora upuriem]]. ** [[17. augusts|17.]]—[[19. augusts]] — notika Rīgas 800 gadu jubilejas svinības. ** [[31. oktobris]] — dibināts [[Rīgas Porcelāna muzejs]]. ** [[12. novembris]] — [[Bolderājas—Priedaines kāpu grēda|Bolderājas—Priedaines kāpu grēdā]] vietā, kur krustojas 57. paralēle ar 24. meridiānu (kāpas dienvidu kraujā), tika uzstādīts stabs. Tas iekļaujas a/s "Aldaris" rīkotajā Rīgas 57° paralēles akcijā.<ref>[http://www.lza.lv/ZV/zv011900.htm#4 Iezīmēts 24. meridiāna un 57. paralēles krustpunkts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080226070134/http://www.lza.lv/ZV/zv011900.htm#4 |date={{dat|2008|02|26||bez}} }} Zinātnes Vēstnesis, 2001-11-19, 19 (227), ISSN 1407-6748</ref> ** [[30. novembris]] — atklāts [[Biķernieku memoriāls]]. * [[2002]]. gada [[12. decembris]] — atklāts [[Iepirkšanās centrs "Olimpia"]]<ref>[http://www.financenet.lv/nozares/145603-jaunaja_maxi_rimi_iegulditi_33_miljoni_eiro Jaunajā "Maxi Rimi" ieguldīti 3,3 miljoni eiro] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100825040524/http://www.financenet.lv/nozares/145603-jaunaja_maxi_rimi_iegulditi_33_miljoni_eiro |date={{dat|2010|08|25||bez}} }}, financenet.lv, {{dat|2002|12|12|SK}}</ref> * [[2003. gads|2003. gadā]]: ** [[14. februāris]] — tika uzsākta [[Saules akmens|Saules akmeņa]] (''[[Swedbank]]'' Centrālā ēka) celtniecība. ** [[24. maijs]] — Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. ** [[27. jūnijs]]—[[6. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki]]. ** [[31. oktobris]] — Rīgā atklāts ''[[Forum Cinemas]]''. * [[4. novembris]] — tika atklāta Rīgas Rātsnama atjaunotā ēka. [[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|200px|thumbnail|Saules akmens (2012).]] * [[2004]]. gada [[17. novembris]] — Pārdaugavā atklāts [[Saules akmens]]. * [[2005. gads|2005. gadā]]: ** [[2. februāris]] — Rīgas pasažieru stacijā [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielas]] tuvumā sadūrās elektrovilciens [[Lielvārde]]—Rīga ar pasažieru vilcienu [[Maskava]]—Rīga, bojā gāja 4 cilvēki (3 pasažieri un elektrovilciena mašīnista palīgs) un 25 cilvēki tika ievainoti. ** [[9. februāris]] — tika ielikts kompleksa ''[[Panorama Plaza]]'' pamatakmens.<ref>[http://db.lv/r/329-buve-ipasums/341-nekustamais-ipasums/121395-sak-buvet-panorama-plaza Sāk būvēt Panorama Plaza]{{Novecojusi saite}}, db.lv (Ingrīda Drazdovska) {{dat|2005|2|10|SK}}</ref> ** [[jūnijs]] — [[Grostonas iela (Rīga)|Grostonas ielā 6]] tika atklāts [[Olimpiskais sporta centrs]]. * [[2006. gads|2006. gadā]]: ** [[18. februāris]] — ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] ''"Dziesmu svētkiem"'' tika atklāta "[[Arēna Rīga]]". ** [[5. maijs|5.]]—[[24. maijs]] — Rīgā notika [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. ** [[28. novembris|28.]]—[[29. novembris]] — Rīgā notika [[2006. gada NATO samits|19. NATO samits]]. ** [[12. decembris]] — atklāts [[Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs]]. * [[2007. gads|2007. gadā]]: ** [[21. janvāris]] — pie Saeimas nama atklāja 1991. gada barikāžu piemiņas zīmi. ** [[1. februāris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Birks]]. * [[2008. gads|2008. gadā]]: ** [[5. jūlijs|5.]]—[[12. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki]]. ** [[14. novembris|14.]]—[[18. novembris]] — pirmo reizi notika ikgadējs gaismas festivāls — [[Staro Rīga]]. ** [[18. novembris]] — Rīgā atklāts [[Dienvidu tilts]]. ** [[12. decembris]] — [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā 214b]] (bijušajā rūpnīcas VEF teritorijā) atklāts koncertu klubs ''[[Godvil]]''. * [[2009. gads|2009. gadā]]: ** [[13. janvāris]] — Rīgā notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]]. ** [[1. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Nils Ušakovs]]. === 2011—2020 === [[Attēls:Riga Maxima supermarket collapse.jpg|250px|thumbnail|Zolitūdes traģēdijas vieta 2013. gada 23. novembrī]] * [[2011]]. gada [[28. septembris]] — [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielā 21]] atklāta koncertzāle ''[[Palladium Rīga]]''. * [[2013. gads Latvijā|2013. gadā]]: ** [[20. jūnijs|20.]]—[[21. jūnijs]] — ugunsgrēks izpostīja [[Rīgas pils ugunsgrēks|Rīgas pili]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Rīgas pils ugunsgrēks: Kā naktī uz 21. jūniju cīnījās ar liesmām. Teksta tiešraides arhīvs | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 20. jūnijā | accessdate = 2013. gada 21. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-pils-ugunsgreks-ka-nakti-uz-21juniju-cinijas-ar-liesmam-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=43424133 }}</ref> ** [[30. jūnijs]]—[[7. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki]].<ref>[http://www.kultura.lv/lv/icons/11/ Dziesmu un Deju svētki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080507074959/http://www.kultura.lv/lv/icons/11/ |date={{dat|2008|05|07||bez}} }} Latvijas Kultūras portāls</ref> ** [[1. augusts]] — atklāta renovētā [[Spīķeru kvartāls|Spīķeru kvartāla]] teritorija, kā arī promenāde un veloceliņš gar Daugavas krastu, starp Dzelzceļa un Salu tiltu.<ref>[http://www.riga2014.org/lat/gallery/foto/436-jauna-daugavas-promenade Jaunā Daugavas promenāde]{{Novecojusi saite}} Rīga2014</ref> ** [[21. novembris]] — [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sabrūkot jumtam]] "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikala ēkai [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]], bojā gāja 54 cilvēki (starp tiem — 3 glābēji), vairāki desmiti ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/noticis-tresais-nogruvums-zolitudes-tragedija-bojagajuso-skaits-pieaudzis-lidz-54/623632|title=Noticis trešais nogruvums; Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 54|date={{dat|2013|11|23||bez}}|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2013|11|25||bez}}}}</ref> * [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]: ** [[1. janvāris]]—[[31. decembris]] — [[Rīga 2014|Rīga]] un Zviedrijas pilsēta [[Ūmeo]] bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s. ** [[17. aprīlis]] — Rīgā, [[Talejas iela|Talejas ielā]] 1, ekspluatācijā tika nodots jaunais [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] ēku komplekss.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija Jaunais VID ēku komplekss pieņemts ekspluatācijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140421231313/http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija |date={{dat|2014|04|21||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|4|17|SK}}</ref> ** [[1. maijs]] — pirmoreiz pēc [[neatkarība]]s atjaunošanas Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem Rīgas 2014. gada kultūras galvaspilsētas ietvaros atvērta [[Valsts drošības komiteja|VDK]] ēka — t. s. "[[Stūra māja]]". ** [[26. jūnijs]] — oficiāli atklāja jauno VID ēku Talejas ielā 1. ** [[9. jūlijs|9.]]—[[19. jūlijs|19.]] — notika [[8. Pasaules koru olimpiāde]]. [[Attēls:LU DAC ēka.JPG|thumb|250px|LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēka (2015).]] * [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]]: ** [[21. maijs|21.]]—[[22. maijs]] — [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras ES Padomē]] ietvaros Rīgā notika [[Austrumu partnerība]]s samits. ** [[7. septembris]], Jelgavas ielā 1 [[Torņakalns|Torņakalnā]] atklāts [[Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs]]. * [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]]: ** [[4. maijs]], pēc pārbūves atklāts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]], pirmajā dienā to apmeklēja vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. * [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]]: ** [[3. jūnijs]], notika [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]], kurās visvairāk balsu ieguva politiskās apvienības [[Saskaņas Centrs]] un partijas [[Gods kalpot Rīgai]] kopējais saraksts. * [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]]: ** {{dat||5|15|N}} — noslēgta [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadiona]] rekonstrukcijas pirmā kārta, palielinot tā ietilpību līdz 10 461 sēdvietām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16052018-oficiali_pabeigta_daugavas_stadiona_rekon|title=Oficiāli pabeigta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-05-16|date=2018-05-16|last=|first=|language=lv}}</ref> ** {{dat||6|7|N}} — pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas ekspluatācijā tika nodota [[Mežaparka Lielā estrāde]], palielinot skatītāju vietu skaitu līdz 77 000.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|title=Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas pirmā kārta|access-date=2018-06-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612132741/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|archivedate=2018-06-12}}</ref> ** {{dat||7|1|N}}, tika atklāti [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki]], kas noslēdzās 8. jūlijā. * [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]]: ** {{dat||1|15|N}} — pēc rekonstrukcijas atklāts [[Rīgas Centrāltirgus]] Gastronomijas paviljons.<ref>{{ziņu atsauce |title=Centrāltirgus atjaunotajā Gastronomijas paviljonā mazāk vietas tirgotājiem, bet jauna ēdamzona |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/centraltirgus-atjaunotaja-gastronomijas-paviljona-mazak-vietas-tirgotajiem-bet-jauna-edamzona.a306065/ |accessdate={{dat|2019|1|15||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|15||bez}}}}</ref> ** {{dat||1|16|N}} — [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielās estrādes]] pamatos svinīgi tika iemūrēta [[kapsula]] ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Gaigala |first1=Līga |title=Mežaparka Lielās estrādes pamatos iebetonē vēstījumu nākotnei |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mezaparka-lielas-estrades-pamatos-iebetone-vestijumu-nakotnei.a306281/ |accessdate={{dat|2019|1|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|16||bez}}}}</ref> ** {{dat||1|28|N}} — atklāja jauno [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Latvijas Universitātes Zinātņu māju]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Uz jauno Zinātņu māju pārcēlās LU mediķi, fizmati un citu jomu pētnieki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-jauno-zinatnu-maju-parcelsies-lu-toposie-mediki-fizmati-un-citu-jomu-petnieki.a307476/ |accessdate={{dat|2019|1|29||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|28||bez}}}}</ref> ** {{dat||4|4|N}} — Rīgā atklāja [[Tirdzniecības centrs "Akropole"|tirdzniecības centru "Akropole"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/bizness/ekonomika/zinams-iepirksanas-un-izklaides-centra-akropole-atklasanas-datums/|title=Zināms iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” atklāšanas datums|website=skaties.lv|access-date=2019-03-24|archive-date=2019-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20190324190601/https://skaties.lv/zinas/bizness/ekonomika/zinams-iepirksanas-un-izklaides-centra-akropole-atklasanas-datums/}}</ref> ** {{dat||4|5|N}} — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs [[Juris Pūce]] no amata atstādināja Rīgas domes priekšsēdētāju [[Nils Ušakovs|Nilu Ušakovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-atstadina-usakovu-no-rigas-mera-amata.a314895/|title=Ministrs atstādina Ušakovu no Rīgas mēra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-05|language=lv}}</ref> ** [[19. augusts]] — Par Rīgas domes priekšsēdētāju apstiprināja [[Oļegs Burovs|Oļegu Burovu]]. * [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]]: ** {{dat||1|4|n}} — [[Rīgas dome]] eksperimentālā kārtā pirmo reizi slēdza [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielu]] autotransportam, posmā no [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] līdz [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielai]], paredzot to tikai gājējiem, velobraucējiem, kā arī dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm.<ref>{{ziņu atsauce |title=Foto: Tērbatas iela slēgta autotransportam; gājējiem liela interese par eksperimentu |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-terbatas-iela-slegta-autotransportam-gajejiem-liela-interese-par-eksperimentu.d?id=51767907 |accessdate={{dat|2020|1|11||bez}} |agency=[[delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2020|1|4||bez}}}}</ref> ** {{dat||3|2|n}} — apstiprināts pirmais [[COVID-19 pandēmija Latvijā|SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/|title=Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-02|language=lv}}</ref> ** {{dat||3|12|n}} — saistībā ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] visā valstī līdz 14. aprīlim tika noteikta [[ārkārtējā situācija]], slēgtas skolas un aizliegti lielie pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-del-latvija-izsludina-arkartas-situaciju-slegs-skolas-un-aizliegs-lielos-pasakumus.a351504/|title=«Covid-19» dēļ Latvijā izsludina ārkārtas situāciju; slēgs skolas un aizliegs lielos pasākumus|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-12|language=lv}}</ref> ** {{dat||4|7|n}} — ārkārtējā situācija visā valstī tika pagarināta līdz 12. maijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-vel-par-menesi--lidz-12-maijam.a355011/|title=Latvijā pagarina ārkārtējo situāciju vēl par mēnesi – līdz 12. maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}</ref> ** {{dat||5|7|n}} — ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, ierobežojumi mīkstināti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 9. jūnijam; bet pulcēties ļaus līdz 25 cilvēkiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arkartejo-situaciju-pagarina-lidz-9-junijam-bet-pulceties-laus-lidz-25-cilvekiem.a358835/ |website=lsm.lv}}</ref> ** {{dat||6|9|n}}, valstī beidzās ārkārtējā situācija.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijā beidzas Covid-19 ārkārtējā situācija; daudzi ierobežojumi palika spēkā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-beidzas-covid-19-arkarteja-situacija-daudzi-ierobezojumi-paliek-speka.a363101/ |website=[[Lsm.lv]]}}</ref> ** [[29. augusts]] — notika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020|title=Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020|website=www.cvk.lv|access-date=2020-02-18|language=lv|archive-date=2020-02-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200218205742/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-izsludina-rigas-domes-velesanas-29-augusta.a366304/|title=CVK izsludina Rīgas domes vēlēšanas 29. augustā|website=www.lsm.lv|access-date=2020-07-07|language=lv}}</ref> ** {{dat||10|2|N}} — darbu sāka jaunais [[Rīgas dome]]s sastāvs, par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Mārtiņš Staķis]]. ** {{dat||11|17|N}} — uzsākta ''[[Rail Baltica]]'' Rīgas centrālā mezgla būvniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/novembri-saks-rail-baltica-rigas-centrala-mezgla-buvniecibu.a378475/|title=Novembrī sāks «Rail Baltica» Rīgas centrālā mezgla būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|language=lv}}</ref> === 2021—2030 === * [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]]: ** [[21. maijs]] — [[6. jūnijs]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]]. Par čempioniem kļuva [[Kanādas hokeja izlase]]. ** [[30. jūnijs]] — sāka ''[[Rail Baltica]]'' dzelzceļa stacijas būvniecību pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]]. * [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[25. augusts]] — demontēts [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] obelisks. * [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[19. decembris]] — [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] atklāta [[Komandu sporta spēļu halle]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rīgas vēsture|*]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] bz08rzslqgq57cj6zbzxkqp1o3w9h3s 2014. gada Giro d'Italia 0 247111 4523479 4293744 2026-09-17T05:28:28Z Kikos 3705 /* Distance un posmi */ 4523479 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Giro d'Italia}} {{Infobox cycling race report | name = 2014. gada Giro d'Italia | series = [[2014. gada UCI World Tour]] | race_no = 16 | season_no = 30 | image = | image_caption = | image_alt = | image_size = | date = {{dat|2014|5|9|N}}–{{dat|2014|6|1|N}} | stages = 21 | distance = 3445,5 | unit = km | time = | speed = | first = [[Nairo Kintana]] | first_nat = COL | first_team = {{ct|MOV|2014}} | first_color = pink | second = [[Rigoverto Urans]] | second_nat = COL | second_team = {{ct|OPQ|2014}} | third = [[Fabio Aru]] | third_nat = ITA | third_team = {{ct|AST|2014}} | points = [[Nāsers Buanī]] | points_nat = FRA | points_team = {{ct|FDJ|2014}} | points_color = red | mountains = [[Hulians Arredondo]] | mountains_nat = COL | mountains_team = {{ct|TFR|2014}} | mountains_color = blue | youth = [[Nairo Kintana]] | youth_nat = COL | youth_team = {{ct|MOV|2014}} | youth_color = white | team = {{ct|ALM|2014}} | teampoints = {{ct|OPQ|2014}} | previous = [[2013. gada Giro d'Italia|2013]] | next = [[2015. gada Giro d'Italia|2015]] }} '''2014. gada ''[[Giro d'Italia]]''''' bija 97. reize, kad notika šīs sacensības. Tās sākās 9. maijā [[Belfāsta|Belfāstā]] un noslēdzās 1. jūnijā [[Trieste|Triestē]]. Sacensību distance šķērsoja gan [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]], gan [[Īrija|Īriju]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/latest/537019/giro-d-italia-2014-belfast-start-confirmed.html |title=Giro d'Italia 2014: Belfast start confirmed |publisher=Cycling Weekly |date=2013-02-21 |accessdate=2013-05-16}}</ref> Neierasti, ka bija paredzētas trīs atpūtas dienas divu vietā un sacensības sākās piektdienā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/ucis-professional-cycling-council-proposes-reforms |title=UCI's Professional Cycling Council Proposes Reforms |publisher=Cyclingnews.com |date= |accessdate=2013-09-24}}</ref> Sacensību kopvērtējumā uzvarēja ''{{ct|MOV|2014}}'' pārstāvis [[Nairo Kintana]]. == Komandas == Visas 18 ''[[UCI ProTeam]]'' komandas tika automātiski ielūgtas un tām bija obligāti jāpiedalās sacensībās. Kā 2013. gada Itālijas riteņbraukšanas kausa uzvarētāji 2013. gada oktobrī tika ielūgti ''{{ct|AND|2014}}''.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/androni-giocattoli-secures-2014-giro-ditalia-wild-card|title=Androni Giocattoli secures 2014 Giro d'Italia wild card|first=Stephen|last=Farrand|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|date=14 October 2013|accessdate=18 April 2014}}</ref> 2014. gada janvārī trīs pārējās vietas tika noteiktas ar [[sociālie mediji|sociālo mediju]] palīdzību no astoņu ''UCI Professional Continental'' komandu saraksta.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingweekly.co.uk/racing/giro-ditalia/giro-ditalia-asks-fans-to-vote-for-wildcard-teams-19280|first=Gregor|last=Brown|title=Giro d'Italia asks fans to vote for wildcard teams|work=[[Cycling Weekly]]|publisher=[[IPC Media]]|date=10 January 2014|accessdate=18 April 2014|archive-date={{dat|2014|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140418234002/http://www.cyclingweekly.co.uk/racing/giro-ditalia/giro-ditalia-asks-fans-to-vote-for-wildcard-teams-19280}}</ref> Šīs vietas vēlāk tika piešķirtas ''{{ct|CSF|2014}}'', ''{{ct|COL|2014}}'' un ''{{ct|NRI|2014b}}'' komandām.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/bardiani-csf-colombia-and-yellowfluo-handed-giro-ditalia-wildcard-invitations|title=Bardiani-CSF, Colombia and YellowFluo handed Giro d'Italia wildcard invitations|first=Barry|last=Ryan|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|date=16 January 2014|accessdate=18 April 2014}}</ref> 22 komandas, kuras piedalījās sacensībās bija: {| |- | style="vertical-align:top; width:25%;"| * {{ct|ALM|2014}} * {{ct|AND|2014}} * {{ct|AST|2014}} * {{ct|COG|2014}} * {{ct|BEL|2014}} * {{ct|BMC|2014}} * {{ct|CAN|2014}} * {{ct|COL|2014}} * {{ct|EUC|2014}} * {{ct|FDJ|2014}} * {{ct|GRS|2014}} | style="vertical-align:top; width:25%;"| * {{ct|GIA|2014}} * {{ct|KAT|2014}} * {{ct|LAM|2014}} * {{ct|LTB|2014}} * {{ct|MOV|2014}} * {{ct|NRI|2014b}} * {{ct|OPQ|2014}} * {{ct|OGE|2014}} * {{ct|SKY|2014}} * {{ct|SAX|2014}} * {{ct|TFR|2014}} |} == Pirmssacensību favorīti == Par kopvērtējuma uzvaras favorītiem tika uzskatīti [[Nairo Kintana]], [[Hoakims Rodrigess]], [[Keidels Evanss]], [[Rigoverto Urans]]. Citu favorītu vidū tika minēti [[Domeniko Pocovivo]], [[Mikēle Skarponi]], [[Denjels Mārtins]], [[Ivans Baso]], [[Rafals Majka]] un [[Pšemislavs Ņemecs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sport.sky.it/sport/ciclismo/2014/04/28/giro_d_italia_2014_meno_dieci.html |title=-10 al Giro: tanti pretendenti per il trono di Nibali |access-date={{dat|2014|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140502033422/http://sport.sky.it/sport/ciclismo/2014/04/28/giro_d_italia_2014_meno_dieci.html |archivedate={{dat|2014|05|02||bez}} }}</ref><ref>[http://www.biciciclismo.com/cas/site/noticias-ficha.asp?id=71079 El Giro de Italia anuncia la lista completa de inscritos]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.williamhill.com/whsportsbook/en-gb/sports/cycling/event/OB_EV5734042 |title=Giro d'Italia - Outright - All Markets |access-date={{dat|2014|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140502033234/http://sports.williamhill.com/whsportsbook/en-gb/sports/cycling/event/OB_EV5734042 |archivedate={{dat|2014|05|02||bez}} }}</ref> == Distance un posmi == Sacensību posmi ir kategorizēti piecās kategorijās ar nosaukumiem no A līdz E.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.gazzetta.it/Giroditalia/2014/download/Regolamento_ita.pdf|title=Il Regolamento|language=Italian|date=2014|accessdate=11 May 2014|publisher=RCS Sport}}</ref> Posma kategorija nosaka iegūstamo punktu skaitu [[punktu ieskaite Giro d'Italia|punktu ieskaitē]] un maksimālo pieļaujamo laiku, kādā riteņbraucējiem ir jāpabeidz posms. A kategoriju piešķir līdzenumu posmiem, bet D augstāko kalnu posmiem. E kategorija tiek piešķirta individuālā starta posmiem. {| class="wikitable" |+Posmu saraksts |- ! Posms ! Datums ! Maršruts ! Garums !colspan="2"| Veids ! Uzvarētājs |- !style="text-align:center"|1 |align=right|9. maijs | {{flaga|NIR}} [[Belfāsta]] — {{flaga|NIR}} [[Belfāsta]] | style="text-align:center;"| 21.7 km | [[Attēls:History.gif|20px|link=]] | E ([[Komandu brauciens ar atsevišķu startu|Komandu brauciens]]) | {{flaga|AUS}} ''{{ct|OGE|2014}}'' |- !style="text-align:center"|2 |align=right|10. maijs | {{flaga|NIR}} [[Belfāsta]] — {{flaga|NIR}} [[Belfāsta]] | style="text-align:center;"| 218 km | [[Attēls:Plainstage.svg|22px|alt=|link=]] | A (Ļoti līdzens posms) | {{flaga|GER}} [[Marsels Kitels]] |- !style="text-align:center"|3 |align=right|11. maijs | {{flaga|NIR}} [[Ārmā]] — {{flaga|IRE}} [[Dublina]] | style="text-align:center;"| 187 km | [[Attēls:Plainstage.svg|22px|alt=|link=]] | A (Ļoti līdzens posms) | {{flaga|GER}} [[Marsels Kitels]] |- | | 12. maijs | Atpūtas diena | colspan="4" | |- !style="text-align:center"|4 |align=right|13. maijs | [[Džovinaco]] — [[Bari]] | style="text-align:center;"| 121 km | [[Attēls:Plainstage.svg|22px|alt=|link=]] | A (Ļoti līdzens posms) | {{flaga|FRA}} [[Nāsers Buanī]] |- !style="text-align:center"|5 |align=right|14. maijs | [[Taranto]] — [[Vidžano]] | style="text-align:center;"| 200 km | [[Attēls:Mediummountainstage.svg|22px|alt=|link=]] | C (Vidēju kalnu posms) | {{flaga|ITA}} [[Djego Ulisi]] |- !style="text-align:center"|6 |align=right|15. maijs | [[Sasano]] — [[Montekasīno]] | style="text-align:center;"| 247 km | [[Attēls:Mediummountainstage.svg|22px|alt=|link=]] | C (Vidēju kalnu posms) | {{flaga|AUS}} [[Maikls Metjūss]] |- !style="text-align:center"|7 |align=right|16. maijs | [[Frozinone]] — [[Folinjo]] | style="text-align:center;"| 214 km | [[Attēls:Plainstage.svg|22px|alt=|link=]] | B (Līdzens posms) | {{flaga|FRA}} [[Nāsers Buanī]] |- !style="text-align:center"|8 |align=right|17. maijs | [[Folinjo]] — [[Montekopiolo]] | style="text-align:center;"| 174 km | [[Attēls:Mountainstage.svg|22px|alt=|link=]] | D (Kalnu posms) | {{flaga|ITA}} [[Djego Ulisi]] |- !style="text-align:center"|9 |align=right|18. maijs | [[Lugo (Itālija)|Lugo]] — [[Sestola]] | style="text-align:center;"| 174 km | [[Attēls:Mediummountainstage.svg|22px|alt=|link=]] | C (Vidēju kalnu posms) | {{flaga|NED}} [[Pīters Vēnings]] |- | | 19. maijs | Atpūtas diena | colspan="4" | |- !style="text-align:center"|10 |align=right|20. maijs | [[Modēna]] — [[Salsomadžore]] | style="text-align:center;"| 184 km | [[Attēls:Plainstage.svg|22px|alt=|link=]] | A (Ļoti līdzens posms) | {{flaga|FRA}} [[Nāsers Buanī]] |- !style="text-align:center"|11 |align=right|21. maijs | [[Kollekjo]] — [[Savona]] | style="text-align:center;"| 249 km | [[Attēls:Mediummountainstage.svg|22px|alt=|link=]] | C (Vidēju kalnu posms) | {{flaga|AUS}} [[Maikls Rodžerss]] |- !style="text-align:center"|12 |align=right|22. maijs | [[Barbaresko]] — [[Barolo]] | style="text-align:center;" | 46.4 km | [[Attēls:History.gif|20px|link=]] | E ([[Individuālais brauciens ar atsevišķu startu|Individuālais brauciens]]) | {{flaga|COL}} [[Rigoverto Urans]] |- !style="text-align:center"|13 |align=right|23. maijs | [[Fosano]] — [[Rivarolo Kanaveze]] | style="text-align:center;" | 158 km | [[Attēls:Plainstage.svg|22px|alt=|link=]] | A (Ļoti līdzens posms) | {{flaga|ITA}} [[Marko Kanola]] |- !style="text-align:center"|14 |align=right|24. maijs | [[Aljē (Itālija)|Aljē]] — [[Oropa]] | style="text-align:center;" | 162 km | [[Attēls:Mountainstage.svg|22px]] | D (Kalnu posms) | {{flaga|ITA}} [[Enriko Bataljins]] |- !style="text-align:center"|15 |align=right|25. maijs | [[Valdengo]] — [[Montekampione]] | style="text-align:center;" | 217 km | [[Attēls:Mountainstage.svg|22px]] | D (Kalnu posms) | {{flaga|ITA}} [[Fabio Aru]] |- | | 26. maijs | Atpūtas diena | colspan="4" | |- !style="text-align:center"|16 |align=right|27. maijs | [[Ponte di Lenjo]] — Val Martello ([[Martelltala]]) | style="text-align:center;" | 139 km | [[Attēls:Mountainstage.svg|22px]] | D (Kalnu posms) | {{flaga|COL}} [[Nairo Kintana]] |- !style="text-align:center"|17 |align=right|28. maijs | [[Sarnoniko]] — [[Vitorio Veneto]] | style="text-align:center;" | 204 km | [[Attēls:Plainstage.svg|22px|alt=|link=]] | B (Līdzens posms) | {{flaga|ITA}} [[Stefāno Piraci]] |- !style="text-align:center"|18 |align=right|29. maijs | [[Belluno]] — Rif. Panarota ([[Valsugana]]) | style="text-align:center;" | 171 km | [[Attēls:Mountainstage.svg|22px]] | D (Kalnu posms) | {{flaga|COL}} [[Hulians Arredondo]] |- !style="text-align:center"|19 |align=right|30. maijs | [[Basano del Grapa]] — Čima Grapa ([[Krespano del Grapa]]) | style="text-align:center;" | 26.8 km | [[Attēls:History.gif|20px|link=]] | E ([[Individuālais brauciens ar atsevišķu startu|Individuālais brauciens]]) | {{flaga|COL}} [[Nairo Kintana]] |- !style="text-align:center"|20 |align=right|31. maijs | [[Maniago]] — [[Dzonkolans]] | style="text-align:center;"| 167 km | [[Attēls:Mountainstage.svg|22px]] | D (Kalnu posms) | {{flaga|AUS}} [[Maikls Rodžerss]] |- !style="text-align:center"|21 |align=right|1. jūnijs | [[Džemona del Friuli]] — [[Trieste]] | style="text-align:center;"| 169 km | [[Attēls:Plainstage.svg|22px|alt=|link=]] | A (Ļoti līdzens posms) | {{flaga|SVN}} [[Luka Mezgecs]] |} == Klasifikāciju līderi == {| class="wikitable" style="text-align: center; font-size:smaller;" |- style="background:#efefef;" ! style="width:1%;"| Posms ! style="width:14%;"| Uzvarētājs ! style="background:#efefef; width:14%;"|[[Kopvērtējums Giro d'Italia|Kopvērtējums]]<br />[[Attēls:Jersey pink.svg|25px|link=|alt=]] ! style="background:#efefef; width:14%;"|[[punktu ieskaite Giro d'Italia|Punktu ieskaite]]<br />[[Attēls:Jersey red.svg|25px|link=|alt=]] ! style="background:#efefef; width:14%;"|[[Kalnu ieskaite Giro d'Italia|Kalnu ieskaite]]<br />[[Attēls:Jersey blue.svg|25px|link=|alt=]] ! style="background:#efefef; width:14%;"|[[Jauno braucēju ieskaite Giro d'Italia|Jauno braucēju ieskaite]]<br />[[Attēls:Jersey white.svg|25px|link=|alt=]] ! style="background:#efefef; width:14%;"|''Trofeo Fast Team''<ref>Tiek ņemts vērā trīs labāko sportistu uzrādītais laiks kopvērtējuma klasifikācijā</ref> ! style="background:#efefef; width:14%;"|''Trofeo Super Team''<ref>Katrā posmā tiek piešķirti punkti 20 pirmajiem finišētājiem. Par pirmo vietu 20 punkti, par 20. vietu viens punkts.</ref> |- ! 1 | ''{{ct|OGE|2014}}'' |style="background:pink;" | [[Sveins Tafts]] |style="background:salmon" | ''nepiešķīra'' |style="background:lightblue;" | ''nepiešķīra'' |style="background:white;" | [[Lūks Darbridžs]] |style="background:lightyellow;" rowspan="4" | ''{{ct|OGE|2014}}'' |style="background:navajowhite;" rowspan="2" | ''{{ct|OGE|2014}}'' |- ! 2 | [[Marsels Kitels]] |style="background:pink;" rowspan="6" | [[Maikls Metjūss]] |style="background:salmon" rowspan="2" | [[Marsels Kitels]] |style="background:lightblue;" rowspan="4" | [[Mārtens Tjalingī]] |style="background:white;" rowspan="6" | [[Maikls Metjūss]] |- ! 3 | [[Marsels Kitels]] |style="background:navajowhite;" | ''{{ct|SKY|2014}}'' |- ! 4 | [[Nāsers Buanī]] |style="background:salmon" | [[Nāsers Buanī]] |style="background:navajowhite;" rowspan="4" | ''{{ct|GIA|2014}}'' |- ! 5 | [[Djego Ulisi]] |style="background:salmon" rowspan="2" | [[Elia Vivjāni]] |style="background:lightyellow;" | ''{{ct|AST|2014}}'' |- ! 6 | [[Maikls Metjūss]] |style="background:lightblue;" rowspan="2" | [[Maikls Metjūss]] |style="background:lightyellow;" rowspan="3" | ''{{ct|BMC|2014}}'' |- ! 7 | [[Nāsers Buanī]] |style="background:salmon" rowspan="15" | [[Nāsers Buanī]] |- ! 8 | [[Djego Ulisi]] |style="background:pink;" rowspan="4" | [[Keidels Evanss]] |style="background:lightblue;" rowspan="14" | [[Hulians Arredondo]] |style="background:white;" rowspan="8" | [[Rafals Majka]] |style="background:navajowhite;" | ''{{ct|TFR|2014}}'' |- ! 9 | [[Pīters Vēnings]] |style="background:lightyellow;" rowspan="7" | ''{{ct|OPQ|2014}}'' |style="background:navajowhite;" rowspan="8" | ''{{ct|LAM|2014}}'' |- ! 10 | [[Nāsers Buanī]] |- ! 11 | [[Maikls Rodžerss]] |- ! 12 | [[Rigoverto Urans]] |style="background:pink;" rowspan="4" | [[Rigoverto Urans]] |- ! 13 | [[Marko Kanola]] |- ! 14 | [[Enriko Bataljins]] |- ! 15 | [[Fabio Aru]] |- ! 16 | [[Nairo Kintana]] |style="background:pink;" rowspan="6" | [[Nairo Kintana]] |style="background:white;" rowspan="6" | [[Nairo Kintana]] |style="background:lightyellow;" rowspan="6" | ''{{ct|ALM|2014}}'' |- ! 17 | [[Stefāno Piraci]] |style="background:navajowhite;" rowspan="5" | ''{{ct|OPQ|2014}}'' |- ! 18 | [[Hulians Arredondo]] |- ! 19 | [[Nairo Kintana]] |- ! 20 | [[Maikls Rodžerss]] |- ! 21 | [[Luka Mezgecs]] |- ! colspan=2| '''Finišā''' ! style="background:pink;"| [[Nairo Kintana]] ! style="background:red;"| [[Nāsers Buanī]] ! style="background:blue;"| [[Hulians Arredondo]] ! style="background:offwhite;"| [[Nairo Kintana]] ! style="background:yellow;"| ''{{ct|ALM|2014}}'' ! style="background:orange;"| ''{{ct|OPQ|2014}}'' |} == Rezultāti == {| class="wikitable" |- !colspan=4| Apzīmējumi |- | &nbsp;&nbsp;[[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekliņš]]&nbsp;&nbsp; | Apzīmē [[Kopvērtējums Giro d'Italia|Kopvērtējuma uzvarētāju]] | &nbsp;&nbsp;[[Attēls:Jersey blue.svg|20px|link=Kalnu klasifikācija Giro d'Italia|alt=Zaļais krekliņš]]&nbsp;&nbsp; | Apzīmē [[Kalnu ieskaite Giro d'Italia|Kalnu ieskaites]] uzvarētāju |- | &nbsp;&nbsp;[[Attēls:Jersey red.svg|20px|link=Punktu klasifikācija Giro d'Italia|alt=Sarkanais krekliņš]]&nbsp;&nbsp; | Apzīmē [[punktu ieskaite Giro d'Italia|Punktu ieskaites]] uzvarētāju | &nbsp;&nbsp;[[Attēls:Jersey white.svg|20px|link=Jauno braucēju ieskaite Giro d'Italia|alt=Baltais krekliņš]]&nbsp;&nbsp; | Apzīmē [[Jauno braucēju ieskaite Giro d'Italia|Jauno braucēju ieskaites]] uzvarētāju |} {{col-begin}} {{col-2}} {{columns-start}} === Kopvērtējums === {| class="wikitable" |- ! !Braucējs !Komanda !Laiks |- | 1 | {{flagathlete|[[Nairo Kintana]]|COL}} [[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekliņš]][[Attēls:Jersey white.svg|20px|link=Jauno braucēju ieskaite Giro d'Italia|alt=Baltais krekliņš]] | {{ct|MOV|2014}} | align="right"| {{nowrap|88h 14' 32"}} |- | 2 | {{flagathlete|[[Rigoverto Urans]]|COL}} | {{ct|OPQ|2014}} | align="right"| + 2' 58" |- | 3 | {{flagathlete|[[Fabio Aru]]|ITA}} | {{ct|AST|2014}} | align="right"| + 4' 04" |- | 4 | {{flagathlete|[[Pjērs Rolāns]]|FRA}} | {{ct|EUC|2014}} | align="right"| + 5' 46" |- | 5 | {{flagathlete|[[Domeniko Pocovivo]]|ITA}} | {{ct|ALM|2014}} | align="right"| + 6' 32" |- | 6 | {{flagathlete|[[Rafals Majka]]|POL}} | {{ct|SAX|2014}} | align="right"| + 7' 04" |- | 7 | {{flagathlete|[[Vilko Keldermans]]|NED}} | {{ct|BEL|2014}} | align="right"| + 11' 00" |- | 8 | {{flagathlete|[[Keidels Evanss]]|AUS}} | {{ct|BMC|2014}} | align="right"| + 11' 51" |- | 9 | {{flagathlete|[[Raiders Hešedāls]]|CAN}} | {{ct|GRS|2014}} | align="right"| + 13' 35" |- | 10 | {{flagathlete|[[Roberts Kišerlovskis]]|CRO}} | {{ct|TFR|2014}} | align="right"| + 15' 49" |} {{column}} === Punktu klasifikācija === {| class="wikitable" |- ! !Braucējs !Komanda !Punkti |- | 1 | {{flagathlete|[[Nāsers Buanī]]|FRA}} [[Attēls:Jersey red.svg|20px|link=Punktu klasifikācija Giro d'Italia|alt=Sarkanais krekliņš]] | {{ct|FDJ|2014}} | align=right| 291 |- | 2 | {{flagathlete|[[Džakomo Nicolo]]|ITA}} | {{ct|TFR|2014}} | align=right| 265 |- | 3 | {{flagathlete|[[Roberto Ferrāri]]|ITA}} | {{ct|LAM|2014}} | align=right| 186 |- | 4 | {{flagathlete|[[Elia Vivjāni]]|ITA}} | {{ct|CAN|2014}} | align=right| 174 |- | 5 | {{flagathlete|[[Bens Svifts]]|GBR}} | {{ct|SKY|2014}} | align=right| 135 |- | 6 | {{flagathlete|[[Luka Mezgecs]]|SVN}} | {{ct|GIA|2014}} | align=right| 128 |- | 7 | {{flagathlete|[[Enriko Bataljins]]|ITA}} | {{ct|CSF|2014}} | align=right| 108 |- | 8 | {{flagathlete|[[Tailers Farrārs]]|USA}} | {{ct|GRS|2014}} | align=right| 103 |- | 9 | {{flagathlete|[[Keidels Evanss]]|AUS}} | {{ct|BMC|2014}} | align=right| 96 |- | 10 | {{flagathlete|[[Tims Vellenss]]|BEL}} | {{ct|LTB|2014}} | align=right| 94 |} {{columns-end}} {{columns-start}} === Kalnu karaļa klasifikācija === {| class="wikitable" |- ! !Braucējs !Komanda !Punkti |- | 1 | {{flagathlete|[[Hulians Arredondo]]|COL}} [[Attēls:Jersey blue.svg|20px|link=Kalnu klasifikācija Giro d'Italia|alt=Zilais krekliņš]] | {{ct|TFR|2014}} | align=right| 173 |- | 2 | {{flagathlete|[[Dario Kataldo]]|ITA}} | {{ct|SKY|2014}} | align=right| 132 |- | 3 | {{flagathlete|[[Nairo Kintana]]|COL}} [[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekliņš]][[Attēls:Jersey white.svg|20px|link=Jauno braucēju ieskaite Giro d'Italia|alt=Baltais krekliņš]] | {{ct|MOV|2014}} | align=right| 88 |- | 4 | {{flagathlete|[[Tims Vellenss]]|BEL}} | {{ct|LTB|2014}} | align=right| 79 |- | 5 | {{flagathlete|[[Robinsons Čalapuds]]|COL}} | {{ct|COL|2014}} | align=right| 73 |- | 6 | {{flagathlete|[[Honatans Monsalve]]|VEN}} | {{ct|NRI|2014b}} | align=right| 68 |- | 7 | {{flagathlete|[[Fabio Aru]]|ITA}} | {{ct|AST|2014}} | align=right| 57 |- | 8 | {{flagathlete|[[Pjērs Rolāns]]|FRA}} | {{ct|EUC|2014}} | align=right| 46 |- | 9 | {{flagathlete|[[Harlinsons Pantano]]|COL}} | {{ct|COL|2014}} | align=right| 43 |- | 10 | {{flagathlete|[[Franko Pellicoti]]|ITA}} | {{ct|AND|2014}} | align=right| 42 |} {{column}} === Jauno braucēju ieskaite === {| class="wikitable" |- ! !Braucējs !Komanda !Laiks |- | 1 | {{flagathlete|[[Nairo Kintana]]|COL}} [[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekliņš]][[Attēls:Jersey white.svg|20px|link=Jauno braucēju ieskaite Giro d'Italia|alt=Baltais krekliņš]] | {{ct|MOV|2014}} |align=right| {{nowrap|88h 14' 32"}} |- | 2 | {{flagathlete|[[Fabio Aru]]|ITA}} | {{ct|AST|2014}} |align=right| + 4' 04" |- | 3 | {{flagathlete|[[Rafals Majka]]|POL}} | {{ct|SAX|2014}} |align=right| + 7' 04" |- | 4 | {{flagathlete|[[Vilko Keldermans]]|NED}} | {{ct|BEL|2014}} |align=right| + 11' 00" |- | 5 | {{flagathlete|[[Sebastians Enao]]|COL}} | {{ct|SKY|2014}} |align=right| + 56' 24" |- | 6 | {{flagathlete|[[Georgs Preidlers]]|AUT}} | {{ct|GIA|2014}} |align=right| + 1h 05' 03" |- | 7 | {{flagathlete|[[Mikels Landa]]|ESP}} | {{ct|AST|2014}} |align=right| + 1h 23' 06" |- | 8 | {{flagathlete|[[Marks Goss]]|NED}} | {{ct|BEL|2014}} |align=right| + 1h 30' 43" |- | 9 | {{flagathlete|[[Jans Polancs]]|SLO}} | {{ct|LAM|2014}} |align=right| + 1h 45' 31" |- | 10 | {{flagathlete|[[Pāvels Poljanskis]]|POL}} | {{ct|SAX|2014}} |align=right| + 2h 04' 29" |} {{columns-end}} {{columns-start}} ===Trofeo Fast Team=== {| class="wikitable" |- ! !Komanda !Laiks |- | 1 | {{ct|ALM|2014}} |align=right| {{nowrap|264h 30' 55"}} |- | 2 | {{ct|OPQ|2014}} |align=right| + 19' 32" |- | 3 | {{ct|SAX|2014}} |align=right| + 27' 12" |- | 4 | {{ct|BMC|2014}} |align=right| + 1h 08' 24" |- | 5 | {{ct|MOV|2014}} |align=right| + 1h 13' 52" |- | 6 | {{ct|AST|2014}} |align=right| + 1h 26' 51" |- | 7 | {{ct|SKY|2014}} |align=right| + 1h 28' 05" |- | 8 | {{ct|LAM|2014}} |align=right| + 1h 47' 02" |- | 9 | {{ct|EUC|2014}} |align=right| + 2h 04' 31" |- | 10 | {{ct|TFR|2014}} |align=right| + 2h 14' 58" |} {{column}} ===Trofeo Super Team=== {| class="wikitable" |- ! !Komanda !Punkti |- | 1 | {{ct|OPQ|2014}} |align=right| 327 |- | 2 | {{ct|CSF|2014}} |align=right| 303 |- | 3 | {{ct|TFR|2014}} |align=right| 294 |- | 4 | {{ct|SKY|2014}} |align=right| 294 |- | 5 | {{ct|ALM|2014}} |align=right| 285 |- | 6 | {{ct|LAM|2014}} |align=right| 280 |- | 7 | {{ct|GIA|2014}} |align=right| 278 |- | 8 | {{ct|SAX|2014}} |align=right| 262 |- | 9 | {{ct|AND|2014}} |align=right| 224 |- | 10 | {{ct|BMC|2014}} |align=right| 211 |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *{{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{en}} {{Giro d'Italia}} [[Kategorija:Giro d'Italia]] [[Kategorija:2014. gads sportā]] jke6x3wokivsky76aq7e11og71xcjkb Zobu puve 0 248629 4523312 4484984 2026-09-16T17:51:59Z Votre Provocateur 111653 4523312 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Toothdecay.png|thumb|150px|Zobs, ko ilgstoši skārusi zobu puve]] '''Zobu puve'''<ref name="Uztura mācība">{{Grāmatas atsauce |title= Uztura mācība |author1=Zigurds Zariņš |author2=Lolita Neimane |author3=Edgars Bodnieks |edition=6. pārstrādātais un papildinātais |year=2015 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |location=[[Rīga]] |page=158.—159 |isbn=978-9984-45-932-5}}</ref> jeb '''kariess''' (no {{val|la|caries}} — ‘puve’) ir [[zobi|zobu]] (visbiežāk [[dzeroklis|dzerokļu]] kožamvirsmu, 2 blakuszobu saskarvirsmu, zobu kakliņu apvidu un zobu bedrīšu daļu) cieto [[audi|audu]] ([[Zobu emalja|emaljas]] un [[dentīns|dentīna]]) pakāpeniska noārdīšanās<ref name="PME">{{Grāmatas atsauce |author=|authorlink=|title=Populārā medicīnas enciklopēdija. Anatolijs Bļugers (atbildīgais redaktors)|url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=kariess-zobu |accessdate=2016. gada 24. decembrī |year=1984 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |isbn=}}</ref>, kas notiek zobu puves baktēriju (''[[Streptococcus mutans]]''<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/calis/enciklopedija/noderigi-fakti-kas-jazina-par-zobu-kariesu.d?id=44403937 |title=Noderīgi fakti, kas jāzina par zobu kariesu |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date={{dat|2014|4|24}} |accessdate={{dat|2014|12|24||bez}}}}</ref>) izdalītajiem [[fermenti]]em pastiprināti [[rūgšana|pārraudzējot]] [[organiskās skābes|organiskajās skābēs]] ([[etiķskābe|etiķskābē]], [[pienskābe|pienskābē]] un [[propionskābe|propionskābē]]) uz zobu virsmas esošos [[ogļhidrāti|ogļhidrātus]] ([[saharoze|saharozi]], [[glikoze|glikozi]], [[fruktoze|fruktozi]], [[laktoze|laktozi]], [[maltoze|maltozi]]), kā arī uz zobiem nokļūstot no [[kuņģis|kuņģa]] atvemtajai [[sālsskābe]]i vai ēsto [[augļi|augļu]] un [[ogas|ogu]] un dzerto [[sula|sulu]] organiskajām skābēm, tostarp [[citronskābe]]i un [[ābolskābe]]i, šķīdinot zobu [[minerālvielas]].<ref name="Uztura mācība"/> Atkarībā no zobu bojājumu pakāpes, zobu iepriekšējās formas, darbības un [[estētika]]s atjaunošanai izmanto dažādas ārstniecības metodes, tomēr nav zināma metode, kā [[reģenerācija|reģenerēt]] lielu daļu zobu struktūras. Lai izvairītos no zobu puves, zobārstniecības organizācijas atbalsta profilaktiskus pasākumus, piemēram, regulāru [[mutes dobums|mutes dobuma]] higiēnu un [[uzturs|uztura]] maiņu. Mūsdienās zobu puve ir pasaulē izplatītākā infekcijas saslimšana.<ref name="Delfi"/> Visā pasaulē apmēram 2,43 miljardiem cilvēku (36% cilvēku) pastāvīgajos zobos ir bijis kariess.<ref name=Lancet2012Epi>{{cite journal|last=Vos|first=T|title=Years lived with disability (YLDs) for 1160 sequelae of 289 diseases and injuries 1990-2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_december-15-2012-january-4-2013_380_9859/page/2163|journal=Lancet|date=Dec 15, 2012|volume=380|issue=9859|pages=2163–96|pmid=23245607|doi=10.1016/S0140-6736(12)61729-2}}</ref> Bērniem [[piena zobi|piena zobos]] puve ir bijusi 620 miljoniem cilvēku (9% cilvēku).<ref name=Lancet2012Epi/> == Veidi == Zobu puvi var klasificēt pēc bojājuma atrašanās vietas, dziļuma, aktivitātes un tā, vai bojājums izveidojies pirmreizēji vai pie jau esošas restaurācijas. Pēc anatomiskās lokalizācijas parasti izšķir bedrīšu un fisūru, gludo virsmu un zoba saknes kariesu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/professional/dental-disorders/common-dental-disorders/caries|title=Caries|publisher=MSD Manual Professional Edition|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> {| class="wikitable" |+Zobu puves galvenie veidi pēc atrašanās vietas !Veids !Attēls !Atrašanās vieta !Raksturojums |- |'''Bedrīšu un fisūru zobu puve''' | rowspan="3" |[[Attēls:Dentalcaries.svg|160x160px|Zobu puves veidi]] |[[Dzeroklis|Dzerokļu]] un priekšdzerokļu košļājamās virsmas bedrītēs un fisūrās |Veidojas šaurās anatomiskās rievās un bedrītēs, kurās var uzkrāties [[zobu aplikums]]. Šīs vietas var būt grūti iztīrāmas ar zobu suku, tādēļ tās ir īpaši uzņēmīgas pret kariesa attīstību.<ref name="MSD">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/cavities|title=Cavities (Dental Caries)|publisher=MSD Manual Consumer Version|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> |- |'''Gludo virsmu zobu puve''' |Uz zobu gludajām virsmām, tostarp starp blakus esošiem zobiem |Parasti attīstās salīdzinoši lēni. Sākotnējā stadijā bojājums var izpausties kā balts plankums, kas liecina par [[Zobu emalja|emaljas]] demineralizāciju.<ref name="MSD" /> |- |'''Saknes zobu puve''' |Uz atsegtas [[Zoba sakne|zoba saknes]] virsmas |Veidojas vietās, kur [[Smagana|smaganas]] atkāpušās un atsegta zoba saknes virsma. Tā biežāk sastopama cilvēkiem ar smaganu recesiju un samazinātu siekalu izdalīšanos. Saknes virsmas bojājums var progresēt salīdzinoši ātri, jo saknes audi ir mazāk izturīgi pret skābju iedarbību nekā emalja.<ref name="MSD" /> |} === Pēc bojājuma dziļuma === Mūsdienu zobārstniecībā kariesa bojājuma smaguma novērtēšanai izmanto vairākas klasifikācijas sistēmas. Viena no starptautiski izmantotajām ir '''Starptautiskā kariesa noteikšanas un novērtēšanas sistēma''' ({{val|en|International Caries Detection and Assessment System}}, '''ICDAS'''). Tā ļauj novērtēt bojājumus no klīniski veselas zoba virsmas līdz plašam kavitētam bojājumam ar redzamu dentīnu.<ref name="ICDAS">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK597361/|title=Dental Caries Classification Systems|publisher=National Center for Biotechnology Information|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> {| class="wikitable" |+Kariesa bojājuma pakāpes pēc ICDAS !ICDAS kods !Stadija !Raksturojums |- |'''0''' |Vesela virsma |Nav klīniski konstatējamu kariesa pazīmju.<ref name="ICDAS" /> |- |'''1''' |Pirmās vizuālās izmaiņas emaljā |Pēc zoba virsmas nožāvēšanas kļūst redzama kariesam raksturīga balta vai brūna emaljas krāsas maiņa.<ref name="ICDAS" /> |- |'''2''' |Izteiktas izmaiņas emaljā |Balts vai brūns kariesa bojājums ir skaidri saskatāms arī bez ilgstošas zoba virsmas žāvēšanas.<ref name="ICDAS" /> |- |'''3''' |Lokalizēts emaljas sabrukums |Izveidojies lokāls emaljas struktūras bojājums, taču dentīns vēl nav klīniski redzams.<ref name="ICDAS" /> |- |'''4''' |Dentīna ēna |Zem emaljas redzama tumša ēna, kas norāda uz kariesa procesa izplatīšanos [[Dentīns|dentīnā]].<ref name="ICDAS" /> |- |'''5''' |Izteikts dobums |Izveidojies skaidri redzams dobums, kurā ir atsegts dentīns.<ref name="ICDAS" /> |- |'''6''' |Plašs dobums |Plašs un dziļš kavitēts bojājums ar redzamu dentīnu, kas skar ievērojamu zoba virsmas daļu.<ref name="ICDAS" /> |} [[Attēls:202402_Dental_Caries.svg|thumb|500x500px|Zobu puves attīstība]] === Pēc rašanās veida === Pēc bojājuma rašanās apstākļiem izšķir '''primāro''' un '''sekundāro jeb recidivējošo zobu puvi'''. Primārs kariess rodas iepriekš nebojātā zoba virsmā, savukārt sekundārs jeb recidivējošs kariess veidojas pie esošas [[Zobu plomba|restaurācijas]] vai tās malām. ICDAS sistēmā kariesa bojājumi, kas saistīti ar restaurācijām vai silantiem, tiek vērtēti atsevišķi ({{val|en|Caries Associated with Restorations and Sealants}}, CARS).<ref name="ICDAS" /> {| class="wikitable" !Veids !Raksturojums |- |'''Primārā zobu puve''' |Kariesa bojājums veidojas uz iepriekš nebojātas un nerestaurētas zoba virsmas. |- |'''Sekundārā jeb recidivējošā zobu puve''' |Kariesa bojājums konstatējams pie iepriekš izveidotas plombas, kroņa vai citas restaurācijas malas. |} === Pēc aktivitātes === Kariesa bojājumu iespējams raksturot arī pēc tā aktivitātes. '''Aktīvs kariess''' ir bojājums, kurā demineralizācijas process turpinās, savukārt '''apturēts jeb neaktīvs kariess''' ir bojājums, kura progresēšana ir apstājusies. Bojājuma aktivitātes noteikšana ir nozīmīga ārstēšanas taktikas izvēlē, jo agrīnus nekavitētus bojājumus noteiktos gadījumos iespējams apturēt ar profilaktiskiem un remineralizējošiem pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC5030492/|title=International Caries Detection and Assessment System (ICDAS): A New Concept|publisher=PubMed Central|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Medicīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Zobu slimības]] jf6qvmp6hpbmj3xuvuwp7bps8ez74nq 4523313 4523312 2026-09-16T17:52:49Z Votre Provocateur 111653 4523313 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Toothdecay.png|thumb|150px|Zobs, ko ilgstoši skārusi zobu puve]] '''Zobu puve'''<ref name="Uztura mācība">{{Grāmatas atsauce |title= Uztura mācība |author1=Zigurds Zariņš |author2=Lolita Neimane |author3=Edgars Bodnieks |edition=6. pārstrādātais un papildinātais |year=2015 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |location=[[Rīga]] |page=158.—159 |isbn=978-9984-45-932-5}}</ref> jeb '''kariess''' (no {{val|la|caries}} — ‘puve’) ir [[zobi|zobu]] (visbiežāk [[dzeroklis|dzerokļu]] kožamvirsmu, 2 blakuszobu saskarvirsmu, zobu kakliņu apvidu un zobu bedrīšu daļu) cieto [[audi|audu]] ([[Zobu emalja|emaljas]] un [[dentīns|dentīna]]) pakāpeniska noārdīšanās<ref name="PME">{{Grāmatas atsauce |author=|authorlink=|title=Populārā medicīnas enciklopēdija. Anatolijs Bļugers (atbildīgais redaktors)|url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=kariess-zobu |accessdate=2016. gada 24. decembrī |year=1984 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |isbn=}}</ref>, kas notiek zobu puves baktēriju (''[[Streptococcus mutans]]''<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/calis/enciklopedija/noderigi-fakti-kas-jazina-par-zobu-kariesu.d?id=44403937 |title=Noderīgi fakti, kas jāzina par zobu kariesu |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date={{dat|2014|4|24}} |accessdate={{dat|2014|12|24||bez}}}}</ref>) izdalītajiem [[fermenti]]em pastiprināti [[rūgšana|pārraudzējot]] [[organiskās skābes|organiskajās skābēs]] ([[etiķskābe|etiķskābē]], [[pienskābe|pienskābē]] un [[propionskābe|propionskābē]]) uz zobu virsmas esošos [[ogļhidrāti|ogļhidrātus]] ([[saharoze|saharozi]], [[glikoze|glikozi]], [[fruktoze|fruktozi]], [[laktoze|laktozi]], [[maltoze|maltozi]]), kā arī uz zobiem nokļūstot no [[kuņģis|kuņģa]] atvemtajai [[sālsskābe]]i vai ēsto [[augļi|augļu]] un [[ogas|ogu]] un dzerto [[sula|sulu]] organiskajām skābēm, tostarp [[citronskābe]]i un [[ābolskābe]]i, šķīdinot zobu [[minerālvielas]].<ref name="Uztura mācība"/> Atkarībā no zobu bojājumu pakāpes, zobu iepriekšējās formas, darbības un [[estētika]]s atjaunošanai izmanto dažādas ārstniecības metodes, tomēr nav zināma metode, kā [[reģenerācija|reģenerēt]] lielu daļu zobu struktūras. Lai izvairītos no zobu puves, zobārstniecības organizācijas atbalsta profilaktiskus pasākumus, piemēram, regulāru [[mutes dobums|mutes dobuma]] higiēnu un [[uzturs|uztura]] maiņu. Mūsdienās zobu puve ir pasaulē izplatītākā infekcijas saslimšana.<ref name="Delfi"/> Visā pasaulē apmēram 2,43 miljardiem cilvēku (36% cilvēku) pastāvīgajos zobos ir bijis kariess.<ref name=Lancet2012Epi>{{cite journal|last=Vos|first=T|title=Years lived with disability (YLDs) for 1160 sequelae of 289 diseases and injuries 1990-2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_december-15-2012-january-4-2013_380_9859/page/2163|journal=Lancet|date=Dec 15, 2012|volume=380|issue=9859|pages=2163–96|pmid=23245607|doi=10.1016/S0140-6736(12)61729-2}}</ref> Bērniem [[piena zobi|piena zobos]] puve ir bijusi 620 miljoniem cilvēku (9% cilvēku).<ref name=Lancet2012Epi/> == Veidi == Zobu puvi var klasificēt pēc bojājuma atrašanās vietas, dziļuma, aktivitātes un tā, vai bojājums izveidojies pirmreizēji vai pie jau esošas restaurācijas. Pēc anatomiskās lokalizācijas parasti izšķir bedrīšu un fisūru, gludo virsmu un zoba saknes kariesu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/professional/dental-disorders/common-dental-disorders/caries|title=Caries|publisher=MSD Manual Professional Edition|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> {| class="wikitable" |+Zobu puves galvenie veidi pēc atrašanās vietas !Veids !Atrašanās vieta !Raksturojums |- |'''Bedrīšu un fisūru zobu puve''' |[[Dzeroklis|Dzerokļu]] un priekšdzerokļu košļājamās virsmas bedrītēs un fisūrās |Veidojas šaurās anatomiskās rievās un bedrītēs, kurās var uzkrāties [[zobu aplikums]]. Šīs vietas var būt grūti iztīrāmas ar zobu suku, tādēļ tās ir īpaši uzņēmīgas pret kariesa attīstību.<ref name="MSD">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/cavities|title=Cavities (Dental Caries)|publisher=MSD Manual Consumer Version|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> |- |'''Gludo virsmu zobu puve''' |Uz zobu gludajām virsmām, tostarp starp blakus esošiem zobiem |Parasti attīstās salīdzinoši lēni. Sākotnējā stadijā bojājums var izpausties kā balts plankums, kas liecina par [[Zobu emalja|emaljas]] demineralizāciju.<ref name="MSD" /> |- |'''Saknes zobu puve''' |Uz atsegtas [[Zoba sakne|zoba saknes]] virsmas |Veidojas vietās, kur [[Smagana|smaganas]] atkāpušās un atsegta zoba saknes virsma. Tā biežāk sastopama cilvēkiem ar smaganu recesiju un samazinātu siekalu izdalīšanos. Saknes virsmas bojājums var progresēt salīdzinoši ātri, jo saknes audi ir mazāk izturīgi pret skābju iedarbību nekā emalja.<ref name="MSD" /> |} === Pēc bojājuma dziļuma === Mūsdienu zobārstniecībā kariesa bojājuma smaguma novērtēšanai izmanto vairākas klasifikācijas sistēmas. Viena no starptautiski izmantotajām ir '''Starptautiskā kariesa noteikšanas un novērtēšanas sistēma''' ({{val|en|International Caries Detection and Assessment System}}, '''ICDAS'''). Tā ļauj novērtēt bojājumus no klīniski veselas zoba virsmas līdz plašam kavitētam bojājumam ar redzamu dentīnu.<ref name="ICDAS">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK597361/|title=Dental Caries Classification Systems|publisher=National Center for Biotechnology Information|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> {| class="wikitable" |+Kariesa bojājuma pakāpes pēc ICDAS !ICDAS kods !Stadija !Raksturojums |- |'''0''' |Vesela virsma |Nav klīniski konstatējamu kariesa pazīmju.<ref name="ICDAS" /> |- |'''1''' |Pirmās vizuālās izmaiņas emaljā |Pēc zoba virsmas nožāvēšanas kļūst redzama kariesam raksturīga balta vai brūna emaljas krāsas maiņa.<ref name="ICDAS" /> |- |'''2''' |Izteiktas izmaiņas emaljā |Balts vai brūns kariesa bojājums ir skaidri saskatāms arī bez ilgstošas zoba virsmas žāvēšanas.<ref name="ICDAS" /> |- |'''3''' |Lokalizēts emaljas sabrukums |Izveidojies lokāls emaljas struktūras bojājums, taču dentīns vēl nav klīniski redzams.<ref name="ICDAS" /> |- |'''4''' |Dentīna ēna |Zem emaljas redzama tumša ēna, kas norāda uz kariesa procesa izplatīšanos [[Dentīns|dentīnā]].<ref name="ICDAS" /> |- |'''5''' |Izteikts dobums |Izveidojies skaidri redzams dobums, kurā ir atsegts dentīns.<ref name="ICDAS" /> |- |'''6''' |Plašs dobums |Plašs un dziļš kavitēts bojājums ar redzamu dentīnu, kas skar ievērojamu zoba virsmas daļu.<ref name="ICDAS" /> |} [[Attēls:202402_Dental_Caries.svg|thumb|500x500px|Zobu puves attīstība]] === Pēc rašanās veida === Pēc bojājuma rašanās apstākļiem izšķir '''primāro''' un '''sekundāro jeb recidivējošo zobu puvi'''. Primārs kariess rodas iepriekš nebojātā zoba virsmā, savukārt sekundārs jeb recidivējošs kariess veidojas pie esošas [[Zobu plomba|restaurācijas]] vai tās malām. ICDAS sistēmā kariesa bojājumi, kas saistīti ar restaurācijām vai silantiem, tiek vērtēti atsevišķi ({{val|en|Caries Associated with Restorations and Sealants}}, CARS).<ref name="ICDAS" /> {| class="wikitable" !Veids !Raksturojums |- |'''Primārā zobu puve''' |Kariesa bojājums veidojas uz iepriekš nebojātas un nerestaurētas zoba virsmas. |- |'''Sekundārā jeb recidivējošā zobu puve''' |Kariesa bojājums konstatējams pie iepriekš izveidotas plombas, kroņa vai citas restaurācijas malas. |} === Pēc aktivitātes === Kariesa bojājumu iespējams raksturot arī pēc tā aktivitātes. '''Aktīvs kariess''' ir bojājums, kurā demineralizācijas process turpinās, savukārt '''apturēts jeb neaktīvs kariess''' ir bojājums, kura progresēšana ir apstājusies. Bojājuma aktivitātes noteikšana ir nozīmīga ārstēšanas taktikas izvēlē, jo agrīnus nekavitētus bojājumus noteiktos gadījumos iespējams apturēt ar profilaktiskiem un remineralizējošiem pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC5030492/|title=International Caries Detection and Assessment System (ICDAS): A New Concept|publisher=PubMed Central|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Medicīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Zobu slimības]] crcf9utb7ehth2biw7fumca09lnjror 4523314 4523313 2026-09-16T17:53:09Z Votre Provocateur 111653 4523314 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Toothdecay.png|thumb|150px|Zobs, ko ilgstoši skārusi zobu puve]] '''Zobu puve'''<ref name="Uztura mācība">{{Grāmatas atsauce |title= Uztura mācība |author1=Zigurds Zariņš |author2=Lolita Neimane |author3=Edgars Bodnieks |edition=6. pārstrādātais un papildinātais |year=2015 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |location=[[Rīga]] |page=158.—159 |isbn=978-9984-45-932-5}}</ref> jeb '''kariess''' (no {{val|la|caries}} — ‘puve’) ir [[zobi|zobu]] (visbiežāk [[dzeroklis|dzerokļu]] kožamvirsmu, 2 blakuszobu saskarvirsmu, zobu kakliņu apvidu un zobu bedrīšu daļu) cieto [[audi|audu]] ([[Zobu emalja|emaljas]] un [[dentīns|dentīna]]) pakāpeniska noārdīšanās<ref name="PME">{{Grāmatas atsauce |author=|authorlink=|title=Populārā medicīnas enciklopēdija. Anatolijs Bļugers (atbildīgais redaktors)|url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=kariess-zobu |accessdate=2016. gada 24. decembrī |year=1984 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |isbn=}}</ref>, kas notiek zobu puves baktēriju (''[[Streptococcus mutans]]''<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/calis/enciklopedija/noderigi-fakti-kas-jazina-par-zobu-kariesu.d?id=44403937 |title=Noderīgi fakti, kas jāzina par zobu kariesu |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date={{dat|2014|4|24}} |accessdate={{dat|2014|12|24||bez}}}}</ref>) izdalītajiem [[fermenti]]em pastiprināti [[rūgšana|pārraudzējot]] [[organiskās skābes|organiskajās skābēs]] ([[etiķskābe|etiķskābē]], [[pienskābe|pienskābē]] un [[propionskābe|propionskābē]]) uz zobu virsmas esošos [[ogļhidrāti|ogļhidrātus]] ([[saharoze|saharozi]], [[glikoze|glikozi]], [[fruktoze|fruktozi]], [[laktoze|laktozi]], [[maltoze|maltozi]]), kā arī uz zobiem nokļūstot no [[kuņģis|kuņģa]] atvemtajai [[sālsskābe]]i vai ēsto [[augļi|augļu]] un [[ogas|ogu]] un dzerto [[sula|sulu]] organiskajām skābēm, tostarp [[citronskābe]]i un [[ābolskābe]]i, šķīdinot zobu [[minerālvielas]].<ref name="Uztura mācība"/> Atkarībā no zobu bojājumu pakāpes, zobu iepriekšējās formas, darbības un [[estētika]]s atjaunošanai izmanto dažādas ārstniecības metodes, tomēr nav zināma metode, kā [[reģenerācija|reģenerēt]] lielu daļu zobu struktūras. Lai izvairītos no zobu puves, zobārstniecības organizācijas atbalsta profilaktiskus pasākumus, piemēram, regulāru [[mutes dobums|mutes dobuma]] higiēnu un [[uzturs|uztura]] maiņu. Mūsdienās zobu puve ir pasaulē izplatītākā infekcijas saslimšana.<ref name="Delfi"/> Visā pasaulē apmēram 2,43 miljardiem cilvēku (36% cilvēku) pastāvīgajos zobos ir bijis kariess.<ref name=Lancet2012Epi>{{cite journal|last=Vos|first=T|title=Years lived with disability (YLDs) for 1160 sequelae of 289 diseases and injuries 1990-2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_december-15-2012-january-4-2013_380_9859/page/2163|journal=Lancet|date=Dec 15, 2012|volume=380|issue=9859|pages=2163–96|pmid=23245607|doi=10.1016/S0140-6736(12)61729-2}}</ref> Bērniem [[piena zobi|piena zobos]] puve ir bijusi 620 miljoniem cilvēku (9% cilvēku).<ref name=Lancet2012Epi/> == Veidi == Zobu puvi var klasificēt pēc bojājuma atrašanās vietas, dziļuma, aktivitātes un tā, vai bojājums izveidojies pirmreizēji vai pie jau esošas restaurācijas. Pēc anatomiskās lokalizācijas parasti izšķir bedrīšu un fisūru, gludo virsmu un zoba saknes kariesu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/professional/dental-disorders/common-dental-disorders/caries|title=Caries|publisher=MSD Manual Professional Edition|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> {| class="wikitable" |+Zobu puves galvenie veidi pēc atrašanās vietas !Veids !Atrašanās vieta !Raksturojums |- |'''Bedrīšu un fisūru zobu puve''' |[[Dzeroklis|Dzerokļu]] un priekšdzerokļu košļājamās virsmas bedrītēs un fisūrās |Veidojas šaurās anatomiskās rievās un bedrītēs, kurās var uzkrāties [[zobu aplikums]]. Šīs vietas var būt grūti iztīrāmas ar zobu suku, tādēļ tās ir īpaši uzņēmīgas pret kariesa attīstību.<ref name="MSD">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/cavities|title=Cavities (Dental Caries)|publisher=MSD Manual Consumer Version|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> |- |'''Gludo virsmu zobu puve''' |Uz zobu gludajām virsmām, tostarp starp blakus esošiem zobiem |Parasti attīstās salīdzinoši lēni. Sākotnējā stadijā bojājums var izpausties kā balts plankums, kas liecina par [[Zobu emalja|emaljas]] demineralizāciju.<ref name="MSD" /> |- |'''Saknes zobu puve''' |Uz atsegtas [[Zoba sakne|zoba saknes]] virsmas |Veidojas vietās, kur [[Smagana|smaganas]] atkāpušās un atsegta zoba saknes virsma. Tā biežāk sastopama cilvēkiem ar smaganu recesiju un samazinātu siekalu izdalīšanos. Saknes virsmas bojājums var progresēt salīdzinoši ātri, jo saknes audi ir mazāk izturīgi pret skābju iedarbību nekā emalja.<ref name="MSD" /> |} === Pēc bojājuma dziļuma === Mūsdienu zobārstniecībā kariesa bojājuma smaguma novērtēšanai izmanto vairākas klasifikācijas sistēmas. Viena no starptautiski izmantotajām ir Starptautiskā kariesa noteikšanas un novērtēšanas sistēma ({{val|en|International Caries Detection and Assessment System}}, ICDAS). Tā ļauj novērtēt bojājumus no klīniski veselas zoba virsmas līdz plašam kavitētam bojājumam ar redzamu dentīnu.<ref name="ICDAS">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK597361/|title=Dental Caries Classification Systems|publisher=National Center for Biotechnology Information|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> {| class="wikitable" |+Kariesa bojājuma pakāpes pēc ICDAS !ICDAS kods !Stadija !Raksturojums |- |0 |Vesela virsma |Nav klīniski konstatējamu kariesa pazīmju.<ref name="ICDAS" /> |- |1 |Pirmās vizuālās izmaiņas emaljā |Pēc zoba virsmas nožāvēšanas kļūst redzama kariesam raksturīga balta vai brūna emaljas krāsas maiņa.<ref name="ICDAS" /> |- |2 |Izteiktas izmaiņas emaljā |Balts vai brūns kariesa bojājums ir skaidri saskatāms arī bez ilgstošas zoba virsmas žāvēšanas.<ref name="ICDAS" /> |- |3 |Lokalizēts emaljas sabrukums |Izveidojies lokāls emaljas struktūras bojājums, taču dentīns vēl nav klīniski redzams.<ref name="ICDAS" /> |- |4 |Dentīna ēna |Zem emaljas redzama tumša ēna, kas norāda uz kariesa procesa izplatīšanos [[Dentīns|dentīnā]].<ref name="ICDAS" /> |- |5 |Izteikts dobums |Izveidojies skaidri redzams dobums, kurā ir atsegts dentīns.<ref name="ICDAS" /> |- |6 |Plašs dobums |Plašs un dziļš kavitēts bojājums ar redzamu dentīnu, kas skar ievērojamu zoba virsmas daļu.<ref name="ICDAS" /> |} [[Attēls:202402_Dental_Caries.svg|thumb|500x500px|Zobu puves attīstība]] === Pēc rašanās veida === Pēc bojājuma rašanās apstākļiem izšķir primāro un sekundāro jeb recidivējošo zobu puvi. Primārs kariess rodas iepriekš nebojātā zoba virsmā, savukārt sekundārs jeb recidivējošs kariess veidojas pie esošas [[Zobu plomba|restaurācijas]] vai tās malām. ICDAS sistēmā kariesa bojājumi, kas saistīti ar restaurācijām vai silantiem, tiek vērtēti atsevišķi ({{val|en|Caries Associated with Restorations and Sealants}}, CARS).<ref name="ICDAS" /> {| class="wikitable" !Veids !Raksturojums |- |Primārā zobu puve |Kariesa bojājums veidojas uz iepriekš nebojātas un nerestaurētas zoba virsmas. |- |Sekundārā jeb recidivējošā zobu puve |Kariesa bojājums konstatējams pie iepriekš izveidotas plombas, kroņa vai citas restaurācijas malas. |} === Pēc aktivitātes === Kariesa bojājumu iespējams raksturot arī pēc tā aktivitātes. Aktīvs kariess ir bojājums, kurā demineralizācijas process turpinās, savukārt apturēts jeb neaktīvs kariess ir bojājums, kura progresēšana ir apstājusies. Bojājuma aktivitātes noteikšana ir nozīmīga ārstēšanas taktikas izvēlē, jo agrīnus nekavitētus bojājumus noteiktos gadījumos iespējams apturēt ar profilaktiskiem un remineralizējošiem pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC5030492/|title=International Caries Detection and Assessment System (ICDAS): A New Concept|publisher=PubMed Central|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Medicīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Zobu slimības]] rhmvfuok0gm1k22gywygh5hhfgcsuus Valdnieks (grāmata) 0 260805 4523292 3927835 2026-09-16T15:40:42Z Frognall 150441 Updated a filename 4523292 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = "Valdnieks" | image = Nicolo Machiavelli, Il Principe, 1550, title page.jpg | att_izm = 150px | caption =1550. gada izdevuma titullapa | author = [[Nikolo Makjavelli]] | country = | language = | subject = Politikas zinātne | genre = | publisher = | pub_date = 1532 | followed_by = }} '''"Valdnieks"''' ({{val|it|Il Principe}} — ‘princis’) ir 16. gadsimta politiskais [[traktāts]], kuru sarakstījis itālis [[Nikolo Makjavelli]]. Darbs tika publicēts 1532. gadā, piecus gadus pēc tā autora nāves, ar pāvesta [[Klements VII|Klementa VII]] atļauju. Darbā tiek izklāstīts, kā iegūstama un saglabājama [[vara]].<ref name="Pabriks">{{Grāmatas atsauce|last=Pabriks|first=Artis|authorlink=Artis Pabriks|title=Politikas mazais leksikons|date=|publisher=Zvaigzne ABC|location=Rīga|isbn=9984-37-401-7|pages=60.—62}}</ref> Tiek runāts par dažādām pārvaldes veidiem un varas saglabāšanas veidiem.<ref name="Pabriks" /> Makjavelli sacerējumā apgalvo, ka par veiksmīgāku valdnieku var kļūt, ja tauta no viņa baidās, nevis mīl viņu, pamatojot šo apgalvojumu ar mainīgo tautas mīlestību un mobilizējošajām un pastāvīgajām bailēm.<ref name="Pabriks" /> Šis ir viens no diviem Makjavelli galvenajiem darbiem, otrs ir "[[Pārdomas par pirmo Tita Līvija dekādi]]" (''Discorsi sopra la prima deca di Tito Livio''), kas tika publicēts 1531. gadā.<ref name="Pabriks" /> Abi darbi tikuši sākti rakstīt vienā laikā.<ref name="Pabriks" /> Tā kā lasītājus šokēja Makjavelli uzskati, ka politikā ir savi noteikumi, izveidojās termins ‘[[makjavellisms]]’,<ref name="britannica">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/476608/The-Prince|title=Valdnieks|publisher=Britannica.com|accessdate={{dat|2014|9|17||bez}}}}</ref> ar ko apzīmē politisku darbību, kurā mērķa sasniegšanai tiek izmantoti negodīgi paņēmieni.<ref name="svešvārdi">{{Grāmatas atsauce|title= Svešvārdu vārdnīca|edition= trešais|year= 2007|publisher= Jumava|isbn= 978-9984-38-332-3|page=452}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ibiblio.org/ml/libri/m/MachiavelliNB_IlPrincipe_s.pdf ''Il Principe''] {{it ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120623123558/http://labsa.awardspace.info/gram_plaukts/katalogs.php?f=47&p=1 "Valdnieks"] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{literatūra-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Literatūra]] ftx63jcw92ru22ijet622luejjxkvdr Satversmes sapulces vēlēšanas 0 261861 4523488 4034639 2026-09-17T06:09:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523488 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = Satversmes sapulces vēlēšanas | country = Latvija | flag_year = | type = parliamentary | previous_election = | previous_year = | next_election = 1. Saeimas vēlēšanas | next_year = 1922 | election_date = {{dat|1920|4|17}} un {{dat|1920|4|18}} | seats_for_election = | turnout = 677 084 | party_name = no <!-- LSDSP --> | image1 = [[Attēls:Rainis.jpg|150x150px]] | colour1 = 7F0000 | leader1 = [[Rainis|Jānis Pliekšāns]] | party1 = [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | last_election1 = — | seats_before1 = — | seats_after1 = 57 no 150 | seat_change1 = — | popular_vote1 = 274 877 | percentage1 = 38,7% | swing1 = <!-- LZS --> | image2 = [[Attēls:Karlis_Ulmanis.jpg|150x150px]] | colour2 = 008000 | leader2 = [[Kārlis Ulmanis]] | party2 = [[Latviešu Zemnieku savienība]] | last_election2 = — | seats_before2 = — | seats_after2 = 26 no 150 | seat_change2 = — | popular_vote2 = 126 434 | percentage2 = 17,8% | swing2 = <!-- LZP --> | image3 = [[Attēls:Antons_Laizāns.jpg|150x150px]] | colour3 = | leader3 = [[Antons Laizāns]] | party3 = [[Latgales Zemnieku partija]] | last_election3 = — | seats_before3 = — | seats_after3 = 17 no 150 | seat_change3 = — | popular_vote3 = 72 961 | percentage3 = 10,3% | swing3 = <!-- Pārējais --> | map_image = | map_size = | map_alt = | map_caption = | before_election = | before_party = | title = | after_election = | after_party = | posttitle = }} [[Attēls:Latvijas apgabalos nodotās balsis SS un 1. Saeimas vēlēšanās.jpg|thumb|300px|Latvijas apgabalos nodotās balsis Satversmes sapulces un 1. Saeimas vēlēšanās.]] '''Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas''' bija pirmās neatkarīga [[likumdošana|likumdevēja]] orgāna vēlēšanas [[Latvijas Republika]]s vēsturē, kas beidzās ar [[Latvijas Satversmes sapulce]]s izveidošanu. == Vēlēšanu likums == 1919. gada 19. augustā [[Tautas padome]] pieņēma [[Latvijas Satversmes vēlēšanu likums|Satversmes sapulces vēlēšanu likumu]]. Saskaņā ar to Satversmes sapulces vēlēšanās bija jāievēl 150 deputāti no Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales apgabaliem, to pārstāvju skaitu Satversmes sapulcē nosakot atbilstoši katra apgabala iedzīvotāju skaitam saskaņā ar [[1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana|1897. gada tautas skaitīšanas]] datiem. Tādējādi no Rīgas apgabala bija jāievēl 22 deputātus, no Vidzemes - 37, no Kurzemes - 26, no Zemgales - 26, bet no Latgales - 39 deputātus. Vēlēšanās varēja piedalīties visi 21 gadu sasniegušie pilsoņi. Nebija noteikta procentu barjera, ar kuru partijas varēja iekļūt parlamentā. Likums deva sievietēm visas vēlēšanu tiesības, kas tolaik nebija paredzēts daļā Eiropas valstu, piemēram, Francijā, Šveicē u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/9-klase/latvijas-republika-starpkaru-perioda-politika-un-saimnieciba-11787/demokratijas-posms-11788/re-f8943d07-4b40-4c14-99c5-fc202937c20e|title=1. Satversmes sapulce|publisher= uzdevumi.lv}}</ref> == Norise == Vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī visā Latvijā, izņemot tos apvidus [[Valmieras apriņķis|Valmieras]], [[Valkas apriņķis|Valkas]] un [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķos]], kurus [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā uz laiku bija okupējušas [[Igaunija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s armijas.<ref>[[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķī]] vēlēšanas nenotika [[Ainaži|Ainažu]] pilsētā, kā arī [[Ainažu pagasts|Ainažu]], [[Ipiķu pagasts|Ipiķu]] un [[Mazsalacas pagasts|Mazsalacas pagastos]], [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķī]] — [[Valka]]s pilsētā, kā arī [[Laicenes pagasts|Laicenes]], [[Liellugažu pagasts|Liellugažu]], [[Lugažu pagasts|Lugažu]], [[Omuļu pagasts|Omuļu]], [[Pedeles pagasts|Pedeles]], [[Valkas pagasts|Valkas]] un [[Cores pagasts|Cores pagastos]]. [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] vēlēšanās piedalījās tikai astoņi pagasti, bet desmit pagastu iedzīvotāji okupācijas dēļ vēlēšanās nevarēja piedalīties. 1920. gada pavasarī [[Grīvas pilsēta]], [[Bornes pagasts|Bornes]], [[Borovkas pagasts|Borovkas (Silenes)]], [[Demenes pagasts|Demenes]], [[Kalkūnu pagasts|Kalkūnu]], [[Salienas pagasts|Salienas]] un [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagasti]] bija administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. Lietuvas armija bija ieņēmusi Ilūkstes apriņķa rietumdaļas pagastus ([[Bebrenes pagasts|Bebrenes]], [[Dvietes pagasts|Dvietes]], [[Gārsenes pagasts|Gārsenes]], [[Kurcuma pagasts|Kurcuma]], [[Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)|Lašu]], [[Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)|Pilskalnes]], [[Prodes pagasts|Prodes]], [[Rubenes pagasts|Rubenes]], [[Stelles pagasts|Stelles]], [[Susējas pagasts|Susējas]] un [[Sventes pagasts|Sventes pagastus]]). [[Poļu-padomju karš|Poļu-padomju kara]] laikā 1920. gada vasarā Polijas armija atkāpās no Ilūkstes apriņķa austrumu daļas, bet 1920. gada oktobrī Lietuvas armija atstāja [[Ilūkste]]s apkārtni. 1920. gada rudenī no Ziemeļlatvijas apvidiem ievēlēja vēl divus deputātus, tādējādi Satversmes sapulcē kopumā tiekot ievēlētiem 152 deputātiem.</ref> Intensīvā priekšvēlēšanu kampaņa izcēlās ar dažādiem īpatnējiem notikumiem - divas dienas pirms vēlēšanām uz [[Cesvaine]]s-[[Lubāna]]s lielceļa notika atentāta mēģinājums pret Latviešu zemnieku savienības politiķi [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani,]] bet 19. martā [[Cēsis|Cēsīs]] nāvējoši sašāva LSDSP kandidātu, [[Tautas padome]]s locekli [[Kārlis Kurzemnieks|Kārli Kurzemnieku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-diena-vesture-131/|title=1920. gada 15. aprīlī. Atentāts pret Kārli Ulmani|last=Sprūde|first=Viesturs|website=LA.LV|access-date=2020-05-02|date=2020-04-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1920-gada-19-marta/|title=1920. gada 19. martā. Priekšvēlēšanu slepkavība Cēsīs|last=|first=|website=LA.LV|access-date=2020-05-02|date=2020-03-19|language=lv}}</ref> Nelegālā [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistiskā partija]] aicināja boikotēt vēlēšanas, taču aicinājums neguva lielu atsaucību. Sociāldemokrātu kampaņā liela nozīme bija nule kā atgriezušos Raiņa un Aspazijas iesaistei, turpretī LZS kampaņā izmantoja iespēju pieteikt "satelītpartijas" - Bezpartejisko bezzemnieku un mazzemnieku grupu un [[Arveds Bergs|Arveda Berga]] vadīto Bezpartejisko pilsoņu grupu, kuras sarakstā vienlaikus piedalījās arī daži LZS saraksta līderi, piemēram, K. Ulmanis un ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/satversmes-sapulces-tapsana--demokratijas-ugunskristibas.a275524/|title=Satversmes sapulces tapšana – demokrātijas ugunskristības|last=Ķibilds|first=Mārtiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2020-05-02|date=2018-04-19|language=lv}}</ref> <gallery> Attēls:Satversmes sapulces kandidātu saraksts no Vidzemes.jpg|Satversmes sapulces kandidātu saraksts no no Vidzemes apgabala (pirmā lapa) Attēls:Satversmes sapulces kandidātu saraksts no Vidzemes otrā lapa.jpg|Satversmes sapulces kandidātu saraksts no no Vidzemes apgabala (otrā lapa) Attēls:Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanu rezultāti 1920.jpg|Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanu rezultāti (Valsts Statistiskā Pārvalde, 1920) </gallery> == Rezultāti == [[Attēls:Latvijas Satversmes sapulces LSDSP frakcija 1920.jpg|thumb|300px|Latvijas Satversmes sapulces LSDSP frakcija (nezināma autora foto no Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma).]] Piedalījās vairāk nekā 677 084 jeb 84,9% no reģistrētajiem vēlētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/satversmes-sapulces-velesanas|title=Satversmes sapulces vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2020-05-02|archive-date=2020-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200426130045/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/satversmes-sapulces-velesanas}}</ref><ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://cvk.lv/pub/public/30464.html|title=Satversmes sapulces vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2014|10|4||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141024002626/http://cvk.lv/pub/public/30464.html|archivedate={{dat|2014|10|24||bez}}}}</ref> Kandidātu sarakstus izvirzīja 25 politiskās partijas vai vēlētāju grupas, kopā dažādos vēlēšanu apgabalos iesniedzot 57 sarakstus. Satversmes sapulcē vietas ieguva 16 partiju un grupu pārstāvji, no 38 vēlēšanu apgabalu sarakstiem. Pēc tautībām no 150 ievēlētajiem deputātiem 132 jeb 88% bija [[latvieši]], 8 jeb 5,33% — [[ebreji]], 6 jeb 4% — [[vācbaltieši]], 4 jeb 2,67% — [[krievi]] (no apvienotā [[Poļi|poļu]] saraksta ievēlētais deputāts bija latvietis). 57,2% no visiem Satversmes sapulces deputātiem bija augstākā izglītība, 25,4% — vidējā, bet 17,4% pamatizglītība. 1920. gada rudenī no [[Vidzeme|Ziemeļvidzemes]] apvidiem, kuri aprīlī vēl atradās Igaunijas okupācijā, ievēlēja vēl 2 deputātus. Latvijas Satversmes sapulces atklāšanas sēde notika 1920. gada 1. maijā [[Rīga|Rīgā]], bijušajā Bruņniecības namā (tagadējā [[Saeima]]s plenārsēžu ēka). Sēdi atklāja [[Tautas padome]]s priekšsēdētājs [[Jānis Čakste]], kuru tanī pašā dienā ievēlēja par Satversmes sapulces prezidentu. Par prezidenta pirmo biedru ievēlēja sociāldemokrātu [[Andrejs Petrevics|A. Petrevicu]], bet par otro biedru Latgales pārstāvi [[Staņislavs Kambala|S. Kambalu]]. Par sekretāru ievēlēja sociāldemokrātu [[Roberts Ivanovs|R. Ivanovu]], bet par viņa biedriem — [[Mārtiņš Antons|M. Antonu]] un [[Erasts Bite|E. Biti]]. {|class="wikitable" !style="background-color:#E9E9E9" align=left valign=top|Saraksts !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rīga,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Zemgale,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kurzeme,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vidzeme,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Latgale,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kopējais<br>balsu skaits !style="background-color:#E9E9E9" align=center|% !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Deputātu vietas |- | align=left| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] |32 740 ('''8''') |37 340 ('''10''') |77 572 ('''15''') |104 575 ('''19''') |22 650 ('''5''') | 274 877 | 38,66% | '''57''' |- | align=left| [[Latviešu Zemnieku savienība]] |— |32 513 ('''9''') |26 949 ('''5''') |66 972 ('''12''') |— | 126 434 | 17,78% | '''26''' |- | align=left| [[Latgales Zemnieku partija]] |— |— |— |— |72 961 ('''17''') | 72 961 | 10,26% | '''17''' |- | align=left| [[Vācbaltu partiju padome|Vācu partija]] |18 025 ('''4''') |4 266 ('''1''') |6 434 ('''1''') |3 531 (0) |— | 32 256 | 4,54% | '''6''' |- | align=left| [[Latvju demokrātu savienība]] |4 387 ('''1''') |4 754 ('''1''') |5 123 ('''1''') |10 576 ('''2''') |4 822 ('''1''') | 29 662 | 4,17% | '''6''' |- | align=left| [[Latvijas Darba partija]] |1 225 (0) |1 839 ('''1''') |6 383 ('''1''') |6 951 ('''1''') |11 719 ('''3''') | 28 117 | 3,95% | '''6''' |- | align=left| [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]] |— |— |— |— |26 534 ('''6''') | 26 534 | 3,73% | '''6''' |- | align=left| [[Bezpartejiskā pilsoņu grupa]] |23 867 ('''6''') |— |— |— |— | 23 867 | 3,36% | '''6''' |- | align=left| [[Ebreju bloks]] |5 673 ('''2''') |1 145 ('''1''') |3 656 ('''1''') |— |2 290 ('''1''') | 12 764 | 1,80% | '''5''' |- | align=left| [[Krievu pilsoņu grupa|Krievu kandidātu grupa]] |2 650 ('''1''') |— |— |— |11 001 ('''3''') | 13 651 | 1,92% | '''4''' |- | align=left| [[Kristīgā nacionālā partija]] |1 589 (0) |2 623 ('''1''') |6 691 ('''1''') |5 315 ('''1''') |— | 16 218 | 2,28% | '''3''' |- | align=left| [[Bezzemnieku agrārā savienība]] |161 (0) |7 254 ('''2''') |3 463 ('''1''') |3 200 (0) |— | 14 078 | 1,98% | '''3''' |- | align=left| [[Bezpartejiskie bezzemnieki]] |— |3 079 (0) |— |8 101 ('''2''') |— | 11 180 | 1,57% | '''2''' |- | align=left| [[Ceire-Cion]] |850 (0) |718 (0) |808 (0) |— |5 878 ('''1''') | 8 254 | 1,16% | '''1''' |- | align=left| [[Latgales Ļaužu partija]] |— |— |— |— |6 539 ('''1''') | 6 539 | 0,78% | '''1''' |- | align=left| [[Latvijas Poļu savienība|Apvienotās poļu partijas]] |— |— |— |— |5 525 ('''1''') | 5 525 | 0,92% | '''1''' |- | align=left| Citas partijas |— |— |— |— |— | 8 017 | 1,11% | |- class="unsortable" !style="background-color:#E9E9E9"|Nodoto balsu skaits !style="background-color:#E9E9E9"|93 452 !style="background-color:#E9E9E9"|97 963 !style="background-color:#E9E9E9"|137 079 !style="background-color:#E9E9E9"|210 809 !style="background-color:#E9E9E9"|171 521 !style="background-color:#E9E9E9"|710 934 !style="background-color:#E9E9E9"| 100% !style="background-color:#E9E9E9"| 150 |- class="unsortable" |Deputātu vietas |'''22''' |'''26''' |'''26''' |'''37''' |'''39''' |'''150''' | | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/satversmes-sapulces-velesanas Satversmes sapulces vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200426130045/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/satversmes-sapulces-velesanas |date={{dat|2020|04|26||bez}} }} {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:1920. gads Latvijā]] [[Kategorija:Vēlēšanas Latvijā]] c1hycz3ygyugrgi07d23jsevgqslily Peltsamā (upe) 0 281532 4523319 4266404 2026-09-16T17:57:51Z Pirags 3757 4523319 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Peltsamā | attēls = Põltsamaa River and trees in Põltsamaa.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = Ērina ciems <!--Ärina--> | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Pedja (upe)|Pedja]] | baseina_valstis = {{EST}} | sāk_plat_d=59 | sāk_plat_m=09 | sāk_plat_s=03 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=26 | sāk_gar_m= 12| sāk_gar_s=40 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=58 | iet_plat_m=26 | iet_plat_s=41 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=26 | iet_gar_m=09 | iet_gar_s=27 | iet_gar_EW=E | tek_caur = | garums = 135 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 72 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 1310 | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Igaunija | reljefs = jā }} '''Peltsamā''' ({{val|et|Põltsamaa jõgi}}), aɡrāk '''Pāle''' ({{val-de|Pahle}}) ir [[upe]] [[Igaunija|Igaunijā]].<ref name="estigid">[http://www.eestigiid.ee/?SCat=39&CatID=0&ItemID=1074 Peltsamā informācija]</ref> Sākas [[Pandiveres augstiene|Pandiveres augstienē]] netālu no [[Tamsalu]], tek dienvidu virzienā cauri [[Jegevas apriņķis|Jegevas]], [[Jervas apriņķis|Jervas]] un [[Rietumviru apriņķis|Rietumviru apriņķim]],<ref name="estigid"/> līdz ietek [[Pedja (upe)|Pedjas]] upē ziemeļaustrumos no [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera.<ref name="maps">[https://www.google.com/maps/place/Pedja+j%C3%B5gi,+Igaunija/@58.4247609,26.1574464,13z/data=!4m2!3m1!1s0x46eb51429a7bcbcb:0xa40f6753d09fd457 ''Google Maps'' upes ietekas karte]</ref> Šī ir [[Igaunijas upju uzskaitījums|trešā garākā upe Igaunijā]] — tās garums sasniedz 135&nbsp;km.<ref>[http://loodus.keskkonnainfo.ee:88/ecological/inland_waters/F1172578457/index_html?pp=1 Igaunijas upju garumu uzskaitījums]{{Novecojusi saite}}</ref> Upes kritums ir 72 m, bet [[sateces baseins|sateces baseina]] platība sasniedz 1310&nbsp;km<sup>2</sup>.<ref name="estigid"/> Upes krastā atrodas [[Peltsamā|Peltsamā pilsēta]] un [[Peltsamā pils]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.southestonia.ee/eng/magnets/jogeva-county/poltsamaa-castle |title=Peltsamā pils - Dienvidu Igaunija |publisher=Southestonia.ee |date= |accessdate=2013-06-08 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109124442/http://www.southestonia.ee/eng/magnets/jogeva-county/poltsamaa-castle |archivedate=2013-11-09 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.eestigiid.ee/?SCat=39&CatID=0&ItemID=1074 Peltsamā raksturojums] {{Igaunija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Narvas baseina upes]] [[Kategorija:Jervas apriņķis]] [[Kategorija:Rietumviru apriņķis]] [[Kategorija:Jegevas apriņķis]] syryz1d6m43ilu00sw0sjylerectric 4523320 4523319 2026-09-16T17:58:12Z Pirags 3757 4523320 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Peltsamā | attēls = Põltsamaa River and trees in Põltsamaa.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = Ērina ciems <!--Ärina--> | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Pedja (upe)|Pedja]] | baseina_valstis = {{EST}} | sāk_plat_d=59 | sāk_plat_m=09 | sāk_plat_s=03 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=26 | sāk_gar_m= 12| sāk_gar_s=40 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=58 | iet_plat_m=26 | iet_plat_s=41 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=26 | iet_gar_m=09 | iet_gar_s=27 | iet_gar_EW=E | tek_caur = | garums = 135 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 72 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 1310 | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Igaunija | reljefs = jā }} '''Peltsamā''' ({{val|et|Põltsamaa jõgi}}), aɡrāk '''Pāle''' ({{val-de|Pahle}}), ir [[upe]] [[Igaunija|Igaunijā]].<ref name="estigid">[http://www.eestigiid.ee/?SCat=39&CatID=0&ItemID=1074 Peltsamā informācija]</ref> Sākas [[Pandiveres augstiene|Pandiveres augstienē]] netālu no [[Tamsalu]], tek dienvidu virzienā cauri [[Jegevas apriņķis|Jegevas]], [[Jervas apriņķis|Jervas]] un [[Rietumviru apriņķis|Rietumviru apriņķim]],<ref name="estigid"/> līdz ietek [[Pedja (upe)|Pedjas]] upē ziemeļaustrumos no [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera.<ref name="maps">[https://www.google.com/maps/place/Pedja+j%C3%B5gi,+Igaunija/@58.4247609,26.1574464,13z/data=!4m2!3m1!1s0x46eb51429a7bcbcb:0xa40f6753d09fd457 ''Google Maps'' upes ietekas karte]</ref> Šī ir [[Igaunijas upju uzskaitījums|trešā garākā upe Igaunijā]] — tās garums sasniedz 135&nbsp;km.<ref>[http://loodus.keskkonnainfo.ee:88/ecological/inland_waters/F1172578457/index_html?pp=1 Igaunijas upju garumu uzskaitījums]{{Novecojusi saite}}</ref> Upes kritums ir 72 m, bet [[sateces baseins|sateces baseina]] platība sasniedz 1310&nbsp;km<sup>2</sup>.<ref name="estigid"/> Upes krastā atrodas [[Peltsamā|Peltsamā pilsēta]] un [[Peltsamā pils]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.southestonia.ee/eng/magnets/jogeva-county/poltsamaa-castle |title=Peltsamā pils - Dienvidu Igaunija |publisher=Southestonia.ee |date= |accessdate=2013-06-08 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109124442/http://www.southestonia.ee/eng/magnets/jogeva-county/poltsamaa-castle |archivedate=2013-11-09 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.eestigiid.ee/?SCat=39&CatID=0&ItemID=1074 Peltsamā raksturojums] {{Igaunija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Narvas baseina upes]] [[Kategorija:Jervas apriņķis]] [[Kategorija:Rietumviru apriņķis]] [[Kategorija:Jegevas apriņķis]] 68mgk543tl22mu9zfcev9jsqv655b6m Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 4523439 4523124 2026-09-17T02:10:29Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4523439 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? |2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? |2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}} * ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? |2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? |2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? |2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small>}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? |2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? |2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? |2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? |2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>}}? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? |2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? |2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? |2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? |2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? |2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? |2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? |2026-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]}} * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]" [[1927. gads|1927. gadā]]? |2026-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]}} * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? |2026-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? |2026-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? |2026-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? |2026-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot arī par pirmo [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī Jaunjelgavas vidusskolu reorganizēja par '''[[Jaunjelgavas pamatskola|Jaunjelgavas pamatskolu]]'''? |2026-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? |2026-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s, gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? |2026-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>}}? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? |2026-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>}}? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? |2026-09-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[bidē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? |2026-09-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]}} * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? |2026-09-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]}} * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? |2026-09-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> lym6ae7i3f8l0l8teu2000x3y52fqqy Vikipēdija:Administratoru ziņojumu dēlis 4 300196 4523413 4522075 2026-09-16T22:00:14Z Icodense 55713 Reporting [[Special:Contributions/~2026-50302-83|~2026-50302-83]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1c) 4523413 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) mh47wbksc07t4hunoni3pjqswwfv1vc 4523414 4523413 2026-09-16T22:00:54Z Icodense 55713 Reporting [[Special:Contributions/Munyak539|Munyak539]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1c) 4523414 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning Munyak539 == {{User|Munyak539}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) qd4137qw5kr5lz0usg2hrdcaf2bdu53 Veidne:New York Knicks spēlētāji 10 310830 4523289 4503380 2026-09-16T15:15:47Z Biafra 13794 4523289 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = New York Knicks spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|New York Knicks|1}} | fg = #{{NBA color|New York Knicks|2}} | komanda = Ņujorkas "Knicks" | komanda_saite = Ņujorkas "Knicks" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 00 [[Džordans Klārksons|Klārksons]] * 1 [[Dillons Džonss|Džonss]] * 2 [[Mailzs Makbraids|Makbraids]] * 3 [[Džošs Hārts|Hārts]] * 4 [[Pacome Dadjē|Dadjē]] * 5 [[Hosē Alvarado|Alvarado]] * 8 [[OG Anunobi|Anunobi]] * 9 [[Kevins Makullars|Makullars]] * 11 [[Džeilens Bransons|Dž. Bransons]] * 13 [[Tailers Koleks|Koleks]] * 25 [[Mikals Bridžess|Bridžess]] * 32 [[Karls Entonijs Taunss|Taunss]] * 44 [[Lendrijs Šemets|Šemets]] * 50 [[Trejs Džeimisons|Džeimisons]] * 51 [[Mohameds Diavara|Diavara]] * 55 [[Ariels Hukporti|Hukporti]] * ? [[Džons Končars|Končars]] * Galvenais treneris [[Maiks Brauns]] * Treneri asistenti: [[Riks Bransons|R. Bransons]] * [[Marks Braients|Braients]] * [[Moriss Čīkss|Čīkss]] * [[Kriss Džents|Džents]] * [[Derens Ermans|Ermans]] * [[Rikardo Foiss|Foiss]] * [[Endijs Grīrs|Grīrs]] * [[Daisuke Jošimoto|Jošimoto]] * [[Billijs Lange|Lange]] * [[Marks Tindeils|Tindeils]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> 9q8cbpx1oncjgz45ri7wb7a2q8mc187 Pauls Gerharts 0 312200 4523260 3588100 2026-09-16T13:19:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523260 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pauls Gerharts | vārds_orig = ''Paul Gerhardt'' | attēls = Saxonia Museum fuer saechsische Vaterlandskunde IV 52.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1607 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Grēfenhainihene]], [[Saksijas kūrfirste]]<br />([[Saksija-Anhalte]], {{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1676 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 27 | m_vieta = [[Libene (Šprēvalde)|Libene]], [[Saksijas-Merzeburgas hercogiste]]<br />([[Brandenburga]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = komponists, mācītājs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Pauls Gerharts''' ({{val|de|Paul Gerhardt}}, dzimis {{dat|1607|3|12}}, miris {{dat|1676|5|27}}) bija vācu [[luterticība|luterāņu]] teologs, mācītājs un komponists, baznīcas dziesmu mūzikas un lirikas autors. Dzimis [[Grēfenhainihene]]s pilsoņu ģimenē. 1627. gadā absolvēja skolu [[Grimma|Grimmā]], 1642. gadā beidza teoloģijas studijas [[Vitenbergas Universitāte|Vitenbergas Universitātē]]. Pēc universitātes beigšanas strādāja par mājskolotāju [[Berlīne|Berlīnē]], kur publicēja pirmās kompozīcijas. No 1651. līdz 1657. gadam strādāja par mācītāju [[Mitenvalde|Mitenvaldē]], vēlāk pārceļoties uz [[Berlīne]]s Sv. Nikolaja baznīcu, kur strādāja līdz 1667. gadam. Luterāņu un [[kalvinisms|kalvinistu]] pretrunu dēļ bija spiests pamest Berlīni, mūža pēdējo posmu strādājot [[Libene (Šprēvalde)|Libenē]]. Divas trešdaļas no Gerharta dzīves iekrita nemierīgajā [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā, kas ietekmēja viņa daiļradi. Gerharts ir tādu arī Latvijā pazīstamu baznīcas dziesmu kā "Ak, galva asiņaina", "Kā būs man Tevi saņemt", "Pie Tava šūpļa stāvu es", "Iet lēnprātīgais Dieva Jērs", "Kā es Dievu neslavēšu" autors. Gerharta tekstus savās kompozīcijās izmantojis [[Johans Sebastiāns Bahs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.latvijasluteranis.lv/2012/10/01/pauls-gerhards-2/ Par Paulu Gerhartu www.latvijasluteranis.lv]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}} {{Vācija-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gerharts, Pauls}} [[Kategorija:Vācu komponisti]] [[Kategorija:Saksijā-Anhaltē dzimušie]] fsyakjpd1ju48yrqgevo3hlrazjckal 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 0 312604 4523521 4523160 2026-09-17T09:59:20Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4523521 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''All Aboard!'' ("Visi uz klāja!") |attēls = ESC_2018_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2018|05|12}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2018|05|8}} |otrais pusfināls = {{dat|2018|05|10}} |vadītājs (i) = [[Katarina Furtado]]<br />[[Daniela Rua]]<br />[[Filomena Kautela]]<br />[[Silvija Alberto]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = [[Portugāles Radio un televīzija]] (RTP) |vieta = {{ESC|Portugāle}}, [[Lisabona]], ''[[Altice Arena]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Izraēla}} ''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''[[Toy]]'' |balsošanas sistēma = 50% telebalsošana un SMS balsošana un 50% žūrija 5 cilvēku sastāvā novērtē dziesmas 12, 10 un 8-1 punkta skalā. |dalībvalstis = 43 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Krievija}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''Fināls'''<ref name = "Viesmākslinieki1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2018/03/ultima-hora-conheca-os-artistas.html|title=ESC2018: Conheça os artistas confirmados na Grande Final do Festival Eurovisão 2018|last=Carrilho|first=Nuno|publisher=ESC Portugal|website=escportugal.pt|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Portuguese}}</ref><ref name = "Viesmākslinieki2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.formulatv.com/noticias/77756/salvador-sobral-ana-moura-artistas-estaran-final-eurovision-2018/|title=Eurovisión 2018: Salvador Sobral, Ana Moura, Mariza, Branko y Beatbombers actuarán en la Gran Final|last1=Ortiz|first1=Laura|publisher=Fórmula TV|website=formulatv-com|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Spanish}}</ref><ref name = "Viesmākslinieki3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mag.sapo.pt/showbiz/artigos/salvador-sobral-ana-moura-e-mariza-na-final-da-eurovisao|title=Salvador Sobral, Ana Moura e Mariza na final da Eurovisão|publisher=Sapomag|website=mag.sapo.pt|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Portuguese}}</ref><br/ ><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br/ >[[Marise]] un [[Anna Moura]] — [[fado]] priekšnesums<br/ >''[[Beatbomers]]'' — karogu parāde ar [[skrečošana]]s mūziku<br/ ><u>Starpšova priekšnesumi</u><br/ >[[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' un jaunais singls, kā arī kopā ar [[Kaitans Veluzo|Kaitanu Veluzo]]<br/ >[[Branko]] — [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] priekšnesums kopā ar [[Sāra Tavaresa|Sāru Tavaresu]], [[Mairu Andradži]] un [[Džino Džisandjago]] |map = ESC 2018 Map.svg |col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis |col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2018. gada konkursā |col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2017]] |nākamais = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019 ►]] }} '''2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2018}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2018}}) bija 63. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Pirmo reizi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] vēsturē tas notika [[Portugāle]]s galvaspilsētā [[Lisabona|Lisabonā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Salvadors Sobrals|Salvadora Sobrala]] uzvaras [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]] [[Kijiva|Kijivā]] ar dziesmu'' [[Amar pelos dois]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2018-dates-and-host-city-confirmed|title=Lisbon revealed as Host City of the 2018 Eurovision Song Contest!|access-date=2017-07-25}}</ref> Trīs šovus vadīja [[Katarina Furtado]], [[Daniela Rua]], [[Filomena Kautela]] un [[Silvija Alberto]]. Konkursā piedalījās rekordaugsts dalībvalstu skaits — 43 valstis (arī [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada]] konkursos). [[Krievija]] atgriezās konkursā pēc pārtraukuma [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|iepriekšējā gada konkursā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusreality.com/2017/04/14/ernst-julia-samoylova-will-participate-in-the-eurovision-song-contest-in-2018/|title=Julia Samoylova will participate in the Eurovision Song Contest 2018|accessdate=2017-07-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170815101003/https://rusreality.com/2017/04/14/ernst-julia-samoylova-will-participate-in-the-eurovision-song-contest-in-2018/|archivedate=2017-08-15}}</ref> Pirmo reizi kopš [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursa]] neviena valsts nebija izstājusies no tā. Pusfināli notika {{dat|2018|05|8|6=un|7=10}} un {{dat||05|10}}, savukārt fināls — {{dat||05|12}}. Konkursā uzvarēja ''[[Neta Barzila|Netta]]'' ar dziesmu ''[[Toy]]'' no [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]]''.'' == Norises vieta == [[Portugāle]] iespēju rīkot 2018. gada konkursu izcīnīja pēc uzvaras [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]]. Jau nākamajā dienā pēc fināla, [[Portugāle]]s raidsabiedrība [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja, ka Portugāle oficiāli piekrīt rīkot 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu. === Kandidātpilsētas === Sākotnēji par rīkotājpilsētu tika izvēlēta [[Lisabona]], taču vēlāk konkursu pieteicās rīkot arī citas Portugāles pilsētas kā [[Braga]], [[Gundumara]] un [[Santa Marija da Feira]], kā arī [[Espinja]], [[Gimarainša|Ginmaraiša]] un [[Portimauna]]. Portugāles otrās lielākās pilsētas [[Portu]] mērs [[Rujs Moreira]] paziņoja, ka Portu nav ieinteresēta "tērēt miljoniem eiro", lai varētu rīkot konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/portugal-rui-moreira-diz-que-o-porto.html|title=Portugal: Rui Moreira diz que o Porto não está interessado em organizar a Eurovisão|work=escportugal.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> taču viņš atbalstīja [[Portu metropolitēna zona]]s pilsētu pieteikšanos rīkotājpilsētu konkursā. {{dat|2017|06|13}} RTP pārstāvji tikās ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] veidotāju grupu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] birojā [[Ženēva|Ženēvā]]. Tikšanās laikā pārrunāja dažādas lietas, kas saistītas ar konkursa rīkošanu, un mācījās no iepriekšējā gada rīkotāju — [[Ukraina]]s pieredzes. Tās laikā tika pārrunāti rīkotājpilsētu kandidāti.<ref name="Reference Group">{{tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=A new chapter: Portuguese delegation meets the Reference Group|url=https://eurovision.tv/story/2018-host-broadcaster-meet-at-the-ebu|website=eurovision.tv|publisher=EBU|accessdate=27 June 2017|date=14 June 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170614143452/https://eurovision.tv/story/2018-host-broadcaster-meet-at-the-ebu|archivedate=14 June 2017}}</ref> {{dat|2017|06|13}} EBU Eirovīzijas koordinators [[Juns Ūla Sanns]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas rīkotājpilsēta būs [[Portugāle]]s galvaspilsēta [[Lisabona]] ar ''[[Altice Arena]]''.<ref name="Datumi un rīkotājpilsēta3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2018-dates-and-host-city-confirmed|title=Eurovision 2018 Date and Host City Confirmed|publisher=Eurovision TV|accessdate=25 May 2017}}</ref> RTP arī norādīja [[Nāciju parks|Nāciju parku]], kur atrodas ''Altice Arena'', kā dažādu pasākumu, kuri saistīti ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]], norises vietu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Festival Eurovisão da Canção 2018 vai decorrer no Parque das Nações|url=https://www.rtp.pt/noticias/cultura/festival-eurovisao-da-cancao-2018-vai-decorrer-no-parque-das-nacoes_n1016980|accessdate=25 July 2017|publisher=[[Portugāles Radio un televīzija]]|date=25 July 2017|language=pt|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170725211013/https://www.rtp.pt/noticias/cultura/festival-eurovisao-da-cancao-2018-vai-decorrer-no-parque-das-nacoes_n1016980|archivedate=25 July 2017}}</ref>{{VietasKarte+ |float=top|Portugal |width=255 |caption=Rīkotājpilsēta (zilā)<br/ >Kandidātpilsētas (sarkanā) |places= {{VietasKarte~ |Portugal |lat=38.7109 |long=-9.1378 |label=[[Lisabona]] |position=right|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.15 |long=-8.533333 |label=[[Gundumara]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.540989 |long=-8.422736 |label=[[Braga]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=40.936121 |long=-8.578285 |label=[[Santa Marija da Feira]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.435280 |long=-8.306235 |label=[[Gimarainša]] |position=right}} }}{{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji<!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Attēls ! Ietilpība ! Piezīmes |- |[[Braga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/06/esc2018-braga-quer-conhecer-caderno-de.html|title=ESC2018: Braga quer conhecer caderno de encargos da Eurovisão|work=escportugal.pt|accessdate=5 June 2017}}</ref> |[[Bragas Izstāžu centrs]] |[[Attēls:Parque de Exposições de Braga.jpg|200px|The Exhibition Park of Braga during the exhibition "Expomotor".]] |3 000 — 15 000<small>(pēc rekonstrukcijas darbiem)</small><ref name="Braga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escportugal.pt/2017/06/especial-quem-ira-receber-o-festival.html|title=ESPECIAL Quem irá receber o Festival Eurovisão 2018? Conheça a cidade de Braga|work=escportugal.pt|accessdate=23 June 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180131002608/http://www.escportugal.pt/2017/06/especial-quem-ira-receber-o-festival.html|archivedate={{dat|2018|01|31||bez}}}}</ref> |Centrs rīko Bragas iknedēļas tirgu. Pašlaik centrā ir ietilpība 3000 cilvēkiem, bet, ja šī vieta būtu izvēlēta, centrā notiktu rekonstrukcija, lai varētu uzņemt 15 000 cilvēku, tomēr Bragas pilsētā nav pietiekam daudz viesnīcu gultu, lai varētu izpildīt [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] norādītos noteikumus.<ref name="Braga" /> |- |[[Gimarainša]]<ref name="Portugāļu atlase">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/07/26/festival-da-cancao-2018-hosted-guimaraes/|title=Festival da Canção 2018 to be hosted in Guimarães [Updated]|last1=Filipe|first1=Emanuel|publisher=ESCXtra|website=escxtra.com|accessdate=26 July 2017|date=26 July 2017|archive-date={{dat|2017|11|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171119125705/https://www.escxtra.com/2017/07/26/festival-da-cancao-2018-hosted-guimaraes/}}</ref> |[[Ginmaraišas daudzfunkcionālais paviljons]]<ref name="Portugāļu atlase" /> |[[Attēls:Multiusos Guimaraes.jpg|200px]] |10 000<ref name="Portugāļu atlase" /> |Rīko izstādes, tirgus, kongresus, koncertus, kā arī sporta pasākumus. [[Portugāles Radio un televīzija]] (RTP) izvēlējās šo vietu kā 2018. gada konkursa Portugāles nacionālās atlases fināla norises vietu.<ref name="Portugāļu atlase" /> |- |[[Gundumara]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blitz.sapo.pt/principal/update/2017-05-26-Ha-cinco-cidades-portuguesas-a-disputar-a-final-da-Eurovisao|title=Há cinco cidades portuguesas a disputar a final da Eurovisão|work=http://blitz.sapo.pt|accessdate=26 May 2017}}</ref> |[[Gundumaras Zelta sirds daudzfunkcionālā zāle|Gundumaras daudzfunkcionālā zāle]] | |8 000<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/especial-esc2018-estas-arenas-podiam.html|title=[ESPECIAL] ESC2018: Estas arenas podiam receber a Eurovisão 2018|work=escportugal.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> |Rīko vairākus sporta turnīrus, kā arī koncertus. Gundumaras pilsētai nav pietiekami daudz viesnīcu gultu, lai uzņemtu visus viesus, kā arī nav publiska pilsētas transporta sistēma. Ja šī vieta tiktu izvēlēta būtu problēmas arī ar preses centru<ref name="Eirovīzija būs Lisabonā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/ultima-hora-eurovisao-2018-sera-em.html|title=Portugal: Eurovision 2018 will be in Lisbon|work=escportugal.pt|accessdate=15 May 2017}}</ref> |- style="background:#ccccff;" |[[Lisabona]]<ref name="Eirovīzija būs Lisabonā" />{{dagger}} |''[[Altice Arena]]'' |[[Attēls:Pavilhão Atlântico Meo Arena - Helder Palma.jpg|200x200px]] |20 000 |Šī ir lielākā arēna Portugālē, kā arī viena no lielākajām Eiropā. Arēna rīkojusi ''[[Expo '98]]'', 1999. gada [[Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|Pasaules U-19 čempionātu basketbolā]] un citus pasākumus. Netālu no arēnas atrodas metro stacija, kā arī lidosta. Lisabonai nebūtu nekādu problēmu uzņemt visus viesus. |- |[[Santa Marija da Feira]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/esc2018-guimaraes-faro-e-santa-maria-da.html|title=ESC2018: Guimarães, Faro and Santa Maria da Feira interested in receiving Eurovision|work=escportugal.pt|accessdate=15 May 2017}}</ref> | ''[[Europarque]]'' (Eiroparks)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jornaldenegocios.pt/economia/cultura/detalhe/conselho-metropolitano-do-porto-quer-festival-eurovisao-da-cancao-2018-no-europarque|title=Conselho Metropolitano do Porto quer Festival Eurovisão da Canção 2018 no Europarque|work=jornaldenegocios.pt|accessdate=24 May 2017}}</ref> | [[Attēls:Europarque (Santa Maria da Feira).jpg|200px|[[Visionarium]]'s view to the Europarque.]] | 11 000 | Rīkojusi 2001. gada [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāles]] nacionālo atlasi [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]], kā arī vairākus citus koncertus. Pilsētai nav pietiekami daudz viesnīcu gultu, lai varētu uzņemt visus kokursa viesus. Šo izvēli atbalstīja Portu metropolitēna zonas pārvalde. |} ==== EBU nosacījumi rīkotājpilsēta ==== * Arēnas ietilpībai ir jābūt apmēram 10 000 vietu, tai jābūt arī jumtam * Maksimāli tuvu arēnai jāatrodas preses centram, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu. * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem un faniem * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem, tajā ir jābūt arī sakārtotai transporta infrastruktūrai, kā arī starptautiskai lidostai === Saistīti pasākumi === Dienā, kad tika paziņota rīkotājpilsēta — [[Lisabona]], tika paziņotas arī norises vietas tādiem ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]] saistītiem pasākumiem kā atklāšana ar sarkanā (zilā) paklāja ceremoniju, Eiroklubs un Eirovīzijas ciemats''.'' ==== Eirovīzijas ciemats ==== Eirovīzijas ciemats ir oficiāla Eirovīzijas dziesmu konkursa fanu un sponsoru zona konkursa norises laikā, kur uzstājas vairāki mākslinieki, un tiešraides šovu laikā šeit tiek pārraidīts tas. [[Portugāles Radio un televīzija]]s ģenerāldirektors [[Gunsalo Reiss|Gosalo Reiss]] paziņoja to, ka Lisabonas dome ir devusi atļauju izmantot Eirovīzijas ciematam [[Lisabonas komerciālais laukums|Lisabonas komerciālo laukumu]], kas zināms arī kā pils laukums, tas ir arī lielākais laukums visā pilsētā un atrodas blakus [[Težu]] upei. Tā bija oficiālā festivāla norises vieta Lisabonā Eirovīzijas laikā, tur atradās skatuve, un, kur uzstājās vairāki mākslinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cm-lisboa.pt/noticias/detalhe/article/festival-da-eurovisao-2018-vai-ser-em-lisboa|title=Festival da Eurovisão 2018 vai ser em Lisboa|date=25 July 2017|publisher=Câmara Municipal de Lisboa|access-date={{dat|2017|07|28||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170803090304/http://www.cm-lisboa.pt/noticias/detalhe/article/festival-da-eurovisao-2018-vai-ser-em-lisboa}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/07/confirmado-parque-das-nacoes-recebe-o.html|title=[CONFIRMADO] Terreiro do Paço em Lisboa reservado durante duas semanas de maio|date=25 July 2017|publisher=ESC Portugal}}</ref> Eirovīzijas ciemats tika atklāts {{dat|2018|05|4|6=un|7=10}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/euroclub|title=EuroClub - Eurovision Song Contest|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=24 February 2018|archive-date={{dat|2018|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180307082259/https://eurovision.tv/euroclub}}</ref> ==== Zilais paklājs ==== Sarkanais paklājs (šī gada konkursā tas būs zilais paklājs) atradās [[Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģijas muzejs|Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģijas muzejā]] (MAAT), ceremonija notika {{dat|2018|05|6|6=un|7=10}}. Pasākuma laikā prese, fani un viesi varēja satikties ar visiem konkursa dalībniekiem.<ref name="Atklāšana">{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/152786/eurovision-2018-rtp-reveals-opening-ceremony-welcome-reception-venue/|title=Eurovision 2018: RTP reveals Opening Ceremony and Welcome Reception venue|last1=Jiandani|first1=Sanjay|publisher=ESCToday|website=esctoday.com|accessdate=24 February 2018|date=12 January 2018}}</ref> ==== Konkursa atklāšana ==== Pēc sarkanā (zilā) paklāja ceremonijas, [[Lisabonas elektrības muzejs|Lisabonas elektrības muzejā]] notika konkursa atklāšanas pasākums.<ref name="Atklāšana" /> ==== Eiroklubs ==== Eiroklubs ir vieta, kur notiek dažādas ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]] saistītas ballītes, pasākumi un dalībnieku uzstāšanās, taču tajā nav atļauts ierasties faniem, presei un delegācijām. [[Lisabona|Lisabonā]] tas notika vietā, kas atrodas netālu no Eirovīzijas ciemata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/161148/eurovision-2018-euroclub-venue-changes-new-venue-to-be-announced-in-due-course/|title=Eurovision 2018: Euroclub venue changes; new venue to be announced in due course!|last1=Jiandani|first1=Sanjay|publisher=ESCToday|website=esctoday.com|accessdate=13 March 2018|date=12 March 2018}}</ref> <gallery mode="packed" heights="135"> File:Plaza del Comercio, Lisboa, Portugal, 2012-05-12, DD 02.JPG|[[Lisabonas komerciālais laukums]]<br />Eirovīzijas ciems File:MAAT.jpg|[[Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģiju muzejs]]<br />Sarkanais (zilais) paklājs </gallery> == Formāts == === Datumi === 2017. gada 25. maijā tika paziņoti konkursa norises datumi: * 1. pusfināls notika {{dat|2018|05|8|L}} * 2. pusfināls notika {{dat|2018|05|10|L}} * Fināls notika {{dat|2018|05|12|L}} === Vizuālais dizains === Konkursa sauklis ''All aboard!'' jeb "Visi uz klāja!" tika paziņots {{dat|2017|11|7|L}} preses konferencē [[Lisabonas Okeanārijs|Lisabonas okeanārijā]]. Konkursa vizuālais dizains sastāv no dažādām okeāna radībām, kas parāda un pierāda [[Lisabona]]s un visas [[Portugāle]]s atrašanos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē, kā arī valsts seno vēsturi, kas saistīta ar [[Kuģniecība|kuģniecību]]. Neskaitot galveno logo, kas sastāv no stilizēta gliemežvāka, ir izstrādāti vēl 12 dažādi logo, uz kuriem ir parādītas dažādas okeāna [[ekosistēma]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|title=All Aboard! Lisbon welcomes 42 countries to Eurovision 2018|work=Eurovision.tv|access-date=7 November 2017}}</ref> === Vadītāji === {{dat|2018|01|8|L}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] un [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu vadīs pirmo reizi 4 sievietes: [[Katarina Furtado]], [[Daniela Rua]], [[Silvija Alberto]] un [[Filomena Kautela]]. Tā bija pirmā reize kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada konkursa]], kad vadītājs nav vīrietis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Farren|first1=Neil|title=Eurovision 2018: Four Women to Host|url=https://eurovoix.com/2018/01/08/eurovision-2018-four-women-host/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=8 January 2018|date=8 January 2018}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/hosts-for-eurovision-2018-revealed|title=Here come the girls! Presenters of Eurovision 2018 revealed!|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|access-date=8 January 2018}}</ref> {{dat|2018|05|4|L}} tika paziņots, ka [[Filomena Kautela]] būs ''green-room'' vadītāja. <gallery mode="packed" heights="135"> Attēls:Catarina Furtado.png|[[Katarina Furtado]] Attēls:Daniela Ruah - Monte-Carlo Television Festival.jpg|[[Daniela Rua]] Attēls:Sílvia Alberto.png|[[Silvija Alberto]] Attēls:Filomena Cautela.png|[[Filomena Kautela]] </gallery>Zilā paklāja ceremoniju vadīja [[aktrise]] [[Klaudija Semento]], [[radio]] vadītāja [[Ineža Lopeza Gonsalvesa]], kā arī [[aktieris]] un [[Televīzija|TV]] raidījumu vadītājs [[Pedro Grenžers]] un [[aktieris]] un [[režisors]] [[Pedro Penims]], kuri abi vadīja arī preses konferences.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/hosts-blue-carpet-lisbon-2018|title=Eurovision 2018: They will host the Blue Carpet! - Eurovision Song Contest Lisbon 2018|website=eurovision.tv|accessdate=24 April 2018|date=23 April 2018}}</ref> === Skatuve === [[Attēls:Eurovisión stage.jpg|thumb|300x300px|2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa skatuve]] Konkursa skatuves dizains tika atklāts {{dat|2017|12|5|L}}, un tās dizaineris ir [[Floriāns Vielders]], kurš bijis skatuves dizaineris [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011.]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] un [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursu]] skatuvēm. Tās pamatā ir 4 galvenās iezīmes [[Portugāles vēsture|Portugāles vēsturē]] un [[Portugāles kultūra|kultūrā]] — [[jūra]], [[navigācija]], [[Ģeogrāfiskā karte|kartes]] un [[kuģniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2018-stage-design-revealed|title=Exclusive : The stage for Lisbon 2018 is revealed !|last=Jordan|first=Paul|website=eurovision.tv|access-date=2017. gada 11. septembris|date=2017. gada 5. decembris}}</ref> Pirmo reizi kopš [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada konkursa]] uz skatuves neatradās neviens [[LED]] ekrāns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/154175/eurovision-2018-fresh-stage-design-pictures-released-no-led-screens-lisbon/|title=Eurovision 2018: Fresh stage design pictures released; no LED screens in Lisbon|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|date=9 December 2017}}</ref> === Jaunie noteikumi === Iepriekšējā gada konkursa notikumu dēļ, sakarā ar rīkotājpilsētas izvēli un nesaskaņām starp [[Ukraina]]s valdību un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvi konkursā [[Jūlija Samoilova|Jūliju Samoilovu]], kā arī par nekorektiem [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnijas]], [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžānas]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] žūrijas balsošanas rezultātiem, [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] šī gada konkursam nolēma manīt Eirovīzijas dziesmu konkursa noteikumus. Kopš šī brīža katrai dalībvalstij būs aizliegts piedalīties ar dalībnieku vai arī sūtīt uz rīkotājpilsētu kādu no komandas dalībniekiem, kas varētu pārkāpt, ieceļojot valstī, attiecīgās valsts likumus. Neatļaus arī valsts žūrijā iekļaut cilvēkus, kas būtu saistīti ar attiecīgās valsts pārstāvošo dalībnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/07/esc2018-ebuuer-lanca-novo-conjunto-de.html|title=ESC2018: EBU/UER lança novo conjunto de regras do Festival Eurovisão|date=12 August 2017|publisher=ESC Portugal}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/pec-skandala-ar-krievijas-parstavi-mainiti-eirovizijas-noteikumi.d?id=49102033|title=Pēc skandāla ar Krievijas pārstāvi mainīti 'Eirovīzijas' noteikumi|date=2 August 2017|website=delfi.lv|publisher=Delfi}}</ref> === Budžets === {{dat|2017|05|16|L}} [[Portugāles Radio un televīzija]]s direktors [[Gunsalo Reiss]] paziņoja, ka 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]] netiks tērēts pārmērīgi daudz naudas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://observador.pt/2017/05/16/rtp-vai-encontrar-condicoes-para-fazer-eurovisao-sem-excessos/|title=RTP vai encontrar condições para fazer Eurovisão “sem excessos”|work=observador.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 16. maijā Lisabonas mērs [[Fernando Medina]] paziņoja to, ka pilsētā, [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] norises laikā tiks ieviests tūristu [[nodoklis]] par palikšanu pilsētā, kas finansēs [[Portugāle]]s, [[Lisabona]]s un [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] izmaksas 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/08/eurovision-2018-lisbon-tourist-tax-finance-contest/|title=EUROVISION 2018: LISBON TOURIST TAX TO FINANCE CONTEST|last1=Farren|first1=Neil|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate=2017. gada 8. augusts|date=2017. gada 8. augusts}}</ref> === Pusfināla sadalījuma izloze === Izloze noteica, kura valsts piedalīsies kurā pusfinālā. Tā notika {{dat|2018|01|29|L}} [[Lisabonas pilsētas zāle|Lisabonas pilsētas zālē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ebu.ch/news/2017/11/42-countries-to-take-part-in-2018-eurovision-song-contest|title=42 countries to take part in 2018 Eurovision Song Contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=7 November 2017}}</ref> 37 no 43 valstīm, kuras piedalīsies pusfinālos tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsošanas rezultātiem. Vēl izlozē tika noskaidrots, kuras valstis no "lielā sešinieka" balsos katrā no pusfināliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|date=12 January 2018 |url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-for-eurovision-2018-semi-final-allocation-draw|title=All Aboard for the Semi-Final Allocation Draw|publisher=eurovision.tv|accessdate=12 January 2018}}</ref> {| class="wikitable" !1. grupa !2. grupa !3. grupa !4. grupa !5. grupa !6. grupa |- |{{ESC|Albānija}} |{{ESC|Dānija}} |{{ESC|Armēnija}} |{{ESC|Bulgārija}} |{{ESC|Austrālija}} |{{ESC|Beļģija}} |- |{{ESC|Horvātija}} |{{ESC|Islande}} |{{ESC|Azerbaidžāna}} |{{ESC|Grieķija}} |{{ESC|Austrija}} |{{ESC|Igaunija}} |- |{{ESC|Maķedonija}} |{{ESC|Īrija}} |{{ESC|Baltkrievija}} |{{ESC|Kipra}} |{{ESC|Čehija}} |{{ESC|Latvija}} |- |{{ESC|Melnkalne}} |{{ESC|Norvēģija}} |{{ESC|Gruzija}} |{{ESC|Moldova}} |{{ESC|Izraēla}} |{{ESC|Lietuva}} |- |{{ESC|Serbija}} |{{ESC|Somija}} |{{ESC|Krievija}} |{{ESC|Rumānija}} |{{ESC|Malta}} |{{ESC|Nīderlande}} |- |{{ESC|Slovēnija}} |{{ESC|Zviedrija}} |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Ungārija}} |{{ESC|Sanmarīno}} |{{ESC|Polija}} |- |{{ESC|Šveice}} | colspan="5" | |} === Atklāšanas un starpšova viesmākslinieku priekšnesumi === {{dat|2018|03|12|L}} [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja pirmos konkursa šovu viesmāksliniekus. Finālā atklāšanas priekšnesums bija [[fado]] žandra, kuru izpildījq dziedātājas [[Marisa]] un [[Anna Moura]]. Tam sekoja karogu parāde, kas bija līdzīga visām atklāšanas ceremonijām kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada konkursa]]. Fona mūzika bija portugāļu dueta ''[[Beatbombers]]'' dziesmas, kuras tas izpildīja tiešraidē. Starpšova viesmākslinieki bija [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājs [[Salvadors Sobrals]], kurš izpildīja savu uzvarētāja dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kā arī jauno singlu. Vēl finālā uzstājās [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] mākslinieks [[Branko]] ar [[Sāra Tavaresa|Sāru Tavaresu]], [[Maira Andradže|Mairu Andradži]] un [[Džino Džisandjago]].<ref name = "Viesmākslinieki1" /><ref name = "Viesmākslinieki2" /><ref name = "Viesmākslinieki3" /> == Dalībvalstis == {{dat|2017|11|7|L}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis. [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] apstiprināja atgriešanos konkursā pēc nepiedalīšanās iepriekš, bet [[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijai]] EBU neatļāva piedalīties nacionālā pārraidītāja nesamaksātu parādu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/10/30/fyr-macedonia-mrt-not-participate-eurovision-2018/|title=FYR Macedonia: MRT Will Not Participate in Eurovision 2018 As Things Stand – Eurovoix|last1=Herbert|first1=Emily|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate=26 December 2017|date=30 October 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171030220651/https://eurovoix.com/2017/10/30/fyr-macedonia-mrt-not-participate-eurovision-2018/|archivedate=30 October 2017}}</ref> Tomēr, pēc 10 dienām EBU paziņoja to, ka atļaus [[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijai]] piedalīties konkursā. Konkursā piedalīsies 43 valstis, kas bija augstākais dalībvalstu skaits kopš [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursa]].<ref name="dalībvalstis">{{Tīmekļa atsauce|last1=|first1=|title=43 Countries will participate|url=https://eurovision.tv/video/news-43-countries-will-participate-and-tickets-will-go-on-sale-on-30th-november|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=17 November 2017|date=17 November 2017}}</ref> [[Attēls:ESC_2018_Semi-Finals.svg|thumb|333x333px|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalās 1. pusfinālā}}{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas arī balso 1. pusfinālā}}{{legend|#000080|Valstis, kas piedalās 2. pusfinālā}}{{legend|#99CCFF|Valstis, kas arī balso 2. pusfinālā}}|center]]{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Šajā pusfinālā piedalījās 19 valstis, un tas notika {{dat|2018|05|8|L}}. Tajā balsoja pusfināla dalībvalstis, kā arī "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. Pusfinālā uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] ar 283 punktiem, tai sekojot [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kiprai]] un [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehijai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name=Nr>{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Running order for Eurovision 2018 Semi-Finals revealed|url=https://eurovision.tv/story/running-order-eurovision-2018-semi-finals-revealed|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=3 April 2018|date=3 April 2018|deadurl=no|archiveurl=|archivedate=3 April 2018}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="200" | Izpildītājs<ref name="1. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 First Semi-Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180512234517/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="1. pusfināls" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |- |01 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |[[Aisela Mamadova|Aisela]] |''X My Heart'' |[[Angļu valoda|Angļu]] |"Pāršķelt manu sirdi" |11. |94 |- |02 |{{ESC|Islande}} |[[Āri Oulafsons]] |''Our Choice'' |Angļu |"Mūsu izvēle" |19. |15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Albānija}} |[[Eugents Bušpepa]] |''Mall'' |[[Albāņu valoda|Albāņu]] |"Ilgas" |8. |162 |- |04 |{{ESC|Beļģija}} |[[Laura Grusenekene|''Sennek'']] |''A Matter of Time'' |Angļu |"Laika jautājums" |12. |91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Čehija}} |[[Mikolass Jozefs]] |''Lie to Me'' |Angļu |"Melo man" |3. |232 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Lietuva}} |[[Ieva Zasimauskaite]] |''When We're Old'' |Angļu{{efn|name=Lietuva|Sastāv no 2 rindiņām [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].}} |"Kad mēs esam veci" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Izraēla}} |[[Neta Barzila|''Netta'']] |''Toy'' |Angļu{{efn|name=Izraēla|Sastāv no 2 rindiņām un viena [[Slengs|slenga]] vārda [[Ivrits|irvitā]].}} |"Rotaļlieta" |1. |283 |- |08 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevs]] |''Forever'' |Angļu |"Mūžīgi" |16. |65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Igaunija}} |[[Elīna Nečajeva]] |''La Forza'' |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |"Spēks" |5. |201 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Bulgārija}} |''[[Equinox]]'' |''Bones'' |Angļu |"Kauli" |7. |177 |- |11 |{{ESC|Maķedonija}} |''[[Eye Cue]]'' |''Lost and Found'' |Angļu |"Pazudēts un atrasts" |18. |24 |- |12 |{{ESC|Horvātija}} |[[Franka Bateliča]] |''Crazy'' |Angļu |"Traki" |17. |63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |13 |{{ESC|Austrija}} |[[Cēzars Sampsons]] |''Nobody but You'' |Angļu |"Neviens, bet Tu" |4. |231 |- |14 |{{ESC|Grieķija}} |[[Janna Terze]] |''Oniro mou <small>(Όνειρό μου)</small>'' |[[Grieķu valoda|Grieķu]] |"Mans sapnis" |14. |81 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Somija}} |[[Sāra Ālto]] |''Monsters'' |Angļu |"Briesmoņi" |10. |108 |- |16 |{{ESC|Armēnija}} |[[Sevaks Hanagjans]] |''Qami <small>(Քամի)</small>'' |[[Armēņu valoda|Armēņu]] |"Vējš" |15. |79 |- |17 |{{ESC|Šveice}} |''[[ZiBBZ]]'' |''Stones'' |Angļu |"Akmeņi" |13. |86 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Īrija}} |[[Rajens Ošoknesijs]] |''Together'' |Angļu |"Kopā" |6. |179 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |19 |{{ESC|Kipra}} |[[Elena Fureira]] |''Fuego'' |Angļu{{efn|name=Kipra|Lai arī dziesmas vārdi ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], [[Spāņu valoda|spāņu]] nosaukums ''Fuego'' tiek izdziedāts cauri dziesmai.}} |"Uguns" |2. |262 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Šajā pusfinālā piedalījās 18 valstis, to skaitā [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]], un tas notika {{dat|2018|05|10|L}}. Tajā balsoja pusfināla dalībvalstis, kā arī "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] atļauju, [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] balsoja otrajā pusfinālā pēc pārraidītāja [[RAI]] pieprasījuma, jo dienā, kad notiek pirmais pusfināls, [[Itālija|Itālijā]] tika paredzēts pārraidīt šova ''[[The Voice of Italy]]'' finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|date=29 January 2018|url=https://eurovision.tv/story/results-of-the-semi-final-allocation-draw-2018|title=Which Countries Will Perform in Which Semi-Final at Eurovision 2018?|publisher=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180129182557/https://eurovision.tv/story/results-of-the-semi-final-allocation-draw-2018|archivedate=29 January 2018}}</ref> Pusfinālā uzvarēja [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]] ar 266 punktiem, tai sekojot [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijai]] un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name=Nr /> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Izpildītājs<ref name="2. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/second-semi-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 Second Semi-Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180512234517/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="2. pusfināls" /> ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Norvēģija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Aleksandrs Ribaks]] |''That's How You Write a Song'' |"Lūk, tā Tu raksti dziesmu" |1. |266 |- |02 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |''[[The Humans]]'' |''Goodbye'' |"Uz redzēšanos" |11. |107 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Serbija}} |[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv no dažām frāzēm [[Torlaku dialekts|torlaku dialektā]].}} |[[Saņa Iličs]] un ''[[Balkanika]]'' |''Nova deca <small>(Нова деца)</small>'' |"Jaunie bērni" |9. |117 |- |04 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Džesika]] pied. [[Dženifera Beninga]] |''Who We Are'' |"Kas mēs esam" |17. |28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Dānija}} |Angļu{{efn|name=Dānija|Sastāv no frāzes [[Islandiešu valoda|islandiešu valodā]], kas tiek dziesmā izmantota divreiz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/rasmussen|title=Rasmussen|publisher=Eurovision Song Contest}}</ref>}} |[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmunsens]] |''Higher Ground'' |"Augstāka zeme" |5. |204 |- |06 |{{ESC|Krievija}} |Angļu |[[Jūlija Samoilova]] |''I Won't Break'' |"Es nebeigšu" |15. |65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[DoReDoS]]'' |''My Lucky Day'' |"Mana veiksmīgā diena" |3. |235 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[Waylon]]'' |''Outlaw in 'Em'' |"Likumpārkāpums viņos" |7. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Džesika Mauboja]] |''We Got Love'' |"Mums ir mīla" |4. |212 |- |10 |{{ESC|Gruzija}} |[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]{{efn|name=Gruzija|Lai arī dziesmas nosaukums ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], pati dziesma ir [[Gruzīnu valoda|gruzīnu valodā]].}} |[[Iriao]] |''For You'' |"Tev" |18. |24 |- |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |''[[Andžejs Gromala|Gromee]]'' pied. [[Lūkass Meijers]] |''Light Me Up'' |"Izgaismo mani" |14. |81 |- |12 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Kristabella Borga|Kristabella]] |''Taboo'' |"Tabu" |13. |101 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |13 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]] |''[[AWS]]'' |''Viszlát nyár'' |"Atā, vasara" |10. |111 |- |14 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |[[Laura Rizoto]] |''[[Funny Girl]]'' |"Smieklīgā meitene" |12. |106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Benjamins Ingroso]] |''Dance You Off'' |"Dejot kopā ar Tevi" |2. |254 |- |16 |{{ESC|Melnkalne}} |[[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |[[Vaņa Radovanovičš]] |''Inje <small>(Иње)</small>'' |"Sals" |16. |40 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |17 |{{ESC|Slovēnija}} |[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]{{efn|name=Slovēnija|Sastāv no dažām frāzēm [[Portugāļu valoda|portugāļu valodā]].}} |[[Leja Sirka]] |''Hvala, ne!'' |"Paldies, nē!" |8. |132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Ukraina}} |Angļu |''[[Mélovin]]'' |''Under the Ladder'' |"Zem trepēm" |6. |179 |} {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} === Fināls === Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un "lielā sešinieka" valstis, kas kvalificējas automātiski. Tas notika {{dat|2018|05|12|L}}. Tajā varēja balsot visas 43 dalībvalstis.<ref name="Fināla Nr.">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/exclusive-running-order-eurovision-2018-grand-final|title=Eurovision 2018: This is the running order of the Grand Final!|website=eurovision.tv|access-date=11 May 2018}}</ref> Finālā uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] pārstāve ''[[Neta Barzila|Netta]]'' ar dziesmu ''[[Toy]]'' ar 529 punktiem, tai sekojot [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kiprai]] un [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name="Fināla Nr." /> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="200" | Izpildītājs<ref name="Fināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 Grand Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129200846/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="Fināls" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |- |01 |{{ESC|Ukraina}} |''[[Mélovin]]'' |'''''Under the Ladder''''' |[[Angļu valoda|angļu]] |"Zem trepēm" |17. |130 |- |02 |{{ESC|Spānija}} |[[Amaja Romeo|Amaja]] un [[Alfreds Garsija|Alfreds]] |'''''Tu canción''''' |[[Spāņu valoda|Spāņu]] |”Tava dziesma” |23. |61 |- |03 |{{ESC|Slovēnija}} |[[Leja Sirka]] |'''''Hvala, ne!''''' |[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]{{efn|name=Slovēnija}} |"Paldies, nē!" |22. |64 |- |04 |{{ESC|Lietuva}} |[[Ieva Zasimauskaite]] |'''''When We're Old''''' |Angļu{{efn|name=Lietuva}} |"Kad mēs esam veci" |12. |181 |- |05 |{{ESC|Austrija}} |[[Cēzars Sampsons]] |'''''Nobody but You''''' |Angļu |"Neviens, bet Tu" |3. |342 |- |06 |{{ESC|Igaunija}} |[[Elīna Nečajeva]] |'''''La Forza''''' |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |"Spēks" |8. |245 |- |07 |{{ESC|Norvēģija}} |[[Aleksandrs Ribaks]] |'''''That's How You Write a Song''''' |Angļu |"Lūk, tā Tu raksti dziesmu" |15. |144 |- |08 |{{ESC|Portugāle}} (rīkotāji) |[[Klaudija Paškvāla]]{{efn|name=Portugāle|''O jardim'' sastāv arī no [[Portugāļi|portugāļu]] dziedātājas [[Izaura Santosa|Izauras]] vokāla}} |'''''O jardim''''' |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |"Dārzs" |26. |39 |- |09 |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[SuRie]]'' |'''''Storm''''' |Angļu |"Vētra" |24. |48 |- |10 |{{ESC|Serbija}} |[[Saņa Iličs]] un ''[[Balkanika]]'' |'''''Нова деца''''' |[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija}} |"Jaunie bērni" |19. |113 |- |11 |{{ESC|Vācija}} |[[Mihaels Šulte]] |'''''You Let Me Walk Alone''''' |Angļu |"Tu ļāvi mani iet vienam" |4. |340 |- |12 |{{ESC|Albānija}} |[[Eugents Bušpepa]] |'''''Mall''''' |[[Albāņu valoda|Albāņu]] |"Ilgas" |11. |184 |- |13 |{{ESC|Francija}} |''[[Madame Monsieur]]'' |'''''Mercy''''' |[[Franču valoda|Franču]] |"Mersija"{{efn|name=Francija|Vārds ''mercy'' [[Franču valoda|franču valodā]] nozīmē "paldies", taču dziesmā tas ir domāts kā meitenes vārds.}} |13. |173 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |[[Mikolass Jozefs]] |'''''Lie to Me''''' |Angļu |"Melo man" |6. |281 |- |15 |{{ESC|Dānija}} |[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmusens]] |'''''Higher Ground''''' |Angļu{{efn|name=Dānija}} |"Augstāka zeme" |9. |226 |- |16 |{{ESC|Austrālija}} |[[Džesika Mauboja]] |'''''We Got Love''''' |Angļu |"Mums ir mīla" |20. |99 |- |17 |{{ESC|Somija}} |[[Sāra Ālto]] |'''''Monsters''''' |Angļu |"Briesmoņi" |25. |46 |- |18 |{{ESC|Bulgārija}} |''[[Equinox]]'' |'''''Bones''''' |Angļu |"Kauli" |14. |166 |- |19 |{{ESC|Moldova}} |''[[DoReDoS]]'' |'''''My Lucky Day''''' |Angļu |"Mana veiksmīgā diena" |10. |209 |- |20 |{{ESC|Zviedrija}} |[[Benjamins Ingroso]] |'''''Dance You Off''''' |Angļu |"Dejot kopā ar Tevi" |7. |274 |- |21 |{{ESC|Ungārija}} |''[[AWS]]'' |'''''Viszlát nyár''''' |[[Ungāru valoda|Ungāru]] |"Atā, vasara" |21. |93 |-style="font-weight:bold; background:gold;" |22 |{{ESC|Izraēla}} |''[[Neta Barzila|Netta]]'' |'''''Toy''''' |Angļu{{efn|name=Izraēla}} |"Rotaļlieta" |1. |529 |- |23 |{{ESC|Nīderlande}} |''[[Waylon]]'' |'''''Outlaw in 'Em''''' |Angļu |"Likumpārkāpums viņos" |18. |121 |- |24 |{{ESC|Īrija}} |[[Rajens Ošoknesijs]] |'''''Together''''' |Angļu |"Kopā" |16. |136 |- |25 |{{ESC|Kipra}} |[[Elena Fureira]] |'''''Fuego''''' |Angļu{{efn|name=Kipra}} |"Uguns" |2. |436 |- |26 |{{ESC|Itālija}} |[[Ermals Meta]] un [[Farbricijo Moro]] |'''''Non mi avete fatto niente''''' |Itāļu |"Jūs man neko nenodarījāt" |5. |308 |} === Dalībnieki, kas atgriezās === * {{ESC|Austrija}}: [[Cēzars Sampsons]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Bulgārija}}, dejotājs (2016), bekvokālists) * {{ESC|Austrālija}}: [[Džesika Mauboja]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — viesmāksliniece konkursa priekšnesumā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Australian superstar to sing at Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=australian_superstar_to_sing_at_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|website=Eurovision.tv|accessdate=11 February 2015|date=25 March 2014}}</ref> * {{ESC|Bulgārija}}: ''[[Equinox]]'' dalībnieks [[Vladimirs Mahailovs]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Bulgārija}}, bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=EQUINOX release 'Bones' for Bulgaria - Eurovision Song Contest Lisbon 2018|url=https://eurovision.tv/story/equinox-bones-for-bulgaria-eurovision-2018|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=13 March 2018|date=12 March 2018}}</ref> * {{ESC|Krievija}}: [[Jūlija Samoilova]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Krievija}}, tika paziņota kā valsts pārstāve, taču, saistībā ar nesaskaņām ar rīkotājvalsti, [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] atteicās piedalīties konkursā) * {{ESC|Lielbritānija}}: [[Sūrija]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Beļģija}}, bekvokāliste)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Earl|first=Samantha|title=SHE'S BACK. Who is SuRie? Eurovision: You Decide hopeful performing her song Storm and Blanche’s backing singer in 2017|url=https://www.thesun.co.uk/tvandshowbiz/5418258/surie-eurovision-you-decide-storm-blanche-backing-singer/|publisher=The Sun|website=thesun.co.uk|accessdate=8 February 2018|date=7 February 2018}}</ref> * {{ESC|Nīderlande}}: [[Veilons]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Nīderlande}}, kā daļa no ''[[The Common Linnets]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Video: Waylon will represent The Netherlands at the 2018 Eurovision Song Contest!|url=https://eurovision.tv/video/waylon-will-represent-the-netherlands-at-the-2018-eurovision-song-contest|website=eurovision.tv|accessdate=9 November 2017}}</ref> * {{ESC|Norvēģija}}: [[Aleksandrs Ribaks]] ([[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] — {{ESC|Norvēģija}}, konkursa uzvarētājs ar dziesmu ''[[Fairytale]]'') * {{ESC|Slovēnija}}: [[Leja Sirka]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Slovēnija}}, bekvokāliste.)<ref name="Lea Sirka">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/03/slovenia-lea-sirk-include-english-portuguese-hvala-ne-eurovision/|title=Slovenia: Lea Sirk to Include English or Portuguese in Hvala, ne! for Eurovision|last=McCaig|first=Ewan|publisher=Eurovoix|website=eurovix.com|accessdate=3 March 2018|date=3 March 2018}}</ref> === Citas valstis === Lai valsts varētu piedalīties konkursā, tai jābūt [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedrei. ==== Aktīvās EBU dalībvalstis ==== * {{karogs|Andora}} — 2017. gada 17. maijā [[Andoras Radio un Televīzija]]s direktors paziņoja to, ka Andora arī 2018. gada konkursā neatgriezīsies finansiālu grūtību dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/14/andorra-no-return-eurovision-song-contest-2018/|title=Andorra: No Return To The Eurovision Song Contest in 2018|last=Granger|first=Anthony|date=14 May 2017|website=Eurovoix|access-date=15 May 2017}}</ref> * {{karogs|Bosnija un Hercegovina}} — 2017. gada 18. septembrī [[BHRT]] paziņoja to, ka [[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bosnija un Hercegovina]] neatgriezīsies 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. * {{karogs|Luksemburga}} — [[Luksemburgas Televīzija]]s direktors [[Stīvs Šmits]] paskaidroja [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|iepriekšējā gada konkursa]] [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburgas]] nepiedalīšanos konkursā, viņš arī paskaidroja savas domas par to, ka valsts izredzes iegūt augstu pozīciju nav pārāk ticamas, kā arī to, ka [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburgas]] uzvaru laiki ir sen beigušies. Pēdējo reizi [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburga]] uzvarēja [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983. gada konkursā]], bet piedalījās [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]].<ref name="Luxembourg">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/22/luxembourg-will-not-participate-eurovision-2018/ |title=Luxembourg: Will not participate in Eurovision 2018 |last=Granger|first=Anthony |date=22 May 2017 |website=eurovoix.com |publisher=Eurovoix}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 29. augustā [[Luksemburgas Televīzija]] paziņoja to, ka nepiedalīsies 2018. gada konkursā.<ref name="Luksemburga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149324/luxembourg-rtl-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Luxembourg: RTL confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=29 August 2017|website=esctoday.com|publisher=ESC Today}}</ref> * {{karogs|Maroka}} — Sekojot oficiālajiem paziņojumiem par dalību 2018. gada konkursā, nebija nekādu ziņu par Marokas dalību tajā. Atsaucoties uz ''ESC Today'' rakstu, [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maroka]] neatgriezīsies 2018. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149308/eurovision-2018-countries-will-compete-lisbon/|title=Eurovision 2018: Which countries will compete in Lisbon?|date=11 October 2017|accessdate=13 October 2017|last=Jiandani|first=Sanjay}}</ref> * {{karogs|Monako}} — 2017. gada 31. augustā monakiešu pārraidītājs [[TMC]] paziņoja to, ka [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]] neatgriezīsies 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149420/monaco-tmc-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Monaco: TMC confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=31 August 2017|website=esctoday.com|publisher=Esctoday}}</ref> * {{karogs|Slovākija}} — 2017. gada 9. augustā Slovākijas [[RTVS]] paziņoja to, ka par dalību kokursā valsts nav pārliecināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/08/slovakia-eurovision-2018-undecided/|title=SLOVAKIA: EUROVISION 2018 PARTICIPATION UNDECIDED|last=Herbert|first=Emily|date=8 August 2017|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 11. septembrī [[RTVS]] paziņoja to, ka [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]] neatgriezīsies 2018. gada konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/09/11/slovakia-no-return-eurovision-2018/|title=Slovakia: No Return to Eurovision in 2018|last=Farren|first=Neil|date=11 September 2017|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com}}</ref> * {{karogs|Turcija}} — Kopš [[Turcijas Radio un Televīzija]]s komanda ir pilnībā mainījusies, Turcijas atgriešanās konkursā bija ticamāka nekā iepriekš. 2017. gada 12. jūlijā [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja [[Sertaba Erenere]], kura pārstāvēja [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turciju]], savā ''[[Instagram]]'' tiešraides čatā paziņoja to, ka valsts atgriezīsies konkursā, un viņa vēl Turcijas pārstāvošajam daībniekam 2018. gada konkursā veiksmi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/07/13/turkey-will-return-eurovision-2018/|language=English|title=Turkey will return to Eurovision in 2018 announces former winner Sertab|publisher=Ryan Cobb|date=13 July 2017|access-date={{dat|2017|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180220055614/https://www.escxtra.com/2017/07/13/turkey-will-return-eurovision-2018/}}</ref> Vēlāk arī [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcijas]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada konkursa]] pārstāvji grupa [[maNga]], kuri ieguva 2. vietu, 2017. gada 2. augustā ''[[Twitter]]'' vietnē ievietoja ziņuː "''Eurovision ? Yine yeni yeniden...''" ("Eirovīzija? Vēl joprojām jauna, atkal..."). Šis varēja nozīmēt valsts, gan arī pašas grupas atgriešanos 2018. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/02/turkey-manga-possible-eurovision-return/|title=TURKEY: MANGA HINT AT POSSIBLE EUROVISION RETURN|publisher=Emily Herbert|date=2 August 2017}}</ref> Neskatoties uz šiem paziņojumiem, [[Turcijas Ministru prezidents|Turcijas Ministru prezidenta]] vietnieks [[Bekirs Bozdags]] 2017. gada 7. augustā paziņoja to, ka pašlaik valstij nav plānu atgriezties konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://escrazzi.com/is-turkey-coming-back-turkish-vice-prime-minister-answers/|title=“IS TURKEY COMING BACK?” – TURKISH VICE PRIME MINISTER ANSWERS|last=Belgeli|first=Burak|date=7 August 2017|website=escrazzi.com|publisher=ESCrazzi|access-date=7 August 2017|quote=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170807200245/http://escrazzi.com/is-turkey-coming-back-turkish-vice-prime-minister-answers/|archivedate={{dat|2017|08|07||bez}}}}</ref> Vēlāk, tajā pašā dienā [[TRT]] paziņoja to, ka Turcija 2018. gada konkursā neatgiezīsies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149221/turkey-trt-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Turkey: TRT confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=7 August 2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|access-date=7 August 2017|quote=}}</ref> ==== Asociētās EBU valstis ==== * {{karogs|Kazahstāna}} — Kopš Kazahstānas pāraidītājs ''[[Khabar Agency]]'' kļuva par asociēto [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedri 2016. gada 1. janvārī, tika diskutēts par valsts debiju konkursā. Kazahstāna arī pārraidīja [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursu]]. [[2014. gada Turkvīzijas dziesmu konkurss|2014. gada Turkvīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja [[Zhanāra Dugalova]] paziņoja to, ka ir ieinteresēta piedalīties Eirovīzijā, pārstāvot Kazahstānu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2016/01/30/dimash-kudaibergen-kazakhstan-eurovision-2017/120249/|title=Should Dimash Kudaibergen sing for Kazakhstan at Eurovision 2017?|date=30 January 2016|website=Wiwibloggs|last1=ten Veen|first1=Renske|accessdate=15 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix-world.com/kazakhstan-turkvision-winner-zhanar-dugalova-compete-eurovision/|title=Kazakhstan: Turkvision Winner Zhanar Dugalova Would Compete at Eurovision|publisher=Eurovoix World|date=28 April 2017|language=German|accessdate=16 May 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170429030553/https://eurovoix-world.com/kazakhstan-turkvision-winner-zhanar-dugalova-compete-eurovision/|archivedate={{dat|2017|04|29||bez}}}}</ref> Tomēr 2017. gada 25. septembrī ''Khabar Agency'' paziņoja to, ka pārraidītājam nav nekādu ziņu par valsts dalību konkursā, radot iespēju [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] ielūgt Kazahstānu piedalīties konkursā, kā [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/150113/kazakhstan-will-khabar-agency-debut-eurovision-2018/|title=Kazakhstan: Will Khabar Agency debut in Eurovision 2018?|publisher=ESCToday|date=25 September}}</ref> EBU tomēr neielūdza Kazahstānu piedalīties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=All Aboard! Lisbon welcomes 42 countries to Eurovision 2018.|url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=7 November 2017|date=7 November 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107202315/https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|archivedate=7 November 2017}}</ref> 2017. gada 22. decembrī ''[[Channel 31]]'' paziņoja to, ka EBU ir atļāvusi piedalīties Kazahstānai [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/12/22/kazakhstans-channel-31-claims-will-participate-eurovision-2019/|title=Kazakhstan’s Channel 31 claims: "We will participate in Eurovision 2019!"|date=22 December 2017|work=ESCXTRA|access-date=24 December 2017|language=en|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180220055614/https://www.escxtra.com/2017/12/22/kazakhstans-channel-31-claims-will-participate-eurovision-2019/|archivedate=20 February 2018}}</ref> Tomēr 2017. gada 23. decembrī [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] ''[[ESC Today]]'' paziņoja to, ka, lai gan Kazahstānas ''Channel 31'' ir izrādījis vēlēšanos kļūt par EBU dalībvalsti un piedalīties [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kanāls to nevarēs izdarīt, jo Kazahstāna atrodas ārpus [[Eiropas pārraidīšanas zona]]s, kā arī nav [[Eiropas Padome]]s locekle, tāpēc valstij nav iespēju kļūt par EBU aktīvo dalībvalsti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://esctoday.com/155062/ebus-statement-regarding-channel-31-kazakhstans-participation-eurovision/|title=The EBU's statement regarding Channel 31 and Kazakhstan's participation in Eurovision|last=|first=|date=23 December 2017|work=ESCToday|access-date=24 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171223200356/http://esctoday.com/155062/ebus-statement-regarding-channel-31-kazakhstans-participation-eurovision/|archive-date=23 December 2017|dead-url=no|language=en}}</ref> ==== Valstis, kas nav EBU biedres ==== * {{karogs|Kosova}} — [[Kosovas Televīzija]] paziņoja to, ka Kosova būtu gatava debitēt 2018. gada konkursā, bet šādu iespēju noraidīja [[Bosnija un Hercegovina]] un [[Serbija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/30/kosovo-rtk-hopeful-eurovision-debut-2018/|title=Kosovo: RTK Hopeful Of Eurovision Debut in 2018|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date=30 May 2017}}</ref> [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] [[Kosovas Televīzijai]] atsūtija vēstuli, kurā paskaidroja to, ka [[Kosova]] nevar piedalīties [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], jo tā nav [[ANO]] biedre, kā arī, tāpēc ka tā nav pilntiesīgi pasludināta valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/150081/kosovo-rtks-statement-kosovos-debut-eurovision-2018/|title=Kosovo: RTK’s statement about Kosovo’s debut in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay|date=27 September 2017|website=esctoday.com|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170927221148/http://esctoday.com/150081/kosovo-rtks-statement-kosovos-debut-eurovision-2018/|archivedate=27 September 2017}}</ref> * {{karogs|Lihtenšteina}} — 2017. gada 1. septembrī Lihtenšteinas pārraidītājs ''[[1 FL TV]]'' paziņoja to, ka valsts nedebitēs 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Ja arī Lihtenšteina vēlētos piedalīties Eirovīzijā, tā nevarētu, jo nav pilntiesīga [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149473/liechtenstein-1-fl-tv-will-not-debut-eurovision-2018/|title=Liechtenstein: 1 FL TV will not debut in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay|date=1 September 2017|website=esctoday.com|access-date=1 September 2017}}</ref> === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {{Div col|colwidth=30em}} # {{ESC|Ukraina}} — [[Nata Žižčenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/uapbc/status/991067344758824960|title=The frontwoman of ONUKA, Nata Zhyzhchenko is our spokesperson this year!|publisher=uapbc|date=30 April 2018|accessdate=1 May 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Azerbaidžāna}} — [[Turals Asadovs]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji">{{Tīmekļa atsauce|title='May we have your votes please?'|url=https://eurovision.tv/story/spokespersons-grand-final-eurovision-2018|website=eurovision.tv|accessdate=11 May 2018|date=11 May 2018|language=angļu}}</ref> # {{ESC|Baltkrievija}} — ''[[NAVI]]'' <small>([[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijas]] pārstāvji [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Sanmarīno}} — [[Džons Kenedijs Okonors]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Nīderlande}} — [[O'G3NE]] <small>([[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]] pārstāves [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Maķedonija}} — [[Jana Burčeska]] <small>([[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijas]] pārstāve [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Malta}} — [[Lāra Azopardī]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Gruzija}} — [[Tako Gačečiladze]] <small>([[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzijas]] pārstāve [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/17/georgia-tamara-gachechiladze-spokesperson/|title=Georgia: Tamara Gachechiladze Announced As Spokesperson|work=Eurovoix|access-date=2018-03-17|date=2018-03-17|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Spānija}} — [[Nivesa Alvareza]]<ref name="Spāņu komentētāji un rezultātu paziņotājs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20180314/tony-aguilar-comentara-junto-julia-varela-eurovision-2018/1697040.shtml|title=Tony Aguilar comentará junto a Julia Varela Eurovisión 2018|last=|first=|publisher=RTVE|access-date=|date=14 March 2018|language=Spāņu}}</ref> # {{ESC|Austrija}} — [[Katarīna Beloviča]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Dānija}} — [[Ulla Esendropa]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Lielbritānija}} — [[Mela Gīdroisa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/blogs/eurovision/entries/54a12f14-714a-4a5f-90e4-80c8dfab49c0|title=2018 presenter line-up revealed|website=BBC|accessdate=29 March 2018|date=29 March 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Zviedrija}} — [[Fēlikss Sandmans]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/melodifestivalen/a/VRBLK6/sanna-nielsen-kommenterar-eurovision|title=Sanna Nielsen kommenterar Eurovision|publisher=Aftonbladet|accessdate=17 April 2018|language=Zviedru}}</ref> # {{ESC|Latvija}} — [[Dagmāra Legante]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Albānija}} — [[Andrī Džahū]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Horvātija}} — [[Uršula Tolja]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/05/01/croatia/|title=Croatia: Uršula Tolj Returns As Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=1 May 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Īrija}} — [[Nikijs Bairns]] <small>([[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijas]] pārstāvis [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Rumānija}} — [[Soņa Arginta-Iuneskū]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Čehija}} — [[Radka Rozička]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Islande}} — [[Eda Sifa Palsdotīra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/29/iceland-edda-sif-palsdottir-revealed-as-spokesperson/|title=Iceland: Edda Sif Pálsdóttir Revealed as Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=29 April 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Moldova}} — [[Džūlijeta Ardovana]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Beļģija}} — [[Danira Boukrisa Terkessidisa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival/waar-geeft-danira-de-songfestival-scores |title=Komen jouw beelden in het Songfestival? |date=19 April 2018 |website=een.be |language=Nīderlandiešu |access-date=22 April 2018 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovisionbelgium.be/2018/04/danira-boukhriss-terkessidis-leest-belgische-punten-voor/ |title=Danira Boukhriss Terkessidis leest Belgische punten voor. |date=19 April 2018 |website=EurovisionBelgium |language=Nīderlandiešu |access-date=22 April 2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180422202615/https://eurovisionbelgium.be/2018/04/danira-boukhriss-terkessidis-leest-belgische-punten-voor/ |archivedate={{dat|2018|04|22||bez}} }}</ref> # {{ESC|Norvēģija}} — [[Aleksandrs Valmans]] un ''[[JOWST]]'' <small>([[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Francija}} — [[Elodjē Gozuins|Elodja Gosjā]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/24/france-elodie-gossuin-revealed-as-spokesperson/|title=France: Elodie Gossuin Revealed as Spokesperson|date=2018. gada 24. aprīlis|work=Eurovoix|access-date=2018. gada 24. aprīlis|language=Angļu|last=Granger|first=Anthony}}</ref> # {{ESC|Itālija}} — [[Džūlija Valentīna Palermo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurofestivalnews.com/2018/04/28/eurovision-2018-giulia-valentina-voti-italiani/|title=Eurovision 2018: Giulia Valentina annuncerà nuovamente i voti italiani|publisher=Eurofestival NEWS|date=28 April 2018|language=Itāļu}}</ref> # {{ESC|Austrālija}} — [[Rikardo Gonsalvess]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/30/australia-ricardo-goncalves-replaces-lee-lin-chin-as-spokesperson/|title=Australia: Ricardo Goncalves Replaces Lee Lin Chin as Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=30 April 2018}}</ref> # {{ESC|Igaunija}} — [[Ots Evestuss]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.kava.ee/saade/311995095|title=Eurovisiooni lauluvõistlus 2018: Finaal - Kava.ee|date=30 April 2018|work=Kava.ee|access-date=30 April 2018|language=Igauņu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180430050058/https://www.kava.ee/saade/311995095|archivedate={{dat|2018|04|30||bez}}}}</ref> # {{ESC|Serbija}} — [[Dragana Kosjerina]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Kipra}} — [[Hovigs]] <small>([[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipras]] pārstāvis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/01/cyprus-hovig-announced-eurovision-2018-spokesperson/|title=Cyprus: Hovig Announced as Eurovision 2018 Spokesperson|first=Anthony|last=Granger|date=1 February 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Armēnija}} — [[Arsens Grigorijans]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Bulgārija}} — [[Johanna Dragņeva]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Grieķija}} — [[Olina Ksenopoulou]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gossip-tv.gr/showbiz/eurovision/story/535743/eurovision-2018-h-olina-xenopoyloy-sti-vathmologia-tis-elladas-sti-lisavona|title=Eurovision 2018: Η Ολίνα Ξενοπούλου στη βαθμολογία της Ελλάδας στη Λισαβόνα|date=23 April 2018|website=gossip-tv.gr|language=Grieķu|access-date=23 April 2018}}</ref> # {{ESC|Ungārija}} — [[Bence Forro]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Melnkalne}} — [[Nataša Šotra]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Vācija}} — [[Barbara Šonebergere]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/01/20/germany-barbara-schoneberger-revealed-2018-spokesperson/|title=Germany: Barbara Schöneberger Revealed as Eurovision 2018 Spokesperson|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date=|date=20 February 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Somija}} — [[Anna Abreu]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Krievija}} — ''[[Alsu]]'' <small>([[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāve [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada konkursā]] un [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] vadītāja)</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Šveice}} — [[Letīcija Karvalo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2018/04/esc2018-leticia-carvalho-sera-porta-voz.html|title=ESC2018: Leticia Carvalho será a porta-voz da Suíça na Grande Final do Festival Eurovisão|publisher=ESC Portugal|accessdate=20 April 2018|language=Portugāļu}}</ref> # {{ESC|Izraēla}} — [[Lūsija Ajūbta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.israelhayom.co.il/article/537587|title=לוסי איוב במקום עופר נחשון|date=26 February 2018|publisher=Israel Haiom|language=Ebreju}}</ref> # {{ESC|Polija}} — [[Marselīna Zavadska]]<ref name="TVP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://centruminformacji.tvp.pl/36979811/energetyczni-gromee-i-lukas-meijer-wystapia-w-drugim-polfinale-63-konkursu-eurowizji|title=Energetyczni Gromee i Lukas Meijer wystąpią w drugim półfinale 63. Konkursu Eurowizji|publisher=Telewizja Polska|date=27 April 2018|language=Poļu}}</ref> # {{ESC|Lietuva}} — [[Egle Daugelaite]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Slovēnija}} — [[Maja Keuča]] <small>([[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnijas]] pārstāve [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/25/slovenia-maja-keuc-to-announce-the-jury-voting/|title=Slovenia: Maja Keuc To Announce the Jury Voting|date=2018. gada 25. aprīlis|work=Eurovoix|last=Granger|first=Anthony|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Portugāle}} — [[Pedro Fernadess]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> {{Div col end}} === Komentētāji === ==== Valstis, kas piedalās ==== * {{karogs|Albānija}} — ''Tiks paziņots'' * {{karogs|Armēnija}} — ''Tiks paziņots'' ([[Armēnija 1]] un [[Armēnijas Radio]], visi šovi) * {{karogs|Austrālija}} — [[Mifa Volhūrsta]] un [[Džoels Krīsijs]] ([[SBS]], visi šovi)<ref name="Austrālija">{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=AUSTRALIA: EUROVISION 2018 PARTICIPATION CONFIRMED|url=https://eurovoix.com/2017/08/24/australia-eurovision-2018-participation-confirmed/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|date=24 August 2017}}</ref> * {{karogs|Austrija}} — [[Andī Knols]] ([[ORF eins|ORF ''eins'']], visi šovi) * {{karogs|Azerbaidžāna}} — ''Tiks paziņots'' ([[İTV]], visi šovi) * {{karogs|Baltkrievija}} — [[Jevgeņijs Perlins]] (''[[Belarus-1]]'' un ''[[Belarus 24]]'', visi šovi * {{karogs|Beļģija}} — [[Peters Vandeveirs]] ([[Één]] ([[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]]), visi šovi); [[Murīna Luī]] un [[Žans Luī Ljē]] (''[[La Une]]'' ([[Franču valoda|franču]]), visi šovi, 2. pusfināls ar nobīdi laikā) * {{karogs|Bulgārija}} — [[Elēna Rosberga]] un [[Georgis Kušvalījevs]] ([[BNT 1]], visi šovi) * {{karogs|Čehija}} — [[Libors Boučeks]] (''[[ČT]]'', visi šovi) * {{karogs|Dānija}} — [[Ūle Dūpholms]] ([[DR 1]], visi šovi) * {{karogs|Francija}} — [[Andrē Manukjā]] un [[Kristofs Vilems]] (''[[France 4]]'', pusfināli); [[Kristofs Vilems]], [[Stefans Bjerns]] un [[Aleksandra Makē|Alma]] (''[[France 2]]'', fināls)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/25/france-commentators-eurovision-2018/|title=France: Christophe Willem and Alma Join Stéphane Bern as Eurovision 2018 Commentators|work=Eurovoix|date=25 February 2018|last=Herbert|first=Emily}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eurovision-fr.net/news/lire.php?id=5492|title=FRANCE 2018 : Christophe Willem et André Manoukian, commentateurs des demi-finales sur France 4|work=Eurovision-fr.net|date=20 March 2018|last=DRS2G}}</ref> * {{karogs|Grieķija}} — [[Aleksandrs Lizardoss]] un [[Dafne Skalionī]] ([[ERT1]], [[ERT HD]], [[ERT World|ERT ''World'']], [[ERA 2]], ''[[Voice of Greece]]'', visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://infegreece.gr/alexandros-lizardos-dafni-skalioni-sxoliastes-stin-eurovision/|title=Ο Αλέξανδρος Λιζάρδος και η Δάφνη Σκαλιώνη σχολιαστές της Ελλάδας στην Eurovision|website=infegreece.gr|access-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180721221801/http://infegreece.gr/alexandros-lizardos-dafni-skalioni-sxoliastes-stin-eurovision/}}</ref> * {{karogs|Gruzija}} — [[Demite Erdžimlidze]] un [[Savjero Reimundo]] ([[1TV]]'','' visi šovi)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/30/georgia-demetre-ergemlidze-revealed-as-commentator/|title=Georgia: Demetre Ergemlidze Revealed As Commentator|work=Eurovoix|date=30 March 2018|last=Granger|first=Anthony}}</ref> * {{karogs|Horvātija}} — ''Tiks paziņots'' ([[HRT 1]], visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurosong.hrt.hr/kako-glasovati/|title=Eurosong - Kako glasovati?|publisher=eurosong.hrt.hr|date=5 April 2017|language=Croatian|trans-title=Eurovision - How to vote?|access-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180405221658/http://eurosong.hrt.hr/kako-glasovati/}}</ref> * {{karogs|Igaunija}} — [[Marko Reikops]] ([[Eesti Televisioon|ETV]], visi šovi) * {{karogs|Itālija}} — [[Karolīna Didomeniko]] (''[[Rai 4]]'', pusfināli)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurofestivalnews.com/2018/01/25/the-voice-of-italy-2018-finale-l8-maggio-2018-sara-scontro-con-eurovision/|title=The Voice of Italy 2018, finale l’8 maggio: sarà scontro con Eurovision|publisher=eurofestivalnews.com|date=25 January 2018|accessdate=30 January 2018|language=Italian}}</ref>; [[Serena Rosī]] un [[Frederiko Ruso]] (''[[Rai 1]]'', fināls) * {{karogs|Islande}} — ''Tiks paziņots'' ([[RÚV]], visi šovi) * {{karogs|Izraēla}} — [[Erezs Tals]] ([[Kan 11]], visi šovi) * {{karogs|Īrija}} — [[Mārtijs Vīlens]] ([[RTÉ 2]], pusfināli un [[RTÉ One]], fināls); [[Neils Dohetijs]] un [[Zibšeks Zaļinskis]] [[RTÉ Radio 1]], 1. pusfināls un fināls) * {{karogs|Kipra}} — [[Kostass Konstantinū]] un [[Faso Komino]] (''[[CyBC]]'', visi šovi)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/05/cyprus-cybc-reveals-commentary-team-eurovision-2018/|title=Cyprus: CyBC Reveals Commentary Team For Eurovision 2018|first=Anthony|last=Granger|date=2018. gada 5. marts}}</ref> * {{karogs|Krievija}} — ''Tiks paziņots'' ([[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmais Krievijas kanāls]], visi šovi) * {{karogs|Latvija}} — [[Toms Grēviņš]] (visi šovi) un [[Magnuss Eriņš]] (fināls [[Latvijas Televīzija|LTV]])<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49951393|title=Zināms, kas komentēs 'Eirovīzijas' tiešraides|first=DELFI|last=Izklaide|date=2018. gada 19. apr.|website=delfi.lv}}</ref> * {{karogs|Lielbritānija}} — [[Skots Mils]] un [[Rajens Klārks-Nīls]] (''[[BBC Four]]'', pusfināli); [[Grajams Nortons]] (''[[BBC One]]'', fināls); [[Kens Brūss]] (''[[BBC Radio 2]],'' fināls'')''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/blogs/eurovision/entries/db71d669-d535-4310-ac80-19a796af2247|title=You Decide is back with a new co-host and a new venue!|date=16 November 2017|website=Eurovision}}</ref> * {{karogs|Lietuva}} — ''Tiks paziņots'' ([[LRT Televīzija]] un [[LRT Radio]], visi šovi) * {{karogs|Maķedonija}} — Karolina Petkovska (MRT 1, MRT 2, Maķedonijas Radio, visi šovi) * {{karogs|Malta}} — ''Tiks paziņots'' * {{karogs|Melnkalne}} — [[Dražens Baukovičš]] un [[Tijana Miškoviča]] ([[TVCG 1]], [[TVCG SAT]], visi šovi) * {{karogs|Moldova}} — ''Tiks paziņots'' ([[Moldova 1]], visi šovi) * {{karogs|Nīderlande}} — [[Kornalds Mass]] un [[Jans Šmits]] ([[NPO]], visi šovi) * {{karogs|Norvēģija}} — [[Olavs Viksmo Sletans]] ([[NRK1]], visi šovi); [[Ronijs Brēde Ose]], [[Silije Nordnesa]] un [[Markus Nebī]] ([[NRK3]], fināls); [[Ūle Kristiāns Ūens]] ([[NRK P1]], fināls) * {{karogs|Polija}} — [[Artūrs Ožehs]] ([[TVP]] un [[TV Polonia]], visi šovi) * {{karogs|Portugāle}} — [[Nuno Galopims]] un [[Helders Reiss]] ([[RTP1]], [[RTP Āfrika]], [[RTP International]], visi šovi) * {{karogs|Rumānija}} — ''Tiks paziņots'' ([[TVR1]], [[TVR HD]], [[TVRi]], visi šovi) * {{karogs|Sanmarīno}} — [[Lija Florijo]] un [[Žiži Restivo]] ([[Sanmarīno RTV]] un [[Sanmarīno Radio]], visi šovi) * {{karogs|Spānija}} — [[Tonijs Aglrā]] un [[Hulija Valera]] [[La 1|(''La'' 1]], fināls)<ref name="Spāņu komentētāji un rezultātu paziņotājs" /> * {{karogs|Ukraina}} — Sergijs Prituļa (''[[STB]]'', visi šovi); [[Timurs Mirosnučenko]] un [[Tatjana Terehova]] (''[[UAːPBC]]'', visi šovi) * {{karogs|Ungārija}} — [[Kristina Ratoņa]] un [[Fredijs]] (''[[Duna]]'', visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/12/06/hungary-dal-2018-participants-announced/|title=Hungary: A Dal 2018 Participants Announced|date=6 December 2017|website=eurovoix.com}}</ref> * {{karogs|Vācija}} — ''Tiks paziņots'' (''[[One]]'', pusfināli); Pīters Urbans (''[[Das Erste]]'', fināls)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovision.de/teilnehmer/index.html|title=Alle Teilnehmer und Länder in Lissabon|website=eurovision.de|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823213201/https://www.eurovision.de/teilnehmer/index.html|archivedate=23 August 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tz.de/tv/peter-urban-wer-ist-esc-kommentator-alter-ehefrau-shitstorm-zr-8302403.html/|title=ESC-Kommentator: Wer ist eigentlich dieser Peter Urban?|work=tz.de|date=22 February 2018|5=|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180317232110/https://www.tz.de/tv/peter-urban-wer-ist-esc-kommentator-alter-ehefrau-shitstorm-zr-8302403.html|archivedate={{dat|2018|03|17||bez}}}}</ref> ==== Valstis, kas nepiedalās ==== {{Div col|colwidth=30em}} * {{karogs|ASV}} — [[Mišela Visāža]] un [[Ross Metjūss]] (''[[Logo TV]]'', fināls)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2017/08/28/michelle-visage-says-sweden-won-eurovision-2017-confirms-2018-logo-commentary-gig-ross-matthews/195524/|title=Michelle Visage says Sweden should have won Eurovision 2017 — and confirms 2018 LOGO commentary gig with Ross Matthews|last=Adams|first=William Lee|date=2017-08-28|website=wiwibloggs|access-date=2017-08-28|archive-date=2017-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20170828184633/http://wiwibloggs.com/2017/08/28/michelle-visage-says-sweden-won-eurovision-2017-confirms-2018-logo-commentary-gig-ross-matthews/195524/}}</ref> {{Div col end}} == Starpgadījumi == === Baltkrievu dziesmas pieteikums === {{dat|2018|01|10|L}} krievu sociālajā tīklā [[VKontakte|''VK'']] izplatījās ziņa, ka ukraiņu dziedātājs [[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevs]] ir izpidījis savu [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijas]] nacionālās atlases dziesmu ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' krievu valodā (kā Навсегда) 2017. gada maijā — pirms 2017. gada 1. septembra, kad sākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] noteiktais konkursa dalībvalstu dziesmu pieteikšanās periods.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/10/forever-belarus-disqualify-alekseev-earlier-performances-song-submission/208207/|title=Forever (and Before): Should Belarus disqualify Alekseev over earlier performances of song submission?|last=Adams|first=William Lee|website=wiwibloggs|accessdate=24 February 2018|date=10 January 2018|archive-date={{dat|2020|12|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201203075113/https://wiwibloggs.com/2018/01/10/forever-belarus-disqualify-alekseev-earlier-performances-song-submission/208207/}}</ref> Seši nacionālās atlases dalībnieki draudēja izstāties no tās, ja [[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevam]] būtu atļauts piedalīties atlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/15/belarus-six-acts-threaten-withdraw-alekseev/209359/|title=BELARUS: SIX FINALISTS THREATEN TO WITHDRAW IF ALEKSEEV IS ALLOWED TO APPEAR IN NATIONAL FINAL|last=Ten Ween|first=Renske|website=wiwibloggs|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025130821/https://wiwibloggs.com/2018/01/15/belarus-six-acts-threaten-withdraw-alekseev/209359/}}</ref> Viena no šiem 6 dalībniekiem [[Sofija Lapina]] izstājās no atlases pilnībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/16/sofi-lapina-withdraws-belarus-national-selection/209587/|title=“I won’t participate” — Sofi Lapina withdraws from Belarus’ national selection over Alekseev drama|last=Ten Veen|first=Renske|website=wiwibloggs|date=16 January 2018|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201109025926/https://wiwibloggs.com/2018/01/16/sofi-lapina-withdraws-belarus-national-selection/209587/}}</ref> Vēlāk baltkrievu pārraidītājs ''[[BTRC]]'' atļāva dziedātājam piedalīties atlasē ar uzlabotu dziesmas melodiju. Aļeksejevs ar dziesmu ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' vēlāk arī uzvarēja atlasē un pārstāvēs [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrieviju]] 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] maijā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/02/16/alekseev-wins-eurofest-2018-with-forever/217782/|title=Belarus: Alekseev wins Eurofest 2018 with “Forever”|last=Diaz|first=Sebastian|website=wiwibloggs|date=16 February 2018}}</ref> Tomēr {{dat|2018|02|23|L}} tika paziņots, ka EBU ir pieprasījusi, ka Aļeksejevam maijā būs jāizpilda sava dziesmas ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' oriģinālā versija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/23/belarus-ebu-alekseev-eurovision-2018/|title=Belarus: EBU Allows Alekseev to Perform “Forever” At Eurovision 2018|last=Herbert|first=Emily|website=ESCToday|date=23 February 2018}}</ref> == Skatīt arī == * [[Supernova 2018]] * [[2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2018. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] mqa7c1zidar631q6f2bjwgcrur8fe1v 4523522 4523521 2026-09-17T10:02:01Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4523522 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''All Aboard!'' ("Visi uz klāja!") |attēls = ESC_2018_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2018|05|12}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2018|05|8}} |otrais pusfināls = {{dat|2018|05|10}} |vadītājs (i) = [[Katarina Furtado]]<br />[[Daniela Rua]]<br />[[Filomena Kautela]]<br />[[Silvija Alberto]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = [[Portugāles Radio un televīzija]] (RTP) |vieta = {{ESC|Portugāle}}, [[Lisabona]], ''[[Altice Arena]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Izraēla}} ''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''[[Toy]]'' |balsošanas sistēma = 50% telebalsošana un SMS balsošana un 50% žūrija 5 cilvēku sastāvā novērtē dziesmas 12, 10 un 8-1 punkta skalā. |dalībvalstis = 43 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Krievija}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''Fināls'''<ref name = "Viesmākslinieki1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2018/03/ultima-hora-conheca-os-artistas.html|title=ESC2018: Conheça os artistas confirmados na Grande Final do Festival Eurovisão 2018|last=Carrilho|first=Nuno|publisher=ESC Portugal|website=escportugal.pt|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Portuguese}}</ref><ref name = "Viesmākslinieki2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.formulatv.com/noticias/77756/salvador-sobral-ana-moura-artistas-estaran-final-eurovision-2018/|title=Eurovisión 2018: Salvador Sobral, Ana Moura, Mariza, Branko y Beatbombers actuarán en la Gran Final|last1=Ortiz|first1=Laura|publisher=Fórmula TV|website=formulatv-com|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Spanish}}</ref><ref name = "Viesmākslinieki3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mag.sapo.pt/showbiz/artigos/salvador-sobral-ana-moura-e-mariza-na-final-da-eurovisao|title=Salvador Sobral, Ana Moura e Mariza na final da Eurovisão|publisher=Sapomag|website=mag.sapo.pt|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Portuguese}}</ref><br/ ><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br/ >[[Marise]] un [[Anna Moura]] — [[fado]] priekšnesums<br/ >''[[Beatbomers]]'' — karogu parāde ar [[skrečošana]]s mūziku<br/ ><u>Starpšova priekšnesumi</u><br/ >[[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' un jaunais singls, kā arī kopā ar [[Kaitans Veluzo|Kaitanu Veluzo]]<br/ >[[Branko]] — [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] priekšnesums kopā ar [[Sāra Tavaresa|Sāru Tavaresu]], [[Mairu Andradži]] un [[Džino Džisandjago]] |map = ESC 2018 Map.svg |col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis |col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2018. gada konkursā |col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2017]] |nākamais = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019 ►]] }} '''2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2018}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2018}}) bija 63. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Pirmo reizi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] vēsturē tas notika [[Portugāle]]s galvaspilsētā [[Lisabona|Lisabonā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Salvadors Sobrals|Salvadora Sobrala]] uzvaras [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]] [[Kijiva|Kijivā]] ar dziesmu'' [[Amar pelos dois]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2018-dates-and-host-city-confirmed|title=Lisbon revealed as Host City of the 2018 Eurovision Song Contest!|access-date=2017-07-25}}</ref> Trīs šovus vadīja [[Katarina Furtado]], [[Daniela Rua]], [[Filomena Kautela]] un [[Silvija Alberto]]. Konkursā piedalījās rekordaugsts dalībvalstu skaits — 43 valstis (arī [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada]] konkursos). [[Krievija]] atgriezās konkursā pēc pārtraukuma [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|iepriekšējā gada konkursā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusreality.com/2017/04/14/ernst-julia-samoylova-will-participate-in-the-eurovision-song-contest-in-2018/|title=Julia Samoylova will participate in the Eurovision Song Contest 2018|accessdate=2017-07-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170815101003/https://rusreality.com/2017/04/14/ernst-julia-samoylova-will-participate-in-the-eurovision-song-contest-in-2018/|archivedate=2017-08-15}}</ref> Pirmo reizi kopš [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursa]] neviena valsts nebija izstājusies no tā. Pusfināli notika {{dat|2018|05|8|6=un|7=10}} un {{dat||05|10}}, savukārt fināls — {{dat||05|12}}. Konkursā uzvarēja ''[[Neta Barzila|Netta]]'' ar dziesmu ''[[Toy]]'' no [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]]''.'' == Norises vieta == [[Portugāle]] iespēju rīkot 2018. gada konkursu izcīnīja pēc uzvaras [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]]. Jau nākamajā dienā pēc fināla, [[Portugāle]]s raidsabiedrība [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja, ka Portugāle oficiāli piekrīt rīkot 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu. === Kandidātpilsētas === Sākotnēji par rīkotājpilsētu tika izvēlēta [[Lisabona]], taču vēlāk konkursu pieteicās rīkot arī citas Portugāles pilsētas kā [[Braga]], [[Gundumara]] un [[Santa Marija da Feira]], kā arī [[Espinja]], [[Gimarainša|Ginmaraiša]] un [[Portimauna]]. Portugāles otrās lielākās pilsētas [[Portu]] mērs [[Rujs Moreira]] paziņoja, ka Portu nav ieinteresēta "tērēt miljoniem eiro", lai varētu rīkot konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/portugal-rui-moreira-diz-que-o-porto.html|title=Portugal: Rui Moreira diz que o Porto não está interessado em organizar a Eurovisão|work=escportugal.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> taču viņš atbalstīja [[Portu metropolitēna zona]]s pilsētu pieteikšanos rīkotājpilsētu konkursā. {{dat|2017|06|13}} RTP pārstāvji tikās ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] veidotāju grupu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] birojā [[Ženēva|Ženēvā]]. Tikšanās laikā pārrunāja dažādas lietas, kas saistītas ar konkursa rīkošanu, un mācījās no iepriekšējā gada rīkotāju — [[Ukraina]]s pieredzes. Tās laikā tika pārrunāti rīkotājpilsētu kandidāti.<ref name="Reference Group">{{tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=A new chapter: Portuguese delegation meets the Reference Group|url=https://eurovision.tv/story/2018-host-broadcaster-meet-at-the-ebu|website=eurovision.tv|publisher=EBU|accessdate=27 June 2017|date=14 June 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170614143452/https://eurovision.tv/story/2018-host-broadcaster-meet-at-the-ebu|archivedate=14 June 2017}}</ref> {{dat|2017|06|13}} EBU Eirovīzijas koordinators [[Juns Ūla Sanns]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas rīkotājpilsēta būs [[Portugāle]]s galvaspilsēta [[Lisabona]] ar ''[[Altice Arena]]''.<ref name="Datumi un rīkotājpilsēta3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2018-dates-and-host-city-confirmed|title=Eurovision 2018 Date and Host City Confirmed|publisher=Eurovision TV|accessdate=25 May 2017}}</ref> RTP arī norādīja [[Nāciju parks|Nāciju parku]], kur atrodas ''Altice Arena'', kā dažādu pasākumu, kuri saistīti ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]], norises vietu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Festival Eurovisão da Canção 2018 vai decorrer no Parque das Nações|url=https://www.rtp.pt/noticias/cultura/festival-eurovisao-da-cancao-2018-vai-decorrer-no-parque-das-nacoes_n1016980|accessdate=25 July 2017|publisher=[[Portugāles Radio un televīzija]]|date=25 July 2017|language=pt|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170725211013/https://www.rtp.pt/noticias/cultura/festival-eurovisao-da-cancao-2018-vai-decorrer-no-parque-das-nacoes_n1016980|archivedate=25 July 2017}}</ref>{{VietasKarte+ |float=top|Portugal |width=255 |caption=Rīkotājpilsēta (zilā)<br/ >Kandidātpilsētas (sarkanā) |places= {{VietasKarte~ |Portugal |lat=38.7109 |long=-9.1378 |label=[[Lisabona]] |position=right|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.15 |long=-8.533333 |label=[[Gundumara]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.540989 |long=-8.422736 |label=[[Braga]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=40.936121 |long=-8.578285 |label=[[Santa Marija da Feira]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.435280 |long=-8.306235 |label=[[Gimarainša]] |position=right}} }}{{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji<!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Attēls ! Ietilpība ! Piezīmes |- |[[Braga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/06/esc2018-braga-quer-conhecer-caderno-de.html|title=ESC2018: Braga quer conhecer caderno de encargos da Eurovisão|work=escportugal.pt|accessdate=5 June 2017}}</ref> |[[Bragas Izstāžu centrs]] |[[Attēls:Parque de Exposições de Braga.jpg|200px|The Exhibition Park of Braga during the exhibition "Expomotor".]] |3 000 — 15 000<small>(pēc rekonstrukcijas darbiem)</small><ref name="Braga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escportugal.pt/2017/06/especial-quem-ira-receber-o-festival.html|title=ESPECIAL Quem irá receber o Festival Eurovisão 2018? Conheça a cidade de Braga|work=escportugal.pt|accessdate=23 June 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180131002608/http://www.escportugal.pt/2017/06/especial-quem-ira-receber-o-festival.html|archivedate={{dat|2018|01|31||bez}}}}</ref> |Centrs rīko Bragas iknedēļas tirgu. Pašlaik centrā ir ietilpība 3000 cilvēkiem, bet, ja šī vieta būtu izvēlēta, centrā notiktu rekonstrukcija, lai varētu uzņemt 15 000 cilvēku, tomēr Bragas pilsētā nav pietiekam daudz viesnīcu gultu, lai varētu izpildīt [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] norādītos noteikumus.<ref name="Braga" /> |- |[[Gimarainša]]<ref name="Portugāļu atlase">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/07/26/festival-da-cancao-2018-hosted-guimaraes/|title=Festival da Canção 2018 to be hosted in Guimarães [Updated]|last1=Filipe|first1=Emanuel|publisher=ESCXtra|website=escxtra.com|accessdate=26 July 2017|date=26 July 2017|archive-date={{dat|2017|11|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171119125705/https://www.escxtra.com/2017/07/26/festival-da-cancao-2018-hosted-guimaraes/}}</ref> |[[Ginmaraišas daudzfunkcionālais paviljons]]<ref name="Portugāļu atlase" /> |[[Attēls:Multiusos Guimaraes.jpg|200px]] |10 000<ref name="Portugāļu atlase" /> |Rīko izstādes, tirgus, kongresus, koncertus, kā arī sporta pasākumus. [[Portugāles Radio un televīzija]] (RTP) izvēlējās šo vietu kā 2018. gada konkursa Portugāles nacionālās atlases fināla norises vietu.<ref name="Portugāļu atlase" /> |- |[[Gundumara]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blitz.sapo.pt/principal/update/2017-05-26-Ha-cinco-cidades-portuguesas-a-disputar-a-final-da-Eurovisao|title=Há cinco cidades portuguesas a disputar a final da Eurovisão|work=http://blitz.sapo.pt|accessdate=26 May 2017}}</ref> |[[Gundumaras Zelta sirds daudzfunkcionālā zāle|Gundumaras daudzfunkcionālā zāle]] | |8 000<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/especial-esc2018-estas-arenas-podiam.html|title=[ESPECIAL] ESC2018: Estas arenas podiam receber a Eurovisão 2018|work=escportugal.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> |Rīko vairākus sporta turnīrus, kā arī koncertus. Gundumaras pilsētai nav pietiekami daudz viesnīcu gultu, lai uzņemtu visus viesus, kā arī nav publiska pilsētas transporta sistēma. Ja šī vieta tiktu izvēlēta būtu problēmas arī ar preses centru<ref name="Eirovīzija būs Lisabonā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/ultima-hora-eurovisao-2018-sera-em.html|title=Portugal: Eurovision 2018 will be in Lisbon|work=escportugal.pt|accessdate=15 May 2017}}</ref> |- style="background:#ccccff;" |[[Lisabona]]<ref name="Eirovīzija būs Lisabonā" />{{dagger}} |''[[Altice Arena]]'' |[[Attēls:Pavilhão Atlântico Meo Arena - Helder Palma.jpg|200x200px]] |20 000 |Šī ir lielākā arēna Portugālē, kā arī viena no lielākajām Eiropā. Arēna rīkojusi ''[[Expo '98]]'', 1999. gada [[Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|Pasaules U-19 čempionātu basketbolā]] un citus pasākumus. Netālu no arēnas atrodas metro stacija, kā arī lidosta. Lisabonai nebūtu nekādu problēmu uzņemt visus viesus. |- |[[Santa Marija da Feira]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/esc2018-guimaraes-faro-e-santa-maria-da.html|title=ESC2018: Guimarães, Faro and Santa Maria da Feira interested in receiving Eurovision|work=escportugal.pt|accessdate=15 May 2017}}</ref> | ''[[Europarque]]'' (Eiroparks)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jornaldenegocios.pt/economia/cultura/detalhe/conselho-metropolitano-do-porto-quer-festival-eurovisao-da-cancao-2018-no-europarque|title=Conselho Metropolitano do Porto quer Festival Eurovisão da Canção 2018 no Europarque|work=jornaldenegocios.pt|accessdate=24 May 2017}}</ref> | [[Attēls:Europarque (Santa Maria da Feira).jpg|200px|[[Visionarium]]'s view to the Europarque.]] | 11 000 | Rīkojusi 2001. gada [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāles]] nacionālo atlasi [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]], kā arī vairākus citus koncertus. Pilsētai nav pietiekami daudz viesnīcu gultu, lai varētu uzņemt visus kokursa viesus. Šo izvēli atbalstīja Portu metropolitēna zonas pārvalde. |} ==== EBU nosacījumi rīkotājpilsēta ==== * Arēnas ietilpībai ir jābūt apmēram 10 000 vietu, tai jābūt arī jumtam * Maksimāli tuvu arēnai jāatrodas preses centram, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu. * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem un faniem * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem, tajā ir jābūt arī sakārtotai transporta infrastruktūrai, kā arī starptautiskai lidostai === Saistīti pasākumi === Dienā, kad tika paziņota rīkotājpilsēta — [[Lisabona]], tika paziņotas arī norises vietas tādiem ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]] saistītiem pasākumiem kā atklāšana ar sarkanā (zilā) paklāja ceremoniju, Eiroklubs un Eirovīzijas ciemats''.'' ==== Eirovīzijas ciemats ==== Eirovīzijas ciemats ir oficiāla Eirovīzijas dziesmu konkursa fanu un sponsoru zona konkursa norises laikā, kur uzstājas vairāki mākslinieki, un tiešraides šovu laikā šeit tiek pārraidīts tas. [[Portugāles Radio un televīzija]]s ģenerāldirektors [[Gunsalo Reiss|Gosalo Reiss]] paziņoja to, ka Lisabonas dome ir devusi atļauju izmantot Eirovīzijas ciematam [[Lisabonas komerciālais laukums|Lisabonas komerciālo laukumu]], kas zināms arī kā pils laukums, tas ir arī lielākais laukums visā pilsētā un atrodas blakus [[Težu]] upei. Tā bija oficiālā festivāla norises vieta Lisabonā Eirovīzijas laikā, tur atradās skatuve, un, kur uzstājās vairāki mākslinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cm-lisboa.pt/noticias/detalhe/article/festival-da-eurovisao-2018-vai-ser-em-lisboa|title=Festival da Eurovisão 2018 vai ser em Lisboa|date=25 July 2017|publisher=Câmara Municipal de Lisboa|access-date={{dat|2017|07|28||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170803090304/http://www.cm-lisboa.pt/noticias/detalhe/article/festival-da-eurovisao-2018-vai-ser-em-lisboa}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/07/confirmado-parque-das-nacoes-recebe-o.html|title=[CONFIRMADO] Terreiro do Paço em Lisboa reservado durante duas semanas de maio|date=25 July 2017|publisher=ESC Portugal}}</ref> Eirovīzijas ciemats tika atklāts {{dat|2018|05|4|6=un|7=10}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/euroclub|title=EuroClub - Eurovision Song Contest|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=24 February 2018|archive-date={{dat|2018|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180307082259/https://eurovision.tv/euroclub}}</ref> ==== Zilais paklājs ==== Sarkanais paklājs (šī gada konkursā tas būs zilais paklājs) atradās [[Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģijas muzejs|Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģijas muzejā]] (MAAT), ceremonija notika {{dat|2018|05|6|6=un|7=10}}. Pasākuma laikā prese, fani un viesi varēja satikties ar visiem konkursa dalībniekiem.<ref name="Atklāšana">{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/152786/eurovision-2018-rtp-reveals-opening-ceremony-welcome-reception-venue/|title=Eurovision 2018: RTP reveals Opening Ceremony and Welcome Reception venue|last1=Jiandani|first1=Sanjay|publisher=ESCToday|website=esctoday.com|accessdate=24 February 2018|date=12 January 2018}}</ref> ==== Konkursa atklāšana ==== Pēc sarkanā (zilā) paklāja ceremonijas, [[Lisabonas elektrības muzejs|Lisabonas elektrības muzejā]] notika konkursa atklāšanas pasākums.<ref name="Atklāšana" /> ==== Eiroklubs ==== Eiroklubs ir vieta, kur notiek dažādas ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]] saistītas ballītes, pasākumi un dalībnieku uzstāšanās, taču tajā nav atļauts ierasties faniem, presei un delegācijām. [[Lisabona|Lisabonā]] tas notika vietā, kas atrodas netālu no Eirovīzijas ciemata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/161148/eurovision-2018-euroclub-venue-changes-new-venue-to-be-announced-in-due-course/|title=Eurovision 2018: Euroclub venue changes; new venue to be announced in due course!|last1=Jiandani|first1=Sanjay|publisher=ESCToday|website=esctoday.com|accessdate=13 March 2018|date=12 March 2018}}</ref> <gallery mode="packed" heights="135"> File:Plaza del Comercio, Lisboa, Portugal, 2012-05-12, DD 02.JPG|[[Lisabonas komerciālais laukums]]<br />Eirovīzijas ciems File:MAAT.jpg|[[Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģiju muzejs]]<br />Sarkanais (zilais) paklājs </gallery> == Formāts == === Datumi === 2017. gada 25. maijā tika paziņoti konkursa norises datumi: * 1. pusfināls notika {{dat|2018|05|8|L}} * 2. pusfināls notika {{dat|2018|05|10|L}} * Fināls notika {{dat|2018|05|12|L}} === Vizuālais dizains === Konkursa sauklis ''All aboard!'' jeb "Visi uz klāja!" tika paziņots {{dat|2017|11|7|L}} preses konferencē [[Lisabonas Okeanārijs|Lisabonas okeanārijā]]. Konkursa vizuālais dizains sastāv no dažādām okeāna radībām, kas parāda un pierāda [[Lisabona]]s un visas [[Portugāle]]s atrašanos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē, kā arī valsts seno vēsturi, kas saistīta ar [[Kuģniecība|kuģniecību]]. Neskaitot galveno logo, kas sastāv no stilizēta gliemežvāka, ir izstrādāti vēl 12 dažādi logo, uz kuriem ir parādītas dažādas okeāna [[ekosistēma]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|title=All Aboard! Lisbon welcomes 42 countries to Eurovision 2018|work=Eurovision.tv|access-date=7 November 2017}}</ref> === Vadītāji === {{dat|2018|01|8|L}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] un [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu vadīs pirmo reizi 4 sievietes: [[Katarina Furtado]], [[Daniela Rua]], [[Silvija Alberto]] un [[Filomena Kautela]]. Tā bija pirmā reize kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada konkursa]], kad vadītājs nav vīrietis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Farren|first1=Neil|title=Eurovision 2018: Four Women to Host|url=https://eurovoix.com/2018/01/08/eurovision-2018-four-women-host/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=8 January 2018|date=8 January 2018}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/hosts-for-eurovision-2018-revealed|title=Here come the girls! Presenters of Eurovision 2018 revealed!|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|access-date=8 January 2018}}</ref> {{dat|2018|05|4|L}} tika paziņots, ka [[Filomena Kautela]] būs ''green-room'' vadītāja. <gallery mode="packed" heights="135"> Attēls:Catarina Furtado.png|[[Katarina Furtado]] Attēls:Daniela Ruah - Monte-Carlo Television Festival.jpg|[[Daniela Rua]] Attēls:Sílvia Alberto.png|[[Silvija Alberto]] Attēls:Filomena Cautela.png|[[Filomena Kautela]] </gallery>Zilā paklāja ceremoniju vadīja [[aktrise]] [[Klaudija Semento]], [[radio]] vadītāja [[Ineža Lopeza Gonsalvesa]], kā arī [[aktieris]] un [[Televīzija|TV]] raidījumu vadītājs [[Pedro Grenžers]] un [[aktieris]] un [[režisors]] [[Pedro Penims]], kuri abi vadīja arī preses konferences.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/hosts-blue-carpet-lisbon-2018|title=Eurovision 2018: They will host the Blue Carpet! - Eurovision Song Contest Lisbon 2018|website=eurovision.tv|accessdate=24 April 2018|date=23 April 2018}}</ref> === Skatuve === [[Attēls:Eurovisión stage.jpg|thumb|300x300px|2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa skatuve]] Konkursa skatuves dizains tika atklāts {{dat|2017|12|5|L}}, un tās dizaineris ir [[Floriāns Vielders]], kurš bijis skatuves dizaineris [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011.]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] un [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursu]] skatuvēm. Tās pamatā ir 4 galvenās iezīmes [[Portugāles vēsture|Portugāles vēsturē]] un [[Portugāles kultūra|kultūrā]] — [[jūra]], [[navigācija]], [[Ģeogrāfiskā karte|kartes]] un [[kuģniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2018-stage-design-revealed|title=Exclusive : The stage for Lisbon 2018 is revealed !|last=Jordan|first=Paul|website=eurovision.tv|access-date=2017. gada 11. septembris|date=2017. gada 5. decembris}}</ref> Pirmo reizi kopš [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada konkursa]] uz skatuves neatradās neviens [[LED]] ekrāns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/154175/eurovision-2018-fresh-stage-design-pictures-released-no-led-screens-lisbon/|title=Eurovision 2018: Fresh stage design pictures released; no LED screens in Lisbon|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|date=9 December 2017}}</ref> === Jaunie noteikumi === Iepriekšējā gada konkursa notikumu dēļ, sakarā ar rīkotājpilsētas izvēli un nesaskaņām starp [[Ukraina]]s valdību un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvi konkursā [[Jūlija Samoilova|Jūliju Samoilovu]], kā arī par nekorektiem [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnijas]], [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžānas]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] žūrijas balsošanas rezultātiem, [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] šī gada konkursam nolēma manīt Eirovīzijas dziesmu konkursa noteikumus. Kopš šī brīža katrai dalībvalstij būs aizliegts piedalīties ar dalībnieku vai arī sūtīt uz rīkotājpilsētu kādu no komandas dalībniekiem, kas varētu pārkāpt, ieceļojot valstī, attiecīgās valsts likumus. Neatļaus arī valsts žūrijā iekļaut cilvēkus, kas būtu saistīti ar attiecīgās valsts pārstāvošo dalībnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/07/esc2018-ebuuer-lanca-novo-conjunto-de.html|title=ESC2018: EBU/UER lança novo conjunto de regras do Festival Eurovisão|date=12 August 2017|publisher=ESC Portugal}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/pec-skandala-ar-krievijas-parstavi-mainiti-eirovizijas-noteikumi.d?id=49102033|title=Pēc skandāla ar Krievijas pārstāvi mainīti 'Eirovīzijas' noteikumi|date=2 August 2017|website=delfi.lv|publisher=Delfi}}</ref> === Budžets === {{dat|2017|05|16|L}} [[Portugāles Radio un televīzija]]s direktors [[Gunsalo Reiss]] paziņoja, ka 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]] netiks tērēts pārmērīgi daudz naudas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://observador.pt/2017/05/16/rtp-vai-encontrar-condicoes-para-fazer-eurovisao-sem-excessos/|title=RTP vai encontrar condições para fazer Eurovisão “sem excessos”|work=observador.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 16. maijā Lisabonas mērs [[Fernando Medina]] paziņoja to, ka pilsētā, [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] norises laikā tiks ieviests tūristu [[nodoklis]] par palikšanu pilsētā, kas finansēs [[Portugāle]]s, [[Lisabona]]s un [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] izmaksas 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/08/eurovision-2018-lisbon-tourist-tax-finance-contest/|title=EUROVISION 2018: LISBON TOURIST TAX TO FINANCE CONTEST|last1=Farren|first1=Neil|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate=2017. gada 8. augusts|date=2017. gada 8. augusts}}</ref> === Pusfināla sadalījuma izloze === Izloze noteica, kura valsts piedalīsies kurā pusfinālā. Tā notika {{dat|2018|01|29|L}} [[Lisabonas pilsētas zāle|Lisabonas pilsētas zālē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ebu.ch/news/2017/11/42-countries-to-take-part-in-2018-eurovision-song-contest|title=42 countries to take part in 2018 Eurovision Song Contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=7 November 2017}}</ref> 37 no 43 valstīm, kuras piedalīsies pusfinālos tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsošanas rezultātiem. Vēl izlozē tika noskaidrots, kuras valstis no "lielā sešinieka" balsos katrā no pusfināliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|date=12 January 2018 |url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-for-eurovision-2018-semi-final-allocation-draw|title=All Aboard for the Semi-Final Allocation Draw|publisher=eurovision.tv|accessdate=12 January 2018}}</ref> {| class="wikitable" !1. grupa !2. grupa !3. grupa !4. grupa !5. grupa !6. grupa |- |{{ESC|Albānija}} |{{ESC|Dānija}} |{{ESC|Armēnija}} |{{ESC|Bulgārija}} |{{ESC|Austrālija}} |{{ESC|Beļģija}} |- |{{ESC|Horvātija}} |{{ESC|Islande}} |{{ESC|Azerbaidžāna}} |{{ESC|Grieķija}} |{{ESC|Austrija}} |{{ESC|Igaunija}} |- |{{ESC|Maķedonija}} |{{ESC|Īrija}} |{{ESC|Baltkrievija}} |{{ESC|Kipra}} |{{ESC|Čehija}} |{{ESC|Latvija}} |- |{{ESC|Melnkalne}} |{{ESC|Norvēģija}} |{{ESC|Gruzija}} |{{ESC|Moldova}} |{{ESC|Izraēla}} |{{ESC|Lietuva}} |- |{{ESC|Serbija}} |{{ESC|Somija}} |{{ESC|Krievija}} |{{ESC|Rumānija}} |{{ESC|Malta}} |{{ESC|Nīderlande}} |- |{{ESC|Slovēnija}} |{{ESC|Zviedrija}} |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Ungārija}} |{{ESC|Sanmarīno}} |{{ESC|Polija}} |- |{{ESC|Šveice}} | colspan="5" | |} === Atklāšanas un starpšova viesmākslinieku priekšnesumi === {{dat|2018|03|12|L}} [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja pirmos konkursa šovu viesmāksliniekus. Finālā atklāšanas priekšnesums bija [[fado]] žandra, kuru izpildījq dziedātājas [[Marisa]] un [[Anna Moura]]. Tam sekoja karogu parāde, kas bija līdzīga visām atklāšanas ceremonijām kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada konkursa]]. Fona mūzika bija portugāļu dueta ''[[Beatbombers]]'' dziesmas, kuras tas izpildīja tiešraidē. Starpšova viesmākslinieki bija [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājs [[Salvadors Sobrals]], kurš izpildīja savu uzvarētāja dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kā arī jauno singlu. Vēl finālā uzstājās [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] mākslinieks [[Branko]] ar [[Sāra Tavaresa|Sāru Tavaresu]], [[Maira Andradže|Mairu Andradži]] un [[Džino Džisandjago]].<ref name = "Viesmākslinieki1" /><ref name = "Viesmākslinieki2" /><ref name = "Viesmākslinieki3" /> == Dalībvalstis == {{dat|2017|11|7|L}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis. [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] apstiprināja atgriešanos konkursā pēc nepiedalīšanās iepriekš, bet [[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijai]] EBU neatļāva piedalīties nacionālā pārraidītāja nesamaksātu parādu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/10/30/fyr-macedonia-mrt-not-participate-eurovision-2018/|title=FYR Macedonia: MRT Will Not Participate in Eurovision 2018 As Things Stand – Eurovoix|last1=Herbert|first1=Emily|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate=26 December 2017|date=30 October 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171030220651/https://eurovoix.com/2017/10/30/fyr-macedonia-mrt-not-participate-eurovision-2018/|archivedate=30 October 2017}}</ref> Tomēr, pēc 10 dienām EBU paziņoja to, ka atļaus [[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijai]] piedalīties konkursā. Konkursā piedalīsies 43 valstis, kas bija augstākais dalībvalstu skaits kopš [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursa]].<ref name="dalībvalstis">{{Tīmekļa atsauce|last1=|first1=|title=43 Countries will participate|url=https://eurovision.tv/video/news-43-countries-will-participate-and-tickets-will-go-on-sale-on-30th-november|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=17 November 2017|date=17 November 2017}}</ref> [[Attēls:ESC_2018_Semi-Finals.svg|thumb|333x333px|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalās 1. pusfinālā}}{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas arī balso 1. pusfinālā}}{{legend|#000080|Valstis, kas piedalās 2. pusfinālā}}{{legend|#99CCFF|Valstis, kas arī balso 2. pusfinālā}}|center]]{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Šajā pusfinālā piedalījās 19 valstis, un tas notika {{dat|2018|05|8|L}}. Tajā balsoja pusfināla dalībvalstis, kā arī "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. Pusfinālā uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] ar 283 punktiem, tai sekojot [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kiprai]] un [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehijai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name=Nr>{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Running order for Eurovision 2018 Semi-Finals revealed|url=https://eurovision.tv/story/running-order-eurovision-2018-semi-finals-revealed|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=3 April 2018|date=3 April 2018|deadurl=no|archiveurl=|archivedate=3 April 2018}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Izpildītājs<ref name="1. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 First Semi-Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180512234517/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="1. pusfināls" /> ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |- |01 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Aisela Mamadova|Aisela]] |''X My Heart'' |"Pāršķelt manu sirdi" |11. |94 |- |02 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Āri Oulafsons]] |''Our Choice'' |"Mūsu izvēle" |19. |15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Albānija}} |[[Albāņu valoda|Albāņu]] |[[Eugents Bušpepa]] |''Mall'' |"Ilgas" |8. |162 |- |04 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |[[Laura Grusenekene|''Sennek'']] |''A Matter of Time'' |"Laika jautājums" |12. |91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Mikolass Jozefs]] |''Lie to Me'' |"Melo man" |3. |232 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu{{efn|name=Lietuva|Sastāv no 2 rindiņām [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].}} |[[Ieva Zasimauskaite]] |''When We're Old'' |"Kad mēs esam veci" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu{{efn|name=Izraēla|Sastāv no 2 rindiņām un viena [[Slengs|slenga]] vārda [[Ivrits|irvitā]].}} |[[Neta Barzila|''Netta'']] |''Toy'' |"Rotaļlieta" |1. |283 |- |08 |{{ESC|Baltkrievija}} |Angļu |[[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevs]] |''Forever'' |"Mūžīgi" |16. |65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Igaunija}} |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Elīna Nečajeva]] |''La Forza'' |"Spēks" |5. |201 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |''[[Equinox]]'' |''Bones'' |"Kauli" |7. |177 |- |11 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |''[[Eye Cue]]'' |''Lost and Found'' |"Pazudēts un atrasts" |18. |24 |- |12 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu |[[Franka Bateliča]] |''Crazy'' |"Traki" |17. |63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |13 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Cēzars Sampsons]] |''Nobody but You'' |"Neviens, bet Tu" |4. |231 |- |14 |{{ESC|Grieķija}} |[[Grieķu valoda|Grieķu]] |[[Janna Terze]] |''Oniro mou <small>(Όνειρό μου)</small>'' |"Mans sapnis" |14. |81 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Somija}} |Angļu |[[Sāra Ālto]] |''Monsters'' |"Briesmoņi" |10. |108 |- |16 |{{ESC|Armēnija}} |[[Armēņu valoda|Armēņu]] |[[Sevaks Hanagjans]] |''Qami <small>(Քամի)</small>'' |"Vējš" |15. |79 |- |17 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[ZiBBZ]]'' |''Stones'' |"Akmeņi" |13. |86 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Rajens Ošoknesijs]] |''Together'' |"Kopā" |6. |179 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu{{efn|name=Kipra|Lai arī dziesmas vārdi ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], [[Spāņu valoda|spāņu]] nosaukums ''Fuego'' tiek izdziedāts cauri dziesmai.}} |[[Elena Fureira]] |''Fuego'' |"Uguns" |2. |262 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Šajā pusfinālā piedalījās 18 valstis, to skaitā [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]], un tas notika {{dat|2018|05|10|L}}. Tajā balsoja pusfināla dalībvalstis, kā arī "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] atļauju, [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] balsoja otrajā pusfinālā pēc pārraidītāja [[RAI]] pieprasījuma, jo dienā, kad notiek pirmais pusfināls, [[Itālija|Itālijā]] tika paredzēts pārraidīt šova ''[[The Voice of Italy]]'' finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|date=29 January 2018|url=https://eurovision.tv/story/results-of-the-semi-final-allocation-draw-2018|title=Which Countries Will Perform in Which Semi-Final at Eurovision 2018?|publisher=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180129182557/https://eurovision.tv/story/results-of-the-semi-final-allocation-draw-2018|archivedate=29 January 2018}}</ref> Pusfinālā uzvarēja [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]] ar 266 punktiem, tai sekojot [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijai]] un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name=Nr /> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Izpildītājs<ref name="2. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/second-semi-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 Second Semi-Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180512234517/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="2. pusfināls" /> ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Norvēģija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Aleksandrs Ribaks]] |''That's How You Write a Song'' |"Lūk, tā Tu raksti dziesmu" |1. |266 |- |02 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |''[[The Humans]]'' |''Goodbye'' |"Uz redzēšanos" |11. |107 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Serbija}} |[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv no dažām frāzēm [[Torlaku dialekts|torlaku dialektā]].}} |[[Saņa Iličs]] un ''[[Balkanika]]'' |''Nova deca <small>(Нова деца)</small>'' |"Jaunie bērni" |9. |117 |- |04 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Džesika]] pied. [[Dženifera Beninga]] |''Who We Are'' |"Kas mēs esam" |17. |28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Dānija}} |Angļu{{efn|name=Dānija|Sastāv no frāzes [[Islandiešu valoda|islandiešu valodā]], kas tiek dziesmā izmantota divreiz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/rasmussen|title=Rasmussen|publisher=Eurovision Song Contest}}</ref>}} |[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmunsens]] |''Higher Ground'' |"Augstāka zeme" |5. |204 |- |06 |{{ESC|Krievija}} |Angļu |[[Jūlija Samoilova]] |''I Won't Break'' |"Es nebeigšu" |15. |65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[DoReDoS]]'' |''My Lucky Day'' |"Mana veiksmīgā diena" |3. |235 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[Waylon]]'' |''Outlaw in 'Em'' |"Likumpārkāpums viņos" |7. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Džesika Mauboja]] |''We Got Love'' |"Mums ir mīla" |4. |212 |- |10 |{{ESC|Gruzija}} |[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]{{efn|name=Gruzija|Lai arī dziesmas nosaukums ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], pati dziesma ir [[Gruzīnu valoda|gruzīnu valodā]].}} |[[Iriao]] |''For You'' |"Tev" |18. |24 |- |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |''[[Andžejs Gromala|Gromee]]'' pied. [[Lūkass Meijers]] |''Light Me Up'' |"Izgaismo mani" |14. |81 |- |12 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Kristabella Borga|Kristabella]] |''Taboo'' |"Tabu" |13. |101 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |13 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]] |''[[AWS]]'' |''Viszlát nyár'' |"Atā, vasara" |10. |111 |- |14 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |[[Laura Rizoto]] |''[[Funny Girl]]'' |"Smieklīgā meitene" |12. |106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Benjamins Ingroso]] |''Dance You Off'' |"Dejot kopā ar Tevi" |2. |254 |- |16 |{{ESC|Melnkalne}} |[[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |[[Vaņa Radovanovičš]] |''Inje <small>(Иње)</small>'' |"Sals" |16. |40 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |17 |{{ESC|Slovēnija}} |[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]{{efn|name=Slovēnija|Sastāv no dažām frāzēm [[Portugāļu valoda|portugāļu valodā]].}} |[[Leja Sirka]] |''Hvala, ne!'' |"Paldies, nē!" |8. |132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Ukraina}} |Angļu |''[[Mélovin]]'' |''Under the Ladder'' |"Zem trepēm" |6. |179 |} {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} === Fināls === Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un "lielā sešinieka" valstis, kas kvalificējas automātiski. Tas notika {{dat|2018|05|12|L}}. Tajā varēja balsot visas 43 dalībvalstis.<ref name="Fināla Nr.">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/exclusive-running-order-eurovision-2018-grand-final|title=Eurovision 2018: This is the running order of the Grand Final!|website=eurovision.tv|access-date=11 May 2018}}</ref> Finālā uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] pārstāve ''[[Neta Barzila|Netta]]'' ar dziesmu ''[[Toy]]'' ar 529 punktiem, tai sekojot [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kiprai]] un [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name="Fināla Nr." /> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="200" | Izpildītājs<ref name="Fināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 Grand Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129200846/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="Fināls" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |- |01 |{{ESC|Ukraina}} |''[[Mélovin]]'' |'''''Under the Ladder''''' |[[Angļu valoda|angļu]] |"Zem trepēm" |17. |130 |- |02 |{{ESC|Spānija}} |[[Amaja Romeo|Amaja]] un [[Alfreds Garsija|Alfreds]] |'''''Tu canción''''' |[[Spāņu valoda|Spāņu]] |”Tava dziesma” |23. |61 |- |03 |{{ESC|Slovēnija}} |[[Leja Sirka]] |'''''Hvala, ne!''''' |[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]{{efn|name=Slovēnija}} |"Paldies, nē!" |22. |64 |- |04 |{{ESC|Lietuva}} |[[Ieva Zasimauskaite]] |'''''When We're Old''''' |Angļu{{efn|name=Lietuva}} |"Kad mēs esam veci" |12. |181 |- |05 |{{ESC|Austrija}} |[[Cēzars Sampsons]] |'''''Nobody but You''''' |Angļu |"Neviens, bet Tu" |3. |342 |- |06 |{{ESC|Igaunija}} |[[Elīna Nečajeva]] |'''''La Forza''''' |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |"Spēks" |8. |245 |- |07 |{{ESC|Norvēģija}} |[[Aleksandrs Ribaks]] |'''''That's How You Write a Song''''' |Angļu |"Lūk, tā Tu raksti dziesmu" |15. |144 |- |08 |{{ESC|Portugāle}} (rīkotāji) |[[Klaudija Paškvāla]]{{efn|name=Portugāle|''O jardim'' sastāv arī no [[Portugāļi|portugāļu]] dziedātājas [[Izaura Santosa|Izauras]] vokāla}} |'''''O jardim''''' |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |"Dārzs" |26. |39 |- |09 |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[SuRie]]'' |'''''Storm''''' |Angļu |"Vētra" |24. |48 |- |10 |{{ESC|Serbija}} |[[Saņa Iličs]] un ''[[Balkanika]]'' |'''''Нова деца''''' |[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija}} |"Jaunie bērni" |19. |113 |- |11 |{{ESC|Vācija}} |[[Mihaels Šulte]] |'''''You Let Me Walk Alone''''' |Angļu |"Tu ļāvi mani iet vienam" |4. |340 |- |12 |{{ESC|Albānija}} |[[Eugents Bušpepa]] |'''''Mall''''' |[[Albāņu valoda|Albāņu]] |"Ilgas" |11. |184 |- |13 |{{ESC|Francija}} |''[[Madame Monsieur]]'' |'''''Mercy''''' |[[Franču valoda|Franču]] |"Mersija"{{efn|name=Francija|Vārds ''mercy'' [[Franču valoda|franču valodā]] nozīmē "paldies", taču dziesmā tas ir domāts kā meitenes vārds.}} |13. |173 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |[[Mikolass Jozefs]] |'''''Lie to Me''''' |Angļu |"Melo man" |6. |281 |- |15 |{{ESC|Dānija}} |[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmusens]] |'''''Higher Ground''''' |Angļu{{efn|name=Dānija}} |"Augstāka zeme" |9. |226 |- |16 |{{ESC|Austrālija}} |[[Džesika Mauboja]] |'''''We Got Love''''' |Angļu |"Mums ir mīla" |20. |99 |- |17 |{{ESC|Somija}} |[[Sāra Ālto]] |'''''Monsters''''' |Angļu |"Briesmoņi" |25. |46 |- |18 |{{ESC|Bulgārija}} |''[[Equinox]]'' |'''''Bones''''' |Angļu |"Kauli" |14. |166 |- |19 |{{ESC|Moldova}} |''[[DoReDoS]]'' |'''''My Lucky Day''''' |Angļu |"Mana veiksmīgā diena" |10. |209 |- |20 |{{ESC|Zviedrija}} |[[Benjamins Ingroso]] |'''''Dance You Off''''' |Angļu |"Dejot kopā ar Tevi" |7. |274 |- |21 |{{ESC|Ungārija}} |''[[AWS]]'' |'''''Viszlát nyár''''' |[[Ungāru valoda|Ungāru]] |"Atā, vasara" |21. |93 |-style="font-weight:bold; background:gold;" |22 |{{ESC|Izraēla}} |''[[Neta Barzila|Netta]]'' |'''''Toy''''' |Angļu{{efn|name=Izraēla}} |"Rotaļlieta" |1. |529 |- |23 |{{ESC|Nīderlande}} |''[[Waylon]]'' |'''''Outlaw in 'Em''''' |Angļu |"Likumpārkāpums viņos" |18. |121 |- |24 |{{ESC|Īrija}} |[[Rajens Ošoknesijs]] |'''''Together''''' |Angļu |"Kopā" |16. |136 |- |25 |{{ESC|Kipra}} |[[Elena Fureira]] |'''''Fuego''''' |Angļu{{efn|name=Kipra}} |"Uguns" |2. |436 |- |26 |{{ESC|Itālija}} |[[Ermals Meta]] un [[Farbricijo Moro]] |'''''Non mi avete fatto niente''''' |Itāļu |"Jūs man neko nenodarījāt" |5. |308 |} === Dalībnieki, kas atgriezās === * {{ESC|Austrija}}: [[Cēzars Sampsons]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Bulgārija}}, dejotājs (2016), bekvokālists) * {{ESC|Austrālija}}: [[Džesika Mauboja]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — viesmāksliniece konkursa priekšnesumā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Australian superstar to sing at Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=australian_superstar_to_sing_at_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|website=Eurovision.tv|accessdate=11 February 2015|date=25 March 2014}}</ref> * {{ESC|Bulgārija}}: ''[[Equinox]]'' dalībnieks [[Vladimirs Mahailovs]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Bulgārija}}, bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=EQUINOX release 'Bones' for Bulgaria - Eurovision Song Contest Lisbon 2018|url=https://eurovision.tv/story/equinox-bones-for-bulgaria-eurovision-2018|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=13 March 2018|date=12 March 2018}}</ref> * {{ESC|Krievija}}: [[Jūlija Samoilova]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Krievija}}, tika paziņota kā valsts pārstāve, taču, saistībā ar nesaskaņām ar rīkotājvalsti, [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] atteicās piedalīties konkursā) * {{ESC|Lielbritānija}}: [[Sūrija]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Beļģija}}, bekvokāliste)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Earl|first=Samantha|title=SHE'S BACK. Who is SuRie? Eurovision: You Decide hopeful performing her song Storm and Blanche’s backing singer in 2017|url=https://www.thesun.co.uk/tvandshowbiz/5418258/surie-eurovision-you-decide-storm-blanche-backing-singer/|publisher=The Sun|website=thesun.co.uk|accessdate=8 February 2018|date=7 February 2018}}</ref> * {{ESC|Nīderlande}}: [[Veilons]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Nīderlande}}, kā daļa no ''[[The Common Linnets]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Video: Waylon will represent The Netherlands at the 2018 Eurovision Song Contest!|url=https://eurovision.tv/video/waylon-will-represent-the-netherlands-at-the-2018-eurovision-song-contest|website=eurovision.tv|accessdate=9 November 2017}}</ref> * {{ESC|Norvēģija}}: [[Aleksandrs Ribaks]] ([[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] — {{ESC|Norvēģija}}, konkursa uzvarētājs ar dziesmu ''[[Fairytale]]'') * {{ESC|Slovēnija}}: [[Leja Sirka]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Slovēnija}}, bekvokāliste.)<ref name="Lea Sirka">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/03/slovenia-lea-sirk-include-english-portuguese-hvala-ne-eurovision/|title=Slovenia: Lea Sirk to Include English or Portuguese in Hvala, ne! for Eurovision|last=McCaig|first=Ewan|publisher=Eurovoix|website=eurovix.com|accessdate=3 March 2018|date=3 March 2018}}</ref> === Citas valstis === Lai valsts varētu piedalīties konkursā, tai jābūt [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedrei. ==== Aktīvās EBU dalībvalstis ==== * {{karogs|Andora}} — 2017. gada 17. maijā [[Andoras Radio un Televīzija]]s direktors paziņoja to, ka Andora arī 2018. gada konkursā neatgriezīsies finansiālu grūtību dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/14/andorra-no-return-eurovision-song-contest-2018/|title=Andorra: No Return To The Eurovision Song Contest in 2018|last=Granger|first=Anthony|date=14 May 2017|website=Eurovoix|access-date=15 May 2017}}</ref> * {{karogs|Bosnija un Hercegovina}} — 2017. gada 18. septembrī [[BHRT]] paziņoja to, ka [[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bosnija un Hercegovina]] neatgriezīsies 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. * {{karogs|Luksemburga}} — [[Luksemburgas Televīzija]]s direktors [[Stīvs Šmits]] paskaidroja [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|iepriekšējā gada konkursa]] [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburgas]] nepiedalīšanos konkursā, viņš arī paskaidroja savas domas par to, ka valsts izredzes iegūt augstu pozīciju nav pārāk ticamas, kā arī to, ka [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburgas]] uzvaru laiki ir sen beigušies. Pēdējo reizi [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburga]] uzvarēja [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983. gada konkursā]], bet piedalījās [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]].<ref name="Luxembourg">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/22/luxembourg-will-not-participate-eurovision-2018/ |title=Luxembourg: Will not participate in Eurovision 2018 |last=Granger|first=Anthony |date=22 May 2017 |website=eurovoix.com |publisher=Eurovoix}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 29. augustā [[Luksemburgas Televīzija]] paziņoja to, ka nepiedalīsies 2018. gada konkursā.<ref name="Luksemburga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149324/luxembourg-rtl-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Luxembourg: RTL confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=29 August 2017|website=esctoday.com|publisher=ESC Today}}</ref> * {{karogs|Maroka}} — Sekojot oficiālajiem paziņojumiem par dalību 2018. gada konkursā, nebija nekādu ziņu par Marokas dalību tajā. Atsaucoties uz ''ESC Today'' rakstu, [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maroka]] neatgriezīsies 2018. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149308/eurovision-2018-countries-will-compete-lisbon/|title=Eurovision 2018: Which countries will compete in Lisbon?|date=11 October 2017|accessdate=13 October 2017|last=Jiandani|first=Sanjay}}</ref> * {{karogs|Monako}} — 2017. gada 31. augustā monakiešu pārraidītājs [[TMC]] paziņoja to, ka [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]] neatgriezīsies 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149420/monaco-tmc-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Monaco: TMC confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=31 August 2017|website=esctoday.com|publisher=Esctoday}}</ref> * {{karogs|Slovākija}} — 2017. gada 9. augustā Slovākijas [[RTVS]] paziņoja to, ka par dalību kokursā valsts nav pārliecināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/08/slovakia-eurovision-2018-undecided/|title=SLOVAKIA: EUROVISION 2018 PARTICIPATION UNDECIDED|last=Herbert|first=Emily|date=8 August 2017|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 11. septembrī [[RTVS]] paziņoja to, ka [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]] neatgriezīsies 2018. gada konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/09/11/slovakia-no-return-eurovision-2018/|title=Slovakia: No Return to Eurovision in 2018|last=Farren|first=Neil|date=11 September 2017|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com}}</ref> * {{karogs|Turcija}} — Kopš [[Turcijas Radio un Televīzija]]s komanda ir pilnībā mainījusies, Turcijas atgriešanās konkursā bija ticamāka nekā iepriekš. 2017. gada 12. jūlijā [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja [[Sertaba Erenere]], kura pārstāvēja [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turciju]], savā ''[[Instagram]]'' tiešraides čatā paziņoja to, ka valsts atgriezīsies konkursā, un viņa vēl Turcijas pārstāvošajam daībniekam 2018. gada konkursā veiksmi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/07/13/turkey-will-return-eurovision-2018/|language=English|title=Turkey will return to Eurovision in 2018 announces former winner Sertab|publisher=Ryan Cobb|date=13 July 2017|access-date={{dat|2017|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180220055614/https://www.escxtra.com/2017/07/13/turkey-will-return-eurovision-2018/}}</ref> Vēlāk arī [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcijas]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada konkursa]] pārstāvji grupa [[maNga]], kuri ieguva 2. vietu, 2017. gada 2. augustā ''[[Twitter]]'' vietnē ievietoja ziņuː "''Eurovision ? Yine yeni yeniden...''" ("Eirovīzija? Vēl joprojām jauna, atkal..."). Šis varēja nozīmēt valsts, gan arī pašas grupas atgriešanos 2018. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/02/turkey-manga-possible-eurovision-return/|title=TURKEY: MANGA HINT AT POSSIBLE EUROVISION RETURN|publisher=Emily Herbert|date=2 August 2017}}</ref> Neskatoties uz šiem paziņojumiem, [[Turcijas Ministru prezidents|Turcijas Ministru prezidenta]] vietnieks [[Bekirs Bozdags]] 2017. gada 7. augustā paziņoja to, ka pašlaik valstij nav plānu atgriezties konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://escrazzi.com/is-turkey-coming-back-turkish-vice-prime-minister-answers/|title=“IS TURKEY COMING BACK?” – TURKISH VICE PRIME MINISTER ANSWERS|last=Belgeli|first=Burak|date=7 August 2017|website=escrazzi.com|publisher=ESCrazzi|access-date=7 August 2017|quote=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170807200245/http://escrazzi.com/is-turkey-coming-back-turkish-vice-prime-minister-answers/|archivedate={{dat|2017|08|07||bez}}}}</ref> Vēlāk, tajā pašā dienā [[TRT]] paziņoja to, ka Turcija 2018. gada konkursā neatgiezīsies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149221/turkey-trt-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Turkey: TRT confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=7 August 2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|access-date=7 August 2017|quote=}}</ref> ==== Asociētās EBU valstis ==== * {{karogs|Kazahstāna}} — Kopš Kazahstānas pāraidītājs ''[[Khabar Agency]]'' kļuva par asociēto [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedri 2016. gada 1. janvārī, tika diskutēts par valsts debiju konkursā. Kazahstāna arī pārraidīja [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursu]]. [[2014. gada Turkvīzijas dziesmu konkurss|2014. gada Turkvīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja [[Zhanāra Dugalova]] paziņoja to, ka ir ieinteresēta piedalīties Eirovīzijā, pārstāvot Kazahstānu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2016/01/30/dimash-kudaibergen-kazakhstan-eurovision-2017/120249/|title=Should Dimash Kudaibergen sing for Kazakhstan at Eurovision 2017?|date=30 January 2016|website=Wiwibloggs|last1=ten Veen|first1=Renske|accessdate=15 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix-world.com/kazakhstan-turkvision-winner-zhanar-dugalova-compete-eurovision/|title=Kazakhstan: Turkvision Winner Zhanar Dugalova Would Compete at Eurovision|publisher=Eurovoix World|date=28 April 2017|language=German|accessdate=16 May 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170429030553/https://eurovoix-world.com/kazakhstan-turkvision-winner-zhanar-dugalova-compete-eurovision/|archivedate={{dat|2017|04|29||bez}}}}</ref> Tomēr 2017. gada 25. septembrī ''Khabar Agency'' paziņoja to, ka pārraidītājam nav nekādu ziņu par valsts dalību konkursā, radot iespēju [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] ielūgt Kazahstānu piedalīties konkursā, kā [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/150113/kazakhstan-will-khabar-agency-debut-eurovision-2018/|title=Kazakhstan: Will Khabar Agency debut in Eurovision 2018?|publisher=ESCToday|date=25 September}}</ref> EBU tomēr neielūdza Kazahstānu piedalīties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=All Aboard! Lisbon welcomes 42 countries to Eurovision 2018.|url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=7 November 2017|date=7 November 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107202315/https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|archivedate=7 November 2017}}</ref> 2017. gada 22. decembrī ''[[Channel 31]]'' paziņoja to, ka EBU ir atļāvusi piedalīties Kazahstānai [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/12/22/kazakhstans-channel-31-claims-will-participate-eurovision-2019/|title=Kazakhstan’s Channel 31 claims: "We will participate in Eurovision 2019!"|date=22 December 2017|work=ESCXTRA|access-date=24 December 2017|language=en|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180220055614/https://www.escxtra.com/2017/12/22/kazakhstans-channel-31-claims-will-participate-eurovision-2019/|archivedate=20 February 2018}}</ref> Tomēr 2017. gada 23. decembrī [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] ''[[ESC Today]]'' paziņoja to, ka, lai gan Kazahstānas ''Channel 31'' ir izrādījis vēlēšanos kļūt par EBU dalībvalsti un piedalīties [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kanāls to nevarēs izdarīt, jo Kazahstāna atrodas ārpus [[Eiropas pārraidīšanas zona]]s, kā arī nav [[Eiropas Padome]]s locekle, tāpēc valstij nav iespēju kļūt par EBU aktīvo dalībvalsti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://esctoday.com/155062/ebus-statement-regarding-channel-31-kazakhstans-participation-eurovision/|title=The EBU's statement regarding Channel 31 and Kazakhstan's participation in Eurovision|last=|first=|date=23 December 2017|work=ESCToday|access-date=24 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171223200356/http://esctoday.com/155062/ebus-statement-regarding-channel-31-kazakhstans-participation-eurovision/|archive-date=23 December 2017|dead-url=no|language=en}}</ref> ==== Valstis, kas nav EBU biedres ==== * {{karogs|Kosova}} — [[Kosovas Televīzija]] paziņoja to, ka Kosova būtu gatava debitēt 2018. gada konkursā, bet šādu iespēju noraidīja [[Bosnija un Hercegovina]] un [[Serbija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/30/kosovo-rtk-hopeful-eurovision-debut-2018/|title=Kosovo: RTK Hopeful Of Eurovision Debut in 2018|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date=30 May 2017}}</ref> [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] [[Kosovas Televīzijai]] atsūtija vēstuli, kurā paskaidroja to, ka [[Kosova]] nevar piedalīties [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], jo tā nav [[ANO]] biedre, kā arī, tāpēc ka tā nav pilntiesīgi pasludināta valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/150081/kosovo-rtks-statement-kosovos-debut-eurovision-2018/|title=Kosovo: RTK’s statement about Kosovo’s debut in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay|date=27 September 2017|website=esctoday.com|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170927221148/http://esctoday.com/150081/kosovo-rtks-statement-kosovos-debut-eurovision-2018/|archivedate=27 September 2017}}</ref> * {{karogs|Lihtenšteina}} — 2017. gada 1. septembrī Lihtenšteinas pārraidītājs ''[[1 FL TV]]'' paziņoja to, ka valsts nedebitēs 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Ja arī Lihtenšteina vēlētos piedalīties Eirovīzijā, tā nevarētu, jo nav pilntiesīga [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149473/liechtenstein-1-fl-tv-will-not-debut-eurovision-2018/|title=Liechtenstein: 1 FL TV will not debut in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay|date=1 September 2017|website=esctoday.com|access-date=1 September 2017}}</ref> === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {{Div col|colwidth=30em}} # {{ESC|Ukraina}} — [[Nata Žižčenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/uapbc/status/991067344758824960|title=The frontwoman of ONUKA, Nata Zhyzhchenko is our spokesperson this year!|publisher=uapbc|date=30 April 2018|accessdate=1 May 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Azerbaidžāna}} — [[Turals Asadovs]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji">{{Tīmekļa atsauce|title='May we have your votes please?'|url=https://eurovision.tv/story/spokespersons-grand-final-eurovision-2018|website=eurovision.tv|accessdate=11 May 2018|date=11 May 2018|language=angļu}}</ref> # {{ESC|Baltkrievija}} — ''[[NAVI]]'' <small>([[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijas]] pārstāvji [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Sanmarīno}} — [[Džons Kenedijs Okonors]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Nīderlande}} — [[O'G3NE]] <small>([[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]] pārstāves [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Maķedonija}} — [[Jana Burčeska]] <small>([[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijas]] pārstāve [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Malta}} — [[Lāra Azopardī]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Gruzija}} — [[Tako Gačečiladze]] <small>([[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzijas]] pārstāve [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/17/georgia-tamara-gachechiladze-spokesperson/|title=Georgia: Tamara Gachechiladze Announced As Spokesperson|work=Eurovoix|access-date=2018-03-17|date=2018-03-17|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Spānija}} — [[Nivesa Alvareza]]<ref name="Spāņu komentētāji un rezultātu paziņotājs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20180314/tony-aguilar-comentara-junto-julia-varela-eurovision-2018/1697040.shtml|title=Tony Aguilar comentará junto a Julia Varela Eurovisión 2018|last=|first=|publisher=RTVE|access-date=|date=14 March 2018|language=Spāņu}}</ref> # {{ESC|Austrija}} — [[Katarīna Beloviča]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Dānija}} — [[Ulla Esendropa]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Lielbritānija}} — [[Mela Gīdroisa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/blogs/eurovision/entries/54a12f14-714a-4a5f-90e4-80c8dfab49c0|title=2018 presenter line-up revealed|website=BBC|accessdate=29 March 2018|date=29 March 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Zviedrija}} — [[Fēlikss Sandmans]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/melodifestivalen/a/VRBLK6/sanna-nielsen-kommenterar-eurovision|title=Sanna Nielsen kommenterar Eurovision|publisher=Aftonbladet|accessdate=17 April 2018|language=Zviedru}}</ref> # {{ESC|Latvija}} — [[Dagmāra Legante]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Albānija}} — [[Andrī Džahū]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Horvātija}} — [[Uršula Tolja]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/05/01/croatia/|title=Croatia: Uršula Tolj Returns As Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=1 May 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Īrija}} — [[Nikijs Bairns]] <small>([[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijas]] pārstāvis [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Rumānija}} — [[Soņa Arginta-Iuneskū]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Čehija}} — [[Radka Rozička]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Islande}} — [[Eda Sifa Palsdotīra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/29/iceland-edda-sif-palsdottir-revealed-as-spokesperson/|title=Iceland: Edda Sif Pálsdóttir Revealed as Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=29 April 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Moldova}} — [[Džūlijeta Ardovana]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Beļģija}} — [[Danira Boukrisa Terkessidisa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival/waar-geeft-danira-de-songfestival-scores |title=Komen jouw beelden in het Songfestival? |date=19 April 2018 |website=een.be |language=Nīderlandiešu |access-date=22 April 2018 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovisionbelgium.be/2018/04/danira-boukhriss-terkessidis-leest-belgische-punten-voor/ |title=Danira Boukhriss Terkessidis leest Belgische punten voor. |date=19 April 2018 |website=EurovisionBelgium |language=Nīderlandiešu |access-date=22 April 2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180422202615/https://eurovisionbelgium.be/2018/04/danira-boukhriss-terkessidis-leest-belgische-punten-voor/ |archivedate={{dat|2018|04|22||bez}} }}</ref> # {{ESC|Norvēģija}} — [[Aleksandrs Valmans]] un ''[[JOWST]]'' <small>([[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Francija}} — [[Elodjē Gozuins|Elodja Gosjā]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/24/france-elodie-gossuin-revealed-as-spokesperson/|title=France: Elodie Gossuin Revealed as Spokesperson|date=2018. gada 24. aprīlis|work=Eurovoix|access-date=2018. gada 24. aprīlis|language=Angļu|last=Granger|first=Anthony}}</ref> # {{ESC|Itālija}} — [[Džūlija Valentīna Palermo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurofestivalnews.com/2018/04/28/eurovision-2018-giulia-valentina-voti-italiani/|title=Eurovision 2018: Giulia Valentina annuncerà nuovamente i voti italiani|publisher=Eurofestival NEWS|date=28 April 2018|language=Itāļu}}</ref> # {{ESC|Austrālija}} — [[Rikardo Gonsalvess]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/30/australia-ricardo-goncalves-replaces-lee-lin-chin-as-spokesperson/|title=Australia: Ricardo Goncalves Replaces Lee Lin Chin as Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=30 April 2018}}</ref> # {{ESC|Igaunija}} — [[Ots Evestuss]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.kava.ee/saade/311995095|title=Eurovisiooni lauluvõistlus 2018: Finaal - Kava.ee|date=30 April 2018|work=Kava.ee|access-date=30 April 2018|language=Igauņu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180430050058/https://www.kava.ee/saade/311995095|archivedate={{dat|2018|04|30||bez}}}}</ref> # {{ESC|Serbija}} — [[Dragana Kosjerina]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Kipra}} — [[Hovigs]] <small>([[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipras]] pārstāvis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/01/cyprus-hovig-announced-eurovision-2018-spokesperson/|title=Cyprus: Hovig Announced as Eurovision 2018 Spokesperson|first=Anthony|last=Granger|date=1 February 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Armēnija}} — [[Arsens Grigorijans]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Bulgārija}} — [[Johanna Dragņeva]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Grieķija}} — [[Olina Ksenopoulou]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gossip-tv.gr/showbiz/eurovision/story/535743/eurovision-2018-h-olina-xenopoyloy-sti-vathmologia-tis-elladas-sti-lisavona|title=Eurovision 2018: Η Ολίνα Ξενοπούλου στη βαθμολογία της Ελλάδας στη Λισαβόνα|date=23 April 2018|website=gossip-tv.gr|language=Grieķu|access-date=23 April 2018}}</ref> # {{ESC|Ungārija}} — [[Bence Forro]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Melnkalne}} — [[Nataša Šotra]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Vācija}} — [[Barbara Šonebergere]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/01/20/germany-barbara-schoneberger-revealed-2018-spokesperson/|title=Germany: Barbara Schöneberger Revealed as Eurovision 2018 Spokesperson|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date=|date=20 February 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Somija}} — [[Anna Abreu]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Krievija}} — ''[[Alsu]]'' <small>([[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāve [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada konkursā]] un [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] vadītāja)</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Šveice}} — [[Letīcija Karvalo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2018/04/esc2018-leticia-carvalho-sera-porta-voz.html|title=ESC2018: Leticia Carvalho será a porta-voz da Suíça na Grande Final do Festival Eurovisão|publisher=ESC Portugal|accessdate=20 April 2018|language=Portugāļu}}</ref> # {{ESC|Izraēla}} — [[Lūsija Ajūbta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.israelhayom.co.il/article/537587|title=לוסי איוב במקום עופר נחשון|date=26 February 2018|publisher=Israel Haiom|language=Ebreju}}</ref> # {{ESC|Polija}} — [[Marselīna Zavadska]]<ref name="TVP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://centruminformacji.tvp.pl/36979811/energetyczni-gromee-i-lukas-meijer-wystapia-w-drugim-polfinale-63-konkursu-eurowizji|title=Energetyczni Gromee i Lukas Meijer wystąpią w drugim półfinale 63. Konkursu Eurowizji|publisher=Telewizja Polska|date=27 April 2018|language=Poļu}}</ref> # {{ESC|Lietuva}} — [[Egle Daugelaite]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Slovēnija}} — [[Maja Keuča]] <small>([[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnijas]] pārstāve [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/25/slovenia-maja-keuc-to-announce-the-jury-voting/|title=Slovenia: Maja Keuc To Announce the Jury Voting|date=2018. gada 25. aprīlis|work=Eurovoix|last=Granger|first=Anthony|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Portugāle}} — [[Pedro Fernadess]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> {{Div col end}} === Komentētāji === ==== Valstis, kas piedalās ==== * {{karogs|Albānija}} — ''Tiks paziņots'' * {{karogs|Armēnija}} — ''Tiks paziņots'' ([[Armēnija 1]] un [[Armēnijas Radio]], visi šovi) * {{karogs|Austrālija}} — [[Mifa Volhūrsta]] un [[Džoels Krīsijs]] ([[SBS]], visi šovi)<ref name="Austrālija">{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=AUSTRALIA: EUROVISION 2018 PARTICIPATION CONFIRMED|url=https://eurovoix.com/2017/08/24/australia-eurovision-2018-participation-confirmed/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|date=24 August 2017}}</ref> * {{karogs|Austrija}} — [[Andī Knols]] ([[ORF eins|ORF ''eins'']], visi šovi) * {{karogs|Azerbaidžāna}} — ''Tiks paziņots'' ([[İTV]], visi šovi) * {{karogs|Baltkrievija}} — [[Jevgeņijs Perlins]] (''[[Belarus-1]]'' un ''[[Belarus 24]]'', visi šovi * {{karogs|Beļģija}} — [[Peters Vandeveirs]] ([[Één]] ([[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]]), visi šovi); [[Murīna Luī]] un [[Žans Luī Ljē]] (''[[La Une]]'' ([[Franču valoda|franču]]), visi šovi, 2. pusfināls ar nobīdi laikā) * {{karogs|Bulgārija}} — [[Elēna Rosberga]] un [[Georgis Kušvalījevs]] ([[BNT 1]], visi šovi) * {{karogs|Čehija}} — [[Libors Boučeks]] (''[[ČT]]'', visi šovi) * {{karogs|Dānija}} — [[Ūle Dūpholms]] ([[DR 1]], visi šovi) * {{karogs|Francija}} — [[Andrē Manukjā]] un [[Kristofs Vilems]] (''[[France 4]]'', pusfināli); [[Kristofs Vilems]], [[Stefans Bjerns]] un [[Aleksandra Makē|Alma]] (''[[France 2]]'', fināls)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/25/france-commentators-eurovision-2018/|title=France: Christophe Willem and Alma Join Stéphane Bern as Eurovision 2018 Commentators|work=Eurovoix|date=25 February 2018|last=Herbert|first=Emily}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eurovision-fr.net/news/lire.php?id=5492|title=FRANCE 2018 : Christophe Willem et André Manoukian, commentateurs des demi-finales sur France 4|work=Eurovision-fr.net|date=20 March 2018|last=DRS2G}}</ref> * {{karogs|Grieķija}} — [[Aleksandrs Lizardoss]] un [[Dafne Skalionī]] ([[ERT1]], [[ERT HD]], [[ERT World|ERT ''World'']], [[ERA 2]], ''[[Voice of Greece]]'', visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://infegreece.gr/alexandros-lizardos-dafni-skalioni-sxoliastes-stin-eurovision/|title=Ο Αλέξανδρος Λιζάρδος και η Δάφνη Σκαλιώνη σχολιαστές της Ελλάδας στην Eurovision|website=infegreece.gr|access-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180721221801/http://infegreece.gr/alexandros-lizardos-dafni-skalioni-sxoliastes-stin-eurovision/}}</ref> * {{karogs|Gruzija}} — [[Demite Erdžimlidze]] un [[Savjero Reimundo]] ([[1TV]]'','' visi šovi)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/30/georgia-demetre-ergemlidze-revealed-as-commentator/|title=Georgia: Demetre Ergemlidze Revealed As Commentator|work=Eurovoix|date=30 March 2018|last=Granger|first=Anthony}}</ref> * {{karogs|Horvātija}} — ''Tiks paziņots'' ([[HRT 1]], visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurosong.hrt.hr/kako-glasovati/|title=Eurosong - Kako glasovati?|publisher=eurosong.hrt.hr|date=5 April 2017|language=Croatian|trans-title=Eurovision - How to vote?|access-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180405221658/http://eurosong.hrt.hr/kako-glasovati/}}</ref> * {{karogs|Igaunija}} — [[Marko Reikops]] ([[Eesti Televisioon|ETV]], visi šovi) * {{karogs|Itālija}} — [[Karolīna Didomeniko]] (''[[Rai 4]]'', pusfināli)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurofestivalnews.com/2018/01/25/the-voice-of-italy-2018-finale-l8-maggio-2018-sara-scontro-con-eurovision/|title=The Voice of Italy 2018, finale l’8 maggio: sarà scontro con Eurovision|publisher=eurofestivalnews.com|date=25 January 2018|accessdate=30 January 2018|language=Italian}}</ref>; [[Serena Rosī]] un [[Frederiko Ruso]] (''[[Rai 1]]'', fināls) * {{karogs|Islande}} — ''Tiks paziņots'' ([[RÚV]], visi šovi) * {{karogs|Izraēla}} — [[Erezs Tals]] ([[Kan 11]], visi šovi) * {{karogs|Īrija}} — [[Mārtijs Vīlens]] ([[RTÉ 2]], pusfināli un [[RTÉ One]], fināls); [[Neils Dohetijs]] un [[Zibšeks Zaļinskis]] [[RTÉ Radio 1]], 1. pusfināls un fināls) * {{karogs|Kipra}} — [[Kostass Konstantinū]] un [[Faso Komino]] (''[[CyBC]]'', visi šovi)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/05/cyprus-cybc-reveals-commentary-team-eurovision-2018/|title=Cyprus: CyBC Reveals Commentary Team For Eurovision 2018|first=Anthony|last=Granger|date=2018. gada 5. marts}}</ref> * {{karogs|Krievija}} — ''Tiks paziņots'' ([[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmais Krievijas kanāls]], visi šovi) * {{karogs|Latvija}} — [[Toms Grēviņš]] (visi šovi) un [[Magnuss Eriņš]] (fināls [[Latvijas Televīzija|LTV]])<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49951393|title=Zināms, kas komentēs 'Eirovīzijas' tiešraides|first=DELFI|last=Izklaide|date=2018. gada 19. apr.|website=delfi.lv}}</ref> * {{karogs|Lielbritānija}} — [[Skots Mils]] un [[Rajens Klārks-Nīls]] (''[[BBC Four]]'', pusfināli); [[Grajams Nortons]] (''[[BBC One]]'', fināls); [[Kens Brūss]] (''[[BBC Radio 2]],'' fināls'')''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/blogs/eurovision/entries/db71d669-d535-4310-ac80-19a796af2247|title=You Decide is back with a new co-host and a new venue!|date=16 November 2017|website=Eurovision}}</ref> * {{karogs|Lietuva}} — ''Tiks paziņots'' ([[LRT Televīzija]] un [[LRT Radio]], visi šovi) * {{karogs|Maķedonija}} — Karolina Petkovska (MRT 1, MRT 2, Maķedonijas Radio, visi šovi) * {{karogs|Malta}} — ''Tiks paziņots'' * {{karogs|Melnkalne}} — [[Dražens Baukovičš]] un [[Tijana Miškoviča]] ([[TVCG 1]], [[TVCG SAT]], visi šovi) * {{karogs|Moldova}} — ''Tiks paziņots'' ([[Moldova 1]], visi šovi) * {{karogs|Nīderlande}} — [[Kornalds Mass]] un [[Jans Šmits]] ([[NPO]], visi šovi) * {{karogs|Norvēģija}} — [[Olavs Viksmo Sletans]] ([[NRK1]], visi šovi); [[Ronijs Brēde Ose]], [[Silije Nordnesa]] un [[Markus Nebī]] ([[NRK3]], fināls); [[Ūle Kristiāns Ūens]] ([[NRK P1]], fināls) * {{karogs|Polija}} — [[Artūrs Ožehs]] ([[TVP]] un [[TV Polonia]], visi šovi) * {{karogs|Portugāle}} — [[Nuno Galopims]] un [[Helders Reiss]] ([[RTP1]], [[RTP Āfrika]], [[RTP International]], visi šovi) * {{karogs|Rumānija}} — ''Tiks paziņots'' ([[TVR1]], [[TVR HD]], [[TVRi]], visi šovi) * {{karogs|Sanmarīno}} — [[Lija Florijo]] un [[Žiži Restivo]] ([[Sanmarīno RTV]] un [[Sanmarīno Radio]], visi šovi) * {{karogs|Spānija}} — [[Tonijs Aglrā]] un [[Hulija Valera]] [[La 1|(''La'' 1]], fināls)<ref name="Spāņu komentētāji un rezultātu paziņotājs" /> * {{karogs|Ukraina}} — Sergijs Prituļa (''[[STB]]'', visi šovi); [[Timurs Mirosnučenko]] un [[Tatjana Terehova]] (''[[UAːPBC]]'', visi šovi) * {{karogs|Ungārija}} — [[Kristina Ratoņa]] un [[Fredijs]] (''[[Duna]]'', visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/12/06/hungary-dal-2018-participants-announced/|title=Hungary: A Dal 2018 Participants Announced|date=6 December 2017|website=eurovoix.com}}</ref> * {{karogs|Vācija}} — ''Tiks paziņots'' (''[[One]]'', pusfināli); Pīters Urbans (''[[Das Erste]]'', fināls)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovision.de/teilnehmer/index.html|title=Alle Teilnehmer und Länder in Lissabon|website=eurovision.de|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823213201/https://www.eurovision.de/teilnehmer/index.html|archivedate=23 August 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tz.de/tv/peter-urban-wer-ist-esc-kommentator-alter-ehefrau-shitstorm-zr-8302403.html/|title=ESC-Kommentator: Wer ist eigentlich dieser Peter Urban?|work=tz.de|date=22 February 2018|5=|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180317232110/https://www.tz.de/tv/peter-urban-wer-ist-esc-kommentator-alter-ehefrau-shitstorm-zr-8302403.html|archivedate={{dat|2018|03|17||bez}}}}</ref> ==== Valstis, kas nepiedalās ==== {{Div col|colwidth=30em}} * {{karogs|ASV}} — [[Mišela Visāža]] un [[Ross Metjūss]] (''[[Logo TV]]'', fināls)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2017/08/28/michelle-visage-says-sweden-won-eurovision-2017-confirms-2018-logo-commentary-gig-ross-matthews/195524/|title=Michelle Visage says Sweden should have won Eurovision 2017 — and confirms 2018 LOGO commentary gig with Ross Matthews|last=Adams|first=William Lee|date=2017-08-28|website=wiwibloggs|access-date=2017-08-28|archive-date=2017-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20170828184633/http://wiwibloggs.com/2017/08/28/michelle-visage-says-sweden-won-eurovision-2017-confirms-2018-logo-commentary-gig-ross-matthews/195524/}}</ref> {{Div col end}} == Starpgadījumi == === Baltkrievu dziesmas pieteikums === {{dat|2018|01|10|L}} krievu sociālajā tīklā [[VKontakte|''VK'']] izplatījās ziņa, ka ukraiņu dziedātājs [[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevs]] ir izpidījis savu [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijas]] nacionālās atlases dziesmu ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' krievu valodā (kā Навсегда) 2017. gada maijā — pirms 2017. gada 1. septembra, kad sākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] noteiktais konkursa dalībvalstu dziesmu pieteikšanās periods.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/10/forever-belarus-disqualify-alekseev-earlier-performances-song-submission/208207/|title=Forever (and Before): Should Belarus disqualify Alekseev over earlier performances of song submission?|last=Adams|first=William Lee|website=wiwibloggs|accessdate=24 February 2018|date=10 January 2018|archive-date={{dat|2020|12|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201203075113/https://wiwibloggs.com/2018/01/10/forever-belarus-disqualify-alekseev-earlier-performances-song-submission/208207/}}</ref> Seši nacionālās atlases dalībnieki draudēja izstāties no tās, ja [[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevam]] būtu atļauts piedalīties atlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/15/belarus-six-acts-threaten-withdraw-alekseev/209359/|title=BELARUS: SIX FINALISTS THREATEN TO WITHDRAW IF ALEKSEEV IS ALLOWED TO APPEAR IN NATIONAL FINAL|last=Ten Ween|first=Renske|website=wiwibloggs|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025130821/https://wiwibloggs.com/2018/01/15/belarus-six-acts-threaten-withdraw-alekseev/209359/}}</ref> Viena no šiem 6 dalībniekiem [[Sofija Lapina]] izstājās no atlases pilnībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/16/sofi-lapina-withdraws-belarus-national-selection/209587/|title=“I won’t participate” — Sofi Lapina withdraws from Belarus’ national selection over Alekseev drama|last=Ten Veen|first=Renske|website=wiwibloggs|date=16 January 2018|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201109025926/https://wiwibloggs.com/2018/01/16/sofi-lapina-withdraws-belarus-national-selection/209587/}}</ref> Vēlāk baltkrievu pārraidītājs ''[[BTRC]]'' atļāva dziedātājam piedalīties atlasē ar uzlabotu dziesmas melodiju. Aļeksejevs ar dziesmu ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' vēlāk arī uzvarēja atlasē un pārstāvēs [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrieviju]] 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] maijā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/02/16/alekseev-wins-eurofest-2018-with-forever/217782/|title=Belarus: Alekseev wins Eurofest 2018 with “Forever”|last=Diaz|first=Sebastian|website=wiwibloggs|date=16 February 2018}}</ref> Tomēr {{dat|2018|02|23|L}} tika paziņots, ka EBU ir pieprasījusi, ka Aļeksejevam maijā būs jāizpilda sava dziesmas ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' oriģinālā versija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/23/belarus-ebu-alekseev-eurovision-2018/|title=Belarus: EBU Allows Alekseev to Perform “Forever” At Eurovision 2018|last=Herbert|first=Emily|website=ESCToday|date=23 February 2018}}</ref> == Skatīt arī == * [[Supernova 2018]] * [[2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2018. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 19kdd8e42g97zp72uabe64ej60tqo0b 4523523 4523522 2026-09-17T10:02:24Z Lasks 38532 /* Dalībvalstis */ 4523523 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''All Aboard!'' ("Visi uz klāja!") |attēls = ESC_2018_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2018|05|12}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2018|05|8}} |otrais pusfināls = {{dat|2018|05|10}} |vadītājs (i) = [[Katarina Furtado]]<br />[[Daniela Rua]]<br />[[Filomena Kautela]]<br />[[Silvija Alberto]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = [[Portugāles Radio un televīzija]] (RTP) |vieta = {{ESC|Portugāle}}, [[Lisabona]], ''[[Altice Arena]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Izraēla}} ''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''[[Toy]]'' |balsošanas sistēma = 50% telebalsošana un SMS balsošana un 50% žūrija 5 cilvēku sastāvā novērtē dziesmas 12, 10 un 8-1 punkta skalā. |dalībvalstis = 43 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Krievija}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''Fināls'''<ref name = "Viesmākslinieki1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2018/03/ultima-hora-conheca-os-artistas.html|title=ESC2018: Conheça os artistas confirmados na Grande Final do Festival Eurovisão 2018|last=Carrilho|first=Nuno|publisher=ESC Portugal|website=escportugal.pt|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Portuguese}}</ref><ref name = "Viesmākslinieki2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.formulatv.com/noticias/77756/salvador-sobral-ana-moura-artistas-estaran-final-eurovision-2018/|title=Eurovisión 2018: Salvador Sobral, Ana Moura, Mariza, Branko y Beatbombers actuarán en la Gran Final|last1=Ortiz|first1=Laura|publisher=Fórmula TV|website=formulatv-com|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Spanish}}</ref><ref name = "Viesmākslinieki3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mag.sapo.pt/showbiz/artigos/salvador-sobral-ana-moura-e-mariza-na-final-da-eurovisao|title=Salvador Sobral, Ana Moura e Mariza na final da Eurovisão|publisher=Sapomag|website=mag.sapo.pt|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Portuguese}}</ref><br/ ><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br/ >[[Marise]] un [[Anna Moura]] — [[fado]] priekšnesums<br/ >''[[Beatbomers]]'' — karogu parāde ar [[skrečošana]]s mūziku<br/ ><u>Starpšova priekšnesumi</u><br/ >[[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' un jaunais singls, kā arī kopā ar [[Kaitans Veluzo|Kaitanu Veluzo]]<br/ >[[Branko]] — [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] priekšnesums kopā ar [[Sāra Tavaresa|Sāru Tavaresu]], [[Mairu Andradži]] un [[Džino Džisandjago]] |map = ESC 2018 Map.svg |col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis |col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2018. gada konkursā |col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2017]] |nākamais = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019 ►]] }} '''2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2018}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2018}}) bija 63. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Pirmo reizi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] vēsturē tas notika [[Portugāle]]s galvaspilsētā [[Lisabona|Lisabonā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Salvadors Sobrals|Salvadora Sobrala]] uzvaras [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]] [[Kijiva|Kijivā]] ar dziesmu'' [[Amar pelos dois]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2018-dates-and-host-city-confirmed|title=Lisbon revealed as Host City of the 2018 Eurovision Song Contest!|access-date=2017-07-25}}</ref> Trīs šovus vadīja [[Katarina Furtado]], [[Daniela Rua]], [[Filomena Kautela]] un [[Silvija Alberto]]. Konkursā piedalījās rekordaugsts dalībvalstu skaits — 43 valstis (arī [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada]] konkursos). [[Krievija]] atgriezās konkursā pēc pārtraukuma [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|iepriekšējā gada konkursā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusreality.com/2017/04/14/ernst-julia-samoylova-will-participate-in-the-eurovision-song-contest-in-2018/|title=Julia Samoylova will participate in the Eurovision Song Contest 2018|accessdate=2017-07-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170815101003/https://rusreality.com/2017/04/14/ernst-julia-samoylova-will-participate-in-the-eurovision-song-contest-in-2018/|archivedate=2017-08-15}}</ref> Pirmo reizi kopš [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursa]] neviena valsts nebija izstājusies no tā. Pusfināli notika {{dat|2018|05|8|6=un|7=10}} un {{dat||05|10}}, savukārt fināls — {{dat||05|12}}. Konkursā uzvarēja ''[[Neta Barzila|Netta]]'' ar dziesmu ''[[Toy]]'' no [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]]''.'' == Norises vieta == [[Portugāle]] iespēju rīkot 2018. gada konkursu izcīnīja pēc uzvaras [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]]. Jau nākamajā dienā pēc fināla, [[Portugāle]]s raidsabiedrība [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja, ka Portugāle oficiāli piekrīt rīkot 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu. === Kandidātpilsētas === Sākotnēji par rīkotājpilsētu tika izvēlēta [[Lisabona]], taču vēlāk konkursu pieteicās rīkot arī citas Portugāles pilsētas kā [[Braga]], [[Gundumara]] un [[Santa Marija da Feira]], kā arī [[Espinja]], [[Gimarainša|Ginmaraiša]] un [[Portimauna]]. Portugāles otrās lielākās pilsētas [[Portu]] mērs [[Rujs Moreira]] paziņoja, ka Portu nav ieinteresēta "tērēt miljoniem eiro", lai varētu rīkot konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/portugal-rui-moreira-diz-que-o-porto.html|title=Portugal: Rui Moreira diz que o Porto não está interessado em organizar a Eurovisão|work=escportugal.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> taču viņš atbalstīja [[Portu metropolitēna zona]]s pilsētu pieteikšanos rīkotājpilsētu konkursā. {{dat|2017|06|13}} RTP pārstāvji tikās ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] veidotāju grupu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] birojā [[Ženēva|Ženēvā]]. Tikšanās laikā pārrunāja dažādas lietas, kas saistītas ar konkursa rīkošanu, un mācījās no iepriekšējā gada rīkotāju — [[Ukraina]]s pieredzes. Tās laikā tika pārrunāti rīkotājpilsētu kandidāti.<ref name="Reference Group">{{tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=A new chapter: Portuguese delegation meets the Reference Group|url=https://eurovision.tv/story/2018-host-broadcaster-meet-at-the-ebu|website=eurovision.tv|publisher=EBU|accessdate=27 June 2017|date=14 June 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170614143452/https://eurovision.tv/story/2018-host-broadcaster-meet-at-the-ebu|archivedate=14 June 2017}}</ref> {{dat|2017|06|13}} EBU Eirovīzijas koordinators [[Juns Ūla Sanns]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas rīkotājpilsēta būs [[Portugāle]]s galvaspilsēta [[Lisabona]] ar ''[[Altice Arena]]''.<ref name="Datumi un rīkotājpilsēta3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2018-dates-and-host-city-confirmed|title=Eurovision 2018 Date and Host City Confirmed|publisher=Eurovision TV|accessdate=25 May 2017}}</ref> RTP arī norādīja [[Nāciju parks|Nāciju parku]], kur atrodas ''Altice Arena'', kā dažādu pasākumu, kuri saistīti ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]], norises vietu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Festival Eurovisão da Canção 2018 vai decorrer no Parque das Nações|url=https://www.rtp.pt/noticias/cultura/festival-eurovisao-da-cancao-2018-vai-decorrer-no-parque-das-nacoes_n1016980|accessdate=25 July 2017|publisher=[[Portugāles Radio un televīzija]]|date=25 July 2017|language=pt|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170725211013/https://www.rtp.pt/noticias/cultura/festival-eurovisao-da-cancao-2018-vai-decorrer-no-parque-das-nacoes_n1016980|archivedate=25 July 2017}}</ref>{{VietasKarte+ |float=top|Portugal |width=255 |caption=Rīkotājpilsēta (zilā)<br/ >Kandidātpilsētas (sarkanā) |places= {{VietasKarte~ |Portugal |lat=38.7109 |long=-9.1378 |label=[[Lisabona]] |position=right|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.15 |long=-8.533333 |label=[[Gundumara]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.540989 |long=-8.422736 |label=[[Braga]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=40.936121 |long=-8.578285 |label=[[Santa Marija da Feira]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.435280 |long=-8.306235 |label=[[Gimarainša]] |position=right}} }}{{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji<!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Attēls ! Ietilpība ! Piezīmes |- |[[Braga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/06/esc2018-braga-quer-conhecer-caderno-de.html|title=ESC2018: Braga quer conhecer caderno de encargos da Eurovisão|work=escportugal.pt|accessdate=5 June 2017}}</ref> |[[Bragas Izstāžu centrs]] |[[Attēls:Parque de Exposições de Braga.jpg|200px|The Exhibition Park of Braga during the exhibition "Expomotor".]] |3 000 — 15 000<small>(pēc rekonstrukcijas darbiem)</small><ref name="Braga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escportugal.pt/2017/06/especial-quem-ira-receber-o-festival.html|title=ESPECIAL Quem irá receber o Festival Eurovisão 2018? Conheça a cidade de Braga|work=escportugal.pt|accessdate=23 June 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180131002608/http://www.escportugal.pt/2017/06/especial-quem-ira-receber-o-festival.html|archivedate={{dat|2018|01|31||bez}}}}</ref> |Centrs rīko Bragas iknedēļas tirgu. Pašlaik centrā ir ietilpība 3000 cilvēkiem, bet, ja šī vieta būtu izvēlēta, centrā notiktu rekonstrukcija, lai varētu uzņemt 15 000 cilvēku, tomēr Bragas pilsētā nav pietiekam daudz viesnīcu gultu, lai varētu izpildīt [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] norādītos noteikumus.<ref name="Braga" /> |- |[[Gimarainša]]<ref name="Portugāļu atlase">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/07/26/festival-da-cancao-2018-hosted-guimaraes/|title=Festival da Canção 2018 to be hosted in Guimarães [Updated]|last1=Filipe|first1=Emanuel|publisher=ESCXtra|website=escxtra.com|accessdate=26 July 2017|date=26 July 2017|archive-date={{dat|2017|11|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171119125705/https://www.escxtra.com/2017/07/26/festival-da-cancao-2018-hosted-guimaraes/}}</ref> |[[Ginmaraišas daudzfunkcionālais paviljons]]<ref name="Portugāļu atlase" /> |[[Attēls:Multiusos Guimaraes.jpg|200px]] |10 000<ref name="Portugāļu atlase" /> |Rīko izstādes, tirgus, kongresus, koncertus, kā arī sporta pasākumus. [[Portugāles Radio un televīzija]] (RTP) izvēlējās šo vietu kā 2018. gada konkursa Portugāles nacionālās atlases fināla norises vietu.<ref name="Portugāļu atlase" /> |- |[[Gundumara]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blitz.sapo.pt/principal/update/2017-05-26-Ha-cinco-cidades-portuguesas-a-disputar-a-final-da-Eurovisao|title=Há cinco cidades portuguesas a disputar a final da Eurovisão|work=http://blitz.sapo.pt|accessdate=26 May 2017}}</ref> |[[Gundumaras Zelta sirds daudzfunkcionālā zāle|Gundumaras daudzfunkcionālā zāle]] | |8 000<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/especial-esc2018-estas-arenas-podiam.html|title=[ESPECIAL] ESC2018: Estas arenas podiam receber a Eurovisão 2018|work=escportugal.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> |Rīko vairākus sporta turnīrus, kā arī koncertus. Gundumaras pilsētai nav pietiekami daudz viesnīcu gultu, lai uzņemtu visus viesus, kā arī nav publiska pilsētas transporta sistēma. Ja šī vieta tiktu izvēlēta būtu problēmas arī ar preses centru<ref name="Eirovīzija būs Lisabonā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/ultima-hora-eurovisao-2018-sera-em.html|title=Portugal: Eurovision 2018 will be in Lisbon|work=escportugal.pt|accessdate=15 May 2017}}</ref> |- style="background:#ccccff;" |[[Lisabona]]<ref name="Eirovīzija būs Lisabonā" />{{dagger}} |''[[Altice Arena]]'' |[[Attēls:Pavilhão Atlântico Meo Arena - Helder Palma.jpg|200x200px]] |20 000 |Šī ir lielākā arēna Portugālē, kā arī viena no lielākajām Eiropā. Arēna rīkojusi ''[[Expo '98]]'', 1999. gada [[Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|Pasaules U-19 čempionātu basketbolā]] un citus pasākumus. Netālu no arēnas atrodas metro stacija, kā arī lidosta. Lisabonai nebūtu nekādu problēmu uzņemt visus viesus. |- |[[Santa Marija da Feira]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/esc2018-guimaraes-faro-e-santa-maria-da.html|title=ESC2018: Guimarães, Faro and Santa Maria da Feira interested in receiving Eurovision|work=escportugal.pt|accessdate=15 May 2017}}</ref> | ''[[Europarque]]'' (Eiroparks)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jornaldenegocios.pt/economia/cultura/detalhe/conselho-metropolitano-do-porto-quer-festival-eurovisao-da-cancao-2018-no-europarque|title=Conselho Metropolitano do Porto quer Festival Eurovisão da Canção 2018 no Europarque|work=jornaldenegocios.pt|accessdate=24 May 2017}}</ref> | [[Attēls:Europarque (Santa Maria da Feira).jpg|200px|[[Visionarium]]'s view to the Europarque.]] | 11 000 | Rīkojusi 2001. gada [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāles]] nacionālo atlasi [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]], kā arī vairākus citus koncertus. Pilsētai nav pietiekami daudz viesnīcu gultu, lai varētu uzņemt visus kokursa viesus. Šo izvēli atbalstīja Portu metropolitēna zonas pārvalde. |} ==== EBU nosacījumi rīkotājpilsēta ==== * Arēnas ietilpībai ir jābūt apmēram 10 000 vietu, tai jābūt arī jumtam * Maksimāli tuvu arēnai jāatrodas preses centram, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu. * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem un faniem * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem, tajā ir jābūt arī sakārtotai transporta infrastruktūrai, kā arī starptautiskai lidostai === Saistīti pasākumi === Dienā, kad tika paziņota rīkotājpilsēta — [[Lisabona]], tika paziņotas arī norises vietas tādiem ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]] saistītiem pasākumiem kā atklāšana ar sarkanā (zilā) paklāja ceremoniju, Eiroklubs un Eirovīzijas ciemats''.'' ==== Eirovīzijas ciemats ==== Eirovīzijas ciemats ir oficiāla Eirovīzijas dziesmu konkursa fanu un sponsoru zona konkursa norises laikā, kur uzstājas vairāki mākslinieki, un tiešraides šovu laikā šeit tiek pārraidīts tas. [[Portugāles Radio un televīzija]]s ģenerāldirektors [[Gunsalo Reiss|Gosalo Reiss]] paziņoja to, ka Lisabonas dome ir devusi atļauju izmantot Eirovīzijas ciematam [[Lisabonas komerciālais laukums|Lisabonas komerciālo laukumu]], kas zināms arī kā pils laukums, tas ir arī lielākais laukums visā pilsētā un atrodas blakus [[Težu]] upei. Tā bija oficiālā festivāla norises vieta Lisabonā Eirovīzijas laikā, tur atradās skatuve, un, kur uzstājās vairāki mākslinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cm-lisboa.pt/noticias/detalhe/article/festival-da-eurovisao-2018-vai-ser-em-lisboa|title=Festival da Eurovisão 2018 vai ser em Lisboa|date=25 July 2017|publisher=Câmara Municipal de Lisboa|access-date={{dat|2017|07|28||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170803090304/http://www.cm-lisboa.pt/noticias/detalhe/article/festival-da-eurovisao-2018-vai-ser-em-lisboa}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/07/confirmado-parque-das-nacoes-recebe-o.html|title=[CONFIRMADO] Terreiro do Paço em Lisboa reservado durante duas semanas de maio|date=25 July 2017|publisher=ESC Portugal}}</ref> Eirovīzijas ciemats tika atklāts {{dat|2018|05|4|6=un|7=10}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/euroclub|title=EuroClub - Eurovision Song Contest|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=24 February 2018|archive-date={{dat|2018|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180307082259/https://eurovision.tv/euroclub}}</ref> ==== Zilais paklājs ==== Sarkanais paklājs (šī gada konkursā tas būs zilais paklājs) atradās [[Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģijas muzejs|Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģijas muzejā]] (MAAT), ceremonija notika {{dat|2018|05|6|6=un|7=10}}. Pasākuma laikā prese, fani un viesi varēja satikties ar visiem konkursa dalībniekiem.<ref name="Atklāšana">{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/152786/eurovision-2018-rtp-reveals-opening-ceremony-welcome-reception-venue/|title=Eurovision 2018: RTP reveals Opening Ceremony and Welcome Reception venue|last1=Jiandani|first1=Sanjay|publisher=ESCToday|website=esctoday.com|accessdate=24 February 2018|date=12 January 2018}}</ref> ==== Konkursa atklāšana ==== Pēc sarkanā (zilā) paklāja ceremonijas, [[Lisabonas elektrības muzejs|Lisabonas elektrības muzejā]] notika konkursa atklāšanas pasākums.<ref name="Atklāšana" /> ==== Eiroklubs ==== Eiroklubs ir vieta, kur notiek dažādas ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]] saistītas ballītes, pasākumi un dalībnieku uzstāšanās, taču tajā nav atļauts ierasties faniem, presei un delegācijām. [[Lisabona|Lisabonā]] tas notika vietā, kas atrodas netālu no Eirovīzijas ciemata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/161148/eurovision-2018-euroclub-venue-changes-new-venue-to-be-announced-in-due-course/|title=Eurovision 2018: Euroclub venue changes; new venue to be announced in due course!|last1=Jiandani|first1=Sanjay|publisher=ESCToday|website=esctoday.com|accessdate=13 March 2018|date=12 March 2018}}</ref> <gallery mode="packed" heights="135"> File:Plaza del Comercio, Lisboa, Portugal, 2012-05-12, DD 02.JPG|[[Lisabonas komerciālais laukums]]<br />Eirovīzijas ciems File:MAAT.jpg|[[Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģiju muzejs]]<br />Sarkanais (zilais) paklājs </gallery> == Formāts == === Datumi === 2017. gada 25. maijā tika paziņoti konkursa norises datumi: * 1. pusfināls notika {{dat|2018|05|8|L}} * 2. pusfināls notika {{dat|2018|05|10|L}} * Fināls notika {{dat|2018|05|12|L}} === Vizuālais dizains === Konkursa sauklis ''All aboard!'' jeb "Visi uz klāja!" tika paziņots {{dat|2017|11|7|L}} preses konferencē [[Lisabonas Okeanārijs|Lisabonas okeanārijā]]. Konkursa vizuālais dizains sastāv no dažādām okeāna radībām, kas parāda un pierāda [[Lisabona]]s un visas [[Portugāle]]s atrašanos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē, kā arī valsts seno vēsturi, kas saistīta ar [[Kuģniecība|kuģniecību]]. Neskaitot galveno logo, kas sastāv no stilizēta gliemežvāka, ir izstrādāti vēl 12 dažādi logo, uz kuriem ir parādītas dažādas okeāna [[ekosistēma]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|title=All Aboard! Lisbon welcomes 42 countries to Eurovision 2018|work=Eurovision.tv|access-date=7 November 2017}}</ref> === Vadītāji === {{dat|2018|01|8|L}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] un [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu vadīs pirmo reizi 4 sievietes: [[Katarina Furtado]], [[Daniela Rua]], [[Silvija Alberto]] un [[Filomena Kautela]]. Tā bija pirmā reize kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada konkursa]], kad vadītājs nav vīrietis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Farren|first1=Neil|title=Eurovision 2018: Four Women to Host|url=https://eurovoix.com/2018/01/08/eurovision-2018-four-women-host/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=8 January 2018|date=8 January 2018}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/hosts-for-eurovision-2018-revealed|title=Here come the girls! Presenters of Eurovision 2018 revealed!|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|access-date=8 January 2018}}</ref> {{dat|2018|05|4|L}} tika paziņots, ka [[Filomena Kautela]] būs ''green-room'' vadītāja. <gallery mode="packed" heights="135"> Attēls:Catarina Furtado.png|[[Katarina Furtado]] Attēls:Daniela Ruah - Monte-Carlo Television Festival.jpg|[[Daniela Rua]] Attēls:Sílvia Alberto.png|[[Silvija Alberto]] Attēls:Filomena Cautela.png|[[Filomena Kautela]] </gallery>Zilā paklāja ceremoniju vadīja [[aktrise]] [[Klaudija Semento]], [[radio]] vadītāja [[Ineža Lopeza Gonsalvesa]], kā arī [[aktieris]] un [[Televīzija|TV]] raidījumu vadītājs [[Pedro Grenžers]] un [[aktieris]] un [[režisors]] [[Pedro Penims]], kuri abi vadīja arī preses konferences.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/hosts-blue-carpet-lisbon-2018|title=Eurovision 2018: They will host the Blue Carpet! - Eurovision Song Contest Lisbon 2018|website=eurovision.tv|accessdate=24 April 2018|date=23 April 2018}}</ref> === Skatuve === [[Attēls:Eurovisión stage.jpg|thumb|300x300px|2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa skatuve]] Konkursa skatuves dizains tika atklāts {{dat|2017|12|5|L}}, un tās dizaineris ir [[Floriāns Vielders]], kurš bijis skatuves dizaineris [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011.]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] un [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursu]] skatuvēm. Tās pamatā ir 4 galvenās iezīmes [[Portugāles vēsture|Portugāles vēsturē]] un [[Portugāles kultūra|kultūrā]] — [[jūra]], [[navigācija]], [[Ģeogrāfiskā karte|kartes]] un [[kuģniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2018-stage-design-revealed|title=Exclusive : The stage for Lisbon 2018 is revealed !|last=Jordan|first=Paul|website=eurovision.tv|access-date=2017. gada 11. septembris|date=2017. gada 5. decembris}}</ref> Pirmo reizi kopš [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada konkursa]] uz skatuves neatradās neviens [[LED]] ekrāns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/154175/eurovision-2018-fresh-stage-design-pictures-released-no-led-screens-lisbon/|title=Eurovision 2018: Fresh stage design pictures released; no LED screens in Lisbon|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|date=9 December 2017}}</ref> === Jaunie noteikumi === Iepriekšējā gada konkursa notikumu dēļ, sakarā ar rīkotājpilsētas izvēli un nesaskaņām starp [[Ukraina]]s valdību un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvi konkursā [[Jūlija Samoilova|Jūliju Samoilovu]], kā arī par nekorektiem [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnijas]], [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžānas]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] žūrijas balsošanas rezultātiem, [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] šī gada konkursam nolēma manīt Eirovīzijas dziesmu konkursa noteikumus. Kopš šī brīža katrai dalībvalstij būs aizliegts piedalīties ar dalībnieku vai arī sūtīt uz rīkotājpilsētu kādu no komandas dalībniekiem, kas varētu pārkāpt, ieceļojot valstī, attiecīgās valsts likumus. Neatļaus arī valsts žūrijā iekļaut cilvēkus, kas būtu saistīti ar attiecīgās valsts pārstāvošo dalībnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/07/esc2018-ebuuer-lanca-novo-conjunto-de.html|title=ESC2018: EBU/UER lança novo conjunto de regras do Festival Eurovisão|date=12 August 2017|publisher=ESC Portugal}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/pec-skandala-ar-krievijas-parstavi-mainiti-eirovizijas-noteikumi.d?id=49102033|title=Pēc skandāla ar Krievijas pārstāvi mainīti 'Eirovīzijas' noteikumi|date=2 August 2017|website=delfi.lv|publisher=Delfi}}</ref> === Budžets === {{dat|2017|05|16|L}} [[Portugāles Radio un televīzija]]s direktors [[Gunsalo Reiss]] paziņoja, ka 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]] netiks tērēts pārmērīgi daudz naudas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://observador.pt/2017/05/16/rtp-vai-encontrar-condicoes-para-fazer-eurovisao-sem-excessos/|title=RTP vai encontrar condições para fazer Eurovisão “sem excessos”|work=observador.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 16. maijā Lisabonas mērs [[Fernando Medina]] paziņoja to, ka pilsētā, [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] norises laikā tiks ieviests tūristu [[nodoklis]] par palikšanu pilsētā, kas finansēs [[Portugāle]]s, [[Lisabona]]s un [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] izmaksas 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/08/eurovision-2018-lisbon-tourist-tax-finance-contest/|title=EUROVISION 2018: LISBON TOURIST TAX TO FINANCE CONTEST|last1=Farren|first1=Neil|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate=2017. gada 8. augusts|date=2017. gada 8. augusts}}</ref> === Pusfināla sadalījuma izloze === Izloze noteica, kura valsts piedalīsies kurā pusfinālā. Tā notika {{dat|2018|01|29|L}} [[Lisabonas pilsētas zāle|Lisabonas pilsētas zālē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ebu.ch/news/2017/11/42-countries-to-take-part-in-2018-eurovision-song-contest|title=42 countries to take part in 2018 Eurovision Song Contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=7 November 2017}}</ref> 37 no 43 valstīm, kuras piedalīsies pusfinālos tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsošanas rezultātiem. Vēl izlozē tika noskaidrots, kuras valstis no "lielā sešinieka" balsos katrā no pusfināliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|date=12 January 2018 |url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-for-eurovision-2018-semi-final-allocation-draw|title=All Aboard for the Semi-Final Allocation Draw|publisher=eurovision.tv|accessdate=12 January 2018}}</ref> {| class="wikitable" !1. grupa !2. grupa !3. grupa !4. grupa !5. grupa !6. grupa |- |{{ESC|Albānija}} |{{ESC|Dānija}} |{{ESC|Armēnija}} |{{ESC|Bulgārija}} |{{ESC|Austrālija}} |{{ESC|Beļģija}} |- |{{ESC|Horvātija}} |{{ESC|Islande}} |{{ESC|Azerbaidžāna}} |{{ESC|Grieķija}} |{{ESC|Austrija}} |{{ESC|Igaunija}} |- |{{ESC|Maķedonija}} |{{ESC|Īrija}} |{{ESC|Baltkrievija}} |{{ESC|Kipra}} |{{ESC|Čehija}} |{{ESC|Latvija}} |- |{{ESC|Melnkalne}} |{{ESC|Norvēģija}} |{{ESC|Gruzija}} |{{ESC|Moldova}} |{{ESC|Izraēla}} |{{ESC|Lietuva}} |- |{{ESC|Serbija}} |{{ESC|Somija}} |{{ESC|Krievija}} |{{ESC|Rumānija}} |{{ESC|Malta}} |{{ESC|Nīderlande}} |- |{{ESC|Slovēnija}} |{{ESC|Zviedrija}} |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Ungārija}} |{{ESC|Sanmarīno}} |{{ESC|Polija}} |- |{{ESC|Šveice}} | colspan="5" | |} === Atklāšanas un starpšova viesmākslinieku priekšnesumi === {{dat|2018|03|12|L}} [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja pirmos konkursa šovu viesmāksliniekus. Finālā atklāšanas priekšnesums bija [[fado]] žandra, kuru izpildījq dziedātājas [[Marisa]] un [[Anna Moura]]. Tam sekoja karogu parāde, kas bija līdzīga visām atklāšanas ceremonijām kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada konkursa]]. Fona mūzika bija portugāļu dueta ''[[Beatbombers]]'' dziesmas, kuras tas izpildīja tiešraidē. Starpšova viesmākslinieki bija [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājs [[Salvadors Sobrals]], kurš izpildīja savu uzvarētāja dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kā arī jauno singlu. Vēl finālā uzstājās [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] mākslinieks [[Branko]] ar [[Sāra Tavaresa|Sāru Tavaresu]], [[Maira Andradže|Mairu Andradži]] un [[Džino Džisandjago]].<ref name = "Viesmākslinieki1" /><ref name = "Viesmākslinieki2" /><ref name = "Viesmākslinieki3" /> == Dalībvalstis == {{dat|2017|11|7|L}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis. [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] apstiprināja atgriešanos konkursā pēc nepiedalīšanās iepriekš, bet [[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijai]] EBU neatļāva piedalīties nacionālā pārraidītāja nesamaksātu parādu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/10/30/fyr-macedonia-mrt-not-participate-eurovision-2018/|title=FYR Macedonia: MRT Will Not Participate in Eurovision 2018 As Things Stand – Eurovoix|last1=Herbert|first1=Emily|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate=26 December 2017|date=30 October 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171030220651/https://eurovoix.com/2017/10/30/fyr-macedonia-mrt-not-participate-eurovision-2018/|archivedate=30 October 2017}}</ref> Tomēr, pēc 10 dienām EBU paziņoja to, ka atļaus [[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijai]] piedalīties konkursā. Konkursā piedalīsies 43 valstis, kas bija augstākais dalībvalstu skaits kopš [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursa]].<ref name="dalībvalstis">{{Tīmekļa atsauce|last1=|first1=|title=43 Countries will participate|url=https://eurovision.tv/video/news-43-countries-will-participate-and-tickets-will-go-on-sale-on-30th-november|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=17 November 2017|date=17 November 2017}}</ref> [[Attēls:ESC_2018_Semi-Finals.svg|thumb|333x333px|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalās 1. pusfinālā}}{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas arī balso 1. pusfinālā}}{{legend|#000080|Valstis, kas piedalās 2. pusfinālā}}{{legend|#99CCFF|Valstis, kas arī balso 2. pusfinālā}}|center]] === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Šajā pusfinālā piedalījās 19 valstis, un tas notika {{dat|2018|05|8|L}}. Tajā balsoja pusfināla dalībvalstis, kā arī "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. Pusfinālā uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] ar 283 punktiem, tai sekojot [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kiprai]] un [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehijai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name=Nr>{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Running order for Eurovision 2018 Semi-Finals revealed|url=https://eurovision.tv/story/running-order-eurovision-2018-semi-finals-revealed|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=3 April 2018|date=3 April 2018|deadurl=no|archiveurl=|archivedate=3 April 2018}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Izpildītājs<ref name="1. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 First Semi-Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180512234517/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="1. pusfināls" /> ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |- |01 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Aisela Mamadova|Aisela]] |''X My Heart'' |"Pāršķelt manu sirdi" |11. |94 |- |02 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Āri Oulafsons]] |''Our Choice'' |"Mūsu izvēle" |19. |15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Albānija}} |[[Albāņu valoda|Albāņu]] |[[Eugents Bušpepa]] |''Mall'' |"Ilgas" |8. |162 |- |04 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |[[Laura Grusenekene|''Sennek'']] |''A Matter of Time'' |"Laika jautājums" |12. |91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Mikolass Jozefs]] |''Lie to Me'' |"Melo man" |3. |232 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu{{efn|name=Lietuva|Sastāv no 2 rindiņām [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].}} |[[Ieva Zasimauskaite]] |''When We're Old'' |"Kad mēs esam veci" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu{{efn|name=Izraēla|Sastāv no 2 rindiņām un viena [[Slengs|slenga]] vārda [[Ivrits|irvitā]].}} |[[Neta Barzila|''Netta'']] |''Toy'' |"Rotaļlieta" |1. |283 |- |08 |{{ESC|Baltkrievija}} |Angļu |[[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevs]] |''Forever'' |"Mūžīgi" |16. |65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Igaunija}} |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Elīna Nečajeva]] |''La Forza'' |"Spēks" |5. |201 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |''[[Equinox]]'' |''Bones'' |"Kauli" |7. |177 |- |11 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |''[[Eye Cue]]'' |''Lost and Found'' |"Pazudēts un atrasts" |18. |24 |- |12 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu |[[Franka Bateliča]] |''Crazy'' |"Traki" |17. |63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |13 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Cēzars Sampsons]] |''Nobody but You'' |"Neviens, bet Tu" |4. |231 |- |14 |{{ESC|Grieķija}} |[[Grieķu valoda|Grieķu]] |[[Janna Terze]] |''Oniro mou <small>(Όνειρό μου)</small>'' |"Mans sapnis" |14. |81 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Somija}} |Angļu |[[Sāra Ālto]] |''Monsters'' |"Briesmoņi" |10. |108 |- |16 |{{ESC|Armēnija}} |[[Armēņu valoda|Armēņu]] |[[Sevaks Hanagjans]] |''Qami <small>(Քամի)</small>'' |"Vējš" |15. |79 |- |17 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[ZiBBZ]]'' |''Stones'' |"Akmeņi" |13. |86 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Rajens Ošoknesijs]] |''Together'' |"Kopā" |6. |179 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu{{efn|name=Kipra|Lai arī dziesmas vārdi ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], [[Spāņu valoda|spāņu]] nosaukums ''Fuego'' tiek izdziedāts cauri dziesmai.}} |[[Elena Fureira]] |''Fuego'' |"Uguns" |2. |262 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Šajā pusfinālā piedalījās 18 valstis, to skaitā [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]], un tas notika {{dat|2018|05|10|L}}. Tajā balsoja pusfināla dalībvalstis, kā arī "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] atļauju, [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] balsoja otrajā pusfinālā pēc pārraidītāja [[RAI]] pieprasījuma, jo dienā, kad notiek pirmais pusfināls, [[Itālija|Itālijā]] tika paredzēts pārraidīt šova ''[[The Voice of Italy]]'' finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|date=29 January 2018|url=https://eurovision.tv/story/results-of-the-semi-final-allocation-draw-2018|title=Which Countries Will Perform in Which Semi-Final at Eurovision 2018?|publisher=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180129182557/https://eurovision.tv/story/results-of-the-semi-final-allocation-draw-2018|archivedate=29 January 2018}}</ref> Pusfinālā uzvarēja [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]] ar 266 punktiem, tai sekojot [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijai]] un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name=Nr /> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Izpildītājs<ref name="2. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/second-semi-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 Second Semi-Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180512234517/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="2. pusfināls" /> ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Norvēģija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Aleksandrs Ribaks]] |''That's How You Write a Song'' |"Lūk, tā Tu raksti dziesmu" |1. |266 |- |02 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |''[[The Humans]]'' |''Goodbye'' |"Uz redzēšanos" |11. |107 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Serbija}} |[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv no dažām frāzēm [[Torlaku dialekts|torlaku dialektā]].}} |[[Saņa Iličs]] un ''[[Balkanika]]'' |''Nova deca <small>(Нова деца)</small>'' |"Jaunie bērni" |9. |117 |- |04 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Džesika]] pied. [[Dženifera Beninga]] |''Who We Are'' |"Kas mēs esam" |17. |28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Dānija}} |Angļu{{efn|name=Dānija|Sastāv no frāzes [[Islandiešu valoda|islandiešu valodā]], kas tiek dziesmā izmantota divreiz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/rasmussen|title=Rasmussen|publisher=Eurovision Song Contest}}</ref>}} |[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmunsens]] |''Higher Ground'' |"Augstāka zeme" |5. |204 |- |06 |{{ESC|Krievija}} |Angļu |[[Jūlija Samoilova]] |''I Won't Break'' |"Es nebeigšu" |15. |65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[DoReDoS]]'' |''My Lucky Day'' |"Mana veiksmīgā diena" |3. |235 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[Waylon]]'' |''Outlaw in 'Em'' |"Likumpārkāpums viņos" |7. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Džesika Mauboja]] |''We Got Love'' |"Mums ir mīla" |4. |212 |- |10 |{{ESC|Gruzija}} |[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]{{efn|name=Gruzija|Lai arī dziesmas nosaukums ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], pati dziesma ir [[Gruzīnu valoda|gruzīnu valodā]].}} |[[Iriao]] |''For You'' |"Tev" |18. |24 |- |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |''[[Andžejs Gromala|Gromee]]'' pied. [[Lūkass Meijers]] |''Light Me Up'' |"Izgaismo mani" |14. |81 |- |12 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Kristabella Borga|Kristabella]] |''Taboo'' |"Tabu" |13. |101 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |13 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]] |''[[AWS]]'' |''Viszlát nyár'' |"Atā, vasara" |10. |111 |- |14 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |[[Laura Rizoto]] |''[[Funny Girl]]'' |"Smieklīgā meitene" |12. |106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Benjamins Ingroso]] |''Dance You Off'' |"Dejot kopā ar Tevi" |2. |254 |- |16 |{{ESC|Melnkalne}} |[[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |[[Vaņa Radovanovičš]] |''Inje <small>(Иње)</small>'' |"Sals" |16. |40 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |17 |{{ESC|Slovēnija}} |[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]{{efn|name=Slovēnija|Sastāv no dažām frāzēm [[Portugāļu valoda|portugāļu valodā]].}} |[[Leja Sirka]] |''Hvala, ne!'' |"Paldies, nē!" |8. |132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Ukraina}} |Angļu |''[[Mélovin]]'' |''Under the Ladder'' |"Zem trepēm" |6. |179 |} {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} === Fināls === Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un "lielā sešinieka" valstis, kas kvalificējas automātiski. Tas notika {{dat|2018|05|12|L}}. Tajā varēja balsot visas 43 dalībvalstis.<ref name="Fināla Nr.">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/exclusive-running-order-eurovision-2018-grand-final|title=Eurovision 2018: This is the running order of the Grand Final!|website=eurovision.tv|access-date=11 May 2018}}</ref> Finālā uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] pārstāve ''[[Neta Barzila|Netta]]'' ar dziesmu ''[[Toy]]'' ar 529 punktiem, tai sekojot [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kiprai]] un [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name="Fināla Nr." /> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="200" | Izpildītājs<ref name="Fināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 Grand Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129200846/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="Fināls" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |- |01 |{{ESC|Ukraina}} |''[[Mélovin]]'' |'''''Under the Ladder''''' |[[Angļu valoda|angļu]] |"Zem trepēm" |17. |130 |- |02 |{{ESC|Spānija}} |[[Amaja Romeo|Amaja]] un [[Alfreds Garsija|Alfreds]] |'''''Tu canción''''' |[[Spāņu valoda|Spāņu]] |”Tava dziesma” |23. |61 |- |03 |{{ESC|Slovēnija}} |[[Leja Sirka]] |'''''Hvala, ne!''''' |[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]{{efn|name=Slovēnija}} |"Paldies, nē!" |22. |64 |- |04 |{{ESC|Lietuva}} |[[Ieva Zasimauskaite]] |'''''When We're Old''''' |Angļu{{efn|name=Lietuva}} |"Kad mēs esam veci" |12. |181 |- |05 |{{ESC|Austrija}} |[[Cēzars Sampsons]] |'''''Nobody but You''''' |Angļu |"Neviens, bet Tu" |3. |342 |- |06 |{{ESC|Igaunija}} |[[Elīna Nečajeva]] |'''''La Forza''''' |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |"Spēks" |8. |245 |- |07 |{{ESC|Norvēģija}} |[[Aleksandrs Ribaks]] |'''''That's How You Write a Song''''' |Angļu |"Lūk, tā Tu raksti dziesmu" |15. |144 |- |08 |{{ESC|Portugāle}} (rīkotāji) |[[Klaudija Paškvāla]]{{efn|name=Portugāle|''O jardim'' sastāv arī no [[Portugāļi|portugāļu]] dziedātājas [[Izaura Santosa|Izauras]] vokāla}} |'''''O jardim''''' |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |"Dārzs" |26. |39 |- |09 |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[SuRie]]'' |'''''Storm''''' |Angļu |"Vētra" |24. |48 |- |10 |{{ESC|Serbija}} |[[Saņa Iličs]] un ''[[Balkanika]]'' |'''''Нова деца''''' |[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija}} |"Jaunie bērni" |19. |113 |- |11 |{{ESC|Vācija}} |[[Mihaels Šulte]] |'''''You Let Me Walk Alone''''' |Angļu |"Tu ļāvi mani iet vienam" |4. |340 |- |12 |{{ESC|Albānija}} |[[Eugents Bušpepa]] |'''''Mall''''' |[[Albāņu valoda|Albāņu]] |"Ilgas" |11. |184 |- |13 |{{ESC|Francija}} |''[[Madame Monsieur]]'' |'''''Mercy''''' |[[Franču valoda|Franču]] |"Mersija"{{efn|name=Francija|Vārds ''mercy'' [[Franču valoda|franču valodā]] nozīmē "paldies", taču dziesmā tas ir domāts kā meitenes vārds.}} |13. |173 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |[[Mikolass Jozefs]] |'''''Lie to Me''''' |Angļu |"Melo man" |6. |281 |- |15 |{{ESC|Dānija}} |[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmusens]] |'''''Higher Ground''''' |Angļu{{efn|name=Dānija}} |"Augstāka zeme" |9. |226 |- |16 |{{ESC|Austrālija}} |[[Džesika Mauboja]] |'''''We Got Love''''' |Angļu |"Mums ir mīla" |20. |99 |- |17 |{{ESC|Somija}} |[[Sāra Ālto]] |'''''Monsters''''' |Angļu |"Briesmoņi" |25. |46 |- |18 |{{ESC|Bulgārija}} |''[[Equinox]]'' |'''''Bones''''' |Angļu |"Kauli" |14. |166 |- |19 |{{ESC|Moldova}} |''[[DoReDoS]]'' |'''''My Lucky Day''''' |Angļu |"Mana veiksmīgā diena" |10. |209 |- |20 |{{ESC|Zviedrija}} |[[Benjamins Ingroso]] |'''''Dance You Off''''' |Angļu |"Dejot kopā ar Tevi" |7. |274 |- |21 |{{ESC|Ungārija}} |''[[AWS]]'' |'''''Viszlát nyár''''' |[[Ungāru valoda|Ungāru]] |"Atā, vasara" |21. |93 |-style="font-weight:bold; background:gold;" |22 |{{ESC|Izraēla}} |''[[Neta Barzila|Netta]]'' |'''''Toy''''' |Angļu{{efn|name=Izraēla}} |"Rotaļlieta" |1. |529 |- |23 |{{ESC|Nīderlande}} |''[[Waylon]]'' |'''''Outlaw in 'Em''''' |Angļu |"Likumpārkāpums viņos" |18. |121 |- |24 |{{ESC|Īrija}} |[[Rajens Ošoknesijs]] |'''''Together''''' |Angļu |"Kopā" |16. |136 |- |25 |{{ESC|Kipra}} |[[Elena Fureira]] |'''''Fuego''''' |Angļu{{efn|name=Kipra}} |"Uguns" |2. |436 |- |26 |{{ESC|Itālija}} |[[Ermals Meta]] un [[Farbricijo Moro]] |'''''Non mi avete fatto niente''''' |Itāļu |"Jūs man neko nenodarījāt" |5. |308 |} === Dalībnieki, kas atgriezās === * {{ESC|Austrija}}: [[Cēzars Sampsons]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Bulgārija}}, dejotājs (2016), bekvokālists) * {{ESC|Austrālija}}: [[Džesika Mauboja]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — viesmāksliniece konkursa priekšnesumā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Australian superstar to sing at Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=australian_superstar_to_sing_at_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|website=Eurovision.tv|accessdate=11 February 2015|date=25 March 2014}}</ref> * {{ESC|Bulgārija}}: ''[[Equinox]]'' dalībnieks [[Vladimirs Mahailovs]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Bulgārija}}, bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=EQUINOX release 'Bones' for Bulgaria - Eurovision Song Contest Lisbon 2018|url=https://eurovision.tv/story/equinox-bones-for-bulgaria-eurovision-2018|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=13 March 2018|date=12 March 2018}}</ref> * {{ESC|Krievija}}: [[Jūlija Samoilova]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Krievija}}, tika paziņota kā valsts pārstāve, taču, saistībā ar nesaskaņām ar rīkotājvalsti, [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] atteicās piedalīties konkursā) * {{ESC|Lielbritānija}}: [[Sūrija]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Beļģija}}, bekvokāliste)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Earl|first=Samantha|title=SHE'S BACK. Who is SuRie? Eurovision: You Decide hopeful performing her song Storm and Blanche’s backing singer in 2017|url=https://www.thesun.co.uk/tvandshowbiz/5418258/surie-eurovision-you-decide-storm-blanche-backing-singer/|publisher=The Sun|website=thesun.co.uk|accessdate=8 February 2018|date=7 February 2018}}</ref> * {{ESC|Nīderlande}}: [[Veilons]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Nīderlande}}, kā daļa no ''[[The Common Linnets]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Video: Waylon will represent The Netherlands at the 2018 Eurovision Song Contest!|url=https://eurovision.tv/video/waylon-will-represent-the-netherlands-at-the-2018-eurovision-song-contest|website=eurovision.tv|accessdate=9 November 2017}}</ref> * {{ESC|Norvēģija}}: [[Aleksandrs Ribaks]] ([[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] — {{ESC|Norvēģija}}, konkursa uzvarētājs ar dziesmu ''[[Fairytale]]'') * {{ESC|Slovēnija}}: [[Leja Sirka]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Slovēnija}}, bekvokāliste.)<ref name="Lea Sirka">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/03/slovenia-lea-sirk-include-english-portuguese-hvala-ne-eurovision/|title=Slovenia: Lea Sirk to Include English or Portuguese in Hvala, ne! for Eurovision|last=McCaig|first=Ewan|publisher=Eurovoix|website=eurovix.com|accessdate=3 March 2018|date=3 March 2018}}</ref> === Citas valstis === Lai valsts varētu piedalīties konkursā, tai jābūt [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedrei. ==== Aktīvās EBU dalībvalstis ==== * {{karogs|Andora}} — 2017. gada 17. maijā [[Andoras Radio un Televīzija]]s direktors paziņoja to, ka Andora arī 2018. gada konkursā neatgriezīsies finansiālu grūtību dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/14/andorra-no-return-eurovision-song-contest-2018/|title=Andorra: No Return To The Eurovision Song Contest in 2018|last=Granger|first=Anthony|date=14 May 2017|website=Eurovoix|access-date=15 May 2017}}</ref> * {{karogs|Bosnija un Hercegovina}} — 2017. gada 18. septembrī [[BHRT]] paziņoja to, ka [[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bosnija un Hercegovina]] neatgriezīsies 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. * {{karogs|Luksemburga}} — [[Luksemburgas Televīzija]]s direktors [[Stīvs Šmits]] paskaidroja [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|iepriekšējā gada konkursa]] [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburgas]] nepiedalīšanos konkursā, viņš arī paskaidroja savas domas par to, ka valsts izredzes iegūt augstu pozīciju nav pārāk ticamas, kā arī to, ka [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburgas]] uzvaru laiki ir sen beigušies. Pēdējo reizi [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburga]] uzvarēja [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983. gada konkursā]], bet piedalījās [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]].<ref name="Luxembourg">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/22/luxembourg-will-not-participate-eurovision-2018/ |title=Luxembourg: Will not participate in Eurovision 2018 |last=Granger|first=Anthony |date=22 May 2017 |website=eurovoix.com |publisher=Eurovoix}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 29. augustā [[Luksemburgas Televīzija]] paziņoja to, ka nepiedalīsies 2018. gada konkursā.<ref name="Luksemburga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149324/luxembourg-rtl-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Luxembourg: RTL confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=29 August 2017|website=esctoday.com|publisher=ESC Today}}</ref> * {{karogs|Maroka}} — Sekojot oficiālajiem paziņojumiem par dalību 2018. gada konkursā, nebija nekādu ziņu par Marokas dalību tajā. Atsaucoties uz ''ESC Today'' rakstu, [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maroka]] neatgriezīsies 2018. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149308/eurovision-2018-countries-will-compete-lisbon/|title=Eurovision 2018: Which countries will compete in Lisbon?|date=11 October 2017|accessdate=13 October 2017|last=Jiandani|first=Sanjay}}</ref> * {{karogs|Monako}} — 2017. gada 31. augustā monakiešu pārraidītājs [[TMC]] paziņoja to, ka [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]] neatgriezīsies 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149420/monaco-tmc-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Monaco: TMC confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=31 August 2017|website=esctoday.com|publisher=Esctoday}}</ref> * {{karogs|Slovākija}} — 2017. gada 9. augustā Slovākijas [[RTVS]] paziņoja to, ka par dalību kokursā valsts nav pārliecināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/08/slovakia-eurovision-2018-undecided/|title=SLOVAKIA: EUROVISION 2018 PARTICIPATION UNDECIDED|last=Herbert|first=Emily|date=8 August 2017|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 11. septembrī [[RTVS]] paziņoja to, ka [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]] neatgriezīsies 2018. gada konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/09/11/slovakia-no-return-eurovision-2018/|title=Slovakia: No Return to Eurovision in 2018|last=Farren|first=Neil|date=11 September 2017|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com}}</ref> * {{karogs|Turcija}} — Kopš [[Turcijas Radio un Televīzija]]s komanda ir pilnībā mainījusies, Turcijas atgriešanās konkursā bija ticamāka nekā iepriekš. 2017. gada 12. jūlijā [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja [[Sertaba Erenere]], kura pārstāvēja [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turciju]], savā ''[[Instagram]]'' tiešraides čatā paziņoja to, ka valsts atgriezīsies konkursā, un viņa vēl Turcijas pārstāvošajam daībniekam 2018. gada konkursā veiksmi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/07/13/turkey-will-return-eurovision-2018/|language=English|title=Turkey will return to Eurovision in 2018 announces former winner Sertab|publisher=Ryan Cobb|date=13 July 2017|access-date={{dat|2017|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180220055614/https://www.escxtra.com/2017/07/13/turkey-will-return-eurovision-2018/}}</ref> Vēlāk arī [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcijas]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada konkursa]] pārstāvji grupa [[maNga]], kuri ieguva 2. vietu, 2017. gada 2. augustā ''[[Twitter]]'' vietnē ievietoja ziņuː "''Eurovision ? Yine yeni yeniden...''" ("Eirovīzija? Vēl joprojām jauna, atkal..."). Šis varēja nozīmēt valsts, gan arī pašas grupas atgriešanos 2018. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/02/turkey-manga-possible-eurovision-return/|title=TURKEY: MANGA HINT AT POSSIBLE EUROVISION RETURN|publisher=Emily Herbert|date=2 August 2017}}</ref> Neskatoties uz šiem paziņojumiem, [[Turcijas Ministru prezidents|Turcijas Ministru prezidenta]] vietnieks [[Bekirs Bozdags]] 2017. gada 7. augustā paziņoja to, ka pašlaik valstij nav plānu atgriezties konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://escrazzi.com/is-turkey-coming-back-turkish-vice-prime-minister-answers/|title=“IS TURKEY COMING BACK?” – TURKISH VICE PRIME MINISTER ANSWERS|last=Belgeli|first=Burak|date=7 August 2017|website=escrazzi.com|publisher=ESCrazzi|access-date=7 August 2017|quote=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170807200245/http://escrazzi.com/is-turkey-coming-back-turkish-vice-prime-minister-answers/|archivedate={{dat|2017|08|07||bez}}}}</ref> Vēlāk, tajā pašā dienā [[TRT]] paziņoja to, ka Turcija 2018. gada konkursā neatgiezīsies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149221/turkey-trt-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Turkey: TRT confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=7 August 2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|access-date=7 August 2017|quote=}}</ref> ==== Asociētās EBU valstis ==== * {{karogs|Kazahstāna}} — Kopš Kazahstānas pāraidītājs ''[[Khabar Agency]]'' kļuva par asociēto [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedri 2016. gada 1. janvārī, tika diskutēts par valsts debiju konkursā. Kazahstāna arī pārraidīja [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursu]]. [[2014. gada Turkvīzijas dziesmu konkurss|2014. gada Turkvīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja [[Zhanāra Dugalova]] paziņoja to, ka ir ieinteresēta piedalīties Eirovīzijā, pārstāvot Kazahstānu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2016/01/30/dimash-kudaibergen-kazakhstan-eurovision-2017/120249/|title=Should Dimash Kudaibergen sing for Kazakhstan at Eurovision 2017?|date=30 January 2016|website=Wiwibloggs|last1=ten Veen|first1=Renske|accessdate=15 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix-world.com/kazakhstan-turkvision-winner-zhanar-dugalova-compete-eurovision/|title=Kazakhstan: Turkvision Winner Zhanar Dugalova Would Compete at Eurovision|publisher=Eurovoix World|date=28 April 2017|language=German|accessdate=16 May 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170429030553/https://eurovoix-world.com/kazakhstan-turkvision-winner-zhanar-dugalova-compete-eurovision/|archivedate={{dat|2017|04|29||bez}}}}</ref> Tomēr 2017. gada 25. septembrī ''Khabar Agency'' paziņoja to, ka pārraidītājam nav nekādu ziņu par valsts dalību konkursā, radot iespēju [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] ielūgt Kazahstānu piedalīties konkursā, kā [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/150113/kazakhstan-will-khabar-agency-debut-eurovision-2018/|title=Kazakhstan: Will Khabar Agency debut in Eurovision 2018?|publisher=ESCToday|date=25 September}}</ref> EBU tomēr neielūdza Kazahstānu piedalīties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=All Aboard! Lisbon welcomes 42 countries to Eurovision 2018.|url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=7 November 2017|date=7 November 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107202315/https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|archivedate=7 November 2017}}</ref> 2017. gada 22. decembrī ''[[Channel 31]]'' paziņoja to, ka EBU ir atļāvusi piedalīties Kazahstānai [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/12/22/kazakhstans-channel-31-claims-will-participate-eurovision-2019/|title=Kazakhstan’s Channel 31 claims: "We will participate in Eurovision 2019!"|date=22 December 2017|work=ESCXTRA|access-date=24 December 2017|language=en|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180220055614/https://www.escxtra.com/2017/12/22/kazakhstans-channel-31-claims-will-participate-eurovision-2019/|archivedate=20 February 2018}}</ref> Tomēr 2017. gada 23. decembrī [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] ''[[ESC Today]]'' paziņoja to, ka, lai gan Kazahstānas ''Channel 31'' ir izrādījis vēlēšanos kļūt par EBU dalībvalsti un piedalīties [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kanāls to nevarēs izdarīt, jo Kazahstāna atrodas ārpus [[Eiropas pārraidīšanas zona]]s, kā arī nav [[Eiropas Padome]]s locekle, tāpēc valstij nav iespēju kļūt par EBU aktīvo dalībvalsti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://esctoday.com/155062/ebus-statement-regarding-channel-31-kazakhstans-participation-eurovision/|title=The EBU's statement regarding Channel 31 and Kazakhstan's participation in Eurovision|last=|first=|date=23 December 2017|work=ESCToday|access-date=24 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171223200356/http://esctoday.com/155062/ebus-statement-regarding-channel-31-kazakhstans-participation-eurovision/|archive-date=23 December 2017|dead-url=no|language=en}}</ref> ==== Valstis, kas nav EBU biedres ==== * {{karogs|Kosova}} — [[Kosovas Televīzija]] paziņoja to, ka Kosova būtu gatava debitēt 2018. gada konkursā, bet šādu iespēju noraidīja [[Bosnija un Hercegovina]] un [[Serbija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/30/kosovo-rtk-hopeful-eurovision-debut-2018/|title=Kosovo: RTK Hopeful Of Eurovision Debut in 2018|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date=30 May 2017}}</ref> [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] [[Kosovas Televīzijai]] atsūtija vēstuli, kurā paskaidroja to, ka [[Kosova]] nevar piedalīties [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], jo tā nav [[ANO]] biedre, kā arī, tāpēc ka tā nav pilntiesīgi pasludināta valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/150081/kosovo-rtks-statement-kosovos-debut-eurovision-2018/|title=Kosovo: RTK’s statement about Kosovo’s debut in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay|date=27 September 2017|website=esctoday.com|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170927221148/http://esctoday.com/150081/kosovo-rtks-statement-kosovos-debut-eurovision-2018/|archivedate=27 September 2017}}</ref> * {{karogs|Lihtenšteina}} — 2017. gada 1. septembrī Lihtenšteinas pārraidītājs ''[[1 FL TV]]'' paziņoja to, ka valsts nedebitēs 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Ja arī Lihtenšteina vēlētos piedalīties Eirovīzijā, tā nevarētu, jo nav pilntiesīga [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149473/liechtenstein-1-fl-tv-will-not-debut-eurovision-2018/|title=Liechtenstein: 1 FL TV will not debut in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay|date=1 September 2017|website=esctoday.com|access-date=1 September 2017}}</ref> === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {{Div col|colwidth=30em}} # {{ESC|Ukraina}} — [[Nata Žižčenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/uapbc/status/991067344758824960|title=The frontwoman of ONUKA, Nata Zhyzhchenko is our spokesperson this year!|publisher=uapbc|date=30 April 2018|accessdate=1 May 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Azerbaidžāna}} — [[Turals Asadovs]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji">{{Tīmekļa atsauce|title='May we have your votes please?'|url=https://eurovision.tv/story/spokespersons-grand-final-eurovision-2018|website=eurovision.tv|accessdate=11 May 2018|date=11 May 2018|language=angļu}}</ref> # {{ESC|Baltkrievija}} — ''[[NAVI]]'' <small>([[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijas]] pārstāvji [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Sanmarīno}} — [[Džons Kenedijs Okonors]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Nīderlande}} — [[O'G3NE]] <small>([[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]] pārstāves [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Maķedonija}} — [[Jana Burčeska]] <small>([[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijas]] pārstāve [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Malta}} — [[Lāra Azopardī]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Gruzija}} — [[Tako Gačečiladze]] <small>([[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzijas]] pārstāve [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/17/georgia-tamara-gachechiladze-spokesperson/|title=Georgia: Tamara Gachechiladze Announced As Spokesperson|work=Eurovoix|access-date=2018-03-17|date=2018-03-17|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Spānija}} — [[Nivesa Alvareza]]<ref name="Spāņu komentētāji un rezultātu paziņotājs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20180314/tony-aguilar-comentara-junto-julia-varela-eurovision-2018/1697040.shtml|title=Tony Aguilar comentará junto a Julia Varela Eurovisión 2018|last=|first=|publisher=RTVE|access-date=|date=14 March 2018|language=Spāņu}}</ref> # {{ESC|Austrija}} — [[Katarīna Beloviča]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Dānija}} — [[Ulla Esendropa]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Lielbritānija}} — [[Mela Gīdroisa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/blogs/eurovision/entries/54a12f14-714a-4a5f-90e4-80c8dfab49c0|title=2018 presenter line-up revealed|website=BBC|accessdate=29 March 2018|date=29 March 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Zviedrija}} — [[Fēlikss Sandmans]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/melodifestivalen/a/VRBLK6/sanna-nielsen-kommenterar-eurovision|title=Sanna Nielsen kommenterar Eurovision|publisher=Aftonbladet|accessdate=17 April 2018|language=Zviedru}}</ref> # {{ESC|Latvija}} — [[Dagmāra Legante]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Albānija}} — [[Andrī Džahū]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Horvātija}} — [[Uršula Tolja]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/05/01/croatia/|title=Croatia: Uršula Tolj Returns As Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=1 May 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Īrija}} — [[Nikijs Bairns]] <small>([[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijas]] pārstāvis [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Rumānija}} — [[Soņa Arginta-Iuneskū]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Čehija}} — [[Radka Rozička]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Islande}} — [[Eda Sifa Palsdotīra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/29/iceland-edda-sif-palsdottir-revealed-as-spokesperson/|title=Iceland: Edda Sif Pálsdóttir Revealed as Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=29 April 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Moldova}} — [[Džūlijeta Ardovana]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Beļģija}} — [[Danira Boukrisa Terkessidisa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival/waar-geeft-danira-de-songfestival-scores |title=Komen jouw beelden in het Songfestival? |date=19 April 2018 |website=een.be |language=Nīderlandiešu |access-date=22 April 2018 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovisionbelgium.be/2018/04/danira-boukhriss-terkessidis-leest-belgische-punten-voor/ |title=Danira Boukhriss Terkessidis leest Belgische punten voor. |date=19 April 2018 |website=EurovisionBelgium |language=Nīderlandiešu |access-date=22 April 2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180422202615/https://eurovisionbelgium.be/2018/04/danira-boukhriss-terkessidis-leest-belgische-punten-voor/ |archivedate={{dat|2018|04|22||bez}} }}</ref> # {{ESC|Norvēģija}} — [[Aleksandrs Valmans]] un ''[[JOWST]]'' <small>([[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Francija}} — [[Elodjē Gozuins|Elodja Gosjā]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/24/france-elodie-gossuin-revealed-as-spokesperson/|title=France: Elodie Gossuin Revealed as Spokesperson|date=2018. gada 24. aprīlis|work=Eurovoix|access-date=2018. gada 24. aprīlis|language=Angļu|last=Granger|first=Anthony}}</ref> # {{ESC|Itālija}} — [[Džūlija Valentīna Palermo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurofestivalnews.com/2018/04/28/eurovision-2018-giulia-valentina-voti-italiani/|title=Eurovision 2018: Giulia Valentina annuncerà nuovamente i voti italiani|publisher=Eurofestival NEWS|date=28 April 2018|language=Itāļu}}</ref> # {{ESC|Austrālija}} — [[Rikardo Gonsalvess]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/30/australia-ricardo-goncalves-replaces-lee-lin-chin-as-spokesperson/|title=Australia: Ricardo Goncalves Replaces Lee Lin Chin as Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=30 April 2018}}</ref> # {{ESC|Igaunija}} — [[Ots Evestuss]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.kava.ee/saade/311995095|title=Eurovisiooni lauluvõistlus 2018: Finaal - Kava.ee|date=30 April 2018|work=Kava.ee|access-date=30 April 2018|language=Igauņu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180430050058/https://www.kava.ee/saade/311995095|archivedate={{dat|2018|04|30||bez}}}}</ref> # {{ESC|Serbija}} — [[Dragana Kosjerina]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Kipra}} — [[Hovigs]] <small>([[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipras]] pārstāvis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/01/cyprus-hovig-announced-eurovision-2018-spokesperson/|title=Cyprus: Hovig Announced as Eurovision 2018 Spokesperson|first=Anthony|last=Granger|date=1 February 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Armēnija}} — [[Arsens Grigorijans]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Bulgārija}} — [[Johanna Dragņeva]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Grieķija}} — [[Olina Ksenopoulou]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gossip-tv.gr/showbiz/eurovision/story/535743/eurovision-2018-h-olina-xenopoyloy-sti-vathmologia-tis-elladas-sti-lisavona|title=Eurovision 2018: Η Ολίνα Ξενοπούλου στη βαθμολογία της Ελλάδας στη Λισαβόνα|date=23 April 2018|website=gossip-tv.gr|language=Grieķu|access-date=23 April 2018}}</ref> # {{ESC|Ungārija}} — [[Bence Forro]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Melnkalne}} — [[Nataša Šotra]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Vācija}} — [[Barbara Šonebergere]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/01/20/germany-barbara-schoneberger-revealed-2018-spokesperson/|title=Germany: Barbara Schöneberger Revealed as Eurovision 2018 Spokesperson|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date=|date=20 February 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Somija}} — [[Anna Abreu]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Krievija}} — ''[[Alsu]]'' <small>([[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāve [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada konkursā]] un [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] vadītāja)</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Šveice}} — [[Letīcija Karvalo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2018/04/esc2018-leticia-carvalho-sera-porta-voz.html|title=ESC2018: Leticia Carvalho será a porta-voz da Suíça na Grande Final do Festival Eurovisão|publisher=ESC Portugal|accessdate=20 April 2018|language=Portugāļu}}</ref> # {{ESC|Izraēla}} — [[Lūsija Ajūbta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.israelhayom.co.il/article/537587|title=לוסי איוב במקום עופר נחשון|date=26 February 2018|publisher=Israel Haiom|language=Ebreju}}</ref> # {{ESC|Polija}} — [[Marselīna Zavadska]]<ref name="TVP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://centruminformacji.tvp.pl/36979811/energetyczni-gromee-i-lukas-meijer-wystapia-w-drugim-polfinale-63-konkursu-eurowizji|title=Energetyczni Gromee i Lukas Meijer wystąpią w drugim półfinale 63. Konkursu Eurowizji|publisher=Telewizja Polska|date=27 April 2018|language=Poļu}}</ref> # {{ESC|Lietuva}} — [[Egle Daugelaite]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Slovēnija}} — [[Maja Keuča]] <small>([[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnijas]] pārstāve [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/25/slovenia-maja-keuc-to-announce-the-jury-voting/|title=Slovenia: Maja Keuc To Announce the Jury Voting|date=2018. gada 25. aprīlis|work=Eurovoix|last=Granger|first=Anthony|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Portugāle}} — [[Pedro Fernadess]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> {{Div col end}} === Komentētāji === ==== Valstis, kas piedalās ==== * {{karogs|Albānija}} — ''Tiks paziņots'' * {{karogs|Armēnija}} — ''Tiks paziņots'' ([[Armēnija 1]] un [[Armēnijas Radio]], visi šovi) * {{karogs|Austrālija}} — [[Mifa Volhūrsta]] un [[Džoels Krīsijs]] ([[SBS]], visi šovi)<ref name="Austrālija">{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=AUSTRALIA: EUROVISION 2018 PARTICIPATION CONFIRMED|url=https://eurovoix.com/2017/08/24/australia-eurovision-2018-participation-confirmed/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|date=24 August 2017}}</ref> * {{karogs|Austrija}} — [[Andī Knols]] ([[ORF eins|ORF ''eins'']], visi šovi) * {{karogs|Azerbaidžāna}} — ''Tiks paziņots'' ([[İTV]], visi šovi) * {{karogs|Baltkrievija}} — [[Jevgeņijs Perlins]] (''[[Belarus-1]]'' un ''[[Belarus 24]]'', visi šovi * {{karogs|Beļģija}} — [[Peters Vandeveirs]] ([[Één]] ([[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]]), visi šovi); [[Murīna Luī]] un [[Žans Luī Ljē]] (''[[La Une]]'' ([[Franču valoda|franču]]), visi šovi, 2. pusfināls ar nobīdi laikā) * {{karogs|Bulgārija}} — [[Elēna Rosberga]] un [[Georgis Kušvalījevs]] ([[BNT 1]], visi šovi) * {{karogs|Čehija}} — [[Libors Boučeks]] (''[[ČT]]'', visi šovi) * {{karogs|Dānija}} — [[Ūle Dūpholms]] ([[DR 1]], visi šovi) * {{karogs|Francija}} — [[Andrē Manukjā]] un [[Kristofs Vilems]] (''[[France 4]]'', pusfināli); [[Kristofs Vilems]], [[Stefans Bjerns]] un [[Aleksandra Makē|Alma]] (''[[France 2]]'', fināls)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/25/france-commentators-eurovision-2018/|title=France: Christophe Willem and Alma Join Stéphane Bern as Eurovision 2018 Commentators|work=Eurovoix|date=25 February 2018|last=Herbert|first=Emily}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eurovision-fr.net/news/lire.php?id=5492|title=FRANCE 2018 : Christophe Willem et André Manoukian, commentateurs des demi-finales sur France 4|work=Eurovision-fr.net|date=20 March 2018|last=DRS2G}}</ref> * {{karogs|Grieķija}} — [[Aleksandrs Lizardoss]] un [[Dafne Skalionī]] ([[ERT1]], [[ERT HD]], [[ERT World|ERT ''World'']], [[ERA 2]], ''[[Voice of Greece]]'', visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://infegreece.gr/alexandros-lizardos-dafni-skalioni-sxoliastes-stin-eurovision/|title=Ο Αλέξανδρος Λιζάρδος και η Δάφνη Σκαλιώνη σχολιαστές της Ελλάδας στην Eurovision|website=infegreece.gr|access-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180721221801/http://infegreece.gr/alexandros-lizardos-dafni-skalioni-sxoliastes-stin-eurovision/}}</ref> * {{karogs|Gruzija}} — [[Demite Erdžimlidze]] un [[Savjero Reimundo]] ([[1TV]]'','' visi šovi)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/30/georgia-demetre-ergemlidze-revealed-as-commentator/|title=Georgia: Demetre Ergemlidze Revealed As Commentator|work=Eurovoix|date=30 March 2018|last=Granger|first=Anthony}}</ref> * {{karogs|Horvātija}} — ''Tiks paziņots'' ([[HRT 1]], visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurosong.hrt.hr/kako-glasovati/|title=Eurosong - Kako glasovati?|publisher=eurosong.hrt.hr|date=5 April 2017|language=Croatian|trans-title=Eurovision - How to vote?|access-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180405221658/http://eurosong.hrt.hr/kako-glasovati/}}</ref> * {{karogs|Igaunija}} — [[Marko Reikops]] ([[Eesti Televisioon|ETV]], visi šovi) * {{karogs|Itālija}} — [[Karolīna Didomeniko]] (''[[Rai 4]]'', pusfināli)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurofestivalnews.com/2018/01/25/the-voice-of-italy-2018-finale-l8-maggio-2018-sara-scontro-con-eurovision/|title=The Voice of Italy 2018, finale l’8 maggio: sarà scontro con Eurovision|publisher=eurofestivalnews.com|date=25 January 2018|accessdate=30 January 2018|language=Italian}}</ref>; [[Serena Rosī]] un [[Frederiko Ruso]] (''[[Rai 1]]'', fināls) * {{karogs|Islande}} — ''Tiks paziņots'' ([[RÚV]], visi šovi) * {{karogs|Izraēla}} — [[Erezs Tals]] ([[Kan 11]], visi šovi) * {{karogs|Īrija}} — [[Mārtijs Vīlens]] ([[RTÉ 2]], pusfināli un [[RTÉ One]], fināls); [[Neils Dohetijs]] un [[Zibšeks Zaļinskis]] [[RTÉ Radio 1]], 1. pusfināls un fināls) * {{karogs|Kipra}} — [[Kostass Konstantinū]] un [[Faso Komino]] (''[[CyBC]]'', visi šovi)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/05/cyprus-cybc-reveals-commentary-team-eurovision-2018/|title=Cyprus: CyBC Reveals Commentary Team For Eurovision 2018|first=Anthony|last=Granger|date=2018. gada 5. marts}}</ref> * {{karogs|Krievija}} — ''Tiks paziņots'' ([[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmais Krievijas kanāls]], visi šovi) * {{karogs|Latvija}} — [[Toms Grēviņš]] (visi šovi) un [[Magnuss Eriņš]] (fināls [[Latvijas Televīzija|LTV]])<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49951393|title=Zināms, kas komentēs 'Eirovīzijas' tiešraides|first=DELFI|last=Izklaide|date=2018. gada 19. apr.|website=delfi.lv}}</ref> * {{karogs|Lielbritānija}} — [[Skots Mils]] un [[Rajens Klārks-Nīls]] (''[[BBC Four]]'', pusfināli); [[Grajams Nortons]] (''[[BBC One]]'', fināls); [[Kens Brūss]] (''[[BBC Radio 2]],'' fināls'')''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/blogs/eurovision/entries/db71d669-d535-4310-ac80-19a796af2247|title=You Decide is back with a new co-host and a new venue!|date=16 November 2017|website=Eurovision}}</ref> * {{karogs|Lietuva}} — ''Tiks paziņots'' ([[LRT Televīzija]] un [[LRT Radio]], visi šovi) * {{karogs|Maķedonija}} — Karolina Petkovska (MRT 1, MRT 2, Maķedonijas Radio, visi šovi) * {{karogs|Malta}} — ''Tiks paziņots'' * {{karogs|Melnkalne}} — [[Dražens Baukovičš]] un [[Tijana Miškoviča]] ([[TVCG 1]], [[TVCG SAT]], visi šovi) * {{karogs|Moldova}} — ''Tiks paziņots'' ([[Moldova 1]], visi šovi) * {{karogs|Nīderlande}} — [[Kornalds Mass]] un [[Jans Šmits]] ([[NPO]], visi šovi) * {{karogs|Norvēģija}} — [[Olavs Viksmo Sletans]] ([[NRK1]], visi šovi); [[Ronijs Brēde Ose]], [[Silije Nordnesa]] un [[Markus Nebī]] ([[NRK3]], fināls); [[Ūle Kristiāns Ūens]] ([[NRK P1]], fināls) * {{karogs|Polija}} — [[Artūrs Ožehs]] ([[TVP]] un [[TV Polonia]], visi šovi) * {{karogs|Portugāle}} — [[Nuno Galopims]] un [[Helders Reiss]] ([[RTP1]], [[RTP Āfrika]], [[RTP International]], visi šovi) * {{karogs|Rumānija}} — ''Tiks paziņots'' ([[TVR1]], [[TVR HD]], [[TVRi]], visi šovi) * {{karogs|Sanmarīno}} — [[Lija Florijo]] un [[Žiži Restivo]] ([[Sanmarīno RTV]] un [[Sanmarīno Radio]], visi šovi) * {{karogs|Spānija}} — [[Tonijs Aglrā]] un [[Hulija Valera]] [[La 1|(''La'' 1]], fināls)<ref name="Spāņu komentētāji un rezultātu paziņotājs" /> * {{karogs|Ukraina}} — Sergijs Prituļa (''[[STB]]'', visi šovi); [[Timurs Mirosnučenko]] un [[Tatjana Terehova]] (''[[UAːPBC]]'', visi šovi) * {{karogs|Ungārija}} — [[Kristina Ratoņa]] un [[Fredijs]] (''[[Duna]]'', visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/12/06/hungary-dal-2018-participants-announced/|title=Hungary: A Dal 2018 Participants Announced|date=6 December 2017|website=eurovoix.com}}</ref> * {{karogs|Vācija}} — ''Tiks paziņots'' (''[[One]]'', pusfināli); Pīters Urbans (''[[Das Erste]]'', fināls)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovision.de/teilnehmer/index.html|title=Alle Teilnehmer und Länder in Lissabon|website=eurovision.de|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823213201/https://www.eurovision.de/teilnehmer/index.html|archivedate=23 August 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tz.de/tv/peter-urban-wer-ist-esc-kommentator-alter-ehefrau-shitstorm-zr-8302403.html/|title=ESC-Kommentator: Wer ist eigentlich dieser Peter Urban?|work=tz.de|date=22 February 2018|5=|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180317232110/https://www.tz.de/tv/peter-urban-wer-ist-esc-kommentator-alter-ehefrau-shitstorm-zr-8302403.html|archivedate={{dat|2018|03|17||bez}}}}</ref> ==== Valstis, kas nepiedalās ==== {{Div col|colwidth=30em}} * {{karogs|ASV}} — [[Mišela Visāža]] un [[Ross Metjūss]] (''[[Logo TV]]'', fināls)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2017/08/28/michelle-visage-says-sweden-won-eurovision-2017-confirms-2018-logo-commentary-gig-ross-matthews/195524/|title=Michelle Visage says Sweden should have won Eurovision 2017 — and confirms 2018 LOGO commentary gig with Ross Matthews|last=Adams|first=William Lee|date=2017-08-28|website=wiwibloggs|access-date=2017-08-28|archive-date=2017-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20170828184633/http://wiwibloggs.com/2017/08/28/michelle-visage-says-sweden-won-eurovision-2017-confirms-2018-logo-commentary-gig-ross-matthews/195524/}}</ref> {{Div col end}} == Starpgadījumi == === Baltkrievu dziesmas pieteikums === {{dat|2018|01|10|L}} krievu sociālajā tīklā [[VKontakte|''VK'']] izplatījās ziņa, ka ukraiņu dziedātājs [[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevs]] ir izpidījis savu [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijas]] nacionālās atlases dziesmu ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' krievu valodā (kā Навсегда) 2017. gada maijā — pirms 2017. gada 1. septembra, kad sākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] noteiktais konkursa dalībvalstu dziesmu pieteikšanās periods.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/10/forever-belarus-disqualify-alekseev-earlier-performances-song-submission/208207/|title=Forever (and Before): Should Belarus disqualify Alekseev over earlier performances of song submission?|last=Adams|first=William Lee|website=wiwibloggs|accessdate=24 February 2018|date=10 January 2018|archive-date={{dat|2020|12|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201203075113/https://wiwibloggs.com/2018/01/10/forever-belarus-disqualify-alekseev-earlier-performances-song-submission/208207/}}</ref> Seši nacionālās atlases dalībnieki draudēja izstāties no tās, ja [[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevam]] būtu atļauts piedalīties atlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/15/belarus-six-acts-threaten-withdraw-alekseev/209359/|title=BELARUS: SIX FINALISTS THREATEN TO WITHDRAW IF ALEKSEEV IS ALLOWED TO APPEAR IN NATIONAL FINAL|last=Ten Ween|first=Renske|website=wiwibloggs|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025130821/https://wiwibloggs.com/2018/01/15/belarus-six-acts-threaten-withdraw-alekseev/209359/}}</ref> Viena no šiem 6 dalībniekiem [[Sofija Lapina]] izstājās no atlases pilnībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/16/sofi-lapina-withdraws-belarus-national-selection/209587/|title=“I won’t participate” — Sofi Lapina withdraws from Belarus’ national selection over Alekseev drama|last=Ten Veen|first=Renske|website=wiwibloggs|date=16 January 2018|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201109025926/https://wiwibloggs.com/2018/01/16/sofi-lapina-withdraws-belarus-national-selection/209587/}}</ref> Vēlāk baltkrievu pārraidītājs ''[[BTRC]]'' atļāva dziedātājam piedalīties atlasē ar uzlabotu dziesmas melodiju. Aļeksejevs ar dziesmu ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' vēlāk arī uzvarēja atlasē un pārstāvēs [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrieviju]] 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] maijā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/02/16/alekseev-wins-eurofest-2018-with-forever/217782/|title=Belarus: Alekseev wins Eurofest 2018 with “Forever”|last=Diaz|first=Sebastian|website=wiwibloggs|date=16 February 2018}}</ref> Tomēr {{dat|2018|02|23|L}} tika paziņots, ka EBU ir pieprasījusi, ka Aļeksejevam maijā būs jāizpilda sava dziesmas ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' oriģinālā versija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/23/belarus-ebu-alekseev-eurovision-2018/|title=Belarus: EBU Allows Alekseev to Perform “Forever” At Eurovision 2018|last=Herbert|first=Emily|website=ESCToday|date=23 February 2018}}</ref> == Skatīt arī == * [[Supernova 2018]] * [[2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2018. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] qvdasudw8hgmk1ahf1s9gu3aq8z9pqt Sopiko Huhašvili 0 336780 4523525 3596828 2026-09-17T10:27:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523525 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sopiko Huhašvili | vārds_orig = ''სოფიკო ხუხაშვილი'' | attēls = Kukaschwili sopiko 20081120 olympiade dresden.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Sopiko Huhašvili 2008. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1985 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GEO}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Sopiko Huhašvili''' ({{val|ka|სოფიკო ხუხაშვილი}}; dzimusi {{dat|1985|1|4}}) ir [[Gruzija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2005). == Biogrāfija == Vairākārt pārstāvējusi Gruziju Eiropas un Pasaules junioru šaha čempionātos, kuros divas reizes izcīnījusi Pasaules junioru šaha čempiones nosaukumu U16 vecuma grupā (1999, 2000). 2003. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Gruzijas junioru šaha čempionātā, bet 2005. gadā šajā turnīrā dalījusi pirmo vietu. 2007. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Gruzijas sieviešu šaha čempionātā. 2008. gadā uzvarējusi [[Pauls Keress|Paula Keresa]] memoriāla B turnīrā [[Tallina|Tallinā]] un dalījusi pirmo vietu [[Stokholma]]s starptautiskajā šaha turnīrā. 2019. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Gruzijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr424358.aspx?lan=11&art=4&turdet=YES GEO Women 76th Ch]</ref> 2020. gada augustā ierindojusies 7. vietā Gruzijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr530845.aspx?lan=1&art=4 GEO Women 77th Ch]</ref> 2008. gadā iekļuvusi [[Krievija]]s pilsētā [[Naļčika|Naļčikā]] notiekošajā [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], taču [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas kara]] dēļ kopā ar citām Gruzijas šahistēm šajā čempionātā piedalīties atteikusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nalchik2008.fide.com/news/?lang=eng&id=18 |title=Appeal to FIDE: move the Women's World Championship |access-date={{dat|2016|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304193110/http://nalchik2008.fide.com/news/?lang=eng&id=18 }}</ref> Vēlākajos gados divas reizes piedalījusies Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas: 2010. gadā 2. kārtā zaudējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandrai Kosteņukai]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |title=World Chess Championship (Women): 2010 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043223/http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> bet 2012. gadā zaudējusi 1. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=World Chess Championship (Women): 2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Dronavalli Hārika|Dronavalli Hārikai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Pārstāvējusi Gruzijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 2 reizes (2008-2010). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta ([[38. šaha olimpiāde|2008]]) un bronzas ([[39. šaha olimpiāde|2010]]) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/k2uo6iek.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Sopiko Khukhashvili]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 2009. gadā un gan komandu, gan individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/k2uo6iek.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Sopiko Khukhashvili]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 2 reizes (2007-2009).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/k2uo6iek.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Sopiko Khukhashvili]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2000. gadā Huhašvili piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2005. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2007. gadā saņēmusi starptautiskā meistara vīriešiem (IM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13602055 | chessgames = 50108 | 365chess = Sopiko_Khukhashvili }} {{DEFAULTSORT:Huhašvili, Sopiko}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] ip8xvmyb4ta381nzgyhs0sxs2w53m22 Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums 0 340617 4523520 4467065 2026-09-17T09:48:00Z Lasks 38532 /* Latvijas Valsts prezidentu saraksts */ 4523520 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas_prezidenta_standarts.png|thumb|250px|[[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] standarts]] '''Latvijas Valsts prezidentu''' uzskaitījumā apkopoti [[Latvijas valsts]] vadītāji no [[1918]]. gada [[18. novembris|18. novembra]], kad tā ieguva neatkarību no [[Krievijas PFSR|Krievijas]] un [[Vācijas Impērija|Vācijas]].<ref>Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] parakstīšanas 1918. gada 3. martā [[Padomju Krievija]]s valdība atteicās no starptautiski atzītajām tiesībām uz agrākās [[Kurzemes guberņa]]s un [[Vidzemes guberņa]]s teritoriju, kurai jau 1917. gada 14. decembrī bija pievienoti [[Latgale]]s apriņķi.</ref> Latvijas Valsts prezidents kopš [[1922]]. gada [[14. novembris|14. novembra]] ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] (1918—1920) laikā valsts vadītāju funkcijas pildīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītāji.<ref>Pēc [[Novembra revolūcija]]s Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] [[1918]]. gada [[7. decembris|7. decembrī]] nodeva savas pilnvaras [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai. [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Reģentu padome pārtrauca savu darbību 1918. gada 28. novembrī. Līdztekus no 1918. gada 17. decembra līdz 1920. gada 13. janvārim Sarkanās armijas ieņemtajā Latvijas daļā pastāvēja [[Latvijas SPR]] valdība, ko vadīja Komisāru padomes priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]].</ref> No 1920. gada 1. maija valsts vadītāja funkcijas pildīja [[Latvijas Satversmes sapulce]]s prezidents [[Jānis Čakste]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika izveidota [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|Latvijas PSR]] (1940—1990) un [[Latvijas ģenerālapgabals]] (1941—1944) okupējušo lielvaru sastāvā. [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] ievēlēti Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā bija [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] ([[1944]]—[[1945]]),{{efn|Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: „Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]”<ref name="historia.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |title=Latvijas Centrālā Padome www.historia.lv |access-date={{dat|2017|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120212201347/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |archivedate={{dat|2012|02|12||bez}} }}</ref>}} [[Jāzeps Rancāns]] ([[1947]]—[[1969]]).{{efn|„Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši — pirmais — 1945. gada 27. augustā un otrais — 1945. gada 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu” [[Eslingene|Eslingenā]], 1947. gada 26. aprīlī.<ref name="ReferenceA">Ādolfs Šilde. Valstsvīri un demokrāti. Ņujorka: Grāmatu draugs, 1985, 227. lpp.</ref>}} Periodā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1990. gada 4. maija līdz 1993. gada 7. jūlijam valsts vadītāja funkcijas pildīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]]. == Latvijas Valsts prezidentu saraksts == {{pamatraksts|Latvijas Valsts prezidents}} <onlyinclude> ;''Politiskās partijas'' {{legend| yellow | [[Demokrātiskais Centrs]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #01796F | [[Latviešu zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Green | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} ;''Citas frakcijas'' {{legend| Grey | bezpartijisks |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !Vēlēšanas!! Partija |- ! colspan="7" | [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] (1918—1920) laikā valsts vadītāju funkcijas pildīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītāji.{{efn|Pēc [[Novembra revolūcija]]s Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] [[1918]]. gada [[7. decembris|7. decembrī]] nodeva savas pilnvaras [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai. [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Reģentu padome pārtrauca savu darbību 1918. gada 28. novembrī. Līdztekus no 1918. gada 17. decembra līdz 1920. gada 13. janvārim Sarkanās armijas ieņemtajā Latvijas daļā pastāvēja [[Latvijas SPR]] valdība, ko vadīja Komisāru padomes priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]].}} No 1920. gada 1. maija valsts vadītāja funkcijas pildīja [[Latvijas Satversmes sapulce]]s prezidents [[Jānis Čakste]]. |- | style="background: yellow| || '''1.''' || [[Attēls:Janis Cakste.jpg|80px]] || '''[[Jānis Čakste]]'''<br/> <small>(1859—1927) </small> || {{dat|1922|11|14|N|bez}} — {{dat|1927|3|14|N|bez}} |[[1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1922]]<br/>[[1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1925]]|| [[Demokrātiskais Centrs]] |- | style="background: yellow| || '''2.''' || [[Attēls:Zemgals.jpg|80px]] || '''[[Gustavs Zemgals]]'''<br/> <small>(1871—1939) </small> || {{dat|1927|4|8|N|bez}} — {{dat|1930|4|9|N|bez}} |[[1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1927]]|| [[Demokrātiskais Centrs]] |- | style="background: #01796F| || '''3.''' || [[Attēls:Kviesis.jpg|80px]] || '''[[Alberts Kviesis]]'''<br/> <small>(1881—1944) </small> || {{dat|1930|4|9|N|bez}} — {{dat|1936|4|11|N|bez}} |[[1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1930]]<br />[[1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1933]]|| [[Latviešu zemnieku savienība]] |- | style="background: Grey" | |'''4.''' |[[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] |'''[[Kārlis Ulmanis]]'''{{efn|Apšaubāma leģitimitāte, jo pēc 1934. gada 15. maijā veiktā [[Ulmaņa apvērsums|valsts apvērsuma]], beidzoties Alberta Kvieša pilnvarām, par prezidentu sevi iecēla pats.}} <br /> <small>(1877—1942) </small> |{{dat|1936|4|11|N|bez}} — {{dat|1940|7|21|N|bez}} |—|| bez partijas |- ! colspan="7" | Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika izveidota [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|Latvijas PSR]] (1940—1941; 1944—1990) un [[Latvijas ģenerālapgabals]] (1941—1944) okupējušo lielvaru sastāvā. [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] ievēlēti Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā bija '''[[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]]''' ([[1944]]—[[1945]]),{{efn|Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: „Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]”<ref name="historia.lv" />}} '''[[Jāzeps Rancāns]]''' ([[1947]]—[[1969]]).{{efn|„Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši — pirmais — 1945. gada 27. augustā un otrais — 1945. gada 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu” [[Eslingene|Eslingenā]], 1947. gada 26. aprīlī.<ref name="ReferenceA" />}} Periodā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1990. gada 4. maija līdz 1993. gada 7. jūlijam valsts vadītāja funkcijas pildīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]]. |- | style="background: Green | || '''5.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Guntis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Guntis Ulmanis]]'''<br/> <small>(1939) </small> || {{dat|1993|7|7|N|bez}} — {{dat|1999|7|7|N|bez}} |[[1993. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1993]]<br />[[1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1996]]|| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | style="background: Grey| || '''6.''' || [[Attēls:Vaira Vīķe-Freiberga (Cropped).jpg|80px]] || '''[[Vaira Vīķe-Freiberga]]'''<br/> <small>(1937) </small> || {{dat|1999|7|8|N|bez}} — {{dat|2007|7|7|N|bez}} |[[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1999]]<br />[[2003. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2003]]|| bez partijas |- | style="background: Grey| || '''7.''' || [[Attēls:Valdis_Zatlers in 2011.jpg|80px]] || '''[[Valdis Zatlers]]'''<br/> <small>(1955) </small> || {{dat|2007|7|8|N|bez}} — {{dat|2011|7|7|N|bez}} |[[2007. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2007]]|| bez partijas |- | style="background: #647A28| || '''8.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ievēlēts no Vidzemes apgabala).jpg|80px]] || '''[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]'''<br/> <small>(1944) </small> || {{dat|2011|7|8|N|bez}} — {{dat|2015|7|7|N|bez}} |[[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2011]]|| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<br/> <small>(Nepārstāv nevienu no ZZS veidojošām partijām)</small> |- | style="background: #647A28| || '''9.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg|80px]] || '''[[Raimonds Vējonis]]'''<br/> <small>(1966) </small> || {{dat|2015|7|8|N|bez}} — {{dat|2019|7|7|N|bez}} |[[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2015]]|| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | style="background: Grey| || '''10.''' || [[Attēls:Sergio Mattarella and Latvian President Levits at the 16th Arraiolos meeting (2) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Egils Levits]]'''<br/> <small>(1955) </small> || {{dat|2019|7|8|N|bez}} — {{dat|2023|7|7|N|bez}} |[[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2019]]|| bez partijas |- | style="background: Grey| || '''11.''' || [[Attēls:Edgars Rinkēvičs in 2026.jpg|80px]] || '''[[Edgars Rinkēvičs]]'''<br/> <small>(1973) </small> || {{dat|2023|7|8|N|bez}} — ''pašlaik'' |[[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023]]|| bez partijas<br/> <small>(Vēlēšanu brīdī bija partijas "[[Vienotība]]" biedrs, bet izstājās no tās pirms pilnvaru termiņa)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7786779/rinkevics-jau-nosutijis-iesniegumu-par-izstasanos-no-jaunas-vienotibas|title=Rinkēvičs jau nosūtījis iesniegumu par izstāšanos no "Jaunās Vienotības"|website=Latvijā|access-date=2023-06-01|date=2023-06-01|language=lv}}</ref></small> |}</onlyinclude> == Skatīt arī == * [[Latvijas prezidenta vēlēšanas]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.president.lv/ Latvijas Valsts prezidents] {{Latvijas prezidenti}} {{Eiropas valstu vadītāji}} [[Kategorija:Latvijas prezidenti|*]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Prezidenti]] aas1shl0x1va0q78venjjfi0wzytc0v Sabina Frančeska Foišora 0 343574 4523448 4270449 2026-09-17T04:25:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523448 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sabina Frančeska Foišora | vārds_orig = ''Sabina-Francesca Foișor'' | attēls = Sabina-Francesca Foisor 2010.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Sabina Frančeska Foišora 2010. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1989 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|Rumānija|Timišoara}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ROM}}<br />{{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Sabina Frančeska Foišora''' ({{val|ro|Sabina-Francesca Foișor}}; dzimusi {{dat|1989|8|30}} [[Timišoara|Timišoarā]]) ir [[Rumānija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2007), kas kopš 2008. gada pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2008 |title=FIDE Player Transfers in 2008 |access-date={{dat|2017|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170701105819/http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2008 }}</ref> == Biogrāfija == Vairākkārt pārstāvējusi Rumāniju Eiropas un Pasaules junioru šaha čempionātos, kuros izcīnījusi trīs medaļas: sudraba (2004. gada Eiropas junioru šaha čempionātā U16 vecuma grupā) un 2 bronzas (2003. gada Eiropas junioru šaha čempionātā U14 vecuma grupā un 2007. gada Eiropas junioru šaha čempionātā U18 vecuma grupā). 2008. gadā uzvarējusi Rumānijas junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā. Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2005. gadā Foišorai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2007. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=1212915&title=WGM&pb=15 |title=Title Applications: Foisor, Sabina-Francesca |access-date={{dat|2017|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304050833/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=1212915&title=WGM&pb=15 }}</ref> Piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas: * [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2008. gadā]] [[Naļčika|Naļčikā]] 1. kārtā dramatiskā cīņā piekāpusies [[Monika Socko|Monikai Socko]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2017. gadā]] [[Teherāna|Teherānā]] 1. kārtā zaudējusi [[Taņa Džunji|Taņai Džunji]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> * [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā zaudējusi [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2008. gadā pārcēlusies uz [[Baltimora|Baltimoru]], kur sākusi mācības [[Mērilenda]]s Universitātē. Kopš 2009. gada regulāri piedalās ASV sieviešu šaha čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uschesschamps.com/bio/foisor |title=Sabina Foisor |access-date={{dat|2017|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150406041046/http://www.uschesschamps.com/bio/foisor }}</ref> 2017. gadā izcīnījusi uzvaru ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://uschesschamps.com/2017-us-womens-championship/pairings-results-womens |title=2017 U.S. Women's Championship |access-date={{dat|2017|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170401122831/http://www.uschesschamps.com/2017-us-womens-championship/pairings-results-womens |archivedate={{dat|2017|04|01||bez}} }}</ref> 2021. gada oktobrī dalījusi 10.-12. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship |title=2021 U.S. WOMEN'S CHAMPIONSHIP |access-date={{dat|2021|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230418152413/https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship }}</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 13. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results |title=Pairings & Results {{!}} www.uschesschamps.com |access-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221020123958/https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results }}</ref> Pārstāvējusi ASV komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 4 reizes (2010-2016);<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/7npfn9ro.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Sabina-Francesca Foisor]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 3 reizes (2013-2015, 2019).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/7npfn9ro.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Sabina-Francesca Foisor]</ref> == Personīgā dzīve == Piedzimusi šahistu ģimenē — tēvs [[Ovidiu-Doru Foišors]] (dzimis 1959. gadā) ir Rumānijas [[starptautiskais meistars]], māte [[Kristina-Adela Foišora]] (1967—2017) bija starptautiskā lielmeistare, bet māsa Mihaela-Veronika (dzimusi 1994. gadā) ir starptautiskā meistare. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 1212915 | chessgames = 98308 | 365chess = Sabina_Francesca_Foisor }} {{DEFAULTSORT:Foišora, Sabina Frančeska}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Timišas žudecā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Rumānijas šahisti]] j83lvr2fae6mdm5g9kvby3h6a62ue8c Sabrina Vega Gutjerresa 0 346346 4523449 4478786 2026-09-17T04:25:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523449 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sabrina Vega Gutjerresa | vārds_orig = ''Sabrina Vega Gutiérrez'' | attēls = Sabrina Vega Gutiérrez.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Sabrina Vega Gutjerresa 2015. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1987 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Spānija|Laspalmasa de Grankanārija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ESP}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Sabrina Vega Gutjerresa''' ({{val|es|Sabrina Vega Gutiérrez}}; dzimusi {{dat|1987|2|28}} [[Laspalmasa de Grankanārija|Laspalmasa de Grankanārijā]]) [[Spānija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2007). == Biogrāfija == No 1996. līdz 2007. gadam piedalījusies Eiropas un Pasaules junioru šaha čempionātos dažādās vecuma kategorijās. Trīs reizes uzvarējusi Spānijas sieviešu šaha čempionātos (2008, 2012, 2015).<ref>[http://www.chessbase.com/espanola/newsdetail2.asp?id=6252 Sabrina Gutiérrez Vega es la Campeona de España 2008]</ref> Divus gadus pēc kārtas uzvarējusi [[Belgrada]]s sieviešu šaha turnīros.<ref>[http://www.fide.com/component/content/article/4-tournaments/6908-wgm-sabrina-vega-gutierrez-wins-the-tournament-in-belgrade.html WGM Sabrina Vega Gutierrez wins the tournament in Belgrade]</ref><ref>[http://www.chessdom.com/wgm-sabrina-vega-gutierrez-wins-another-trophy-in-belgrade/ WGM Sabrina Vega Gutierrez wins another trophy in Belgrade]</ref> 2016. gadā [[Rumānija|Rumānijā]] izcīnījusi sudraba medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionātā]]. 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Anastasija Bodnaruka|Anastasijai Bodnarukai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2026. gada jūnijā [[Batumi]] izcīnījusi 2. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]], atkārtojot savu 2016. gada panākumu.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1368962.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 EUROPEAN WOMEN CHESS CHAMPIONSHIP]</ref> Pārstāvējusi Spānijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 10 reizes (2004, 2008-2018, 2022-2024) un izcīnījusi individuālo sudraba (2024) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/0aiqucwn.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Sabrina Vega Gutiérrez]</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 6 reizes (2005-2015).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/0aiqucwn.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Sabrina Vega Gutiérrez]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2003. gadā Sabrina Vega Gutjerresai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2007. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=2219026&title=WGM&pb=16 |title=Title Applications (WGM): Vega Gutierrez, Sabrina |access-date={{dat|2017|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170313223048/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=2219026&title=WGM&pb=16 }}</ref> 2013. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=2219026&title=IM&pb=36 |title=Title Applications (IM): Vega Gutierrez, Sabrina |access-date={{dat|2017|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304135529/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=2219026&title=IM&pb=36 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2219026 | chessgames = 50570 | 365chess = Sabrina_Vega_Gutierrez }} {{DEFAULTSORT:Gutjerresa, Sabrina Vega}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanāriju Salās dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas šahisti]] sjeypk7sozucjk9ig9bvm5l3r7fhp05 Pasaules brīnumi 0 350259 4523248 4319459 2026-09-16T12:26:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523248 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SevenWondersOfTheWorld.png|thumb|384x384px|Senie [[Septiņi pasaules brīnumi]] (no kreisās uz labo, no augšas uz leju): [[Gīzas piramīdas]], [[Babilonas gaisa dārzi]], [[Artemīdas templis]], [[Zeva statuja|Zeva statuja pie Olimpijas]], [[Halikarnāsas mauzolejs]] (pazīstams arī kā Mausolas Mauzolejs), [[Rodas koloss]] un [[Aleksandrijas bāka]], kā attēlojis 16. gadsimta [[Nīderlande]]s mākslinieks [[Martēns van Hēmškerks]].]] Dažādi saraksti ar '''pasaules brīnumiem''' apkopoti no senatnes līdz mūsdienām, lai apskatītu pasaules iespaidīgākos dabas brīnumus un cilvēka radītas būves. [[Septiņi pasaules brīnumi]] ir pirmais zināmais saraksts ar ievērojamākajiem objektiem no klasiskās senatnes; šie objekti bieži tika ieteikti kā apskates objekti [[Hellēnisms|hellēņu]] ceļvežos un ir iekļauti tikai objekti, kas atrodas [[Vidusjūra]]s piekrastē. Skaitlis septiņi izvēlēts, jo [[grieķi]] uzskatīja, ka tas pārstāv pilnību un pietiekamību, kā arī tāpēc, ka tas bija piecu tā laika zināmo planētu skaits, tām pieskaitot arī [[Saule|Sauli]] un [[Mēness|Mēnesi]].<ref name="Anon">{{grāmatas atsauce|author=Anon.|year=1993|title=The Oxford Illustrated Encyclopedia|edition=First|publisher=Oxford: Oxford University}}</ref> Vēlāk radīti daudzi līdzīgi saraksti. == Septiņi pasaules brīnumi == [[Attēls:Gizeh_Cheops_BW_1.jpg|thumb|[[Gīzas piramīdas]], vienīgais senais pasaules brīnums, kas saglabājies līdz mūsdienām]] [[Attēls:Colosseum_in_Rome,_Italy_-_April_2007.jpg|thumb|[[Kolizejs]] Romā]] [[Attēls:GreatWall6.jpg|thumb|[[Lielais Ķīnas mūris]]]] [[Attēls:Hagia Sophia Mars 2013.jpg|thumb|[[Svētā Sofija]]]] [[Attēls:Stonehenge-Green.jpg|thumb|[[Stonhendža]]]] [[Attēls:80_-_Machu_Picchu_-_Juin_2009_-_edit.jpg|thumb|[[Maču Pikču]]]] [[Attēls:Taj_Mahal_in_March_2004.jpg|thumb|[[Tadžmahāls]]]] [[Attēls:Empire_State_Building_from_the_Top_of_the_Rock.jpg|thumb|''[[Empire State Building]]'']] [[Attēls:GG-ftpoint-bridge-2.jpg|thumb|[[Zelta Vārtu tilts]]]] [[Attēls:Victoriafälle.jpg|thumb|[[Viktorijas ūdenskritums]]]] [[Attēls:Blue_Linckia_Starfish.JPG|thumb|[[Lielais Barjerrifs]]]] [[Attēls:Toronto_-_ON_-_Toronto_Harbourfront7.jpg|thumb|[[CN tornis]]]] [[Attēls:Old_City_(Jerusalem).jpg|thumb|[[Jeruzalemes vecpilsēta]]]] [[Attēls:Aurora borealis over Eielson Air Force Base, Alaska.jpg|thumb|Polārblāzma jeb [[ziemeļblāzma]]]] [[Attēls:Grand_Canyon_Grandeur_Point_2006_09_09.jpg|thumb|[[Lielais kanjons]]]] [[Attēls:Abbey_Mill_Pumping_station.JPG|thumb|Londonas kanalizācijas sistēma oriģināli Abejas dzirnavu sūkņu stacija]] [[Attēls:The_Sydney_Opera_House_from_Dawes_Point.jpg|thumb|[[Sidnejas operteātris]]]] Vēsturnieks [[Hērodots]] (484 — apm. 425 p.m.ē.), un skolēns [[Kallimahs (dzejnieks)|Kallimahs]] no [[Kirēne]]s (apm. 305 — 240 p.m.ē) pie [[Aleksandrijas muzejs|Aleksandrijas muzeja]] izveidoja sarakstus ar septiņiem brīnumiem. Paši saraksti nav saglabājušies, vienīgi kā atsauces. Klasiski bija šie septiņi brīnumi: * [[Heopsa piramīda|Gīzas piramīdas]] * [[Babilonas gaisa dārzi]] * [[Zeva statuja|Zeva statuja Olimpijā]] * [[Artemīdas templis]] * [[Halikarnāsas mauzolejs]] * [[Rodas koloss]] * [[Aleksandrijas bāka]] Gīzas piramīdas ir vienīgais objekts no senajiem laikiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. == Saraksti no citiem laikmetiem == 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, daži autori veidoja savus sarakstus kā, piemēram "Viduslaiku brīnumi", "Viduslaiku septiņi brīnumi", "Septiņi viduslaiku prāta brīnumi" un Viduslaiku arhitektūras brīnumi". Tomēr maz ticams, ka šie saraksti veidoti [[Viduslaiki|viduslaikos]], jo vārds 'viduslaiki' nebija izdomāts līdz pat [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] laikmetam. Viduslaiku jēdziens kļuva populārs tikai 16. gadsimtā. Daudzi punkti no šiem sarakstiem pastāvēja jau pirms viduslaikiem.<ref name="carrington">{{grāmatas atsauce|author=Hereward Carrington (1880–1958)|title=The Seven Wonders of the World: ancient, medieval and modern", reprinted in the ''Carington Collection'' (2003)|isbn=0-7661-4378-3}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=btDWYgEACAAJ&dq=the+carrington+collection&hl=en&sa=X&ei=h2QIU7X9H-S9ygOs64HwBQ&redir_esc=y|title=The Carrington Collection|publisher=|accessdate=October 29, 2014}}</ref> Tipiskie pārstāvji:<ref name="brewers">I H Evans (reviser), ''Brewer's Dictionary of Phrase and Fable'' (Centenary edition Fourth impression (corrected); London: Cassell, 1975), page 1163</ref><ref name="latham">Edward Latham.</ref> * [[Stonhendža]] * [[Kolizejs]] * [[Aleksandrijas katakombas]] * [[Lielais Ķīnas mūris]] * [[Naņdzjinas porcelāna tornis]] * [[Svētā Sofija]] * [[Pizas tornis]] Citos sarakstos reizēm iekļauti šādi objekti: * [[Tadžmahāls]]<ref>''Palpa, as You Like it'', [https://books.google.com/books?vid=OCLC20565402&id=edcLAAAAIAAJ&q=%22seven+wonders+of+the+medieval+world%22&dq=%22seven+wonders+of+the+medieval+world%22&pgis=1 page 67]</ref> * [[Kairas citadele]]<ref>''The Complete Idiot's Guide to the Crusades'' (2001, page 153)</ref> * [[Īli katedrāle]]<ref>''The Rough Guide To England'' (1994, page 596))</ref> * [[Klinī abatija]]<ref>''[//en.wikipedia.org/wiki/The_Catholic_Encyclopedia The Catholic Encyclopedia]'', v.16 (1913), [https://books.google.com/books?vid=OCLC06974688&id=2GcQAAAAIAAJ&pg=PA74&lpg=PA74&dq=%22wonders+of+the+middle+ages%22&ie=ISO-8859-1 page 74]</ref> == Citi saraksti == Pēc klasisko sarakstu piemēriem, mūsdienu cilvēki un dažādas organizācijas, izveidojušas savus sarakstus iekļaujot gan mūsdienu, gan senos objektus. Daži no ievērojamākajiem sarakstiem apskatāmi zemāk. === ASV Civilinženieru biedrība === 1994. gadā [[ASV Civilinženieru biedrība]] apkopoja sarakstu ar mūsdienu pasaules septiņiem brīnumiem, saraksts tapis kā veltījums vislielākajiem inženiertehniskajiem sasniegumiem 20. gadsimtā:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.asce.org/Content.aspx?id=2147487305|title=American Society of Civil Engineers Seven Wonders|publisher=Asce.org|date=July 19, 2010|accessdate=August 30, 2010|archive-date={{dat|2010|08|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100802060056/http://www.asce.org/Content.aspx?id=2147487305}}</ref> {| class="wikitable" style="margin-bottom: 10px;" !Brīnums !Būvniecības sākums !Būvniecības beigas !Atrašanās vieta !Nozīme |- | [[Lamanša tunelis]] | {{dat|1987|12|1|n|bez}} | {{dat|1994|5|6|n|bez}} | [[Padekalē]] šaurums, starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Francija|Franciju]] | Garākais zemūdens [[tunelis]]. |- |[[CN tornis]] | {{dat|1973|2|6|n|bez}} | {{dat|1976|6|26|n|bez}} | [[Toronto]], [[Ontārio]], [[Kanāda]] | Augstākā brīvi stāvošā konstrukcija pasaulē (1976—2007). |- | ''[[Empire State Building]]'' | {{dat|1930|1|22|n|bez}} | {{dat|1931|5|1|n|bez}} | [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štats]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | Augstākā ēka pasaulē (1931—1967). Pirmā ēka ar vairāk nekā 100 stāviem. |- | [[Zelta Vārtu tilts]] | {{dat|1933|1|5|n|bez}} | {{dat|1937|5|27|n|bez}} | [[Zelta Vārti]], uz ziemeļiem no [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | Garākais iekārtais tilts pasaulē (1937—1964). |- | [[Itaipu aizsprosts]] | 1970. gada janvāris | {{dat|1984|5|5|n|bez}} | [[Parana|Paranas upe]], starp [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]] | Otra lielākā hidroelektrostacija pasaulē gadā saražotās elektroenerģijas ziņā. |- | [[Delta projekts]]/ [[Zeiderzē projekts]] | 1920. gads | {{dat|1997|5|10|n|bez}} | [[Nīderlande]] | Lielākais hidrotehniskais projekts Nīderlandē 20. gadsimtā |- | [[Panamas kanāls]] | {{dat|1880|1|1|n|bez}} | {{dat|1914|1|7|n|bez}} | [[Panamas zemesšaurums]] | Panamas kanāla būvniecība kļuva par vienu no lielākajiem un sarežģītākajiem būvniecības projektiem, ko jebkad ir veicis [[cilvēks]]. |} === ''USA Today'' jaunie septiņi brīnumi === 2006. gada novembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valsts laikraksts ''[[USA Today]]'' un ASV televīzijas šovs ''[[Good Morning America]]'' prezentēja jaunu sarakstu ar jaunajiem septiņiem brīnumiem, ko izvēlējās sešu tiesnešu sastāvs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/travel/news/2006-10-26-seven-wonders-experts_x.htm|title=New Seven Wonders panel|work=USA Today|date=October 27, 2006|accessdate=July 31, 2010|archive-date=2010-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20100715032114/http://www.usatoday.com/travel/news/2006-10-26-seven-wonders-experts_x.htm}}</ref> Astoto brīnumu izvēlējās 2006. gada 24. novembrī pēc skatītāju balsojuma.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Clark|first=Jayne|url=http://www.usatoday.com/travel/news/2006-11-23-7-wonders-grand-canyon_x.htm|title=The world's 8th wonder: Readers pick the Grand Canyon|work=USA Today|date=December 22, 2006|accessdate=May 3, 2013|archive-date=2012-06-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20120619213041/http://www.usatoday.com/travel/news/2006-11-23-7-wonders-grand-canyon_x.htm}}</ref> {| class="wikitable" style="margin-bottom: 10px;" ! # ! Brīnums ! Atrašanās vieta |- | 1 | [[Potalas pils]] | [[Lhasa]], [[Tibetas autonomais reģions|Tibeta]], [[Ķīna]] |- | 2 | [[Jeruzalemes vecpilsēta]] | [[Jeruzaleme]] |- | 3 | [[Polārā ledus cepure]] | Polārie reģioni |- | 4 | [[Papahānaumokuākea]] | [[Havajas]], ASV |- | 5 | [[Internets]] | [[Zeme]] |- | 6 |[[Maiji|Maiju]] [[Maiju arhitektūra|drupas]] |[[Jukatanas pussala]], [[Meksika]] |- | 7 | Lielā migrācija no [[Serengeti]] un [[Masai Mara]] | [[Tanzānija]] un [[Kenija]] |- | 8 | [[Lielais kanjons]] (skatītāju izvēlētais astotais brīnums) | [[Arizona]], ASV |} === Septiņi pasaules dabas brīnumi === Līdzīgi kā ar citiem brīnumu sarakstiem, nav vienprātības par sarakstā atrodamajiem septiņiem pasaules dabas brīnumiem, un nereti norisinās debates cik lielam sarakstam vajadzētu būt. Vienu no daudziem esošiem sarakstiem apkopoja [[CNN]]:<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cnn.com/TRAVEL/DESTINATIONS/9711/natural.wonders/|title=CNN Natural Wonders|publisher=CNN|date=November 11, 1997|accessdate=July 31, 2010}}</ref> * [[Lielais kanjons]] * [[Lielais Barjerrifs]] * [[Riodežaneiro]] — [[Guanabaras līcis]] * [[Everests]] * [[Ziemeļblāzma]] * [[Parikutins]] * [[Viktorijas ūdenskritums]] === Septiņi jaunie pasaules brīnumi === 2001. gadā iniciatīvu uzņēmās Šveices organizācija ''New7Wonders'' izvēloties [[Septiņi jaunie pasaules brīnumi|Septiņus jaunos pasaules brīnumus]] no 200 atlasē esošajiem pieminekļiem.<ref name="New7Wonders101">{{tīmekļa atsauce|title=The multimedia campaign to choose the New 7 Wonders of the World is in its final stage.|url=http://www.new7wonders.com/index.php?id=3&L=0|publisher=New7Wonders|accessdate=10 June 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070103164233/http://www.new7wonders.com/index.php?id=3&L=0|archivedate=January 3, 2007}}</ref> Divdesmit viena finālists paziņots 2006. gada 1. janvārī.<ref name="New7Wonders202">{{tīmekļa atsauce|title=New 7 Wonders of the World Campaign announced 21 finalist candidates|url=http://www.new7wonders.com/index.php?id=306|publisher=New7Wonders|accessdate=10 June 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060207044358/http://www.new7wonders.com/index.php?id=306|archivedate=February 7, 2006}}</ref> Ēģiptieši nebija apmierināti, ka vienīgais saglabājies brīnums no [[Septiņi pasaules brīnumi|oriģinālā saraksta]] — [[Heopsa piramīda|Lielajai Gīzas piramīdai]] nāktos konkurēt ar [[Brīvības statuja|Brīvības statuju]], [[Sidnejas operteātris|Sidnejas operteātri]], un citiem objektiem, saucot šo projektu par absurdu. Atbildot uz pretenzijām Gizu nosauca par goda kandidātu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://home.bellsouth.net/s/editorial.dll?eetype=Article&eeid=5356431&render=y&ck=&Table=&_lid=332&_lnm=todays+guide+onnet+sevenwonders+tglink&ck=|title=Egypt Angered at New Wonders Idea|publisher=Home.bellsouth.net|date=January 1, 1985|accessdate=July 31, 2010}}</ref> Rezultātus paziņoja 2007. gada 7. jūlijā, [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]]:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.abc.net.au/news/stories/2007/07/08/1972797.htm|title=Reuters via ABC News Australia "Opera House snubbed as new Wonders unveiled" 7 July 2007|publisher=ABC|location=Australia|date=July 8, 2007|accessdate=July 31, 2010}}</ref> {| class="wikitable" style="margin-bottom: 47px;" !Brīnums !Rašanās laiks ! Vieta |- style="vertical-align: middle; " | [[Lielais Ķīnas mūris]] |kopš 7. gadsimta p.m.ē<ref name="Brit">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/243863/Great-Wall-of-China|title=Great Wall of China|publisher=''[[Encyclopædia Britannica]]''}}</ref> | {{karogs|Ķīna}} |- style="vertical-align: middle; " | [[Petra]] |apmēram 100. gadi p.m.ē. | {{karogs|Jordānija}} |- style="vertical-align: middle; " |[[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītājs]] | atklāta {{dat|1931|10|12||bez}} | {{karogs|Brazīlija}} |- style="vertical-align: middle; " | [[Maču Pikču]] | apmēram 1450. gads | {{karogs|Peru}} |- style="vertical-align: middle; " |[[Čičenica]] | apmēram 600. gads | {{karogs|Meksika}} |- style="vertical-align: middle; " | [[Kolizejs]] | pabeigts 80. gadā | {{karogs|Itālija}} |- style="vertical-align: middle; " | [[Tadžmahāls]] | pabeigts ap 1648. gadu | {{karogs|Indija}} |- style="vertical-align: middle; " |[[Gīzas piramīdas]] (Goda kandidāts) | pabeigtas ap. 2560. gadu p.m.ē. | {{karogs|Ēģipte}} |} === Septiņi jaunie dabas brīnumi === Septiņi jaunie dabas brīnumi ir projekts, kas norisinājās no 2007. līdz 2011. gadam, kura laikā, izmantojot globālo aptauju, noteica septiņus jaunos dabas brīnumus. Aptauju organizēja grupa, kas izveidoja [[Septiņi jaunie pasaules brīnumi|Septiņu jauno pasaules brīnumu]] kampaņu. * [[Igvasu ūdenskritums]] * [[Halonas līcis]] * [[Čedžudo (sala)|Čedžudo]] * [[Puerto Princesa pazemes upes nacionālais parks|Puerto Princesa pazemes upe]] * [[Tafelbērhs]] * [[Komodo]] * [[Amazones lietus mežs]] === Septiņi jaunie pilsētu brīnumi === Septiņi jaunie pilsētu brīnumi ir trešā globālā kampaņa, ko organizēja ''New7Wonders''. * [[Durbana]], [[Dienvidāfrika]] * [[Vigana (Filipīnas)|Vigana]], [[Filipīnas]] * [[Havana]], [[Kuba]] * [[Kualalumpura]], [[Malaizija]] * [[Beirūta]], [[Libāna]] * [[Doha]], [[Katara]] * [[Lapasa]], [[Bolīvija]] === Septiņi zemūdens pasaules brīnumi === 1989. gadā organizācija [[CEDAM]] sapulcēja nelielu skaitu jūras zinātnieku, tostarp doktori [[Eižena Klārka|Eiženu Klārku]], lai viņi izvēlētos teritorijas, kuras nepieciešams aizsargāt. Rezultātus paziņoja Nacionālajā Akvārijā [[Vašingtona|Vašingtonā]], to paveica aktieris, [[Loids Bridžess]], TV šova ''[[Sea Hunt]]'' zvaigzne.:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.wonderclub.com/WorldWonders/UnderWaterWonders.html/|title=Underwater Wonders of the World|publisher=Wonderclub|accessdate=August 31, 2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170613234745/http://wonderclub.com/WorldWonders/UnderWaterWonders.html|archivedate={{dat|2017|06|13||bez}}}}</ref> * [[Palau]] * [[Belizas Barjerrifs]] * [[Lielais Barjerrifs]] * [[Hidrotermālās atveres]] * [[Galapagu salas]] * [[Baikāls]] * [[Sarkanā jūra]] === Septiņi pasaules brīnumi rūpniecībā === Britu rakstniece Debora Kedberija sarakstīja grāmatu ''Seven Wonders of the Industrial World''. grāmatā aprakstīti septiņi lieliski sasniegumi inženierijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/books/2003/nov/08/featuresreviews.guardianreview7|title=Review: Seven Wonders of the Industrial World by Deborah Cadbury|work=the Guardian|author=Manjit Kumar|date=7 November 2003}}</ref> 2003. gadā [[BBC]] izlaida septiņu daļu dokumentālo filmu izpētot šos darbus, katrā sērijā attēlojot vienu no sekojošajiem rūpniecības brīnumiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/history/british/victorians/seven_wonders_01.shtml|accessdate=2015-03-25|title=British History in depth: Seven Wonders of the Industrial World|author=Deborah Cadbury|date=2011-02-17}}</ref> * ''[[SS Great Eastern]]'' * [[Belrokas bāka]] * [[Bruklinas tilts]] * [[Londonas kanalizācijas sistēma]] * [[Pirmais transkontinentālais dzelzceļš]] * [[Panamas kanāls]] * [[Hūvera aizsprosts]] === Septiņi Saules sistēmas brīnumi === 1999. gadā kādā rakstā, žurnālā ''Astronomy'' bija publicēts Septiņu [[Saules sistēma]]s brīnumu saraksts. Balstoties uz šo rakstu vēlāk izveidots video.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.aaa.org/dvdlibrary|title=Seven Wonders of the Solar System Video:|publisher=Aaa.org|date=|accessdate=2014-02-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140401000851/http://www.aaa.org/dvdlibrary|archivedate=2014-04-01}}</ref> * [[Encelads (pavadonis)|Encelads]], Saturna pavadonis * [[Lielais Sarkanais plankums]] * [[Asteroīdu josla]] * [[Saule]]s virsma * [[Zeme]]s [[Okeāns|okeāni]] * [[Saturna gredzeni]] * [[Olimpa kalns (Marss)|Olimpa kalns uz Marsa]] === Citi pasaules brīnumu saraksti === Neskaitāmi autori un organizācijas veidojušas līdzīgus brīnumu sarakstus. Ceļojumu rakstnieks Hauards Hilmens publicēja divas grāmatas par šo tēmu, vienā attēlojot 10 mākslīgos jeb cilvēka veidotos brīnumus un otrā 10 dabas brīnumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Hillman|first=Howard|authorlink=Howard Hillman|title=World's top 10 man-made travel wonders|publisher=Hillman Quality Publications|url=http://www.hillmanwonders.com/top10/man_made. htm#_vtop|accessdate=July 7, 2007}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Hillman|first=Howard|authorlink=Howard Hillman|title=World's top 10 natural travel wonders|publisher=Hillman Quality Publications|url=http://www.hillmanwonders.com/top10/natural. htm#_vtop|accessdate=July 7, 2007}}{{Novecojusi saite}}</ref> Britu zinātnieks un rakstnieks Ronalds Klārks publicēja grāmatu ar cilvēka veidotajiem un dabas brīnumiem, kurā uzskaitīti 52 brīnumi, viens katrai nedēļai gada garumā.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Clark|first=Ronald W.|title=Wonders of the World|year=1980|publisher=Artus Publishing Company Ltd|isbn=978-0-668-04932-0}}</ref> == Skatīt arī == * [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] * [[Divpadsmit Spānijas dārgumi]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://cuicui.be/ 77 Wonders of the World in 360°] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190525091316/http://cuicui.be/ |date={{dat|2019|05|25||bez}} }} Pasaules brīnumu saraksts, kas savieno senos septiņus pasaules brīnumus un UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu {{Septiņi pasaules brīnumi}} [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Septiņi pasaules brīnumi]] j2cv6e69d8r1tu0wcux5navdr9d2ske Skrūvgriezis 0 353345 4523300 4501450 2026-09-16T17:21:11Z Kristeriitis 150443 /* */ 4523300 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Screw Driver display.jpg|thumbnail|235px|Plakanais skrūvgrieznis]] '''Skrūvgrieznis''' ir rokas [[darbarīks]], ar kuru skrūvē [[skrūve]]s. Skrūvgriezni veido rokturī iestiprināts viengabala [[stienis]], kuram viens gals ir speciāli pielāgots konkrētu skrūvju skrūvēšanai. Skrūvgriežņa gals parasti ir [[rūdīšana|rūdīts]]. Skrūvgriežņi tiek dalīti krustiņskrūvgriežņos, kas paredzēti skrūvju skrūvēšanai, kurām ir krusts uz galvas, un plakanajos skrūvgriežņos, kurus izmanto skrūvju skrūvēšanai ar vienu rievu. {{darbarīks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rokas darbarīki]] a3ruxjvibgvqjbkszx70813fm80re2t 4523303 4523300 2026-09-16T17:33:39Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Kristeriitis|Kristeriitis]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs 4501450 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Screw Driver display.jpg|thumbnail|235px|Plakanais skrūvgriezis]] '''Skrūvgriezis''' ir rokas [[darbarīks]], ar kuru skrūvē [[skrūve]]s. Skrūvgriezi veido rokturī iestiprināts viengabala [[stienis]], kuram viens gals ir speciāli pielāgots konkrētu skrūvju skrūvēšanai. Skrūvgrieža gals parasti ir [[rūdīšana|rūdīts]]. Skrūvgrieži tiek dalīti krustiņskrūvgriežos, kas paredzēti skrūvju skrūvēšanai, kurām ir krusts uz galvas, un plakanajos skrūvgriežos, kurus izmanto skrūvju skrūvēšanai ar vienu rievu. {{darbarīks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rokas darbarīki]] cdjqjuuiwv23giz69ervtb9e2i33v19 4523305 4523303 2026-09-16T17:44:10Z Votre Provocateur 111653 4523305 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Screw Driver display.jpg|thumbnail|235px|Plakanais skrūvgriezis]] '''Skrūvgriezis''' ir rokas [[darbarīks]], ar kuru skrūvē [[skrūve]]s. Skrūvgriezi veido rokturī iestiprināts viengabala [[stienis]], kuram viens gals ir speciāli pielāgots konkrētu skrūvju skrūvēšanai. Skrūvgrieža gals parasti ir [[rūdīšana|rūdīts]]. Skrūvgrieži tiek dalīti krustiņskrūvgriežos, kas paredzēti skrūvju skrūvēšanai, kurām ir krusts uz galvas, un plakanajos skrūvgriežos, kurus izmanto skrūvju skrūvēšanai ar vienu rievu. == Vēsture == Skrūvgrieža vēsture ir cieši saistīta ar [[Skrūve|skrūves]] kā stiprinājuma elementa attīstību. Agrākās dokumentētās ziņas par skrūvgriežiem Eiropā ir no vēlajiem [[Viduslaiki|Viduslaikiem]]. Skrūvgriezim līdzīgs darbarīks attēlots tā sauktajā Volfegas pils mājas grāmatā ({{val|de|Mittelalterliches Hausbuch von Schloss Wolfegg}}), kas tapusi aptuveni no 1475. līdz 1490. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 15. un 16. gadsimtā skrūves cita starpā izmantoja bruņu, ieroču un dažādu mehānisku ierīču izgatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Sākotnēji tika izmantotas skrūves ar vienu taisnu rievu galvā, tādēļ arī agrīnajiem skrūvgriežiem bija plakans darba gals. Vairākus gadsimtus skrūvgriezis bija samērā specializēts darbarīks, bet, attīstoties metālapstrādei un skrūvju rūpnieciskajai ražošanai, tā izmantošana kļuva daudz plašāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 20. gadsimta sākumā sāka izplatīties jaunas skrūvju piedziņas sistēmas. Kanādiešu izgudrotājs [[Pīters L. Robertsons]] ({{val|en|Peter L. Robertson}}) 20. gadsimta sākumā izstrādāja skrūves ar kvadrātveida padziļinājumu galvā un tām paredzētu piedziņas sistēmu. Robertsona tipa stiprinājumi tiek izmantoti kopš aptuveni 1908. gada un īpaši plaši izplatījās [[Kanāda|Kanādā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US20010010833A1/en|title=Process of making a set of distinguishable Robertson driver bits|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Robertsons vēlāk patentēja arī skrūvgriežus ar maināmiem darba uzgaļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1824624A/en|title=Screw driver — Peter L. Robertson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1931-09-22|language=en}}</ref> 1930. gados [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika izstrādāta un komercializēta krustveida skrūvju piedziņas sistēma, kas kļuva pazīstama kā ''Phillips''. 1932. gadā Džons P. Tompsons ({{val|en|John P. Thompson}}) iesniedza patenta pieteikumu skrūvgriezim ar četrām izvirzītām šķautnēm, kas bija paredzēts krustveida padziļinājuma skrūvēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1908081A/en|title=Screw driver — John P. Thompson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1933-05-09|language=en}}</ref> Ar sistēmas turpmāko attīstību un ieviešanu rūpniecībā bija saistīts uzņēmējs Henrijs F. Filipss ({{val|en|Henry F. Phillips}}). 1936. gadā tika publicēti Filipsa un Tomasa M. Ficpatrika ({{val|en|Thomas M. Fitzpatrick}}) patenti pilnveidotam krustveida skrūvgriezim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US2046840A/en|title=Screw driver — Henry F. Phillips and Thomas M. Fitzpatrick|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1936-07-07|language=en}}</ref> 20. gadsimta gaitā tika radītas arī citas skrūvju piedziņas sistēmas, tostarp ''[[Pozidriv]]'', [[iekšējais sešstūris]] un ''[[Torx]]''. Vienlaikus attīstījās skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem, sprūdrata mehānismiem un elektriski izolētiem rokturiem. Attīstoties [[Elektroinstruments|elektroinstrumentiem]], daudzas skrūvēšanas darbības sāka veikt ar elektriskajiem un vēlāk arī akumulatora skrūvgriežiem un skrūvmašīnām. == Atsauces == {{darbarīks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rokas darbarīki]] ns9x0lwv5wo625riktst83s8axivz0z 4523306 4523305 2026-09-16T17:44:24Z Votre Provocateur 111653 4523306 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Screw Driver display.jpg|thumbnail|235px|Plakanais skrūvgriezis]] '''Skrūvgriezis''' ir rokas [[darbarīks]], ar kuru skrūvē [[skrūve]]s. Skrūvgriezi veido rokturī iestiprināts viengabala [[stienis]], kuram viens gals ir speciāli pielāgots konkrētu skrūvju skrūvēšanai. Skrūvgrieža gals parasti ir [[rūdīšana|rūdīts]]. Skrūvgrieži tiek dalīti krustiņskrūvgriežos, kas paredzēti skrūvju skrūvēšanai, kurām ir krusts uz galvas, un plakanajos skrūvgriežos, kurus izmanto skrūvju skrūvēšanai ar vienu rievu. == Vēsture == Skrūvgrieža vēsture ir cieši saistīta ar [[Skrūve|skrūves]] kā stiprinājuma elementa attīstību. Agrākās dokumentētās ziņas par skrūvgriežiem Eiropā ir no vēlajiem [[Viduslaiki|Viduslaikiem]]. Skrūvgriezim līdzīgs darbarīks attēlots tā sauktajā Volfegas pils mājas grāmatā ({{val|de|Mittelalterliches Hausbuch von Schloss Wolfegg}}), kas tapusi aptuveni no 1475. līdz 1490. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 15. un 16. gadsimtā skrūves cita starpā izmantoja bruņu, ieroču un dažādu mehānisku ierīču izgatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Sākotnēji tika izmantotas skrūves ar vienu taisnu rievu galvā, tādēļ arī agrīnajiem skrūvgriežiem bija plakans darba gals. Vairākus gadsimtus skrūvgriezis bija samērā specializēts darbarīks, bet, attīstoties metālapstrādei un skrūvju rūpnieciskajai ražošanai, tā izmantošana kļuva daudz plašāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 20. gadsimta sākumā sāka izplatīties jaunas skrūvju piedziņas sistēmas. Kanādiešu izgudrotājs Pīters L. Robertsons ({{val|en|Peter L. Robertson}}) 20. gadsimta sākumā izstrādāja skrūves ar kvadrātveida padziļinājumu galvā un tām paredzētu piedziņas sistēmu. Robertsona tipa stiprinājumi tiek izmantoti kopš aptuveni 1908. gada un īpaši plaši izplatījās [[Kanāda|Kanādā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US20010010833A1/en|title=Process of making a set of distinguishable Robertson driver bits|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Robertsons vēlāk patentēja arī skrūvgriežus ar maināmiem darba uzgaļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1824624A/en|title=Screw driver — Peter L. Robertson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1931-09-22|language=en}}</ref> 1930. gados [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika izstrādāta un komercializēta krustveida skrūvju piedziņas sistēma, kas kļuva pazīstama kā ''Phillips''. 1932. gadā Džons P. Tompsons ({{val|en|John P. Thompson}}) iesniedza patenta pieteikumu skrūvgriezim ar četrām izvirzītām šķautnēm, kas bija paredzēts krustveida padziļinājuma skrūvēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1908081A/en|title=Screw driver — John P. Thompson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1933-05-09|language=en}}</ref> Ar sistēmas turpmāko attīstību un ieviešanu rūpniecībā bija saistīts uzņēmējs Henrijs F. Filipss ({{val|en|Henry F. Phillips}}). 1936. gadā tika publicēti Filipsa un Tomasa M. Ficpatrika ({{val|en|Thomas M. Fitzpatrick}}) patenti pilnveidotam krustveida skrūvgriezim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US2046840A/en|title=Screw driver — Henry F. Phillips and Thomas M. Fitzpatrick|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1936-07-07|language=en}}</ref> 20. gadsimta gaitā tika radītas arī citas skrūvju piedziņas sistēmas, tostarp ''[[Pozidriv]]'', [[iekšējais sešstūris]] un ''[[Torx]]''. Vienlaikus attīstījās skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem, sprūdrata mehānismiem un elektriski izolētiem rokturiem. Attīstoties [[Elektroinstruments|elektroinstrumentiem]], daudzas skrūvēšanas darbības sāka veikt ar elektriskajiem un vēlāk arī akumulatora skrūvgriežiem un skrūvmašīnām. == Atsauces == {{darbarīks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rokas darbarīki]] irbsigtc46mdfbotp8flctwtclyfnuv 4523307 4523306 2026-09-16T17:44:43Z Votre Provocateur 111653 4523307 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Screw Driver display.jpg|thumbnail|235px|Plakanais skrūvgriezis]] '''Skrūvgriezis''' ir rokas [[darbarīks]], ar kuru skrūvē [[skrūve]]s. Skrūvgriezi veido rokturī iestiprināts viengabala [[stienis]], kuram viens gals ir speciāli pielāgots konkrētu skrūvju skrūvēšanai. Skrūvgrieža gals parasti ir [[rūdīšana|rūdīts]]. Skrūvgrieži tiek dalīti krustiņskrūvgriežos, kas paredzēti skrūvju skrūvēšanai, kurām ir krusts uz galvas, un plakanajos skrūvgriežos, kurus izmanto skrūvju skrūvēšanai ar vienu rievu. == Vēsture == Skrūvgrieža vēsture ir cieši saistīta ar [[Skrūve|skrūves]] kā stiprinājuma elementa attīstību. Agrākās dokumentētās ziņas par skrūvgriežiem Eiropā ir no vēlajiem [[Viduslaiki|Viduslaikiem]]. Skrūvgriezim līdzīgs darbarīks attēlots tā sauktajā Volfegas pils mājas grāmatā ({{val|de|Mittelalterliches Hausbuch von Schloss Wolfegg}}), kas tapusi aptuveni no 1475. līdz 1490. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 15. un 16. gadsimtā skrūves cita starpā izmantoja bruņu, ieroču un dažādu mehānisku ierīču izgatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Sākotnēji tika izmantotas skrūves ar vienu taisnu rievu galvā, tādēļ arī agrīnajiem skrūvgriežiem bija plakans darba gals. Vairākus gadsimtus skrūvgriezis bija samērā specializēts darbarīks, bet, attīstoties metālapstrādei un skrūvju rūpnieciskajai ražošanai, tā izmantošana kļuva daudz plašāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 20. gadsimta sākumā sāka izplatīties jaunas skrūvju piedziņas sistēmas. Kanādiešu izgudrotājs Pīters L. Robertsons ({{val|en|Peter L. Robertson}}) 20. gadsimta sākumā izstrādāja skrūves ar kvadrātveida padziļinājumu galvā un tām paredzētu piedziņas sistēmu. Robertsona tipa stiprinājumi tiek izmantoti kopš aptuveni 1908. gada un īpaši plaši izplatījās [[Kanāda|Kanādā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US20010010833A1/en|title=Process of making a set of distinguishable Robertson driver bits|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Robertsons vēlāk patentēja arī skrūvgriežus ar maināmiem darba uzgaļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1824624A/en|title=Screw driver — Peter L. Robertson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1931-09-22|language=en}}</ref> 1930. gados [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika izstrādāta un komercializēta krustveida skrūvju piedziņas sistēma, kas kļuva pazīstama kā ''Phillips''. 1932. gadā Džons P. Tompsons ({{val|en|John P. Thompson}}) iesniedza patenta pieteikumu skrūvgriezim ar četrām izvirzītām šķautnēm, kas bija paredzēts krustveida padziļinājuma skrūvēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1908081A/en|title=Screw driver — John P. Thompson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1933-05-09|language=en}}</ref> Ar sistēmas turpmāko attīstību un ieviešanu rūpniecībā bija saistīts uzņēmējs Henrijs F. Filipss ({{val|en|Henry F. Phillips}}). 1936. gadā tika publicēti Filipsa un Tomasa M. Ficpatrika ({{val|en|Thomas M. Fitzpatrick}}) patenti pilnveidotam krustveida skrūvgriezim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US2046840A/en|title=Screw driver — Henry F. Phillips and Thomas M. Fitzpatrick|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1936-07-07|language=en}}</ref> 20. gadsimta gaitā tika radītas arī citas skrūvju piedziņas sistēmas, tostarp ''[[Pozidriv]]'', [[iekšējais sešstūris]] un ''[[Torx]]''. Vienlaikus attīstījās skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem, sprūdrata mehānismiem un elektriski izolētiem rokturiem. Attīstoties [[Elektroinstruments|elektroinstrumentiem]], daudzas skrūvēšanas darbības sāka veikt ar elektriskajiem un vēlāk arī akumulatora skrūvgriežiem un skrūvmašīnām. == Atsauces == {{atsauces}} {{darbarīks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rokas darbarīki]] lojhut2wajbt2kq044p5w8pbj3xv9kr 4523308 4523307 2026-09-16T17:45:54Z Votre Provocateur 111653 4523308 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Screw Driver display.jpg|thumbnail|235px|Plakanais skrūvgriezis]] '''Skrūvgriezis''' ir rokas [[darbarīks]], ar kuru skrūvē [[skrūve]]s. Skrūvgriezi veido rokturī iestiprināts viengabala [[stienis]], kuram viens gals ir speciāli pielāgots konkrētu skrūvju skrūvēšanai. Skrūvgrieža gals parasti ir [[rūdīšana|rūdīts]]. Skrūvgrieži tiek dalīti krustiņskrūvgriežos, kas paredzēti skrūvju skrūvēšanai, kurām ir krusts uz galvas, un plakanajos skrūvgriežos, kurus izmanto skrūvju skrūvēšanai ar vienu rievu. == Vēsture == Skrūvgrieža vēsture ir cieši saistīta ar [[Skrūve|skrūves]] kā stiprinājuma elementa attīstību. Agrākās dokumentētās ziņas par skrūvgriežiem Eiropā ir no vēlajiem [[Viduslaiki|Viduslaikiem]]. Skrūvgriezim līdzīgs darbarīks attēlots tā sauktajā Volfegas pils mājas grāmatā ({{val|de|Mittelalterliches Hausbuch von Schloss Wolfegg}}), kas tapusi aptuveni no 1475. līdz 1490. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 15. un 16. gadsimtā skrūves cita starpā izmantoja bruņu, ieroču un dažādu mehānisku ierīču izgatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Sākotnēji tika izmantotas skrūves ar vienu taisnu rievu galvā, tādēļ arī agrīnajiem skrūvgriežiem bija plakans darba gals. Vairākus gadsimtus skrūvgriezis bija samērā specializēts darbarīks, bet, attīstoties metālapstrādei un skrūvju rūpnieciskajai ražošanai, tā izmantošana kļuva daudz plašāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 20. gadsimta sākumā sāka izplatīties jaunas skrūvju piedziņas sistēmas. Kanādiešu izgudrotājs Pīters L. Robertsons ({{val|en|Peter L. Robertson}}) 20. gadsimta sākumā izstrādāja skrūves ar kvadrātveida padziļinājumu galvā un tām paredzētu piedziņas sistēmu. Robertsona tipa stiprinājumi tiek izmantoti kopš aptuveni 1908. gada un īpaši plaši izplatījās [[Kanāda|Kanādā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US20010010833A1/en|title=Process of making a set of distinguishable Robertson driver bits|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Robertsons vēlāk patentēja arī skrūvgriežus ar maināmiem darba uzgaļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1824624A/en|title=Screw driver — Peter L. Robertson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1931-09-22|language=en}}</ref> 1930. gados [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika izstrādāta un komercializēta krustveida skrūvju piedziņas sistēma, kas kļuva pazīstama kā ''Phillips''. 1932. gadā Džons P. Tompsons ({{val|en|John P. Thompson}}) iesniedza patenta pieteikumu skrūvgriezim ar četrām izvirzītām šķautnēm, kas bija paredzēts krustveida padziļinājuma skrūvēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1908081A/en|title=Screw driver — John P. Thompson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1933-05-09|language=en}}</ref> Ar sistēmas turpmāko attīstību un ieviešanu rūpniecībā bija saistīts uzņēmējs Henrijs F. Filipss ({{val|en|Henry F. Phillips}}). 1936. gadā tika publicēti Filipsa un Tomasa M. Ficpatrika ({{val|en|Thomas M. Fitzpatrick}}) patenti pilnveidotam krustveida skrūvgriezim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US2046840A/en|title=Screw driver — Henry F. Phillips and Thomas M. Fitzpatrick|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1936-07-07|language=en}}</ref> 20. gadsimta gaitā tika radītas arī citas skrūvju piedziņas sistēmas, tostarp ''[[Pozidriv]]'', [[iekšējais sešstūris]] un ''[[Torx]]''. Vienlaikus attīstījās skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem, sprūdrata mehānismiem un elektriski izolētiem rokturiem. Attīstoties [[Elektroinstruments|elektroinstrumentiem]], daudzas skrūvēšanas darbības sāka veikt ar elektriskajiem un vēlāk arī akumulatora skrūvgriežiem un skrūvmašīnām. == Veidi == Skrūvgriežus galvenokārt iedala pēc to darba gala jeb piedziņas profila, kam jāatbilst skrūves galvas rievai vai padziļinājumam. Pastāv daudzi skrūvju piedziņas veidi, taču pie izplatītākajiem pieder plakanais, ''Phillips'', ''Pozidriv'', ''Torx'', iekšējā sešstūra un kvadrātveida jeb ''Robertson'' profils.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === Plakanais skrūvgriezis === '''Plakanais skrūvgriezis''' jeb skrūvgriezis ar taisnu galu (apzīmējums — ''SL'') ir paredzēts skrūvēm ar vienu taisnu rievu galvā. Tas ir viens no vienkāršākajiem un vēsturiski senākajiem skrūvgriežu darba gala veidiem. Darba gals ir plakans un pieejams dažādos platumos un biezumos atkarībā no skrūves rievas izmēra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === ''Phillips'' skrūvgriezis === ''Phillips'' skrūvgriezim (''PH'') ir krustveida darba gals. Šāda konstrukcija ļauj darba galam centrēties skrūves padziļinājumā. ''Phillips'' skrūvgrieži tiek ražoti vairākos standartizētos izmēros; plaši sastopami, piemēram, PH0, PH1, PH2 un PH3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-au/tools/tool-types/screwdriver/screwdrivers|title=Screwdrivers|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === ''Pozidriv'' skrūvgriezis === Pozidriv skrūvgriezis (''PZ'') pēc formas ir līdzīgs ''Phillips'' skrūvgriezim, taču tā profils ir veidots citādi un papildināts ar papildu saskares elementiem. ''Pozidriv'' sistēma ļauj pārnest lielāku griezes momentu un samazina skrūvgrieža gala izslīdēšanas iespēju no skrūves galvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Lai gan ''Phillips'' un ''Pozidriv'' skrūvju galvas vizuāli ir līdzīgas, tām paredzētie skrūvgrieži nav pilnībā savstarpēji aizvietojami. === ''Torx'' skrūvgriezis === ''[[Torx]]'' skrūvgrieža (''TX'') darba galam ir sešstaru zvaigznei līdzīgs profils. Šī konstrukcija nodrošina lielu saskares laukumu starp instrumentu un skrūvi un ļauj pārnest salīdzinoši lielu griezes momentu. ''Torx'' skrūvgriežus plaši izmanto automobiļu rūpniecībā, mehānismu montāžā, elektronikā un citās nozarēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Pastāv arī pret neatļautu atskrūvēšanu paredzētas ''Torx'' versijas ar tapu skrūves padziļinājuma centrā; to izmantošanai nepieciešams atbilstošs skrūvgriezis vai uzgalis ar atveri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-nz/tools/tool-types/screwdriver|title=Screwdriver|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === Sešstūra skrūvgriezis === Sešstūra skrūvgriezim ir sešstūrains darba profils, kas paredzēts skrūvēm ar iekšēju sešstūra padziļinājumu. Līdzīgas skrūves iespējams skrūvēt arī ar [[Sešstūra atslēga|sešstūra atslēgu]], ko bieži dēvē par ''Allen'' vai ''Inbus'' atslēgu. Šāda veida stiprinājumi ir plaši izmantoti mašīnbūvē, velosipēdos un mēbeļu montāžā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-au/tools/tool-types/screwdriver/screwdrivers|title=Screwdrivers|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === ''Robertson'' skrūvgriezis === ''Robertson'' jeb kvadrātveida skrūvgrieža darba galam ir kvadrātveida profils, kas ievietojams atbilstošā skrūves galvas padziļinājumā. Sistēmas konstrukcija palīdz noturēt skrūvi uz instrumenta gala un samazina darba gala izslīdēšanu. ''Robertson'' sistēma ir īpaši izplatīta [[Kanāda|Kanādā]], taču tiek izmantota arī citās valstīs, tostarp kokapstrādē un būvniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === Skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem === Atsevišķu grupu veido skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem jeb bitiem. Šādiem skrūvgriežiem viena roktura un turētāja konstrukcija ļauj izmantot dažādu profilu un izmēru uzgaļus, piemēram, ''SL'', ''PH'', ''PZ'', ''Torx'', sešstūra un ''Robertson''. Plaši izmantoti ir uzgaļi ar 1/4 collas (6,3 mm) sešstūra kātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.wiha.com/files/asia-pacific/EN-Asia-Pacific_catalogue.pdf|title=Wiha Catalogue — Bits|publisher=Wiha|access-date=2026-09-16|language=en|format=PDF}}</ref> === Specializētie skrūvgrieži === Atkarībā no izmantošanas jomas skrūvgriežiem var būt īpaša konstrukcija. Precīzijas skrūvgrieži ir neliela izmēra instrumenti, kurus izmanto elektronikā, pulksteņu, optisko ierīču un citas smalkas tehnikas remontā. Izolētie skrūvgrieži ir paredzēti darbam ar elektroiekārtām, un to kāts un rokturis ir pārklāts ar elektriski izolējošu materiālu. Pastāv arī skrūvgrieži ar [[Sprūdrats|sprūdrata]] mehānismu, lokanu kātu, īsu kātu, T veida rokturi un regulējamu griezes momentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-nz/tools/tool-types/screwdriver|title=Screwdriver|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Pastāv arī dažādi specializēti un pret neatļautu atskrūvēšanu paredzēti skrūvju piedziņas profili, piemēram, ''Torx Security'', ''Spanner'', ''Tri-Wing'', ''Torq-Set'', ''Pentalobe'' un citi. Tos izmanto gadījumos, kad nepieciešams ierobežot piekļuvi ierīces iekšējām sastāvdaļām vai izmantot konkrētai nozarei paredzētu stiprinājuma sistēmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{darbarīks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rokas darbarīki]] 5ohsz22ba9t3t2bmnlo6hlh1dxzy1d3 4523309 4523308 2026-09-16T17:46:48Z Votre Provocateur 111653 4523309 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Screw Driver display.jpg|thumbnail|235px|Plakanais skrūvgriezis]] '''Skrūvgriezis''' ir rokas [[darbarīks]], ar kuru skrūvē [[skrūve]]s. Skrūvgriezi veido rokturī iestiprināts viengabala [[stienis]], kuram viens gals ir speciāli pielāgots konkrētu skrūvju skrūvēšanai. Skrūvgrieža gals parasti ir [[rūdīšana|rūdīts]]. Skrūvgrieži tiek dalīti krustiņskrūvgriežos, kas paredzēti skrūvju skrūvēšanai, kurām ir krusts uz galvas, un plakanajos skrūvgriežos, kurus izmanto skrūvju skrūvēšanai ar vienu rievu. == Vēsture == Skrūvgrieža vēsture ir cieši saistīta ar [[Skrūve|skrūves]] kā stiprinājuma elementa attīstību. Agrākās dokumentētās ziņas par skrūvgriežiem Eiropā ir no vēlajiem [[Viduslaiki|Viduslaikiem]]. Skrūvgriezim līdzīgs darbarīks attēlots tā sauktajā Volfegas pils mājas grāmatā ({{val|de|Mittelalterliches Hausbuch von Schloss Wolfegg}}), kas tapusi aptuveni no 1475. līdz 1490. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 15. un 16. gadsimtā skrūves cita starpā izmantoja bruņu, ieroču un dažādu mehānisku ierīču izgatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Sākotnēji tika izmantotas skrūves ar vienu taisnu rievu galvā, tādēļ arī agrīnajiem skrūvgriežiem bija plakans darba gals. Vairākus gadsimtus skrūvgriezis bija samērā specializēts darbarīks, bet, attīstoties metālapstrādei un skrūvju rūpnieciskajai ražošanai, tā izmantošana kļuva daudz plašāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 20. gadsimta sākumā sāka izplatīties jaunas skrūvju piedziņas sistēmas. Kanādiešu izgudrotājs Pīters L. Robertsons ({{val|en|Peter L. Robertson}}) 20. gadsimta sākumā izstrādāja skrūves ar kvadrātveida padziļinājumu galvā un tām paredzētu piedziņas sistēmu. Robertsona tipa stiprinājumi tiek izmantoti kopš aptuveni 1908. gada un īpaši plaši izplatījās [[Kanāda|Kanādā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US20010010833A1/en|title=Process of making a set of distinguishable Robertson driver bits|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Robertsons vēlāk patentēja arī skrūvgriežus ar maināmiem darba uzgaļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1824624A/en|title=Screw driver — Peter L. Robertson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1931-09-22|language=en}}</ref> 1930. gados [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika izstrādāta un komercializēta krustveida skrūvju piedziņas sistēma, kas kļuva pazīstama kā ''Phillips''. 1932. gadā Džons P. Tompsons ({{val|en|John P. Thompson}}) iesniedza patenta pieteikumu skrūvgriezim ar četrām izvirzītām šķautnēm, kas bija paredzēts krustveida padziļinājuma skrūvēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1908081A/en|title=Screw driver — John P. Thompson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1933-05-09|language=en}}</ref> Ar sistēmas turpmāko attīstību un ieviešanu rūpniecībā bija saistīts uzņēmējs Henrijs F. Filipss ({{val|en|Henry F. Phillips}}). 1936. gadā tika publicēti Filipsa un Tomasa M. Ficpatrika ({{val|en|Thomas M. Fitzpatrick}}) patenti pilnveidotam krustveida skrūvgriezim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US2046840A/en|title=Screw driver — Henry F. Phillips and Thomas M. Fitzpatrick|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1936-07-07|language=en}}</ref> 20. gadsimta gaitā tika radītas arī citas skrūvju piedziņas sistēmas, tostarp ''[[Pozidriv]]'', [[iekšējais sešstūris]] un ''[[Torx]]''. Vienlaikus attīstījās skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem, sprūdrata mehānismiem un elektriski izolētiem rokturiem. Attīstoties [[Elektroinstruments|elektroinstrumentiem]], daudzas skrūvēšanas darbības sāka veikt ar elektriskajiem un vēlāk arī akumulatora skrūvgriežiem un skrūvmašīnām. == Veidi == Skrūvgriežus galvenokārt iedala pēc to darba gala jeb piedziņas profila, kam jāatbilst skrūves galvas rievai vai padziļinājumam. Pastāv daudzi skrūvju piedziņas veidi, taču pie izplatītākajiem pieder plakanais, ''Phillips'', ''Pozidriv'', ''Torx'', iekšējā sešstūra un kvadrātveida jeb ''Robertson'' profils.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === Plakanais skrūvgriezis === '''Plakanais skrūvgriezis''' jeb skrūvgriezis ar taisnu galu (apzīmējums — ''SL'') ir paredzēts skrūvēm ar vienu taisnu rievu galvā. Tas ir viens no vienkāršākajiem un vēsturiski senākajiem skrūvgriežu darba gala veidiem. Darba gals ir plakans un pieejams dažādos platumos un biezumos atkarībā no skrūves rievas izmēra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === ''Phillips'' skrūvgriezis === ''Phillips'' skrūvgriezim (''PH'') ir krustveida darba gals. Šāda konstrukcija ļauj darba galam centrēties skrūves padziļinājumā. ''Phillips'' skrūvgrieži tiek ražoti vairākos standartizētos izmēros; plaši sastopami, piemēram, PH0, PH1, PH2 un PH3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-au/tools/tool-types/screwdriver/screwdrivers|title=Screwdrivers|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === ''Pozidriv'' skrūvgriezis === Pozidriv skrūvgriezis (''PZ'') pēc formas ir līdzīgs ''Phillips'' skrūvgriezim, taču tā profils ir veidots citādi un papildināts ar papildu saskares elementiem. ''Pozidriv'' sistēma ļauj pārnest lielāku griezes momentu un samazina skrūvgrieža gala izslīdēšanas iespēju no skrūves galvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Lai gan ''Phillips'' un ''Pozidriv'' skrūvju galvas vizuāli ir līdzīgas, tām paredzētie skrūvgrieži nav pilnībā savstarpēji aizvietojami. === ''Torx'' skrūvgriezis === [[Attēls:Screw Head - Torx.svg|thumb|''Torx'']] ''[[Torx]]'' skrūvgrieža (''TX'') darba galam ir sešstaru zvaigznei līdzīgs profils. Šī konstrukcija nodrošina lielu saskares laukumu starp instrumentu un skrūvi un ļauj pārnest salīdzinoši lielu griezes momentu. ''Torx'' skrūvgriežus plaši izmanto automobiļu rūpniecībā, mehānismu montāžā, elektronikā un citās nozarēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Pastāv arī pret neatļautu atskrūvēšanu paredzētas ''Torx'' versijas ar tapu skrūves padziļinājuma centrā; to izmantošanai nepieciešams atbilstošs skrūvgriezis vai uzgalis ar atveri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-nz/tools/tool-types/screwdriver|title=Screwdriver|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === Sešstūra skrūvgriezis === Sešstūra skrūvgriezim ir sešstūrains darba profils, kas paredzēts skrūvēm ar iekšēju sešstūra padziļinājumu. Līdzīgas skrūves iespējams skrūvēt arī ar [[Sešstūra atslēga|sešstūra atslēgu]], ko bieži dēvē par ''Allen'' vai ''Inbus'' atslēgu. Šāda veida stiprinājumi ir plaši izmantoti mašīnbūvē, velosipēdos un mēbeļu montāžā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-au/tools/tool-types/screwdriver/screwdrivers|title=Screwdrivers|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === ''Robertson'' skrūvgriezis === ''Robertson'' jeb kvadrātveida skrūvgrieža darba galam ir kvadrātveida profils, kas ievietojams atbilstošā skrūves galvas padziļinājumā. Sistēmas konstrukcija palīdz noturēt skrūvi uz instrumenta gala un samazina darba gala izslīdēšanu. ''Robertson'' sistēma ir īpaši izplatīta [[Kanāda|Kanādā]], taču tiek izmantota arī citās valstīs, tostarp kokapstrādē un būvniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === Skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem === Atsevišķu grupu veido skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem jeb bitiem. Šādiem skrūvgriežiem viena roktura un turētāja konstrukcija ļauj izmantot dažādu profilu un izmēru uzgaļus, piemēram, ''SL'', ''PH'', ''PZ'', ''Torx'', sešstūra un ''Robertson''. Plaši izmantoti ir uzgaļi ar 1/4 collas (6,3 mm) sešstūra kātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.wiha.com/files/asia-pacific/EN-Asia-Pacific_catalogue.pdf|title=Wiha Catalogue — Bits|publisher=Wiha|access-date=2026-09-16|language=en|format=PDF}}</ref> === Specializētie skrūvgrieži === Atkarībā no izmantošanas jomas skrūvgriežiem var būt īpaša konstrukcija. Precīzijas skrūvgrieži ir neliela izmēra instrumenti, kurus izmanto elektronikā, pulksteņu, optisko ierīču un citas smalkas tehnikas remontā. Izolētie skrūvgrieži ir paredzēti darbam ar elektroiekārtām, un to kāts un rokturis ir pārklāts ar elektriski izolējošu materiālu. Pastāv arī skrūvgrieži ar [[Sprūdrats|sprūdrata]] mehānismu, lokanu kātu, īsu kātu, T veida rokturi un regulējamu griezes momentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-nz/tools/tool-types/screwdriver|title=Screwdriver|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Pastāv arī dažādi specializēti un pret neatļautu atskrūvēšanu paredzēti skrūvju piedziņas profili, piemēram, ''Torx Security'', ''Spanner'', ''Tri-Wing'', ''Torq-Set'', ''Pentalobe'' un citi. Tos izmanto gadījumos, kad nepieciešams ierobežot piekļuvi ierīces iekšējām sastāvdaļām vai izmantot konkrētai nozarei paredzētu stiprinājuma sistēmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{darbarīks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rokas darbarīki]] 3wcx9x06uq3057wywun99xrjgb5voyj 4523310 4523309 2026-09-16T17:47:29Z Votre Provocateur 111653 4523310 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Screw Driver display.jpg|thumbnail|235px|Plakanais skrūvgriezis]] '''Skrūvgriezis''' ir rokas [[darbarīks]], ar kuru skrūvē [[skrūve]]s. Skrūvgriezi veido rokturī iestiprināts viengabala [[stienis]], kuram viens gals ir speciāli pielāgots konkrētu skrūvju skrūvēšanai. Skrūvgrieža gals parasti ir [[rūdīšana|rūdīts]]. Skrūvgrieži tiek dalīti krustiņskrūvgriežos, kas paredzēti skrūvju skrūvēšanai, kurām ir krusts uz galvas, un plakanajos skrūvgriežos, kurus izmanto skrūvju skrūvēšanai ar vienu rievu. == Vēsture == Skrūvgrieža vēsture ir cieši saistīta ar [[Skrūve|skrūves]] kā stiprinājuma elementa attīstību. Agrākās dokumentētās ziņas par skrūvgriežiem Eiropā ir no vēlajiem [[Viduslaiki|Viduslaikiem]]. Skrūvgriezim līdzīgs darbarīks attēlots tā sauktajā Volfegas pils mājas grāmatā ({{val|de|Mittelalterliches Hausbuch von Schloss Wolfegg}}), kas tapusi aptuveni no 1475. līdz 1490. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 15. un 16. gadsimtā skrūves cita starpā izmantoja bruņu, ieroču un dažādu mehānisku ierīču izgatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Sākotnēji tika izmantotas skrūves ar vienu taisnu rievu galvā, tādēļ arī agrīnajiem skrūvgriežiem bija plakans darba gals. Vairākus gadsimtus skrūvgriezis bija samērā specializēts darbarīks, bet, attīstoties metālapstrādei un skrūvju rūpnieciskajai ražošanai, tā izmantošana kļuva daudz plašāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 20. gadsimta sākumā sāka izplatīties jaunas skrūvju piedziņas sistēmas. Kanādiešu izgudrotājs Pīters L. Robertsons ({{val|en|Peter L. Robertson}}) 20. gadsimta sākumā izstrādāja skrūves ar kvadrātveida padziļinājumu galvā un tām paredzētu piedziņas sistēmu. Robertsona tipa stiprinājumi tiek izmantoti kopš aptuveni 1908. gada un īpaši plaši izplatījās [[Kanāda|Kanādā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US20010010833A1/en|title=Process of making a set of distinguishable Robertson driver bits|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Robertsons vēlāk patentēja arī skrūvgriežus ar maināmiem darba uzgaļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1824624A/en|title=Screw driver — Peter L. Robertson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1931-09-22|language=en}}</ref> 1930. gados [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika izstrādāta un komercializēta krustveida skrūvju piedziņas sistēma, kas kļuva pazīstama kā ''Phillips''. 1932. gadā Džons P. Tompsons ({{val|en|John P. Thompson}}) iesniedza patenta pieteikumu skrūvgriezim ar četrām izvirzītām šķautnēm, kas bija paredzēts krustveida padziļinājuma skrūvēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1908081A/en|title=Screw driver — John P. Thompson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1933-05-09|language=en}}</ref> Ar sistēmas turpmāko attīstību un ieviešanu rūpniecībā bija saistīts uzņēmējs Henrijs F. Filipss ({{val|en|Henry F. Phillips}}). 1936. gadā tika publicēti Filipsa un Tomasa M. Ficpatrika ({{val|en|Thomas M. Fitzpatrick}}) patenti pilnveidotam krustveida skrūvgriezim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US2046840A/en|title=Screw driver — Henry F. Phillips and Thomas M. Fitzpatrick|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1936-07-07|language=en}}</ref> 20. gadsimta gaitā tika radītas arī citas skrūvju piedziņas sistēmas, tostarp ''[[Pozidriv]]'', [[iekšējais sešstūris]] un ''[[Torx]]''. Vienlaikus attīstījās skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem, sprūdrata mehānismiem un elektriski izolētiem rokturiem. Attīstoties [[Elektroinstruments|elektroinstrumentiem]], daudzas skrūvēšanas darbības sāka veikt ar elektriskajiem un vēlāk arī akumulatora skrūvgriežiem un skrūvmašīnām. == Veidi == Skrūvgriežus galvenokārt iedala pēc to darba gala jeb piedziņas profila, kam jāatbilst skrūves galvas rievai vai padziļinājumam. Pastāv daudzi skrūvju piedziņas veidi, taču pie izplatītākajiem pieder plakanais, ''Phillips'', ''Pozidriv'', ''Torx'', iekšējā sešstūra un kvadrātveida jeb ''Robertson'' profils.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === Plakanais skrūvgriezis === '''Plakanais skrūvgriezis''' jeb skrūvgriezis ar taisnu galu (apzīmējums — ''SL'') ir paredzēts skrūvēm ar vienu taisnu rievu galvā. Tas ir viens no vienkāršākajiem un vēsturiski senākajiem skrūvgriežu darba gala veidiem. Darba gals ir plakans un pieejams dažādos platumos un biezumos atkarībā no skrūves rievas izmēra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === ''Phillips'' skrūvgriezis === [[Attēls:Screw Head - Phillips.svg|thumb|''Phillips'' ]] ''Phillips'' skrūvgriezim (''PH'') ir krustveida darba gals. Šāda konstrukcija ļauj darba galam centrēties skrūves padziļinājumā. ''Phillips'' skrūvgrieži tiek ražoti vairākos standartizētos izmēros; plaši sastopami, piemēram, PH0, PH1, PH2 un PH3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-au/tools/tool-types/screwdriver/screwdrivers|title=Screwdrivers|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === ''Pozidriv'' skrūvgriezis === Pozidriv skrūvgriezis (''PZ'') pēc formas ir līdzīgs ''Phillips'' skrūvgriezim, taču tā profils ir veidots citādi un papildināts ar papildu saskares elementiem. ''Pozidriv'' sistēma ļauj pārnest lielāku griezes momentu un samazina skrūvgrieža gala izslīdēšanas iespēju no skrūves galvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Lai gan ''Phillips'' un ''Pozidriv'' skrūvju galvas vizuāli ir līdzīgas, tām paredzētie skrūvgrieži nav pilnībā savstarpēji aizvietojami. === ''Torx'' skrūvgriezis === [[Attēls:Screw Head - Torx.svg|thumb|''Torx'']] ''[[Torx]]'' skrūvgrieža (''TX'') darba galam ir sešstaru zvaigznei līdzīgs profils. Šī konstrukcija nodrošina lielu saskares laukumu starp instrumentu un skrūvi un ļauj pārnest salīdzinoši lielu griezes momentu. ''Torx'' skrūvgriežus plaši izmanto automobiļu rūpniecībā, mehānismu montāžā, elektronikā un citās nozarēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Pastāv arī pret neatļautu atskrūvēšanu paredzētas ''Torx'' versijas ar tapu skrūves padziļinājuma centrā; to izmantošanai nepieciešams atbilstošs skrūvgriezis vai uzgalis ar atveri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-nz/tools/tool-types/screwdriver|title=Screwdriver|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === Sešstūra skrūvgriezis === Sešstūra skrūvgriezim ir sešstūrains darba profils, kas paredzēts skrūvēm ar iekšēju sešstūra padziļinājumu. Līdzīgas skrūves iespējams skrūvēt arī ar [[Sešstūra atslēga|sešstūra atslēgu]], ko bieži dēvē par ''Allen'' vai ''Inbus'' atslēgu. Šāda veida stiprinājumi ir plaši izmantoti mašīnbūvē, velosipēdos un mēbeļu montāžā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-au/tools/tool-types/screwdriver/screwdrivers|title=Screwdrivers|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === ''Robertson'' skrūvgriezis === ''Robertson'' jeb kvadrātveida skrūvgrieža darba galam ir kvadrātveida profils, kas ievietojams atbilstošā skrūves galvas padziļinājumā. Sistēmas konstrukcija palīdz noturēt skrūvi uz instrumenta gala un samazina darba gala izslīdēšanu. ''Robertson'' sistēma ir īpaši izplatīta [[Kanāda|Kanādā]], taču tiek izmantota arī citās valstīs, tostarp kokapstrādē un būvniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> === Skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem === Atsevišķu grupu veido skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem jeb bitiem. Šādiem skrūvgriežiem viena roktura un turētāja konstrukcija ļauj izmantot dažādu profilu un izmēru uzgaļus, piemēram, ''SL'', ''PH'', ''PZ'', ''Torx'', sešstūra un ''Robertson''. Plaši izmantoti ir uzgaļi ar 1/4 collas (6,3 mm) sešstūra kātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.wiha.com/files/asia-pacific/EN-Asia-Pacific_catalogue.pdf|title=Wiha Catalogue — Bits|publisher=Wiha|access-date=2026-09-16|language=en|format=PDF}}</ref> === Specializētie skrūvgrieži === Atkarībā no izmantošanas jomas skrūvgriežiem var būt īpaša konstrukcija. Precīzijas skrūvgrieži ir neliela izmēra instrumenti, kurus izmanto elektronikā, pulksteņu, optisko ierīču un citas smalkas tehnikas remontā. Izolētie skrūvgrieži ir paredzēti darbam ar elektroiekārtām, un to kāts un rokturis ir pārklāts ar elektriski izolējošu materiālu. Pastāv arī skrūvgrieži ar [[Sprūdrats|sprūdrata]] mehānismu, lokanu kātu, īsu kātu, T veida rokturi un regulējamu griezes momentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-nz/tools/tool-types/screwdriver|title=Screwdriver|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Pastāv arī dažādi specializēti un pret neatļautu atskrūvēšanu paredzēti skrūvju piedziņas profili, piemēram, ''Torx Security'', ''Spanner'', ''Tri-Wing'', ''Torq-Set'', ''Pentalobe'' un citi. Tos izmanto gadījumos, kad nepieciešams ierobežot piekļuvi ierīces iekšējām sastāvdaļām vai izmantot konkrētai nozarei paredzētu stiprinājuma sistēmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{darbarīks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rokas darbarīki]] mwhdfkyg743why0atiaff52y7j9ek1s 4523311 4523310 2026-09-16T17:49:06Z Votre Provocateur 111653 /* Veidi */ 4523311 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Screw Driver display.jpg|thumbnail|235px|Plakanais skrūvgriezis]] '''Skrūvgriezis''' ir rokas [[darbarīks]], ar kuru skrūvē [[skrūve]]s. Skrūvgriezi veido rokturī iestiprināts viengabala [[stienis]], kuram viens gals ir speciāli pielāgots konkrētu skrūvju skrūvēšanai. Skrūvgrieža gals parasti ir [[rūdīšana|rūdīts]]. Skrūvgrieži tiek dalīti krustiņskrūvgriežos, kas paredzēti skrūvju skrūvēšanai, kurām ir krusts uz galvas, un plakanajos skrūvgriežos, kurus izmanto skrūvju skrūvēšanai ar vienu rievu. == Vēsture == Skrūvgrieža vēsture ir cieši saistīta ar [[Skrūve|skrūves]] kā stiprinājuma elementa attīstību. Agrākās dokumentētās ziņas par skrūvgriežiem Eiropā ir no vēlajiem [[Viduslaiki|Viduslaikiem]]. Skrūvgriezim līdzīgs darbarīks attēlots tā sauktajā Volfegas pils mājas grāmatā ({{val|de|Mittelalterliches Hausbuch von Schloss Wolfegg}}), kas tapusi aptuveni no 1475. līdz 1490. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 15. un 16. gadsimtā skrūves cita starpā izmantoja bruņu, ieroču un dažādu mehānisku ierīču izgatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Sākotnēji tika izmantotas skrūves ar vienu taisnu rievu galvā, tādēļ arī agrīnajiem skrūvgriežiem bija plakans darba gals. Vairākus gadsimtus skrūvgriezis bija samērā specializēts darbarīks, bet, attīstoties metālapstrādei un skrūvju rūpnieciskajai ražošanai, tā izmantošana kļuva daudz plašāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Screwdriver|title=Screwdriver — History|website=Wikipedia|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 20. gadsimta sākumā sāka izplatīties jaunas skrūvju piedziņas sistēmas. Kanādiešu izgudrotājs Pīters L. Robertsons ({{val|en|Peter L. Robertson}}) 20. gadsimta sākumā izstrādāja skrūves ar kvadrātveida padziļinājumu galvā un tām paredzētu piedziņas sistēmu. Robertsona tipa stiprinājumi tiek izmantoti kopš aptuveni 1908. gada un īpaši plaši izplatījās [[Kanāda|Kanādā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US20010010833A1/en|title=Process of making a set of distinguishable Robertson driver bits|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Robertsons vēlāk patentēja arī skrūvgriežus ar maināmiem darba uzgaļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1824624A/en|title=Screw driver — Peter L. Robertson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1931-09-22|language=en}}</ref> 1930. gados [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika izstrādāta un komercializēta krustveida skrūvju piedziņas sistēma, kas kļuva pazīstama kā ''Phillips''. 1932. gadā Džons P. Tompsons ({{val|en|John P. Thompson}}) iesniedza patenta pieteikumu skrūvgriezim ar četrām izvirzītām šķautnēm, kas bija paredzēts krustveida padziļinājuma skrūvēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US1908081A/en|title=Screw driver — John P. Thompson|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1933-05-09|language=en}}</ref> Ar sistēmas turpmāko attīstību un ieviešanu rūpniecībā bija saistīts uzņēmējs Henrijs F. Filipss ({{val|en|Henry F. Phillips}}). 1936. gadā tika publicēti Filipsa un Tomasa M. Ficpatrika ({{val|en|Thomas M. Fitzpatrick}}) patenti pilnveidotam krustveida skrūvgriezim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US2046840A/en|title=Screw driver — Henry F. Phillips and Thomas M. Fitzpatrick|publisher=Google Patents|access-date=2026-09-16|date=1936-07-07|language=en}}</ref> 20. gadsimta gaitā tika radītas arī citas skrūvju piedziņas sistēmas, tostarp ''[[Pozidriv]]'', [[iekšējais sešstūris]] un ''[[Torx]]''. Vienlaikus attīstījās skrūvgrieži ar maināmiem uzgaļiem, sprūdrata mehānismiem un elektriski izolētiem rokturiem. Attīstoties [[Elektroinstruments|elektroinstrumentiem]], daudzas skrūvēšanas darbības sāka veikt ar elektriskajiem un vēlāk arī akumulatora skrūvgriežiem un skrūvmašīnām. == Veidi == Skrūvgriežus galvenokārt iedala pēc to darba gala jeb piedziņas profila, kam jāatbilst skrūves galvas rievai vai padziļinājumam. Pastāv daudzi skrūvju piedziņas veidi, taču pie izplatītākajiem pieder plakanais, ''Phillips'', ''Pozidriv'', ''Torx'', iekšējā sešstūra un kvadrātveida jeb ''Robertson'' profils.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> {| class="wikitable" |+ Izplatītākie skrūvgriežu darba gala veidi ! Veids ! Apzīmējums ! Attēls ! Apraksts un izmantojums |- | '''Plakanais''' | ''SL'' | [[Attēls:Screw Head - Slotted.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Paredzēts skrūvēm ar vienu taisnu rievu galvā. Tas ir viens no vienkāršākajiem un vēsturiski senākajiem skrūvgriežu darba gala veidiem. Darba gals ir plakans un tiek izgatavots dažādos platumos un biezumos atkarībā no skrūves rievas izmēra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> |- | '''''Phillips''''' | ''PH'' | [[Attēls:Screw Head - Phillips.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Krustveida profils. Konstrukcija palīdz centrēt skrūvgriezi skrūves galvas padziļinājumā. Skrūvgrieži tiek izgatavoti vairākos izmēros, tostarp PH0, PH1, PH2 un PH3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-au/tools/tool-types/screwdriver/screwdrivers|title=Screwdrivers|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> |- | '''''Pozidriv''''' | ''PZ'' | [[Attēls:Screw Head - Pozidrive.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Krustveida profils, kas pēc izskata ir līdzīgs ''Phillips'', taču tam ir papildu saskares elementi. Tas ļauj efektīvāk pārnest griezes momentu un samazina darba gala izslīdēšanu. ''Phillips'' un ''Pozidriv'' skrūvgrieži nav pilnībā savstarpēji aizvietojami.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> |- | '''Iekšējais sešstūris''' | ''HEX'' | [[Attēls:Screw Head - Hex Socket.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Sešstūrains profils skrūvēm ar atbilstošu iekšēju padziļinājumu. Tas ļauj pārnest lielu griezes momentu. Šādas skrūves var skrūvēt arī ar [[sešstūra atslēga|sešstūra atslēgu]], ko mēdz saukt par ''Allen'' vai ''Inbus'' atslēgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-au/tools/tool-types/screwdriver/screwdrivers|title=Screwdrivers|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> |- | '''''Torx''''' | ''TX'' | [[Attēls:Screw Head - Torx.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Sešstaru zvaigznei līdzīgs profils, kas nodrošina lielu saskares laukumu un ļauj pārnest lielu griezes momentu. ''Torx'' plaši izmanto mašīnbūvē, automobiļu rūpniecībā, sadzīves tehnikā un elektronikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> |- | '''''Robertson''''' | ''SQ'' | [[Attēls:Screw Head - Robertson.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Kvadrātveida profils. Tā konstrukcija palīdz noturēt skrūvi uz instrumenta gala un samazina izslīdēšanu. Sistēma ir īpaši izplatīta [[Kanāda|Kanādā]], tostarp kokapstrādē un būvniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> |} === Specializētie profili === Papildus plaši izmantotajiem profiliem pastāv specializēti skrūvju piedziņas veidi. Daļa no tiem ir veidoti tā, lai apgrūtinātu skrūvju atskrūvēšanu ar parastiem instrumentiem, un tos izmanto sadzīves tehnikā, elektronikā, transportlīdzekļos un citās iekārtās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en/tools/drive-profiles|title=Drive Profiles|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> {| class="wikitable" |+ Specializētie skrūvgriežu darba gala veidi ! Veids ! Attēls ! Apraksts un izmantojums |- | '''''Pentalobe''''' | [[Attēls:Torx Plus 5 Point Extern.jpg|centrā|75px]] | Piecstaru profils, ko izmanto galvenokārt elektroniskajās ierīcēs, tostarp dažos viedtālruņos un datoros. |- | '''''Tri-Wing''''' | [[Attēls:Screw Head - Tri-Wing.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Trīs spārniem līdzīgs profils. To izmanto elektroniskajās ierīcēs un citās specializētās iekārtās. |- | '''''Torq-Set''''' | [[Attēls:Screw Head - Torq-set.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Asimetrisks krustveida profils, kas izstrādāts specializētam tehniskam lietojumam, tostarp aviācijas un kosmiskajā rūpniecībā. |- | '''''One-way''''' | [[Attēls:Screw Head - One-way Clutch.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Vienvirziena profils. Skrūvi iespējams ieskrūvēt ar parastu plakano skrūvgriezi, taču tās konstrukcija ievērojami apgrūtina atskrūvēšanu. |- | '''Divtapu''' (''Spanner'') | [[Attēls:Screw Head - Spanner.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Profilu veido divi padziļinājumi. To izmanto pret neatļautu atskrūvēšanu aizsargātos stiprinājumos, piemēram, publiskās vietās uzstādītās iekārtās. |- | '''Plakanais ar centrālo šķēlumu''' | [[Attēls:Screw Head - Flat with slot.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Plakanā profila variants, kura darba gals ir sadalīts divās daļās. To izmanto stiprinājumiem, kuru atskrūvēšanai paredzēts speciāls instruments. |- | '''Trīsstūra''' | [[Attēls:Screw Head - TA.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Trīsstūrveida profils, ko izmanto dažādās specializētās un pret neatļautu piekļuvi aizsargātās iekārtās. |- | '''''Torx Tamper Resistant''''' | [[Attēls:Screw Head - Torx Tamperproof.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | ''Torx'' paveids ar tapu skrūves padziļinājuma centrā. Tā atskrūvēšanai nepieciešams atbilstošs ''Torx'' uzgalis ar atveri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wera.de/en-nz/tools/tool-types/screwdriver|title=Screwdriver|publisher=Wera|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> |- | '''Kvadrātveida drošības profils''' | [[Attēls:Screw Head - Square Drive Tamperproof.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Kvadrātveida piedziņas variants ar centrālo tapu, kas paredzēts, lai ierobežotu parastu instrumentu izmantošanu. |- | '''Sešstūra drošības profils''' | [[Attēls:Screw Head - Hex Socket Tamperproof.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Iekšējā sešstūra paveids ar centrālo tapu. Nepieciešams īpašs sešstūra uzgalis ar atveri. |} === Kombinētie profili === Dažām skrūvēm vienā galvas padziļinājumā ir apvienoti vairāki piedziņas profili. Tas ļauj vienu skrūvi skrūvēt ar vairāku veidu instrumentiem. {| class="wikitable" |+ Kombinēto profilu piemēri ! Attēls ! Apraksts |- | [[Attēls:Screw Head - Square Combo.svg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Kombinēts kvadrātveida un cita piedziņas veida profils, kas ļauj izmantot vairāk nekā viena veida instrumentu. |- | [[Attēls:Combo Slot Slotted-Pozi.jpg|centrā|bezrāmja|75x75px]] | Kombinēts taisnās rievas un ''Pozidriv'' tipa profils. Atkarībā no konstrukcijas skrūvi iespējams skrūvēt gan ar plakano, gan atbilstošu krustveida skrūvgriezi. |} === Skrūvgrieži pēc konstrukcijas === Skrūvgriežus iedala ne tikai pēc darba gala profila, bet arī pēc to konstrukcijas un paredzētā lietojuma. {| class="wikitable" ! Veids ! Raksturojums |- | '''Skrūvgriezis ar maināmiem uzgaļiem''' | Roktura turētājā iespējams ievietot dažādu profilu un izmēru uzgaļus jeb bitus. Plaši izmantoti ir uzgaļi ar 1/4 collas (6,3 mm) sešstūra kātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.wiha.com/files/asia-pacific/EN-Asia-Pacific_catalogue.pdf|title=Wiha Catalogue — Bits|publisher=Wiha|access-date=2026-09-16|language=en|format=PDF}}</ref> |- | '''Precīzijas skrūvgriezis''' | Neliela izmēra instruments, kas paredzēts darbam ar mazām skrūvēm, piemēram, elektronikā, pulksteņos un optiskajās ierīcēs. |- | '''Izolētais skrūvgriezis''' | Paredzēts darbam ar elektroiekārtām. Instrumenta kāts un rokturis ir daļēji vai pilnībā pārklāts ar elektriski izolējošu materiālu. |- | '''Sprūdrata skrūvgriezis''' | Aprīkots ar [[sprūdrats|sprūdrata]] mehānismu, kas ļauj griezt skrūvi, neatlaižot rokturi pēc katras kustības. |- | '''Griezes momenta skrūvgriezis''' | Ļauj kontrolēt vai iestatīt skrūvei pielikto griezes momentu un tiek izmantots gadījumos, kad nepieciešama noteikta pievilkšanas precizitāte. |} == Atsauces == {{atsauces}} {{darbarīks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rokas darbarīki]] 03ciazbv3uk8zueb76uqrdlttix1hc2 Primera Air 0 354410 4523296 4351045 2026-09-16T16:59:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523296 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''Primera Air'' | logo = | logo izmērs = | attēls = | attēla izmērs = | attēla paraksts = | IATA = PF/6F<ref name=iata>{{tīmekļa atsauce|title=IATA - Airline and Airport Code Search|url=http://www.iata.org/publications/Pages/code-search.aspx|website=iata.org|accessdate=1 November 2016}}</ref> | ICAO =PRI/PRW | izsaukums = PRIMERA/JETBIRD | dibināta = 2003. gadā ar nosaukumu JetX | darbību uzsāka = 2004. gadā | darbību pārtrauca =2018. gada 1. oktobrī | citas bāzes = | lojalitātes programma = | aviokompāniju alianse = | flote = 9<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Primera Air Nordic Fleet Details and History | publisher = planespotters.net | date = 2014.10.11. | accessdate = 2016.05.12. | url = http://www.planespotters.net/Airline/Primera-Air-Nordic#AirlineFleetList | archive-date = {{dat|2015|02|14||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20150214033144/http://www.planespotters.net/Airline/Primera-Air-Nordic#AirlineFleetList}}</ref> | galamērķi = 33 | sauklis = Better Every Time (Ar katru reizi labāk) | mātes kompānija = Primera Travel Group | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = Hrafns Torgeirsons (Hrafn Thorgeirsson, izpilddirektors),<br /> Anrī Mārs Ingolfsons (Andri Már Ingólfsson, prezidents un īpašnieks) | ieņēmumi = | mājas lapa = {{URL|https://primeraair.com/}} }} '''''Prrimera Air''''' bija [[Islande]]s [[lidsabiedrība]], kas piederēja uzņēmumu grupai ''Primera Travel Group'' (to veidoja galvenokārt skandināvu ceļojumu aģentūras, tostarp ''Solresor, Bravo Tours, Lomamatkat, Heimsferðir'' un ''Solia'') un kuras galvenā darbības joma bija lidojumu nodrošināšana atpūtas ceļojumu segmentā, kā arī čārterreisi. ''Primera Air'' piedāvāja lidojumus no [[Ziemeļeiropa]]s uz vairāk nekā 70 galamērķiem[[Vidusjūra | Vidusjūras reģionā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Āzija|Āzijā]], [[Karību salas|Karību jūras reģionā]] un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] salās. 2009. gadā ''Primera Ai''r nodibināja apakšuzņēmumu ''Primera Air Scandinavia'', kurš darbojās ar [[Dānija]]s izsniegtu gaisa pārvadātāja sertifikātu un 2014. gadā saņēma licenci darbībai [[Latvija|Latvijā]] ar nosaukumu ''[[Primera Air Nordic]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eurocockpit.be/sites/default/files/primera_air_aoc_shopping_information_nt_15_0313_f2.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|07|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180729021114/http://www.eurocockpit.be/sites/default/files/primera_air_aoc_shopping_information_nt_15_0313_f2.pdf |archivedate={{dat|2018|07|29||bez}} }}</ref> == Vēsture == Lidsabiedrība nodibināta 2003. gadā [[Islande|Islandē]] ar nosaukumu '''''JetX'''''. 2008. gadā lidsabiedrība nonāca uzņēmumu grupas ''Primera Travel Group'' īpašumā un tika pārdēvēta par ''Primera Air''. Par tās jauno vadītāju tika iecelts Jons Karls Olafsons. 2009. gadā aviokompānija saņēma licenci darbībai Dānijā ar nosaukumu ''Primera Air Scandinavia'', un izveidoja galveno mītni [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]. Tajā pašā gadā par ''Primera Air Scandinavia'' izpilddirektoru tika iecelts Hrafns Torgeirsons, savukārt J. K. Olafsons palika ''Primera Air'' vadītāja amatā. Mātesuzņēmuma galvenais birojs atradās Islandē līdz 2014. gadam, kad tas tika pārcelts uz [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]]. Uzņēmums turpināja paplašināt darbību — 2014. gada jūlijā ''Primera Air'' pārvadāja 155 000 pasažieru 1006 lidojumos, kuru vidējais vietu piepildījums sasniedza 91%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.primeragroup.com/news/news/2014/08/08/July-2014-was-a-record-month-for-Primera-Air-/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|07|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170808114200/http://www.primeragroup.com/news/news/2014/08/08/July-2014-was-a-record-month-for-Primera-Air-/# |archivedate={{dat|2017|08|08||bez}} }}</ref><br />2014. gada augustā ''Primera Air'' paziņoja par jaunas lidsabiedrības ''Primera Air Nordic'' dibināšanu Latvijā; jaunajai lidsabiedrībai bija paredzēts darboties paralēli aviokompānijai ''Primera Air Scandinavia''. Vienlaikus Rīgā tika izveidots arī jauns lidojumu vadības centrs lidsabiedrības darba pārraudzīšanai. Kā galvenie faktori vadības centra pārcelšanai tika norādīta labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kvalificēts darbaspēks un augstie kvalitātes standarti. Hrafns Torgeirsons tika iecelts par jauno ''Primera Air Scandinavia'' un ''Primera Air Nordic'' vadītāju.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://primeraair.com/about-us/corporate-info/|title=Corporate Info - PrimeraAir|website=PrimeraAir|accessdate=24 May 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170606180405/https://primeraair.com/about-us/corporate-info/|archivedate={{dat|2017|06|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.primeragroup.com/news/news/2014/08/22/Primera-Air-Nordic-A-new-airline-in-Latvia-founded/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|07|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170808114034/http://www.primeragroup.com/news/news/2014/08/22/Primera-Air-Nordic-A-new-airline-in-Latvia-founded/# |archivedate={{dat|2017|08|08||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/primera-air-riga-veido-lidojumu-vadibas-centru-bet-tiesos-lidojumus-no-latvijas-paslaik-neplano.d?id=44887546|title='Primera Air' Rīgā veido lidojumu vadības centru, bet tiešos lidojumus no Latvijas pašlaik neplāno|first=|last=DELFI|date=25 August 2014|publisher=|accessdate=24 May 2017}}</ref><br />2015. gadā ''Primera Air'' izmantoja 8 lidmašīnas, un lidsabiedrības apgrozījums sasniedza 250 miljonus ASV dolāru, nodrošinot tai vairāk nekā 5,2 miljonus eiro lielus kopējos ieņēmumus pirms nodokļu nomaksas ([[EBITDA]]). 2016. gada pirmajos 8 mēnešos lidsabiedrība nopelnīja 4 miljonus eiro, turklāt līdz gada beigām tika prognozēti ieņēmumi 7,6 miljonu eiro apmērā. Šobrīd ''Primera Air'' ir Dānijā un Latvijā bāzēta, taču islandiešiem piederoša lidsabiedrība.<ref name="primeragroup.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.primeragroup.com/news/news/2015/02/06/Primera-Air-operates-two-aircrafts-in-Paris-summer-2015/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|07|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170913231119/http://www.primeragroup.com/news/news/2015/02/06/Primera-Air-operates-two-aircrafts-in-Paris-summer-2015/# |archivedate={{dat|2017|09|13||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/biznesa-parcelsana-uz-latviju-palidz-sasniegt-rekordaugstus-raditajus-455085|title=Biznesa pārcelšana uz Latviju palīdz sasniegt rekordaugstus rādītājus|publisher=|accessdate=24 May 2017}}</ref><ref name="check-in.dk">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.check-in.dk/primera-air-fortsaetter-ekspansion/|title=Primera Air fortsætter ekspansion - CHECK-IN.dk|website=www.check-in.dk|accessdate=24 May 2017}}</ref> Neizturot konkurences spiedienu un saistībā ar vairākiem saimnieciska rakstura aspektiem, uzņēmuma vadība 2018. gada 1. oktobrī paziņoja par darbības apturēšanu, un bankrota procedūras uzsākšanu. Uzņēmuma pēdējais reiss bija PF596 no Malagas uz Kopenhāgenu, kas nosēdās Kopengāgenas lidostā 02.10.2018 plkst. 2:08 pēc Latvijas laika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visicelojumi.lv/blogs/jaunumi/latvija-bazeta-zemo-cenu-aviokompanija-primera-air-pazinojusi-par-lidojumu-partrauksanu-un-bankrotu/|title=Latvijā bāzētā zemo cenu aviokompānija ‘Primera Air’ paziņojusi par lidojumu pārtraukšanu un bankrotu – visicelojumi.lv blogs|website=www.visicelojumi.lv|access-date=2018-10-02|language=lv-LV|archive-date=2021-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210512054415/https://www.visicelojumi.lv/blogs/jaunumi/latvija-bazeta-zemo-cenu-aviokompanija-primera-air-pazinojusi-par-lidojumu-partrauksanu-un-bankrotu/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/turismagids/jaunumi/latvija-bazeta-zemo-cenu-aviokompanija-primera-air-pazinojusi-par-lidojumu-partrauksanu-un-bankrotu.d?id=50448209|title=Latvijā bāzētā zemo cenu aviokompānija 'Primera Air' paziņojusi par lidojumu pārtraukšanu un bankrotu|work=DELFI|access-date=2018-10-02|date=2018-10-02|last=Briekmane|first=Andra|language=lv}}</ref> == Biznesa modelis == Sākotnēji ''Primera Air'' nodrošināja čārterreisus lielākajiem tūroperatoriem Skandināvijā, taču 2013. gadā pakāpeniski sāka arī tirgot fiksētajos čārterreisos nepiepildītās sēdvietas kā standarta pārvadājumu pakalpojumu. Šāda pieeja izrādījās veiksmīga un ļāva lidsabiedrībai palielināt gan maršrutu skaitu, gan lidojumu biežumu, kā rezultātā izveidojās jaukts čārterreisu un standarta aviopārvadājumu biznesa modelis. Uzņēmuma pastāvēšanas beigu periodā lielākā daļa ''Primera Air'' lidojumu bija regulārie lidojumi, taču daļā lidojumu tika pārvadāti gan čārterreisu, gan regulāro lidojumu pasažieri, kā arī tika nodrošināti atsevišķi pilna apjoma čārterreisi.<ref name="check-in.dk"/><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://primeraair.com/|title=Flights from Scandinavia to Vacation Destinations - PrimeraAir|website=PrimeraAir|accessdate=24 May 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171103230632/https://primeraair.com/|archivedate={{dat|2017|11|03||bez}}}}</ref><br /> ''Primera Air'' palielināja lidojumu biežumu uz saviem populārākajiem galamērķiem Dienvidspānijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.check-in.dk/primera-air-udvider-aalborg-lufthavn/|title=Primera Air udvider fra Aalborg Lufthavn - CHECK-IN.dk|website=www.check-in.dk|accessdate=24 May 2017}}</ref> == Lidojumu galamērķi == [[Attēls:OY-PSE B737-8Q8-W Primera Scan LPA 23JAN00 (4379579693).jpg|thumb|Primera Air Boeing 737-800 lidmašīna Grankanārijas lidostā]] Primera Air galvenokārt nodrošināja lidojumus no savām bāzēm Skandināvijā uz populāriem atpūtas galamērķiem Eiropas Vidusjūras reģionā, Kanāriju salām, Azoru salām, Madeiru, Bulgāriju un Turciju, kā arī čārterreisus uz praktiski jebkuru galamērķi. Lidsabiedrība piedāvā lielākoties sezonālus vasaras un ziemas lidojumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://primeraair.com/plan-trip/route-map/|title=Route Map - PrimeraAir|website=PrimeraAir|accessdate=24 May 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170206194737/https://primeraair.com/plan-trip/route-map/|archivedate={{dat|2017|02|06||bez}}}}</ref><br /> 2014. gada beigās Primera Air uzsāka lidojumus uz 10 jauniem ziemas un vasaras sezonas galamērķiem — [[La Palma|La Palmu]], [[Tenerife|Tenerifi]], [[Alikante|Alikanti]], [[Zalcburga|Zalcburgu]], [[Málaga|Malagu]], [[Majorka|Majorku]] un [[Barselona|Barselonu]], [[Boloņa|Boloņu]], [[Krēta|Krētu]] un [[Bodruma|Bodrumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.primeragroup.com/news/news/2014/11/20/Primera-Air-launches-10-new-destinations-in-direct-flight-from-Iceland-this-winter-and-next-summer/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|07|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170808113848/http://www.primeragroup.com/news/news/2014/11/20/Primera-Air-launches-10-new-destinations-in-direct-flight-from-Iceland-this-winter-and-next-summer/# |archivedate={{dat|2017|08|08||bez}} }}</ref> 2014. gada 26. oktobrī Primera Air uzsāka iknedēļas lidojumus no [[Gēteborga]]s un [[Malme]]s uz [[Dubaija|Dubaiju]] un [[Tenerife|Tenerifi]] un no [[Helsinki]]em uz [[Fuerteventura|Fuerteventuru]] un [[Grankanārija|Grankanāriju]]. Tā paša gada novembrī Primera Air ieguva atļauju lidot uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un tika atklāts jauns maršruts no Keflavikas lidostas uz [[Ņujorka|Ņujorku]] ([[Džona Kenedija starptautiskā lidosta|JFK]]). Gada beigās tika atklāti četri jauni iknedēļas lidojumu maršruti: Olborga—Grankanārija, Kopenhāgena—Billunda-Lanzarote, [[Orhūsa]]—Tenerife un Olborga—Fuerteventura.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://worldairlinenews.com/2014/12/07/primera-air-continues-to-expand-from-scandinavia-and-iceland/|title=Primera Air continues to expand from Scandinavia and Iceland|first=Bruce|last=Drum|date=7 December 2014|publisher=|accessdate=24 May 2017|archive-date={{dat|2017|02|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170224053058/https://worldairlinenews.com/2014/12/07/primera-air-continues-to-expand-from-scandinavia-and-iceland/}}</ref><br /> 2015. gadā Primera Air parakstīja līgumus 30 miljonu eiro vērtībā ar vairākām [[Francija]]s vadošajām ceļojumu aģentūrām par lidojumu sēriju vasaras periodā no [[Parīze]]s [[Šarla de Golla lidosta]]s uz populāriem atvaļinājumu galamērķiem, izmantojot 2 lidmašīnas.<ref name="primeragroup.com"/><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://travelnews.lv/?m_id=18276&i_id=5&pub_id=91503&Primera-Air-paplasina-darbibu-no-Parizes|title=Primera Air paplašina darbību no Parīzes|website=travelnews.lv|accessdate=24 May 2017}}</ref><br /> 2016. gada februārī lidojumu galamērķiem tika pievienotas Horvātijas pilsētas [[Dubrovnika]] un [[Pula]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.total-croatia-news.com/travel/2554-the-swedes-are-coming-primera-air-to-pula-and-dubrovnik|title=The Swedes are Coming: Primera Air to Pula and Dubrovnik|publisher=|accessdate=24 May 2017|archive-date={{dat|2017|02|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170224211502/http://www.total-croatia-news.com/travel/2554-the-swedes-are-coming-primera-air-to-pula-and-dubrovnik}}</ref> 2016. gada maija sākumā lidsabiedrība uzsāka regulārus lidojumus no [[Billunda]]s uz [[Nica|Nicu]] un [[Venēcija|Venēciju]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.anna.aero/2016/05/09/primera-air-begins-billund-trio/|title=Primera Air begins Billund trio|date=9 May 2016|website=anna.aero|accessdate=24 May 2017}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ch-aviation.com/portal/news/50060-primera-air-scandinavia-to-start-scheduled-stockholm-flights|title=Primera Air Scandinavia to start scheduled Stockholm flights|publisher=|accessdate=24 May 2017}}</ref> Drīz pēc tam tika uzsākti lidojumi uz [[Antālija|Antāliju]]. Vēlāk tajā pašā gadā Primera Air paziņoja par lidojumu skaita palielināšanu esošajiem galamērķiem, kā arī izziņoja divus jaunus galamērķus 2017. gada vasaras sezonai no Stokholmas — [[Milāna|Milānu]] un [[Roma|Romu]].<ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|url=http://ttgnordic.com/primera-air-to-expand-in-stockholm-arlanda/|title=Primera Air to expand in Stockholm Arlanda - TTG Nordic|first=Howard|last=Jarvis|website=ttgnordic.com|accessdate=24 May 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170224052833/http://ttgnordic.com/primera-air-to-expand-in-stockholm-arlanda/|archivedate={{dat|2017|02|24||bez}}}}</ref><ref name="auto"/> Pēc tam galamērķiem tika pievienotas [[Trieste]], [[Almerija]] un Lamecija Terme (Itālija).<br /> 2017. gadā tika plānoti lidojumi uz [[Kalamata|Kalamatu]], [[Pontadelgada|Pontadelgadu]] un [[Madeira|Madeiru]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tornosnews.gr/en/transport/airlines/17989-primera-air-plans-new-charter-route-to-kalamata-in-summer-2017.html|title=Primera Air plans new charter route to Kalamata in summer 2017 - TornosNews.gr|publisher=|accessdate=24 May 2017}}</ref> === Čārterreisi === Primera Air nodrošina čārterreisus tālāk norādītajiem uzņēmumiem. * Primera Travel Group ietilpstoši uzņēmumi<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.primeragroup.com/?PageID=741|title=Primera Air<!-- Bot generated title -->|publisher=|accessdate=24 May 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071027153629/http://www.primeragroup.com/?PageID=741|archivedate={{dat|2007|10|27||bez}}}}</ref> ** Heimsferðir ** Bravo Tours ** Matka-Vekka ** Lomamatkat ** Solia ** Solresor ** Terra Nova Iceland * Citas ceļojumu aģentūras ** 747 Travel ** Travel City Sports ** Iceland Express ** Úrval-Útsyn * Lidsabiedrības ** Icelandair ** Scandinavian Airlines (SAS) ** Thomson Airways ** Alpi Eagles ** Blue Line ** Windjet ** Olympic Airlines == Gaisa flote == [[Attēls:OY-PSF (15270224995).jpg|thumb|Primera Air Boeing 737-700]] [[Attēls:OY-PSC_B737-86NW_Primera_LPA_02FEB11_(6414932729).jpg|thumb|Primera Air Boeing 737-800]] 2017. gada jūlijā Primera Air Scandinavia un Primera Air Nordic flotē ietilpa šādi gaisa kuģi:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Primera-Air-Nordic|title=Primera Air Nordic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|accessdate=24 May 2017|archive-date={{dat|2017|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170904014039/https://www.planespotters.net/airline/Primera-Air-Nordic}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Primera-Air-Scandinavia|title=Primera Air Scandinavia Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|accessdate=24 May 2017|archive-date={{dat|2016|09|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160917201551/https://www.planespotters.net/airline/Primera-Air-Scandinavia}}</ref> <center> {| class="wikitable" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse;text-align:center" |- |+ Primera Air flote !Lidmašīnas tips !Ekspluatācijā !Pasūtīts !Sēdvietas !Piezīmes |- |[[Airbus A320neo klase|Airbus A321neo]] |— |8<ref name="A321">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ch-aviation.com/portal/news/57013-primera-air-to-lease-two-a321neolrs-from-aercap|title=Primera Air to lease two A321neo(LR)s from AerCap|website=ch-aviation.com|accessdate=21 June 2017}}</ref> | Tiks paziņots | |- |[[Airbus A320neo klase|Airbus A321LR]] |— |2<ref name="A321"/> | Tiks paziņots |Pirmais pasūtītājs<ref name="A321"/> |- |[[Boeing 737|Boeing 737-700]] |2 |— |148 | |- |[[Boeing 737|Boeing 737-800]] |7 |1 |189 |align="center"| |- |[[Boeing 737 MAX|Boeing 737 MAX 9]] |— |8<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://boeing.mediaroom.com/2017-05-11-Boeing-Primera-Air-Announce-Order-for-Up-to-20-737-MAX-9s|title=News Releases/Statements|website=MediaRoom|accessdate=24 May 2017}}</ref> |Tiks paziņots | |- !Kopā !9 !19 !colspan="3"| |} </center> == Incidenti == * 2009. gada 10. jūlijā Primera Air lidmašīnu Boeing 737-700 (reģistrācijas kods TF-JXG), kura veica lidojumu PF-362 no Zakintas ([[Grieķija]]) uz [[Dublina|Dublinu]] ([[Īrija]]) ar 153 pasažieriem un 6 apkalpes locekļiem divi Itālijas gaisa spēku iznīcinātāji pavadīja uz Leonardo da Vinči—Fiumičino lidostu Romā pēc tam, kad piloti pieprasīja atļauju veikt [[avārijas nosēšanās|avārijas nosēšanos]], jo bija radusies tehniska kļūme. Saskaņā ar Primera Air pārstāvju teikto, lidmašīnas apkalpe pamanīja rādījumu, ka lidmašīnas priekšspārni atrodas nepareizā stāvoklī. Šis kļūmes rādījums lika apkalpei pieņemt lēmumu novirzīt lidmašīnu uz lidostu ar pietiekoši garu skrejceļu, lai veiktu nolaišanos ar paceltiem priekšspārniem, un tuvākā piemērotā bija Fiumičino lidosta Romā. [[Neapole]]s lidosta tika atzīta par nepiemērotu lidostas apkārtnes reljefa īpatnību un nepietiekošā skrejceļa garuma dēļ. Lidmašīna veiksmīgi nolaidās uz skrejceļa 16L, un avārijas trauksme tika atcelta 19 minūtes pēc piezemēšanās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://theaviationist.com/2009/07/11/an-italian-typhoon-intercepts-a-primera-air-b-737/|title=An Italian Typhoon intercepts a Primera Air B-737|date=11 July 2009|publisher=|accessdate=24 May 2017}}</ref> * 2016. gada 28. februārī Primera Air lidmašīna Boeing 737-800, kas lidoja no Tenerifes uz Stokholmu, bija spiesta veikt avārijas nosēšanos Francijas pilsētā [[Nante|Nantē]] pēc tam, kad lidojuma laikā tai radās problēmas ar dzinēju. Saskaņā ar pilota ziņojumu apkalpe dzirdēja neparastu troksni vienā no dzinējiem. Kāds pasažieris arī apliecināja, ka redzējis vienu no dzinējiem degam. Lidmašīna ar 169 pasažieriem uz klāja tika veiksmīgi nosēdināta Nantes lidostā, kura tobrīd atradās vistuvāk, un visi pasažieri un apkalpes locekļi uz nakti tika izmitinitāti viesnīcās. Primera Air pārstāvis vēlāk atzīmēja, ka „Primera Air speciālisti sadarbībā ar dzinēja ražotāju CFM izmeklē tehniskās kļūmes cēloņus. [...] Mēs pateicamies apkalpei par profesionālo rīcību atbilstoši visiem aviācijas standartiem.”<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.dailymail.co.uk/travel/travel_news/article-3469361/I-thought-die-end-Passenger-s-horror-looking-window-engine-spewing-fire-plane-makes-emergency-landing-France.html|title=Plane passenger's looks out of the window to see plane engine on fire|publisher=|accessdate=24 May 2017}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://airflightdisaster.com/index.php/primera-air-nordic-plane-makes-emergency-landing-in-france/|title=- Primera Air Nordic Plane Makes Emergency Landing in France|date=1 March 2016|publisher=|accessdate=24 May 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181025190149/http://airflightdisaster.com/index.php/primera-air-nordic-plane-makes-emergency-landing-in-france/|archivedate={{dat|2018|10|25||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{aviācija-aizmetnis}} {{Latvija avio}} [[Kategorija:Islandes lidsabiedrības]] [[Kategorija:Dānijas lidsabiedrības]] [[Kategorija:Latvijas lidsabiedrības]] [[Kategorija:Islandes uzņēmumi]] [[Kategorija:Dānijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] f17t272jrsmni705h9dd4j5mh3oktax Santa Didžus 0 362675 4523261 4511482 2026-09-16T13:20:34Z ~2026-50050-76 150438 Ieviests pareizs locījums. 4523261 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Santa Didžus | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|28}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Stende|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Arnis BIkšus]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Santa Didžus''' (dzimusi {{dat|1972|3|28}} [[Stende|Stendē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un režisore. Pašlaik [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] aktrise.<ref name=":0" /> == Biogrāfija == Dzimusi un jaunību pavadījusi Stendē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radioswh.lv/2014/08/radio-spele-koz-vai-nekoz-aktrise-santa-didzus/|title=Radio spēle – KOŽ vai NEKOŽ?! Aktrise Santa Didžus. {{!}} Radio SWH|last=Janka|access-date=2019-12-24|language=en|archive-date=2019-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20191224014211/https://www.radioswh.lv/2014/08/radio-spele-koz-vai-nekoz-aktrise-santa-didzus/}}</ref> Tur pabeigusi pamatskolu, mācības turpinājusi [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu 1. vidusskolā]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stendesskola.lv/lv/jaunumi/7-jubilejas-jaunumi|title=Jubilejas jaunumi|website=www.stendesskola.lv|access-date=2019-12-24}}{{Novecojusi saite}}</ref> Absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] leļļu teātra aktiera specialitātē; vēlāk turpat ieguvusi arī diplomu režijā. Ilgstoši strādā Leļļu teātrī.<ref name=":0" /> Par Imudženas lomu [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] "Simbelīnā" Leļļu teātrī [[Spēlmaņu nakts 1999/2000|1999./2000. gada]] [[Spēlmaņu nakts|“Spēlmaņu naktī”]] Santai Didžui pieķirta balva “Labākā jaunā aktrise”.<ref name=":1" /> Ir filmējusies seriālā "[[Prāts vai Instinkts]]". 2010. gadā piedalījās televīzijas šovā "[[Dejo ar zvaigzni!|Dejo ar zvaigzni]]" [[Dejo ar zvaigzni! 3|3. sezonā]]. Ilgus gadus bija pazīstama kā raidījuma "[[Māmiņu klubs]]" vadītāja. Galvenā loma 2020. gada latviešu seriālā "Atriebējas". Didžus ir precējusies ar bārmeni [[Arnis Bikšus|Arni Bikšu]], abiem ir 3 bērni.<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lelluteatris.lv/lv/105-santa-didzus|title=Santa Didžus|publisher=Latvijas Leļļu teātris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/santa-didzus-atzime-40-dzimsanas-dienu.d?id=42242580|title=Santa Didžus atzīmē 40. dzimšanas dienu|publisher=delfi.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/santa-didzus-7543 Santa Didžus] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Didžus, Santa}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] e2dkex1ft5tnp5brpv4u3qb925wio0f Roberts Prosinečki 0 400439 4523429 4515040 2026-09-16T23:19:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523429 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Roberts Prosinečki | image = Robert Prosinečki.jpg | image_size = 250 | caption = Roberts Prosinečki 2012. gadā | fullname = | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1969|01|12}} | birth_place = {{vieta|Rietumvācija|Fillingene-Švenningene}} | height = 182 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1974—1980 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Stuttgarter Kickers]] | youthyears2 = 1980—1986 | youthclubs2 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | years1 = 1986—1987 | clubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | caps1 = 2 | goals1 = 1 | years2 = 1987—1991 | clubs2 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] | caps2 = 117 | goals2 = 25 | years3 = 1991—1994 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid C.F.|Real Madrid]] | caps3 = 55 | goals3 = 10 | years4 = 1994—1995 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Oviedo|Oviedo]] | caps4 = 30 | goals4 = 5 | years5 = 1995—1996 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps6 = 20 | goals6 = 4 | years6 = 1996—1997 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | caps5 = 19 | goals5 = 2 | years7 = 1997—2000 | clubs7 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]] | caps7 = 50 | goals7 = 14 | years8 = 2000 | clubs8 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Hrvatski Dragovoljac|Hrvatski Dragovoljac]] | caps8 = 4 | goals8 = 1 | years9 = 2000—2001 | clubs9 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]] | caps9 = 21 | goals9 = 4 | years10 = 2001—2002 | clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Portsmouth F.C.|Portsmouth]] | caps10 = 33 | goals10 = 9 | years11 = 2002—2003 | clubs11 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana (1945)|Olimpija]] | caps11 = 23 | goals11 = 3 | years12 = 2003—2004 | clubs12 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Zagreb|Zagreb]] | caps12 = 26 | goals12 = 5 | years13 = 2005 | clubs13 = {{flaga|Horvātija}} Savski Marof | caps13 = 4 | goals13 = 1 | totalcaps = 400 | totalgoals = 83 | nationalyears1 = 1987 | nationalteam1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} Dienvidslāvija U20 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 1989—1991 | nationalteam2 = {{fb|YUG}} | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 1994—2002 | nationalteam3 = {{fb|CRO}} | nationalcaps3 = 49 | nationalgoals3 = 10 | manageryears1 = 2004—2005 | managerclubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Zagreb|Zagreb]] (pienākumu izpildītājs) | manageryears2 = 2006—2010 | managerclubs2 = {{fb|CRO}} (asistents) | manageryears3 = 2010—2012 | managerclubs3 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] | manageryears4 = 2012—2013 | managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]] | manageryears5 = 2014—2017 | managerclubs5 = {{fb|AZE}} | manageryears6 = 2018—2019 | managerclubs6 = {{fb|BIH}} | manageryears7 = 2019—2020 | managerclubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]] | managerclubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Denizlispor]] | manageryears8 = 2020 | managerclubs9 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] | manageryears9 = 2022 | managerclubs10 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Rudeš|Rudeš]] | manageryears10 = 2023 | managerclubs11 = {{fb|Melnkalne}} | manageryears11 = 2024—2025 | managerclubs12 = {{fb|Kirgizstāna}} | manageryears12 = 2025—2026 }} '''Roberts Prosinečki''' ({{val|hr|Robert Prosinečki}}; dzimis {{dat|1969|01|12}}) ir [[Horvāti|horvātu]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Horvātijas futbola izlase]]s dalībnieks, spēlējis arī [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas izlasē]]. == Futbolista karjera == Karjeru sāka [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]]. Vēlāk pārstāvēja [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] un šī kluba sastāvā 1991. gadā kļuva par [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] ieguvēju. Karjeras turpinājumā pārstāvēja Spānijas klubus ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'', ''[[Real Oviedo|Oviedo]]'', ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' un ''[[Sevilla FC|Sevilla]]''. Prosinečki ir spēlējis arī Beļģijas klubā [[Ljēžas "Standard"]] un Anglijas Pirmās divīzijas klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmouth]]''. Karjeru noslēdza 2005. gadā Horvātijas zemāko līgu klubā ''Savski Marof''. Prosinečki ir nospēlējis 15 spēles [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas futbola izlasē]] un guvis četrus vārtus, tās sastāvā piedalījies [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlases]] sastāvā piedalījies [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]] un divos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]). 1998. gada Pasaules kausā guva divus vārtus un palīdzēja izlasei izcīnīt 3. vietu. Karjeru izlasē noslēdza 2002. gadā. Horvātijas izlases rindās nospēlējis 49 spēles un guvis desmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=17077 |title=Robert Prosinečki - national football team player |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2018|7|8||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == No 2006. līdz 2010. gadam strādāja Horvātijas izlases treneru korpusā kā asistents. 2010. gadā kļuva par [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] galveno treneri. Šaja amatā nostrādāja līdz 2012. gada augustam. Vēlāk vadīja Turcijas klubu ''[[Kayserispor]]''. No 2014. līdz 2017. gadam bija [[Azerbaidžānas futbola izlase]]s galvenais treneris. 2018. gada janvārī tika apstiprināts par [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/robert-prosinecki-novi-selektor-nogometne-reprezentacije-bih/180104019 |title=Robert Prosinečki novi selektor nogometne reprezentacije BiH |language=bs |date={{dat|2018|1|4|N|bez}} |website=klix.ba |accessdate={{dat|2018|7|8||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822214446/https://www.klix.ba/sport/nogomet/robert-prosinecki-novi-selektor-nogometne-reprezentacije-bih/180104019 |archivedate={{dat|2018|08|22||bez}} }}</ref> Prosinečki vadībā izlase uzvarēja savā [[UEFA Nāciju līga]]s B līmeņa grupā, taču vēlāk nespēja pa tiešo kvalificēies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram. 2019. gada 27. novembrī pēc abpusējas vienošanās atstāja Bosnijas un Hercegovinas izlases galvenā trenera amatu. Tā paša gada decembrī Prosinečki atgriezās Turcijas kluba ''Kayserispor'' treneru korpusa vadībā. Karjeras turpinājumā vadīja ''[[Denizlispor]]'', [[NK Olimpija Ljubljana|Ļubļanas "Olimpija"]] un ''[[NK Rudeš]]''. {{dat|2024|2|2||bez}} tika apstiprināts par [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalnes izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.koha.net/en/sports/407973/the-Croatian-legend-takes-the-lead-of-Montenegro/ |title=The Croatian legend takes charge of Montenegro |language=en |date={{dat|2024|2|2|N|bez}} |website=koha.net |access-date={{dat|2024|2|6||bez}}}}</ref> 2025. gada septembrī [[Melnkalnes Futbola asociācija]] atbrīvoja Prosinečki no amata vājo rezultātu [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.vijesti.me/sports-e/football-c/775382/Now--Decemineski-has-officially-been-fired-as-the-new-Montenegro-coach. |title=It's now official: Prosinecki fired, Vučinić new Montenegro coach |language=en |date={{dat|2025|9|19|N|bez}} |website=vijesti.me |access-date={{dat|2025|10|20||bez}}}}</ref> Tā paša decembrī tika iecelts par [[Kirgizstānas futbola izlase|Kirgizstānas izlases]] galveno treneri. Tomēr jau pēc nepilna gada, aizvadot tikai četras spēles, šo amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.vijesti.me/sports-e/football-c/823621/After-eight-months-and-only-four-games--Decemineski-left-Kyrgyzstan|title=After eight months and only four games, Prosinecki left Kyrgyzstan|language=en|date={{dat|2026|8|25|N|bez}}|website=vijesti.me|access-date={{dat|2026|8|25||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Red Star Belgrade''' * [[Dienvidslāvijas futbola Pirmā līga|Dienvidslāvijas Pirmā līga]]: 1987–88, 1989–90, 1990–91 * [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kauss]]: 1989–90 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]: 1990–91 '''Real Madrid''' * [[Copa del Rey]]: 1992–93 * [[Spānijas Superkauss]]: 2003 '''Dinamo Zagreb''' * [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]: 1997–98, 1998–99, 1999–2000 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 1997–98 '''Olimpija Ljubljana''' * [[Slovēnijas kauss futbolā|Slovēnijas kauss]]: 2002–03 '''Individuālie sasniegumi''' * Dienvidslāvijas gada futbolists: 1990 * Horvātijas gada futbolists: 1997 === Trenera karjera === '''Red Star Belgrade''' * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2011–12 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Prosinečki, Roberts}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Portsmouth FC spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:Ljēžas "Standard" spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Horvātijas futbola treneri]] [[Kategorija:Azerbaidžānas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Melnkalnes futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Real Oviedo spēlētāji]] [[Kategorija:Kirgizstānas futbola izlases treneri]] g0aly1z04qwud2ci3hhnfy1hu4076tf Dzenis (uzvārds) 0 402877 4523469 4350533 2026-09-17T05:19:11Z Biafra 13794 Juris Dzenis 4523469 wikitext text/x-wiki '''Dzenis''' (sieviešu dzimtē [[Dzene]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Agris Dzenis]] (dzimis 1972), vēsturnieks * [[Alfrēds Dzenis]] (1894—1943), virsnieks, Kara muzeja priekšnieks; * [[Antons Dzenis]] (1893—1942), politiķis; * [[Burkards Dzenis]] (1879—1966), tēlnieks; * [[Ilmārs Dzenis]] (1931—2025), dziedātājs un dziesmu autors; * [[Jānis Dzenis]] (1915—1984), virsnieks; * [[Jēkabs Dzenis]] (1893—1979), virsnieks; * [[Juris Dzenis]] (dzimis 1961), inženieris, uzņēmējs un politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] qu82pt98ggl0h520uxag20cmkai6fa5 Fjodors Černihs 0 403395 4523507 4496335 2026-09-17T07:53:04Z Makenzis 56205 4523507 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fjodors Černihs | image = Din-Loc18 (6).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|21}} | birth_place = {{vieta|Krievija|Maskava}} | height = 181 | currentclub = {{flaga|LTU}} [[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] | clubnumber = 19 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2009–2014 | clubs1 = {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Dnepr Mogilev]] | caps1 = 85 | goals1 = 14 | years2 = 2012 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Baltkrievija}} [[Novopolockas "Naftan"]] | caps2 = 30 | goals2 = 5 | years3 = 2014–2015 | clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Górnik Łęczna]] | caps3 = 38 | goals3 = 12 | years4 = 2015–2017 | clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] | caps4 = 82 | goals4 = 18 | years5 = 2018–2020 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | caps5 = 31 | goals5 = 3 | years6 = 2019–2020 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FK Orenburg]] | caps6 = 11 | goals6 = 0 | years7 = 2020–2023 | clubs7 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] | caps7 = 61 | goals7 = 6 | caption = | clubs8 = {{flaga|Kipra}} [[Limasolas AEL]] | years8 = 2023 | caps8 = 29 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Indija}} [[Kerala Blasters FC|Kerala Blasters]] | years9 = 2024 | caps9 = 11 | goals9 = 3 | years11 = 2024– | clubs11 = {{flaga|LTU}} [[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] | caps11 = 56 | goals11 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|09|17|SK|bez}} | nationalyears1 = 2012– | nationalteam1 = {{fb|LTU}} | nationalcaps1 = 99 | nationalgoals1 = 15 | ntupdate = {{dat|2025|03|25|SK|bez}} }} '''Fjodors Černihs''' (dzimis {{dat|1991|5|21}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Lietuvas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Lietuvas kluba [[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] sastāvā. Černihs dzimis [[Maskava|Maskavā]], krievu ģimenē. Kad viņa vecāki izšķīrās, viņš pārvācās uz [[Viļņa|Viļņu]] pie vecvecākiem. Karjeru uzsācis ''[[FK Granitas]]'', kura spēlēja zemā Lietuvas līgā. 2009. gadā viņš pievienojās ''[[FC Dnepr Mogilev]]''. 2012. gadā ''Dnepr'' zaudēja vietu augstākajā līgā, tādējādi Černihs pārvācās uz [[Novopolockas "Naftan"]]. 2018. gada 26. janvārī viņš pievienojās [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubam Maskavas "Dinamo". Savus pirmos vārtus, 31. martā, viņš guva pret [[Tulas "Arsenal"]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Lietuvas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Černihs, Fjodors}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bjalistokas "Jagiellonia" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:FK Orenburg spēlētāji]] [[Kategorija:Novopolockas "Naftan" spēlētāji]] [[Kategorija:Limasolas AEL spēlētāji]] rdkvldfzrboc1u4b09lkpxbbt2fyd3n Rīgas 74. pamatskola 0 407158 4523438 4522925 2026-09-17T01:45:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523438 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 74. pamatskola |native_name = |latin_name = |logo = |seal_image = |image = 74. pamatskola (1).jpg |image size = 250 |imagewikilink = |alt = |caption = |motto = |motto_translation = |location = [[Induļa iela (Rīga)|Induļa iela]] 4, [[Rīga]], {{LAT}} |streetaddress = |region = |city = |state = |province = |county = |postcode = |postalcode = |zipcode = |country = |country1 = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 43 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 04 | longEW = E |coordinates_type = |coordinates_region = |coordinates_display = |coordinates_format = |coordinates = |schooltype = pamatskola |fundingtype = |type = |religious_affiliation = |religion = |denomination = |patron = |established = |approx = |founded = 1974. gadā |opened = |founder = |status = slēgta |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |district = |us_nces_district_id = |LEA = |authority = |category = |category_label = |oversight = |oversight_label = |authorizer = |superintendent = |trustee = |specialist = |session = septembris — maijs |schoolnumber = |school code = |MOE = |ofsted = |ceeb = |us_nces_school_id = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |dean = |administrator = |rector = |director = |principal = |principal_label = |principal1 = |principal2 = |principal3 = |principal4 = |viceprincipal = |viceprincipal_label = |viceprincipal1 = |viceprincipal2 = |viceprincipal3 = |viceprincipal4 = |asst principal = |assistant_principals = |campus director = |headmistress = Veronika Pluščevska (p.i.) |headmaster = |head of school = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |head = |head_label = |chaplain = |custodian = |staff = |faculty = |teaching_staff = 61 |employees = |key_people = |grades = 1. — 9. klase |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |students = 352 (2025) |sixth_form_students = |pupils = |gradeK = |grade1 = |grade2 = |grade3 = |grade4 = |grade5 = |grade6 = |grade7 = |grade8 = |grade9 = |grade10 = |grade11 = |grade12 = |grade13 = |other = |other_grade_enrollment = |other_grade_label = |International_Students = |classes = |avg_class_size = |ratio = |system = |classes offered = |medium = |language = latviešu |schedtyp = |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |campuses = |campus = |campus size = |area = |campus type = |campus_Bound = |houses = |colours = |colors = |slogan = |song = |fightsong = |athletics = |conference = |sports = |mascot = |mascot image = |nickname = |team_name = |rival = |vision = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |testname = |testaverage = |SAT = |ACT = |year = |bar pass rate = |roll = |decile = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |tuition = |revenue = |communities = |feeders = |main feeder school for = |graduates = |affiliations = |alumni = |nobel_laureates = |information = |free_label = |free_text = |free_label1 = |free_text1 = |free_label2 = |free_text2 = |free_label3 = |free_text3 = |free_label4 = |free_text4 = |free_label5 = |free_text5 = |homepage = |url = {{URL|http://r74ps.lv/}} |website = |footnotes = |picture = |image_caption = |picture2 = |image_caption2 = }} '''Rīgas 74. pamatskola''' bija skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notika no 1. līdz 9. klasei. Tā atradās [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielā]] 4, [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. == Izglītības programmas == * pamatizglītības programma (21011121). * pamatizglītības programma (izglītības programmas kods 21011111). == Vēsture == Skola dibināta 1974. gadā. 2022. gada 2. jūnijā [[Rīgas dome]] Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstīja lēmumprojektu par Rīgas 74. vidusskolas pārveidošanu par pamatskolu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/septinas-rigas-vidusskolas-planots-parveidot-par-pamatskolam.a459729/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Septiņas Rīgas vidusskolas plānots pārveidot par pamatskolām] lsm.lv 2022. gada 2. jūnijā</ref> 2022./2023. mācību gadā skolā mācās arī Ukrainas skolēni, kuri ieradušies Latvijā [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karadarbības dēļ]]. Skolā darbojas Ukrainas pilsoņu atbalsta centrs. 2026. gadā februārī Rīgas dome atbalstīja lēmumu par Rīgas 74. pamatskolas pievienošanu [[Rīgas 64. vidusskola|Rīgas 64. vidusskolai]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120108321/rigas-dome-lemj-slegt-un-reorganizet-vairakas-izglitibas-iestades Rīgas dome lemj slēgt un reorganizēt vairākas izglītības iestādes] delfi.lv 2026. gada 25. februārī</ref> == Absolventi == * [[Aleksandrs Samoilovs]], sportists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.r74sk.lv/doc/pasvertejums_2021.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220914114431/https://www.r74sk.lv/doc/pasvertejums_2021.pdf |date={{dat|2022|09|14||bez}} }} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]] bjbvgomtswzhbpkzhie0hjojwg0vywo Rani Hamida 0 409082 4523406 3577265 2026-09-16T20:52:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523406 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Rani Hamida | vārds_orig = ''রাণী হামিদ'' | attēls = Rani Hamid Photo (cropped).JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Rani Hamida 2012. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1944 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Britu Indija|Sileta|td=Bangladeša}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{BAN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Rani Hamida''' ({{val|bn|রাণী হামিদ}}; dzimusi {{dat|1944|7|14}} [[Sileta|Siletā]]) ir [[Bangladeša]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (1985). == Biogrāfija == Šahu sākusi spēlēt tikai trīsdesmit četru gadu vecumā. Deviņpadsmit reizes uzvarējusi Bangladešas sieviešu šaha čempionātos, turklāt no 1979. līdz 1984. gadam izdarījusi to sešas reizes pēc kārtas. Tāpat trīs reizes uzvarējusi Lielbritānijas sieviešu šaha čempionātos (1983, 1985, 1989).<ref>[http://www.saund.co.uk/britbase/britchamps.html British Chess Champions]</ref> 2017. gadā uzvarējusi Pasaules sieviešu šaha čempiones nosaukuma izcīņas cikla Āzijas 3.2 zonas turnīrā un izcīnījusi tiesības piedalīties 2018. gada Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas.<ref>[http://chess-results.com/tnr270311.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Asian Zonal 3.2 Chess Championship (Woman)-2017]</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Pārstāvējusi Bangladešas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs vīriešiem]] piedalījusies 3 reizes (1984, 1988, 1992);<ref>[http://www.olimpbase.org/players/h5l3t1pb.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Rani Hamid]</ref> * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs sievietēm]] piedalījusies 15 reizes (1986, 1990, 1994-2018);<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/h5l3t1pb.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Rani Hamid]</ref> * Āzijas komandu šaha čempionātos sievietēm piedalījusies 2 reizes (2003, 2009). Individuālajā vērtējumā izcīnījusi bronzas medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerss/h5l3t1pb.html OlimpBase :: Women's Asian Team Chess Championship :: Rani Hamid]</ref> * Āzijas spēļu komandu šaha čempionātos sievietēm piedalījusies 2010. gadā.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersav/h5l3t1pb.html OlimpBase :: Asian Games (chess - women) :: Rani Hamid]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1985. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu. Bijusi pirmā Bangladešas šahiste, kas saņēmusi šo nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 10200096 | chessgames = 46647 | 365chess = Rani_Hamid }} {{DEFAULTSORT:Hamida, Rani}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bangladešā dzimušie]] [[Kategorija:Bangladešas šahisti]] 3azfyd3v2u92amm4yo2wi1gy3z7o6jg Pērnavas pludmales stadions 0 409147 4523381 4504825 2026-09-16T18:55:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523381 wikitext text/x-wiki {{Infobox stadium | stadium_name = Pärnu Rannastaadion | nickname = | image = Pärnu Rannastaadion.jpg | image_size = 250px | location = [[Pērnava]], [[Igaunija]] | broke_ground = | opened = {{dat|1929|7|14}} | closed = | demolished = | owner = | operator = | surface = Zāle | construction_cost = | architect = | former_names = ''Pärnu Stadium, Pärnu Kalev Stadium'' | tenants = ''Pärnu Linnameeskond (Meistriliiga)'' | seating_capacity = 1500 }} '''Pērnavas pludmales stadions''' ({{val|et|Pärnu Rannastaadion}}) ir daudzfunkcionāls [[vieglatlētikas]] un [[futbols|futbola]] stadions [[Pērnava|Pērnavā]], [[Igaunija|Igaunijā]]. Tas atrodas Pērnavas piekrastes rajonā. Stadiona īpašnieks ir ''Eesti Spordiselts Kalev''. Tā galvenais lietotājs ir Pērnavas Sporta skola, kā arī Pērnavas pilsētas futbola asociācija un nacionālās izlases pārstāvju komanda.''Vaprus Pärnu'', kas spēlē valsts Augstākajā līgā (''Meistriliiga''). Stadionā ir 1500 vietas.<ref>http://www.eok.ee/spordirajatised?view=spordiklubid&type=1&id=406&mk=10&sport_filt=&vars=3{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="jalgpall.ee">http://jalgpall.ee/news.php?st=style_fp.css&news_id=10704 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201019232800/http://jalgpall.ee/news.php?st=style_fp.css&news_id=10704 |date={{dat|2020|10|19||bez}} }} Suure huvi tõttu tulevad Eesti — Malta mänguks müügile seisupiletid</ref> Ar zāli klātā futbola laukuma izmēri ir 101 x 65 m, to ieskauj 367 metrus garš skrejceļš. Netālu no stadiona atrodas [[hostelis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.booking.com/hotel/ee/parnu-rannastaadioni-hostel.ru.html|title=Pärnu Rannastaadioni Hostel, Пярну, Эстония|website=Booking.com|access-date=2018-10-16|language=ru}}</ref> Stadions atklāts 1929. gadā. Tas tika nosaukts Igaunijas [[mitoloģija]]s varoņa [[Kalevs|Kaleva]] vārdā. [[Igaunijas padomju okupācija|Padomju laikā]] tā uzturēšanu ignorēja, jo īpaši sliktā stāvoklī bija skrejceļi un [[hipodroms]]. 2013. gada beigās sākās stadiona [[renovēšana]], bija bažas, ka to neizdosies laikus pabeigt<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiums.at.ua/news/6/2015-01-08-20230|title=Новый стадион в Пярну не успеют построить в обещанные сроки - 8 Января 2015 - Стадионные новости - Арены и стадионы мира|website=stadiums.at.ua|access-date=2018-10-16}}</ref>, taču 2015. gada jūlijā renovācija tomēr tika pabeigta.<ref>http://dea.digar.ee/cgi-bin/dea?a=d&d=parnupostimees20150603.2.2#</ref> Stadiona renovācija izmaksāja 5 600 000 eiro. Vienu miljonu no šīm izmaksām sedza valsts, pārējā nauda — Pērnavas pilsētas ieguldījums. 2014. gada februārī stadions tika pārdēvēts par Pērnavas pludmales stadionu (''Pärnu Rannastaadion'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parnupostimees.ee/2688894/kunagine-kalevi-staadion-sai-nimeks-parnu-rannastaadion |title=Kunagine Kalevi staadion sai nimeks Pärnu Rannastaadion — Pärnu Postimees |access-date={{dat|2018|10|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924064818/http://www.parnupostimees.ee/2688894/kunagine-kalevi-staadion-sai-nimeks-parnu-rannastaadion }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/rannastaadion/ Stadiona ''Facebook'' lapa] {{sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Igaunijā]] [[Kategorija:Pērnava]] 4zpwvbyjdcynx2eb1xfx9gmfdybh9sx Nikolass de Ovando 0 410972 4523516 4156782 2026-09-17T08:57:20Z Meistars Joda 781 4523516 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Nikolass de Ovando | vārds_orig = ''Nicolás de Ovando'' | attēls = Nicolás de Ovando y Cáceres.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1460 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{Vieta|Spānija|Estremadura|Brosasa}} | m_dat_alt = | m_gads = 1511 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 29 | m_vieta = {{Vieta|Spānija|Madride}} }} '''Nikolass de Ovando i Kaseress''' ({{val|es|Nicolás de Ovando y Cáceres}}; dzimis [[1460. gads|1460. gadā]] [[Brosasa|Brosasā]], miris {{dat|1511|5|29}} [[Madride|Madridē]]) bija [[spāņi|spāņu]] jūrasbraucējs, [[konkistadors]], trešais [[Indiju gubernators]] (1502—1509). Iegājis vēsturē ar nežēlību Espanjolas ([[Haiti]]) vietējo iedzīvotāju — [[taino]] indiāņu pakļaušanā. == Dzīvesgājums == Dzimis ievērojamā [[Estremadura]]s dzimtā, [[Brosasa|Brosasā]]. Nebūdams vecākais dēls ģimenē, iestājās Alkantara bruņinieku ordenī un izvirzījās tā hierarhijā. Reaģējot uz [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] un citu [[Jaunā Pasaule|Jaunajā Pasaulē]] bijušo sūdzībām par [[Indiju gubernators|Indiju gubernatoru]] [[Fransisko de Bobadilja|Fransisko de Bobadilju]], Spānijas valdnieki [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinands II]] un [[Izabella I (Kastīlija)|Izabella I]] nozīmēja de Ovando par jauno aizokeāna zemju gubernatoru. 1502. gada 13. februārī Nikolasa de Ovando flotes 13 kuģi ar 2500 kolonistiem devās ceļā uz Jauno Pasauli (tā bija līdz tam lielākā šai ceļā sūtītā ekspedīcija). Pēc ierašanās Espanjolā (Haiti) spāņi de Ovando vadībā ar īpašu nežēlību apspieda vietējo iedzīvotāju — [[taino]] indiāņu pretestību. Vietējo iedzīvotāju skaits, kas, spāņiem ierodoties salā, tika vērtēts ap 500 000, jau 1507. gadā dažādu iemeslu, īpaši slimību, dēļ bija samazinājies līdz 60 000. Indiāņi kļuva par [[vergi]]em, kā arī jau 1501. gadā bija sākusies vergu ievešana no [[Āfrika]]s. Nikolass de Ovando atjaunoja Kristofora Kolumba ieviesto [[repartimjento]] (''repartimiento'') sistēmu, kas nozīmēja, ka kolonisti varēja iegūt īpašumā zemi ar visiem tur dzīvojošajiem indiāņiem, kuri kļuva par kolonistu īpašumu. Nikolass de Ovando organizēja tālāko [[Vestindija]]s izpēti, kartēšanu un iekarošanu. 1506. gadā [[Sebastjans de Okampo|Sebastjana de Okampo]] ekspedīcija konstatēja, ka [[Kuba]] ir sala, nevis kontinenta daļa. 1508. gadā viņš nosūtīja ekspedīciju [[Huans Ponse de Leons|Huana Ponses de Leona]] vadībā iekarot Sanhuanu ([[Puertoriko]]). Saņēmis ziņojumus par kolonistu nežēlīgo izturēšanos pret vietējiem iedzīvotājiem, karalis Ferdinands II 1509. gadā atcēla de Ovando no gubernatora amata, un viņš atgriezās Spānijā. Viņa vietā stājās [[Kristofors Kolumbs|Kr. Kolumba]] dēls [[Djego Kolumbs]], savukārt pats Nikolass de Ovando kļuva par [[Alkantaras ordenis|Alkantaras bruņinieku ordeņa]] galveno komandieri. Miris [[Madride|Madridē]] 1511. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:de Ovando, Nikolass}} [[Kategorija:1460. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1511. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūrasbraucēji]] [[Kategorija:Konkistadori]] jlta939xk5i4418bdmpgg1e1bwgod02 Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 4523323 4522898 2026-09-16T18:01:49Z EdgarsBot 50781 upd 4523323 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-09-16 18:01:48{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Ēvalds Ribulis|t|h|d}} || 2026-09-15 14:27:57 || 1 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Nav redzama enciklopēdiskā nozīmība, nepareizi noformēts|due=15|due_date=30.09.2026}}</nowiki> || Nav redzama enciklopēdiskā nozīmība, nepareizi noformēts || 15 (30.09.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 77hhik0bx7v0yp3qjewigssn2z07tun Pornhub 0 414080 4523347 4227394 2026-09-16T18:37:39Z Votre Provocateur 111653 4523347 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Pornhub | logo_attēls = Pornhub-logo.svg | lapas_attēls = | veids = [[Interneta pornogrāfija]]s tīmekļa vietne | valsts = | īpašnieks = ''[[Aylo]]'' | darbību_uzsāka = | valodas = vairākas | komerciāla = | reģistrācija = nav obligāta | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Pornhub''''' ir [[Interneta pornogrāfija|pornogrāfijas]] tīmekļa vietne, kas sniedz bezmaksas pieeju [[pornogrāfija|pornogrāfiskiem materiāliem]] internetā. ''Pornhub'' uzsāka darbību 2007. gada 24. maijā [[Monreāla|Monreālā]]. No 2010. gada ''Pornhub'' pieder kompānijai ''[[MindGeek]]'', kas tagad saucas ''[[Aylo]]''. ''Pornhub'' ir viena no populārākajām tīmekļa vietnēm pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alexa.com/topsites|title=Alexa Top 500 Global Sites|publisher=// Alexa Internet|language=en|accessdate=2018-12-01|archive-date=2021-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203120227/https://www.alexa.com/topsites}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{tīmekļa vietne-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes]] p7j308ao1pfkhag5vrwpsui8ta0ltw6 4523350 4523347 2026-09-16T18:38:18Z Votre Provocateur 111653 4523350 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Pornhub | logo_attēls = Pornhub-logo.svg | lapas_attēls = | veids = [[Interneta pornogrāfija]]s tīmekļa vietne | valsts = | īpašnieks = ''[[Aylo]]'' | darbību_uzsāka = | valodas = vairākas | komerciāla = | reģistrācija = nav obligāta | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Pornhub''''' ir [[Interneta pornogrāfija|pornogrāfijas]] tīmekļa vietne, kas sniedz bezmaksas pieeju [[pornogrāfija|pornogrāfiskiem materiāliem]] internetā. ''Pornhub'' uzsāka darbību 2007. gada 24. maijā [[Monreāla|Monreālā]]. No 2010. gada ''Pornhub'' pieder kompānijai ''[[MindGeek]]'', kas tagad saucas ''[[Aylo]]''. ''Pornhub'' ir viena no populārākajām tīmekļa vietnēm pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alexa.com/topsites|title=Alexa Top 500 Global Sites|publisher=// Alexa Internet|language=en|accessdate=2018-12-01|archive-date=2021-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203120227/https://www.alexa.com/topsites}}</ref> == Vēsture == ''Pornhub'' tika izveidots 2007. gadā kā [[Pornofilma|pornogrāfisku]] videomateriālu koplietošanas vietne. Tā darbības modelis līdzinājās citām tā laika video koplietošanas platformām — lietotāji varēja bez maksas skatīties un augšupielādēt videomateriālus. Šādu bezmaksas video platformu straujā izplatība 2000. gadu beigās būtiski mainīja pornogrāfijas industriju un samazināja tradicionālo maksas vietņu un fizisko datu nesēju nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2012/jun/05/how-internet-killed-porn|title=How the internet killed porn|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-05|language=en}}</ref> 2010. gadu sākumā ''Pornhub'' nonāca uzņēmuma ''Manwin'' kontrolē; uzņēmums vēlāk tika pārdēvēts par ''MindGeek''. Tā pārvaldībā atradās arī vairākas citas lielas pieaugušajiem paredzēta satura vietnes. 2010. gados ''Pornhub'' kļuva par vienu no pasaulē visvairāk apmeklētajām pornogrāfiskā satura platformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2012/jun/07/porn-rude-health-louis-theroux|title=Porn is in rude health|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-07|language=en}}</ref> 2016. gadā vietne ziņoja par aptuveni 60 miljoniem apmeklējumu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2016/jun/15/pornhub-launches-porn-blind-described-video|title=Pornhub launches explicit audio for the visually impaired|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2016-06-15|language=en}}</ref> 2018. gadā tika attīstīta platforma ''Modelhub'', kas satura veidotājiem deva iespēju publicēt un monetizēt savu saturu. Šis solis bija daļa no plašākām pārmaiņām uzņēmuma darbības modelī, kurā līdzās reklāmas ieņēmumiem arvien lielāku nozīmi ieguva verificētu satura veidotāju publicētais saturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2023/mar/15/pornhub-netflix-documentary|title=‘The story is really complicated’: inside the controversial world of Pornhub|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2023-03-15|language=en}}</ref> 2020. gadā ''Pornhub'' nonāca plašas sabiedrības uzmanības centrā saistībā ar apsūdzībām par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu attēlojoša un bez iesaistīto personu piekrišanas publicēta satura pieejamību platformā. Pēc tam ''Visa'', ''Mastercard'' un ''Discover'' ierobežoja maksājumu apstrādi vietnē. ''Pornhub'' mainīja satura publicēšanas noteikumus, liedzot neverificētiem lietotājiem augšupielādēt videomateriālus, un 2020. gada decembrī no vietnes tika izņemti vairāki miljoni iepriekš augšupielādētu videomateriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2020/dec/14/pornhub-purge-removes-unverified-videos-investigation-child-abuse|title=Pornhub removes millions of videos after investigation finds child abuse content|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2020-12-14|language=en}}</ref> Turpmākajos gados pret ''Pornhub'' mātesuzņēmumu tika ierosinātas vairākas tiesvedības saistībā ar platformā publicētu materiālu. Uzņēmums apsūdzības par atbildību par lietotāju nelikumīgi publicēto saturu ir apstrīdējis un norādījis uz ieviestajiem satura moderācijas pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/legal/transactional/lawsuits-claim-pornhub-visa-hedge-funds-profited-child-abuse-2024-06-14/|title=Lawsuits claim PornHub, Visa and hedge funds profited from child abuse|publisher=Reuters|access-date=2026-09-16|date=2024-06-14|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{tīmekļa vietne-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes]] khr5tsxkgtvplcymzicoub9boq9tbie 4523351 4523350 2026-09-16T18:39:03Z Votre Provocateur 111653 4523351 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Pornhub | logo_attēls = Pornhub-logo.svg | lapas_attēls = | veids = [[Interneta pornogrāfija]]s tīmekļa vietne | valsts = | īpašnieks = ''[[Aylo]]'' | darbību_uzsāka = | valodas = vairākas | komerciāla = | reģistrācija = nav obligāta | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Pornhub''''' ir [[Interneta pornogrāfija|pornogrāfijas]] tīmekļa vietne, kas sniedz bezmaksas pieeju [[pornogrāfija|pornogrāfiskiem materiāliem]] internetā. ''Pornhub'' uzsāka darbību 2007. gada 24. maijā [[Monreāla|Monreālā]]. No 2010. gada ''Pornhub'' pieder kompānijai ''[[MindGeek]]'', kas tagad saucas ''[[Aylo]]''. ''Pornhub'' ir viena no populārākajām tīmekļa vietnēm pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alexa.com/topsites|title=Alexa Top 500 Global Sites|publisher=// Alexa Internet|language=en|accessdate=2018-12-01|archive-date=2021-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203120227/https://www.alexa.com/topsites}}</ref> == Vēsture == ''Pornhub'' tika izveidots 2007. gadā kā [[Pornofilma|pornogrāfisku]] videomateriālu koplietošanas vietne. Tā darbības modelis līdzinājās citām tā laika video koplietošanas platformām — lietotāji varēja bez maksas skatīties un augšupielādēt videomateriālus. Šādu bezmaksas video platformu straujā izplatība 2000. gadu beigās būtiski mainīja pornogrāfijas industriju un samazināja tradicionālo maksas vietņu un fizisko datu nesēju nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2012/jun/05/how-internet-killed-porn|title=How the internet killed porn|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-05|language=en}}</ref> 2010. gadu sākumā ''Pornhub'' nonāca uzņēmuma ''Manwin'' kontrolē; uzņēmums vēlāk tika pārdēvēts par ''MindGeek''. Tā pārvaldībā atradās arī vairākas citas lielas pieaugušajiem paredzēta satura vietnes. 2010. gados ''Pornhub'' kļuva par vienu no pasaulē visvairāk apmeklētajām pornogrāfiskā satura platformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2012/jun/07/porn-rude-health-louis-theroux|title=Porn is in rude health|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-07|language=en}}</ref> 2016. gadā vietne ziņoja par aptuveni 60 miljoniem apmeklējumu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2016/jun/15/pornhub-launches-porn-blind-described-video|title=Pornhub launches explicit audio for the visually impaired|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2016-06-15|language=en}}</ref> 2018. gadā tika attīstīta platforma ''Modelhub'', kas satura veidotājiem deva iespēju publicēt un monetizēt savu saturu. Šis solis bija daļa no plašākām pārmaiņām uzņēmuma darbības modelī, kurā līdzās reklāmas ieņēmumiem arvien lielāku nozīmi ieguva verificētu satura veidotāju publicētais saturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2023/mar/15/pornhub-netflix-documentary|title=‘The story is really complicated’: inside the controversial world of Pornhub|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2023-03-15|language=en}}</ref> 2020. gadā ''Pornhub'' nonāca plašas sabiedrības uzmanības centrā saistībā ar apsūdzībām par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu attēlojoša un bez iesaistīto personu piekrišanas publicēta satura pieejamību platformā. Pēc tam ''Visa'', ''Mastercard'' un ''Discover'' ierobežoja maksājumu apstrādi vietnē. ''Pornhub'' mainīja satura publicēšanas noteikumus, liedzot neverificētiem lietotājiem augšupielādēt videomateriālus, un 2020. gada decembrī no vietnes tika izņemti vairāki miljoni iepriekš augšupielādētu videomateriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2020/dec/14/pornhub-purge-removes-unverified-videos-investigation-child-abuse|title=Pornhub removes millions of videos after investigation finds child abuse content|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2020-12-14|language=en}}</ref> Turpmākajos gados pret ''Pornhub'' mātesuzņēmumu tika ierosinātas vairākas tiesvedības saistībā ar platformā publicētu materiālu. Uzņēmums apsūdzības par atbildību par lietotāju nelikumīgi publicēto saturu ir apstrīdējis un norādījis uz ieviestajiem satura moderācijas pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/legal/transactional/lawsuits-claim-pornhub-visa-hedge-funds-profited-child-abuse-2024-06-14/|title=Lawsuits claim PornHub, Visa and hedge funds profited from child abuse|publisher=Reuters|access-date=2026-09-16|date=2024-06-14|language=en}}</ref> === Nepornogrāfisks saturs === Lai gan ''Pornhub'' galvenokārt ir pornogrāfiska satura platforma, tajā un ar tās zīmolu ir publicēts arī saturs, kura galvenais mērķis nav pornogrāfija. Platforma dažādos periodos ir īstenojusi izglītojošus, mākslas un sabiedrisko attiecību projektus. 2021. gada jūlijā ''Pornhub'' izveidoja projektu ''Classic Nudes'', kas bija veidots kā interaktīvs ceļvedis pa kailuma attēlojumu klasiskajā mākslā. Tajā tika aplūkoti darbi no tādiem muzejiem kā [[Luvra]], [[Orsē muzejs]], [[Metropoles mākslas muzejs]], [[Prado muzejs]], [[Ufici galerija]] un [[Nacionālā galerija (Londona)|Nacionālā galerija Londonā]]. Projektā bija iekļauti mākslas darbu apraksti, audio komentāri un muzeju kartes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theartnewspaper.com/2021/07/14/not-safe-for-art-work-pornhub-creates-classic-nudes-tours-of-museum-collections|title=Not Safe For (Art) Work: Pornhub creates 'Classic Nudes' tours of museum collections|publisher=The Art Newspaper|access-date=2026-09-16|date=2021-07-14|language=en}}</ref> ''Classic Nudes'' tika pozicionēts kā veids, kā pievērst uzmanību kailuma un seksualitātes attēlojumam mākslas vēsturē un veicināt muzeju apmeklēšanu pēc [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītajiem ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/culture/article/2021/07/26/sur-pornhub-un-musee-interdit-aux-moins-de-18-ans_6089516_3246.html|title=Sur Pornhub, un musée interdit aux moins de 18 ans|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2021-07-26|language=fr}}</ref> Tomēr vairāki projektā minētie muzeji nebija devuši atļauju savu nosaukumu un kolekciju izmantošanai. Pēc muzeju iebildumiem un iespējamas tiesvedības draudiem daļa ar Luvru, Prado muzeju un Ufici galeriju saistītā satura tika izņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/revista-de-verano/2021-08-21/la-guerra-de-los-museos-contra-la-plataforma-pornografica-pornhub.html|title=La guerra de los museos contra la plataforma pornográfica Pornhub|publisher=El País|access-date=2026-09-16|date=2021-08-21|language=es}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{tīmekļa vietne-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes]] eorscrqcd4jk5ojuzptd6sacewfxkau 4523352 4523351 2026-09-16T18:39:42Z Votre Provocateur 111653 4523352 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Pornhub | logo_attēls = Pornhub-logo.svg | lapas_attēls = | veids = [[Interneta pornogrāfija]]s tīmekļa vietne | valsts = | īpašnieks = ''[[Aylo]]'' | darbību_uzsāka = | valodas = vairākas | komerciāla = | reģistrācija = nav obligāta | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Pornhub''''' ir [[Interneta pornogrāfija|pornogrāfijas]] tīmekļa vietne, kas sniedz bezmaksas pieeju [[pornogrāfija|pornogrāfiskiem materiāliem]] internetā. ''Pornhub'' uzsāka darbību 2007. gada 24. maijā [[Monreāla|Monreālā]]. No 2010. gada ''Pornhub'' pieder kompānijai ''[[MindGeek]]'', kas tagad saucas ''[[Aylo]]''. ''Pornhub'' ir viena no populārākajām tīmekļa vietnēm pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alexa.com/topsites|title=Alexa Top 500 Global Sites|publisher=// Alexa Internet|language=en|accessdate=2018-12-01|archive-date=2021-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203120227/https://www.alexa.com/topsites}}</ref> == Vēsture == ''Pornhub'' tika izveidots 2007. gadā kā [[Pornofilma|pornogrāfisku]] videomateriālu koplietošanas vietne. Tā darbības modelis līdzinājās citām tā laika video koplietošanas platformām — lietotāji varēja bez maksas skatīties un augšupielādēt videomateriālus. Šādu bezmaksas video platformu straujā izplatība 2000. gadu beigās būtiski mainīja pornogrāfijas industriju un samazināja tradicionālo maksas vietņu un fizisko datu nesēju nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2012/jun/05/how-internet-killed-porn|title=How the internet killed porn|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-05|language=en}}</ref> 2010. gadu sākumā ''Pornhub'' nonāca uzņēmuma ''Manwin'' kontrolē; uzņēmums vēlāk tika pārdēvēts par ''MindGeek''. Tā pārvaldībā atradās arī vairākas citas lielas pieaugušajiem paredzēta satura vietnes. 2010. gados ''Pornhub'' kļuva par vienu no pasaulē visvairāk apmeklētajām pornogrāfiskā satura platformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2012/jun/07/porn-rude-health-louis-theroux|title=Porn is in rude health|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-07|language=en}}</ref> 2016. gadā vietne ziņoja par aptuveni 60 miljoniem apmeklējumu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2016/jun/15/pornhub-launches-porn-blind-described-video|title=Pornhub launches explicit audio for the visually impaired|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2016-06-15|language=en}}</ref> 2018. gadā tika attīstīta platforma ''Modelhub'', kas satura veidotājiem deva iespēju publicēt un monetizēt savu saturu. Šis solis bija daļa no plašākām pārmaiņām uzņēmuma darbības modelī, kurā līdzās reklāmas ieņēmumiem arvien lielāku nozīmi ieguva verificētu satura veidotāju publicētais saturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2023/mar/15/pornhub-netflix-documentary|title=‘The story is really complicated’: inside the controversial world of Pornhub|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2023-03-15|language=en}}</ref> 2020. gadā ''Pornhub'' nonāca plašas sabiedrības uzmanības centrā saistībā ar apsūdzībām par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu attēlojoša un bez iesaistīto personu piekrišanas publicēta satura pieejamību platformā. Pēc tam ''Visa'', ''Mastercard'' un ''Discover'' ierobežoja maksājumu apstrādi vietnē. ''Pornhub'' mainīja satura publicēšanas noteikumus, liedzot neverificētiem lietotājiem augšupielādēt videomateriālus, un 2020. gada decembrī no vietnes tika izņemti vairāki miljoni iepriekš augšupielādētu videomateriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2020/dec/14/pornhub-purge-removes-unverified-videos-investigation-child-abuse|title=Pornhub removes millions of videos after investigation finds child abuse content|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2020-12-14|language=en}}</ref> Turpmākajos gados pret ''Pornhub'' mātesuzņēmumu tika ierosinātas vairākas tiesvedības saistībā ar platformā publicētu materiālu. Uzņēmums apsūdzības par atbildību par lietotāju nelikumīgi publicēto saturu ir apstrīdējis un norādījis uz ieviestajiem satura moderācijas pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/legal/transactional/lawsuits-claim-pornhub-visa-hedge-funds-profited-child-abuse-2024-06-14/|title=Lawsuits claim PornHub, Visa and hedge funds profited from child abuse|publisher=Reuters|access-date=2026-09-16|date=2024-06-14|language=en}}</ref> === Nepornogrāfisks saturs === Lai gan ''Pornhub'' galvenokārt ir pornogrāfiska satura platforma, tajā un ar tās zīmolu ir publicēts arī saturs, kura galvenais mērķis nav pornogrāfija. Platforma dažādos periodos ir īstenojusi izglītojošus, mākslas un sabiedrisko attiecību projektus. 2021. gada jūlijā ''Pornhub'' izveidoja projektu ''Classic Nudes'', kas bija veidots kā interaktīvs ceļvedis pa kailuma attēlojumu klasiskajā mākslā. Tajā tika aplūkoti darbi no tādiem muzejiem kā [[Luvra]], [[Orsē muzejs]], [[Metropoles mākslas muzejs]], [[Prado muzejs]], [[Ufici galerija]] un [[Nacionālā galerija (Londona)|Nacionālā galerija Londonā]]. Projektā bija iekļauti mākslas darbu apraksti, audio komentāri un muzeju kartes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theartnewspaper.com/2021/07/14/not-safe-for-art-work-pornhub-creates-classic-nudes-tours-of-museum-collections|title=Not Safe For (Art) Work: Pornhub creates 'Classic Nudes' tours of museum collections|publisher=The Art Newspaper|access-date=2026-09-16|date=2021-07-14|language=en}}</ref> ''Classic Nudes'' tika pozicionēts kā veids, kā pievērst uzmanību kailuma un seksualitātes attēlojumam mākslas vēsturē un veicināt muzeju apmeklēšanu pēc [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītajiem ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/culture/article/2021/07/26/sur-pornhub-un-musee-interdit-aux-moins-de-18-ans_6089516_3246.html|title=Sur Pornhub, un musée interdit aux moins de 18 ans|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2021-07-26|language=fr}}</ref> Tomēr vairāki projektā minētie muzeji nebija devuši atļauju savu nosaukumu un kolekciju izmantošanai. Pēc muzeju iebildumiem un iespējamas tiesvedības draudiem daļa ar Luvru, Prado muzeju un Ufici galeriju saistītā satura tika izņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/revista-de-verano/2021-08-21/la-guerra-de-los-museos-contra-la-plataforma-pornografica-pornhub.html|title=La guerra de los museos contra la plataforma pornográfica Pornhub|publisher=El País|access-date=2026-09-16|date=2021-08-21|language=es}}</ref> == Meklēšanas tendences == ''Pornhub'' regulāri publicē apkopotus datus par vietnes lietotāju meklēšanas un apmeklējuma tendencēm sadaļā ''Pornhub Insights''. Tajā tiek analizēti populārākie meklēšanas vaicājumi un satura kategorijas, apmeklējuma ilgums, izmantotās ierīces, kā arī atšķirības starp valstīm un citiem ģeogrāfiskiem reģioniem. Kopš 2013. gada platforma publicē arī ikgadējus ''Year in Review'' pārskatus par lietotāju aktivitāti attiecīgajā gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/14614448261453296|title=The celebration of exploitation: A case study in platform promotion of users’ data|author=Isabelle Higgins; Graham Meikle|publisher=New Media & Society|access-date=2026-09-16|date=2026-06-11|language=en}}</ref> Pārskatos tiek salīdzinātas arī meklēšanas tendences pēc lietotāju atrašanās vietas, vecuma un dzimuma, kā arī analizētas izmaiņas, kas saistītas ar sabiedriskiem un kultūras notikumiem, svētkiem un sporta sacensībām. Laika gaitā publicēto datu apjoms ir palielinājies — līdzās populārākajiem meklējumiem tajos sāka iekļaut detalizētāku informāciju par valstīm, ASV štatiem un dažādām lietotāju grupām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/14614448261453296|title=The celebration of exploitation: A case study in platform promotion of users’ data|author=Isabelle Higgins; Graham Meikle|publisher=New Media & Society|access-date=2026-09-16|date=2026-06-11|language=en}}</ref> ''Pornhub Insights'' dati izmantoti arī akadēmiskos pētījumos. Piemēram, pētot [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] ietekmi uz pornogrāfijas patēriņu, pētnieki konstatēja ''Pornhub'' apmeklējuma pieaugumu pandēmijas un sociālās distancēšanās periodā. 2020. gada marta beigās vietnes globālā datplūsma atsevišķos periodos bija aptuveni par 25% lielāka nekā salīdzināmajā bāzes periodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0260386|title=Impact of COVID-19 on pornography use: Evidence from big data analyses|publisher=PLOS ONE|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Vienlaikus ''Pornhub Insights'' publicētie dati nav uzskatāmi par reprezentatīvu visas sabiedrības seksuālo interešu pētījumu, jo tie galvenokārt atspoguļo konkrētās platformas lietotāju uzvedību. Pētnieki ir analizējuši arī to, kā uzņēmums izmanto šos apkopotos lietotāju datus savā publiskajā komunikācijā un platformas popularizēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orca.cardiff.ac.uk/id/eprint/180146/|title=Big data on Pornhub Insights: Datafication and the making of a new sexual culture|author=Rebecca Saunders|publisher=Convergence: The International Journal of Research into New Media Technologies|access-date=2026-09-16|date=2025|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{tīmekļa vietne-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes]] rizew0l4zspsfhdiis7l6phf3cf3tvc 4523354 4523352 2026-09-16T18:40:15Z Votre Provocateur 111653 4523354 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Pornhub | logo_attēls = Pornhub-logo.svg | lapas_attēls = | veids = [[Interneta pornogrāfija]]s tīmekļa vietne | valsts = | īpašnieks = ''[[Aylo]]'' | darbību_uzsāka = | valodas = vairākas | komerciāla = | reģistrācija = nav obligāta | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Pornhub''''' ir [[Interneta pornogrāfija|pornogrāfijas]] tīmekļa vietne, kas sniedz bezmaksas pieeju [[pornogrāfija|pornogrāfiskiem materiāliem]] internetā. ''Pornhub'' uzsāka darbību 2007. gada 24. maijā [[Monreāla|Monreālā]]. No 2010. gada ''Pornhub'' pieder kompānijai ''[[MindGeek]]'', kas tagad saucas ''[[Aylo]]''. ''Pornhub'' ir viena no populārākajām tīmekļa vietnēm pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alexa.com/topsites|title=Alexa Top 500 Global Sites|publisher=// Alexa Internet|language=en|accessdate=2018-12-01|archive-date=2021-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203120227/https://www.alexa.com/topsites}}</ref> == Vēsture == ''Pornhub'' tika izveidots 2007. gadā kā [[Pornofilma|pornogrāfisku]] videomateriālu koplietošanas vietne. Tā darbības modelis līdzinājās citām tā laika video koplietošanas platformām — lietotāji varēja bez maksas skatīties un augšupielādēt videomateriālus. Šādu bezmaksas video platformu straujā izplatība 2000. gadu beigās būtiski mainīja pornogrāfijas industriju un samazināja tradicionālo maksas vietņu un fizisko datu nesēju nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2012/jun/05/how-internet-killed-porn|title=How the internet killed porn|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-05|language=en}}</ref> 2010. gadu sākumā ''Pornhub'' nonāca uzņēmuma ''Manwin'' kontrolē; uzņēmums vēlāk tika pārdēvēts par ''MindGeek''. Tā pārvaldībā atradās arī vairākas citas lielas pieaugušajiem paredzēta satura vietnes. 2010. gados ''Pornhub'' kļuva par vienu no pasaulē visvairāk apmeklētajām pornogrāfiskā satura platformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2012/jun/07/porn-rude-health-louis-theroux|title=Porn is in rude health|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-07|language=en}}</ref> 2016. gadā vietne ziņoja par aptuveni 60 miljoniem apmeklējumu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2016/jun/15/pornhub-launches-porn-blind-described-video|title=Pornhub launches explicit audio for the visually impaired|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2016-06-15|language=en}}</ref> 2018. gadā tika attīstīta platforma ''Modelhub'', kas satura veidotājiem deva iespēju publicēt un monetizēt savu saturu. Šis solis bija daļa no plašākām pārmaiņām uzņēmuma darbības modelī, kurā līdzās reklāmas ieņēmumiem arvien lielāku nozīmi ieguva verificētu satura veidotāju publicētais saturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2023/mar/15/pornhub-netflix-documentary|title=‘The story is really complicated’: inside the controversial world of Pornhub|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2023-03-15|language=en}}</ref> 2020. gadā ''Pornhub'' nonāca plašas sabiedrības uzmanības centrā saistībā ar apsūdzībām par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu attēlojoša un bez iesaistīto personu piekrišanas publicēta satura pieejamību platformā. Pēc tam ''Visa'', ''Mastercard'' un ''Discover'' ierobežoja maksājumu apstrādi vietnē. ''Pornhub'' mainīja satura publicēšanas noteikumus, liedzot neverificētiem lietotājiem augšupielādēt videomateriālus, un 2020. gada decembrī no vietnes tika izņemti vairāki miljoni iepriekš augšupielādētu videomateriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2020/dec/14/pornhub-purge-removes-unverified-videos-investigation-child-abuse|title=Pornhub removes millions of videos after investigation finds child abuse content|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2020-12-14|language=en}}</ref> Turpmākajos gados pret ''Pornhub'' mātesuzņēmumu tika ierosinātas vairākas tiesvedības saistībā ar platformā publicētu materiālu. Uzņēmums apsūdzības par atbildību par lietotāju nelikumīgi publicēto saturu ir apstrīdējis un norādījis uz ieviestajiem satura moderācijas pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/legal/transactional/lawsuits-claim-pornhub-visa-hedge-funds-profited-child-abuse-2024-06-14/|title=Lawsuits claim PornHub, Visa and hedge funds profited from child abuse|publisher=Reuters|access-date=2026-09-16|date=2024-06-14|language=en}}</ref> === Nepornogrāfisks saturs === Lai gan ''Pornhub'' galvenokārt ir pornogrāfiska satura platforma, tajā un ar tās zīmolu ir publicēts arī saturs, kura galvenais mērķis nav pornogrāfija. Platforma dažādos periodos ir īstenojusi izglītojošus, mākslas un sabiedrisko attiecību projektus. 2021. gada jūlijā ''Pornhub'' izveidoja projektu ''Classic Nudes'', kas bija veidots kā interaktīvs ceļvedis pa kailuma attēlojumu klasiskajā mākslā. Tajā tika aplūkoti darbi no tādiem muzejiem kā [[Luvra]], [[Orsē muzejs]], [[Metropoles mākslas muzejs]], [[Prado muzejs]], [[Ufici galerija]] un [[Nacionālā galerija (Londona)|Nacionālā galerija Londonā]]. Projektā bija iekļauti mākslas darbu apraksti, audio komentāri un muzeju kartes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theartnewspaper.com/2021/07/14/not-safe-for-art-work-pornhub-creates-classic-nudes-tours-of-museum-collections|title=Not Safe For (Art) Work: Pornhub creates 'Classic Nudes' tours of museum collections|publisher=The Art Newspaper|access-date=2026-09-16|date=2021-07-14|language=en}}</ref> ''Classic Nudes'' tika pozicionēts kā veids, kā pievērst uzmanību kailuma un seksualitātes attēlojumam mākslas vēsturē un veicināt muzeju apmeklēšanu pēc [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītajiem ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/culture/article/2021/07/26/sur-pornhub-un-musee-interdit-aux-moins-de-18-ans_6089516_3246.html|title=Sur Pornhub, un musée interdit aux moins de 18 ans|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2021-07-26|language=fr}}</ref> Tomēr vairāki projektā minētie muzeji nebija devuši atļauju savu nosaukumu un kolekciju izmantošanai. Pēc muzeju iebildumiem un iespējamas tiesvedības draudiem daļa ar Luvru, Prado muzeju un Ufici galeriju saistītā satura tika izņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/revista-de-verano/2021-08-21/la-guerra-de-los-museos-contra-la-plataforma-pornografica-pornhub.html|title=La guerra de los museos contra la plataforma pornográfica Pornhub|publisher=El País|access-date=2026-09-16|date=2021-08-21|language=es}}</ref> == Meklēšanas tendences == ''Pornhub'' regulāri publicē apkopotus datus par vietnes lietotāju meklēšanas un apmeklējuma tendencēm sadaļā ''Pornhub Insights''. Tajā tiek analizēti populārākie meklēšanas vaicājumi un satura kategorijas, apmeklējuma ilgums, izmantotās ierīces, kā arī atšķirības starp valstīm un citiem ģeogrāfiskiem reģioniem. Kopš 2013. gada platforma publicē arī ikgadējus ''Year in Review'' pārskatus par lietotāju aktivitāti attiecīgajā gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/14614448261453296|title=The celebration of exploitation: A case study in platform promotion of users’ data|author=Isabelle Higgins; Graham Meikle|publisher=New Media & Society|access-date=2026-09-16|date=2026-06-11|language=en}}</ref> Pārskatos tiek salīdzinātas arī meklēšanas tendences pēc lietotāju atrašanās vietas, vecuma un dzimuma, kā arī analizētas izmaiņas, kas saistītas ar sabiedriskiem un kultūras notikumiem, svētkiem un sporta sacensībām. Laika gaitā publicēto datu apjoms ir palielinājies — līdzās populārākajiem meklējumiem tajos sāka iekļaut detalizētāku informāciju par valstīm, ASV štatiem un dažādām lietotāju grupām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/14614448261453296|title=The celebration of exploitation: A case study in platform promotion of users’ data|author=Isabelle Higgins; Graham Meikle|publisher=New Media & Society|access-date=2026-09-16|date=2026-06-11|language=en}}</ref> ''Pornhub Insights'' dati izmantoti arī akadēmiskos pētījumos. Piemēram, pētot [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] ietekmi uz pornogrāfijas patēriņu, pētnieki konstatēja ''Pornhub'' apmeklējuma pieaugumu pandēmijas un sociālās distancēšanās periodā. 2020. gada marta beigās vietnes globālā datplūsma atsevišķos periodos bija aptuveni par 25% lielāka nekā salīdzināmajā bāzes periodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0260386|title=Impact of COVID-19 on pornography use: Evidence from big data analyses|publisher=PLOS ONE|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Vienlaikus ''Pornhub Insights'' publicētie dati nav uzskatāmi par reprezentatīvu visas sabiedrības seksuālo interešu pētījumu, jo tie galvenokārt atspoguļo konkrētās platformas lietotāju uzvedību. Pētnieki ir analizējuši arī to, kā uzņēmums izmanto šos apkopotos lietotāju datus savā publiskajā komunikācijā un platformas popularizēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orca.cardiff.ac.uk/id/eprint/180146/|title=Big data on Pornhub Insights: Datafication and the making of a new sexual culture|author=Rebecca Saunders|publisher=Convergence: The International Journal of Research into New Media Technologies|access-date=2026-09-16|date=2025|language=en}}</ref> == Lietošanas statistika == ''Pornhub'' ir viena no visvairāk apmeklētajām pieaugušajiem paredzētā satura vietnēm pasaulē. Saskaņā ar uzņēmuma publicēto statistiku 2019. gadā vietne saņēma vairāk nekā 42 miljardus apmeklējumu jeb vidēji aptuveni 115 miljonus apmeklējumu dienā. Tajā pašā gadā lietotāji veica aptuveni 39 miljardus meklējumu un vietnē tika augšupielādēti vairāk nekā 6,8 miljoni jaunu videomateriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/curtissilver/2019/12/11/pornhub-2019-year-in-review-report-more-porn-more-often/|title=Pornhub 2019 Year In Review Report: More Porn, More Often|publisher=Forbes|access-date=2026-09-16|date=2019-12-11|language=en}}</ref> 2019. gadā aptuveni 76% vietnes apmeklējumu tika veikti no mobilajiem tālruņiem, kas atspoguļoja pornogrāfiskā satura patēriņa pāreju no personālajiem datoriem uz mobilajām ierīcēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mysanantonio.com/lifestyle/article/Pornhub-by-the-numbers-for-2019-14906822.php|title=Pornhub by the numbers for 2019|publisher=San Antonio Express-News|access-date=2026-09-16|date=2019-12-15|language=en}}</ref> [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] sākumā tika novērots ievērojams vietnes apmeklējuma pieaugums. 2020. gada 17. martā globālā datplūsma bija par aptuveni 11,6% lielāka nekā vidēji pirms pandēmijas. Atsevišķās valstīs pieaugums bija vēl izteiktāks, īpaši periodos, kad ''Pornhub'' uz laiku piedāvāja bezmaksas piekļuvi savam maksas pakalpojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC8939420/|title=Pornography use in the setting of the COVID-19 pandemic|publisher=PubMed Central|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Similarweb'' datiem par periodu no 2022. gada decembra līdz 2023. gada novembrim ''Pornhub'' vidēji saņēma aptuveni 2,45 miljardus apmeklējumu mēnesī un aptuveni 342 miljonus unikālo apmeklētāju mēnesī. Vidējais viena apmeklējuma ilgums bija aptuveni 8 minūtes un 30 sekundes. Šajā periodā ''Pornhub'' bija 12. visvairāk apmeklētā tīmekļa vietne pasaulē pēc ''Similarweb'' klasifikācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://datareportal.com/reports/digital-2024-global-overview-report|title=Digital 2024: Global Overview Report|publisher=DataReportal|access-date=2026-09-16|date=2024|language=en}}</ref> Apmeklējumu skaits un citi tīmekļa auditorijas rādītāji dažādos avotos var atšķirties, jo analītikas uzņēmumi izmanto atšķirīgas datplūsmas novērtēšanas metodes, savukārt ''Pornhub'' publicētā statistika balstās uz pašas platformas datiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{tīmekļa vietne-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes]] iibmq92lancjpdr55hilknl4yr1hudf 4523355 4523354 2026-09-16T18:41:14Z Votre Provocateur 111653 4523355 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Pornhub | logo_attēls = Pornhub-logo.svg | lapas_attēls = | veids = [[Interneta pornogrāfija]]s tīmekļa vietne | valsts = | īpašnieks = ''[[Aylo]]'' | darbību_uzsāka = | valodas = vairākas | komerciāla = | reģistrācija = nav obligāta | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Pornhub''''' ir [[Interneta pornogrāfija|pornogrāfijas]] tīmekļa vietne, kas sniedz bezmaksas pieeju [[pornogrāfija|pornogrāfiskiem materiāliem]] internetā. ''Pornhub'' uzsāka darbību 2007. gada 24. maijā [[Monreāla|Monreālā]]. No 2010. gada ''Pornhub'' pieder kompānijai ''[[MindGeek]]'', kas tagad saucas ''[[Aylo]]''. ''Pornhub'' ir viena no populārākajām tīmekļa vietnēm pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alexa.com/topsites|title=Alexa Top 500 Global Sites|publisher=// Alexa Internet|language=en|accessdate=2018-12-01|archive-date=2021-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203120227/https://www.alexa.com/topsites}}</ref> == Vēsture == ''Pornhub'' tika izveidots 2007. gadā kā [[Pornofilma|pornogrāfisku]] videomateriālu koplietošanas vietne. Tā darbības modelis līdzinājās citām tā laika video koplietošanas platformām — lietotāji varēja bez maksas skatīties un augšupielādēt videomateriālus. Šādu bezmaksas video platformu straujā izplatība 2000. gadu beigās būtiski mainīja pornogrāfijas industriju un samazināja tradicionālo maksas vietņu un fizisko datu nesēju nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2012/jun/05/how-internet-killed-porn|title=How the internet killed porn|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-05|language=en}}</ref> 2010. gadu sākumā ''Pornhub'' nonāca uzņēmuma ''Manwin'' kontrolē; uzņēmums vēlāk tika pārdēvēts par ''MindGeek''. Tā pārvaldībā atradās arī vairākas citas lielas pieaugušajiem paredzēta satura vietnes. 2010. gados ''Pornhub'' kļuva par vienu no pasaulē visvairāk apmeklētajām pornogrāfiskā satura platformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2012/jun/07/porn-rude-health-louis-theroux|title=Porn is in rude health|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-07|language=en}}</ref> 2016. gadā vietne ziņoja par aptuveni 60 miljoniem apmeklējumu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2016/jun/15/pornhub-launches-porn-blind-described-video|title=Pornhub launches explicit audio for the visually impaired|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2016-06-15|language=en}}</ref> 2018. gadā tika attīstīta platforma ''Modelhub'', kas satura veidotājiem deva iespēju publicēt un monetizēt savu saturu. Šis solis bija daļa no plašākām pārmaiņām uzņēmuma darbības modelī, kurā līdzās reklāmas ieņēmumiem arvien lielāku nozīmi ieguva verificētu satura veidotāju publicētais saturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2023/mar/15/pornhub-netflix-documentary|title=‘The story is really complicated’: inside the controversial world of Pornhub|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2023-03-15|language=en}}</ref> 2020. gadā ''Pornhub'' nonāca plašas sabiedrības uzmanības centrā saistībā ar apsūdzībām par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu attēlojoša un bez iesaistīto personu piekrišanas publicēta satura pieejamību platformā. Pēc tam ''Visa'', ''Mastercard'' un ''Discover'' ierobežoja maksājumu apstrādi vietnē. ''Pornhub'' mainīja satura publicēšanas noteikumus, liedzot neverificētiem lietotājiem augšupielādēt videomateriālus, un 2020. gada decembrī no vietnes tika izņemti vairāki miljoni iepriekš augšupielādētu videomateriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2020/dec/14/pornhub-purge-removes-unverified-videos-investigation-child-abuse|title=Pornhub removes millions of videos after investigation finds child abuse content|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2020-12-14|language=en}}</ref> Turpmākajos gados pret ''Pornhub'' mātesuzņēmumu tika ierosinātas vairākas tiesvedības saistībā ar platformā publicētu materiālu. Uzņēmums apsūdzības par atbildību par lietotāju nelikumīgi publicēto saturu ir apstrīdējis un norādījis uz ieviestajiem satura moderācijas pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/legal/transactional/lawsuits-claim-pornhub-visa-hedge-funds-profited-child-abuse-2024-06-14/|title=Lawsuits claim PornHub, Visa and hedge funds profited from child abuse|publisher=Reuters|access-date=2026-09-16|date=2024-06-14|language=en}}</ref> === Nepornogrāfisks saturs === Lai gan ''Pornhub'' galvenokārt ir pornogrāfiska satura platforma, tajā un ar tās zīmolu ir publicēts arī saturs, kura galvenais mērķis nav pornogrāfija. Platforma dažādos periodos ir īstenojusi izglītojošus, mākslas un sabiedrisko attiecību projektus. 2021. gada jūlijā ''Pornhub'' izveidoja projektu ''Classic Nudes'', kas bija veidots kā interaktīvs ceļvedis pa kailuma attēlojumu klasiskajā mākslā. Tajā tika aplūkoti darbi no tādiem muzejiem kā [[Luvra]], [[Orsē muzejs]], [[Metropoles mākslas muzejs]], [[Prado muzejs]], [[Ufici galerija]] un [[Nacionālā galerija (Londona)|Nacionālā galerija Londonā]]. Projektā bija iekļauti mākslas darbu apraksti, audio komentāri un muzeju kartes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theartnewspaper.com/2021/07/14/not-safe-for-art-work-pornhub-creates-classic-nudes-tours-of-museum-collections|title=Not Safe For (Art) Work: Pornhub creates 'Classic Nudes' tours of museum collections|publisher=The Art Newspaper|access-date=2026-09-16|date=2021-07-14|language=en}}</ref> ''Classic Nudes'' tika pozicionēts kā veids, kā pievērst uzmanību kailuma un seksualitātes attēlojumam mākslas vēsturē un veicināt muzeju apmeklēšanu pēc [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītajiem ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/culture/article/2021/07/26/sur-pornhub-un-musee-interdit-aux-moins-de-18-ans_6089516_3246.html|title=Sur Pornhub, un musée interdit aux moins de 18 ans|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2021-07-26|language=fr}}</ref> Tomēr vairāki projektā minētie muzeji nebija devuši atļauju savu nosaukumu un kolekciju izmantošanai. Pēc muzeju iebildumiem un iespējamas tiesvedības draudiem daļa ar Luvru, Prado muzeju un Ufici galeriju saistītā satura tika izņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/revista-de-verano/2021-08-21/la-guerra-de-los-museos-contra-la-plataforma-pornografica-pornhub.html|title=La guerra de los museos contra la plataforma pornográfica Pornhub|publisher=El País|access-date=2026-09-16|date=2021-08-21|language=es}}</ref> == Meklēšanas tendences == ''Pornhub'' regulāri publicē apkopotus datus par vietnes lietotāju meklēšanas un apmeklējuma tendencēm sadaļā ''Pornhub Insights''. Tajā tiek analizēti populārākie meklēšanas vaicājumi un satura kategorijas, apmeklējuma ilgums, izmantotās ierīces, kā arī atšķirības starp valstīm un citiem ģeogrāfiskiem reģioniem. Kopš 2013. gada platforma publicē arī ikgadējus ''Year in Review'' pārskatus par lietotāju aktivitāti attiecīgajā gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/14614448261453296|title=The celebration of exploitation: A case study in platform promotion of users’ data|author=Isabelle Higgins; Graham Meikle|publisher=New Media & Society|access-date=2026-09-16|date=2026-06-11|language=en}}</ref> Pārskatos tiek salīdzinātas arī meklēšanas tendences pēc lietotāju atrašanās vietas, vecuma un dzimuma, kā arī analizētas izmaiņas, kas saistītas ar sabiedriskiem un kultūras notikumiem, svētkiem un sporta sacensībām. Laika gaitā publicēto datu apjoms ir palielinājies — līdzās populārākajiem meklējumiem tajos sāka iekļaut detalizētāku informāciju par valstīm, ASV štatiem un dažādām lietotāju grupām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/14614448261453296|title=The celebration of exploitation: A case study in platform promotion of users’ data|author=Isabelle Higgins; Graham Meikle|publisher=New Media & Society|access-date=2026-09-16|date=2026-06-11|language=en}}</ref> ''Pornhub Insights'' dati izmantoti arī akadēmiskos pētījumos. Piemēram, pētot [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] ietekmi uz pornogrāfijas patēriņu, pētnieki konstatēja ''Pornhub'' apmeklējuma pieaugumu pandēmijas un sociālās distancēšanās periodā. 2020. gada marta beigās vietnes globālā datplūsma atsevišķos periodos bija aptuveni par 25% lielāka nekā salīdzināmajā bāzes periodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0260386|title=Impact of COVID-19 on pornography use: Evidence from big data analyses|publisher=PLOS ONE|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Vienlaikus ''Pornhub Insights'' publicētie dati nav uzskatāmi par reprezentatīvu visas sabiedrības seksuālo interešu pētījumu, jo tie galvenokārt atspoguļo konkrētās platformas lietotāju uzvedību. Pētnieki ir analizējuši arī to, kā uzņēmums izmanto šos apkopotos lietotāju datus savā publiskajā komunikācijā un platformas popularizēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orca.cardiff.ac.uk/id/eprint/180146/|title=Big data on Pornhub Insights: Datafication and the making of a new sexual culture|author=Rebecca Saunders|publisher=Convergence: The International Journal of Research into New Media Technologies|access-date=2026-09-16|date=2025|language=en}}</ref> == Lietošanas statistika == ''Pornhub'' ir viena no visvairāk apmeklētajām pieaugušajiem paredzētā satura vietnēm pasaulē. Saskaņā ar uzņēmuma publicēto statistiku 2019. gadā vietne saņēma vairāk nekā 42 miljardus apmeklējumu jeb vidēji aptuveni 115 miljonus apmeklējumu dienā. Tajā pašā gadā lietotāji veica aptuveni 39 miljardus meklējumu un vietnē tika augšupielādēti vairāk nekā 6,8 miljoni jaunu videomateriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/curtissilver/2019/12/11/pornhub-2019-year-in-review-report-more-porn-more-often/|title=Pornhub 2019 Year In Review Report: More Porn, More Often|publisher=Forbes|access-date=2026-09-16|date=2019-12-11|language=en}}</ref> 2019. gadā aptuveni 76% vietnes apmeklējumu tika veikti no mobilajiem tālruņiem, kas atspoguļoja pornogrāfiskā satura patēriņa pāreju no personālajiem datoriem uz mobilajām ierīcēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mysanantonio.com/lifestyle/article/Pornhub-by-the-numbers-for-2019-14906822.php|title=Pornhub by the numbers for 2019|publisher=San Antonio Express-News|access-date=2026-09-16|date=2019-12-15|language=en}}</ref> [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] sākumā tika novērots ievērojams vietnes apmeklējuma pieaugums. 2020. gada 17. martā globālā datplūsma bija par aptuveni 11,6% lielāka nekā vidēji pirms pandēmijas. Atsevišķās valstīs pieaugums bija vēl izteiktāks, īpaši periodos, kad ''Pornhub'' uz laiku piedāvāja bezmaksas piekļuvi savam maksas pakalpojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC8939420/|title=Pornography use in the setting of the COVID-19 pandemic|publisher=PubMed Central|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Similarweb'' datiem par periodu no 2022. gada decembra līdz 2023. gada novembrim ''Pornhub'' vidēji saņēma aptuveni 2,45 miljardus apmeklējumu mēnesī un aptuveni 342 miljonus unikālo apmeklētāju mēnesī. Vidējais viena apmeklējuma ilgums bija aptuveni 8 minūtes un 30 sekundes. Šajā periodā ''Pornhub'' bija 12. visvairāk apmeklētā tīmekļa vietne pasaulē pēc ''Similarweb'' klasifikācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://datareportal.com/reports/digital-2024-global-overview-report|title=Digital 2024: Global Overview Report|publisher=DataReportal|access-date=2026-09-16|date=2024|language=en}}</ref> Apmeklējumu skaits un citi tīmekļa auditorijas rādītāji dažādos avotos var atšķirties, jo analītikas uzņēmumi izmanto atšķirīgas datplūsmas novērtēšanas metodes, savukārt ''Pornhub'' publicētā statistika balstās uz pašas platformas datiem. == Bloķēšana un piekļuves ierobežojumi == ''Pornhub'' darbība vairākās valstīs un teritorijās ir tikusi ierobežota vai bloķēta. Ierobežojumu iemesli dažādās valstīs atšķiras un ietver pornogrāfiska satura regulējumu, nepilngadīgo aizsardzību un prasības pārbaudīt lietotāju vecumu. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 2020. gadu pirmajā pusē vairākos štatos tika pieņemti likumi, kas pornogrāfiska satura vietnēm nosaka pienākumu pārbaudīt apmeklētāju vecumu. ''Pornhub'' operators ''Aylo'' iebilda pret vietņu līmenī veiktu personas vecuma pārbaudi, norādot uz privātuma riskiem un dodot priekšroku vecuma pārbaudei lietotāja ierīces līmenī. Reaģējot uz šiem likumiem, uzņēmums pārtrauca pilnvērtīgu piekļuvi ''Pornhub'' vairākos štatos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pornhub.codes/blog/age-verification-in-the-news|title=Age Verification in the US|publisher=Pornhub|access-date=2026-09-16|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Līdz 2025. gada vidum šādi ierobežojumi bija ieviesti vairāk nekā 20 ASV štatos, tostarp [[Teksasa|Teksasā]], [[Florida|Floridā]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], [[Jūta|Jūtā]], [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]] un [[Indiana|Indianā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pornhub.codes/blog/age-verification-in-the-news|title=Age Verification in the US|publisher=Pornhub|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ''Pornhub'', ''YouPorn'' un ''RedTube'' īpašnieks Aylo uz laiku apturēja piekļuvi savām platformām [[Francija|Francijā]], protestējot pret Francijas prasībām pornogrāfiska satura vietnēm ieviest lietotāju vecuma pārbaudi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/pixels/article/2025/06/04/why-pornhub-is-suspending-access-in-france_6742005_13.html|title=Why Pornhub is suspending access in France|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2025-06-04|language=en}}</ref> Francijas valdība savukārt argumentēja, ka vecuma pārbaudes prasības nepieciešamas, lai ierobežotu nepilngadīgo piekļuvi pornogrāfijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://presse.economie.gouv.fr/protection-des-mineurs-en-ligne-la-france-repond-aux-tentatives-dintimidation/|title=Protection des mineurs en ligne : la France répond aux tentatives d’intimidation|publisher=Francijas Ekonomikas un finanšu ministrija|access-date=2026-09-16|date=2025-06-04|language=fr}}</ref> Pēc Parīzes administratīvās tiesas lēmuma attiecīgā regulējuma piemērošana uz laiku tika apturēta, un 2025. gada 20. jūnijā ''Pornhub'' atjaunoja piekļuvi Francijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/pixels/article/2025/06/20/les-sites-pornographiques-pornhub-youporn-et-redtube-de-nouveau-accessibles-en-france_6614783_4408996.html|title=Les sites pornographiques Pornhub, YouPorn et RedTube de nouveau accessibles en France|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2025-06-20|language=fr}}</ref> Tomēr 2025. gada 15. jūlijā Francijas Valsts padome atcēla šo pagaidu lēmumu, tādējādi atjaunojot vecuma pārbaudes prasību piemērošanu attiecīgajām vietnēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://presse.economie.gouv.fr/les-sites-pornographiques-pornhub-youporn-et-redtube-de-nouveau-soumis-a-lobligation-de-mettre-en-place-un-controle-de-lage/|title=Les sites pornographiques Pornhub, YouPorn et RedTube de nouveau soumis à l’obligation de mettre en place un contrôle de l’âge|publisher=Francijas Ekonomikas un finanšu ministrija|access-date=2026-09-16|date=2025-07-15|language=fr}}</ref> 2026. gadā ''Pornhub'' daļā reģionu, kuros piekļuve pornogrāfiskajam saturam bija ierobežota vecuma pārbaudes likumu dēļ, ieviesa nepornogrāfisku jeb SFW ({{val|en|safe for work}}) sākumlapu. Tajā pieejams saturs bez kailuma, bet piekļuve vietnes pornogrāfiskajam saturam šajos reģionos joprojām ir ierobežota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pornhub.codes/blog/were-kinda-back-in-previously-blocked-regions-with-safe-for-work-content|title=We’re Kinda Back in Previously Blocked Regions with Safe-For-Work Content|publisher=Pornhub|access-date=2026-09-16|date=2026-06-12|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{tīmekļa vietne-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes]] 9odzt8niedmogr9lhtc44vq4jajmjhi 4523357 4523355 2026-09-16T18:41:56Z Votre Provocateur 111653 4523357 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Pornhub | logo_attēls = Pornhub-logo.svg | lapas_attēls = | veids = [[Interneta pornogrāfija]]s tīmekļa vietne | valsts = | īpašnieks = ''[[Aylo]]'' | darbību_uzsāka = | valodas = vairākas | komerciāla = | reģistrācija = nav obligāta | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Pornhub''''' ir [[Interneta pornogrāfija|pornogrāfijas]] tīmekļa vietne, kas sniedz bezmaksas pieeju [[pornogrāfija|pornogrāfiskiem materiāliem]] internetā. ''Pornhub'' uzsāka darbību 2007. gada 24. maijā [[Monreāla|Monreālā]]. No 2010. gada ''Pornhub'' pieder kompānijai ''[[MindGeek]]'', kas tagad saucas ''[[Aylo]]''. ''Pornhub'' ir viena no populārākajām tīmekļa vietnēm pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alexa.com/topsites|title=Alexa Top 500 Global Sites|publisher=// Alexa Internet|language=en|accessdate=2018-12-01|archive-date=2021-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203120227/https://www.alexa.com/topsites}}</ref> == Vēsture == ''Pornhub'' tika izveidots 2007. gadā kā [[Pornofilma|pornogrāfisku]] videomateriālu koplietošanas vietne. Tā darbības modelis līdzinājās citām tā laika video koplietošanas platformām — lietotāji varēja bez maksas skatīties un augšupielādēt videomateriālus. Šādu bezmaksas video platformu straujā izplatība 2000. gadu beigās būtiski mainīja pornogrāfijas industriju un samazināja tradicionālo maksas vietņu un fizisko datu nesēju nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2012/jun/05/how-internet-killed-porn|title=How the internet killed porn|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-05|language=en}}</ref> 2010. gadu sākumā ''Pornhub'' nonāca uzņēmuma ''Manwin'' kontrolē; uzņēmums vēlāk tika pārdēvēts par ''MindGeek''. Tā pārvaldībā atradās arī vairākas citas lielas pieaugušajiem paredzēta satura vietnes. 2010. gados ''Pornhub'' kļuva par vienu no pasaulē visvairāk apmeklētajām pornogrāfiskā satura platformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2012/jun/07/porn-rude-health-louis-theroux|title=Porn is in rude health|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-07|language=en}}</ref> 2016. gadā vietne ziņoja par aptuveni 60 miljoniem apmeklējumu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2016/jun/15/pornhub-launches-porn-blind-described-video|title=Pornhub launches explicit audio for the visually impaired|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2016-06-15|language=en}}</ref> 2018. gadā tika attīstīta platforma ''Modelhub'', kas satura veidotājiem deva iespēju publicēt un monetizēt savu saturu. Šis solis bija daļa no plašākām pārmaiņām uzņēmuma darbības modelī, kurā līdzās reklāmas ieņēmumiem arvien lielāku nozīmi ieguva verificētu satura veidotāju publicētais saturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2023/mar/15/pornhub-netflix-documentary|title=‘The story is really complicated’: inside the controversial world of Pornhub|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2023-03-15|language=en}}</ref> 2020. gadā ''Pornhub'' nonāca plašas sabiedrības uzmanības centrā saistībā ar apsūdzībām par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu attēlojoša un bez iesaistīto personu piekrišanas publicēta satura pieejamību platformā. Pēc tam ''Visa'', ''Mastercard'' un ''Discover'' ierobežoja maksājumu apstrādi vietnē. ''Pornhub'' mainīja satura publicēšanas noteikumus, liedzot neverificētiem lietotājiem augšupielādēt videomateriālus, un 2020. gada decembrī no vietnes tika izņemti vairāki miljoni iepriekš augšupielādētu videomateriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2020/dec/14/pornhub-purge-removes-unverified-videos-investigation-child-abuse|title=Pornhub removes millions of videos after investigation finds child abuse content|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2020-12-14|language=en}}</ref> Turpmākajos gados pret ''Pornhub'' mātesuzņēmumu tika ierosinātas vairākas tiesvedības saistībā ar platformā publicētu materiālu. Uzņēmums apsūdzības par atbildību par lietotāju nelikumīgi publicēto saturu ir apstrīdējis un norādījis uz ieviestajiem satura moderācijas pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/legal/transactional/lawsuits-claim-pornhub-visa-hedge-funds-profited-child-abuse-2024-06-14/|title=Lawsuits claim PornHub, Visa and hedge funds profited from child abuse|publisher=Reuters|access-date=2026-09-16|date=2024-06-14|language=en}}</ref> === Nepornogrāfisks saturs === Lai gan ''Pornhub'' galvenokārt ir pornogrāfiska satura platforma, tajā un ar tās zīmolu ir publicēts arī saturs, kura galvenais mērķis nav pornogrāfija. Platforma dažādos periodos ir īstenojusi izglītojošus, mākslas un sabiedrisko attiecību projektus. 2021. gada jūlijā ''Pornhub'' izveidoja projektu ''Classic Nudes'', kas bija veidots kā interaktīvs ceļvedis pa kailuma attēlojumu klasiskajā mākslā. Tajā tika aplūkoti darbi no tādiem muzejiem kā [[Luvra]], [[Orsē muzejs]], [[Metropoles mākslas muzejs]], [[Prado muzejs]], [[Ufici galerija]] un [[Nacionālā galerija (Londona)|Nacionālā galerija Londonā]]. Projektā bija iekļauti mākslas darbu apraksti, audio komentāri un muzeju kartes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theartnewspaper.com/2021/07/14/not-safe-for-art-work-pornhub-creates-classic-nudes-tours-of-museum-collections|title=Not Safe For (Art) Work: Pornhub creates 'Classic Nudes' tours of museum collections|publisher=The Art Newspaper|access-date=2026-09-16|date=2021-07-14|language=en}}</ref> ''Classic Nudes'' tika pozicionēts kā veids, kā pievērst uzmanību kailuma un seksualitātes attēlojumam mākslas vēsturē un veicināt muzeju apmeklēšanu pēc [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītajiem ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/culture/article/2021/07/26/sur-pornhub-un-musee-interdit-aux-moins-de-18-ans_6089516_3246.html|title=Sur Pornhub, un musée interdit aux moins de 18 ans|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2021-07-26|language=fr}}</ref> Tomēr vairāki projektā minētie muzeji nebija devuši atļauju savu nosaukumu un kolekciju izmantošanai. Pēc muzeju iebildumiem un iespējamas tiesvedības draudiem daļa ar Luvru, Prado muzeju un Ufici galeriju saistītā satura tika izņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/revista-de-verano/2021-08-21/la-guerra-de-los-museos-contra-la-plataforma-pornografica-pornhub.html|title=La guerra de los museos contra la plataforma pornográfica Pornhub|publisher=El País|access-date=2026-09-16|date=2021-08-21|language=es}}</ref> == Meklēšanas tendences == ''Pornhub'' regulāri publicē apkopotus datus par vietnes lietotāju meklēšanas un apmeklējuma tendencēm sadaļā ''Pornhub Insights''. Tajā tiek analizēti populārākie meklēšanas vaicājumi un satura kategorijas, apmeklējuma ilgums, izmantotās ierīces, kā arī atšķirības starp valstīm un citiem ģeogrāfiskiem reģioniem. Kopš 2013. gada platforma publicē arī ikgadējus ''Year in Review'' pārskatus par lietotāju aktivitāti attiecīgajā gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/14614448261453296|title=The celebration of exploitation: A case study in platform promotion of users’ data|author=Isabelle Higgins; Graham Meikle|publisher=New Media & Society|access-date=2026-09-16|date=2026-06-11|language=en}}</ref> Pārskatos tiek salīdzinātas arī meklēšanas tendences pēc lietotāju atrašanās vietas, vecuma un dzimuma, kā arī analizētas izmaiņas, kas saistītas ar sabiedriskiem un kultūras notikumiem, svētkiem un sporta sacensībām. Laika gaitā publicēto datu apjoms ir palielinājies — līdzās populārākajiem meklējumiem tajos sāka iekļaut detalizētāku informāciju par valstīm, ASV štatiem un dažādām lietotāju grupām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/14614448261453296|title=The celebration of exploitation: A case study in platform promotion of users’ data|author=Isabelle Higgins; Graham Meikle|publisher=New Media & Society|access-date=2026-09-16|date=2026-06-11|language=en}}</ref> ''Pornhub Insights'' dati izmantoti arī akadēmiskos pētījumos. Piemēram, pētot [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] ietekmi uz pornogrāfijas patēriņu, pētnieki konstatēja ''Pornhub'' apmeklējuma pieaugumu pandēmijas un sociālās distancēšanās periodā. 2020. gada marta beigās vietnes globālā datplūsma atsevišķos periodos bija aptuveni par 25% lielāka nekā salīdzināmajā bāzes periodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0260386|title=Impact of COVID-19 on pornography use: Evidence from big data analyses|publisher=PLOS ONE|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Vienlaikus ''Pornhub Insights'' publicētie dati nav uzskatāmi par reprezentatīvu visas sabiedrības seksuālo interešu pētījumu, jo tie galvenokārt atspoguļo konkrētās platformas lietotāju uzvedību. Pētnieki ir analizējuši arī to, kā uzņēmums izmanto šos apkopotos lietotāju datus savā publiskajā komunikācijā un platformas popularizēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orca.cardiff.ac.uk/id/eprint/180146/|title=Big data on Pornhub Insights: Datafication and the making of a new sexual culture|author=Rebecca Saunders|publisher=Convergence: The International Journal of Research into New Media Technologies|access-date=2026-09-16|date=2025|language=en}}</ref> == Lietošanas statistika == ''Pornhub'' ir viena no visvairāk apmeklētajām pieaugušajiem paredzētā satura vietnēm pasaulē. Saskaņā ar uzņēmuma publicēto statistiku 2019. gadā vietne saņēma vairāk nekā 42 miljardus apmeklējumu jeb vidēji aptuveni 115 miljonus apmeklējumu dienā. Tajā pašā gadā lietotāji veica aptuveni 39 miljardus meklējumu un vietnē tika augšupielādēti vairāk nekā 6,8 miljoni jaunu videomateriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/curtissilver/2019/12/11/pornhub-2019-year-in-review-report-more-porn-more-often/|title=Pornhub 2019 Year In Review Report: More Porn, More Often|publisher=Forbes|access-date=2026-09-16|date=2019-12-11|language=en}}</ref> 2019. gadā aptuveni 76% vietnes apmeklējumu tika veikti no mobilajiem tālruņiem, kas atspoguļoja pornogrāfiskā satura patēriņa pāreju no personālajiem datoriem uz mobilajām ierīcēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mysanantonio.com/lifestyle/article/Pornhub-by-the-numbers-for-2019-14906822.php|title=Pornhub by the numbers for 2019|publisher=San Antonio Express-News|access-date=2026-09-16|date=2019-12-15|language=en}}</ref> [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] sākumā tika novērots ievērojams vietnes apmeklējuma pieaugums. 2020. gada 17. martā globālā datplūsma bija par aptuveni 11,6% lielāka nekā vidēji pirms pandēmijas. Atsevišķās valstīs pieaugums bija vēl izteiktāks, īpaši periodos, kad ''Pornhub'' uz laiku piedāvāja bezmaksas piekļuvi savam maksas pakalpojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC8939420/|title=Pornography use in the setting of the COVID-19 pandemic|publisher=PubMed Central|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Similarweb'' datiem par periodu no 2022. gada decembra līdz 2023. gada novembrim ''Pornhub'' vidēji saņēma aptuveni 2,45 miljardus apmeklējumu mēnesī un aptuveni 342 miljonus unikālo apmeklētāju mēnesī. Vidējais viena apmeklējuma ilgums bija aptuveni 8 minūtes un 30 sekundes. Šajā periodā ''Pornhub'' bija 12. visvairāk apmeklētā tīmekļa vietne pasaulē pēc ''Similarweb'' klasifikācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://datareportal.com/reports/digital-2024-global-overview-report|title=Digital 2024: Global Overview Report|publisher=DataReportal|access-date=2026-09-16|date=2024|language=en}}</ref> Apmeklējumu skaits un citi tīmekļa auditorijas rādītāji dažādos avotos var atšķirties, jo analītikas uzņēmumi izmanto atšķirīgas datplūsmas novērtēšanas metodes, savukārt ''Pornhub'' publicētā statistika balstās uz pašas platformas datiem. == Bloķēšana un piekļuves ierobežojumi == ''Pornhub'' darbība vairākās valstīs un teritorijās ir tikusi ierobežota vai bloķēta. Ierobežojumu iemesli dažādās valstīs atšķiras un ietver pornogrāfiska satura regulējumu, nepilngadīgo aizsardzību un prasības pārbaudīt lietotāju vecumu. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 2020. gadu pirmajā pusē vairākos štatos tika pieņemti likumi, kas pornogrāfiska satura vietnēm nosaka pienākumu pārbaudīt apmeklētāju vecumu. ''Pornhub'' operators ''Aylo'' iebilda pret vietņu līmenī veiktu personas vecuma pārbaudi, norādot uz privātuma riskiem un dodot priekšroku vecuma pārbaudei lietotāja ierīces līmenī. Reaģējot uz šiem likumiem, uzņēmums pārtrauca pilnvērtīgu piekļuvi ''Pornhub'' vairākos štatos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pornhub.codes/blog/age-verification-in-the-news|title=Age Verification in the US|publisher=Pornhub|access-date=2026-09-16|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Līdz 2025. gada vidum šādi ierobežojumi bija ieviesti vairāk nekā 20 ASV štatos, tostarp [[Teksasa|Teksasā]], [[Florida|Floridā]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], [[Jūta|Jūtā]], [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]] un [[Indiana|Indianā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pornhub.codes/blog/age-verification-in-the-news|title=Age Verification in the US|publisher=Pornhub|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ''Pornhub'', ''YouPorn'' un ''RedTube'' īpašnieks Aylo uz laiku apturēja piekļuvi savām platformām [[Francija|Francijā]], protestējot pret Francijas prasībām pornogrāfiska satura vietnēm ieviest lietotāju vecuma pārbaudi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/pixels/article/2025/06/04/why-pornhub-is-suspending-access-in-france_6742005_13.html|title=Why Pornhub is suspending access in France|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2025-06-04|language=en}}</ref> Francijas valdība savukārt argumentēja, ka vecuma pārbaudes prasības nepieciešamas, lai ierobežotu nepilngadīgo piekļuvi pornogrāfijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://presse.economie.gouv.fr/protection-des-mineurs-en-ligne-la-france-repond-aux-tentatives-dintimidation/|title=Protection des mineurs en ligne : la France répond aux tentatives d’intimidation|publisher=Francijas Ekonomikas un finanšu ministrija|access-date=2026-09-16|date=2025-06-04|language=fr}}</ref> Pēc Parīzes administratīvās tiesas lēmuma attiecīgā regulējuma piemērošana uz laiku tika apturēta, un 2025. gada 20. jūnijā ''Pornhub'' atjaunoja piekļuvi Francijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/pixels/article/2025/06/20/les-sites-pornographiques-pornhub-youporn-et-redtube-de-nouveau-accessibles-en-france_6614783_4408996.html|title=Les sites pornographiques Pornhub, YouPorn et RedTube de nouveau accessibles en France|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2025-06-20|language=fr}}</ref> Tomēr 2025. gada 15. jūlijā Francijas Valsts padome atcēla šo pagaidu lēmumu, tādējādi atjaunojot vecuma pārbaudes prasību piemērošanu attiecīgajām vietnēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://presse.economie.gouv.fr/les-sites-pornographiques-pornhub-youporn-et-redtube-de-nouveau-soumis-a-lobligation-de-mettre-en-place-un-controle-de-lage/|title=Les sites pornographiques Pornhub, YouPorn et RedTube de nouveau soumis à l’obligation de mettre en place un contrôle de l’âge|publisher=Francijas Ekonomikas un finanšu ministrija|access-date=2026-09-16|date=2025-07-15|language=fr}}</ref> 2026. gadā ''Pornhub'' daļā reģionu, kuros piekļuve pornogrāfiskajam saturam bija ierobežota vecuma pārbaudes likumu dēļ, ieviesa nepornogrāfisku jeb SFW ({{val|en|safe for work}}) sākumlapu. Tajā pieejams saturs bez kailuma, bet piekļuve vietnes pornogrāfiskajam saturam šajos reģionos joprojām ir ierobežota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pornhub.codes/blog/were-kinda-back-in-previously-blocked-regions-with-safe-for-work-content|title=We’re Kinda Back in Previously Blocked Regions with Safe-For-Work Content|publisher=Pornhub|access-date=2026-09-16|date=2026-06-12|language=en}}</ref> == Populārajā kultūrā == ''Pornhub'' zīmols ir parādījies dažādos populārās kultūras darbos. Īpaši nozīmīga loma tam bija 2013. gada amerikāņu romantiskajā komēdijā ''Dons Džons'' (''Don Jon''), kuras scenārija autors, režisors un galvenās lomas atveidotājs bija [[Džozefs Gordons-Levits]]. Filmā galvenā varoņa pornogrāfijas lietošana ir viena no sižeta centrālajām tēmām, un vairākās ainās redzama ''Pornhub'' vietne. Filmas producenti saņēma uzņēmuma atļauju izmantot ''Pornhub'' zīmolu, un uzņēmums palīdzēja filmas veidotājiem iegūt videomateriālus montāžas ainām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedailybeast.com/how-one-of-the-biggest-porn-websites-helped-joseph-gordon-levitt-make-don-jon/|title=How One of the Biggest Porn Websites Helped Joseph Gordon-Levitt Make “Don Jon”|author=Asawin Suebsaeng|publisher=The Daily Beast|access-date=2026-09-16|date=2013-09-27|language=en}}</ref> ''Pornhub'' ir veidojis saikni arī ar populāro mūziku. 2010. gadu vidū platformā tika pirmizrādīti vairāku mūziķu videoklipi; 2016. gadā tajā tika publicēts amerikāņu repera ''Mykki Blanco'' dziesmas ''Loner'' videoklips. Šādi projekti tika raksturoti kā daļa no ''Pornhub'' centieniem paplašināt zīmola klātbūtni ārpus pornogrāfijas industrijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/musicblog/2016/nov/22/pornhub-music-industry-pornography-mykki-blanco-music-videos|title=Can porn sites find success in the mainstream music industry?|author=Harriet Gibsone|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2016-11-22|language=en}}</ref> Plaši atpazīstams interneta kultūrā kļuvis arī īsais ''Pornhub Community'' ievada skaņas signāls. Tas izplatījās kā [[interneta mēme]], un sociālajos tīklos tika publicēti videomateriāli, kuros skaņa tika atskaņota publiskās vietās, lai fiksētu to cilvēku reakciju, kuri to atpazīst. 2020. gadā plašu ievērību internetā guva video, kurā skolēns šo melodiju nospēlēja skolas pasākumā, bet 2021. gadā līdzīga tendence izplatījās platformā [[TikTok]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://melmagazine.com/en-us/story/pornhub-intro-meme|title=High Schoolers Turned Pornhub’s Infamous Drum Riff into a Meme Worth Detention|author=Ian Lecklitner|publisher=MEL Magazine|access-date=2026-09-16|date=2020-04-04|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{tīmekļa vietne-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes]] lbx4wk1wynxeh3ougo7kfkitov9nf6t Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita 4 415707 4523322 4522897 2026-09-16T18:01:26Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4523322 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|09|16||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200285}}] | {{formatnum:1720}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13743}}] | 2009-02-13 | 2026-09-16 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175382}}] | {{formatnum:9808}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8103}}] | 2007-12-03 | 2026-09-16 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14819}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:115775}}] | {{formatnum:10442}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1950}}] | 2009-10-02 | 2026-09-16 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115241}}] | {{formatnum:8556}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9957}}] | 2007-11-24 | 2026-09-16 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89327}}] | {{formatnum:8051}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6781}}] | 2005-10-30 | 2026-09-16 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72856}}] | {{formatnum:9468}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2178}}] | 2009-05-24 | 2026-09-16 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68974}}] | {{formatnum:1656}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}] | 2005-07-26 | 2026-09-16 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}] | {{formatnum:549}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-08-19 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53394}}] | {{formatnum:7350}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6588}}] | 2018-06-22 | 2026-09-16 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50044}}] | {{formatnum:5549}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:395}}] | 2007-01-07 | 2026-09-16 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:49550}}] | {{formatnum:5343}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3143}}] | 2007-04-26 | 2026-09-15 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49319}}] | {{formatnum:1395}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3546}}] | 2006-05-03 | 2026-09-15 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45415}}] | {{formatnum:6236}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1650}}] | 2015-03-11 | 2026-09-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42395}}] | {{formatnum:1457}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-09-16 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39297}}] | {{formatnum:4474}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}] | 2013-03-30 | 2026-09-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32466}}] | {{formatnum:3951}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:672}}] | 2020-05-10 | 2026-09-16 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:32202}}] | {{formatnum:9626}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5003}}] | 2023-01-18 | 2026-09-16 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28836}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27138}}] | {{formatnum:4674}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:935}}] | 2015-08-30 | 2026-09-16 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}] | {{formatnum:18}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-09-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1302}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16022}}] | {{formatnum:1348}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-09-15 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15501}}] | {{formatnum:3012}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1403}}] | 2014-07-27 | 2026-09-10 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2380}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14494}}] | {{formatnum:460}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-08-31 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14252}}] | {{formatnum:613}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-09-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13466}}] | {{formatnum:899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-09-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11014}}] | {{formatnum:1788}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:426}}] | 2021-07-27 | 2026-09-13 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10648}}] | {{formatnum:273}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:671}}] | 2011-10-13 | 2026-09-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10217}}] | {{formatnum:337}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-09-16 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9606}}] | {{formatnum:193}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:181}}] | 2013-03-14 | 2026-09-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:76}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}] | {{formatnum:228}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-17 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:552}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5610}}] | {{formatnum:88}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-09-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5024}}] | {{formatnum:144}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-09-14 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 7ja69rf41mc3dx80h3kmhi2rqllk65u Parīzes Dievmātes katedrāle (romāns) 0 426722 4523245 4466798 2026-09-16T12:22:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523245 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = "Parīzes Dievmātes katedrāle" | attēls = Victor Hugo-Hunchback.jpg | att_izm = | image_caption = | author = [[Viktors Igo]] | title_orig = ''Notre-Dame de Paris'' | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = {{FRA}} | language = [[franču valoda|franču]] | series = | subject = | genre = [[romāns]] | publisher = "[[Liesma (izdevniecība)|Liesma]]" (latviski)<ref name=ibook/> | pub_date = 1831. gadā | izdota latviski = 1927., 1960., 1981.,<ref name=ibook>{{Tīmekļa atsauce|title=Parīzes Dievmātes katedrāle|url=http://www.ibook.lv/BD_parizes-dievmates-katedrale-viktors-igo.aspx?BID=f2519b0c-25b9-4f8d-92a9-82152cfb2b05|publisher=ibook.lv|accessdate=16 April 2019}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2002. gadā | media_type = | pages = 581<ref name=ibook/> | isbn = | oclc = | masa-izmērs = | formāts = | preceded_by = | followed_by = }} "'''Parīzes Dievmātes katedrāle'''" ({{val|fr|Notre-Dame de Paris}}) ir [[franči|franču]] [[romantisms|romantisma]] rakstnieka [[Viktors Igo|Viktora Igo]] sarakstīts romāns, kas pirmoreiz publicēts 1831. gada martā. Igo sarakstīja romānu sešu mēnešu laikā, tas ir 200 000 vārdu garš.<ref name=muzikasstunda>{{Tīmekļa atsauce|title=ZIGMARA LIEPIŅA OPERA "PARĪZES DIEVMĀTES KATEDRĀLE"|url=http://muzikasstunda.weebly.com/par299zes-dievm257tes-katedr257le.html|publisher=muzikasstunda.weebly.com|accessdate=16 April 2019|archive-date={{dat|2019|04|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190416164859/http://muzikasstunda.weebly.com/par299zes-dievm257tes-katedr257le.html}}</ref> Romāns stāsta par [[Parīzes Dievmātes katedrāle]]s zvaniķa Kvazimodo jūtām pret [[čigāņi|čigānieti]] Esmeraldu. Romāns vairākkārt ticis ekranizēts, tāpat tika veidotas operas un baleti. Grāmata vismaz 4 reizes izdota latviešu valodā. == Skatīt arī == * [[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)]] * [[Dievmātes katedrāles zvaniķis (1996. gada filma)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{literatūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Romāni franču valodā]] [[Kategorija:Gotiskā literatūra]] hkulamq2fcbgagk6x7hapzdulpjlinu Pasažieru vilciens 0 440570 4523250 4480631 2026-09-16T12:43:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523250 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Pasažieru vilciens (Vivi) | native_name = | logo = Vivi Latvia (2023).png | logo_size = 150px | logo_caption = Zīmola ''Vivi'' logotips | image = Škoda 16Ev.jpg | image_size = | image_caption = [[Škoda 16Ev]] elektrovilciens 2022. gada 15. decembrī | type = | traded_as = | genre = [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrība]] | fate = | predecessor = Latvijas dzelzceļš | successor = | foundation = 2001. gads | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = Pērses iela 8, [[Rīga]], {{LAT}} | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[transports]] | products = | services = Sabiedriskā transporta pakalpojumi, transporta pakalpojumi | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = 1001-5000 (2024)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=AS Pasažieru Vilciens News, Hiring, Layoffs, Competitors, CEO, Fundraising Insights |url=https://rivalsense.co/intel/as-pasazieru-vilciens/ |website=RivalSense |access-date=28 October 2024}}</ref> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|www.vivi.lv}} | footnotes = | intl = }} {{Vivi elektrovilcienu maršruti}} '''AS "Pasažieru vilciens"''' ([[zīmols]] "'''Vivi'''") ir uzņēmums, kas veic iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumus, pārvadājot pasažierus pa [[dzelzceļš|dzelzceļu]] visā [[Latvija]]s teritorijā. Latvijas valstij pieder 100% "Pasažieru vilciens" kapitāla daļu, un to turētājs ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]. AS "Pasažieru vilciens" meitas sabiedrība ir AS "VRC Zasulauks" (51% līdzdalības daļu kapitālā). == Vēsture == Uzņēmumu izveidoja 2001. gadā agrāko VAS "[[Latvijas dzelzceļš]]" struktūrvienību Pasažieru Pārvadājumu uzņēmuma (PPU) "Elektrovilciens" un PPU "Dīzeļvilciens" vietā. No 2008. gada oktobra AS "Pasažieru vilciens" ir patstāvīgs valsts īpašumā esošs uzņēmums.<ref>[https://www.pv.lv/lv/par-mums/ Par mums]</ref> 2019. gadā uzņēmuma rīcībā bija 26 elektrovilcienu sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000. 2023. gada 29. novembrī "Pasažieru vilciens" paziņoja par zīmola maiņu uz "Vivi", kas ir aizgūts no zilbēm frāzē "Vienā Vilcienā". Kopā ar zīmola maiņu, uzņēmums izveidoja jaunu mājaslapu un lietotni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12997/pasazieru-vilciens-nakama-pietura-vivi/|title=“Pasažieru vilciens”. Nākamā pietura – “Vivi”|website=AS Pasažieru vilciens|access-date=2024-01-07}}</ref> <gallery> Pasažieru vilciens logo.png|AS "Pasažieru vilciens" iepriekšējais logo </gallery> === Elektrovilcienu iepirkums === {{dat|2012|4|2||bez}} tika noslēgts 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iepirkuma un to ritošā sastāva uzturēšanas līgums ar Spānijas kompāniju "[[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]]". Tomēr Nila Freivalda vadītās "Pasažieru vilciena" ("PV") valdes parakstītais līgums neatbilda sākotnējam iepirkuma nolikumam, kas apdraudēja ES fondu finansējuma darījumu. Maijā tika nokomplektēta jauna "PV" valde, kas aicināja "CAF" uz sarunām par līguma grozīšanu, taču līdz paredzētajam termiņam — {{dat|2012|10|2||bez}} — vienošanās netika panākta, tāpēc "CAF" Stokholmas Tirdzniecības palātā uzsāka mediācijas procesu, kas {{dat|2013|3|29||bez}} noslēdzās neveiksmīgi, tāpēc {{dat|2013|4|1||bez}} tika uzsākta tiesvedība,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Mediācijas sarunas par vērienīgo vilcienu iepirkumu noslēgušās; CAF vēršas tiesā pret PV| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|4|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediacijas-sarunas-par-verienigo-vilcienu-iepirkumu-noslegusas-caf-versas-tiesa-pret-pv.a53924/}}</ref> kas {{dat|2019|5|9||bez}} par vainīgu atzina "PV" valdi. Tikmēr par 5 mēnešiem kavējās arī jaunā vilcienu iepirkuma sagatavošana,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunais vilcienu iepirkums kavējas; ievilksies līdz rudenim | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|6|26||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunais-vilcienu-iepirkums-kavejas-ievilksies-lidz-rudenim.a61920/}}</ref> un tas tika izsludināts vien {{dat|2013|11|25||bez}}. Tajā piedalījās "Stadler" un "Hyundai", kas tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ. Tā kā iepirkums kavējās, tad pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pārbaudes par "CAF" sūdzību<ref>{{Ziņu atsauce | title = IUB atļauj turpināt vērienīgo vilcienu nomas konkursu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|5|27||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/iub-atlauj-turpinat-verienigo-vilcienu-nomas-konkursu.a86780/}}</ref> {{dat|2014|7|1||bez}} tika noslēgts līgums ar "Stadler" par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Noslēgts līgums par 6 dīzeļvilcienu modernizāciju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ministrs pieļauj PV valdes atlaišanu ieilguša konkursa gadījumā | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|2|9||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ministrs-pielauj-pv-valdes-atlaisanu-ieilgusa-konkursa-gadijuma.a77031/}}</ref> Uzņemdamies atbildību par "PV" budžeta deficītu, amatu atstāja tā valdes loceklis Aigars Štokenbergs.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}</ref> Pēc vairākkārtējām pretendentu sūdzībām un "PV" finanšu pārskata izskatīšanas, {{dat|2014|7|23||bez}}, tika pārtraukta arī otrā iepirkuma procedūra un {{dat|2014|7|7||bez}} atkal atlaista "PV" valde.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunie vilcieni attālinās – «Pasažieru vilciens» pārtrauc iepirkumu| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|23||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunie-vilcieni-attalinas--pasazieru-vilciens-partrauc-iepirkumu.a92309/}}</ref> {{dat|2015|9|14||bez}} "PV" izsludināja trešo elektrovilcienu iepirkumu. Nekvalitatīvi atjaunotos dīzeļvilcienus "PV" saņēma pēc noteiktā termiņa — {{dat|2016|9|19||bez}}, tāpēc darbu veicējiem tika piemērots līgumsods un uzsākts kriminālprocess.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Modernizētajiem vilcieniem īsā laikā jau 57 garantijas remonti | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|2||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/modernizetajiem-vilcieniem-isa-laika-jau-57-garantijas-remonti.a203532/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Par dīzeļvilcienu modernizāciju ierosina kriminālprocesu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|31||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-dizelvilcienu-modernizaciju-ierosina-kriminalprocesu.a208011/}}</ref> {{dat|2017|6|6||bez}} SM publicēja ziņojumu, kurā pausts, ka elektrovilcienu iepirkums negatīvi skars valsts budžetu 165,2 mlj. eiro apmērā laika periodā no 2019 līdz 2023. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums tomēr ietekmēs valsts budžetu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2017|6|6||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciena-elektrovilcienu-iepirkums-tomer-ietekmes-valsts-budzetu.a239107/}}</ref> {{dat|2018|11|21||bez}} "PV" paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no "Talgo".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}</ref> Vēl pirms tam "Stadler" sūdzējās IUB par "Talgo" neatbilstību konkursa noteikumiem,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Vilcienu iepirkuma konkursa «Stadler» sūdzas par spāņu «Talgo» neatbilstību nolikumam | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|9|20||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vilcienu-iepirkuma-konkursa-stadler-sudzas-par-spanu-talgo-neatbilstibu-nolikumam.a293036/}}</ref> bet pēc tam iepirkuma rezultātus IUB apstrīdēja "Škoda Vagonka" un "CAF", kas {{dat|2018|1|28||bez}} aizliedza "PV" slēgt līgumu ar "Talgo", un "PV" pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina "[[Škoda Vagonka]]".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}</ref> Aizbildinoties ar iepirkumā neparedzētu kritēriju ņemšanu vērā, Talgo {{dat|2019|2|22||bez}} apstrīdēja IUB lēmumu, un uz sūdzības izskatīšanas laiku "PV" tika aizliegts slēgt līgumu arī ar "Škoda Vagonka". Pēc IUB atzinuma par "Talgo" sūdzībām kā nepamatotām, trešajā piegājienā par konkursa uzvarētāju atkal atzina "Škoda Vagonka".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilcienam» atļauj slēgt līgumu ar «Škoda Vagonka» par vilcienu iegādi | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|3||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilcienam-atlauj-slegt-ligumu-ar-skoda-vagonka-par-vilcienu-iegadi.a324483/}}</ref> Līgums "PV" un "Škoda Vagonka" starpā noslēgts {{dat|2019|7|30||bez}},<ref>{{Ziņu atsauce | title = Paraksta līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|30||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-32-jaunu-elektrovilcienu-piegadi-lidz-2023-gada-beigam.a327185/}}</ref> taču finansējuma avoti joprojām nebija skaidri. Lai finansētu vilcienu iepirkumu, {{dat|2019|10|8||bez}} pieņēma lēmumu piesaistīt neizdevušos Skanstes tramvaja projekta 70 mlj. €.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Skanstes tramvaja projektam paredzētos 70 miljonus eiro novirza vilcienu iegādei | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|10|8||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skanstes-tramvaja-projektam-paredzetos-70-miljonus-eiro-novirza-vilcienu-iegadei.a334473/}}</ref> 2019. gada 30. jūlijā AS "Pasažieru vilciens" un Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka a.s." parakstīja līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām. Jaunie elektrovilcieni sastāv no četriem vagoniem katrs. Katrā vilcienā paredzētas sēdvietas 436 pasažieriem, un kopējais sēdvietu skaits jaunajos elektrovilcienos būs 13 952.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/stajies-speka-ligums-par-elektrovilcienu-piegadi.d?id=51415067 Stājies spēkā līgums par elektrovilcienu piegādi] DELFI Bizness 2019. gada 29. augustā</ref> Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] vilcienu piegādes sākumu atlika līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/jauni-elektrovilcieni-sogad-vel-nekurses-visus-piegadas-lidz-2023-gada-beigam.d?id=54325832|title=Jauni elektrovilcieni šogad vēl nekursēs, visus piegādās līdz 2023. gada beigām|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-12-04|date=2022-05-09|language=lv}}</ref> 2023. gada augusta beigās Rīgā ieradās "Škoda Group" pārstāvji, kas 23 vilcienus solīja piegādāt līdz gada beigām. Viņi norādīja, ka uzbūvēti ir 15 vilcieni, un noslēgumam tuvojas vilciena tipa sertificēšana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/20.08.2023-kavejumu-del-risks-zaudet-es-naudu-jauno-vilcienu-un-dzelzcela-projektos.a520851/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kavējumu dēļ risks zaudēt ES naudu jauno vilcienu un dzelzceļa projektos] lsm.lv 2023. gada 20. augustā</ref> 2023. gada septembra beigās kļuva zināms, ka līdz gada beigām noslēgsies vilcienu sertifikācija, bet jaunie vilcieni dzelzceļa elektrificētajā zonā sāks kursēt 2024. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2023-satiksmes-ministrs-jaunie-pasazieru-vilcieni-visticamak-tomer-saks-kurset-tikai-nakamgad.a525648/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Satiksmes ministrs: Jaunie pasažieru vilcieni, visticamāk, tomēr sāks kursēt tikai nākamgad] lsm.lv 2023. gada 28. septembrī</ref> 2023. gada 15. decembrī, ekspluatācijā nododot pirmos 3 vilcienu sastāvus, tika uzsākti pirmie pārvadājumi ar Čehijā ražotiem [[Škoda 16Ev]] elektrovilcieniem. Pirmais vilciena sastāvs devās maršrutā Rīga—Dubulti, veicot kopumā 13 reisus [[Aizkraukle]]s, [[Skultes pagasts|Skultes]] un [[Tukums|Tukuma]] virzienos, kamēr pārvadājumi uz [[Jelgava|Jelgavu]] sākās dienu vēlāk.<ref>[https://nra.lv/latvija/438035-jaunie-elektrovilcieni-zinams-kad-un-kura-marsruta-bus-pirmais-reiss.htm Jaunie elektrovilcieni: Zināms, kad un kurā maršrutā būs pirmais reiss] nra.lv 2023. gada 29. novembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni |access-date=2023-12-14 |website=sam.gov.lv |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/78/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni/ |access-date=2023-12-14 |website=vivi.lv |language=lv}}</ref> 2024. gada janvārī pieci jaunpiegādātie Škoda 16Ev elektrovilcieni pārstāja kursēt pēc vairākām tehniskām problēmām. 2. janvārī sastāvs maršrutā Saulkrasti—Rīga apstājās stacijā [[Garciems (stacija)|Garciems]] pēc tam, kad vilcienam bija nolaidies strāvas noņēmējs jeb pantogrāfs un pārstājusi darboties salona apsilde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.01.2024-pieciem-jaunajiem-elektrovilcieniem-konstatetas-dazadas-nepilnibas.a537385/|title=Pieciem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas dažādas nepilnības|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}</ref> Pēc vairākiem citiem atkārtotiem incidentiem ar jaunajiem vilcienu sastāviem, satiksmes ministrs [[Kaspars Briškens]] un "Vivi" pieprasīja paskaidrojumus no "Škoda Vagonka" par radušajiem defektiem un 5. janvārī informēja pasažierus par iespējām pieprasīt kompensāciju atceltu reisu gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/ViviVilciens/status/1743266366684049444?s=20|title=Vivi|access-date=07.01.2024}}</ref> 2024. gada 25. janvārī uzņēmuma padomes locekļi paziņoja par amatu atstāšanu, jo “Škoda Vagonka” elektrovilcienu radītās krīzes risināšana ir ārpus padomes funkcijām un tvēruma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-jauno-vilcienu-nedienu-del-amatus-zaude-pasazieru-vilciens-padome.a540208/|title=Jauno vilcienu nedienu dēļ amatus zaudē «Pasažieru vilciens» padome|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}</ref> Vēlāk Satiksmes ministrija informēja, ka tās vietā ir iecelta pagaidu padome.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.01.2024-pasazieru-vilcienam-iecel-pagaidu-padomi.a540370/|title=«Pasažieru vilcienam» ieceļ pagaidu padomi|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}</ref> Savukārt 26. janvārī satiksmes ministrs paziņoja, ka tiek apsvērts atgriezt jauno vilcienu sastāvus atpakaļ ražotājam kā brāķi un prasīt valdībai naudu veco vilcienu kapitālajam remontam.<ref name="Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam">{{tīmekļa atsauce |title=Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam |url=https://www.delfi.lv/video/53950177/spried-ar-delfi/56299388/briskena-plans-b-pielauj-atgriezt-jaunos-vilcienus-skoda-un-prasit-valdibai-naudu-veco-remontam |publisher=delfi.lv |accessdate={{dat|2024|1|26||bez}}}}</ref> === Bateriju elektrovilcienu iepirkums === 2022. gada aprīlī VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) izsludināja iepirkumu bateriju elektrovilcienu (BEMU) iepirkumam. Konkurence pirmajā kārtā bija relatīvi liela — piedalījās ''Škoda'' (Čehija), ''Stadler'' (Polija) un ''CAF'' (Spānija). Tomēr 2023. gada novembrī izsludinātajā konkursa otrajā posmā ''Stadler'' un ''CAF'' neiesniedza vērtējamus piedāvājumus — tādējādi no reāli atbilstošajiem piedāvājumiem palika tikai ''Škoda''. Iepirkuma gaitā ir bijusi neskaidrība par finansējuma avotu — sākotnēji bija plānots, ka iepirkumu finansētu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Atveseļošanās fonda līdzekļiem. No šiem avotiem attiecīgi bija pieejami 92,5 un 74,7 miljoni eiro. Tomēr 2024. gada septembrī šos līdzekļus tika nolemts pārdalīt projektiem ar augstāku gatavības pakāpi — ar ''Rail Baltica'' saistīto Rīgas Centrālās Stacijas būvdarbu pabeigšanai un esošā dzelzceļa tīkla attīstībai. Tika rosināta nepieciešamība iepirkumu pārtraukt, pamatojot, ka bateriju vilcienu ekspluatācijai nepieciešami ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā — kam nepietika ne finansējuma, ne iespēja to nodrošināt fondu finansējuma pieejamības termiņos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.09.2024-rosina-partraukt-bateriju-vilcienu-iegades-projektu-tam-paredzeto-es-naudu-piedava-novirzit-rail-baltica.a567528/|title=Rosina pārtraukt bateriju vilcienu iegādes projektu; tam paredzēto ES naudu piedāvā novirzīt «Rail Baltica»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref> Gadu vēlāk, 2025. gada 9. septembrī, iepirkuma virzība tika atsākta. Tam tika atrasts finansējums 123 miljonu eiro apmērā — no kā vairāk nekā 104 miljoni ir Kohēzijas fonda finansējums un vairāk nekā 18 miljoni nacionālais finansējums. Paralēli vilcienu iepirkumam plānots, ka VSIA "Latvijas dzelzceļš" veiks nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. 2025. gada 11. decembrī tika noslēgts līgums par 9 bateriju elektrovilcienu iegādi, ar iespēju iegādāties vēl 7 vilcienus. Līguma summa ir 89 409 387 eiro, vilcienu piegāde ir plānota līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iepirkumi.lv/lv/akademija/aktualitates/26025/latvija-lidz-2029-gadam-par-123-miljoniem-eiro-iegadasies-vismaz-devinus-bateriju-elektrovilcienus/|title=Latvija līdz 2029. gadam par 123 miljoniem eiro iegādāsies vismaz deviņus bateriju elektrovilcienus|website=www.iepirkumi.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di|title=ATD noslēdz līgumu par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-12-15|archive-date=2026-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260210022522/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di}}</ref> Mērķis bateriju elektrovilcieniem (BEMU) ir pakāpeniski aizvietot pašlaik novecojošos RVR ražotos dīzeļvilcienus, kas tiek lietoti neelektrificētajās dzelzceļa līnijās. Vilcieniem būs 2 vagoni ar 188 sēdvietām, no kurām 24 ir pirmajā klasē. Maksimālais ātrums vilcienam būtu 160 km/h zem kontakttīkla un 120 km/h bateriju režīmā. Ievērojami straujāks paātrinājums un paaugstināts maksimālais ātrums pašreizējos vilcienu reisus ļautu saīsināt par 15 — 25 minūtēm. Plānots, ka bateriju vilciens ar vienu uzlādi varēs nobraukt līdz 100 kilometriem, uzlāde pa ceļam ilgtu ap 10 minūtes. Sākotnēji bateriju vilcienus plānots lietot dzelzceļa maršrutos no Rīgas uz Cēsīm un Daugavpili, nākotnē arī maršrutos uz Valmieru un Rēzekni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di|title=ATD noslēdz līgumu par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-12-15|archive-date=2026-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260210022522/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di}}</ref> == Pasažieru pārvadājumu maršruti == {{Col-begin|width=85%}} {{Col-2}} === Elektrovilcienu maršruti === * Rīga—Skulte * Rīga—Aizkraukle * Rīga—Tukums * Rīga—Jelgava {{Col-2}} === Dīzeļvilcienu maršruti === * Rīga—Krustpils—Daugavpils—Krāslava—Indra * Rīga—Madona—Gulbene * Rīga—Sigulda—Valmiera—Lugaži—Valga * Rīga—Rēzekne—Zilupe * Rīga—Dobele—Liepāja * Rīga—Aglona*{{Col-end}}(''Uz galapunktiem, kas atzīmēti ar '''*''', vilcieni kursē tikai pēc atsevišķa rīkojuma'') == Ritošais sastāvs == Pašlaik (2023.) pasažieru pārvadāšanā tiek izmantoti [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|Rīgas Vagonbūves Rūpnīcā]] ražotie un Latvijā atjaunotie elektrovilcienu un dīzeļvilcienu sastāvi, un daži Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka a.s." ražotie elektrovilcieni. Vilcieni krāsoti zilā un dzeltenā krāsā, 2016. gada izlaidums — sarkanā un sudraba. Kopš 2023. gada pārējie vilcieni krāsoti pelēkā un dzeltenā krāsā. No 2023. gada 29. novembra uzņēmums sāka pieņemt ekspluatācijā [[Škoda 16Ev|Škoda 7Ev (16Ev)]] elektrovilcienus. {| class="wikitable sortable" |- ! Klase ! Tips ! Skaits ! Ražošanas/modernizācijas gads ! Ekspluatācijā no ! Ražotājs ! Piezīmes |- | [[DR1]]AC | DMU | 6<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/11724/nosledzies-dizelvilcienu-modernizacijas-projekts/|title=Noslēdzies dīzeļvilcienu modernizācijas projekts}}</ref> | 1973-1990/2016 | 1973-1990 | [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] / RVR un [[DMU vilcieni]] | Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti 2016. gadā |- | [[DR1#DR1AM|DR1AM]] | DMU | 13 | 1973-1990/1998 | 1973-1990 | [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] | Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti līdz 1998. gadam. |- | [[ER2]]T | EMU | 25 | 1970-1990/— un 2006 | 1970-1990 | [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] | Visi ražoti līdz 1990. gadam, daļa vēlāk modernizēti līdz 2006. gadam |- | [[Škoda 16Ev|Škoda 7Ev (16Ev)]] | EMU | 32 | 2022-2024 | 2023 | [[Škoda Transportation|Škoda Vagonka]] (Škoda Transportation) | 31 no 32 elektrovilcieniem nodoti ekspluatācijā un tiek izmantoti pasažieru pārvadājumos. |- |} == Attēlu galerija == <gallery> ER2-1342-09, Zasulauks.JPG|Elektrovilciens ER2-1342-09 Zasulaukā DR1A-290.JPG|DR1A-290 Gulbenes stacijā DR1AC-187 Daugavpils.jpg|DR1AC-187.3 [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]] Dīzeļvilciens pie Glūdas.jpg|Modernizētais dīzeļvilciens DR1AC reisā uz Liepāju pie [[Glūda (stacija)|Glūdas stacijas]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas dzelzceļš]] * ''[[Rail Baltica]]'' [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] 9tqycmmjr7lxdnci9nywwdg2hrp2zxm 4523252 4523250 2026-09-16T12:49:40Z ~2026-50069-19 150436 /* Ritošais sastāvs */ 4523252 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Pasažieru vilciens (Vivi) | native_name = | logo = Vivi Latvia (2023).png | logo_size = 150px | logo_caption = Zīmola ''Vivi'' logotips | image = Škoda 16Ev.jpg | image_size = | image_caption = [[Škoda 16Ev]] elektrovilciens 2022. gada 15. decembrī | type = | traded_as = | genre = [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrība]] | fate = | predecessor = Latvijas dzelzceļš | successor = | foundation = 2001. gads | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = Pērses iela 8, [[Rīga]], {{LAT}} | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[transports]] | products = | services = Sabiedriskā transporta pakalpojumi, transporta pakalpojumi | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = 1001-5000 (2024)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=AS Pasažieru Vilciens News, Hiring, Layoffs, Competitors, CEO, Fundraising Insights |url=https://rivalsense.co/intel/as-pasazieru-vilciens/ |website=RivalSense |access-date=28 October 2024}}</ref> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|www.vivi.lv}} | footnotes = | intl = }} {{Vivi elektrovilcienu maršruti}} '''AS "Pasažieru vilciens"''' ([[zīmols]] "'''Vivi'''") ir uzņēmums, kas veic iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumus, pārvadājot pasažierus pa [[dzelzceļš|dzelzceļu]] visā [[Latvija]]s teritorijā. Latvijas valstij pieder 100% "Pasažieru vilciens" kapitāla daļu, un to turētājs ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]. AS "Pasažieru vilciens" meitas sabiedrība ir AS "VRC Zasulauks" (51% līdzdalības daļu kapitālā). == Vēsture == Uzņēmumu izveidoja 2001. gadā agrāko VAS "[[Latvijas dzelzceļš]]" struktūrvienību Pasažieru Pārvadājumu uzņēmuma (PPU) "Elektrovilciens" un PPU "Dīzeļvilciens" vietā. No 2008. gada oktobra AS "Pasažieru vilciens" ir patstāvīgs valsts īpašumā esošs uzņēmums.<ref>[https://www.pv.lv/lv/par-mums/ Par mums]</ref> 2019. gadā uzņēmuma rīcībā bija 26 elektrovilcienu sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000. 2023. gada 29. novembrī "Pasažieru vilciens" paziņoja par zīmola maiņu uz "Vivi", kas ir aizgūts no zilbēm frāzē "Vienā Vilcienā". Kopā ar zīmola maiņu, uzņēmums izveidoja jaunu mājaslapu un lietotni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12997/pasazieru-vilciens-nakama-pietura-vivi/|title=“Pasažieru vilciens”. Nākamā pietura – “Vivi”|website=AS Pasažieru vilciens|access-date=2024-01-07}}</ref> <gallery> Pasažieru vilciens logo.png|AS "Pasažieru vilciens" iepriekšējais logo </gallery> === Elektrovilcienu iepirkums === {{dat|2012|4|2||bez}} tika noslēgts 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iepirkuma un to ritošā sastāva uzturēšanas līgums ar Spānijas kompāniju "[[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]]". Tomēr Nila Freivalda vadītās "Pasažieru vilciena" ("PV") valdes parakstītais līgums neatbilda sākotnējam iepirkuma nolikumam, kas apdraudēja ES fondu finansējuma darījumu. Maijā tika nokomplektēta jauna "PV" valde, kas aicināja "CAF" uz sarunām par līguma grozīšanu, taču līdz paredzētajam termiņam — {{dat|2012|10|2||bez}} — vienošanās netika panākta, tāpēc "CAF" Stokholmas Tirdzniecības palātā uzsāka mediācijas procesu, kas {{dat|2013|3|29||bez}} noslēdzās neveiksmīgi, tāpēc {{dat|2013|4|1||bez}} tika uzsākta tiesvedība,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Mediācijas sarunas par vērienīgo vilcienu iepirkumu noslēgušās; CAF vēršas tiesā pret PV| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|4|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediacijas-sarunas-par-verienigo-vilcienu-iepirkumu-noslegusas-caf-versas-tiesa-pret-pv.a53924/}}</ref> kas {{dat|2019|5|9||bez}} par vainīgu atzina "PV" valdi. Tikmēr par 5 mēnešiem kavējās arī jaunā vilcienu iepirkuma sagatavošana,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunais vilcienu iepirkums kavējas; ievilksies līdz rudenim | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|6|26||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunais-vilcienu-iepirkums-kavejas-ievilksies-lidz-rudenim.a61920/}}</ref> un tas tika izsludināts vien {{dat|2013|11|25||bez}}. Tajā piedalījās "Stadler" un "Hyundai", kas tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ. Tā kā iepirkums kavējās, tad pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pārbaudes par "CAF" sūdzību<ref>{{Ziņu atsauce | title = IUB atļauj turpināt vērienīgo vilcienu nomas konkursu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|5|27||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/iub-atlauj-turpinat-verienigo-vilcienu-nomas-konkursu.a86780/}}</ref> {{dat|2014|7|1||bez}} tika noslēgts līgums ar "Stadler" par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Noslēgts līgums par 6 dīzeļvilcienu modernizāciju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ministrs pieļauj PV valdes atlaišanu ieilguša konkursa gadījumā | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|2|9||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ministrs-pielauj-pv-valdes-atlaisanu-ieilgusa-konkursa-gadijuma.a77031/}}</ref> Uzņemdamies atbildību par "PV" budžeta deficītu, amatu atstāja tā valdes loceklis Aigars Štokenbergs.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}</ref> Pēc vairākkārtējām pretendentu sūdzībām un "PV" finanšu pārskata izskatīšanas, {{dat|2014|7|23||bez}}, tika pārtraukta arī otrā iepirkuma procedūra un {{dat|2014|7|7||bez}} atkal atlaista "PV" valde.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunie vilcieni attālinās – «Pasažieru vilciens» pārtrauc iepirkumu| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|23||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunie-vilcieni-attalinas--pasazieru-vilciens-partrauc-iepirkumu.a92309/}}</ref> {{dat|2015|9|14||bez}} "PV" izsludināja trešo elektrovilcienu iepirkumu. Nekvalitatīvi atjaunotos dīzeļvilcienus "PV" saņēma pēc noteiktā termiņa — {{dat|2016|9|19||bez}}, tāpēc darbu veicējiem tika piemērots līgumsods un uzsākts kriminālprocess.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Modernizētajiem vilcieniem īsā laikā jau 57 garantijas remonti | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|2||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/modernizetajiem-vilcieniem-isa-laika-jau-57-garantijas-remonti.a203532/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Par dīzeļvilcienu modernizāciju ierosina kriminālprocesu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|31||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-dizelvilcienu-modernizaciju-ierosina-kriminalprocesu.a208011/}}</ref> {{dat|2017|6|6||bez}} SM publicēja ziņojumu, kurā pausts, ka elektrovilcienu iepirkums negatīvi skars valsts budžetu 165,2 mlj. eiro apmērā laika periodā no 2019 līdz 2023. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums tomēr ietekmēs valsts budžetu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2017|6|6||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciena-elektrovilcienu-iepirkums-tomer-ietekmes-valsts-budzetu.a239107/}}</ref> {{dat|2018|11|21||bez}} "PV" paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no "Talgo".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}</ref> Vēl pirms tam "Stadler" sūdzējās IUB par "Talgo" neatbilstību konkursa noteikumiem,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Vilcienu iepirkuma konkursa «Stadler» sūdzas par spāņu «Talgo» neatbilstību nolikumam | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|9|20||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vilcienu-iepirkuma-konkursa-stadler-sudzas-par-spanu-talgo-neatbilstibu-nolikumam.a293036/}}</ref> bet pēc tam iepirkuma rezultātus IUB apstrīdēja "Škoda Vagonka" un "CAF", kas {{dat|2018|1|28||bez}} aizliedza "PV" slēgt līgumu ar "Talgo", un "PV" pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina "[[Škoda Vagonka]]".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}</ref> Aizbildinoties ar iepirkumā neparedzētu kritēriju ņemšanu vērā, Talgo {{dat|2019|2|22||bez}} apstrīdēja IUB lēmumu, un uz sūdzības izskatīšanas laiku "PV" tika aizliegts slēgt līgumu arī ar "Škoda Vagonka". Pēc IUB atzinuma par "Talgo" sūdzībām kā nepamatotām, trešajā piegājienā par konkursa uzvarētāju atkal atzina "Škoda Vagonka".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilcienam» atļauj slēgt līgumu ar «Škoda Vagonka» par vilcienu iegādi | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|3||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilcienam-atlauj-slegt-ligumu-ar-skoda-vagonka-par-vilcienu-iegadi.a324483/}}</ref> Līgums "PV" un "Škoda Vagonka" starpā noslēgts {{dat|2019|7|30||bez}},<ref>{{Ziņu atsauce | title = Paraksta līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|30||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-32-jaunu-elektrovilcienu-piegadi-lidz-2023-gada-beigam.a327185/}}</ref> taču finansējuma avoti joprojām nebija skaidri. Lai finansētu vilcienu iepirkumu, {{dat|2019|10|8||bez}} pieņēma lēmumu piesaistīt neizdevušos Skanstes tramvaja projekta 70 mlj. €.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Skanstes tramvaja projektam paredzētos 70 miljonus eiro novirza vilcienu iegādei | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|10|8||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skanstes-tramvaja-projektam-paredzetos-70-miljonus-eiro-novirza-vilcienu-iegadei.a334473/}}</ref> 2019. gada 30. jūlijā AS "Pasažieru vilciens" un Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka a.s." parakstīja līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām. Jaunie elektrovilcieni sastāv no četriem vagoniem katrs. Katrā vilcienā paredzētas sēdvietas 436 pasažieriem, un kopējais sēdvietu skaits jaunajos elektrovilcienos būs 13 952.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/stajies-speka-ligums-par-elektrovilcienu-piegadi.d?id=51415067 Stājies spēkā līgums par elektrovilcienu piegādi] DELFI Bizness 2019. gada 29. augustā</ref> Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] vilcienu piegādes sākumu atlika līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/jauni-elektrovilcieni-sogad-vel-nekurses-visus-piegadas-lidz-2023-gada-beigam.d?id=54325832|title=Jauni elektrovilcieni šogad vēl nekursēs, visus piegādās līdz 2023. gada beigām|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-12-04|date=2022-05-09|language=lv}}</ref> 2023. gada augusta beigās Rīgā ieradās "Škoda Group" pārstāvji, kas 23 vilcienus solīja piegādāt līdz gada beigām. Viņi norādīja, ka uzbūvēti ir 15 vilcieni, un noslēgumam tuvojas vilciena tipa sertificēšana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/20.08.2023-kavejumu-del-risks-zaudet-es-naudu-jauno-vilcienu-un-dzelzcela-projektos.a520851/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kavējumu dēļ risks zaudēt ES naudu jauno vilcienu un dzelzceļa projektos] lsm.lv 2023. gada 20. augustā</ref> 2023. gada septembra beigās kļuva zināms, ka līdz gada beigām noslēgsies vilcienu sertifikācija, bet jaunie vilcieni dzelzceļa elektrificētajā zonā sāks kursēt 2024. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2023-satiksmes-ministrs-jaunie-pasazieru-vilcieni-visticamak-tomer-saks-kurset-tikai-nakamgad.a525648/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Satiksmes ministrs: Jaunie pasažieru vilcieni, visticamāk, tomēr sāks kursēt tikai nākamgad] lsm.lv 2023. gada 28. septembrī</ref> 2023. gada 15. decembrī, ekspluatācijā nododot pirmos 3 vilcienu sastāvus, tika uzsākti pirmie pārvadājumi ar Čehijā ražotiem [[Škoda 16Ev]] elektrovilcieniem. Pirmais vilciena sastāvs devās maršrutā Rīga—Dubulti, veicot kopumā 13 reisus [[Aizkraukle]]s, [[Skultes pagasts|Skultes]] un [[Tukums|Tukuma]] virzienos, kamēr pārvadājumi uz [[Jelgava|Jelgavu]] sākās dienu vēlāk.<ref>[https://nra.lv/latvija/438035-jaunie-elektrovilcieni-zinams-kad-un-kura-marsruta-bus-pirmais-reiss.htm Jaunie elektrovilcieni: Zināms, kad un kurā maršrutā būs pirmais reiss] nra.lv 2023. gada 29. novembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni |access-date=2023-12-14 |website=sam.gov.lv |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/78/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni/ |access-date=2023-12-14 |website=vivi.lv |language=lv}}</ref> 2024. gada janvārī pieci jaunpiegādātie Škoda 16Ev elektrovilcieni pārstāja kursēt pēc vairākām tehniskām problēmām. 2. janvārī sastāvs maršrutā Saulkrasti—Rīga apstājās stacijā [[Garciems (stacija)|Garciems]] pēc tam, kad vilcienam bija nolaidies strāvas noņēmējs jeb pantogrāfs un pārstājusi darboties salona apsilde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.01.2024-pieciem-jaunajiem-elektrovilcieniem-konstatetas-dazadas-nepilnibas.a537385/|title=Pieciem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas dažādas nepilnības|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}</ref> Pēc vairākiem citiem atkārtotiem incidentiem ar jaunajiem vilcienu sastāviem, satiksmes ministrs [[Kaspars Briškens]] un "Vivi" pieprasīja paskaidrojumus no "Škoda Vagonka" par radušajiem defektiem un 5. janvārī informēja pasažierus par iespējām pieprasīt kompensāciju atceltu reisu gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/ViviVilciens/status/1743266366684049444?s=20|title=Vivi|access-date=07.01.2024}}</ref> 2024. gada 25. janvārī uzņēmuma padomes locekļi paziņoja par amatu atstāšanu, jo “Škoda Vagonka” elektrovilcienu radītās krīzes risināšana ir ārpus padomes funkcijām un tvēruma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-jauno-vilcienu-nedienu-del-amatus-zaude-pasazieru-vilciens-padome.a540208/|title=Jauno vilcienu nedienu dēļ amatus zaudē «Pasažieru vilciens» padome|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}</ref> Vēlāk Satiksmes ministrija informēja, ka tās vietā ir iecelta pagaidu padome.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.01.2024-pasazieru-vilcienam-iecel-pagaidu-padomi.a540370/|title=«Pasažieru vilcienam» ieceļ pagaidu padomi|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}</ref> Savukārt 26. janvārī satiksmes ministrs paziņoja, ka tiek apsvērts atgriezt jauno vilcienu sastāvus atpakaļ ražotājam kā brāķi un prasīt valdībai naudu veco vilcienu kapitālajam remontam.<ref name="Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam">{{tīmekļa atsauce |title=Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam |url=https://www.delfi.lv/video/53950177/spried-ar-delfi/56299388/briskena-plans-b-pielauj-atgriezt-jaunos-vilcienus-skoda-un-prasit-valdibai-naudu-veco-remontam |publisher=delfi.lv |accessdate={{dat|2024|1|26||bez}}}}</ref> === Bateriju elektrovilcienu iepirkums === 2022. gada aprīlī VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) izsludināja iepirkumu bateriju elektrovilcienu (BEMU) iepirkumam. Konkurence pirmajā kārtā bija relatīvi liela — piedalījās ''Škoda'' (Čehija), ''Stadler'' (Polija) un ''CAF'' (Spānija). Tomēr 2023. gada novembrī izsludinātajā konkursa otrajā posmā ''Stadler'' un ''CAF'' neiesniedza vērtējamus piedāvājumus — tādējādi no reāli atbilstošajiem piedāvājumiem palika tikai ''Škoda''. Iepirkuma gaitā ir bijusi neskaidrība par finansējuma avotu — sākotnēji bija plānots, ka iepirkumu finansētu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Atveseļošanās fonda līdzekļiem. No šiem avotiem attiecīgi bija pieejami 92,5 un 74,7 miljoni eiro. Tomēr 2024. gada septembrī šos līdzekļus tika nolemts pārdalīt projektiem ar augstāku gatavības pakāpi — ar ''Rail Baltica'' saistīto Rīgas Centrālās Stacijas būvdarbu pabeigšanai un esošā dzelzceļa tīkla attīstībai. Tika rosināta nepieciešamība iepirkumu pārtraukt, pamatojot, ka bateriju vilcienu ekspluatācijai nepieciešami ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā — kam nepietika ne finansējuma, ne iespēja to nodrošināt fondu finansējuma pieejamības termiņos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.09.2024-rosina-partraukt-bateriju-vilcienu-iegades-projektu-tam-paredzeto-es-naudu-piedava-novirzit-rail-baltica.a567528/|title=Rosina pārtraukt bateriju vilcienu iegādes projektu; tam paredzēto ES naudu piedāvā novirzīt «Rail Baltica»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref> Gadu vēlāk, 2025. gada 9. septembrī, iepirkuma virzība tika atsākta. Tam tika atrasts finansējums 123 miljonu eiro apmērā — no kā vairāk nekā 104 miljoni ir Kohēzijas fonda finansējums un vairāk nekā 18 miljoni nacionālais finansējums. Paralēli vilcienu iepirkumam plānots, ka VSIA "Latvijas dzelzceļš" veiks nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. 2025. gada 11. decembrī tika noslēgts līgums par 9 bateriju elektrovilcienu iegādi, ar iespēju iegādāties vēl 7 vilcienus. Līguma summa ir 89 409 387 eiro, vilcienu piegāde ir plānota līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iepirkumi.lv/lv/akademija/aktualitates/26025/latvija-lidz-2029-gadam-par-123-miljoniem-eiro-iegadasies-vismaz-devinus-bateriju-elektrovilcienus/|title=Latvija līdz 2029. gadam par 123 miljoniem eiro iegādāsies vismaz deviņus bateriju elektrovilcienus|website=www.iepirkumi.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di|title=ATD noslēdz līgumu par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-12-15|archive-date=2026-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260210022522/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di}}</ref> Mērķis bateriju elektrovilcieniem (BEMU) ir pakāpeniski aizvietot pašlaik novecojošos RVR ražotos dīzeļvilcienus, kas tiek lietoti neelektrificētajās dzelzceļa līnijās. Vilcieniem būs 2 vagoni ar 188 sēdvietām, no kurām 24 ir pirmajā klasē. Maksimālais ātrums vilcienam būtu 160 km/h zem kontakttīkla un 120 km/h bateriju režīmā. Ievērojami straujāks paātrinājums un paaugstināts maksimālais ātrums pašreizējos vilcienu reisus ļautu saīsināt par 15 — 25 minūtēm. Plānots, ka bateriju vilciens ar vienu uzlādi varēs nobraukt līdz 100 kilometriem, uzlāde pa ceļam ilgtu ap 10 minūtes. Sākotnēji bateriju vilcienus plānots lietot dzelzceļa maršrutos no Rīgas uz Cēsīm un Daugavpili, nākotnē arī maršrutos uz Valmieru un Rēzekni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di|title=ATD noslēdz līgumu par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-12-15|archive-date=2026-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260210022522/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di}}</ref> == Pasažieru pārvadājumu maršruti == {{Col-begin|width=85%}} {{Col-2}} === Elektrovilcienu maršruti === * Rīga—Skulte * Rīga—Aizkraukle * Rīga—Tukums * Rīga—Jelgava {{Col-2}} === Dīzeļvilcienu maršruti === * Rīga—Krustpils—Daugavpils—Krāslava—Indra * Rīga—Madona—Gulbene * Rīga—Sigulda—Valmiera—Lugaži—Valga * Rīga—Rēzekne—Zilupe * Rīga—Dobele—Liepāja * Rīga—Aglona*{{Col-end}}(''Uz galapunktiem, kas atzīmēti ar '''*''', vilcieni kursē tikai pēc atsevišķa rīkojuma'') == Ritošais sastāvs == Pašlaik (2026.) pasažieru pārvadāšanā tiek izmantoti [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|Rīgas Vagonbūves Rūpnīcā]] ražotie un Latvijā atjaunotie dīzeļvilcienu sastāvi, un Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka a.s." ražotie elektrovilcieni. Lielākā daļa vilcienu krāsoti pelēkā un dzeltenā krāsā, bet 2016. gadā modernizētie dīzeļvilcieni  — sarkanā un sudraba. Atsevišķiem dīzeļvilcieniem vēl saglabājies vecais zili-dzeltenais krāsojums. {| class="wikitable sortable" |- ! Klase ! Tips ! Skaits ! Ražošanas/modernizācijas gads ! Ekspluatācijā no ! Ražotājs ! Piezīmes |- | [[DR1]]AC | DMU | 6<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/11724/nosledzies-dizelvilcienu-modernizacijas-projekts/|title=Noslēdzies dīzeļvilcienu modernizācijas projekts}}</ref> | 1973-1990/2016 | 1973-1990 | [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] / RVR un [[DMU vilcieni]] | Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti 2016. gadā |- | [[DR1#DR1AM|DR1AM]] | DMU | 13 | 1973-1990/1998 | 1973-1990 | [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] | Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti līdz 1998. gadam. |- | [[Škoda 16Ev|Škoda 7Ev (16Ev)]] | EMU | 32 | 2022-2024 | 2023 | [[Škoda Transportation|Škoda Vagonka]] (Škoda Transportation) |- |} == Attēlu galerija == <gallery> ER2-1342-09, Zasulauks.JPG|Elektrovilciens ER2-1342-09 Zasulaukā DR1A-290.JPG|DR1A-290 Gulbenes stacijā DR1AC-187 Daugavpils.jpg|DR1AC-187.3 [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]] Dīzeļvilciens pie Glūdas.jpg|Modernizētais dīzeļvilciens DR1AC reisā uz Liepāju pie [[Glūda (stacija)|Glūdas stacijas]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas dzelzceļš]] * ''[[Rail Baltica]]'' [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] 2m71njyn7mdz6thilqkw5ik04y5uwhp 4523253 4523252 2026-09-16T12:51:55Z ~2026-50069-19 150436 /* Ritošais sastāvs */ 4523253 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Pasažieru vilciens (Vivi) | native_name = | logo = Vivi Latvia (2023).png | logo_size = 150px | logo_caption = Zīmola ''Vivi'' logotips | image = Škoda 16Ev.jpg | image_size = | image_caption = [[Škoda 16Ev]] elektrovilciens 2022. gada 15. decembrī | type = | traded_as = | genre = [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrība]] | fate = | predecessor = Latvijas dzelzceļš | successor = | foundation = 2001. gads | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = Pērses iela 8, [[Rīga]], {{LAT}} | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[transports]] | products = | services = Sabiedriskā transporta pakalpojumi, transporta pakalpojumi | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = 1001-5000 (2024)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=AS Pasažieru Vilciens News, Hiring, Layoffs, Competitors, CEO, Fundraising Insights |url=https://rivalsense.co/intel/as-pasazieru-vilciens/ |website=RivalSense |access-date=28 October 2024}}</ref> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|www.vivi.lv}} | footnotes = | intl = }} {{Vivi elektrovilcienu maršruti}} '''AS "Pasažieru vilciens"''' ([[zīmols]] "'''Vivi'''") ir uzņēmums, kas veic iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumus, pārvadājot pasažierus pa [[dzelzceļš|dzelzceļu]] visā [[Latvija]]s teritorijā. Latvijas valstij pieder 100% "Pasažieru vilciens" kapitāla daļu, un to turētājs ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]. AS "Pasažieru vilciens" meitas sabiedrība ir AS "VRC Zasulauks" (51% līdzdalības daļu kapitālā). == Vēsture == Uzņēmumu izveidoja 2001. gadā agrāko VAS "[[Latvijas dzelzceļš]]" struktūrvienību Pasažieru Pārvadājumu uzņēmuma (PPU) "Elektrovilciens" un PPU "Dīzeļvilciens" vietā. No 2008. gada oktobra AS "Pasažieru vilciens" ir patstāvīgs valsts īpašumā esošs uzņēmums.<ref>[https://www.pv.lv/lv/par-mums/ Par mums]</ref> 2019. gadā uzņēmuma rīcībā bija 26 elektrovilcienu sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000. 2023. gada 29. novembrī "Pasažieru vilciens" paziņoja par zīmola maiņu uz "Vivi", kas ir aizgūts no zilbēm frāzē "Vienā Vilcienā". Kopā ar zīmola maiņu, uzņēmums izveidoja jaunu mājaslapu un lietotni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12997/pasazieru-vilciens-nakama-pietura-vivi/|title=“Pasažieru vilciens”. Nākamā pietura – “Vivi”|website=AS Pasažieru vilciens|access-date=2024-01-07}}</ref> <gallery> Pasažieru vilciens logo.png|AS "Pasažieru vilciens" iepriekšējais logo </gallery> === Elektrovilcienu iepirkums === {{dat|2012|4|2||bez}} tika noslēgts 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iepirkuma un to ritošā sastāva uzturēšanas līgums ar Spānijas kompāniju "[[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]]". Tomēr Nila Freivalda vadītās "Pasažieru vilciena" ("PV") valdes parakstītais līgums neatbilda sākotnējam iepirkuma nolikumam, kas apdraudēja ES fondu finansējuma darījumu. Maijā tika nokomplektēta jauna "PV" valde, kas aicināja "CAF" uz sarunām par līguma grozīšanu, taču līdz paredzētajam termiņam — {{dat|2012|10|2||bez}} — vienošanās netika panākta, tāpēc "CAF" Stokholmas Tirdzniecības palātā uzsāka mediācijas procesu, kas {{dat|2013|3|29||bez}} noslēdzās neveiksmīgi, tāpēc {{dat|2013|4|1||bez}} tika uzsākta tiesvedība,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Mediācijas sarunas par vērienīgo vilcienu iepirkumu noslēgušās; CAF vēršas tiesā pret PV| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|4|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediacijas-sarunas-par-verienigo-vilcienu-iepirkumu-noslegusas-caf-versas-tiesa-pret-pv.a53924/}}</ref> kas {{dat|2019|5|9||bez}} par vainīgu atzina "PV" valdi. Tikmēr par 5 mēnešiem kavējās arī jaunā vilcienu iepirkuma sagatavošana,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunais vilcienu iepirkums kavējas; ievilksies līdz rudenim | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|6|26||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunais-vilcienu-iepirkums-kavejas-ievilksies-lidz-rudenim.a61920/}}</ref> un tas tika izsludināts vien {{dat|2013|11|25||bez}}. Tajā piedalījās "Stadler" un "Hyundai", kas tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ. Tā kā iepirkums kavējās, tad pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pārbaudes par "CAF" sūdzību<ref>{{Ziņu atsauce | title = IUB atļauj turpināt vērienīgo vilcienu nomas konkursu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|5|27||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/iub-atlauj-turpinat-verienigo-vilcienu-nomas-konkursu.a86780/}}</ref> {{dat|2014|7|1||bez}} tika noslēgts līgums ar "Stadler" par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Noslēgts līgums par 6 dīzeļvilcienu modernizāciju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ministrs pieļauj PV valdes atlaišanu ieilguša konkursa gadījumā | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|2|9||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ministrs-pielauj-pv-valdes-atlaisanu-ieilgusa-konkursa-gadijuma.a77031/}}</ref> Uzņemdamies atbildību par "PV" budžeta deficītu, amatu atstāja tā valdes loceklis Aigars Štokenbergs.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}</ref> Pēc vairākkārtējām pretendentu sūdzībām un "PV" finanšu pārskata izskatīšanas, {{dat|2014|7|23||bez}}, tika pārtraukta arī otrā iepirkuma procedūra un {{dat|2014|7|7||bez}} atkal atlaista "PV" valde.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunie vilcieni attālinās – «Pasažieru vilciens» pārtrauc iepirkumu| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|23||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunie-vilcieni-attalinas--pasazieru-vilciens-partrauc-iepirkumu.a92309/}}</ref> {{dat|2015|9|14||bez}} "PV" izsludināja trešo elektrovilcienu iepirkumu. Nekvalitatīvi atjaunotos dīzeļvilcienus "PV" saņēma pēc noteiktā termiņa — {{dat|2016|9|19||bez}}, tāpēc darbu veicējiem tika piemērots līgumsods un uzsākts kriminālprocess.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Modernizētajiem vilcieniem īsā laikā jau 57 garantijas remonti | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|2||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/modernizetajiem-vilcieniem-isa-laika-jau-57-garantijas-remonti.a203532/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Par dīzeļvilcienu modernizāciju ierosina kriminālprocesu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|31||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-dizelvilcienu-modernizaciju-ierosina-kriminalprocesu.a208011/}}</ref> {{dat|2017|6|6||bez}} SM publicēja ziņojumu, kurā pausts, ka elektrovilcienu iepirkums negatīvi skars valsts budžetu 165,2 mlj. eiro apmērā laika periodā no 2019 līdz 2023. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums tomēr ietekmēs valsts budžetu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2017|6|6||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciena-elektrovilcienu-iepirkums-tomer-ietekmes-valsts-budzetu.a239107/}}</ref> {{dat|2018|11|21||bez}} "PV" paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no "Talgo".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}</ref> Vēl pirms tam "Stadler" sūdzējās IUB par "Talgo" neatbilstību konkursa noteikumiem,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Vilcienu iepirkuma konkursa «Stadler» sūdzas par spāņu «Talgo» neatbilstību nolikumam | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|9|20||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vilcienu-iepirkuma-konkursa-stadler-sudzas-par-spanu-talgo-neatbilstibu-nolikumam.a293036/}}</ref> bet pēc tam iepirkuma rezultātus IUB apstrīdēja "Škoda Vagonka" un "CAF", kas {{dat|2018|1|28||bez}} aizliedza "PV" slēgt līgumu ar "Talgo", un "PV" pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina "[[Škoda Vagonka]]".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}</ref> Aizbildinoties ar iepirkumā neparedzētu kritēriju ņemšanu vērā, Talgo {{dat|2019|2|22||bez}} apstrīdēja IUB lēmumu, un uz sūdzības izskatīšanas laiku "PV" tika aizliegts slēgt līgumu arī ar "Škoda Vagonka". Pēc IUB atzinuma par "Talgo" sūdzībām kā nepamatotām, trešajā piegājienā par konkursa uzvarētāju atkal atzina "Škoda Vagonka".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilcienam» atļauj slēgt līgumu ar «Škoda Vagonka» par vilcienu iegādi | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|3||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilcienam-atlauj-slegt-ligumu-ar-skoda-vagonka-par-vilcienu-iegadi.a324483/}}</ref> Līgums "PV" un "Škoda Vagonka" starpā noslēgts {{dat|2019|7|30||bez}},<ref>{{Ziņu atsauce | title = Paraksta līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|30||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-32-jaunu-elektrovilcienu-piegadi-lidz-2023-gada-beigam.a327185/}}</ref> taču finansējuma avoti joprojām nebija skaidri. Lai finansētu vilcienu iepirkumu, {{dat|2019|10|8||bez}} pieņēma lēmumu piesaistīt neizdevušos Skanstes tramvaja projekta 70 mlj. €.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Skanstes tramvaja projektam paredzētos 70 miljonus eiro novirza vilcienu iegādei | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|10|8||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skanstes-tramvaja-projektam-paredzetos-70-miljonus-eiro-novirza-vilcienu-iegadei.a334473/}}</ref> 2019. gada 30. jūlijā AS "Pasažieru vilciens" un Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka a.s." parakstīja līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām. Jaunie elektrovilcieni sastāv no četriem vagoniem katrs. Katrā vilcienā paredzētas sēdvietas 436 pasažieriem, un kopējais sēdvietu skaits jaunajos elektrovilcienos būs 13 952.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/stajies-speka-ligums-par-elektrovilcienu-piegadi.d?id=51415067 Stājies spēkā līgums par elektrovilcienu piegādi] DELFI Bizness 2019. gada 29. augustā</ref> Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] vilcienu piegādes sākumu atlika līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/jauni-elektrovilcieni-sogad-vel-nekurses-visus-piegadas-lidz-2023-gada-beigam.d?id=54325832|title=Jauni elektrovilcieni šogad vēl nekursēs, visus piegādās līdz 2023. gada beigām|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-12-04|date=2022-05-09|language=lv}}</ref> 2023. gada augusta beigās Rīgā ieradās "Škoda Group" pārstāvji, kas 23 vilcienus solīja piegādāt līdz gada beigām. Viņi norādīja, ka uzbūvēti ir 15 vilcieni, un noslēgumam tuvojas vilciena tipa sertificēšana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/20.08.2023-kavejumu-del-risks-zaudet-es-naudu-jauno-vilcienu-un-dzelzcela-projektos.a520851/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kavējumu dēļ risks zaudēt ES naudu jauno vilcienu un dzelzceļa projektos] lsm.lv 2023. gada 20. augustā</ref> 2023. gada septembra beigās kļuva zināms, ka līdz gada beigām noslēgsies vilcienu sertifikācija, bet jaunie vilcieni dzelzceļa elektrificētajā zonā sāks kursēt 2024. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2023-satiksmes-ministrs-jaunie-pasazieru-vilcieni-visticamak-tomer-saks-kurset-tikai-nakamgad.a525648/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Satiksmes ministrs: Jaunie pasažieru vilcieni, visticamāk, tomēr sāks kursēt tikai nākamgad] lsm.lv 2023. gada 28. septembrī</ref> 2023. gada 15. decembrī, ekspluatācijā nododot pirmos 3 vilcienu sastāvus, tika uzsākti pirmie pārvadājumi ar Čehijā ražotiem [[Škoda 16Ev]] elektrovilcieniem. Pirmais vilciena sastāvs devās maršrutā Rīga—Dubulti, veicot kopumā 13 reisus [[Aizkraukle]]s, [[Skultes pagasts|Skultes]] un [[Tukums|Tukuma]] virzienos, kamēr pārvadājumi uz [[Jelgava|Jelgavu]] sākās dienu vēlāk.<ref>[https://nra.lv/latvija/438035-jaunie-elektrovilcieni-zinams-kad-un-kura-marsruta-bus-pirmais-reiss.htm Jaunie elektrovilcieni: Zināms, kad un kurā maršrutā būs pirmais reiss] nra.lv 2023. gada 29. novembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni |access-date=2023-12-14 |website=sam.gov.lv |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/78/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni/ |access-date=2023-12-14 |website=vivi.lv |language=lv}}</ref> 2024. gada janvārī pieci jaunpiegādātie Škoda 16Ev elektrovilcieni pārstāja kursēt pēc vairākām tehniskām problēmām. 2. janvārī sastāvs maršrutā Saulkrasti—Rīga apstājās stacijā [[Garciems (stacija)|Garciems]] pēc tam, kad vilcienam bija nolaidies strāvas noņēmējs jeb pantogrāfs un pārstājusi darboties salona apsilde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.01.2024-pieciem-jaunajiem-elektrovilcieniem-konstatetas-dazadas-nepilnibas.a537385/|title=Pieciem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas dažādas nepilnības|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}</ref> Pēc vairākiem citiem atkārtotiem incidentiem ar jaunajiem vilcienu sastāviem, satiksmes ministrs [[Kaspars Briškens]] un "Vivi" pieprasīja paskaidrojumus no "Škoda Vagonka" par radušajiem defektiem un 5. janvārī informēja pasažierus par iespējām pieprasīt kompensāciju atceltu reisu gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/ViviVilciens/status/1743266366684049444?s=20|title=Vivi|access-date=07.01.2024}}</ref> 2024. gada 25. janvārī uzņēmuma padomes locekļi paziņoja par amatu atstāšanu, jo “Škoda Vagonka” elektrovilcienu radītās krīzes risināšana ir ārpus padomes funkcijām un tvēruma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-jauno-vilcienu-nedienu-del-amatus-zaude-pasazieru-vilciens-padome.a540208/|title=Jauno vilcienu nedienu dēļ amatus zaudē «Pasažieru vilciens» padome|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}</ref> Vēlāk Satiksmes ministrija informēja, ka tās vietā ir iecelta pagaidu padome.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.01.2024-pasazieru-vilcienam-iecel-pagaidu-padomi.a540370/|title=«Pasažieru vilcienam» ieceļ pagaidu padomi|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}</ref> Savukārt 26. janvārī satiksmes ministrs paziņoja, ka tiek apsvērts atgriezt jauno vilcienu sastāvus atpakaļ ražotājam kā brāķi un prasīt valdībai naudu veco vilcienu kapitālajam remontam.<ref name="Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam">{{tīmekļa atsauce |title=Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam |url=https://www.delfi.lv/video/53950177/spried-ar-delfi/56299388/briskena-plans-b-pielauj-atgriezt-jaunos-vilcienus-skoda-un-prasit-valdibai-naudu-veco-remontam |publisher=delfi.lv |accessdate={{dat|2024|1|26||bez}}}}</ref> === Bateriju elektrovilcienu iepirkums === 2022. gada aprīlī VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) izsludināja iepirkumu bateriju elektrovilcienu (BEMU) iepirkumam. Konkurence pirmajā kārtā bija relatīvi liela — piedalījās ''Škoda'' (Čehija), ''Stadler'' (Polija) un ''CAF'' (Spānija). Tomēr 2023. gada novembrī izsludinātajā konkursa otrajā posmā ''Stadler'' un ''CAF'' neiesniedza vērtējamus piedāvājumus — tādējādi no reāli atbilstošajiem piedāvājumiem palika tikai ''Škoda''. Iepirkuma gaitā ir bijusi neskaidrība par finansējuma avotu — sākotnēji bija plānots, ka iepirkumu finansētu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Atveseļošanās fonda līdzekļiem. No šiem avotiem attiecīgi bija pieejami 92,5 un 74,7 miljoni eiro. Tomēr 2024. gada septembrī šos līdzekļus tika nolemts pārdalīt projektiem ar augstāku gatavības pakāpi — ar ''Rail Baltica'' saistīto Rīgas Centrālās Stacijas būvdarbu pabeigšanai un esošā dzelzceļa tīkla attīstībai. Tika rosināta nepieciešamība iepirkumu pārtraukt, pamatojot, ka bateriju vilcienu ekspluatācijai nepieciešami ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā — kam nepietika ne finansējuma, ne iespēja to nodrošināt fondu finansējuma pieejamības termiņos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.09.2024-rosina-partraukt-bateriju-vilcienu-iegades-projektu-tam-paredzeto-es-naudu-piedava-novirzit-rail-baltica.a567528/|title=Rosina pārtraukt bateriju vilcienu iegādes projektu; tam paredzēto ES naudu piedāvā novirzīt «Rail Baltica»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref> Gadu vēlāk, 2025. gada 9. septembrī, iepirkuma virzība tika atsākta. Tam tika atrasts finansējums 123 miljonu eiro apmērā — no kā vairāk nekā 104 miljoni ir Kohēzijas fonda finansējums un vairāk nekā 18 miljoni nacionālais finansējums. Paralēli vilcienu iepirkumam plānots, ka VSIA "Latvijas dzelzceļš" veiks nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. 2025. gada 11. decembrī tika noslēgts līgums par 9 bateriju elektrovilcienu iegādi, ar iespēju iegādāties vēl 7 vilcienus. Līguma summa ir 89 409 387 eiro, vilcienu piegāde ir plānota līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iepirkumi.lv/lv/akademija/aktualitates/26025/latvija-lidz-2029-gadam-par-123-miljoniem-eiro-iegadasies-vismaz-devinus-bateriju-elektrovilcienus/|title=Latvija līdz 2029. gadam par 123 miljoniem eiro iegādāsies vismaz deviņus bateriju elektrovilcienus|website=www.iepirkumi.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di|title=ATD noslēdz līgumu par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-12-15|archive-date=2026-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260210022522/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di}}</ref> Mērķis bateriju elektrovilcieniem (BEMU) ir pakāpeniski aizvietot pašlaik novecojošos RVR ražotos dīzeļvilcienus, kas tiek lietoti neelektrificētajās dzelzceļa līnijās. Vilcieniem būs 2 vagoni ar 188 sēdvietām, no kurām 24 ir pirmajā klasē. Maksimālais ātrums vilcienam būtu 160 km/h zem kontakttīkla un 120 km/h bateriju režīmā. Ievērojami straujāks paātrinājums un paaugstināts maksimālais ātrums pašreizējos vilcienu reisus ļautu saīsināt par 15 — 25 minūtēm. Plānots, ka bateriju vilciens ar vienu uzlādi varēs nobraukt līdz 100 kilometriem, uzlāde pa ceļam ilgtu ap 10 minūtes. Sākotnēji bateriju vilcienus plānots lietot dzelzceļa maršrutos no Rīgas uz Cēsīm un Daugavpili, nākotnē arī maršrutos uz Valmieru un Rēzekni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di|title=ATD noslēdz līgumu par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-12-15|archive-date=2026-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260210022522/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di}}</ref> == Pasažieru pārvadājumu maršruti == {{Col-begin|width=85%}} {{Col-2}} === Elektrovilcienu maršruti === * Rīga—Skulte * Rīga—Aizkraukle * Rīga—Tukums * Rīga—Jelgava {{Col-2}} === Dīzeļvilcienu maršruti === * Rīga—Krustpils—Daugavpils—Krāslava—Indra * Rīga—Madona—Gulbene * Rīga—Sigulda—Valmiera—Lugaži—Valga * Rīga—Rēzekne—Zilupe * Rīga—Dobele—Liepāja * Rīga—Aglona*{{Col-end}}(''Uz galapunktiem, kas atzīmēti ar '''*''', vilcieni kursē tikai pēc atsevišķa rīkojuma'') == Ritošais sastāvs == Pašlaik (2026.) pasažieru pārvadāšanā tiek izmantoti [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|Rīgas Vagonbūves Rūpnīcā]] ražotie un Latvijā atjaunotie dīzeļvilcienu sastāvi, un Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka a.s." ražotie elektrovilcieni. Lielākā daļa dīzeļvilcienu krāsoti pelēkā un dzeltenā krāsā, bet 2016. gadā modernizētie dīzeļvilcieni  — sarkanā un sudraba. Atsevišķiem dīzeļvilcieniem vēl saglabājies vecais zili-dzeltenais krāsojums. Elektrovilcieni krāsoti dzeltenā un melnā krāsā. {| class="wikitable sortable" |- ! Klase ! Tips ! Skaits ! Ražošanas/modernizācijas gads ! Ekspluatācijā no ! Ražotājs ! Piezīmes |- | [[DR1]]AC | DMU | 6<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/11724/nosledzies-dizelvilcienu-modernizacijas-projekts/|title=Noslēdzies dīzeļvilcienu modernizācijas projekts}}</ref> | 1973-1990/2016 | 1973-1990 | [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] / RVR un [[DMU vilcieni]] | Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti 2016. gadā |- | [[DR1#DR1AM|DR1AM]] | DMU | 13 | 1973-1990/1998 | 1973-1990 | [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] | Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti līdz 1998. gadam. |- | [[Škoda 16Ev|Škoda 7Ev (16Ev)]] | EMU | 32 | 2022-2024 | 2023 | [[Škoda Transportation|Škoda Vagonka]] (Škoda Transportation) |- |} == Attēlu galerija == <gallery> ER2-1342-09, Zasulauks.JPG|Elektrovilciens ER2-1342-09 Zasulaukā DR1A-290.JPG|DR1A-290 Gulbenes stacijā DR1AC-187 Daugavpils.jpg|DR1AC-187.3 [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]] Dīzeļvilciens pie Glūdas.jpg|Modernizētais dīzeļvilciens DR1AC reisā uz Liepāju pie [[Glūda (stacija)|Glūdas stacijas]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas dzelzceļš]] * ''[[Rail Baltica]]'' [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] so1xha6q8o68cqhr0g1r8923hdui975 4523254 4523253 2026-09-16T12:56:50Z ~2026-50069-19 150436 /* Elektrovilcienu iepirkums */ 4523254 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Pasažieru vilciens (Vivi) | native_name = | logo = Vivi Latvia (2023).png | logo_size = 150px | logo_caption = Zīmola ''Vivi'' logotips | image = Škoda 16Ev.jpg | image_size = | image_caption = [[Škoda 16Ev]] elektrovilciens 2022. gada 15. decembrī | type = | traded_as = | genre = [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrība]] | fate = | predecessor = Latvijas dzelzceļš | successor = | foundation = 2001. gads | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = Pērses iela 8, [[Rīga]], {{LAT}} | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[transports]] | products = | services = Sabiedriskā transporta pakalpojumi, transporta pakalpojumi | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = 1001-5000 (2024)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=AS Pasažieru Vilciens News, Hiring, Layoffs, Competitors, CEO, Fundraising Insights |url=https://rivalsense.co/intel/as-pasazieru-vilciens/ |website=RivalSense |access-date=28 October 2024}}</ref> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|www.vivi.lv}} | footnotes = | intl = }} {{Vivi elektrovilcienu maršruti}} '''AS "Pasažieru vilciens"''' ([[zīmols]] "'''Vivi'''") ir uzņēmums, kas veic iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumus, pārvadājot pasažierus pa [[dzelzceļš|dzelzceļu]] visā [[Latvija]]s teritorijā. Latvijas valstij pieder 100% "Pasažieru vilciens" kapitāla daļu, un to turētājs ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]. AS "Pasažieru vilciens" meitas sabiedrība ir AS "VRC Zasulauks" (51% līdzdalības daļu kapitālā). == Vēsture == Uzņēmumu izveidoja 2001. gadā agrāko VAS "[[Latvijas dzelzceļš]]" struktūrvienību Pasažieru Pārvadājumu uzņēmuma (PPU) "Elektrovilciens" un PPU "Dīzeļvilciens" vietā. No 2008. gada oktobra AS "Pasažieru vilciens" ir patstāvīgs valsts īpašumā esošs uzņēmums.<ref>[https://www.pv.lv/lv/par-mums/ Par mums]</ref> 2019. gadā uzņēmuma rīcībā bija 26 elektrovilcienu sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000. 2023. gada 29. novembrī "Pasažieru vilciens" paziņoja par zīmola maiņu uz "Vivi", kas ir aizgūts no zilbēm frāzē "Vienā Vilcienā". Kopā ar zīmola maiņu, uzņēmums izveidoja jaunu mājaslapu un lietotni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12997/pasazieru-vilciens-nakama-pietura-vivi/|title=“Pasažieru vilciens”. Nākamā pietura – “Vivi”|website=AS Pasažieru vilciens|access-date=2024-01-07}}</ref> <gallery> Pasažieru vilciens logo.png|AS "Pasažieru vilciens" iepriekšējais logo </gallery> === Elektrovilcienu iepirkums === {{dat|2012|4|2||bez}} tika noslēgts 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iepirkuma un to ritošā sastāva uzturēšanas līgums ar Spānijas kompāniju "[[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]]". Tomēr Nila Freivalda vadītās "Pasažieru vilciena" ("PV") valdes parakstītais līgums neatbilda sākotnējam iepirkuma nolikumam, kas apdraudēja ES fondu finansējuma darījumu. Maijā tika nokomplektēta jauna "PV" valde, kas aicināja "CAF" uz sarunām par līguma grozīšanu, taču līdz paredzētajam termiņam — {{dat|2012|10|2||bez}} — vienošanās netika panākta, tāpēc "CAF" Stokholmas Tirdzniecības palātā uzsāka mediācijas procesu, kas {{dat|2013|3|29||bez}} noslēdzās neveiksmīgi, tāpēc {{dat|2013|4|1||bez}} tika uzsākta tiesvedība,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Mediācijas sarunas par vērienīgo vilcienu iepirkumu noslēgušās; CAF vēršas tiesā pret PV| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|4|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediacijas-sarunas-par-verienigo-vilcienu-iepirkumu-noslegusas-caf-versas-tiesa-pret-pv.a53924/}}</ref> kas {{dat|2019|5|9||bez}} par vainīgu atzina "PV" valdi. Tikmēr par 5 mēnešiem kavējās arī jaunā vilcienu iepirkuma sagatavošana,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunais vilcienu iepirkums kavējas; ievilksies līdz rudenim | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2013|6|26||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunais-vilcienu-iepirkums-kavejas-ievilksies-lidz-rudenim.a61920/}}</ref> un tas tika izsludināts vien {{dat|2013|11|25||bez}}. Tajā piedalījās "Stadler" un "Hyundai", kas tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ. Tā kā iepirkums kavējās, tad pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pārbaudes par "CAF" sūdzību<ref>{{Ziņu atsauce | title = IUB atļauj turpināt vērienīgo vilcienu nomas konkursu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|5|27||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/iub-atlauj-turpinat-verienigo-vilcienu-nomas-konkursu.a86780/}}</ref> {{dat|2014|7|1||bez}} tika noslēgts līgums ar "Stadler" par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Noslēgts līgums par 6 dīzeļvilcienu modernizāciju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ministrs pieļauj PV valdes atlaišanu ieilguša konkursa gadījumā | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|2|9||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ministrs-pielauj-pv-valdes-atlaisanu-ieilgusa-konkursa-gadijuma.a77031/}}</ref> Uzņemdamies atbildību par "PV" budžeta deficītu, amatu atstāja tā valdes loceklis Aigars Štokenbergs.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}</ref> Pēc vairākkārtējām pretendentu sūdzībām un "PV" finanšu pārskata izskatīšanas, {{dat|2014|7|23||bez}}, tika pārtraukta arī otrā iepirkuma procedūra un {{dat|2014|7|7||bez}} atkal atlaista "PV" valde.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunie vilcieni attālinās – «Pasažieru vilciens» pārtrauc iepirkumu| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|23||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunie-vilcieni-attalinas--pasazieru-vilciens-partrauc-iepirkumu.a92309/}}</ref> {{dat|2015|9|14||bez}} "PV" izsludināja trešo elektrovilcienu iepirkumu. Nekvalitatīvi atjaunotos dīzeļvilcienus "PV" saņēma pēc noteiktā termiņa — {{dat|2016|9|19||bez}}, tāpēc darbu veicējiem tika piemērots līgumsods un uzsākts kriminālprocess.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Modernizētajiem vilcieniem īsā laikā jau 57 garantijas remonti | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|2||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/modernizetajiem-vilcieniem-isa-laika-jau-57-garantijas-remonti.a203532/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Par dīzeļvilcienu modernizāciju ierosina kriminālprocesu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2016|10|31||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-dizelvilcienu-modernizaciju-ierosina-kriminalprocesu.a208011/}}</ref> {{dat|2017|6|6||bez}} SM publicēja ziņojumu, kurā pausts, ka elektrovilcienu iepirkums negatīvi skars valsts budžetu 165,2 mlj. eiro apmērā laika periodā no 2019 līdz 2023. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums tomēr ietekmēs valsts budžetu | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2017|6|6||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciena-elektrovilcienu-iepirkums-tomer-ietekmes-valsts-budzetu.a239107/}}</ref> {{dat|2018|11|21||bez}} "PV" paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no "Talgo".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}</ref> Vēl pirms tam "Stadler" sūdzējās IUB par "Talgo" neatbilstību konkursa noteikumiem,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Vilcienu iepirkuma konkursa «Stadler» sūdzas par spāņu «Talgo» neatbilstību nolikumam | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|9|20||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vilcienu-iepirkuma-konkursa-stadler-sudzas-par-spanu-talgo-neatbilstibu-nolikumam.a293036/}}</ref> bet pēc tam iepirkuma rezultātus IUB apstrīdēja "Škoda Vagonka" un "CAF", kas {{dat|2018|1|28||bez}} aizliedza "PV" slēgt līgumu ar "Talgo", un "PV" pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina "[[Škoda Vagonka]]".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}</ref> Aizbildinoties ar iepirkumā neparedzētu kritēriju ņemšanu vērā, Talgo {{dat|2019|2|22||bez}} apstrīdēja IUB lēmumu, un uz sūdzības izskatīšanas laiku "PV" tika aizliegts slēgt līgumu arī ar "Škoda Vagonka". Pēc IUB atzinuma par "Talgo" sūdzībām kā nepamatotām, trešajā piegājienā par konkursa uzvarētāju atkal atzina "Škoda Vagonka".<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilcienam» atļauj slēgt līgumu ar «Škoda Vagonka» par vilcienu iegādi | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|3||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilcienam-atlauj-slegt-ligumu-ar-skoda-vagonka-par-vilcienu-iegadi.a324483/}}</ref> Līgums "PV" un "Škoda Vagonka" starpā noslēgts {{dat|2019|7|30||bez}},<ref>{{Ziņu atsauce | title = Paraksta līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|7|30||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-32-jaunu-elektrovilcienu-piegadi-lidz-2023-gada-beigam.a327185/}}</ref> taču finansējuma avoti joprojām nebija skaidri. Lai finansētu vilcienu iepirkumu, {{dat|2019|10|8||bez}} pieņēma lēmumu piesaistīt neizdevušos Skanstes tramvaja projekta 70 mlj. €.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Skanstes tramvaja projektam paredzētos 70 miljonus eiro novirza vilcienu iegādei | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|10|8||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skanstes-tramvaja-projektam-paredzetos-70-miljonus-eiro-novirza-vilcienu-iegadei.a334473/}}</ref> 2019. gada 30. jūlijā AS "Pasažieru vilciens" un Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka a.s." parakstīja līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām. Jaunie elektrovilcieni sastāv no četriem vagoniem katrs. Katrā vilcienā paredzētas sēdvietas 436 pasažieriem, un kopējais sēdvietu skaits jaunajos elektrovilcienos būs 13 952.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/stajies-speka-ligums-par-elektrovilcienu-piegadi.d?id=51415067 Stājies spēkā līgums par elektrovilcienu piegādi] DELFI Bizness 2019. gada 29. augustā</ref> Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] vilcienu piegādes sākumu atlika līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/jauni-elektrovilcieni-sogad-vel-nekurses-visus-piegadas-lidz-2023-gada-beigam.d?id=54325832|title=Jauni elektrovilcieni šogad vēl nekursēs, visus piegādās līdz 2023. gada beigām|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-12-04|date=2022-05-09|language=lv}}</ref> 2023. gada augusta beigās Rīgā ieradās "Škoda Group" pārstāvji, kas 23 vilcienus solīja piegādāt līdz gada beigām. Viņi norādīja, ka uzbūvēti ir 15 vilcieni, un noslēgumam tuvojas vilciena tipa sertificēšana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/20.08.2023-kavejumu-del-risks-zaudet-es-naudu-jauno-vilcienu-un-dzelzcela-projektos.a520851/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kavējumu dēļ risks zaudēt ES naudu jauno vilcienu un dzelzceļa projektos] lsm.lv 2023. gada 20. augustā</ref> 2023. gada septembra beigās kļuva zināms, ka līdz gada beigām noslēgsies vilcienu sertifikācija, bet jaunie vilcieni dzelzceļa elektrificētajā zonā sāks kursēt 2024. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2023-satiksmes-ministrs-jaunie-pasazieru-vilcieni-visticamak-tomer-saks-kurset-tikai-nakamgad.a525648/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Satiksmes ministrs: Jaunie pasažieru vilcieni, visticamāk, tomēr sāks kursēt tikai nākamgad] lsm.lv 2023. gada 28. septembrī</ref> 2023. gada 15. decembrī, ekspluatācijā nododot pirmos 3 vilcienu sastāvus, tika uzsākti pirmie pārvadājumi ar Čehijā ražotiem [[Škoda 16Ev]] elektrovilcieniem. Pirmais vilciena sastāvs devās maršrutā Rīga—Dubulti, veicot kopumā 13 reisus [[Aizkraukle]]s, [[Skultes pagasts|Skultes]] un [[Tukums|Tukuma]] virzienos, kamēr pārvadājumi uz [[Jelgava|Jelgavu]] sākās dienu vēlāk.<ref>[https://nra.lv/latvija/438035-jaunie-elektrovilcieni-zinams-kad-un-kura-marsruta-bus-pirmais-reiss.htm Jaunie elektrovilcieni: Zināms, kad un kurā maršrutā būs pirmais reiss] nra.lv 2023. gada 29. novembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni |access-date=2023-12-14 |website=sam.gov.lv |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-14 |title=Pirmajā dienā pasažierus pārvadās trīs jaunie elektrovilcieni |url=https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/78/pirmaja-diena-pasazierus-parvadas-tris-jaunie-elektrovilcieni/ |access-date=2023-12-14 |website=vivi.lv |language=lv}}</ref> 2024. gada janvārī pieci jaunpiegādātie Škoda 16Ev elektrovilcieni pārstāja kursēt pēc vairākām tehniskām problēmām. 2. janvārī sastāvs maršrutā Saulkrasti—Rīga apstājās stacijā [[Garciems (stacija)|Garciems]] pēc tam, kad vilcienam bija nolaidies strāvas noņēmējs jeb pantogrāfs un pārstājusi darboties salona apsilde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.01.2024-pieciem-jaunajiem-elektrovilcieniem-konstatetas-dazadas-nepilnibas.a537385/|title=Pieciem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas dažādas nepilnības|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}</ref> Pēc vairākiem citiem atkārtotiem incidentiem ar jaunajiem vilcienu sastāviem, satiksmes ministrs [[Kaspars Briškens]] un "Vivi" pieprasīja paskaidrojumus no "Škoda Vagonka" par radušajiem defektiem un 5. janvārī informēja pasažierus par iespējām pieprasīt kompensāciju atceltu reisu gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/ViviVilciens/status/1743266366684049444?s=20|title=Vivi|access-date=07.01.2024}}</ref> 2024. gada 25. janvārī uzņēmuma padomes locekļi paziņoja par amatu atstāšanu, jo “Škoda Vagonka” elektrovilcienu radītās krīzes risināšana ir ārpus padomes funkcijām un tvēruma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-jauno-vilcienu-nedienu-del-amatus-zaude-pasazieru-vilciens-padome.a540208/|title=Jauno vilcienu nedienu dēļ amatus zaudē «Pasažieru vilciens» padome|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}</ref> Vēlāk Satiksmes ministrija informēja, ka tās vietā ir iecelta pagaidu padome.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.01.2024-pasazieru-vilcienam-iecel-pagaidu-padomi.a540370/|title=«Pasažieru vilcienam» ieceļ pagaidu padomi|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-28|language=lv}}</ref> Savukārt 26. janvārī satiksmes ministrs paziņoja, ka tiek apsvērts atgriezt jauno vilcienu sastāvus atpakaļ ražotājam kā brāķi un prasīt valdībai naudu veco vilcienu kapitālajam remontam.<ref name="Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam">{{tīmekļa atsauce |title=Briškena 'plāns B' – pieļauj atgriezt jaunos vilcienus 'Škoda' un prasīt valdībai naudu veco remontam |url=https://www.delfi.lv/video/53950177/spried-ar-delfi/56299388/briskena-plans-b-pielauj-atgriezt-jaunos-vilcienus-skoda-un-prasit-valdibai-naudu-veco-remontam |publisher=delfi.lv |accessdate={{dat|2024|1|26||bez}}}}</ref> Tomēr vēlāk tehniskās problēmas tika risinātas un “Škoda Vagonka” ražotie elektrovilcieni pilnībā nomainīja visus agrāk izmantotos RVR ražojuma elektrovilcienus. === Bateriju elektrovilcienu iepirkums === 2022. gada aprīlī VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) izsludināja iepirkumu bateriju elektrovilcienu (BEMU) iepirkumam. Konkurence pirmajā kārtā bija relatīvi liela — piedalījās ''Škoda'' (Čehija), ''Stadler'' (Polija) un ''CAF'' (Spānija). Tomēr 2023. gada novembrī izsludinātajā konkursa otrajā posmā ''Stadler'' un ''CAF'' neiesniedza vērtējamus piedāvājumus — tādējādi no reāli atbilstošajiem piedāvājumiem palika tikai ''Škoda''. Iepirkuma gaitā ir bijusi neskaidrība par finansējuma avotu — sākotnēji bija plānots, ka iepirkumu finansētu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Atveseļošanās fonda līdzekļiem. No šiem avotiem attiecīgi bija pieejami 92,5 un 74,7 miljoni eiro. Tomēr 2024. gada septembrī šos līdzekļus tika nolemts pārdalīt projektiem ar augstāku gatavības pakāpi — ar ''Rail Baltica'' saistīto Rīgas Centrālās Stacijas būvdarbu pabeigšanai un esošā dzelzceļa tīkla attīstībai. Tika rosināta nepieciešamība iepirkumu pārtraukt, pamatojot, ka bateriju vilcienu ekspluatācijai nepieciešami ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā — kam nepietika ne finansējuma, ne iespēja to nodrošināt fondu finansējuma pieejamības termiņos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.09.2024-rosina-partraukt-bateriju-vilcienu-iegades-projektu-tam-paredzeto-es-naudu-piedava-novirzit-rail-baltica.a567528/|title=Rosina pārtraukt bateriju vilcienu iegādes projektu; tam paredzēto ES naudu piedāvā novirzīt «Rail Baltica»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref> Gadu vēlāk, 2025. gada 9. septembrī, iepirkuma virzība tika atsākta. Tam tika atrasts finansējums 123 miljonu eiro apmērā — no kā vairāk nekā 104 miljoni ir Kohēzijas fonda finansējums un vairāk nekā 18 miljoni nacionālais finansējums. Paralēli vilcienu iepirkumam plānots, ka VSIA "Latvijas dzelzceļš" veiks nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. 2025. gada 11. decembrī tika noslēgts līgums par 9 bateriju elektrovilcienu iegādi, ar iespēju iegādāties vēl 7 vilcienus. Līguma summa ir 89 409 387 eiro, vilcienu piegāde ir plānota līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iepirkumi.lv/lv/akademija/aktualitates/26025/latvija-lidz-2029-gadam-par-123-miljoniem-eiro-iegadasies-vismaz-devinus-bateriju-elektrovilcienus/|title=Latvija līdz 2029. gadam par 123 miljoniem eiro iegādāsies vismaz deviņus bateriju elektrovilcienus|website=www.iepirkumi.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di|title=ATD noslēdz līgumu par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-12-15|archive-date=2026-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260210022522/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di}}</ref> Mērķis bateriju elektrovilcieniem (BEMU) ir pakāpeniski aizvietot pašlaik novecojošos RVR ražotos dīzeļvilcienus, kas tiek lietoti neelektrificētajās dzelzceļa līnijās. Vilcieniem būs 2 vagoni ar 188 sēdvietām, no kurām 24 ir pirmajā klasē. Maksimālais ātrums vilcienam būtu 160 km/h zem kontakttīkla un 120 km/h bateriju režīmā. Ievērojami straujāks paātrinājums un paaugstināts maksimālais ātrums pašreizējos vilcienu reisus ļautu saīsināt par 15 — 25 minūtēm. Plānots, ka bateriju vilciens ar vienu uzlādi varēs nobraukt līdz 100 kilometriem, uzlāde pa ceļam ilgtu ap 10 minūtes. Sākotnēji bateriju vilcienus plānots lietot dzelzceļa maršrutos no Rīgas uz Cēsīm un Daugavpili, nākotnē arī maršrutos uz Valmieru un Rēzekni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di|title=ATD noslēdz līgumu par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-12-15|archive-date=2026-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260210022522/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93dz-l%C4%ABgumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-ieg%C4%81di}}</ref> == Pasažieru pārvadājumu maršruti == {{Col-begin|width=85%}} {{Col-2}} === Elektrovilcienu maršruti === * Rīga—Skulte * Rīga—Aizkraukle * Rīga—Tukums * Rīga—Jelgava {{Col-2}} === Dīzeļvilcienu maršruti === * Rīga—Krustpils—Daugavpils—Krāslava—Indra * Rīga—Madona—Gulbene * Rīga—Sigulda—Valmiera—Lugaži—Valga * Rīga—Rēzekne—Zilupe * Rīga—Dobele—Liepāja * Rīga—Aglona*{{Col-end}}(''Uz galapunktiem, kas atzīmēti ar '''*''', vilcieni kursē tikai pēc atsevišķa rīkojuma'') == Ritošais sastāvs == Pašlaik (2026.) pasažieru pārvadāšanā tiek izmantoti [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|Rīgas Vagonbūves Rūpnīcā]] ražotie un Latvijā atjaunotie dīzeļvilcienu sastāvi, un Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka a.s." ražotie elektrovilcieni. Lielākā daļa dīzeļvilcienu krāsoti pelēkā un dzeltenā krāsā, bet 2016. gadā modernizētie dīzeļvilcieni  — sarkanā un sudraba. Atsevišķiem dīzeļvilcieniem vēl saglabājies vecais zili-dzeltenais krāsojums. Elektrovilcieni krāsoti dzeltenā un melnā krāsā. {| class="wikitable sortable" |- ! Klase ! Tips ! Skaits ! Ražošanas/modernizācijas gads ! Ekspluatācijā no ! Ražotājs ! Piezīmes |- | [[DR1]]AC | DMU | 6<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/11724/nosledzies-dizelvilcienu-modernizacijas-projekts/|title=Noslēdzies dīzeļvilcienu modernizācijas projekts}}</ref> | 1973-1990/2016 | 1973-1990 | [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] / RVR un [[DMU vilcieni]] | Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti 2016. gadā |- | [[DR1#DR1AM|DR1AM]] | DMU | 13 | 1973-1990/1998 | 1973-1990 | [[Rīgas Vagonbūves Rūpnīca|RVR]] | Visi ražoti līdz 1990. gadam, vēlāk modernizēti līdz 1998. gadam. |- | [[Škoda 16Ev|Škoda 7Ev (16Ev)]] | EMU | 32 | 2022-2024 | 2023 | [[Škoda Transportation|Škoda Vagonka]] (Škoda Transportation) |- |} == Attēlu galerija == <gallery> ER2-1342-09, Zasulauks.JPG|Elektrovilciens ER2-1342-09 Zasulaukā DR1A-290.JPG|DR1A-290 Gulbenes stacijā DR1AC-187 Daugavpils.jpg|DR1AC-187.3 [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]] Dīzeļvilciens pie Glūdas.jpg|Modernizētais dīzeļvilciens DR1AC reisā uz Liepāju pie [[Glūda (stacija)|Glūdas stacijas]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas dzelzceļš]] * ''[[Rail Baltica]]'' [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] qio2rz7pqa62joxhmonbil1dc88eg4u Kamene (filma) 0 441888 4523405 3763795 2026-09-16T20:47:28Z Sfggfsdgsfsadggasdgdsi 150455 4523405 wikitext text/x-wiki == Saurischia == === Suborder: Theropoda | Infraorder: Ceratosauria === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Coelophysis bauri''' • ''Hollow form'' | colspan="undefined" |Podokesauridae | colspan="undefined" |New Mexico & Arizona, USA | colspan="undefined" |Late Triassic (~228–201 Ma) | colspan="undefined" |~0.9 m (3 ft) | colspan="undefined" |~3 m (10 ft) | colspan="undefined" |~15–20 kg (33–44 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Chinle Formation / Ghost Ranch | colspan="undefined" |Edward Drinker Cope (1889) |- | colspan="undefined" |'''Podokesaurus holyokensis''' • ''Swift-footed lizard'' | colspan="undefined" |Podokesauridae | colspan="undefined" |Massachusetts, USA | colspan="undefined" |Early Jurassic (~190 Ma) | colspan="undefined" |~0.3 m (1 ft) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~1–4 kg (2–9 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Portland Formation | colspan="undefined" |Mignon Talbot (1911) |- | colspan="undefined" |'''Procompsognathus triassicus''' • ''Before elegant jaw'' | colspan="undefined" |Podokesauridae | colspan="undefined" |Germany | colspan="undefined" |Late Triassic (~210 Ma) | colspan="undefined" |~0.4 m (1.3 ft) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~1 kg (2.2 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore / Insectivore | colspan="undefined" |Stubensandstein Member (Löwenstein Formation) | colspan="undefined" |Eberhard Fraas (1913) |- | colspan="undefined" |'''Ceratosaurus nasicornis''' • ''Horned lizard'' | colspan="undefined" |Ceratosauridae | colspan="undefined" |Utah & Colorado, USA; Portugal | colspan="undefined" |Late Jurassic (~153–148 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~5.5–7 m (18–23 ft) | colspan="undefined" |~500–1,000 kg | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Morrison Formation | colspan="undefined" |Othniel Charles Marsh (1884) |- | colspan="undefined" |'''Dilophosaurus wetherilli''' • ''Two-crested lizard'' | colspan="undefined" |Dilophosauridae | colspan="undefined" |Arizona, USA | colspan="undefined" |Early Jurassic (~193 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~7 m (23 ft) | colspan="undefined" |~400 kg (880 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Kayenta Formation | colspan="undefined" |Samuel Paul Welles (1954) |- | colspan="undefined" |'''Carnotaurus sastrei''' • ''Meat-eating bull'' | colspan="undefined" |Abelisauridae | colspan="undefined" |Chubut Province, Argentina | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~72–69 Ma) | colspan="undefined" |~2.5–3 m (8–10 ft) | colspan="undefined" |~7.5–9 m (25–30 ft) | colspan="undefined" |~1,350 kg (1.5 tons) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |La Colonia Formation | colspan="undefined" |José Bonaparte (1985) |- | colspan="undefined" |'''Majungasaurus crenatissimus''' • ''Mahajanga lizard'' | colspan="undefined" |Abelisauridae | colspan="undefined" |Madagascar | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70–66 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~6–7 m (20–23 ft) | colspan="undefined" |~1,100 kg (1.1 tons) | colspan="undefined" |Carnivore (Cannibalistic) | colspan="undefined" |Maevarano Formation | colspan="undefined" |René Lavocat (1955) |} === Suborder: Theropoda | Infraorder: Carnosauria === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Eustreptospondylus oxoniensis''' • ''True well-curved vertebra of Oxford'' | colspan="undefined" |Megalosauridae | colspan="undefined" |Oxfordshire, England | colspan="undefined" |Middle Jurassic (~163 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~4.6 m (15 ft) | colspan="undefined" |~500 kg (1,100 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore / Piscivore | colspan="undefined" |Oxford Clay Formation | colspan="undefined" |Sir Richard Owen (1841) / Walker (1964) |- | colspan="undefined" |'''Poekilopleuron bucklandii''' • ''Varied ribs of Buckland'' | colspan="undefined" |Megalosauridae | colspan="undefined" |Normandy, France | colspan="undefined" |Middle Jurassic (~167 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.5 ft) | colspan="undefined" |~7 m (23 ft) | colspan="undefined" |~1,000 kg (1 ton) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Calcaire de Caen | colspan="undefined" |Jacques Amand Eudes-Deslongchamps (1838) |- | colspan="undefined" |'''Torvosaurus gurneyi''' • ''Savage lizard of James Gurney'' | colspan="undefined" |Megalosauridae | colspan="undefined" |Portugal | colspan="undefined" |Late Jurassic (~150 Ma) | colspan="undefined" |~3.5 m (11.5 ft) | colspan="undefined" |~10 m (33 ft) | colspan="undefined" |~4,000–5,000 kg | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Lourinhã Formation | colspan="undefined" |Christophe Hendrickx & Octávio Mateus (2014) |- | colspan="undefined" |'''Acrocanthosaurus atokensis''' • ''High-spined lizard from Atoka'' | colspan="undefined" |Carcharodontosauridae | colspan="undefined" |Oklahoma, Texas, & Maryland, USA | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~113–110 Ma) | colspan="undefined" |~4 m (13 ft) | colspan="undefined" |~11.5 m (38 ft) | colspan="undefined" |~5,700–6,200 kg | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Antlers Formation / Twin Mountains | colspan="undefined" |J. Willis Stovall & Wann Langston Jr. (1950) |- | colspan="undefined" |'''Giganotosaurus carolinii''' • ''Giant southern lizard of Carolini'' | colspan="undefined" |Carcharodontosauridae | colspan="undefined" |Patagonia, Argentina | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~98–97 Ma) | colspan="undefined" |~4 m (13 ft) | colspan="undefined" |~12–13 m (40–43 ft) | colspan="undefined" |~7,000–8,500 kg | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Candeleros Formation | colspan="undefined" |Rodolfo Coria & Leonardo Salgado (1995) |- | colspan="undefined" |'''Allosaurus europaeus''' • ''Different European lizard'' | colspan="undefined" |Allosauridae | colspan="undefined" |Portugal; New Mexico, USA | colspan="undefined" |Late Jurassic (~150 Ma) | colspan="undefined" |~3.7 m (12 ft) | colspan="undefined" |~12 m (40 ft) | colspan="undefined" |~1,000–6,500 kg | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Lourinhã; Morrison Formation | colspan="undefined" |Mateus et al. (2006) |- | colspan="undefined" |'''Yangchuanosaurus zigongensis''' • ''Yangchuan lizard from Zigong'' | colspan="undefined" |Allosauridae | colspan="undefined" |Sichuan, China | colspan="undefined" |Middle Jurassic (~165 Ma) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~8 m (26 ft) | colspan="undefined" |~1,300 kg (1.4 tons) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Upper Shaximiao Formation | colspan="undefined" |Gao Yuhui (1993) |- | colspan="undefined" |'''Baryonyx walkeri''' • ''Heavy claw of Walker'' | colspan="undefined" |Spinosauridae | colspan="undefined" |Surrey, England; Spain | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~125–121 Ma) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~10 m (33 ft) | colspan="undefined" |~1,200–1,700 kg | colspan="undefined" |Piscivore / Carnivore | colspan="undefined" |Weald Clay Formation | colspan="undefined" |Alan J. Walker (1983) / Charig & Milner (1986) |- | colspan="undefined" |'''Spinosaurus aegyptiacus''' • ''Spine lizard from Egypt'' | colspan="undefined" |Spinosauridae | colspan="undefined" |Egypt & Morocco | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~99–93 Ma) | colspan="undefined" |~4.5 m (15 ft) (with sail) | colspan="undefined" |~14 m (46 ft) | colspan="undefined" |~6,000–7,500 kg | colspan="undefined" |Piscivore / Generalist | colspan="undefined" |Bahariya Formation / Kem Kem | colspan="undefined" |Ernst Stromer (1915) |- | colspan="undefined" |'''Suchomimus tenerensis''' • ''Crocodile mimic from Ténéré'' | colspan="undefined" |Spinosauridae | colspan="undefined" |Ténéré Desert, Niger | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~121–112 Ma) | colspan="undefined" |~3 m (10 ft) | colspan="undefined" |~9.5–11 m (31–36 ft) | colspan="undefined" |~3,000–5,200 kg | colspan="undefined" |Piscivore / Carnivore | colspan="undefined" |Elrhaz Formation | colspan="undefined" |Paul Sereno et al. (1998) |- | colspan="undefined" |'''Albertosaurus sarcophagus''' • ''Flesh-eating Alberta lizard'' | colspan="undefined" |Tyrannosauridae | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~71–68 Ma) | colspan="undefined" |~3 m (10 ft) | colspan="undefined" |~8–9 m (26–30 ft) | colspan="undefined" |~1,700–2,500 kg | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Horseshoe Canyon Formation | colspan="undefined" |Henry Fairfield Osborn (1905) |- | colspan="undefined" |'''Gorgosaurus libratus''' • ''Fierce balanced lizard'' | colspan="undefined" |Tyrannosauridae | colspan="undefined" |Alberta, Canada; Montana, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76–75 Ma) | colspan="undefined" |~2.8 m (9 ft) | colspan="undefined" |~8–9 m (26–30 ft) | colspan="undefined" |~2,000–2,400 kg | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |Lawrence Lambe (1914) |- | colspan="undefined" |'''Qianzhousaurus sinensis''' • ''Qianzhou lizard from China'' | colspan="undefined" |Tyrannosauridae | colspan="undefined" |Ganzhou, China | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~66 Ma) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~8–9 m (26–30 ft) | colspan="undefined" |~800–1,000 kg | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Nanxiong Formation | colspan="undefined" |Junchang Lü et al. (2014) |- | colspan="undefined" |'''Tarbosaurus bataar''' • ''Alarming hero lizard'' | colspan="undefined" |Tyrannosauridae | colspan="undefined" |Mongolia & China | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70 Ma) | colspan="undefined" |~3.5 m (11.5 ft) | colspan="undefined" |~10–12 m (33–39 ft) | colspan="undefined" |~4,500–5,000 kg | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Nemegt Formation | colspan="undefined" |Evgeny Maleev (1955) |- | colspan="undefined" |'''Tyrannosaurus rex''' • ''King of the tyrant lizards'' | colspan="undefined" |Tyrannosauridae | colspan="undefined" |Western North America | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~68–66 Ma) | colspan="undefined" |~3.7–6 m (12–19.7 ft) | colspan="undefined" |~12–15 m (40–49.2 ft) | colspan="undefined" |~8,000–9,500 kg | colspan="undefined" |Apex Carnivore / Scavenger | colspan="undefined" |Hell Creek Formation | colspan="undefined" |Barnum Brown (1902) / Osborn (1905) |} === Suborder: Theropoda | Infraorder: Coelurosauria === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Coelurus fragilis''' • ''Hollow tail'' | colspan="undefined" |Coeluridae | colspan="undefined" |Wyoming, USA | colspan="undefined" |Late Jurassic (~153–150 Ma) | colspan="undefined" |~0.7 m (2.3 ft) | colspan="undefined" |~2.4 m (8 ft) | colspan="undefined" |~13–20 kg (28–44 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore / Insectivore | colspan="undefined" |Morrison Formation | colspan="undefined" |Othniel Charles Marsh (1879) |- | colspan="undefined" |'''Ornitholestes hermanni''' • ''Bird robber of Hermann'' | colspan="undefined" |Coeluridae | colspan="undefined" |Wyoming, USA | colspan="undefined" |Late Jurassic (~154 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~12–15 kg (26–33 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Morrison Formation | colspan="undefined" |Henry Fairfield Osborn (1903) |- | colspan="undefined" |'''Moros intrepidus''' • ''Impending doom / Intrepid harbinger'' | colspan="undefined" |Tyrannosauroidea | colspan="undefined" |Utah, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~96 Ma) | colspan="undefined" |~1.2 m (4 ft) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~78 kg (170 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Cedar Mountain Formation | colspan="undefined" |Lindsay Zanno et al. (2019) |- | colspan="undefined" |'''Nanotyrannus lethaeus''' • ''Dwarf tyrant of the River Lethe'' | colspan="undefined" |Tyrannosauroidea | colspan="undefined" |Montana, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~67–66 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~4.5–5 m (15–16 ft) | colspan="undefined" |~700–1,000 kg | colspan="undefined" |Slender Pursuit Carnivore | colspan="undefined" |Hell Creek Formation | colspan="undefined" |Bakker et al. (1988) / Zanno & Napoli (2025) |- | colspan="undefined" |'''Compsognathus longipes''' • ''Elegant / Dainty jaw'' | colspan="undefined" |Compsognathidae | colspan="undefined" |Germany & France | colspan="undefined" |Late Jurassic (~150 Ma) | colspan="undefined" |~0.3 m (1 ft) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~1–3.5 kg (2.2–7.7 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore / Insectivore | colspan="undefined" |Solnhofen Limestone | colspan="undefined" |Johann A. Wagner (1859) |- | colspan="undefined" |'''Proceratosaurus bradleyi''' • ''Before Ceratosaurus'' | colspan="undefined" |Proceratosauridae | colspan="undefined" |Gloucestershire, England | colspan="undefined" |Middle Jurassic (~166 Ma) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~3 m (10 ft) | colspan="undefined" |~40 kg (88 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Great Oolite Group | colspan="undefined" |Arthur Smith Woodward (1910) |- | colspan="undefined" |'''Yutyrannus huali''' • ''Feathered tyrant with beautiful crest'' | colspan="undefined" |Proceratosauridae | colspan="undefined" |Liaoning, China | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~125 Ma) | colspan="undefined" |~3 m (10 ft) | colspan="undefined" |~9 m (30 ft) | colspan="undefined" |~1,400 kg (1.5 tons) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Yixian Formation | colspan="undefined" |Xu Xing et al. (2012) |- | colspan="undefined" |'''Archaeornithomimus asiaticus''' • ''Ancient bird mimic from Asia'' | colspan="undefined" |Ornithomimidae | colspan="undefined" |Inner Mongolia, China | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~96–70 Ma) | colspan="undefined" |~1.1 m (3.6 ft) | colspan="undefined" |~3.3 m (11 ft) | colspan="undefined" |~50–90 kg (110–200 lbs) | colspan="undefined" |Omnivore / Herbivore | colspan="undefined" |Iren Dabasu Formation | colspan="undefined" |Dale Russell (1972) |- | colspan="undefined" |'''Dromiceiomimus samueli''' • ''Emu mimic of Samuel'' | colspan="undefined" |Ornithomimidae | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~73 Ma) | colspan="undefined" |~1.2 m (4 ft) | colspan="undefined" |~3.5 m (11.5 ft) | colspan="undefined" |~100–150 kg (220–330 lbs) | colspan="undefined" |Omnivore / Herbivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |Dale Russell (1972) |- | colspan="undefined" |'''Gallimimus bullatus''' • ''Chicken mimic with a capsule'' | colspan="undefined" |Ornithomimidae | colspan="undefined" |Mongolia | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~6 m (20 ft) | colspan="undefined" |~440 kg (970 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Nemegt Formation | colspan="undefined" |Rinchen Barsbold et al. (1972) |- | colspan="undefined" |'''Ornithomimus velox''' • ''Swift bird mimic'' | colspan="undefined" |Ornithomimidae | colspan="undefined" |Colorado & Montana, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~68–66 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~3.8 m (12.5 ft) | colspan="undefined" |~170 kg (370 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Denver Formation | colspan="undefined" |Othniel Charles Marsh (1890) |- | colspan="undefined" |'''Struthiomimus altus''' • ''Ostrich mimic (Tall)'' | colspan="undefined" |Ornithomimidae | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76–74 Ma) | colspan="undefined" |~1.4 m (4.6 ft) | colspan="undefined" |~4.3 m (14 ft) | colspan="undefined" |~150 kg (330 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |Lawrence Lambe (1902) |- | colspan="undefined" |'''Deinocheirus mirificus''' • ''Terrible hand / Unusual horrible hand'' | colspan="undefined" |Deinocheiridae | colspan="undefined" |Mongolia | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70 Ma) | colspan="undefined" |~6 m (19.7 ft) | colspan="undefined" |~16.5 m (52 ft) | colspan="undefined" |~6,400 kg (7 tons) | colspan="undefined" |Omnivore (Plants & Fish) | colspan="undefined" |Nemegt Formation | colspan="undefined" |Halszka Osmólska et al. (1970) |- | colspan="undefined" |'''Chirostenotes pergracilis''' • ''Narrow hand / Very graceful hand'' | colspan="undefined" |Oviraptoridae | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76.5 Ma) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~70–100 kg (150–220 lbs) | colspan="undefined" |Omnivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |Lawrence Lambe (1924) |- | colspan="undefined" |'''Oviraptor philoceratops''' • ''Egg thief with a liking for ceratopsians'' | colspan="undefined" |Oviraptoridae | colspan="undefined" |Gobi Desert, Mongolia | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~75 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~1.6 m (5.2 ft) | colspan="undefined" |~35–40 kg (77–88 lbs) | colspan="undefined" |Omnivore | colspan="undefined" |Djadochta Formation | colspan="undefined" |Henry Fairfield Osborn (1924) |- | colspan="undefined" |'''Troodon formosus''' • ''Wounding tooth (Beautiful)'' | colspan="undefined" |Saurornithoididae / Troodontidae | colspan="undefined" |Montana, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~77–75 Ma) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~50 kg (110 lbs) | colspan="undefined" |Omnivore / Carnivore | colspan="undefined" |Two Medicine Formation | colspan="undefined" |Joseph Leidy (1856) / Varricchio et al. (2025) |- | colspan="undefined" |'''Therizinosaurus cheloniformis''' • ''Scythe lizard shaped like a turtle'' | colspan="undefined" |Therizinosauridae | colspan="undefined" |Gobi Desert, Mongolia | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70 Ma) | colspan="undefined" |~4–5 m (13–16 ft) | colspan="undefined" |~9–10 m (30–33 ft) | colspan="undefined" |~5,000 kg (5.5 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Nemegt Formation | colspan="undefined" |Evgeny Maleev (1954) |} === Suborder: Theropoda | Infraorder: Deinonychosauria === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Atrociraptor marshalli''' • ''Savage robber of Marshall'' | colspan="undefined" |Dromaeosauridae | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~68.5 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~15 kg (33 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Horseshoe Canyon Formation | colspan="undefined" |Philip J. Currie & Varricchio (2004) |- | colspan="undefined" |'''Deinonychus antirrhopus''' • ''Terrible claw / Counterbalancing'' | colspan="undefined" |Dromaeosauridae | colspan="undefined" |Montana, Wyoming, & Oklahoma, USA | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~115–108 Ma) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~3.4 m (11 ft) | colspan="undefined" |~73–100 kg (160–220 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Cloverly Formation / Antlers Formation | colspan="undefined" |John Ostrom (1969) |- | colspan="undefined" |'''Hesperonychus elizabethae''' • ''Western claw of Elizabeth'' | colspan="undefined" |Dromaeosauridae | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76.5 Ma) | colspan="undefined" |~0.2 m (0.7 ft) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~1.9 kg (4.2 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore / Insectivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |Nicholas Longrich & Currie (2009) |- | colspan="undefined" |'''Pyroraptor olympius''' • ''Fire robber of Mount Olympus'' | colspan="undefined" |Dromaeosauridae | colspan="undefined" |Provence, France | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70.6 Ma) | colspan="undefined" |~0.6 m (2 ft) | colspan="undefined" |~1.6 m (5.2 ft) | colspan="undefined" |~30 kg (66 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Argiles Rutilantes Formation | colspan="undefined" |Allain & Taquet (2000) |- | colspan="undefined" |'''Saurornitholestes sullivani''' • ''Lizard-bird thief of Sullivan'' | colspan="undefined" |Dromaeosauridae | colspan="undefined" |New Mexico, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~73 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~1.8 m (6 ft) | colspan="undefined" |~10 kg (22 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore (Keen sense of smell) | colspan="undefined" |Kirtland Formation | colspan="undefined" |Steven E. Jasinski (2015) |- | colspan="undefined" |'''Utahraptor ostrommaysi''' • ''Utah robber of Ostrom & Mays'' | colspan="undefined" |Dromaeosauridae | colspan="undefined" |Utah, USA | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~135–130 Ma) | colspan="undefined" |~1.8–2 m (6–6.6 ft) | colspan="undefined" |~5.5–6 m (18–20 ft) | colspan="undefined" |~300–500 kg (Up to 1,100 lbs) | colspan="undefined" |Apex Carnivore | colspan="undefined" |Cedar Mountain Formation | colspan="undefined" |Kirkland, Gaston, & Burge (1993) |- | colspan="undefined" |'''Velociraptor osmolskae''' • ''Swift robber of Osmólska'' | colspan="undefined" |Dromaeosauridae | colspan="undefined" |Inner Mongolia, China | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~75–71 Ma) | colspan="undefined" |~0.5 m (1.6 ft) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~15 kg (33 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Bayan Mandahu Formation | colspan="undefined" |Pascal Godefroit et al. (2008) |- | colspan="undefined" |'''Archaeopteryx albersdoerferi''' • ''Ancient wing of Albersdoerfer'' | colspan="undefined" |Archaeopterygidae | colspan="undefined" |Bavaria, Germany | colspan="undefined" |Late Jurassic (~149.6 Ma) | colspan="undefined" |~0.3 m (1 ft) | colspan="undefined" |~0.5 m (1.6 ft) | colspan="undefined" |~0.5–1 kg | colspan="undefined" |Carnivore / Insectivore | colspan="undefined" |Mörnsheim Formation | colspan="undefined" |Kundrát et al. (2018) |- | colspan="undefined" |'''Alexornis antecedens''' • ''Alex's ancestral bird'' | colspan="undefined" |Alexornithidae (Enantiornithes) | colspan="undefined" |Baja California, Mexico | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~73 Ma) | colspan="undefined" |~0.1 m (0.3 ft) | colspan="undefined" |~0.15 m (0.5 ft) | colspan="undefined" |~35 g (1.2 oz) | colspan="undefined" |Insectivore | colspan="undefined" |La Bocana Roja Formation | colspan="undefined" |Pierce Brodkorb (1976) |} === Suborder: Sauropodomorpha | Infraorder: Prosauropoda === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Herrerasaurus ischigualastensis''' • ''Herrera's lizard from Ischigualasto'' | colspan="undefined" |Herrerasauridae | colspan="undefined" |San Juan, Argentina | colspan="undefined" |Late Triassic (~231–228 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~6 m (20 ft) | colspan="undefined" |~350 kg (770 lbs) | colspan="undefined" |Carnivore | colspan="undefined" |Ischigualasto Formation | colspan="undefined" |Victorino Herrera / Osvaldo Reig (1963) |- | colspan="undefined" |'''Anchisaurus polyzelus''' • ''Near lizard (much sought after)'' | colspan="undefined" |Anchisauridae | colspan="undefined" |Connecticut & Massachusetts, USA | colspan="undefined" |Early Jurassic (~195 Ma) | colspan="undefined" |~0.6 m (2 ft) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~27 kg (60 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Portland Formation | colspan="undefined" |Edward Hitchcock (1865) / Marsh (1885) |- | colspan="undefined" |'''Efraasia minor''' • ''Eberhard Fraas's minor lizard'' | colspan="undefined" |Anchisauridae | colspan="undefined" |Baden-Württemberg, Germany | colspan="undefined" |Late Triassic (~210 Ma) | colspan="undefined" |~0.6 m (2 ft) | colspan="undefined" |~2–3 m (6.6–10 ft) | colspan="undefined" |~20–50 kg (44–110 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Löwenstein Formation | colspan="undefined" |Friedrich von Huene (1908) |- | colspan="undefined" |'''Smurfette smurfiness''' • ''A fictional blue trap by Gargamel'' | colspan="undefined" |Anchisauridae | colspan="undefined" |Smurf Village / Belgium | colspan="undefined" |1958 CE – Present | colspan="undefined" |~3 apples high | colspan="undefined" |N/A | colspan="undefined" |Negligible | colspan="undefined" |Smurfberries | colspan="undefined" |Peyo Studios | colspan="undefined" |Pierre Culliford ("Peyo") (1958) |- | colspan="undefined" |'''Thecodontosaurus antiquus''' • ''Ancient socket-toothed lizard'' | colspan="undefined" |Anchisauridae | colspan="undefined" |Bristol, England | colspan="undefined" |Late Triassic (~205 Ma) | colspan="undefined" |~0.3 m (1 ft) | colspan="undefined" |~1.2–2 m (4–6.6 ft) | colspan="undefined" |~11 kg (24 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Magnesian Conglomerate | colspan="undefined" |Henry Riley & Samuel Stutchbury (1836) |- | colspan="undefined" |'''Massospondylus kaalae''' • ''Elongated vertebra of Kaala'' | colspan="undefined" |Plateosauridae | colspan="undefined" |Eastern Cape, South Africa | colspan="undefined" |Early Jurassic (~200–183 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~4–6 m (13–20 ft) | colspan="undefined" |~400–500 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Upper Elliot Formation | colspan="undefined" |Paul M. Barrett (2009) |- | colspan="undefined" |'''Plateosaurus gracilis''' • ''Slender broad lizard'' | colspan="undefined" |Plateosauridae | colspan="undefined" |Stuttgart, Germany | colspan="undefined" |Late Triassic (~210 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~4.5–5 m (15–16 ft) | colspan="undefined" |~600 kg (1,300 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Löwenstein Formation | colspan="undefined" |Friedrich von Huene (1905) |- | colspan="undefined" |'''Riojasaurus incertus''' • ''Uncertain La Rioja lizard'' | colspan="undefined" |Melanorosauridae | colspan="undefined" |La Rioja Province, Argentina | colspan="undefined" |Late Triassic (~221–210 Ma) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~6.6–10 m (22–33 ft) | colspan="undefined" |~800–1,500 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Los Colorados Formation | colspan="undefined" |José Bonaparte (1969) |} === Suborder: Sauropodomorpha | Infraorder: Sauropoda === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Barapasaurus tagorei''' • ''Big-legged lizard of Tagore'' | colspan="undefined" |Cetiosauridae | colspan="undefined" |Telangana, India | colspan="undefined" |Early Jurassic (~182 Ma) | colspan="undefined" |~5.5 m (18 ft) | colspan="undefined" |~14 m (46 ft) | colspan="undefined" |~7,000 kg (7.7 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Kota Formation | colspan="undefined" |Jain, Kutty, Roy-Chowdhury, & Chatterjee (1975) |- | colspan="undefined" |'''Brachiosaurus altithorax''' • ''Arm lizard with a deep chest'' | colspan="undefined" |Brachiosauridae | colspan="undefined" |Colorado & Utah, USA; Telangana, India | colspan="undefined" |Late Jurassic (~154–150 Ma) | colspan="undefined" |~12–15 m (40–49.2 ft) | colspan="undefined" |~24 m (79 ft) | colspan="undefined" |~35,000–56,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Morrison; Kota Formation | colspan="undefined" |Elmer S. Riggs (1903) |- | colspan="undefined" |'''Sauroposeidon proteles''' • ''Lizard earthquake god, perfect before the end'' | colspan="undefined" |Brachiosauridae | colspan="undefined" |Oklahoma & Texas, USA | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~112 Ma) | colspan="undefined" |~16–18 m (52–60 ft) | colspan="undefined" |~28–34 m (92–111 ft) | colspan="undefined" |~40,000–60,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Antlers Formation | colspan="undefined" |Mathew Wedel, Cifelli, & Sanders (2000) |- | colspan="undefined" |'''Camarasaurus supremus''' • ''Chambered lizard (Supreme)'' | colspan="undefined" |Camarasauridae | colspan="undefined" |Colorado, USA | colspan="undefined" |Late Jurassic (~155–145 Ma) | colspan="undefined" |~7 m (23 ft) | colspan="undefined" |~15–23 m (50–75 ft) | colspan="undefined" |~20,000–47,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Morrison Formation | colspan="undefined" |Edward Drinker Cope (1877) |- | colspan="undefined" |'''Euhelopus zdanskyi''' • ''True marsh foot of Zdansky'' | colspan="undefined" |Camarasauridae | colspan="undefined" |Shandong, China | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~129–113 Ma) | colspan="undefined" |~4.5 m (15 ft) | colspan="undefined" |~11–15 m (36–49 ft) | colspan="undefined" |~3,500–4,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Mengyin Formation | colspan="undefined" |Carl Wiman (1929) |- | colspan="undefined" |'''Opisthocoelicaudia skarzynskii''' • ''Posterior cavity tail of Skarżyńska'' | colspan="undefined" |Camarasauridae | colspan="undefined" |Gobi Desert, Mongolia | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70 Ma) | colspan="undefined" |~4 m (13 ft) | colspan="undefined" |~11.5–13 m (38–43 ft) | colspan="undefined" |~8,500–10,500 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Nemegt Formation | colspan="undefined" |Maria Magdalena Borsuk-Białynicka (1977) |- | colspan="undefined" |'''Apatosaurus ajax''' • ''Deceptive lizard (Ajax)'' | colspan="undefined" |Diplodocidae | colspan="undefined" |Colorado & Utah, USA | colspan="undefined" |Late Jurassic (~152–151 Ma) | colspan="undefined" |~6.7 m (22 ft) | colspan="undefined" |~21–27 m (69–88 ft) | colspan="undefined" |~20,000–32,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Morrison Formation | colspan="undefined" |Othniel Charles Marsh (1877) |- | colspan="undefined" |'''Diplodocus hallorum''' • ''Double-beam of the Hall family'' | colspan="undefined" |Diplodocidae | colspan="undefined" |New Mexico, USA | colspan="undefined" |Late Jurassic (~154–152 Ma) | colspan="undefined" |~5 m (16 ft) | colspan="undefined" |~29–33 m (95–108 ft) | colspan="undefined" |~13,000–15,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Morrison Formation | colspan="undefined" |David Gillette (1991) |- | colspan="undefined" |'''Mamenchisaurus sinocanadorum''' • ''Mamenchi lizard of Sino-Canadian cooperation'' | colspan="undefined" |Diplodocidae | colspan="undefined" |Xinjiang, China | colspan="undefined" |Late Jurassic (~160–158 Ma) | colspan="undefined" |~16 m (52.4 ft) | colspan="undefined" |~26–35 m (85–115 ft) | colspan="undefined" |~25,000–60,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Shishugou Formation | colspan="undefined" |Russell & Zheng (1993) / Moore et al. (2023) |- | colspan="undefined" |'''Supersaurus vivianae''' • ''Super lizard of Vivian'' | colspan="undefined" |Diplodocidae | colspan="undefined" |Colorado & Wyoming, USA | colspan="undefined" |Late Jurassic (~153 Ma) | colspan="undefined" |~21.5 m (70.5 ft) | colspan="undefined" |~39–50 m (128–160 ft) | colspan="undefined" |~35,000–40,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Morrison Formation | colspan="undefined" |James A. Jensen (1985) |- | colspan="undefined" |'''Dreadnoughtus schrani''' • ''Fears nothing (of Adam Schran)'' | colspan="undefined" |Titanosauridae | colspan="undefined" |Santa Cruz, Argentina | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~77 Ma) | colspan="undefined" |~18.7 m (61.4 ft) | colspan="undefined" |~26 m (85 ft) | colspan="undefined" |~49,000–59,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Cerro Fortaleza Formation | colspan="undefined" |Kenneth Lacovara (2014) |- | colspan="undefined" |'''Patagotitan mayorum''' • ''Patagonian titan of the Mayo family'' | colspan="undefined" |Titanosauridae | colspan="undefined" |Chubut, Argentina | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~101 Ma) | colspan="undefined" |~12 m (40 ft) | colspan="undefined" |~37 m (121 ft) | colspan="undefined" |~55,000–70,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Cerro Barcino Formation | colspan="undefined" |Carballido et al. (2017) |- | colspan="undefined" |'''Saltasaurus loricatus''' • ''Lizard from Salta (Armored)'' | colspan="undefined" |Titanosauridae | colspan="undefined" |Salta Province, Argentina | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70–66 Ma) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~8.5 m (28 ft) | colspan="undefined" |~2,500 kg (2.8 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Lecho Formation | colspan="undefined" |José Bonaparte & Powell (1980) |} == Ornithischia == === Suborder: Cerapoda | Infraorder: Ornithopoda === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Lesothosaurus diagnosticus''' • ''Lesotho lizard (diagnostic)'' | colspan="undefined" |Fabrosauridae / Basal Ornithischian | colspan="undefined" |Lesotho & South Africa | colspan="undefined" |Early Jurassic (~200–190 Ma) | colspan="undefined" |~0.4 m (1.3 ft) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~6–8 kg (13–18 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Upper Elliot Formation | colspan="undefined" |Peter Galton (1978) |- | colspan="undefined" |'''Scutellosaurus lawleri''' • ''Little-shielded lizard of Lawler'' | colspan="undefined" |Fabrosauridae / Basal Thyreophora | colspan="undefined" |Arizona, USA | colspan="undefined" |Early Jurassic (~196 Ma) | colspan="undefined" |~0.3 m (1 ft) | colspan="undefined" |~1.2–1.5 m (4–5 ft) | colspan="undefined" |~3–10 kg (6.6–22 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Kayenta Formation | colspan="undefined" |Edwin Harris Colbert (1981) |- | colspan="undefined" |'''Echinodon becklesii''' • ''Prickly tooth of Beckles'' | colspan="undefined" |Heterodontosauridae | colspan="undefined" |Dorset, England | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~140 Ma) | colspan="undefined" |~0.2 m (0.7 ft) | colspan="undefined" |~0.6 m (2 ft) | colspan="undefined" |~0.5–1 kg (1–2 lbs) | colspan="undefined" |Omnivore | colspan="undefined" |Purbeck Group | colspan="undefined" |Sir Richard Owen (1861) |- | colspan="undefined" |'''Heterodontosaurus tucki''' • ''Different-toothed lizard of Tuck'' | colspan="undefined" |Heterodontosauridae | colspan="undefined" |Cape Province, South Africa | colspan="undefined" |Early Jurassic (~200–190 Ma) | colspan="undefined" |~0.5 m (1.6 ft) | colspan="undefined" |~1.2–1.75 m (4–5.7 ft) | colspan="undefined" |~2–10 kg (4.4–22 lbs) | colspan="undefined" |Omnivore / Herbivore | colspan="undefined" |Upper Elliot Formation | colspan="undefined" |Alan Charig & Alfred Crompton (1962) |- | colspan="undefined" |'''Dryosaurus elderae''' • ''Oak lizard of Ann Elder'' | colspan="undefined" |Hysilophodontidae / Dryosauridae | colspan="undefined" |Utah & Colorado, USA | colspan="undefined" |Late Jurassic (~155–145 Ma) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~2.5–4.3 m (8–14 ft) | colspan="undefined" |~70–100 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Morrison Formation | colspan="undefined" |Kenneth Carpenter & Peter Galton (2018) |- | colspan="undefined" |'''Hypsilophodon foxii''' • ''High-crested tooth of Fox'' | colspan="undefined" |Hypsilophodontidae | colspan="undefined" |Isle of Wight, England | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~130–125 Ma) | colspan="undefined" |~0.6 m (2 ft) | colspan="undefined" |~1.8 m (6 ft) | colspan="undefined" |~20 kg (44 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Wessex Formation | colspan="undefined" |Thomas Henry Huxley (1869) |- | colspan="undefined" |'''Parksosaurus warreni''' • ''Parks' lizard of Warren'' | colspan="undefined" |Hypsilophodontidae / Thescelosauridae | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70 Ma) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~45–50 kg (100–110 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Horseshoe Canyon Formation | colspan="undefined" |William Parks (1926) / Loris Russell (1937) |- | colspan="undefined" |'''Tenontosaurus dossi''' • ''Sinew lizard of Doss'' | colspan="undefined" |Hypsilophodontidae / Iguanodontia | colspan="undefined" |Texas, USA | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~113 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~6–7 m (20–23 ft) | colspan="undefined" |~600–1,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Twin Mountains Formation | colspan="undefined" |Winkler, Murry, & Tomida (1997) |- | colspan="undefined" |'''Thescelosaurus garbanii''' • ''Wonderful lizard of Garbani'' | colspan="undefined" |Hypsilophodontidae / Thescelosauridae | colspan="undefined" |Montana, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~67–66 Ma) | colspan="undefined" |~1.2 m (4 ft) | colspan="undefined" |~4–4.5 m (13–15 ft) | colspan="undefined" |~200–300 kg | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Hell Creek Formation | colspan="undefined" |William J. Morris (1976) |} === Suborder: Cerapoda | Infraorder: Ornithopoda === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Camptosaurus dispar''' • ''Flexible / Bent lizard (Different)'' | colspan="undefined" |Iguanodontidae / Camptosauridae | colspan="undefined" |Wyoming & Utah, USA | colspan="undefined" |Late Jurassic (~156–146 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~6 m (20 ft) | colspan="undefined" |~800–1,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Morrison Formation | colspan="undefined" |Othniel Charles Marsh (1879) |- | colspan="undefined" |'''Iguanodon bernissartensis''' • ''Iguana tooth from Bernissart'' | colspan="undefined" |Iguanodontidae | colspan="undefined" |Belgium, Germany, & UK | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~126–122 Ma) | colspan="undefined" |~4 m (13 ft) | colspan="undefined" |~10–13 m (33–43 ft) | colspan="undefined" |~4,000–5,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Sainte-Barbe Clays Formation | colspan="undefined" |Louis Dollo (1882) |- | colspan="undefined" |'''Muttaburrasaurus langdoni''' • ''Muttaburra lizard of Langdon'' | colspan="undefined" |Iguanodontidae / Rhabdodontomorpha | colspan="undefined" |Queensland, Australia | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~105–103 Ma) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~7–8 m (23–26 ft) | colspan="undefined" |~2,800 kg (3 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Mackunda Formation | colspan="undefined" |Bartholomew & Molnar (1981) |- | colspan="undefined" |'''Ouranosaurus nigeriensis''' • ''Brave / Courageous lizard from Niger'' | colspan="undefined" |Iguanodontidae / Basal Hadrosauroidea | colspan="undefined" |Agadez, Niger | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~112 Ma) | colspan="undefined" |~3 m (10 ft) | colspan="undefined" |~7–8.3 m (23–27 ft) | colspan="undefined" |~2,200 kg (2.4 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Elrhaz Formation | colspan="undefined" |Philippe Taquet (1976) |- | colspan="undefined" |'''Corythosaurus casuarius''' • ''Helmet lizard (Cassowary-like)'' | colspan="undefined" |Hadrosauridae (Lambeosaurinae) | colspan="undefined" |Alberta, Canada; Wyoming, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~77–75 Ma) | colspan="undefined" |~3–4 m (10–13 ft) | colspan="undefined" |~8.1–9 m (26–30 ft) | colspan="undefined" |~3,000–4,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park; Lance Formation | colspan="undefined" |Barnum Brown (1914) |- | colspan="undefined" |'''Edmontosaurus regalis''' • ''Edmonton lizard (Regal / King)'' | colspan="undefined" |Hadrosauridae (Hadrosaurinae) | colspan="undefined" |Alberta, Canada; Wyoming, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~73 Ma) | colspan="undefined" |~3.5 m (11.5 ft) | colspan="undefined" |~12–13 m (40–43 ft) | colspan="undefined" |~4,000–7,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Horseshoe Canyon; Lance Formation | colspan="undefined" |Lawrence Lambe (1917) |- | colspan="undefined" |'''Lambeosaurus magnicristatus''' • ''Lambe's lizard with a large crest'' | colspan="undefined" |Hadrosauridae (Lambeosaurinae) | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~75 Ma) | colspan="undefined" |~3.5 m (11.5 ft) | colspan="undefined" |~9.5 m (31 ft) | colspan="undefined" |~3,300 kg (3.6 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |Charles M. Sternberg (1935) |- | colspan="undefined" |'''Maiasaura peeblesorum''' • ''Good mother lizard of the Peebles family'' | colspan="undefined" |Hadrosauridae (Hadrosaurinae) | colspan="undefined" |Montana, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76.7 Ma) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~9 m (30 ft) | colspan="undefined" |~2,500–3,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Two Medicine Formation | colspan="undefined" |Jack Horner & Robert Makela (1979) |- | colspan="undefined" |'''Parasaurolophus walkeri''' • ''Near crested lizard of Walker'' | colspan="undefined" |Hadrosauridae (Lambeosaurinae) | colspan="undefined" |Alberta, Canada; Utah, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76.5–74.5 Ma) | colspan="undefined" |~4.7 m (14.5 ft) | colspan="undefined" |~9.5–10 m (31–33 ft) | colspan="undefined" |~2,500–3,500 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |William Parks (1922) |- | colspan="undefined" |'''Saurolophus osborni''' • ''Crested lizard of Osborn'' | colspan="undefined" |Hadrosauridae (Hadrosaurinae) | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70 Ma) | colspan="undefined" |~3.2 m (10.5 ft) | colspan="undefined" |~8.5–9.8 m (28–32 ft) | colspan="undefined" |~3,000 kg (3.3 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Horseshoe Canyon Formation | colspan="undefined" |Barnum Brown (1912) |- | colspan="undefined" |'''Shantungosaurus giganteus''' • ''Shandong lizard (Gigantic)'' | colspan="undefined" |Hadrosauridae (Hadrosaurinae) | colspan="undefined" |Shandong, China | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~73 Ma) | colspan="undefined" |~5–6 m (16–19.7 ft) | colspan="undefined" |~15–16.6 m (49–54 ft) | colspan="undefined" |~13,000–16,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Wangshi Group | colspan="undefined" |Hu Chengzhi (1973) |- | colspan="undefined" |'''Tsintaosaurus spinorhinus''' • ''Qingdao lizard with a spine nose'' | colspan="undefined" |Hadrosauridae (Lambeosaurinae) | colspan="undefined" |Shandong, China | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~73 Ma) | colspan="undefined" |~3.5 m (11.5 ft) | colspan="undefined" |~8.3–10 m (27–33 ft) | colspan="undefined" |~3,000 kg (3.3 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Jiangjunding Formation | colspan="undefined" |C.C. Young (1958) |} === Suborder: Cerapoda | Infraorder: Ceratopia === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Dracorex hogwartsia''' • ''Dragon king of Hogwarts'' | colspan="undefined" |Pachycephalosauridae | colspan="undefined" |South Dakota, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~66 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~3 m (10 ft) | colspan="undefined" |~50 kg (110 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Hell Creek Formation | colspan="undefined" |Bob Bakker et al. (2006) |- | colspan="undefined" |'''Homalocephale calathocercos''' • ''Even/Flat head with a basket-like tail'' | colspan="undefined" |Pachycephalosauridae | colspan="undefined" |Gobi Desert, Mongolia | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~80–75 Ma) | colspan="undefined" |~0.4 m (1.3 ft) | colspan="undefined" |~1.8 m (6 ft) | colspan="undefined" |~40 kg (88 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Nemegt Formation | colspan="undefined" |Halszka Osmólska & Maryańska (1974) |- | colspan="undefined" |'''Pachycephalosaurus wyomingensis''' • ''Thick-headed lizard of Wyoming'' | colspan="undefined" |Pachycephalosauridae | colspan="undefined" |Wyoming, Montana, & South Dakota, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~68–66 Ma) | colspan="undefined" |~1.5–1.8 m (5–6 ft) | colspan="undefined" |~4.5 m (15 ft) | colspan="undefined" |~450 kg (1,000 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Hell Creek Formation | colspan="undefined" |Charles W. Gilmore (1931) / Brown & Schlaikjer (1943) |- | colspan="undefined" |'''Prenocephale prenes''' • ''Sloping head / Slanted forehead'' | colspan="undefined" |Pachycephalosauridae | colspan="undefined" |Gobi Desert, Mongolia | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~2.4 m (8 ft) | colspan="undefined" |~130 kg (285 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Nemegt Formation | colspan="undefined" |Teresa Maryańska & Osmólska (1974) |- | colspan="undefined" |'''Stygimoloch spinifer''' • ''Thorny devil from the River Styx'' | colspan="undefined" |Pachycephalosauridae | colspan="undefined" |Montana & Wyoming, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~66 Ma) | colspan="undefined" |~1.2 m (4 ft) | colspan="undefined" |~3 m (10 ft) | colspan="undefined" |~80 kg (176 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Hell Creek Formation | colspan="undefined" |Peter Galton & Hans-Dieter Sues (1983) / Wroblewski (2025) |- | colspan="undefined" |'''Psittacosaurus meileyingensis''' • ''Parrot lizard from Meileyingzi'' | colspan="undefined" |Psittacosauridae | colspan="undefined" |Liaoning Province, China | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~125–120 Ma) | colspan="undefined" |~0.6 m (2 ft) | colspan="undefined" |~1–2 m (3.3–6.6 ft) | colspan="undefined" |~20–30 kg (44–66 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore / Omnivore | colspan="undefined" |Jiufotang Formation | colspan="undefined" |Paul Sereno et al. (1988) |} === Suborder: Cerapoda | Infraorder: Ceratopia === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Bagaceratops rozhdestvenskyi''' • ''Small horned face of Rozhdestvensky'' | colspan="undefined" |Protoceratopidae | colspan="undefined" |Gobi Desert, Mongolia | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~75–72 Ma) | colspan="undefined" |~0.5 m (1.6 ft) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~22 kg (50 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Barun Goyot Formation | colspan="undefined" |Teresa Maryańska & Osmólska (1975) |- | colspan="undefined" |'''Leptoceratops gracilis''' • ''Slender small-horned face'' | colspan="undefined" |Leptoceratopsidae | colspan="undefined" |Alberta, Canada; Wyoming, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~66 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~100–150 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Scollard Formation / Hell Creek | colspan="undefined" |Barnum Brown (1914) |- | colspan="undefined" |'''Microceratus gobiensis''' • ''Small horned one of the Gobi'' | colspan="undefined" |Protoceratopidae | colspan="undefined" |Gobi Desert, Mongolia | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~90 Ma) | colspan="undefined" |~0.2 m (0.7 ft) | colspan="undefined" |~0.6 m (2 ft) | colspan="undefined" |~1.5–2 kg (3–4.4 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Bayan Shireh Formation | colspan="undefined" |Bohlin (1953) / Mateus (2008) |- | colspan="undefined" |'''Montanoceratops cerorhynchus''' • ''Mountain horned face (Horned snout)'' | colspan="undefined" |Leptoceratopsidae | colspan="undefined" |Montana, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~70 Ma) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~3 m (10 ft) | colspan="undefined" |~170 kg (375 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |St. Mary River Formation | colspan="undefined" |Barnum Brown (1942) / Sternberg (1951) |- | colspan="undefined" |'''Protoceratops hellenikorhinus''' • ''First horned face with a Greek nose'' | colspan="undefined" |Protoceratopidae | colspan="undefined" |Inner Mongolia, China | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~75 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~2–2.5 m (6.6–8 ft) | colspan="undefined" |~180 kg (400 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Bayan Mandahu Formation | colspan="undefined" |Olivier Lambert et al. (2001) |- | colspan="undefined" |'''Centrosaurus apertus''' • ''Pointed lizard (Open/Uncovered)'' | colspan="undefined" |Ceratopsidae (Centrosaurinae) | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76.5–75.5 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~5.5–6 m (18–20 ft) | colspan="undefined" |~2,300 kg (2.5 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |Lawrence Lambe (1904) |- | colspan="undefined" |'''Chasmosaurus belli''' • ''Chasm lizard of William Bell'' | colspan="undefined" |Ceratopsidae (Chasmosaurinae) | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76.5–76 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~4.8–5 m (16 ft) | colspan="undefined" |~1,500–2,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |Lawrence Lambe (1914) |- | colspan="undefined" |'''Lokiceratops rangiformis''' • ''Loki's horned face shaped like a caribou'' | colspan="undefined" |Ceratopsidae (Centrosaurinae) | colspan="undefined" |Montana, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~78 Ma) | colspan="undefined" |~2.3 m (7.5 ft) | colspan="undefined" |~6.7 m (22 ft) | colspan="undefined" |~5,000 kg (5.5 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |[https://science.utah.edu/faculty/faculty-research/meet-lokiceratops/ Judith River Formation] | colspan="undefined" |Loewen & Sertich (2024) |- | colspan="undefined" |'''Nasutoceratops titusi''' • ''Large-nosed horned face of Titus'' | colspan="undefined" |Ceratopsidae (Centrosaurinae) | colspan="undefined" |Utah, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~4.5–5 m (15–16 ft) | colspan="undefined" |~1,500 kg (1.6 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Kaiparowits Formation | colspan="undefined" |Scott Sampson et al. (2013) |- | colspan="undefined" |'''Pachyrhinosaurus lakustai''' • ''Thick-nosed lizard of Al Lakusta'' | colspan="undefined" |Ceratopsidae (Centrosaurinae) | colspan="undefined" |Alberta, Canada; Colorado, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~73.5 Ma) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~5 m (16 ft) | colspan="undefined" |~3,000 kg (3.3 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Wapiti; Hell Creek Formation | colspan="undefined" |Philip J. Currie et al. (2008) |- | colspan="undefined" |'''Sinoceratops zhuchengensis''' • ''Chinese horned face from Zhucheng'' | colspan="undefined" |Ceratopsidae (Centrosaurinae) | colspan="undefined" |Shandong, China | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~73 Ma) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~6 m (20 ft) | colspan="undefined" |~2,000–2,300 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Xingezhuang Formation | colspan="undefined" |Xu Xing et al. (2010) |- | colspan="undefined" |'''Styracosaurus ovatus''' • ''Spiked lizard (Egg-shaped / Oval)'' | colspan="undefined" |Ceratopsidae (Centrosaurinae) | colspan="undefined" |Montana, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~75 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~5–5.5 m (16–18 ft) | colspan="undefined" |~2,000 kg (2.2 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Two Medicine Formation | colspan="undefined" |Charles Gilmore (1930) / McDonald (2010) |- | colspan="undefined" |'''Torosaurus latus''' • ''Perforated / Perforating lizard (Wide)'' | colspan="undefined" |Ceratopsidae (Chasmosaurinae) | colspan="undefined" |Western North America | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~68–66 Ma) | colspan="undefined" |~2.5–3 m (8–10 ft) | colspan="undefined" |~7.5–9 m (25–30 ft) | colspan="undefined" |~6,000 kg (6.6 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Hell Creek Formation | colspan="undefined" |Othniel Charles Marsh (1891) |- | colspan="undefined" |'''Triceratops horridus''' • ''Three-horned face (Horrid / Rough)'' | colspan="undefined" |Ceratopsidae (Chasmosaurinae) | colspan="undefined" |Western North America | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~68–66 Ma) | colspan="undefined" |~2.8–3 m (9–10 ft) | colspan="undefined" |~8–9 m (26–30 ft) | colspan="undefined" |~6,000–12,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Hell Creek Formation | colspan="undefined" |Othniel Charles Marsh (1889) |} === Suborder: Thyreophora | Infraorder: Stegosauria === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Chungkingosaurus jiangbeiensis''' • ''Chongqing lizard from Jiangbei'' | colspan="undefined" |Stegosauridae | colspan="undefined" |Chongqing, China | colspan="undefined" |Late Jurassic (~160 Ma) | colspan="undefined" |~1.2 m (4 ft) | colspan="undefined" |~3–4 m (10–13 ft) | colspan="undefined" |~1,000 kg (1 ton) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Upper Shaximiao Formation | colspan="undefined" |Dong Zhiming et al. (1983) |- | colspan="undefined" |'''Gigantspinosaurus sichuanensis''' • ''Giant spined lizard from Sichuan'' | colspan="undefined" |Stegosauridae | colspan="undefined" |Sichuan, China | colspan="undefined" |Late Jurassic (~160 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~4.2 m (14 ft) | colspan="undefined" |~700 kg (1,500 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Upper Shaximiao Formation | colspan="undefined" |Ouyang Hui (1992) |- | colspan="undefined" |'''Kentrosaurus aethiopicus''' • ''Spiked lizard from Africa'' | colspan="undefined" |Stegosauridae | colspan="undefined" |Lindi Region, Tanzania | colspan="undefined" |Late Jurassic (~154–150 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~4.5 m (15 ft) | colspan="undefined" |~700–1,100 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Tendaguru Formation | colspan="undefined" |Edwin Hennig (1915) |- | colspan="undefined" |'''Stegosaurus stenops''' • ''Roof lizard (Narrow-faced)'' | colspan="undefined" |Stegosauridae | colspan="undefined" |Colorado, Utah, & Wyoming, USA | colspan="undefined" |Late Jurassic (~155–150 Ma) | colspan="undefined" |~2.8–4 m (9–13 ft) | colspan="undefined" |~7–9 m (23–30 ft) | colspan="undefined" |~3,500–5,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Morrison Formation | colspan="undefined" |Othniel Charles Marsh (1887) |- | colspan="undefined" |'''Tuojiangosaurus multispinus''' • ''Tuo River lizard with many spines'' | colspan="undefined" |Stegosauridae | colspan="undefined" |Sichuan, China | colspan="undefined" |Late Jurassic (~161–155 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~7 m (23 ft) | colspan="undefined" |~2,800 kg (3 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Upper Shaximiao Formation | colspan="undefined" |Dong Zhiming et al. (1977) |- | colspan="undefined" |'''Scelidosaurus harrisonii''' • ''Limb lizard of James Harrison'' | colspan="undefined" |Scelidosauridae | colspan="undefined" |Dorset, England | colspan="undefined" |Early Jurassic (~191 Ma) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~4 m (13 ft) | colspan="undefined" |~270 kg (600 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Charmouth Mudstone Formation | colspan="undefined" |Sir Richard Owen (1859) |} === Suborder: Thyreophora | Infraorder: Ankylosauria === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Edmontonia rugosidens''' • ''Edmonton town (Rugged tooth)'' | colspan="undefined" |Nodosauridae | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76–75 Ma) | colspan="undefined" |~1.6 m (5.2 ft) | colspan="undefined" |~6 m (20 ft) | colspan="undefined" |~3,000 kg (3.3 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |Charles M. Sternberg (1928) / Gilmore (1930) |- | colspan="undefined" |'''Nodosaurus textilis''' • ''Knobby lizard (Woven)'' | colspan="undefined" |Nodosauridae | colspan="undefined" |Wyoming & Kansas, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~99–93 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~4–6 m (13–20 ft) | colspan="undefined" |~1,500–2,500 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Frontier Formation | colspan="undefined" |Othniel Charles Marsh (1889) |- | colspan="undefined" |'''Sauropelta edwardsorum''' • ''Lizard shield of the Edwards family'' | colspan="undefined" |Nodosauridae | colspan="undefined" |Montana & Wyoming, USA | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~108 Ma) | colspan="undefined" |~1.6 m (5.2 ft) | colspan="undefined" |~5.2 m (17 ft) | colspan="undefined" |~1,500 kg (1.6 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Cloverly Formation | colspan="undefined" |Barnum Brown (1914) / John Ostrom (1970) |- | colspan="undefined" |'''Silvisaurus condrayi''' • ''Forest lizard of Warren Condray'' | colspan="undefined" |Nodosauridae | colspan="undefined" |Kansas, USA | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~100 Ma) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~4 m (13 ft) | colspan="undefined" |~1,000 kg (1 ton) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Dakota Formation | colspan="undefined" |Theodore H. Eaton Jr. (1960) |- | colspan="undefined" |'''Ankylosaurus magniventris''' • ''Fused lizard with a great belly'' | colspan="undefined" |Ankylosauridae | colspan="undefined" |Western North America | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~68–66 Ma) | colspan="undefined" |~1.7–3.8 m (5.6–12.5 ft) | colspan="undefined" |~7.5–11 m (25–36 ft) | colspan="undefined" |~4,800–8,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Hell Creek Formation | colspan="undefined" |Barnum Brown (1908) |- | colspan="undefined" |'''Euoplocephalus tutus''' • ''Well-armed head (Safely protected)'' | colspan="undefined" |Ankylosauridae | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76–75 Ma) | colspan="undefined" |~1.8 m (6 ft) | colspan="undefined" |~5.5–6 m (18–20 ft) | colspan="undefined" |~2,500 kg (2.7 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |Lawrence Lambe (1902) / (1910) |- | colspan="undefined" |'''Minmi paravertebral''' • ''From Minmi Crossing (with paravertebrae)'' | colspan="undefined" |Ankylosauridae / Basal Ankylosauria | colspan="undefined" |Queensland, Australia | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~120–112 Ma) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~2–3 m (6.6–10 ft) | colspan="undefined" |~300 kg (660 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Bungalbin Member (Minmi Member) | colspan="undefined" |Ralph E. Molnar (1980) |- | colspan="undefined" |'''Saichania chulsanensis''' • ''Beautiful one from Chulsan'' | colspan="undefined" |Ankylosauridae | colspan="undefined" |Gobi Desert, Mongolia | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~75–70 Ma) | colspan="undefined" |~2 m (6.6 ft) | colspan="undefined" |~5.2–6.6 m (17–22 ft) | colspan="undefined" |~2,000–3,000 kg | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Barun Goyot Formation | colspan="undefined" |Teresa Maryańska (1977) |- | colspan="undefined" |'''Scolosaurus thronus''' • ''Thorn-lizard from a high throne'' | colspan="undefined" |Ankylosauridae | colspan="undefined" |Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76.5 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~5–6 m (16–20 ft) | colspan="undefined" |~2,000 kg (2.2 tons) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |Dinosaur Park Formation | colspan="undefined" |Barnum Brown (1912) / Nopcsa (1928) |} == Pterosauria == === Suborder: Rhamphorhynchoidea ''(Long-tailed Basal Pterosaurs)'' === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length (Body / Wingspan) ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Dimorphodon macronyx''' • ''Two-form tooth (Large claw)'' | colspan="undefined" |Dimorphodontidae | colspan="undefined" |Dorset, England | colspan="undefined" |Early Jurassic (~195–190 Ma) | colspan="undefined" |~0.4 m (1.3 ft) | colspan="undefined" |~0.6 m body / ~1.45 m wingspan | colspan="undefined" |~1–2 kg (2.2–4.4 lbs) | colspan="undefined" |Piscivore / Small Vertebrates | colspan="undefined" |Blue Lias Formation | colspan="undefined" |Mary Anning (1828) / Richard Owen (1859) |- | colspan="undefined" |'''Dorygnathus banthensis''' • ''Spear jaw from Banz'' | colspan="undefined" |Dimorphodontidae / Rhamphorhynchidae | colspan="undefined" |Bavaria, Germany | colspan="undefined" |Early Jurassic (~180 Ma) | colspan="undefined" |~0.25 m (0.8 ft) | colspan="undefined" |~0.4 m body / ~1.5 m wingspan | colspan="undefined" |~1.5 kg (3.3 lbs) | colspan="undefined" |Piscivore | colspan="undefined" |Posidonia Shale | colspan="undefined" |Johann Andreas Wagner (1860) |- | colspan="undefined" |'''Eudimorphodon ranzii''' • ''True two-form tooth of Ranzi'' | colspan="undefined" |Eudimorphodontidae | colspan="undefined" |Lombardy, Italy | colspan="undefined" |Late Triassic (~210 Ma) | colspan="undefined" |~0.2 m (0.7 ft) | colspan="undefined" |~0.4 m body / ~1 m wingspan | colspan="undefined" |~100–300 g | colspan="undefined" |Piscivore / Insectivore | colspan="undefined" |Zorzino Limestone | colspan="undefined" |Rocco Zambelli (1973) |- | colspan="undefined" |'''Anurognathus ammoni''' • ''Tailless / Frog jaw of Ammon'' | colspan="undefined" |Rhamphorhynchidae / Anurognathidae | colspan="undefined" |Bavaria, Germany | colspan="undefined" |Late Jurassic (~150 Ma) | colspan="undefined" |~0.05 m (0.15 ft) | colspan="undefined" |~0.09 m body / ~0.5 m wingspan | colspan="undefined" |~40 g (1.4 oz) | colspan="undefined" |Insectivore | colspan="undefined" |Solnhofen Limestone | colspan="undefined" |Ludwig Döderlein (1923) |- | colspan="undefined" |'''Rhamphorhynchus etchesi''' • ''Beak snout of Steve Etches'' | colspan="undefined" |Rhamphorhynchidae | colspan="undefined" |Dorset, England | colspan="undefined" |Late Jurassic (~150 Ma) | colspan="undefined" |~0.2 m (0.7 ft) | colspan="undefined" |~0.4 m body / ~1.7 m wingspan | colspan="undefined" |~1 kg (2.2 lbs) | colspan="undefined" |[[:en:Rhamphorhynchus|Piscivore]] | colspan="undefined" |Kimmeridge Clay | colspan="undefined" |Martill & O'Sullivan (2015) |- | colspan="undefined" |'''Scaphognathus crassirostris''' • ''Tub/Boat jaw (Thick snout)'' | colspan="undefined" |Rhamphorhynchidae | colspan="undefined" |Bavaria, Germany | colspan="undefined" |Late Jurassic (~150 Ma) | colspan="undefined" |~0.3 m (1 ft) | colspan="undefined" |~0.5 m body / ~0.9 m wingspan | colspan="undefined" |~400 g (0.9 lbs) | colspan="undefined" |Piscivore / Generalist | colspan="undefined" |Solnhofen Limestone | colspan="undefined" |August Goldfuss (1831) |- | colspan="undefined" |'''Sordes pilosus''' • ''Hairy filth / Hairy devil'' | colspan="undefined" |Rhamphorhynchidae | colspan="undefined" |Karatau, Kazakhstan | colspan="undefined" |Late Jurassic (~155 Ma) | colspan="undefined" |~0.15 m (0.5 ft) | colspan="undefined" |~0.3 m body / ~0.6 m wingspan | colspan="undefined" |~200 g (7 oz) | colspan="undefined" |Insectivore | colspan="undefined" |Aulie Formation | colspan="undefined" |Aleksandr Grigorevich Sharov (1971) |} === Suborder: Pterodactyloidea ''(Advanced Short-tailed Pterosaurs)'' === {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length (Body / Wingspan) ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Caiuajara dobruskii''' • ''Caiuá ancient wizard of Dobruski'' | colspan="undefined" |Tapejaridae | colspan="undefined" |Paraná, Brazil | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~85 Ma) | colspan="undefined" |~0.7 m (2.3 ft) | colspan="undefined" |~0.9 m body / ~2.35 m wingspan | colspan="undefined" |~3–5 kg (6.6–11 lbs) | colspan="undefined" |Frugivore / Omnivore | colspan="undefined" |Goio-Erê Formation | colspan="undefined" |Paulo Manzig et al. (2014) |- | colspan="undefined" |'''Cearadactylus atrox''' • ''Ceará finger (Fierce / Cruel)'' | colspan="undefined" |Anhangueridae | colspan="undefined" |Ceará, Brazil | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~112 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~1.2 m body / ~4–5.5 m wingspan | colspan="undefined" |~15 kg (33 lbs) | colspan="undefined" |Piscivore | colspan="undefined" |Romualdo Formation | colspan="undefined" |Leonardi & Borgomanero (1985) |- | colspan="undefined" |'''Geosternbergia sternbergi''' • ''George Sternberg's mountain wing'' | colspan="undefined" |Ornithocheiridae / Pteranodontidae | colspan="undefined" |Kansas, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~88–86 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~2 m body / ~6–7.2 m wingspan | colspan="undefined" |~20–35 kg | colspan="undefined" |Piscivore | colspan="undefined" |Niobrara Chalk | colspan="undefined" |George F. Sternberg (1952) / S. Christopher Bennett (1994) |- | colspan="undefined" |'''Pteranodon longiceps''' • ''Winged toothless one (Long head)'' | colspan="undefined" |Ornithocheiridae / Pteranodontidae | colspan="undefined" |Kansas & Nebraska, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~86–84 Ma) | colspan="undefined" |~1.8 m (6 ft) | colspan="undefined" |~2.2 m body / ~5.6–7 m wingspan | colspan="undefined" |~20–45 kg | colspan="undefined" |Piscivore | colspan="undefined" |Niobrara Chalk | colspan="undefined" |Othniel Charles Marsh (1876) |- | colspan="undefined" |'''Quetzalcoatlus lawsoni''' • ''Quetzalcoatl god of Douglas Lawson'' | colspan="undefined" |Ornithocheiridae / Azhdarchidae | colspan="undefined" |Texas, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~68–66 Ma) | colspan="undefined" |~14.5 m (47.5 ft) | colspan="undefined" |~12.5 m body / ~4.5–25 m wingspan | colspan="undefined" |~40–50,000 kg | colspan="undefined" |Carnivore / Generalist | colspan="undefined" |Javelina Formation | colspan="undefined" |Douglas Lawson (1975) / Brian Andres et al. (2021) |- | colspan="undefined" |'''Pterodaustro guinazui''' • ''Southern wing of Guiñazú'' | colspan="undefined" |Pterodaustriidae | colspan="undefined" |San Luis, Argentina | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~105 Ma) | colspan="undefined" |~0.4 m (1.3 ft) | colspan="undefined" |~0.6 m body / ~2.5 m wingspan | colspan="undefined" |~2–3 kg (4.4–6.6 lbs) | colspan="undefined" |Filter Feeder (Plankton/Crustaceans) | colspan="undefined" |Lagarcito Formation | colspan="undefined" |José Bonaparte (1969) |} == Prehistoric Marine Predators & Squamates == {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family / Order ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height / Depth ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Otodus megalodon''' • ''Giant tooth'' | colspan="undefined" |Otodontidae / Lamniformes | colspan="undefined" |Global oceans | colspan="undefined" |Miocene to Pliocene (~23–3.6 Ma) | colspan="undefined" |~2–3 m (Body depth) | colspan="undefined" |~15–20 m (50–65 ft) | colspan="undefined" |~50,000–60,000 kg | colspan="undefined" |Marine Mammals (Whales) | colspan="undefined" |Yorktown Formation / Bone Valley | colspan="undefined" |Louis Agassiz (1843) |- | colspan="undefined" |'''Dunkleosteus amblyodoratus''' • ''Dunkle's bone (Blunt spear)'' | colspan="undefined" |Dunkleosteidae / Arthrodira | colspan="undefined" |Ontario, Canada | colspan="undefined" |Late Devonian (~372–360 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~3 m (10 ft) | colspan="undefined" |~500–700 kg | colspan="undefined" |Carnivore (Armored fish) | colspan="undefined" |Kettle Point Formation | colspan="undefined" |Robert Carr & James Hlavin (2010) |- | colspan="undefined" |'''Ichthyosaurus conybeari''' • ''Fish lizard of William Conybeare'' | colspan="undefined" |Ichthyosauridae / Ichthyosauria | colspan="undefined" |England, UK | colspan="undefined" |Early Jurassic (~200–190 Ma) | colspan="undefined" |~0.5 m (1.6 ft) | colspan="undefined" |~2–2.5 m (6.6–8 ft) | colspan="undefined" |~40–50 kg | colspan="undefined" |Piscivore / Cephalopods | colspan="undefined" |Blue Lias Formation | colspan="undefined" |Lydekker (1888) |- | colspan="undefined" |'''Eurhinosaurus huenei''' • ''Well-nosed lizard of von Huene'' | colspan="undefined" |Leptonectidae / Ichthyosauria | colspan="undefined" |Germany, France, & Switzerland | colspan="undefined" |Early Jurassic (~180 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~6 m (20 ft) | colspan="undefined" |~1,000 kg (1 ton) | colspan="undefined" |Piscivore / Cephalopods | colspan="undefined" |Posidonia Shale | colspan="undefined" |Abel (1909) |- | colspan="undefined" |'''Ophthalmosaurus icenicus''' • ''Eye lizard of the Iceni tribe'' | colspan="undefined" |Ophthalmosauridae / Ichthyosauria | colspan="undefined" |England, UK; France | colspan="undefined" |Late Jurassic (~165–160 Ma) | colspan="undefined" |~1.2 m (4 ft) | colspan="undefined" |~6 m (20 ft) | colspan="undefined" |~3,000 kg (3.3 tons) | colspan="undefined" |Cephalopods (Deep-sea squid) | colspan="undefined" |Oxford Clay Formation | colspan="undefined" |Harry Govier Seeley (1874) |- | colspan="undefined" |'''Elasmosaurus platyurus''' • ''Thin-plate lizard (Flat-tailed)'' | colspan="undefined" |Elasmosauridae / Plesiosauria | colspan="undefined" |Kansas, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~80.5 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) | colspan="undefined" |~10.3 m (34 ft) | colspan="undefined" |~2,000 kg (2.2 tons) | colspan="undefined" |Piscivore / Cephalopods | colspan="undefined" |Pierre Shale | colspan="undefined" |Edward Drinker Cope (1868) |- | colspan="undefined" |'''Plesiosaurus dolichodeirus''' • ''Near to lizard (Long-necked)'' | colspan="undefined" |Plesiostauridae / Plesiosauria | colspan="undefined" |Dorset, England | colspan="undefined" |Early Jurassic (~199–191 Ma) | colspan="undefined" |~0.6 m (2 ft) | colspan="undefined" |~3.5 m (11.5 ft) | colspan="undefined" |~400 kg (880 lbs) | colspan="undefined" |Piscivore | colspan="undefined" |Blue Lias Formation | colspan="undefined" |Mary Anning (1823) / Conybeare (1824) |- | colspan="undefined" |'''Trinacromerum kirki''' • ''Three-tipped femur of Kirk'' | colspan="undefined" |Polycotylidae / Plesiosauria | colspan="undefined" |Kansas, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~93 Ma) | colspan="undefined" |~0.5 m (1.6 ft) | colspan="undefined" |~3 m (10 ft) | colspan="undefined" |~200 kg (440 lbs) | colspan="undefined" |High-speed Piscivore | colspan="undefined" |Greenhorn Limestone | colspan="undefined" |Charles M. Sternberg (1935) |- | colspan="undefined" |'''Attenborosaurus conybeari''' • ''David Attenborough's lizard'' | colspan="undefined" |Pliosauridae / Plesiosauria | colspan="undefined" |Dorset, England | colspan="undefined" |Early Jurassic (~190 Ma) | colspan="undefined" |~0.8 m (2.6 ft) | colspan="undefined" |~5 m (16.5 ft) | colspan="undefined" |~700 kg (1,500 lbs) | colspan="undefined" |Piscivore | colspan="undefined" |Blue Lias Formation | colspan="undefined" |William J. Sollas (1881) / Bakker (1993) |- | colspan="undefined" |'''Kronosaurus queenslandicus''' • ''Lizard of Cronus from Queensland'' | colspan="undefined" |Pliosauridae / Plesiosauria | colspan="undefined" |Queensland, Australia | colspan="undefined" |Early Cretaceous (~120–110 Ma) | colspan="undefined" |~2.5 m (8 ft) | colspan="undefined" |~9–10.5 m (30–34 ft) | colspan="undefined" |~11,000 kg (12 tons) | colspan="undefined" |Apex Carnivore | colspan="undefined" |Toolebuc Formation | colspan="undefined" |Heber Longman (1924) |- | colspan="undefined" |'''Liopleurodon ferox''' • ''Smooth-sided teeth (Ferocious)'' | colspan="undefined" |Pliosauridae / Plesiosauria | colspan="undefined" |England & France | colspan="undefined" |Late Jurassic (~166–155 Ma) | colspan="undefined" |~1.8 m (6 ft) | colspan="undefined" |~5–7 m (16–23 ft) | colspan="undefined" |~1,500–3,000 kg | colspan="undefined" |Apex Carnivore | colspan="undefined" |Oxford Clay Formation | colspan="undefined" |Henri Émile Sauvage (1873) |- | colspan="undefined" |'''Clidastes propython''' • ''Locked vertebrae (Before the python)'' | colspan="undefined" |Mosasauridae / Squamata | colspan="undefined" |Alabama & South Dakota, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~82 Ma) | colspan="undefined" |~0.4 m (1.3 ft) | colspan="undefined" |~4 m (13 ft) | colspan="undefined" |~100–150 kg | colspan="undefined" |Piscivore / Generalist | colspan="undefined" |Mooreville Chalk | colspan="undefined" |Edward Drinker Cope (1868) |- | colspan="undefined" |'''Jormungandr walhallaensis''' • ''Midgard Sea Serpent of Walhalla'' | colspan="undefined" |Mosasauridae / Squamata | colspan="undefined" |North Dakota, USA | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~80 Ma) | colspan="undefined" |~0.6 m (2 ft) | colspan="undefined" |~7–7.3 m (24 ft) | colspan="undefined" |~1,200 kg | colspan="undefined" |Generalist / Marine Life | colspan="undefined" |Pierre Shale (Pembina Member) | colspan="undefined" |[https://digitallibrary.amnh.org/items/13b0485f-c73f-47f9-8d1d-0d4ab6aaedfb Amelia Zietlow et al. (2023)] |- | colspan="undefined" |'''Mosasaurus beaugei''' • ''Meuse River lizard of Beaugé'' | colspan="undefined" |Mosasauridae / Squamata | colspan="undefined" |Oulad Abdoun Basin, Morocco | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~66 Ma) | colspan="undefined" |~4 m (13 ft) | colspan="undefined" |~10–18 m (33–60 ft) | colspan="undefined" |~5,000–8,000 kg | colspan="undefined" |Apex Carnivore | colspan="undefined" |Ouled Abdoun Basin | colspan="undefined" |Camille Arambourg (1952) |- | colspan="undefined" |'''Megalania priscus''' • ''Ancient giant roamer'' | colspan="undefined" |Varanidae / Squamata | colspan="undefined" |Queensland & NSW, Australia | colspan="undefined" |Pleistocene (~2 Ma–40,000 YA) | colspan="undefined" |~1.2 m (4 ft) | colspan="undefined" |~5.5–7 m (18–23 ft) | colspan="undefined" |~600–1,900 kg | colspan="undefined" |Terrestrial Megafauna Carnivore | colspan="undefined" |Deep Creek / Various Alluvial deposits | colspan="undefined" |Sir Richard Owen (1859) |} == Synapsids, Non-Mammalian Therapsids, & Early Mammals == {| class="wikitable" ! colspan="undefined" |Name Meaning ! colspan="undefined" |Clade / Family / Order ! colspan="undefined" |Location ! colspan="undefined" |Temporal Range ! colspan="undefined" |Height ! colspan="undefined" |Length ! colspan="undefined" |Mass ! colspan="undefined" |Diet ! colspan="undefined" |Formation ! colspan="undefined" |Author / Discoverer |- | colspan="undefined" |'''Dimetrodon grandis''' • ''Two measures of teeth (Grand)'' | colspan="undefined" |Sphenacodontidae / Pelycosauria | colspan="undefined" |Texas & Oklahoma, USA | colspan="undefined" |Early Permian (~280–270 Ma) | colspan="undefined" |~1.5 m (5 ft) (at sail tip) | colspan="undefined" |~3.5 m (11.5 ft) | colspan="undefined" |~250 kg (550 lbs) | colspan="undefined" |Apex Carnivore | colspan="undefined" |Arroyo Formation (Clear Fork Group) | colspan="undefined" |Edward Drinker Cope (1878) |- | colspan="undefined" |'''Lystrosaurus curvatus''' • ''Shovel lizard (Curved)'' | colspan="undefined" |Lystrosauridae / Dicynodontia | colspan="undefined" |South Africa, Antarctica, & India | colspan="undefined" |Late Permian to Early Triassic (~252–251 Ma) | colspan="undefined" |~0.5 m (1.6 ft) | colspan="undefined" |~1 m (3.3 ft) | colspan="undefined" |~90 kg (200 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore (Roots/Tubers) | colspan="undefined" |Balfour Formation (Katberg Basin) | colspan="undefined" |Owen (1859) / Brink (1951) |- | colspan="undefined" |'''Bulbasaurus phylloxyron''' • ''Bulbous reptile (Leaf razor)'' | colspan="undefined" |Geikiidae / Dicynodontia | colspan="undefined" |Western Cape, South Africa | colspan="undefined" |Late Permian (~259–254 Ma) | colspan="undefined" |~0.25 m (0.8 ft) | colspan="undefined" |~0.6 m (2 ft) | colspan="undefined" |~5–10 kg (11–22 lbs) | colspan="undefined" |Herbivore | colspan="undefined" |[[:en:Bulbasaurus|Tropidostoma Assemblage Zone]] | colspan="undefined" |Kammerer & Smith (2017) |- | colspan="undefined" |'''Alphadon halleyi''' • ''First tooth of Halley'' | colspan="undefined" |Alphadontidae / Metatheria | colspan="undefined" |Montana, USA; Alberta, Canada | colspan="undefined" |Late Cretaceous (~76–75 Ma) | colspan="undefined" |~0.1 m (0.3 ft) | colspan="undefined" |~0.3 m (12 in) | colspan="undefined" |~300 g (12 oz) | colspan="undefined" |Omnivore (Insects/Fruit) | colspan="undefined" |Judith River Formation | colspan="undefined" |Ashok Sahni (1972) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2018. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] 3c4rhd0qqmtoye1nsksu9krznw7f8ri 4523407 4523405 2026-09-16T21:39:53Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Sfggfsdgsfsadggasdgdsi|Sfggfsdgsfsadggasdgdsi]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bendžamins 3763795 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kamene | oriģinālnos = ''Bumblebee'' | attēls = Bumblebee (film) poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[piedzīvojumu filma]], [[zinātniskā fantastika]] | režisors = [[Treviss Naits]] | producents = * [[Lorenzo di Bonaventura|Lorenso di Bonaventūra]] * [[Toms Desanto]] * [[Dons Mērfijs]] * [[Maikls Bejs]] * [[Mark Vahradian|Marks Vāradiāns]] | scenārijs = [[Kristīna Hodsona]] | aktieri = * [[Heilija Steinfelda]] * [[Džons Sina]] * [[Jorge Lendeborg Jr.|Horhe Lendeborgs jaunākais]] * [[Džons Ortiss]] * [[Džeisons Drakers]] * [[Pamela Edlona]] | mūzika = [[Dario Marianelli]] | operators = | mākslinieks = | montāža = | studija = * ''[[Allspark Pictures]]'' * ''[[Di Bonaventura Pictures]]'' * ''[[Tencent Pictures]]'' * ''[[Bay Films]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2018|12|3|''[[Sony Center]]''|2018|12|21|ASV|2018|12|20|Latvija|}} | ilgums = 114 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce |title=BUMBLEBEE (2018) |url=https://bbfc.co.uk/releases/bumblebee-2018 |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate={{dat|2019|9|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190927015901/https://bbfc.co.uk/releases/bumblebee-2018 }}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|135 miljoni}}<ref name="mojo">{{tīmekļa atsauce |title=Bumblebee |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=transformers6.htm |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2019|9|18||bez}}}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|467,9 miljoni}}<ref name="mojo"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Kamene"''' ({{val|en|Bumblebee}}) ir 2018. gada filma, kuras režisors ir [[Treviss Naits]]. Filma ir balstīta uz ''Transformers'' rotaļlietu sērijas tēlu ar tādu pašu vārdu. Tika veidota kā "Transformeru" filmu sērijas [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]], vēlāk tika pasludināta par [[franšīze]]s rībūtu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Mendelsons |first1=Skots |title=Box Office: 'Bumblebee' Is First 'Transformers' To Be Saved By China |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2019/02/21/bumblebee-is-first-transformers-to-be-saved-at-box-office-by-china/#7f2eb9cf3761 |website=forbes.com |accessdate={{dat|2019|9|18||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Looks Like Bumblebee Is Officially The Start Of A New Transformers Movie Universe |url=https://www.cinemablend.com/news/2467064/looks-like-bumblebee-is-officially-the-start-of-a-new-transformers-movie-universe |website=cinemablend.com |accessdate={{dat|2019|9|18||bez}}}}</ref> Filmā parādīts kā autobots Kamene nonāca uz [[Zeme]]s. Galvenās lomas atveido [[Heilija Steinfelda]], [[Džons Sina]], [[Jorge Lendeborg Jr.|Horhe Lendeborgs jaunākais]], [[Džons Ortiss]], [[Džeisons Drakers]] un [[Pamela Edlona]]. Autobotus ieskaņojuši [[Dilans O'Braiens]], [[Andžela Basseta]], [[Justin Theroux|Džastins Teirū]] un [[Pīters Kallens]]. Filmas pirmizrāde notika 2018. gada 3. decembrī, Latvijā to sāka rādīt 2018. gada 20. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kamene |url=https://www.forumcinemas.lv/event/301870/title/kamene/ |website=forumcinemas.lv |accessdate={{dat|2019|9|18||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2018. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] m7m1z94to3fa1wdz2sunl4e2vbu8gs5 Skeleta animācija 0 460966 4523517 4503665 2026-09-17T09:02:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523517 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sintel-hand (cropped).png|alt=Sintel-hand|thumb|"Kauli" (zaļā krāsā), ko izmanto, lai pozicionētu rokai. Praksē paši "kauli" bieži tiek paslēpti un aizstāti ar lietotājiem draudzīgākiem objektiem vai vienkārši iespiesti neredzami. Šajā atklātā pirmkoda projekta Blender piemērā šie “rokturi” (zilā krāsā) ir samazināti, lai saliektu pirkstus. Kauli joprojām kontrolē deformāciju, bet animators redz tikai rokturus.]] '''Skeleta animācija''' ir tehnika kā [[Datoranimācija|datoranimācijā]] personāžs (vai kāds cits artikulēts objekts) tiek attēlots divās daļās: virsmas attēlojums, ko izmanto tēla zīmēšanai (tiek saukts arī par [[Daudzpunktu režģis|daudzpunktu režģi]] vai ''ādu'') un savstarpēji savienotu daļu hierarhisks tīklojums (ko sauc par kauliem un kopā veido skeletu vai ietērpu), virtuāla armatūra, ko izmanto, lai atdzīvinātu (pozētu un izveidotu kadrus) tīklojumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://alumni.cs.ucr.edu/~sorianom/cs134_09win/lab5.htm|title=Skeletal Animation|last=Soriano|first=Marc|publisher=Bourns College of Engineering|access-date=5 January 2011}}</ref> Lai arī šo paņēmienu bieži izmanto cilvēku un citu organisku figūru atdzīvināšanai, tas kalpo tikai tam, lai animācijas procesu padarītu intuitīvāku, un to pašu paņēmienu var izmantot, lai kontrolētu jebkura objekta, piemēram, durvju, karotes, ēkas vai pat galaktikas deformāciju. Ja animētais objekts ir vairāk vispārīgs nekā, piemēram, cilvēka tēls, tad kaulu kopums var nebūt hierarhiski vai savstarpēji savienots, bet attēlo tās daļas kustību, kuru tā ietekmē. Šo metodi 1988. gadā ieviesa Nadia Magnenat Thalmann, Richard Laperrière un Daniel Thalmann.<ref>{{publikācijas atsauce|last1=Magnenat-Thalmann|first1=Nadia|last2=Laperrière|first2=Richard|last3=Thalmann|first3=Daniel|date=6–10 June 1988|title=Joint-Dependent Local Deformations for Hand Animation and Object Grasping|location=Edmonton|pages=26–33|work=Proceedings of Graphics Interface '88}}</ref> Šo paņēmienu izmanto praktiski visās animācijas sistēmās, kur vienkāršotas lietotāja saskarnes ļauj animatoriem kontrolēt sarežģītus algoritmus un milzīgu ģeometrijas kopumu; īpaši ar apgriezto kinemātiku un citām "uz mērķa orientētām" metodēm. Tomēr principā tehnikas mērķis nekad nav atdarināt reālus anatomijas vai fiziskos procesus, bet tikai kontrolēt tīklojuma (''mesh'') datu deformāciju. == Tehnika == Kā aprakstīts Josh Petty mācību rakstā:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://conceptartempire.com/what-is-rigging/|title=What is 3D Rigging for Animation & Character Design?|last=Petty|first=Josh|work=Concept Art Empire|access-date=29 November 2018}}</ref> Takelāža (''Rigging'') padara mūsu personāžus spējīgus kustēties. Process ir tāds, ka mēs paņemam šo digitālo skulptūru un mēs sākam veidot skeletu, muskuļus, kā arī visam klāt pieliekam mūsu tēlam ādu. Mēs arī izveidojam animācijas vadības ierīču komplektu, kuru mūsu animatori izmanto ķermeņa stumšanai un vilkšanai apkārt. Šo paņēmienu izmanto, veidojot kaulu virkni (kam nav jāatbilst nevienai reālās pasaules anatomiskai iezīmei), ko dažkārt dēvē arī par takelāžu (''rigging'') lietvārdu izpratnē. Katram kaulam ir trīsdimensiju transformācija no noklusējuma saistītās pozas (kas ietver tā pozīciju, mērogu un orientāciju) un izvēles pamata kaulu. Tāpēc kauli veido hierarhiju. Bērna mezgla pilnīga transformācija ir tā vecāku transformācijas un paša bērna pārveidošanas rezultāts. Tātad, pārvietojot augšstilba kaulu, tiks pārvietota arī apakšstilba daļa. Tā kā personāžs tiek animēts, kauli laika gaitā mainās to transformācijā kāda animācijas kontroliera ietekmē. Ietērpu parasti veido gan priekšējā kinemātika, gan apgrieztā kinemātika, kas var savstarpēji mijiedarboties. Skeleta animācija attiecas uz priekšējo kinemātisko daļu, kurā pilns kaulu konfigurāciju komplekts identificē unikālu pozu. Katrs skeleta kauls ir saistīts ar kādu personāža vizuālā tīklojuma daļu. Visbiežāk daudzstūra tīklojuma gadījumā kauls ir saistīts ar virsotņu grupu; piemēram, cilvēka modelī augšstilba kauls būtu saistīts ar virsotnēm, kas veido daudzstūri modeļa augšstilbā. Personāža ādas daļas parasti var saistīt ar vairākiem kauliem, katram no tiem ir mērogošanas koeficienti, ko sauc par virsotņu svariem (''vertex weights'') vai sajaukšanas svariem (''blend weights''). Ādas kustību divu kaulu locītavu tuvumā var ietekmēt abi kauli. Lielākajā daļā mūsdienīgu grafisko dziņu, pateicoties [[Ēnotājs|ēnojuma programmai]], ādas novilkšanas (''skinning'') process tiek veikts ar [[Grafiskais procesors|GPU]]. Daudzstūra veida tīklojumā katrai virsotnei var būt katra kaula sajaukšanas svars (''blend weight''). Lai aprēķinātu virsotnes galīgo stāvokli, katram kaulam tiek izveidota transformācijas matrica, kas uzlikta uz virsotnes, virsotni vispirms ievieto kaulu telpā, pēc tam ievieto atpakaļ tīklojuma telpā. Pēc matricas uzlikšanas virsotnei tā tiek mērogota ar atbilstošo svaru. Šo algoritmu sauc par matrix-palette skinning vai linear-blend skinning,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.skinning.org/direct-methods.pdf|title=Direct Skinning Methods and Deformation Primitives|last=Kavan|first=Ladislav|publisher=University of Pennsylvania|work=Skinning.org|date=|dead-url=no|access-date={{dat|2020|05|28||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211003074134/https://skinning.org/direct-methods.pdf}}</ref> jo kaulu transformāciju kopa (kas tiek saglabāta kā transformācijas matricas) veido paleti ādas virsotnei, no kā izvēlēties. === Priekšrocības un trūkumi === ==== Priekšrocības ==== * Kauls apzīmē virsotņu kopumu (vai kādu citu objektu, kas apzīmē kaut ko, piemēram, kāju), * Animatoram ir mazāk jākontrolē modeļa raksturlielumu, * Animators var koncentrēties uz liela mēroga kustību, * Kauli ir neatkarīgi pārvietojami. * Animāciju var definēt ar vienkāršām kaulu kustībām, nevis virsotni pēc virsotnes (daudzstūra tīklojuma gadījumā). ==== Trūkumi ==== * Kauls attēlo tikai virsotņu kopu (vai kādu citu precīzi noteiktu objektu) un tas nav abstrakts vai konceptuāls. * Nenodrošina reālu ādas un [[Muskuļi|muskuļu]] kustību. Iespējamie šīs problēmas risinājumi: ** Īpaši muskuļu kontrolieri, kas pievienoti kauliem. ** Konsultācijas ar [[fizioloģija]]s ekspertiem, lai palielinātu skeleta-muskuļu sistēmas reālisma precizitāti ar rūpīgākām virtuālās anatomijas [[Simulācija|simulācijām]]. == Lietojumprogrammas == Skeleta animācija ir standarta veids kā animēt personāžus vai mehāniskus objektus ilgstošā laika posmā (parasti virs 100 kadriem). To parasti izmanto videospēļu mākslinieki un filmu industrija un to var izmantot arī mehāniskiem objektiem, un visiem citiem objektiem, kuri sastāv no stingriem elementiem un savienojumiem. Veiktspējas uzturēšana (vai kustību uzturēšana) var paātrināt skeleta animācijas attīstības laiku, kā arī palielināt reālisma līmeni. Kustībai, kas ir pārāk bīstama veiktspējas uzturēšanai ir paredzētas dator-simulācijas, kas automātiski aprēķina kustības un pretestības fiziku skeleta kadriem. Reālistiskajiem atlecošajiem, saliecošajiem, lūzumu un akrobātikas efektiem, kas pazīstami kā virtuāli triki var pievienot tādas virtuālās anatomijas īpašības kā ekstremitāšu svars, muskuļu reakcija, kaulu stiprums un locītavu ierobežojumi. Tomēr ir arī citi virtuālās anatomijas simulāciju pielietojumi, piemēram, militārajā jomā <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.santoshumaninc.com/industries/defense/|title=Defense|publisher=Santos Human Inc|access-date=5 January 2011|archive-date={{dat|2012|05|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120506171032/http://www.santoshumaninc.com/industries/defense/}}</ref> un ārkārtas reaģēšana. Virtuālos karavīrus, glābšanas darbiniekus, pacientus, pasažierus un gājējus var izmantot apmācībai, virtuālajai inženierijai un aprīkojuma virtuālai pārbaudei. Virtuālās anatomijas tehnoloģiju var kombinēt ar [[Mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]], lai turpinātu uzlabot animācijas imitācijas tehnoloģijas. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Datorgrafika]] [[Kategorija:Datoranimācija]] [[Kategorija:Mācību programmatūra]] 95hpvz1wa4j0o2cfzv8ufpjezutrh87 Madonas novads 0 462591 4523398 4415108 2026-09-16T20:12:26Z Arturijoooo12345678910 143846 /* */ nav tāda novada vairs 4523398 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Madonas novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Madonas novads | karte = Madonas novads karte 2021.png | karte2 = Madonas novads.svg | karte2_apraksts = Madonas novads | ģerboņa_attēls = Madonas novada ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Madonas novada ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Madona | mērs = [[Agris Lungevičs]] | mērs_partija = [[ZZS]]/[[LRA]] | mērs_gads = 2021-pašlaik | platība = 3354,8 | iedzīvotāji = 37216 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 37216/ 3354.8 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.madona.lv/ }} '''Madonas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] [[1. jūlijs|1. jūlijā]] izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novads]], [[Cesvaines novads]], [[Ērgļu novads]] un [[Lubānas novads]] (pievienots 2025. gadā). Robežojas ziemeļos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadiem]], rietumos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]], dienvidrietumos ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]], dienvidos ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] un [[Preiļu novads|Preiļu novadiem]] un austrumos [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Balvu novads|Balvu novadiem]]. Novada centrs atrodas [[Madona]]s pilsētā. == Teritoriālais iedalījums == Madonas novadā ietilpst 21 pagasts un 4 pilsētas: [[Aronas pagasts]], [[Barkavas pagasts]], [[Bērzaunes pagasts]], [[Cesvaines pagasts]], [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]], [[Dzelzavas pagasts]], [[Ērgļu pagasts]], [[Indrānu pagasts]], [[Jumurdas pagasts]], [[Kalsnavas pagasts]], [[Lazdonas pagasts]], [[Liezēres pagasts]], [[Lubāna|Lubānas pilsēta]], [[Ļaudonas pagasts]], [[Madona|Madonas pilsēta]], [[Mārcienas pagasts]], [[Mētrienas pagasts]], [[Murmastienes pagasts]], [[Ošupes pagasts]], [[Praulienas pagasts]], [[Sarkaņu pagasts]], [[Sausnējas pagasts]], [[Varakļānu pagasts]], [[Varakļāni|Varakļānu pilsēta]] un [[Vestienas pagasts]]. Novada ietvaros no 2021. gada Indrānu pagastu un Lubānas pilsētu pārrauga Lubānas apvienības pārvalde; Cesvaines pilsētu un pagastu - Cesvaines apvienības pārvalde; Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus – Ērgļu apvienības pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lubana.lv/index.php/lv/homepage-2/lubanas-novada-pasvaldiba|title=Lubānas apvienības pārvalde - Lubānas apvienības pārvalde|website=www.lubana.lv|access-date=2022-10-16|archive-date=2022-10-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20221016114732/http://www.lubana.lv/index.php/lv/homepage-2/lubanas-novada-pasvaldiba}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesvaine.lv/parvalde.html|title=Pārvalde|website=www.cesvaine.lv|access-date=2022-10-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ergli.lv/public/lat/kontakti1/|title=Kontakti - Ērgļu apvienības pārvalde|website=www.ergli.lv|access-date=2022-10-16}}</ref> 2024. gadā izveidota Madonas apvienības pārvalde, apvienojot Madonas pilsētu un Lazdonas pagastu. 2025. gadā izveidota Varakļānu apvienības pārvalde, apvienojot Varakļānu pilsētu, Varakļānu un Murmastienes pagastus. === Latgales vēsturiskajā zemē === Latgalē ietilpst: [[Barkavas pagasts]] (daļēji), [[Murmastienes pagasts]], [[Ošupes pagasts]] (daļēji), [[Varakļānu pagasts]], [[Varakļānu pilsēta]] === Vidzemes vēsturiskajā zemē === Vidzemē ietilpst: [[Aronas pagasts]], [[Barkavas pagasts]] (daļēji), [[Bērzaunes pagasts]], [[Cesvaines pagasts]], [[Cesvaines pilsēta]], [[Dzelzavas pagasts]], [[Ērgļu pagasts]], [[Indrānu pagasts]], [[Jumurdas pagasts]], [[Kalsnavas pagasts]], [[Lazdonas pagasts]], [[Liezēres pagasts]], [[Lubānas pilsēta]], [[Ļaudonas pagasts]], [[Madonas pilsēta]], [[Mārcienas pagasts]], [[Mētrienas pagasts]], [[Ošupes pagasts]] (daļēji), [[Praulienas pagasts]], [[Sarkaņu pagasts]], [[Sausnējas pagasts]], [[Vestienas pagasts]] == Daba == Novada rietumu un centrālā daļa atrodas [[Vidzemes Centrālā augstiene|Vidzemes Centrālās augstienes]] augstākajā daļā ([[Gaiziņkalns]] 311 m, [[Sirdskalns]] 297 m, [[Nesaules kalns]] 284 m). Sīkāk tā šeit iedalās [[Augšogres pazeminājums|Augšogres pazeminājumā]] gar Ogres upi, [[Vestienas pauguraine|Vestienas paugurainē]] augstienes centrā, un rajona ziemeļdaļā [[Piebalgas pauguraine|Piebalgas paugurainē]] un [[Augšgaujas pazeminājums|Augšgaujas pazeminājumā]]. Austrumdaļā — [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Lubāna līdzenums]], [[Meirānu līdzenums]] un [[Aronas paugurlīdzenums]] ar [[Madonas — Trepes valnis|Madonas — Trepes valni]].<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Augsnes — velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Aiviekste (ciems)|Aiviekste]], [[Saikava]]), [[māls]] ([[Prauliena]], Kaļļukalns), [[limonīts]], saldūdens kaļķi ([[Ļaudona]]), [[grants]] (Jāņukalns, Madona, [[Jaunkalsnava]]), [[kūdra]] ([[Baltie klāni|Balto klānu]], Olgas, Klānu purvi).<ref name="LPE">{{LPE|6|327}}</ref><ref name="LME">{{LME|2|461}}</ref> Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 600 — 800 mm gadā, ar maksimumu rietumdaļā.<ref name="LGA" /> === Upes === * [[Daugava]]s baseins: ** [[Aiviekste]] un tās pietekas [[Kuja]], [[Arona]], [[Veseta]], [[Pededze]], [[Bērzaune (Aiviekstes pieteka)|Bērzaune]], [[Liede]] u.c. ** [[Ogre (upe)|Ogres]] un [[Pērse]]s augštece * [[Gauja]]s baseins: [[Tirza (upe)|Tirza]] === Ūdenstilpes === 189 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|hektāru]]. Lielākie no tiem — [[Lubāns|Lubāna]] rietumdaļa, [[Kāla ezers]] (4 km²), [[Viešūrs]] (1,76 km²), [[Jumurdas ezers]] (1,74 km²).<ref name="LPE" /> == Vēsture == [[Attēls:Saieta laukums.jpg|thumbnail|right|265px|Saieta laukums, Madona]] [[Attēls:Laukums madona.jpg|thumbnail|right|265px|Saieta laukums, Madona]] [[Attēls:Modon, Große str.jpg|thumbnail|right|265px|Madonas Lielā iela 1918. gadā]] [[Attēls:Madonas stacija.jpg|thumbnail|right|265px|Madonas stacija ap 1910. gadu]] [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigās [[Latvija]]s teritorijā gar [[Daugava|Daugavu]] un [[Lielupe|Lielupi]] no dienvidiem ienāca [[Ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] mednieku ciltis. No Daugavas tie virzījušies arī uz [[Aiviekste]]s augšteci, kur [[Lubānas ezers|Lubānas ezera]] apkārtnē atrodas [[Zvidzes apmetne]] — viena no senākajām [[akmens laikmeta apmetnes Latvijā|mezolīta apmetnēm Latvijā]]. Aiviekste bija satiksmes ceļš, pa to uz Lubāna apkaimi jau pirms gadu tūkstošiem ceļojis [[dzintars]], no kura gatavoti piekariņi, pogas un figūriņas. [[12. gadsimts|XII gs.]] sākumā šeit cauri gājis tirdzniecības ceļš no [[Koknese (valsts)|Kokneses]] uz [[Alūksne|Alūksni]]. [[Livonijas Konfederācija]]s laikā apkārtne piederēja [[Rīgas arhibīskapija]]s vasaļiem. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] nonāca [[Polija]]s pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva [[Zviedrija]]. Zviedrijas daļu 1721., bet Polijas 1772. gadā pievienoja [[Krievijas Impērija]]i. Tās laikā šī bija [[Vidzemes guberņa]]s dienvidaustrumu daļa — [[Maliena]]. 19. gadsimta beigās pieauga piena lopkopības apjomi un nozīme — krejotavu un pienotavu blīvums vēlāk šeit bija lielākais Latvijā. Pirmais pasaules kara laikā te bija pagaidu apmešanās vieta bēgļiem no Kurzemes un Zemgales. Pēc 1920. gada agrārreformas [[muiža]]s sadalīja jaunsaimniecībās. 1926. gadā izveidoja [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķi]], kas aptvēra arī lielu daļu tagadējā Gulbenes novada. [[Madonas rajons]] dibināts 1950. gadā, bet 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas laikā no rajona daļas izveidots Madonas novads. 2021. gada 1. jūlijā Madonas novadam tika pievienoti [[Cesvaines novads|Cesvaines]], [[Ērgļu novads|Ērgļu]] un [[Lubānas novads|Lubānas]] novadi. 2025. gada 1. jūlijā Madonas novadam pievienoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadu]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|52596 |1959|47410 |1967|42580 |1979|43294 |1989|44496 |2000|41636 |2011|33656 |2021|28335 |2024|27255 }} ====Lielākās apdzīvotās vietas==== {{pamatraksts|Madonas novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable sortable" |+ |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Madona]]''' || Pilsēta || — || 6989 |- | 2. || '''[[Varakļāni]]''' || Pilsēta || — || 1619 |- | 3. || [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] || Ciems || Ērgļu || 1578 |- | 4. || '''[[Lubāna]]''' || Pilsēta || — || 1462 |- | 5. || '''[[Cesvaine]]''' || Pilsēta || — || 1273 |- | 6. || [[Barkava]] || Ciems || Barkavas || 683 |- | 7. || [[Jaunkalsnava]] || Ciems || Kalsnavas || 604 |- | 8. || [[Mārciena]] || Ciems || Mārcienas || 580 |- | 9. || [[Ļaudona]] || Ciems || Ļaudonas || 523 |- | 10. || [[Lazdona]] || Ciems || Lazdonas || 522 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Madonas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (24727) |green|89.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (1779) |red|6.4}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (280) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (202) |blue|0.7}} {{bar percent|[[Poļi]] (170) |pink|0.6}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (103) |yellow|0.4}} {{bar percent|[[Čigāni]] (52) |violet|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (8) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (3) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (375) |grey|1.4}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2021. gada Madonas novada domes vēlēšanas}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Madonas novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina gan novada iedzīvotāju vajadzības, gan kravu transportu caur novadu. Pieci valsts pirmās šķiras autoceļi, kas krustojas novada centrā Madonā, nodrošina labu satiksmi ar citu novadu centriem un nodrošina izeju uz valsts galvenajiem autoceļiem {{A ceļš|6}} (Rīga—Daugavpils), {{A ceļš|12}} (Rīga—Rēzekne), {{A ceļš|2}} (Rīga—Pleskava). Tā kā Madonas novads atrodas Austrumlatvijas vidusdaļā un novada administratīvais centrs Madonas pilsēta atrodas novada centrālajā daļā, tad attālumi no Madonas līdz kaimiņvalstu robežām ir līdzīgi attālumam līdz Rīgas ostai un Starptautiskajai lidostai Rīga: * Rīga — 165 km; * Igaunijas robeža — 130 km; * Krievijas robeža — 120 km; * Lietuvas robeža — 150 km. Madonas novadu šķērso dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]] un [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]]. Madonā atrodas autoosta un dzelzceļa stacija. === Tūrisms === [[Attēls:Skan cup 13.jpg|thumbnail|right|Skandināvijas kausa posms Smeceres silā]] [[Attēls:Gaizinkalns_rudens.jpg|thumbnail|right|Skats no Gaiziņkalna nogāzes Lielais Golgāts]] [[Attēls:Ceramic Janis Seiksts.jpg|thumbnail|right|Keramiķis Jānis Seiksts]] Madonas novadā ir divas aktīvas tūrisma sezonas — vasarā un ziemā. === Ziemas sezona === Līdz ar pirmās sniega segas parādīšanos Madonas novadā sākas aktīvā ziemas sporta un tūrisma sezona. Madonas novadā ziemā sniegs ir vidēji par 20 cm biezāks un ziema ilgst par vienu mēnesi ilgāk nekā citviet Latvijā. Madonas novadā ziemā ir iespējams nodarboties ar kalnu un distanču slēpošanu, snovbordu un tūbingu 4 ziemas sporta un atpūtas bāzēs. Sporta un atpūtas bāze "Smeceres sils"<ref>http://www.smeceressils.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151013062615/http://www.smeceressils.lv/ |date={{dat|2015|10|13||bez}} }} www.smeceressils.lv</ref> ir specializējusies distanču slēpošanā un biatlonā. Smeceres silā regulāri notiek Latvijas un starptautiska mēroga distanču sacensības — Latvijas čempionāts distanču slēpošanā, 2013. gada pasaules un Eiropas čempionāts ziemas orientēšanās uz slēpēm, Skandināvijas kausa posmi. Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna ziemeļaustrumu pusē tiek piedāvāta kalnu un distanču slēpošana, snovbords atpūtas bāzē "Gaiziņš".<ref>http://www.gaizins.lv www.gaizins.lv</ref> Pāris kilometrus no Gaiziņkalna atrodas slēpošanas bāze "Viešūra kalns",<ref>[http://www.viesurakalns.lv www.viesurakalns.lv]</ref> agrāk saukts par Lido kalnu. Atpūtas kompleksā "Rēķu kalns"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rekukalns.lv/ |title=www.rekukalns.lv |access-date={{dat|2020|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190411050246/https://www.rekukalns.lv/ |archivedate={{dat|2019|04|11||bez}} }}</ref> ir pieejama kalnu slēpošana un kameru trase. === Vasaras sezona === Vasaras sezonā novadā īpaši attīstīts ir dabas tūrisms. Novadā 2020. gadā bija 15 īpaši aizsargājamās Natura 2000 dabas teritorijas, tai skaitā, 2 dabas rezervāti, 4 dabas parki, 1 ainavu apvidus un 8 dabas liegumi. Iecienītākie dabas objekti bija Gaiziņkalns un tā apkārtne, Teiču un Krustkalnu rezervāti, Kalsnavas arboretums, ezeri — Lubāns un tā apkārtne, Kāla un Viešūra ezeri, kā arī Aiviekstes upe. Šo dabas objektu apkārtnē ir atpūtas pakalpojumi un izziņas programmas — dabas takas, putnu novērošanas un dabas izziņas programmas, iespēja nopeldēties, laivu un velo noma. [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs|Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja]] izstāžu zāles<ref>[http://www.madonasmuzejs.lv www.madonasmuzejs.lv]</ref> iekārtotas bijušajā Biržu muižas klēts ēkā. Muzejs ir viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtību krātuvēm Vidzemē, krājumā ir vairāk kā 126 000 vienību. Muzejā glabājas arī UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" eksponāts "Elzas Serdānes Sibīrijā rakstītā vēstule uz bērzu tāss". Medicīnas profesora A. Bieziņa muzejs "Jaundilmaņi" — Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja A. Bieziņa dzimtās mājas. Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas "Liepsalas", kurās atrodas piemiņas memoriāls Latvijas nacionālā karaspēka pirmajam komandierim. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{div col}} * [[Ernests Gideons fon Laudons]] (1717—1790) — karavadonis, [[Hābsburgu monarhija]]s feldmaršals * [[Ansis Līventāls]] (1803—1878) — dzejnieks un tulkotājs * [[Bernhards Dīriķis]] (1831—1892), žurnālists, [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībnieks * [[Juris Alunāns]] (1832—1864) — [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības aizsācējs * [[Jānis Ilsters]] (1851—1889) — skolotājs, botāniķis un folklorists. * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists * [[Jānis Kroders]] (1860—1938) — skolotājs, rakstvedis un cilvēktiesību aktīvists, [[1905. gada revolūcija]]s dalībnieks * [[Doku Atis]] (1861—1903) — skolotājs un rakstnieks * [[Pēteris Sarķis]] (1862—1895) — fabulists * [[Rūdolfs Blaumanis]] (1863—1908) — latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948), latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs * [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] (1873—1919) — arhitekts * [[Jānis Priede (ģenerālis)|Jānis Priede]] (1874—1969) — [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks un ģenerālis * [[Jānis Zālītis]] (1874—1919) — latviešu politiķis, [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts, viens no [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljonu organizētājiem, pirmais [[Latvijas Republikas Apsardzības ministrs]] * [[Hugo Celmiņš]] (1877—1941) — politiķis, agronoms, [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] * [[Viktors Eglītis]] (1877—1945) — rakstnieks un mākslas teorētiķis * [[Pēteris Delle]] (1877—1946) — [[agronomija|agronoms]], [[pārtikas rūpniecība]]s speciālists, [[Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultāte|Lauksaimniecības fakultātes]] dekāns (1939—1944), pēc tam Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultātes dekāns * [[Jūlijs Dievkociņš]] (1879—1906) — dzejnieks un [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] dalībnieks * [[Pēteris Dreimanis]] (1879—1971) — vēsturnieks un trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks * [[Oto Nonācs]] (1880—1942) — skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks * [[Oskars Kalpaks]] (1882—1919) — virsnieks, [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķā bataljona komandieris]] * [[Haralds Blaus]] (1885—1945) — sportists, [[Stokholma]]s [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] (1912) bronzas medaļas ieguvējs * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] arhibīskaps * [[Jānis Grots]] (1901—1968) — latviešu rakstnieks * [[Zinaīda Lazda]] (1902—1957) — latviešu dzejniece * [[Andrejs Eglītis]] (1912—2006) — dzejnieks * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs * [[Ēvalds Mugurēvičs]] (1931—2018) — vēsturnieks un arheologs * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs * [[Olga Dreģe]] (1938) — teātra un kino aktrise * [[Miķelis Gruzītis]] (1940—2019) — mūziķis un sabiedriskais darbinieks * [[Andris Ezeriņš]] (1946—2016) — horeogrāfs un [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Deju svētku]] Goda virsvadītājs * [[Māris Olte]] (1968) — biologs un žurnālists {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="4"> Lubāns no putna lidojuma - panoramio - BirdsEyeLV (5).jpg|Lubāns aprīlī Cesvaine Schloss 03.JPG|Cesvaines muiža IMG 5125vestienaqq.jpg|Vestienas ainavu parkā Lubāna, Oskara Kalpaka iela.jpg|Lubānas centrs Bākūžkalna vējdzirnavas.jpg|Bākūžu kalna vējdzirnavas Brāžu krāces, 14.05.2017. - 38394643741.jpg|Brāžu krāces uz Ogres Braki. Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs 12.jpg|Braki. Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs Skats uz Gaiziņu no augšas - panoramio.jpg|Skats uz Gaiziņu no augšas Varakļāni palace.jpg|Varakļānu muižas pils </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Madonas rajons}} [[Kategorija:Madonas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 6hn25u81axo4qecc93cacwhxglhi783 4523401 4523398 2026-09-16T20:16:05Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]] ([[User talk:Arturijoooo12345678910|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4523398 4523401 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Madonas novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Madonas novads | karte = Madonas novads karte 2021.png | karte2 = Madonas novads.svg | karte2_apraksts = Madonas novads | ģerboņa_attēls = Madonas novada ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Madonas novada ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Madona | mērs = [[Agris Lungevičs]] | mērs_partija = [[ZZS]]/[[LRA]] | mērs_gads = 2021-pašlaik | platība = 3354,8 | iedzīvotāji = 37216 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 37216/ 3354.8 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.madona.lv/ }} '''Madonas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] [[1. jūlijs|1. jūlijā]] izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novads]], [[Cesvaines novads]], [[Ērgļu novads]], [[Lubānas novads]] un [[Varakļānu novads]] (pievienots 2025. gadā). Robežojas ziemeļos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadiem]], rietumos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]], dienvidrietumos ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]], dienvidos ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] un [[Preiļu novads|Preiļu novadiem]] un austrumos [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Balvu novads|Balvu novadiem]]. Novada centrs atrodas [[Madona]]s pilsētā. == Teritoriālais iedalījums == Madonas novadā ietilpst 21 pagasts un 4 pilsētas: [[Aronas pagasts]], [[Barkavas pagasts]], [[Bērzaunes pagasts]], [[Cesvaines pagasts]], [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]], [[Dzelzavas pagasts]], [[Ērgļu pagasts]], [[Indrānu pagasts]], [[Jumurdas pagasts]], [[Kalsnavas pagasts]], [[Lazdonas pagasts]], [[Liezēres pagasts]], [[Lubāna|Lubānas pilsēta]], [[Ļaudonas pagasts]], [[Madona|Madonas pilsēta]], [[Mārcienas pagasts]], [[Mētrienas pagasts]], [[Murmastienes pagasts]], [[Ošupes pagasts]], [[Praulienas pagasts]], [[Sarkaņu pagasts]], [[Sausnējas pagasts]], [[Varakļānu pagasts]], [[Varakļāni|Varakļānu pilsēta]] un [[Vestienas pagasts]]. Novada ietvaros no 2021. gada Indrānu pagastu un Lubānas pilsētu pārrauga Lubānas apvienības pārvalde; Cesvaines pilsētu un pagastu - Cesvaines apvienības pārvalde; Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus – Ērgļu apvienības pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lubana.lv/index.php/lv/homepage-2/lubanas-novada-pasvaldiba|title=Lubānas apvienības pārvalde - Lubānas apvienības pārvalde|website=www.lubana.lv|access-date=2022-10-16|archive-date=2022-10-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20221016114732/http://www.lubana.lv/index.php/lv/homepage-2/lubanas-novada-pasvaldiba}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesvaine.lv/parvalde.html|title=Pārvalde|website=www.cesvaine.lv|access-date=2022-10-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ergli.lv/public/lat/kontakti1/|title=Kontakti - Ērgļu apvienības pārvalde|website=www.ergli.lv|access-date=2022-10-16}}</ref> 2024. gadā izveidota Madonas apvienības pārvalde, apvienojot Madonas pilsētu un Lazdonas pagastu. 2025. gadā izveidota Varakļānu apvienības pārvalde, apvienojot Varakļānu pilsētu, Varakļānu un Murmastienes pagastus. === Latgales vēsturiskajā zemē === Latgalē ietilpst: [[Barkavas pagasts]] (daļēji), [[Murmastienes pagasts]], [[Ošupes pagasts]] (daļēji), [[Varakļānu pagasts]], [[Varakļānu pilsēta]] === Vidzemes vēsturiskajā zemē === Vidzemē ietilpst: [[Aronas pagasts]], [[Barkavas pagasts]] (daļēji), [[Bērzaunes pagasts]], [[Cesvaines pagasts]], [[Cesvaines pilsēta]], [[Dzelzavas pagasts]], [[Ērgļu pagasts]], [[Indrānu pagasts]], [[Jumurdas pagasts]], [[Kalsnavas pagasts]], [[Lazdonas pagasts]], [[Liezēres pagasts]], [[Lubānas pilsēta]], [[Ļaudonas pagasts]], [[Madonas pilsēta]], [[Mārcienas pagasts]], [[Mētrienas pagasts]], [[Ošupes pagasts]] (daļēji), [[Praulienas pagasts]], [[Sarkaņu pagasts]], [[Sausnējas pagasts]], [[Vestienas pagasts]] == Daba == Novada rietumu un centrālā daļa atrodas [[Vidzemes Centrālā augstiene|Vidzemes Centrālās augstienes]] augstākajā daļā ([[Gaiziņkalns]] 311 m, [[Sirdskalns]] 297 m, [[Nesaules kalns]] 284 m). Sīkāk tā šeit iedalās [[Augšogres pazeminājums|Augšogres pazeminājumā]] gar Ogres upi, [[Vestienas pauguraine|Vestienas paugurainē]] augstienes centrā, un rajona ziemeļdaļā [[Piebalgas pauguraine|Piebalgas paugurainē]] un [[Augšgaujas pazeminājums|Augšgaujas pazeminājumā]]. Austrumdaļā — [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Lubāna līdzenums]], [[Meirānu līdzenums]] un [[Aronas paugurlīdzenums]] ar [[Madonas — Trepes valnis|Madonas — Trepes valni]].<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Augsnes — velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Aiviekste (ciems)|Aiviekste]], [[Saikava]]), [[māls]] ([[Prauliena]], Kaļļukalns), [[limonīts]], saldūdens kaļķi ([[Ļaudona]]), [[grants]] (Jāņukalns, Madona, [[Jaunkalsnava]]), [[kūdra]] ([[Baltie klāni|Balto klānu]], Olgas, Klānu purvi).<ref name="LPE">{{LPE|6|327}}</ref><ref name="LME">{{LME|2|461}}</ref> Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 600 — 800 mm gadā, ar maksimumu rietumdaļā.<ref name="LGA" /> === Upes === * [[Daugava]]s baseins: ** [[Aiviekste]] un tās pietekas [[Kuja]], [[Arona]], [[Veseta]], [[Pededze]], [[Bērzaune (Aiviekstes pieteka)|Bērzaune]], [[Liede]] u.c. ** [[Ogre (upe)|Ogres]] un [[Pērse]]s augštece * [[Gauja]]s baseins: [[Tirza (upe)|Tirza]] === Ūdenstilpes === 189 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|hektāru]]. Lielākie no tiem — [[Lubāns|Lubāna]] rietumdaļa, [[Kāla ezers]] (4 km²), [[Viešūrs]] (1,76 km²), [[Jumurdas ezers]] (1,74 km²).<ref name="LPE" /> == Vēsture == [[Attēls:Saieta laukums.jpg|thumbnail|right|265px|Saieta laukums, Madona]] [[Attēls:Laukums madona.jpg|thumbnail|right|265px|Saieta laukums, Madona]] [[Attēls:Modon, Große str.jpg|thumbnail|right|265px|Madonas Lielā iela 1918. gadā]] [[Attēls:Madonas stacija.jpg|thumbnail|right|265px|Madonas stacija ap 1910. gadu]] [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigās [[Latvija]]s teritorijā gar [[Daugava|Daugavu]] un [[Lielupe|Lielupi]] no dienvidiem ienāca [[Ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] mednieku ciltis. No Daugavas tie virzījušies arī uz [[Aiviekste]]s augšteci, kur [[Lubānas ezers|Lubānas ezera]] apkārtnē atrodas [[Zvidzes apmetne]] — viena no senākajām [[akmens laikmeta apmetnes Latvijā|mezolīta apmetnēm Latvijā]]. Aiviekste bija satiksmes ceļš, pa to uz Lubāna apkaimi jau pirms gadu tūkstošiem ceļojis [[dzintars]], no kura gatavoti piekariņi, pogas un figūriņas. [[12. gadsimts|XII gs.]] sākumā šeit cauri gājis tirdzniecības ceļš no [[Koknese (valsts)|Kokneses]] uz [[Alūksne|Alūksni]]. [[Livonijas Konfederācija]]s laikā apkārtne piederēja [[Rīgas arhibīskapija]]s vasaļiem. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] nonāca [[Polija]]s pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva [[Zviedrija]]. Zviedrijas daļu 1721., bet Polijas 1772. gadā pievienoja [[Krievijas Impērija]]i. Tās laikā šī bija [[Vidzemes guberņa]]s dienvidaustrumu daļa — [[Maliena]]. 19. gadsimta beigās pieauga piena lopkopības apjomi un nozīme — krejotavu un pienotavu blīvums vēlāk šeit bija lielākais Latvijā. Pirmais pasaules kara laikā te bija pagaidu apmešanās vieta bēgļiem no Kurzemes un Zemgales. Pēc 1920. gada agrārreformas [[muiža]]s sadalīja jaunsaimniecībās. 1926. gadā izveidoja [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķi]], kas aptvēra arī lielu daļu tagadējā Gulbenes novada. [[Madonas rajons]] dibināts 1950. gadā, bet 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas laikā no rajona daļas izveidots Madonas novads. 2021. gada 1. jūlijā Madonas novadam tika pievienoti [[Cesvaines novads|Cesvaines]], [[Ērgļu novads|Ērgļu]] un [[Lubānas novads|Lubānas]] novadi. 2025. gada 1. jūlijā Madonas novadam pievienoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadu]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|52596 |1959|47410 |1967|42580 |1979|43294 |1989|44496 |2000|41636 |2011|33656 |2021|28335 |2024|27255 }} ====Lielākās apdzīvotās vietas==== {{pamatraksts|Madonas novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable sortable" |+ |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Madona]]''' || Pilsēta || — || 6989 |- | 2. || '''[[Varakļāni]]''' || Pilsēta || — || 1619 |- | 3. || [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] || Ciems || Ērgļu || 1578 |- | 4. || '''[[Lubāna]]''' || Pilsēta || — || 1462 |- | 5. || '''[[Cesvaine]]''' || Pilsēta || — || 1273 |- | 6. || [[Barkava]] || Ciems || Barkavas || 683 |- | 7. || [[Jaunkalsnava]] || Ciems || Kalsnavas || 604 |- | 8. || [[Mārciena]] || Ciems || Mārcienas || 580 |- | 9. || [[Ļaudona]] || Ciems || Ļaudonas || 523 |- | 10. || [[Lazdona]] || Ciems || Lazdonas || 522 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Madonas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (24727) |green|89.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (1779) |red|6.4}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (280) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (202) |blue|0.7}} {{bar percent|[[Poļi]] (170) |pink|0.6}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (103) |yellow|0.4}} {{bar percent|[[Čigāni]] (52) |violet|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (8) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (3) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (375) |grey|1.4}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2021. gada Madonas novada domes vēlēšanas}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Madonas novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina gan novada iedzīvotāju vajadzības, gan kravu transportu caur novadu. Pieci valsts pirmās šķiras autoceļi, kas krustojas novada centrā Madonā, nodrošina labu satiksmi ar citu novadu centriem un nodrošina izeju uz valsts galvenajiem autoceļiem {{A ceļš|6}} (Rīga—Daugavpils), {{A ceļš|12}} (Rīga—Rēzekne), {{A ceļš|2}} (Rīga—Pleskava). Tā kā Madonas novads atrodas Austrumlatvijas vidusdaļā un novada administratīvais centrs Madonas pilsēta atrodas novada centrālajā daļā, tad attālumi no Madonas līdz kaimiņvalstu robežām ir līdzīgi attālumam līdz Rīgas ostai un Starptautiskajai lidostai Rīga: * Rīga — 165 km; * Igaunijas robeža — 130 km; * Krievijas robeža — 120 km; * Lietuvas robeža — 150 km. Madonas novadu šķērso dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]] un [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]]. Madonā atrodas autoosta un dzelzceļa stacija. === Tūrisms === [[Attēls:Skan cup 13.jpg|thumbnail|right|Skandināvijas kausa posms Smeceres silā]] [[Attēls:Gaizinkalns_rudens.jpg|thumbnail|right|Skats no Gaiziņkalna nogāzes Lielais Golgāts]] [[Attēls:Ceramic Janis Seiksts.jpg|thumbnail|right|Keramiķis Jānis Seiksts]] Madonas novadā ir divas aktīvas tūrisma sezonas — vasarā un ziemā. === Ziemas sezona === Līdz ar pirmās sniega segas parādīšanos Madonas novadā sākas aktīvā ziemas sporta un tūrisma sezona. Madonas novadā ziemā sniegs ir vidēji par 20 cm biezāks un ziema ilgst par vienu mēnesi ilgāk nekā citviet Latvijā. Madonas novadā ziemā ir iespējams nodarboties ar kalnu un distanču slēpošanu, snovbordu un tūbingu 4 ziemas sporta un atpūtas bāzēs. Sporta un atpūtas bāze "Smeceres sils"<ref>http://www.smeceressils.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151013062615/http://www.smeceressils.lv/ |date={{dat|2015|10|13||bez}} }} www.smeceressils.lv</ref> ir specializējusies distanču slēpošanā un biatlonā. Smeceres silā regulāri notiek Latvijas un starptautiska mēroga distanču sacensības — Latvijas čempionāts distanču slēpošanā, 2013. gada pasaules un Eiropas čempionāts ziemas orientēšanās uz slēpēm, Skandināvijas kausa posmi. Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna ziemeļaustrumu pusē tiek piedāvāta kalnu un distanču slēpošana, snovbords atpūtas bāzē "Gaiziņš".<ref>http://www.gaizins.lv www.gaizins.lv</ref> Pāris kilometrus no Gaiziņkalna atrodas slēpošanas bāze "Viešūra kalns",<ref>[http://www.viesurakalns.lv www.viesurakalns.lv]</ref> agrāk saukts par Lido kalnu. Atpūtas kompleksā "Rēķu kalns"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rekukalns.lv/ |title=www.rekukalns.lv |access-date={{dat|2020|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190411050246/https://www.rekukalns.lv/ |archivedate={{dat|2019|04|11||bez}} }}</ref> ir pieejama kalnu slēpošana un kameru trase. === Vasaras sezona === Vasaras sezonā novadā īpaši attīstīts ir dabas tūrisms. Novadā 2020. gadā bija 15 īpaši aizsargājamās Natura 2000 dabas teritorijas, tai skaitā, 2 dabas rezervāti, 4 dabas parki, 1 ainavu apvidus un 8 dabas liegumi. Iecienītākie dabas objekti bija Gaiziņkalns un tā apkārtne, Teiču un Krustkalnu rezervāti, Kalsnavas arboretums, ezeri — Lubāns un tā apkārtne, Kāla un Viešūra ezeri, kā arī Aiviekstes upe. Šo dabas objektu apkārtnē ir atpūtas pakalpojumi un izziņas programmas — dabas takas, putnu novērošanas un dabas izziņas programmas, iespēja nopeldēties, laivu un velo noma. [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs|Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja]] izstāžu zāles<ref>[http://www.madonasmuzejs.lv www.madonasmuzejs.lv]</ref> iekārtotas bijušajā Biržu muižas klēts ēkā. Muzejs ir viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtību krātuvēm Vidzemē, krājumā ir vairāk kā 126 000 vienību. Muzejā glabājas arī UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" eksponāts "Elzas Serdānes Sibīrijā rakstītā vēstule uz bērzu tāss". Medicīnas profesora A. Bieziņa muzejs "Jaundilmaņi" — Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja A. Bieziņa dzimtās mājas. Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas "Liepsalas", kurās atrodas piemiņas memoriāls Latvijas nacionālā karaspēka pirmajam komandierim. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{div col}} * [[Ernests Gideons fon Laudons]] (1717—1790) — karavadonis, [[Hābsburgu monarhija]]s feldmaršals * [[Ansis Līventāls]] (1803—1878) — dzejnieks un tulkotājs * [[Bernhards Dīriķis]] (1831—1892), žurnālists, [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībnieks * [[Juris Alunāns]] (1832—1864) — [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības aizsācējs * [[Jānis Ilsters]] (1851—1889) — skolotājs, botāniķis un folklorists. * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists * [[Jānis Kroders]] (1860—1938) — skolotājs, rakstvedis un cilvēktiesību aktīvists, [[1905. gada revolūcija]]s dalībnieks * [[Doku Atis]] (1861—1903) — skolotājs un rakstnieks * [[Pēteris Sarķis]] (1862—1895) — fabulists * [[Rūdolfs Blaumanis]] (1863—1908) — latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948), latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs * [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] (1873—1919) — arhitekts * [[Jānis Priede (ģenerālis)|Jānis Priede]] (1874—1969) — [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks un ģenerālis * [[Jānis Zālītis]] (1874—1919) — latviešu politiķis, [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts, viens no [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljonu organizētājiem, pirmais [[Latvijas Republikas Apsardzības ministrs]] * [[Hugo Celmiņš]] (1877—1941) — politiķis, agronoms, [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] * [[Viktors Eglītis]] (1877—1945) — rakstnieks un mākslas teorētiķis * [[Pēteris Delle]] (1877—1946) — [[agronomija|agronoms]], [[pārtikas rūpniecība]]s speciālists, [[Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultāte|Lauksaimniecības fakultātes]] dekāns (1939—1944), pēc tam Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultātes dekāns * [[Jūlijs Dievkociņš]] (1879—1906) — dzejnieks un [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] dalībnieks * [[Pēteris Dreimanis]] (1879—1971) — vēsturnieks un trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks * [[Oto Nonācs]] (1880—1942) — skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks * [[Oskars Kalpaks]] (1882—1919) — virsnieks, [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķā bataljona komandieris]] * [[Haralds Blaus]] (1885—1945) — sportists, [[Stokholma]]s [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] (1912) bronzas medaļas ieguvējs * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] arhibīskaps * [[Jānis Grots]] (1901—1968) — latviešu rakstnieks * [[Zinaīda Lazda]] (1902—1957) — latviešu dzejniece * [[Andrejs Eglītis]] (1912—2006) — dzejnieks * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs * [[Ēvalds Mugurēvičs]] (1931—2018) — vēsturnieks un arheologs * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs * [[Olga Dreģe]] (1938) — teātra un kino aktrise * [[Miķelis Gruzītis]] (1940—2019) — mūziķis un sabiedriskais darbinieks * [[Andris Ezeriņš]] (1946—2016) — horeogrāfs un [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Deju svētku]] Goda virsvadītājs * [[Māris Olte]] (1968) — biologs un žurnālists {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="4"> Lubāns no putna lidojuma - panoramio - BirdsEyeLV (5).jpg|Lubāns aprīlī Cesvaine Schloss 03.JPG|Cesvaines muiža IMG 5125vestienaqq.jpg|Vestienas ainavu parkā Lubāna, Oskara Kalpaka iela.jpg|Lubānas centrs Bākūžkalna vējdzirnavas.jpg|Bākūžu kalna vējdzirnavas Brāžu krāces, 14.05.2017. - 38394643741.jpg|Brāžu krāces uz Ogres Braki. Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs 12.jpg|Braki. Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs Skats uz Gaiziņu no augšas - panoramio.jpg|Skats uz Gaiziņu no augšas Varakļāni palace.jpg|Varakļānu muižas pils </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Madonas rajons}} [[Kategorija:Madonas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 9sbyms4lmp5ofhfx508zp7i53gd075y Giorgi Čahvetadze 0 470920 4523275 4256998 2026-09-16T14:39:32Z Bendžamins 76862 4523275 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|29}} | nationalcaps4 = 3 | ntupdate = {{dat|2026|09|16|sk|bez}} | name = | playername = Giorgi Čahvetadze | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2017—2024 | nationalcaps3 = 14 | nationalcaps5 = 39 | nationalcaps1 = 20 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 10 | nationalteam3 = {{flaga|Gruzija}} Gruzijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Gruzija}} Gruzijas U21 | nationalteam5 = {{fb|GEO}} | nationalyears3 = 2016—2017 | nationalyears4 = 2017 | pcupdate = {{dat|2026|09|16|sk|bez}} | nationalyears1 = 2015—2016 | birth_place = | goals1 = 5 | caps1 = 29 | caps2 = 50 | clubnumber = 30 | clubs1 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[K.A.A. Gent|Gent]] | countryofbirth = {{vieta|Gruzija|Tbilisi}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | goals2 = 5 | nationalyears2 = 2016 | height = 183 | image = | caption = | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Gruzija}} Gruzijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Gruzija}} Gruzijas U18 | nationalyears5 = 2018— | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | years3 = 2022 | caps3 = `0 | goals3 = 1 | clubs4 = {{īre}} {{Flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | years4 = 2022—2023 | caps4 = 25 | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 23 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]] | years6 = 2024—2026 | caps6 = 79 | goals6 = 2 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | years7 = 2026— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }}'''Giorgi Čahvetadze''' ({{Val|ka|გიორგი ჩაკვეტაძე}}, dzimis {{Dat|1999|8|29}}) ir [[Gruzija|Gruzijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Čahvetadze pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[Udinese Calcio|Udinese]]''. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Gruzijas futbolists-aizmetnis}} {{Gruzijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Gruzijas futbolisti]] [[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Čahvetadze, Giorgi}} [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Tbilisi dzimušie]] [[Kategorija:Tbilisi "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:ŠK Slovan Bratislava spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] fs0qxndh162akvbwwn4fvahft0w7acb Saknes vārdu serveris 0 485920 4523453 4508806 2026-09-17T04:38:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523453 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ams-ix.k.root-servers.net.jpg|thumb|290x290px|''Cisco 7301'' maršrutētājs un ''Juniper M7i'', kas ir daļa no K saknes servera instances AMS-IX]] '''Saknes vārdu serveris''' ir nosaukumu serveris interneta [[DNS (protokols)|domēna vārdu sistēmas]] ([[Angļu valoda|angļu]]: '''''D'''omain '''N'''ame '''S'''ystem'') saknes zona. Tas tieši atbild uz pieprasījumiem par ierakstiem root zonā un atbild uz citiem pieprasījumiem, atgriežot autoritatīvo vārdu serveru sarakstu attiecīgajam [[Augšējā līmeņa domēns|augstākā līmeņa domēnam]] (TLD). Saknes nosaukumu serveri ir kritiska interneta infrastruktūras sastāvdaļa, jo tie ir pirmais solis cilvēku lasāmo resursdatoru vārdu [[DNS (protokols)|tulkošanā (atrisināšanā]][[IP adrese|) IP adresēs,]] kuras tiek izmantotas saziņā starp interneta resursdatoriem. DNS un noteiktu protokolu ierobežojumu kombinācija, proti, nesadrumstaloto [[Lietotāja datogrammu protokols|lietotāja datogrammu protokola]] pakešu praktiskais lielums, izraisīja lēmumu ierobežot sakņu serveru skaitu līdz trīspadsmit serveru adresēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.netnod.se/dns/dns-root-server-faq|title=DNS root server FAQ|publisher=[[Netnod]]|access-date=18 January 2016}}</ref> ''Anycast'' adresācijas izmantošana ļauj sakņu servera gadījumu faktiskajam skaitam būt daudz lielākam un ir 1086 kopš 2020. gada 2 jūlija.<ref name="root-servers-org">{{Tīmekļa atsauce|url=https://root-servers.org/|title=root-servers.org|access-date=2 July 2020}}</ref> == Root domēns == DNS ir hierarhiska nosaukumu sistēma datoriem, pakalpojumiem vai jebkuram resursam, kas piedalās [[Internets|internetā]]. Šīs hierarhijas augšdaļa ir Root domēns. Root domēnam nav oficiāla nosaukuma, un tā iezīme DNS hierarhijā ir tukša virkne. Var uzskatīt, ka visi pilnībā kvalificētie domēna vārdi (FQDNs) internetā beidzas ar šo tukšo virkni root domēnam un tādējādi beidzas ar [[Punkts (pieturzīme)|pilnas pieturas]] rakstzīmi (etiķetes atdalītāju), piemēram, "www.example.com.". Tas parasti ir netieši, nevis skaidri izteikts, jo mūsdienu DNS programmatūra faktiski neprasa, lai, mēģinot tulkot domēna vārdu uz IP adresi, būtu jāiekļauj beigu punkts. Saknes domēnā ir visi interneta augstākā līmeņa domēni. Kopš 2015. gada jūlija, tajā ir 1058 augšējā līmeņa domēnu, ieskaitot 730 vispārīgus augstākā līmeņa domēnus (gTLD) un 301 [[Valsts koda augšējā līmeņa domēns|valsts koda augstākā līmeņa domēnus]] (ccTLD) root domēnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iana.org/domains/root/db|title=Root Zone Database|publisher=IANA}}</ref> Turklāt ARPA domēns tiek izmantots tehnisko nosaukumu atstarpēm interneta adresēšanas un citu resursu pārvaldībā. TEST domēns tiek izmantots [[Starptautisks domēna vārds|internacionalizētu domēnu vārdu]] pārbaudei. == Atrisinātāja darbība == Ja datoram internetā ir jāatrisina domēna nosaukums, tas izmanto atrisinātāj programmatūru. Atrisinātājs sadala nosaukumu savās etiķetēs no labās uz kreiso. Pirmais komponents (TLD) tiek pieprasīts, izmantojot root serveri, lai iegūtu atbildīgo autoritatīvo serveri. Katras etiķetes pieprasījums atgriež precīzākus vārdu serverus, līdz vārdu serveris atgriež sākotnējā vaicājuma atbildi. Praksē lielākā daļa šīs informācijas nemainās ļoti bieži un tāpēc to kešo [[Kešatmiņa|kešatmiņā]] serveros vai lietojumprogrammā iebūvētā kešatmiņā. Tāpēc DNS pieprasījumi root serveros var būt samērā reti. Aptauja 2003. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dns.measurement-factory.com/writings/wessels-pam2003-paper.pdf|title=Wow, That’s a Lot of Packets|access-date=7 November 2013}}</ref> ziņo, ka tikai 2% no visiem pieprasījumiem root serveriem bija pareizi. Nepareiza vai neesoša kešatmiņa bija atbildīga par 75% pieprasījumu, 12,5% bija ar nezināmiem TLD pieprasījumiem, 7% — meklēja IP adreses, it kā tie būtu domēna vārdi utt. Daži nepareizi konfigurēti galddatori pat mēģināja atjaunināt TLD saknes servera ierakstus. Līdzīgs novēroto problēmu un ieteicamo labojumu saraksts ir publicēts RFC 4697. Kaut arī jebkura vietēja DNS ieviešana var ieviest savus privātus root nosaukumu serverus, terminu "root nosaukumu serveris" parasti lieto, lai aprakstītu trīspadsmit labi zināmus sakņu nosaukumu serverus, kas ievieš saknes nosaukuma vietas domēnu interneta oficiālajai globālās ieviešanas vietnei. Domēna vārdu sistēma. Atrisātāji izmanto mazu 3 KB lielu ''root.hints failu kuru publicēja Internatic''<ref name="ReferenceA">RFC 1035 Domain names — implementation and specification</ref> lai sākumpalaist sākotnējo saknes serveru adrešu sarakstu. == Saknes servera adreses == Ir norādīti 13 loģiski saknes nosaukumu serveri, kuru formā ir loģiski nosaukumi , kur svārstās no a līdz m. Trīspadsmit vārdu serveru izvēle tika veikta sākotnējās DNS specifikācijas ierobežojumu dēļ, kas, lietojot [[Lietotāja datogrammu protokols|Lietotāja datogrammu protokolu]] (UDP), nosaka maksimālo paketes lielumu 512 baiti.<ref name="ReferenceA" /> Tehniski tomēr četrpadsmit vārdu serveri ietilpst IPv4 paketē. IPv6 adrešu pievienošanai root nosaukumu serveriem nepieciešami vairāk nekā 512 baiti, ko veicina EDNS0 paplašinājums līdz DNS standartam.<ref>[https://www.icann.org/en/system/files/files/sac-018-en.pdf ICANN: Accommodating IP Version 6 Address Resource Records for the Root of the Domain Name System]</ref> Tas nenozīmē, ka ir tikai 13 fiziski serveri; katrs operators izmanto vairāk nekā vaig datortehnikas, lai nodrošinātu uzticamu servisu pat tad, ja notiek aparatūras vai programmatūras kļūme. Turklāt visi darbojas vairākās ģeogrāfiskās vietās, izmantojot maršrutēšanas paņēmienu, ko sauc par anycast adresēšanu, nodrošinot lielāku veiktspēju un vēl lielāku kļūdu toleranci. Informatīvā mājas lapa pastāv katram loģiskajam serverim (izņemot G-Root) [https://root-servers.org/ root domēna servera tehnisko operāciju asociācijā] ar tīmekļa adresi formā {{mono|http://''burts''.root-servers.org/}}, kur {{mono|''burts''}} svārstās no a līdz m. Desmit serveri sākotnēji atradās ASV; tagad visi tiek operēti, izmantojot anycast adresēšanu. Trīs serveri sākotnēji atradās attiecīgi Stokholmā (I-Root), Amsterdamā (K-Root) un Tokijā (M-Root). Vecākiem serveriem bija savs vārds, pirms tika izveidota līdzīgu nosaukumu izmantošanas politika. Izmantojot ''Anycast'', lielākā daļa fizisko sakņu serveru tagad atrodas ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, tādējādi nodrošinot augstu veiktspēju visā pasaulē. {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%;" !Burts ![[IPv4]] adrese ![[IPv6]] adrese ![[Autonomā sistēma (Internets)|AS-number]] !Vecais nosaukums !Operators !Location & Nr. of<br />sites (global/local) !programmatūra |- ![http://a.root-servers.org/ A] |198.41.0.4 |2001:503:ba3e::2:30 |AS19836, AS36619, AS36620, AS36622, AS36625, AS36631, AS64820<ref name="RISwhois_A">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=198.41.0.4&matchtype=L&submit=Query+RISwhois|title=RIS – RIPE Network Coordination Centre|publisher=Ris.ripe.net|access-date=23 January 2014|archive-date={{dat|2019|06|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190605163833/http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=198.41.0.4&matchtype=L&submit=Query+RISwhois}}</ref> |ns.internic.net |Verisign |Distributed using anycast<br /><br />14/2 |NSD and Verisign ATLAS |- ![https://b.root-servers.org/ B] |199.9.14.201<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://b.root-servers.org/news/2017/08/09/new-ipv4.html|title=B-Root's IPv4 address to be renumbered 2017-10-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.root-servers.org/news/new-ip-b.html|title=New IPv4 address for b.root-servers.net|access-date={{dat|2021|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|02|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200214193424/https://root-servers.org/news/new-ip-b.html}}</ref> |2001:500:200::b<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iana.org/domains/root/servers|title=List of Root Servers}}</ref> |AS394353<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://root-servers.org/|title=Root Server Technical Operations Assn|publisher=root-servers.org|access-date=7 August 2017|date=7 August 2017}}</ref> |ns1.isi.edu |[[Dienvidkalifornijas Universitāte|USC]]-ISI |Distributed using anycast<br /><br />6/0 |BIND and Knot DNS<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://b.root-servers.org/news/2021/02/18/bind-and-knot.html|title=B-Root Software Diversity With Bind and Knot|publisher=[[Dienvidkalifornijas Universitāte|USC]]-[[Information Sciences Institute|ISI]]|access-date=21 February 2021|date=18 February 2021}}</ref> |- ![https://c.root-servers.org/ C] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191214123904/https://c.root-servers.org/ |date={{dat|2019|12|14||bez}} }} |192.33.4.12 |2001:500:2::c |AS2149<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.33.4.12&matchtype=L&submit=Query+RISwhois|title=RIS – RIPE Network Coordination Centre|publisher=Ris.ripe.net|access-date=23 January 2014|date=13 October 2013|archive-date={{dat|2019|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190604091337/http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.33.4.12&matchtype=L&submit=Query+RISwhois}}</ref> |c.psi.net |Cogent Communications |Distributed using anycast<br /><br />10/0 |BIND |- ![http://d.root-servers.org/ D] |199.7.91.13<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://d.root-servers.org/renumber.html|title=D-Root is Changing its IPv4 Address on 3 January 2013|access-date=16 December 2012}}</ref> |2001:500:2d::d |AS27 |terp.umd.edu |University of Maryland |Distributed using anycast<br /><br />22/127 |NSD |- ![https://e.root-servers.org/ E] |192.203.230.10 |2001:500:a8::e |AS21556<ref name="RISwhois_E">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.203.230.10&matchtype=L&submit=Query+RISwhois|title=RIS – RIPE Network Coordination Centre|publisher=Ris.ripe.net|access-date=30 October 2017|archive-date={{dat|2019|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190604054437/http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.203.230.10&matchtype=L&submit=Query+RISwhois}}</ref> |ns.nasa.gov |NASA Ames Research Center |Distributed using anycast<br /><br />117/137 |BIND and NSD |- ![https://www.isc.org/f-root/ F] |192.5.5.241 |2001:500:2f::f |AS3557<ref name="RISwhois_F">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.5.5.241&matchtype=L&submit=Query+RISwhois|title=RIS – RIPE Network Coordination Centre|publisher=Ris.ripe.net|access-date=23 January 2014|archive-date={{dat|2019|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190604151534/http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.5.5.241&matchtype=L&submit=Query+RISwhois}}</ref> |ns.isc.org |Internet Systems Consortium |Distributed using anycast<br /><br />119/119 |BIND |- ![https://disa.mil/G-Root G] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210520005311/https://disa.mil/G-Root |date={{dat|2021|05|20||bez}} }} |192.112.36.4 |2001:500:12::d0d |AS5927<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.112.36.4&matchtype=L&submit=Query+RISwhois|title=RIS – RIPE Network Coordination Centre|publisher=Ris.ripe.net|access-date=23 January 2014|date=18 September 2013|archive-date={{dat|2019|06|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190605063953/http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.112.36.4&matchtype=L&submit=Query%20RISwhois}}</ref> |ns.nic.ddn.mil |Defense Information Systems Agency |Distributed using anycast<br /><br />6/0 |BIND |- ![https://h.root-servers.org/ H] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200806221613/https://h.root-servers.org/ |date={{dat|2020|08|06||bez}} }} |198.97.190.53 |2001:500:1::53<ref name="hrootchange">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ietf.org/mail-archive/web/dnsop/current/msg15330.html|title=Advance notice – H-root address change on December 1, 2015|publisher=DNSOP|access-date=19 February 2018|date=31 August 2015}}</ref> |AS1508<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=128.63.2.53&matchtype=L&submit=Query+RISwhois|title=RIS – RIPE Network Coordination Centre|publisher=Ris.ripe.net|access-date=23 January 2014|date=2 January 2014|archive-date={{dat|2019|06|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190612160724/http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=128.63.2.53&matchtype=L&submit=Query+RISwhois}}</ref> |aos.arl.army.mil |U.S. Army Research Lab |Distributed using anycast<br /><br />8/0 |NSD |- ![https://web.archive.org/web/20101123140731/http://i.root-servers.org/ I] |192.36.148.17 |2001:7fe::53 |AS29216<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.36.148.17&matchtype=L&submit=Query+RISwhois|title=RIS – RIPE Network Coordination Centre|publisher=Ris.ripe.net|access-date=23 January 2014|archive-date={{dat|2019|06|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190605163839/http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.36.148.17&matchtype=L&submit=Query+RISwhois}}</ref> |nic.nordu.net |Netnod |Distributed using anycast<br /><br />63/2 |BIND |- ![http://j.root-servers.org/ J] |192.58.128.30 |2001:503:c27::2:30 |AS26415,<ref name="RISwhois_J">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.58.128.30&matchtype=L&submit=Query+RISwhois|title=RIS – RIPE Network Coordination Centre|publisher=Ris.ripe.net|access-date=23 January 2014|archive-date={{dat|2019|06|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190606171156/http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=192.58.128.30&matchtype=L&submit=Query+RISwhois}}</ref> AS36626, AS36628, AS36632 N\A |Verisign |N\A |Distributed using anycast<br /><br />63/55 |NSD and Verisign ATLAS |- ![https://www.ripe.net/analyse/dns/k-root/ K] |193.0.14.129 |2001:7fd::1 |AS25152<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=193.0.14.129&matchtype=L&submit=Query+RISwhois|title=RIS – RIPE Network Coordination Centre|publisher=Ris.ripe.net|access-date=23 January 2014|date=20 June 2013|archive-date={{dat|2019|06|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190605063950/http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=193.0.14.129&matchtype=L&submit=Query+RISwhois}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.peeringdb.com/asn/25152|title=Peering Networks Detailed View|publisher=Peeringdb.com|access-date=23 January 2014|date=21 October 2013}}</ref> N\A |RIPE NCC |N\A |Distributed using anycast<br /><br />70/3 |BIND, NSD and Knot DNS |- ![http://l.root-servers.org/ L] |199.7.83.42<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.icann.org/news/blog/advisory-l-root-changing-ip-address-on-1st-november|title=Advisory — "L Root" changing IP address on 1 November|publisher=[[ICANN]]}}</ref> |2001:500:9f::42<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dns.icann.org/2015/11/05/l-root-ipv6-renumbering/|title=L-Root IPv6 Renumbering|publisher=[[ICANN]]|access-date={{dat|2021|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2016|04|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160422133507/http://www.dns.icann.org/2015/11/05/l-root-ipv6-renumbering/}}</ref> |AS20144<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.peeringdb.com/asn/20144|title=Peering Networks Detailed View|publisher=Peeringdb.com|access-date=23 January 2014|date=15 April 2013}}</ref> N\A |ICANN |N\A |Distributed using anycast<br /><br />165/0 |NSD and Knot DNS |- ![https://m.root-servers.org/ M] |202.12.27.33 |2001:dc3::35 |AS7500<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=202.12.27.33&matchtype=L&submit=Query+RISwhois|title=RIS – RIPE Network Coordination Centre|publisher=Ris.ripe.net|access-date=23 January 2014|date=21 October 2013|archive-date={{dat|2019|06|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190605163836/http://www.ris.ripe.net/cgi-bin/riswhois.cgi?address=202.12.27.33&matchtype=L&submit=Query+RISwhois}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.peeringdb.com/asn/7500|title=Peering Networks Detailed View|publisher=Peeringdb.com|access-date=23 January 2014|date=23 December 2013}}</ref> N\A |WIDE Project |N\A |Distributed using anycast<br /><br />4/1 |BIND |} [[Attēls:Root-current.svg|thumb|500x500px| Trīspadsmit loģisko vārdu serveru karte, ieskaitot anycast serverus, 2006. gada beigās]] Ir arī vairākas alternatīvas nosaukumvietas sistēmas ar alternatīvu DNS root, izmantojot savu root nosaukumu serveru kopu, kas pastāv paralēli galvenajiem vārdu serveriem. Pirmais, AlterNIC, radīja ievērojamu preses daudzumu. Root nosaukuma serveri var ieviest arī lokāli vai pakalpojumu sniedzēja tīklā. Šādi serveri tiek sinhronizēti ar oficiālo root zonas failu [https://www.internic.net/zones/root.zone , ko publicējis] ICANN. Tā kā root nosaukumu serveri ir nozīmīga interneta sastāvdaļa, tie ir vairākkārt pakļauti uzbrukumam, lai gan neviens no uzbrukumiem nekad nav bijis tik nopietns, lai nopietni ietekmētu interneta veiktspēju. == Saknes servera uzraudzība == DNS sakņu serveru sistēmas padomdevēja komiteja ir ICANN komiteja. ICANN statūti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.icann.org/resources/pages/governance/bylaws-en#XI-2.3|title=BYLAWS FOR INTERNET CORPORATION FOR ASSIGNED NAMES AND NUMBERS {{!}} A California Nonprofit Public-Benefit Corporation – ICANN|website=www.icann.org|access-date=10 July 2019}}</ref> piešķir DNS sakņu serveru sistēmas konsultatīvajai komitejai pilnvaras pārvaldīt [[DNS (protokols)|domēna vārdu sistēmas]] saknes nosaukumu serverus. == Saknes zonas fails == Saknes zonas fails ir neliela (apmēram 2 [[Megabaits|MB]]) datu kopa<ref name="root_dataset">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iana.org/domains/root/files|title=IANA – Root Files|website=www.iana.org|access-date=10 July 2019}}</ref> kuras publikācija ir root nosaukumu serveru galvenais mērķis. To nedrīkst sajaukt ar failu ''root.hints'', ko izmanto, lai sākumpalaistu atrisinātāju. Saknes zonas fails atrodas hierarhiskas sadalītas datu bāzes virsotnē, ko sauc par [[DNS (protokols)|domēna vārdu sistēmu]] (DNS). Šo datu bāzi izmanto gandrīz visas interneta lietojumprogrammas, lai pasaules mēroga unikālos nosaukumus, piemēram, ''www.wikipedia.org,'' tulkot citos identifikatoros, piemēram, [[IP adrese|IP adresēs]]. Saknes zonas faila saturs ir autoritatīvo DNS serveru nosaukumu un ciparu IP adrešu saraksts visiem [[Augšējā līmeņa domēns|augstākā līmeņa domēniem]] (TLD), piemēram, com, org, edu un [[Valsts koda augšējā līmeņa domēns|valsts koda augstākā līmeņa domēniem]]. 2004. gada 12. decembrī TLD tika uzskaitīti 773 dažādi autoritatīvi serveri. Vēlāk TLD skaits ievērojami pieauga. Kopš 2020. gada jūlija, saknes zonu veidoja 1511 TLD (kas neietver 55 domēnus, kas nav piešķirti, 8 ir izņemti un 11 testa domēnus). Citi vārdu serveri pārsūta pieprasījumus, par kuriem viņiem nav informācijas par autoritatīvajiem serveriem, root vārdu serverim. Root nosaukuma serveris, izmantojot tā root zonas failu, atbild ar novirzīšanu uz autoritatīvajiem serveriem par atbilstošu TLD vai ar norādi, ka šāda TLD nav.<ref>ISOC, ''DNS Root Name Servers explained for the non-expert'', ([https://www.internetsociety.org/resources/doc/2004/the-internet-domain-name-system-explained-for-non-experts-by-daniel-karrenberg/ Available online], accessed 19 March 2010.)</ref>{{Atsauces|group=note}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Turpmāka lasīšana == * [https://root-servers.org/ Sakņu servera tehnisko operāciju asociācija] * [https://www.iana.org/domains/root/servers Sakņu serveru saraksts, IANA] * [https://www.circleid.com/posts/dns_root_servers_google_maps/ Sakņu serveru ģeogrāfiskās atrašanās vietas pakalpojumā Google Maps] * [https://web.archive.org/web/20030927191521/http://www.rssac.org/ DNS sakņu serveru sistēmas padomdevēja komiteja] * [https://www.internetsociety.org/resources/doc/2004/the-internet-domain-name-system-explained-for-non-experts-by-daniel-karrenberg/ DNS sakņu serveru paskaidrojums neekspertiem] * [https://www.internetsociety.org/briefings/020/ DNS saknes vārdu serveri — bieži uzdotie jautājumi]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20051229123012/http://www.apnic.net/services/rootserver/ Sakņu serveru atrašanās vieta Āzijas un Klusā okeāna reģionā] * [https://www.bind9.net/dnshealth/ Nepatiesi vaicājumi, kas saņemti sakņu serveros] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060821195930/http://www.bind9.net/dnshealth/ |date={{dat|2006|08|21||bez}} }} * RFC 2826 — IAB tehniskais komentārs par unikālo DNS sakni * RFC 2870 — saknes nosaukumu servera darbības prasības * RFC 4697 — novērotā DNS izšķirtspējas nepareiza darbība (no novērojumiem par sakņu serveriem) * [https://project-is-offline.orsn.net/ ORSN, Open Root Server Network — nesaistīta, konkurējoša uz DNS balstīta vārdu infrastruktūra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210520005311/https://project-is-offline.orsn.net/ |date={{dat|2021|05|20||bez}} }} == Ārējās saites == * [https://root-servers.org/ Sakņu servera tehnisko operāciju asociācija] * [https://www.iana.org/domains/root/files Saknes faili, IANA] * [https://project-is-offline.orsn.net/ orsn.org Atveriet sakņu serveru tīklu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210520005311/https://project-is-offline.orsn.net/ |date={{dat|2021|05|20||bez}} }} * [https://www.internic.net/domain/root-servers.net.zone root-servers.net.zone] * [https://web.archive.org/web/20070606075755/http://private.dnsstuff.com/info/roottimes.htm Saknes servera atbildes laiks] * [https://www.internetsociety.org/resources/doc/2004/the-internet-domain-name-system-explained-for-non-experts-by-daniel-karrenberg/ DNS sakņu vārdu serveri izskaidroti ekspertiem] [[Kategorija:Domēnu nosaukumu sistēma]] 0ksu1rjrnfbggravmn5o1dhrxjddqiy Dalībnieks:Biafra/Basketbola veidnes 2 490328 4523325 4519767 2026-09-16T18:11:36Z Biafra 13794 /* Latvijas spēlētāji pēc dzimšanas gadiem */ 4523325 wikitext text/x-wiki == NBA komandu sastāvi == {{Atlanta Hawks spēlētāji}} {{Boston Celtics spēlētāji}} {{Brooklyn Nets spēlētāji}} {{Dallas Mavericks spēlētāji}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{Maiami Heat spēlētāji}} {{Milwaukee Bucks spēlētāji}} {{New York Knicks spēlētāji}} {{San Antonio Spurs spēlētāji}} {{Washington Wizards spēlētāji}} {{NBA komandu treneri}} == NBA čempioni == {{Knicks 2025–26 NBA čempioni}} {{Thunder 2024–25 NBA čempioni}} {{Celtics 2023–24 NBA čempioni}} {{Nuggets 2022–23 NBA čempioni}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Bucks 2020–21 NBA čempioni}} {{Lakers 2019–20 NBA čempioni}} {{Raptors 2018–19 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{Warriors 2016–17 NBA čempioni}} {{Cavaliers 2015–16 NBA čempioni}} {{Warriors 2014–15 NBA čempioni}} {{Heat 2012–13 NBA čempioni}} {{Heat 2011–12 NBA čempioni}} {{Mavericks 2010–11 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2009–10 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2008–09 NBA čempioni}} {{Celtics 2007–08 NBA čempioni}} {{Spurs 2006–07 NBA čempioni}} {{Heat 2005–06 NBA čempioni}} {{Spurs 2004–05 NBA čempioni}} == Olimpiskie čempioni == {{ASV basketbols sastāvs 2024 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2020 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2012 OS}} {{ASV basketbola sastāvs 2008. gada Pekinas OS}} .. {{ASV basketbols sastāvs 1996 OS}} == Pasaules čempioni == {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2019}} {{ASV sastāvs 2010 PČB}} {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}} == Eiropas čempioni == {{Spānija sastāvs Eurobasket 2022}} {{Slovēnija sastāvs Eurobasket 2017}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2015}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} == Latvijas izlases == === Dāmu === {{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2019}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2015}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2011}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2009}} {{LV basketbola sastāvs OS 2008}} === Vīru === {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2011}} {{LV sastāvs Eurobasket 2009}} {{LV sastāvs Eurobasket 2007}} {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} {{LV sastāvs Eurobasket 2003}} {{LV sastāvs Eurobasket 2001}} == Latvijas basketbola klubu sastāvi == === Dāmu === {{TTT Rīga spēlētājas}} === Vīru === {{LBL}} {{BK Liepāja spēlētāji}} {{VEF Rīga spēlētāji}} {{Rīgas Zeļļu spēlētāji}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{BK Ventspils spēlētāji}} == Baltijas čempioni == {{Ventspils 2013 BBL}} == Latvijas čempioni == {{LBL čempioni}} {{Valmiera Glass VIA 2026}} {{VEF 2025}} {{VEF 2024}} {{VEF 2023}} {{VEF 2022}} {{VEF 2021}} {{VEF 2020}} {{VEF 2019}} {{Ventspils 2018}} {{VEF 2017}} {{Valmiera 2016 LBL}} {{VEF 2015 LBL}} {{Ventspils 2014 LBL}} {{VEF 2013 LBL}} {{VEF 2012 LBL}} {{VEF 2011 LBL}} {{Barons 2010 LBL}} {{Ventspils 2009 LBL}} {{ASK Riga 2007}} {{Ventspils 2006}} {{Ventspils 2005}} {{Ventspils 2004}} {{Ventspils 2003}} {{Ventspils 2002}} {{Ventspils 2001}} {{Ventspils 2000}} == Latvijas jaunatnes izlases == === Dāmu U-20 === {{Latvija siev basket 2023 U-20}} {{Latvija siev basket 2010 U-20}} {{Latvija siev basket 2009 U-20}} {{Latvija siev basket 2005 U-20}} === Vīru U-20 === {{Latvija vir basket 2017 U-20}} <!-- šī bija tā izlase, kas palika 16. vietā un izkrita no A grupas --> {{Latvija vir basket 2016 U-20}} {{Latvija vir basket 2013 U-20}} {{Latvija vir basket 2011 U-20}} {{Latvija vir basket 2005 U-20}} {{Latvija vir basket 2004 U-20}} === Vīru U-19 === {{Latvija vir basket 2021 U-19}} {{Latvija vir basket 2019 U-19}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} === Vīru U-18 === {{Latvija vir basket 2019 U-18}} <!-- (čempionāts notika Grieķijā, 16. vieta, treneris ?) --> {{Latvija vir basket 2018 U-18}} <!-- (čempionāts notika Latvijā, iepriekšējā Latvija palika pēdējā (16), kvalificējās kā rīkotājs) --> {{Latvija vir basket 2017 U-18}} {{Latvija vir basket 2015 U-18}} {{Latvija vir basket 2014 U-18}} <!-- (čempionāts notika Turcijā, 8. vieta, treneris Arnis Vecvagars) --> {{Latvija vir basket 2013 U-18}} <!-- (čempionāts notika Latvijā, 4. vieta, treneris Nikolajs Mazurs) --> {{Latvija vir basket 2012 U-18}} {{Latvija vir basket 2011 U-18}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} {{Latvija vir basket 2008 U-18}} {{Latvija vir basket 2007 U-18}} {{Latvija vir basket 2006 U-18}} {{Latvija vir basket 2000 U-18}} === Vīru U-16 === {{Latvija vir basket 2019 U-16}} {{Latvija vir basket 2018 U-16}} {{Latvija vir basket 2017 U-16}} {{Latvija vir basket 2014 U-16}} {{Latvija vir basket 2013 U-16}} {{Latvija vir basket 2010 U-16}} {{Latvija vir basket 2007 U-16}} {{Latvija vir basket 2005 U-16}} {{Latvija vir basket 2001 U-16}} == Latvijas spēlētāji pēc dzimšanas gadiem == 1970: '''[[Raimonds Miglinieks|R. Miglinieks]]''' <br> 1971: [[Mārtiņš Bondars|Bondars]] <br> 1972: '''[[Gints Fogels|Fogels]]''' • '''[[Agris Galvanovskis|Galvanovskis]]''' • '''[[Uvis Helmanis|U. Helmanis]]''' • [[Edgars Šneps|Šneps]] • '''[[Edmunds Valeiko|Valeiko]]''' <br> 1973: <br> 1974: '''[[Roberts Štelmahers|Štelmahers]]''' • '''[[Arnis Vecvagars|A. Vecvagars]]''' <br> 1975: <br> 1976: '''''[[Mihals Hlebovickis|Hlebovickis]]''''' • '''[[Aigars Vītols|A. Vītols]]''' <br> 1977: '''[[Sandis Buškevics|Buškevics]]''' • [[Andris Kivičs|Kivičs]] • '''[[Jevgēņijs Kosuškins|Kosuškins]]''' • [[Kristaps Purnis|Purnis]] • [[Mārtiņš Skirmants|Skirmants]] <br> 1978: [[Kaspars Kambala|Kambala]] • [[Sandis Valters|S. Valters]] <br> 1979: '''[[Juris Umbraško|Umbraško]]''' • '''[[Uģis Viļums|Viļums]]''' <br> 1980: [[Raimonds Vaikulis|Vaikulis]] <br> 1981: '''[[Sandis Amoliņš|Amoliņš]]''' • [[Raitis Grafs|Grafs]] • [[Māris Ļaksa|Ļaksa]] • '''[[Kristaps Valters (basketbolists)|K. Valters]]''' <br> 1982: [[Jānis Blūms (basketbolists)|Blūms]] • '''[[Artūrs Brūniņš|Brūniņš]]''' • [[Kaspars Cipruss|Cipruss]] • '''[[Raimonds Feldmanis|Feldmanis]]''' • [[Jānis Porziņģis|J. Porziņģis]] • [[Ivars Timermanis|Timermanis]] <br> 1983: [[Kristaps Janičenoks|Janičenoks]] • '''[[Gatis Melderis|Melderis]]''' • <u>[[Jānis Pozņaks|Pozņaks]]</u> • [[Armands Šķēle|Arm. Šķēle]] • '''[[Pāvels Veselovs|Veselovs]]''' <br> 1984: [[Daumants Dreiškens|Dreiškens]] • '''[[Raimonds Gabrāns|Gabrāns]]''' • [[Gatis Jahovičs|Jahovičs]] • [[Salvis Mētra|Mētra]] • '''[[Artūrs Štālbergs|Štālbergs]]''' <br> 1985: [[Ingus Bankevics|Bankevics]] • [[Mārtiņš Berķis|Berķis]] • <u>[[Kaspars Bērziņš|K. Bērziņš]]</u> • '''[[Jānis Gailītis (basketbolists)|Gailītis]]''' • '''<u>[[Māris Gulbis (basketbolists)|Māris Gulbis]]</u>''' • '''[[Mareks Jurevičus|Jurevičus]]''' • [[Mārtiņš Kravčenko|Kravčenko]] • <u>[[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edg. Krūmiņš]]</u> • [[Rinalds Sirsniņš|Sirsniņš]] • '''<u>[[Artūrs Strēlnieks|A. Strēlnieks]]</u>''' • '''[[Edijs Šlesers|Šlesers]]''' • '''[[Akselis Vairogs|Vairogs]]''' <br> 1986: [[Andris Biedriņš|Biedriņš]] • [[Agnis Čavars|A. Čavars]] • [[Edgars Jeromanovs|Jeromanovs]] <br> 1987: '''[[Ernests Kalve|Kalve]]''' • '''[[Krists Pīternieks|Pīternieks]]''' • '''<u>[[Ronalds Zaķis|Zaķis]]</u>''' <br> 1988: '''[[Artūrs Bērziņš (basketbolists)|A. Bērziņš]]''' • <u>[[Rihards Kuksiks|Kuksiks]]</u> • <u>[[Andrejs Šeļakovs|Šeļakovs]]</u> <br> 1989: <u>[[Artis Ate|Ate]]</u> • [[Dairis Bertāns|Dair. Bertāns]] • <u>[[Jānis Kaufmanis|Kaufmanis]]</u> • <u>[[Jānis Strēlnieks|J. Strēlnieks]]</u> • '''[[Oskars Virsis|Virsis]]''' <br> 1990: <u>[[Artūrs Ausējs|Ausējs]]</u> • '''[[Lauris Blaus|Blaus]]''' • [[Kristaps Dārgais|Dārgais]] • [[Edmunds Elksnis|'''Elksnis''']] • <u>[[Mārtiņš Laksa|Laksa]]</u> • <u>[[Kristaps Miglinieks|K. Miglinieks]]</u> • '''[[Žanis Peiners|Peiners]]''' • <u>[[Dāvis Rozītis|Rozītis]]</u> • [[Māris Ziediņš (basketbolists)|Ziediņš]] <br> 1991: '''[[Roberts Freimanis|Freimanis]]''' • '''[[Mārtiņš Gulbis|Mārt. Gulbis]]''' • <u>[[Viktors Iļjins|Iļjins]]</u> • '''[[Haralds Kārlis|Kārlis]]''' • <u>[[Dāvis Lejasmeiers|Lejasmeiers]]</u> • <u>[[Mārtiņš Meiers (basketbolists)|Meiers]]</u> • <u>[[Mareks Mejeris|Mejeris]]</u> • <u>[[Nauris Miezis|Miezis]]</u> • <u>[[Uģis Pinete|Pinete]]</u> <br> 1992: <u>[[Kārlis Apsītis|Apsītis]]</u> • <u>[[Dāvis Bertāns|Dāv. Bertāns]]</u> • '''[[Dāvis Čoders|Čoders]]''' • <u>[[Arnolds Helmanis|A. Helmanis]]</u> • '''<u>[[Renārs Magone|Magone]]</u>''' • [[Matīss Miknis|Miknis]] • <u>[[Aigars Šķēle|Aig. Šķēle]]</u> • †[[Jānis Timma|Timma]] • <u>[[Mārcis Vītols|M. Vītols]]</u> • '''<u>[[Rihards Zēbergs|Zēbergs]]</u>''' <br> 1993: <u>[[Jānis Bērziņš (basketbolists)|J. Bērziņš]]</u> • <u>[[Andrejs Gražulis|Gražulis]]</u> • <u>[[Ingus Jakovičs|Jakovičs]]</u> • <u>[[Ojārs Siliņš|Siliņš]]</u> • <u>[[Guntis Sīpoliņš|Sīpoliņš]]</u> • <u>[[Roberts Stumbris|Stumbris]]</u> • '''[[Kaspars Vecvagars|K. Vecvagars]]''' <br> 1994: <u>[[Roberts Krastiņš|Krastiņš]]</u> • <u>''[[Deniss Krestiņins|Krestiņins]]''</u> • <u>[[Kārlis Lasmanis|Lasmanis]]</u> • <u>[[Toms Leimanis|Leimanis]]</u> <br> 1995: <u>[[Dāvis Geks|Geks]]</u> • <u>[[Kristaps Gludītis|Gludītis]]</u> • <u>[[Iļja Gromovs|Gromovs]]</u> • <u>[[Linards Jaunzems|Jaunzems]]</u> • <u>[[Edgars Lasenbergs|Lasenbergs]]</u> • <u>[[Anžejs Pasečņiks|Pasečņiks]]</u> • <u>[[Kristaps Pļavnieks|Pļavnieks]]</u> • <u>[[Kristaps Porziņģis|K. Porziņģis]]</u> • <u>[[Dāvis Spriņģis|Spriņģis]]</u> • <u>[[Rolands Šmits|Šmits]]</u> <br> 1996: <u>[[Klāvs Čavars|K. Čavars]]</u> • <u>[[Klāvs Dubults|Dubults]]</u> • <u>[[Artūrs Grīnbergs|Grīnbergs]]</u> • <u>[[Rihards Lomažs|Lomažs]]</u> • <u>[[Rinalds Mālmanis|Mālmanis]]</u> <br> 1997: <u>[[Renārs Birkāns|Birkāns]]</u> • <u>[[Eduards Hāzners|Hāzners]]</u> • <u>[[Verners Kohs|Kohs]]</u> • <u>[[Matīss Kulačkovskis|Kulačkovskis]]</u> • <u>[[Zigmārs Raimo|Raimo]]</u> • <u>[[Mārcis Saulītis|Saulītis]]</u> • <u>[[Kārlis Šiliņš|Šiliņš]]</u> • <u>[[Kārlis Žunda|Žunda]]</u> <br> 1998: <u>[[Reinis Avotiņš|Avotiņš]]</u> • <u>[[Roberts Blumbergs|Blumbergs]]</u> • <u>[[Rodions Kurucs|R. Kurucs]]</u> • '''<u>[[Alberts Putāns|Putāns]]</u>''' • <u>[[Artūrs Strautiņš|A. Strautiņš]]</u> • <u>[[Kristers Zoriks|Zoriks]]</u> <br> 1999: <u>[[Gustavs Kampuss|Kampuss]]</u> • <u>[[Francis Lācis|Lācis]]</u> <br> 2000: <u>[[Rodrigo Būmeisters|Būmeisters]]</u> • <u>[[Artūrs Kurucs|A. Kurucs]]</u> • <u>[[Edvards Mežulis|Mežulis]]</u> • <u>[[Anrijs Miška|Miška]]</u> • <u>[[Niks Salenieks|Salenieks]]</u> • <u>[[Norberts Strautiņš|N. Strautiņš]]</u> • <u>[[Dāvids Vīksne|Vīksne]]</u> • <u>[[Artūrs Žagars|Žagars]]</u> <br> 2001: <u>[[Roberts Bērze|Bērze]]</u> • <u>[[Ojārs Bērziņš|O. Bērziņš]]</u> • <u>[[Roberts Bērziņš|R. Bērziņš]]</u> • <u>[[Emīls Krūmiņš|Em. Krūmiņš]]</u> • <u>[[Kristaps Ķilps|Ķilps]]</u> • <u>[[Mārcis Šteinbergs|Šteinbergs]]</u> • '''<u>[[Ričards Vitoļskis|Vitoļskis]]</u>''' <br> 2002: <u>[[Krišs Helmanis|K. Helmanis]]</u> • <u>[[Rodijs Mačoha|Mačoha]]</u> • <u>[[Toms Skuja|Skuja]]</u> • <u>[[Ričards Vanags|Vanags]]</u> <br> 2003: <u>[[Raivo Butirins|Butirins]]</u> • <u>[[Ričards Kļanskis|Kļanskis]]</u> <br> 2004: <u>[[Rihards Berkolds|Berkolds]]</u> • <u>[[Kristofers Karlsons|Karlsons]]</u> <br> 2005: <u>[[Edvards Egle|Egle]]</u> • <u>[[Juris Vītols|J. Vītols]]</u> <br> 2006: <u>[[Mārtiņš Kilups|Kilups]]</u> <br> 2007: <u>[[Adrians Andževs|Andževs]]</u> <br> 2008: <br> 2009: <br> 2010: <u>[[Bendžamins Beruē|Beruē]]</u> lweyqaa1vj23jy8o4j46325o8429rj2 Veidne:TTT Rīga spēlētājas 10 494460 4523287 4523215 2026-09-16T15:12:12Z Biafra 13794 atj. 4523287 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = TTT Rīga spēlētājas | rādīt_sastāvu = jā | bg = purple | fg = #F36F20 | komanda = TTT Rīga | komanda_saite = Rīgas TTT | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 00 [[Veronika Kosmača|Kosmača]] * 1 [[Tīna Grausa|Grausa]] * 2 [[Sindija Sondore|Sondore]] * 4 [[Robina Bentone|Bentone]] * 7 [[Enija Vīksne|Vīksne]] * 8 [[Laura Līsa Grunmana|Grunmana]] * 10 [[Karlīne Pilābere|Pilābere]] * 11 [[Paula Mauriņa|Mauriņa]] * 15 [[Ieva Pulvere|Pulvere]] * 17 [[Ieva Vēvere|Vēvere]] * 19 [[Elīza Omula|Omula]] * 20 [[Anete Ozoliņa|Ozoliņa]] * 21 [[Zane Dzenīte|Dzenīte]] * 22 [[Enija Ķīvīte|Ķīvīte]] * 35 [[Šarlote Skrebele|Skrebele]] * 44 [[Obrija Grifina|Grifina]] * 77 [[Aušrine Gaubīte|Gaubīte]] * Galvenais treneris [[Aigars Nerips]] * Treneris [[Kaspars Mājenieks|Mājenieks]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|TTT]] </noinclude> pfnkb2cur2t914dur2xh1ylv6ki7rfh Permesta 0 497802 4523267 4501416 2026-09-16T14:16:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523267 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = "Permestas" sacelšanās | width = | partof = IRRV vadītās sacelšanās pret Indonēzijas valdību | image = | image_size = | alt = | caption = | date = 1957-1961 | place = Austrumu [[Indonēzija]] | coordinates = <!--Use the {{coord}} template --> | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Indonēzijas valdības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = Ziemeļsulavesi dumpinieki | combatant2 = Indonēzijas valdība | combatant3 = | commander1 = Aleksanders E. Kavilarans<br>Venče Sumuals<br>Jops Varau<br>Daniels J. Somba | commander2 = [[Sukarno]]<br>Abduls H. Nasutions | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = ap 2000 | casualties2 = ap 4000 | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Map_of_Indonesian_Navy_activities_against_PRRI_and_Permesta,_Jalesveva_Jayamahe,_fold-out_after_page_49.jpg|thumb|295x295px| Indonēzijas Jūras spēku militārās operācijas pret ''Permestu'' un IRRV 1958. gadā]] [[Attēls:Minahassa Peninsula topographic map - id.svg|thumb|295x295px|Minahasas pussala ar galveno karadarbības rajonu ap Manado ziemeļaustrumos]] '''''Permesta''''' bija nemiernieku kustība [[Indonēzija|Indonēzijā]] 1957.-1961. gadā, tās nosaukums bija saīsinājums no "Vispārējās cīņas hartas" (''Piagam Perdjuangan Semesta),'' kuru Austrumindonēzijā 1957. gada 2. martā deklarēja vietējie civilie un militārie vadītāji. Sākotnēji kustības centrs bija [[Makasara|Makasarā]], kas tajā laikā bija [[Sulavesi]] provinces galvaspilsēta. Tomēr atbalsts kustībai Dienvidsulavesi pamazām zuda, un galveno mītni pārcēla uz [[Manado]] [[Ziemeļsulavesi]]. 1958. gada 17. februārī ''Permesta'' apvienoja spēkus ar Indonēzijas Republikas Revolucionāro valdību (IRRV jeb ''Pemerintah Revolusioner Republik Indonesia''), kas darbojās [[Sumatra|Sumatrā]] un kas divas dienas iepriekš bija pasludinājusi sevi par visas valsts valdību. Pēc veiksmīgiem Indonēzijas centrālās valdības bruņoto spēku (TNI) uzbrukumiem IRRV Sumatrā konflikts pārcēlās uz austrumiem, kur atradās ''Permestas'' nemiernieki. Manado tika ieņemta 1958. gada jūnija beigās. Tomēr nemiernieki turpināja savu pretestību, veicot partizānu karu pret TNI, līdz pēdējās viņu paliekas padevās un viņiem tika piešķirta amnestija 1961. gadā. Konfliktā gāja bojā 4000 valdības karavīru un 2000 ''Permestas'' nemiernieku.<ref>Dixon (2015), p. 514.</ref> == Sacelšanās cēloņi == IRRV sacelšanās rietumos un ''Permestas'' austrumos radās vairāku sakrītošu iemeslu dēļ. Par galveno kļuva dažu etnisko grupu Sulavesi un Sumatras centrālajā daļā uzskats, ka [[Džakarta]]s valdības politika stagnē viņu vietējo ekonomiku, kas savukārt traucēja reģionālās attīstības iespējas.<ref>Lundstrom-Burghoorn (1981), p. 43.</ref> Tāpat bija zināms naids pret [[Javieši|javiešu]] etnisko grupu, kas bija visietekmīgākā un daudzskaitlīgākā jaunizveidotajā vienotajā Indonēzijas valstī.<ref>Schouten (1998), p. 215.</ref> Indonēzijas politika bija centrēta uz [[Java (sala)|Javas]] salu, taču valsts ekonomiskie resursi lielākoties tika gūti no citām Indonēzijas salām.<ref>Harvey (1977), p. 3.</ref><ref name="auto111">TEMPO (2008).</ref><ref>Liwe (2002), p. 89.</ref> Faktiski šis konflikts vismaz sākotnēji nebija domāts kā atdalīšanās no Indonēzijas valsts, bet gan kā prasība taisnīgāk sadalīt ekonomisko un politisko varu Indonēzijā.<ref>Jacobson (2002), pp. 2—3.</ref><ref>Liwe (2002), p. 18.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.north-sulawesi.org/ |title=Ziemeļsulavesi vēsture |access-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2011|01|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110130144207/http://www.north-sulawesi.org/ }}</ref> == Kustības sākums == === Centieni pirms deklarācijas === 1957. gada sākumā Džakartu apmeklēja gan civilie, gan militārie Sulavesi vadītāji no Makasaras. 1957. gada janvārī pulkvežleitnants Muhamads Salehs Lahade un majors Andi Muhamads Jusufs Amirs (M. Jusufs) tikās ar Indonēzijas armijas štāba priekšnieku ģenerāli Abdulu Harisu Nasutionu.<ref name="auto18">Harvey (1977), p. 44.</ref> Tolaik Lahade bija Dienvidu un Dienvidaustrumu Sulavesi drošības pavēlniecības (Ko-DPSST jeb ''Komando Pengamanan Sulawesi Selatan Tenggara'') štāba priekšnieks, savukārt M. Jusufs bija Hasanuddina kājnieku pulka (''RI-Hasanuddin'') komandieris.<ref>Usman (2010), pp. 150, 156.</ref> Pēc tam februārī Sulavesi gubernators Andi Panerans Petarani tikās ar premjerministru Ali Sastroamidžodžo un iekšlietu ministru R. Sunardžo.<ref>Harvey (1977), pp. 41—42.</ref><ref name="auto3">Turner (2017), p. 177.</ref> Panerans mudināja centrālo valdību dot lielāku autonomiju reģioniem Indonēzijas austrumos. Papildus lielākai autonomijai reģionālā līmenī lielāka valsts ieņēmumu daļa būtu jāatvēl reģioniem vietējo attīstības projektu īstenošanai.<ref>Harvey (1977), p. 42.</ref> Tikmēr Lahede un Jusufs mēģināja mudināt Indonēzijas armijas vadību līdzīgi atbalstīt lielāku reģionālo autonomiju un ieņēmumu sadali, kas tiktu izmantota vietējai reģionālajai attīstībai. Turklāt viņi arī pieprasīja, lai ''Ko-DPSST'', kas bija tieši pakļauta armijas štābam, nevis vietējai armijas grupai un VII teritorijai (TT-VII vai ''Tentara dan Territorium VII'', kuras galvenā mītne atradās Makasarā), tiktu aizstāta ar reģionālu militāro pārvaldi (KDM jeb ''Komando Daerah Militer'').<ref name="auto18" /> 1957. gada februāra beigās Andi Burhanudins un Henks Rondonuvu devās uz Džakartu, pārstāvot Sulavesi provinces valdību kā pēdējo mēģinājumu pamudināt centrālo valdību pozitīvi izšķirt iepriekšējās sanāksmēs paceltos jautājumus. Bez viņiem arī TT-VII komandieris pulkvežleitnants Venče Sumuals apmeklēja Džakartu ar to pašu mērķi un tikās ar reģionālistiem simpatizējošām militārpersonām.<ref name="auto3" /> 1957. gada 1. martā Sumuals kopā ar Burhanudinu un Rondonuvu atgriezās Makasarā, jo viņu centieni bija nesekmīgi. Civilā un militārā vadība Makasarā tikās dažas dienas ātrāk, 1957. gada 25. februārī, lai izplānotu ''Permestas'' pasludināšanu gadījumā, ja no centrālās valdības nenāks viņiem vēlamās konkrētas atbildes.<ref>Harvey (1977), pp. 45—47.</ref> === ''Permestas'' proklamēšana === 1957. gada 2. martā pulksten 15:00 gubernatora rezidencē Makasarā apmēram 50 vērotāju klātbūtnē Sumuals pasludināja kara stāvokli visā TT-VII reģionā, kas aptvēra visu Indonēzijas austrumu teritoriju.<ref>Ricklefs dan Nugraha (2008), p. 531.</ref> Pēc pasludināšanas Lahade nolasīja Vispārējās cīņas hartu jeb Permestas hartu.<ref>Harvey (1977), p. 47.</ref> Hartas beigās bija teikts, ka "pirmkārt, mēs apliecinām visiem līderiem un sabiedrības slāņiem, ka mēs neatdalāmies no Indonēzijas Republikas un tikai cīnāmies par Indonēzijas tautas likteņa uzlabošanu un Indonēzijas Nacionālās revolūcijas atlikušo problēmu sakārtošanu." Hartu parakstīja klātesošie. Pēc hartas izlasīšanas gubernators Panerans lūdza ikvienu saglabāt mieru un ar atbildību pildīt savus pienākumus.<ref>Liwe (2002), p. 99.</ref> Nākamajā dienā tika paziņots par militārās valdības sastāvu, kurā Sumuals kļuva par armijas administratoru un Lahade par štāba priekšnieku. Bija arī Centrālā konsultatīvā padome (''Dewan Pertimbangan Pusat''), kurā bija 101 loceklis, un četri armijas gubernatori, kas tika pakļauti Sumualam. Tie bija Andi Panerans Dienvidu un Dienvidaustrumu Sulavesi, majors Daniels Juliuss Somba Ziemeļu un Centrālajā Sulavesi, pulkvežleitnants Hermans Pīterss [[Moluku salas|Moluku salās]] un Rietumiriānā, un pulkvežleitnants Mingu [[Mazās Zunda salas|Mazajās Zunda salās]]. Tajā laikā Somba bija komandieris 24. kājnieku pulkam (RI-24), kas atradās Manado, Pīterss bija komandieris 25. kājnieku pulkam (RI-25) [[Ambona|Ambonā]], un Mingu bija komandieris 26. kājnieku pulkam (RI-26) [[Bali (province)|Bali]]. Panerans oficiāli tika iecelts par armijas gubernatoru 8. martā, savukārt Somba tika oficiāli iecelts Manado 11. martā.<ref>Harvey (1977), p. 49.</ref> == Džakartas atbilde == === Centrālās valdības rīcība === 1957. gada 14. martā delegācija Henka Rondonuvu vadībā devās uz Džakartu ar nolūku atsevišķi tikties ar prezidentu [[Sukarno]] un Mohamadu Hatu un informēt viņus par ''Permestas'' mērķiem. Saskaņā ar delegācijas ziņojumu Sukarno šķita atvieglots, uzklausot apliecinājumus, ka ''Permesta'' neplāno atdalīties no Indonēzijas Republikas. Tikmēr Hatu pārsteidza Permestas hartas saturs pēc tās izlasīšanas.<ref>Harvey (1977), pp. 53, 54.</ref> Tajā pašā dienā premjerministrs Ali Sastroamidžodžo nodeva savas pilnvaras Sukarno, kurš pēc Nasutiona ierosinājuma pasludināja valsti par karastāvoklī esošu.<ref name="auto17">Harvey (1977), p. 55.</ref> Pēc tam Sukarno par jauno premjerministru iecēla Džuandu Kartavidžaju. Kartavidžaja izveidoja komandu, lai tuvinātos Sumualam, un iekļāva tajā četras augsta ranga amatpersonas no Minahasas, Sumuala dzimtā reģiona. Tie bija rūpniecības ministrs Fredijs Džekss Inkirivans, tieslietu ministrs Gustāfs Ādolfs Menkoms, bijušais informācijas ministrs un Indonēzijas vēstnieks [[Ķīna|Ķīnā]] Arnolds Mononutu un Indonēzijas vēstnieks [[Kanāda|Kanādā]] Lambertuss Nikodēmuss Palars.<ref>Nalenan (1981), p. 232.</ref> 1957. gada jūlijā četri minahasieši devās uz Ziemeļsulavesi ar nolūku tikties ar Sumualu, Sombu un citiem ''Permestas'' līderiem. Tajā laikā ''Permestas'' galvenā mītne jau bija pārcēlusies uz radikālāk noskaņotajiem Sulavesi ziemeļiem. Pēc tikšanās ar Sumualu 1957. gada 23. jūlijā delegācija paziņoja par vienošanos, kas ietvēra jaunu autonomo provinču atzīšanu Indonēzijas austrumos, no kurām viena bija Ziemeļsulavesi province. Abas puses arī vienojās par universitātes izveidi Ziemeļsulavesi.<ref>Harvey (1977), p. 76.</ref> Vēl viena lieta, par ko tika panākta vienošanās, bija nacionālās konferences (MUNAS jeb ''Musyawarah Nasional'') sarīkošana, lai mazinātu spriedzi reģionos. Konference notika no 1957. gada 10. līdz 14. septembrim, un tajā tika apspriestas problēmas valdībā, ekonomikā, militārajā jomā, kā arī Sukarno-Hata attiecības (jeb ''dwi-tunggal Soekarno-Hatta, divvaldība'').<ref>Soejono (1981), p. 285.</ref> Lai turpinātu konferences centienus, tika izveidota septiņu cilvēku komiteja. 1957. gada 27. septembrī Sukarno divas dienas apmeklēja Ziemeļsulavesi un teica runas par nācijas vienotību Manado, [[Tomohona|Tomohonā]] un [[Tondano]]. Viņa runas sabiedrība uzņēma labi, taču viņi nesa arī plakātus, kas atbalstīja Sumualu un ''Permestu''. 1957. gada novembrī kā turpinājums sākotnējai konferencei notika Nacionālā attīstības konference (vai ''Musyawarah Nasional Pembangunan).''<ref>Harvey (1977), p. 77.</ref> Diemžēl šīs konferences, kas sākotnēji deva cerību atrisināt konstatētās problēmas, galu galā nespēja radīt kaut ko tādu, par ko visas puses varētu vienoties. === Atbilde no armijas vadības === Tajā pašā dienā, kad tika pasludināta ''Permesta'', Nasutions nosūtīja radiogrammas Sumualam un arī pulkvedim Sudirmanam, kurš tajā laikā bija ''Ko-DPSST'' komandieris. Viņš lika viņiem neveikt nekādas darbības, kas varētu apdraudēt armijas un cilvēku drošību Makasarā. Sumualam un Sudirmanam jau bija netieša saziņa, un abi vienojās uzturēt drošību Makasaras pilsētā.<ref>Harvey (1977), p. 50.</ref> Visu armiju un teritoriālo komandieru sanāksmē armijas štābā 1957. gada 15. martā, kurā piedalījās Sumuals un Sudirmans, tika apstiprināti pagaidu militārie gubernatori, kas bija iecelti nākamajā dienā pēc proklamēšanas.<ref name="auto17" /> Nasutions piekrita reģionālo militāro pavēlniecību izveidei, kā ierosināja Lahade un Jusufs. Šīs reģionālās pavēlniecības tika izveidotas, pamatojoties uz četru militāro gubernatoru apgabaliem, kas izveidoti pēc ''Permestas'' pasludināšanas. Dienvidu un Dienvidaustrumu Sulavesi reģionālo militāro pavēlniecību (KDM-SST vai ''Komando Daerah Militer Sulawesi Selatan dan Tenggara'') Makasarā Nasutions izveidoja 1957. gada 1. jūnijā. Nasutions iecēla pulkvežleitnantu Andi Matalatu par KDM-SST komandieri un majoru Haerudinu Tasninu par štāba priekšnieku.<ref>Harvey (1977), p. 60.</ref> Pēc tam 1957. gada 26. jūnijā Pīterss tika iecelts par Moluku un Rietumiriānas reģionālās militārās pavēlniecības komandieri, bet 1957. gada 5. jūlijā Mingu iecēla par Nusas Tengaras reģionālās militārās pavēlniecības komandieri. Somba tika iecelts par Ziemeļu un Centrālās Sulavesi reģionālās militārās pavēlniecības (KDM-SUT) komandieri 1957. gada 28. septembrī. Pievienojot Ko-DPSST, kur lielākā daļa bataljonu nāca no Austrumjavas, izveidotajai KDM-SST, kuru vadīja virsnieki no Dienvidsulavesi, šī reģiona pārstāvja Jusufa vēlmes bija izpildītas. Tomēr militārās struktūras reorganizācijas rezultātā Sumualam vairs nebija atlicis nekādu amatu Makasarā. 1957. gada 4. jūnijā virsnieku sanāksmē, kas atbalstīja ''Permestas'' izveidi, sāka rasties domstarpības starp Dienvidsulavesi un Ziemeļsulavesi.<ref>Harvey (1977), p. 61.</ref> Tā kā Dienvidsulavesi virsnieki, tostarp Andi Panerans, pārstāja atbalstīt Sumualu, viņš pārcēla ''Permestas'' galveno mītni uz Sulavesi ziemeļiem Kinilovā netālu no Tomohonas.<ref>Harvey (1977), p. 66.</ref> Viedokļu atšķirības par to, kā kustībai būtu jāturpinās, dalījās arī starp tiem, kas bija gatavi karot, lai sasniegtu ''Permestas'' mērķus, un tiem, kas nevēlējās iet tik tālu. Šajā ziņā sadalījums bija pa ģeogrāfiskajām līnijām, no kurienes ieradās virsnieki, proti, vai viņi bija no Ziemeļsulavesi vai Dienvidsulavesi. Vēlāk 1970. gados Sumuals satikās ar Jusufu, un Jusufs tam sacīja: "Ven, es biju tikai par Permestu, bet tu biji par Permestu un karu."<ref name="auto111" /> === Attiecības starp ''Permestu'' un IRRV === Tajā pašā mēnesī, kad notika Nacionālā konference, Sumuals tikās ar pulkvežleitnantiem Ahmadu Huseinu un Barlianu [[Palembana|Palembanā]]. Tajā laikā Huseins bija "Bantenas padomes" priekšsēdētājs, kas Rietumsumatrā cīnījās par tādu pašu mērķi kā ''Permesta''. Tikmēr Barlians veicināja "Garudas padomes" radīšanu ar tādu pašu mērķi Dienvidsumatrā. Šie trīs virsnieki parakstīja Palembanas nolīguma hartu, kurā ietvertas prasības centrālajai valdībai, tostarp ''dwi-tunggal'' atjaunošana, armijas vadības nomaiņa kā pirmais solis ceļā uz tās stabilitāti, decentralizācija valsts pārvaldes sistēmā, kas ietvertu plašas reģionālas autonomijas piešķiršanu, un komunisma aizliegumu.<ref>Hakiem (2019), p. 449.</ref> 1958. gada 9. janvārī Sumuals atgriezās Rietumsumatrā un atkal tikās ar Huseinu. Viņš tikās arī ar citiem kustības vadītājiem Sumatrā: Sumitro Džodžohadikusumo, Mohamadu Natsiru un pulkvedi Maludinu Simbolonu.<ref>TEMPO (2007).</ref> Pēc tikšanās Sumuals devās uz [[Singapūra|Singapūru]] un pēc tam uz [[Honkonga|Honkongu]]. Honkongā Sumuals tikās ar pulkvedi Jopu Varau, kurš tajā laikā bija Indonēzijas militārais atašejs [[Pekina|Pekinā]]. Viņš bija TT-VII komandieris, pirms šajā amatā tika iecelts Sumuals.<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 36.</ref> Pēc tam viņi devās uz [[Tokija|Tokiju]], lai satiktu Sukarno, kurš tajā laikā atradās Japānā. 1958. gada 5. februāra tikšanās ar Sukarno mērķis bija pamudināt viņu rīkoties pret krīzi Indonēzijā ar Sumuala ieteiktajiem līdzekļiem.<ref>Time (1958).</ref> 1958. gada 10. februārī Huseins izsludināja Hartu par cīņu par valsts glābšanu (vai ''Piagam Perjuangan untuk Menyelamatkan Negara''). Šajā hartā centrālajai valdībai tika dotas piecas dienas, lai izpildītu hartā noteiktās prasības, kas paredzēja, ka Kartavidžajam bija jāatkāpjas no premjerministra amata, bet "nacionālajām figūrām" Hatam un [[Jogjakarta]]s sultānam Hamenkubuvono IX būtu jāveido nacionālais Ministru kabinets, kas būtu "tīrs no pret Dievu nostājošies elementiem".<ref>Hakiem (2019), p. 456.</ref> Beidzoties noteiktajam termiņam, 1958. gada 15. februārī, Cīņas padome (jeb ''Dewan Perjuangan'') Padanā paziņoja par Indonēzijas Republikas revolucionārās valdības (IRRV jeb ''Pemerintah Revolusioner Republik Indonesia, PRRI'') izveidošanu. Pilns Cīņas padomes nosaukums bija "Tautas, kas vēlas pēc valsts un nācijas neatkarības, vispārējā cīņas padome" (vai ''Dewan Perjuangan Umum Seluruh Rakyat Indonesia yang Mengingini Kemerdekaan Negara dan Bangsa'').<ref>Hakiem (2019), p. 458.</ref> Šajā jaunajā valdībā tika iekļauti Ščafrudins Praviranegara kā premjerministrs, Simbolans kā ārlietu ministrs un Džodžohadikusumo kā Transporta un kuģniecības ministrs. No ''Permestas'' Varau tika iecelts par attīstības ministru, Lahade par informācijas ministru, bet Mohtars Lintans par reliģijas ministru. Tikmēr Sumuals tika iecelts par IRRV armijas komandieri.<ref>Harvey (1977), p. 84.</ref> Sumuals atzina Permestas locekļu iecelšanu IRRV kabinetā, taču viņš nesniedza tiešu apstiprinājumu pirms oficiālā paziņojuma.<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 37.</ref> === Reakcijas atšķirības Sulavesi dienvidos un Ziemeļsulavesi === Manado Sombam bija jāreaģē uz ziņām par IRRV izveidi. Kā KDM-SUT komandierim viņam bija jāizvēlas, vai pārtraukt attiecības ar valdību Džakartā un nostāties IRRV pusē, vai saglabāt lojalitāti Džakartai. Daži no viņa padotajiem, tostarp majors Jans Villems "Dī" Gerunans, Abe Mantiri un kapteinis Lendijs Tumbelaka mudināja Sombu nostāties IRRV pusē.<ref>Harvey (1977), p. 94.</ref><ref>Sulu (2011), p. 407.</ref> Sumuals tajā laikā vēl atradās ārzemēs [[Manila|Manilā]].<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 245.</ref> 1958. gada 16. februārī Manado notika demonstrācija. Galu galā Somba izvēlējās to, uz ko aicināja cilvēki, kas piedalījās mītiņā, un to, ko viņa padotie mudināja darīt, proti, pārtraukt saites ar valdību Džakartā.<ref>Harvey (1977), p. 95.</ref><ref>Sulu (2011), p. 30.</ref><ref>Tribun News (2013).</ref> Armijas vadība pēc viņa paziņojuma ar oficiālu negodu atlaida Sombu.<ref>Indonesia (April 1983), p. 118.</ref> Sumuals un Lahade tāpat tika ar negodu atlaisti 1958. gada 1. martā.<ref>South China Sunday Post (2 March 1958), p. 6.</ref> Varau arī pievienojās ''Permestai'', un viņš tika ar negodu atbrīvots no amata 1958. gada 6. maijā.<ref>Harvey (1977), p. 124.</ref> Makasarā reakcija uz IRRV izveidi ievērojami atšķīrās no Manado. "Permestas hartas" parakstītāji, kas bija no Dienvidsulavesi, pakāpeniski pārtrauca atbalstīt kustību. Tādi parakstītāji kā Jusufs (''RI-Hasanuddin'' komandieris), Matalata (KDM-SST komandieris) un Panerans (Dienvidu un Dienvidaustrumu Sulavesi militārais gubernators) sāka atbalstīt centrālo valdību.<ref>Harvey (1977), pp. 96—98.</ref> Tomēr Lahade, Lintans un vairāki citi civilie vadītāji joprojām nostājās ''Permestas'' pusē. Pēc bēgšanas no Makasaras 1958. gada 27. maijā Lahade un Lintans tika arestēti. Viņi tika turēti Makasarā līdz 1958. gada septembrim, pēc tam tika nogādāti [[Denpasara|Denpasarā]] Bali un pēc tam Madiunā [[Austrumjava|Austrumjavā,]] kur tie tika turēti līdz 1962. gadam.<ref>Harvey (1977), p. 113.</ref> == Bruņotais konflikts == === Manado bombardēšana === [[Attēls:AURI_B-25.jpg|thumb|Divi Indonēzijas gaisa spēku ''B-25 Mitchell'' lidojuma laikā]] Centrālā valdība veica uzlidojumu Manado sešas dienas pēc Sombas paziņojuma. 1958. gada 22. februārī pulksten 8:15 divi Indonēzijas gaisa spēku (AURI) bumbvedēji ''B-25 Mitchell'' bombardēja radiostaciju pilsētā.<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 38.</ref> Bumbu sprādzieni Manado pasteidzināja divu minahasiešu virsnieku stingrākas izvēles pieņemšanu, kuri sākotnēji nebija lielā sajūsmā par pievienošanos ''Permestai''. Tie bija Varau, kurš bija pievienojies Sumualam, lai tiktos ar Sukarno Tokijā un pulkvedis Aleksandrs Everts Kavilarans, kurš tajā laikā bija militārais atašejs [[Vašingtona|Vašingtonā]].<ref>Harvey (1977), p. 102.</ref> Kavilarans bija pieredzējis Indonēzijas armijas virsnieks, kurš iepriekš komandēja trīs militārās teritorijas: ''TT-I/Bukit Barisan'' [[Medana|Medanā]], ''TT-III/Siliwangi'' [[Banduna|Bandunā]], kā arī TT-VII pirms Varau un Sumuala. [[Attēls:Flag of the Minahasan People.svg|thumb|Minahasu nacionālais karogs, kuru lietoja arī daļa Permestas vienību]] Bombardēšanas rezultātā arī aizvainotie Ziemeļsulavesi iedzīvotāji kļuva entuziastiskāki par ''Permestas'' lietu. Divas dienas pēc bombardēšanas KDM-SUT paziņoja un deva norādījumus bijušajiem Nīderlandes Karaliskā Austrumindijas armijas (KNIL vai ''Koninklijk Nederlands Indisch Leger'') karavīriem pieteikties un pievienoties ''Permestai''. Tiek lēsts, ka pieteicās aptuveni 2000 no viņiem. Lai gan viņi bija veci, jo KNIL tika izveidota vēl [[Nīderlande]]s okupācijas laikā, viņi varēja apmācīt jaunākus kareivjus, kuri pievienojās ''Permestai''.<ref name="auto7">Harvey (1977), p. 104.</ref> Apmācības notika Lanovanā netālu no Tondano trīs mēnešus, kā rezultātā no apmācīto jauniešu skaita tika izveidotas septiņas [[Rota (armija)|rotas]].<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 44.</ref> Tika izveidota arī sieviešu vienība, kas tika nosaukta par ''Permestas'' sieviešu karaspēku (PWP vai ''Pasukan Wanita Permesta'').<ref name="auto10">Harvey (1977), p. 105.</ref> === Ārvalstu iesaistīšanās === 1957. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis]] arvien vairāk uztrauca, ka Indonēzija kļūst neaizsargāta pret komunismu, jo pieauga Indonēzijas komunistiskās partijas ietekme.<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 16.</ref> 1958. gada janvārī [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] sāka veidot slepenus atbalsta tīklus IRRV un ''Permestas'' nemierniekiem. Singapūrā un [[Manila|Manilā]] vairākas reizes notika tikšanās starp CIP un Sumualu, kā arī Nunu Pantauvu, kam Sumuals uzdeva vadīt [[kopra]]s bartera maiņas darījumus, kuros kopra tika eksportēta no Sulavesi uz ārzemēm. Uzzinājis par AURI uzbrukumu Manado, Sumuals kopā ar Pantauvu steidzās atpakaļ uz Manado, izmantojot īrētu lidlaivu ''Consolidated PBY Catalina''. Sumuals saprata, ka CIP vēlas sniegt palīdzību pēc tam, kad viņu īrētās lidmašīnas priekšā sagaidīja brigādes ģenerālis Pelahio Kruss, [[Filipīnas|Filipīnu]] nacionālās izlūkošanas koordinējošais direktors. Viņš sacīja, ka krava, kas tika iekrauta lidmašīnas aizmugurē, var tikt uzskatīta par "amerikāņu labo gribu". Šī labā griba sastāvēja no sešiem ''[[M2 (ložmetējs)|M2 Browning]]'' 50. kalibra ložmetējiem.<ref>Conboy dan Morrison (1999), pp. 39, 40.</ref> Pēc tam pa jūru veiktie ieroču sūtījumi iekļāva kājnieku ieročus, rokas granātas, munīciju un citus ieročus.<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 58.</ref> Lielāks CIP atbalsts tika veikts ar lidmašīnu nosūti, kas izveidoja ''Permestas'' gaisa spēkus, ko nosauca par Revolucionārajiem gaisa spēkiem (AUREV vai ''Angkatan Udara Revolusioner''), kas bāzējās Manado. Nosūtītās lidmašīnas bija 15 bumbvedēji ''B-26 Invader'' un daži iznīcinātāji ''P-51 Mustang''.<ref name="auto19">Hellstrom (July—August 1999), pp. 24—38.</ref> Papildus lidmašīnām CIP nosūtīja pilotus, mehāniķus, lidmašīnu ieročus un rezerves daļas.<ref>Kennedy (1996), p. 74.</ref> Ieroči nāca arī no [[Ķīnas Republika|Taivānas]], bet Taivānas gadījumā ''Permestai'' bija jāmaksā par ieročiem. Pirmais sūtījums ar ''PBY Catalina'' bija 100 šautenes un trīs M20 bezatsitiena šautenes. Pēc tam Taivāna nosūtīja kuģi, kurā atradās ieroči, kuru daudzuma pietika vairākiem bataljoniem, un pretgaisa ieročus. Turklāt līgums ar Taivānu ietvēra divas ''Beech C-45'' transporta lidmašīnas, ko pavadīja trīs fraktēti piloti.<ref>Conboy dan Morrison (1999), pp. 39, 40, dan 58.</ref> Kopumā ārvalstu personāls sastāvēja no starptautiskajiem CIP aģentiem un algotņiem no Taivānas, Filipīnām, [[Polija]]s un Amerikas Savienotajām {{nosaukums slīprakstā}}Valstīm.<ref name="auto19" /> === AUREV uzbrukumi === CIP palīdzības burtiski spārnotais AUREV sāka gaisa triecienus pret Sulavesi un Moluku pilsētām. Pilsētas, kuras bombardēja CIP vadītās nemiernieku lidmašīnas, bija [[Ambona]], [[Balikpapana]], Makasara, [[Palu]] un [[Ternate]]. 1958. gada 13. aprīlī pulksten 3:00 no Mapanetas lidostas (tagad Sema Ratulani starptautiskā lidosta) izlidoja bumbvedējs AUREV B-26. Tā galamērķis bija Mandai lidosta (tagad Sultāna Hasanudina starptautiskā lidosta) Makasarā. Viņš sasniedza galamērķi pulksten 5:30 un bombardēja un apšaudīja skrejceļu 15 minūtes.<ref>Conboy dan Morrison (1999), pp. 86, 87.</ref> Pēc tam 1958. gada 16. aprīlī no Taivānas iegādātā C-45 lidmašīna izlidoja no holandiešu būvētā Kalaviranas lidlauka netālu no Lanovanas.<ref>TNI Angkatan Udara (2010).</ref> Lidmašīnas C-45 galamērķis bija lidlauks Balikpapanā. Bez skrejceļa bombardēšanas tika iznīcināta arī AURI transporta lidmašīna. 1958. gada 20. aprīlī bumbvedēji B-26 no Mapanetas uzbruka Palu.<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 112.</ref> Nākamajā dienā bumbvedēji divu iznīcinātāju P-51 pavadībā uzbruka aviobāzei, kas atrodas Morotai salā (tagad Leo Vatimena lidosta). Turklāt otrais mērķis bija gaisa bāze Džailolo Halmaheras salā. Dažu nākamo dienu laikā šajās vietās atkal tika veikti gaisa uzlidojumi, pievienojot mērķiem Ternati.<ref name="auto4">Conboy dan Morrison (1999), pp. 113, 114.</ref><ref>Pour dan Sudomo (1997), p. 64.</ref> 1958. gada 28. aprīlī atkal tika uzbrukts ostām Dongalā (netālu no Palu) un Balikpapanas. Dongalā tika nogremdēti tirdzniecības kuģi zem ārvalstu karoga ''Flying Lark'', ''Aquila'' un ''Armonia'', bet Balikpapanā tika nogremdēts kuģis ''San Flaviano''.<ref>Conboy dan Morrison (1999), pp. 125, 126.</ref><ref>Kahin dan Kahin (1997), p. 290.</ref> Turklāt tika nogremdēta arī Indonēzijas Jūras spēku (ALRI) korvete ''RI Hang Tuah'', ar kuru gāja bojā 18 apkalpes locekļi un 28 guva smagus ievainojumus. Uzbrukuma brīdī karakuģis tikko bija atstājis Balikpapanu ceļā uz Austrumjavu, lai pievienotos flotei, kas gatavojās uzbrukt ''Permestas'' cietoksnim Ziemeļsulavesi.<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 126.</ref> Indonēzijas valdība ziņoja, ka 1958. gada 15. maijā Ambonas pilsētā tika bombardēts tirgus laukums, kurā gāja bojā liels skaits civiliedzīvotāju.<ref name="auto13">Conboy dan Morrison (1999), p. 131.</ref> === Operācija "Džakarta" === 1958. gada 26. aprīlī Sumuals vadīja desantu, kas ar vairākiem kuģiem tika nogādāts no Manado uz Morotai ar mērķi ieņemt tur esošo gaisa spēku bāzi. Sumuals bija devis norādījumus AUREV uzbrukt Morotai pa gaisu, pirms ieradās Sumuals un viņa karaspēks. Uzbrukumu veica bumbvedējs B-26, kuru pilotēja Alens Poups, kurš tikko bija ieradies Manado no Filipīnām. Uzbrukumā piedalījās arī iznīcinātājs P-51. Pēc ierašanās Morotai iepriekšējā vakarā, nākamās dienas pulksten 6:00, Sumuala vadītais karaspēks sāka uzbrukumu. Aviobāzi apsargāja tikai daži AURI karavīri un policisti, kuri nekavējoties padevās bez cīņas.<ref name="auto4"/> Sumuals atstāja garnizonu Morotai un devās uz Halmaheru. Viņi nesastapa pretestību, un viņiem izdevās ieņemt Džailolo un tās gaisa bāzi.<ref name="auto13"/> Uzbrukums Morotai patiesībā bija pirmais posms plānotajam uzbrukumam, ko Sumuals nosauca par "Operāciju Džakarta". Operācijai "Džakarta I" bija jāieņem gaisa bāze Morotai. Pēc tam operācijai "Džakarta II" bija jāatgūst apgabals ap Palu, operācija "Džakarta III" mērķēja uz Balikpapanu un Kalimantānas dienvidu daļu. Operācijas pēdējais mērķis bija uzbrukt pašai Džakartai.<ref name="auto111" /><ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 116.</ref> Sumuals vērtēja, ka šīs militārās operācijas panākumi pārliecinās ''TT-IV/Diponegoro'' Centrālajā Javā un ''TT-V/Brawijaya'' Austrumjavā virsniekus, kuri simpatizēja ''Permestai'', jo viens no tās mērķiem bija atjaunot Sukarno-Hatas divvaldību kā prezidentam un viceprezidentam.<ref name="auto7" /><ref>Sulu (2011), p. 385.</ref> 1958. gada 8. maijā Somba sāka operāciju "Džakarta II", ar AUREV palīdzību atgūstot Parigi netālu no Palu.<ref name="auto7" /><ref name="auto13"/> Iepriekš 1958. gada 18. aprīlī TNI karaspēks operācijā "Insdžaf" bija ieņēmis Parigi, kā arī Dongalu un Palu.<ref>Mokoginta (1964), p. 138.</ref> === Alena Poupa sagūstīšana === [[Attēls:A-26_Okinawa_1945_James_P._Gallagher_2.jpg|thumb|ASV Gaisa spēku ''B-26 Invader'', līdzīgs Alena Poupa pilotētajai lidmašīnai]] 1958. gada aprīlī un maija sākumā turpinājās AUREV gaisa uzbrukumi, tostarp Ambonai un [[Kendari]].<ref>Conboy dan Morrison (1999), pp. 127, 128.</ref> AUREV pilnībā valdīja gaisā Indonēzijas austrumos. Papildus galvenajam lidlaukam Mapanetā, ''Permesta'' kontrolēja lidlaukus Džailolo, Kalaviranā, Morotai, Tasukā (hidroplānu bāze pie Tondano ezera) un Tolotio (tagad Džalaludina lidosta).<ref>Indonesian Air Force (2010).</ref> Tomēr ''Permestas'' panākumi sāka apsīkt 1958. gada maija vidū. 1958. gada 18. maijā Poups un radio operators Harijs Rantungs ar bumbvedēju B-26 devās uz Ambonu, lai bombardētu tās lidlauku. Pēc skrejceļa bombardēšanas, jo vēl bija palikusi viena bumba, Pope mēģināja atrast ALRI floti, kas bija ieradusies, lai atkārtoti ieņemtu Halmaheras salas. Pēc flotes atrašanas Poups savu uzbrukumu koncentrēja uz transporta kuģi ''RI Sewaga''. Viņš neredzēja, ka viņam tikmēr uzbrūk iznīcinātājs P-51, kuru pilotēja kapteinis Ignācijs Devanto. Devanto atklāja uguni, kad Poups gatavojās bombardēšanai. Šāvieni sabojāja lidmašīnas labā borta spārnu. Tikmēr šāvieni no kuģiem trāpīja lidmašīnas dibenā. Pēc tam lidmašīna sāka degt, un Pope nokliedza Rantungam, lai tas lec ārā.<ref>Conboy dan Morrison (1999), pp. 148, 149.</ref> Kad izlēca pats Poups, viņa kāja atsitās pret lidmašīnas asti. Poups un Rantungs nolaidās ar izpletņiem Hatatas salas krastā, kas atrodas uz rietumiem no Ambonas. Viņus atrada vietējie iedzīvotāji, kurus pavadīja vairāki jūras kājnieki no ''RI Sewaga'' pulkvežleitnanta Hūnholca vadībā.<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 152.</ref> Divas dienas vēlāk CIP darbinieki Mapanetā saņēma rīkojumu no Filipīnām atstāt Manado. Nebija zināms, vai Poups bija miris vai ticis sagūstīts.<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 155.</ref> Indonēzijas valdība oficiālo paziņojumu par Poupa likteni publicēja tikai 1958. gada 27. maijā.<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 158.</ref> Pirms Poupa pazušanas ASV valdība jau bija sākusi apsvērt politikas maiņu attiecībā uz situāciju Indonēzijā. Viņi secināja, ka TNI joprojām ir augsta ranga militārpersonas, kas iestājas pret komunistisko kustību, piemēram, ģenerālleitnants Ahmads Jani, un līdz ar to atbalsts Indonēzijas valdībai joprojām varētu būt pamatots.<ref>Harvey (1977), p. 109.</ref> Seminārā par ''Permestu'' Indonēzijas Universitātē 1991. gadā, kurā piedalījās ASV vēstnieks Indonēzijā, Sumuals komentēja, ka ASV palīdzēja ''Permestai'', lai nodrošinātu savas intereses. Kad vēlāk tā pārstāja atbalstīt ''Permestu'' un savukārt palīdzēja ģenerāļiem Džakartā, tas arī bija, lai nodrošinātu savas intereses.<ref name="auto111" /> === "Operācija Nunusaku" === Dažas dienas pirms Poupa notriekšanas un CIP ļaužu atsaukšanas no Mapanetas, tika veikta AURI operācija ar nosaukumu "Operācija Nunusaku", lai iznīcinātu AUREV lidmašīnas. Šai operācijai tika paredzētas piecas iznīcinātāju lidmašīnas P-51, četri bumbvedēji B-25 un viena ''PBY Catalina''.<ref>Gusti Fikri Noor (November 2015), p. 31.</ref> Pirms uzbrukuma lidmašīnas vēlā pēcpusdienā izlidoja uz vairākiem Ambonas lidlaukiem, lai izvairītos no AUREV uzlidojumiem, kas parasti tika veikti dienas sākumā. 1958. gada 15. maijā pulksten 4:00 lidmašīnas devās uz saviem mērķiem. Dažas devās uz Mapanetu, bet citas uz Kalaviranu. Mapanetā viņi veica uzbrukumu, kurā B-25 bombardēja skrejceļu un P-51 šāva uz stāvošajām AUREV lidmašīnām. Raķete trāpīja uz zemes stāvošajai ''PBY Catalina'' , un tā uzreiz aizdegās. Pēc uzbrukuma atlikušās AUREV lidmašīnas, kas joprojām darbojās no Mapanetas, bija tikai viens bumbvedējs B-26 un viens iznīcinātājs P-51. Tikmēr uzbrukums Kalaviranas lidlaukam iznīcināja divas transporta lidmašīnas C-45, kuras bija nākušas no Taivānas.<ref>Conboy dan Morrison (1999), pp. 135—137.</ref> 1958. gada 9. jūnijā AURI lidmašīnas atgriezās, lai uzbruktu Mapanetas lidlaukam. Iznīcinātāji P-51 nāca no Morotai (kas atkal bija pārgājusi TNI rokās). Tomēr šis uzbrukums nebija veiksmīgs. Šoreiz pretgaisa aizsardzība Mapanetā izrādījās gatava, un tika notriektas divas AURI lidmašīnas P-51, gāja bojā viens pilots.<ref name="auto5">Conboy dan Morrison (1999), p. 159.</ref> === "Operācija Mena" === [[Attēls:Indonesian_Navy_Commando_Corps_on_Morotai_Beach,_Jalesveva_Jayamahe,_p154.jpg|thumb|250x250px| Indonēzijas jūras kājnieki Morotai salā]] "Operācija Mena" bija daļa no kopīgas operācijas, ko nosauca par "Operāciju Merdeka", kurā centrālā valdība pavēlēja sagraut ''Permestas'' sacelšanos.<ref name="auto2">Komandoko (2010), p. 62.</ref> Pati operācija, kas sastāvēja no operācijām "Mena I" un "Mena II", bija vērsta uz Halmaheras salu drošību. Operāciju "Mena I" vadīja Pīterss, lai atgūtu Džailolo, savukārt operāciju "Mena II" vadīja Holnhulcs, lai atgūtu Morotai.<ref>Pour dan Sudomo (1997), pp. 67, 69.</ref> 1958. gada 27. maijā Džakartā notikušajā preses konferencē Pīterss paziņoja, ka aptuveni 400 ''Permestas'' karavīru ir ielenkti Džailolo un saņēmuši ultimātu par padošanos. Pīterss tajā laikā atradās Džakartā, lai transportētu Alenu Poupu, kurš tika notverts Ambonā.<ref>Arnhemsche Courant (28 May 1958)</ref> Tikmēr Holnhulcs atguva Morotai 1958. gada 20. maijā. Holnhulca rīcībā bija daļa no amfībiju uzdevumu grupas 21 (ATG-21 vai ''Gugus Tugas Amphibi 21''), kurā ietilpa divi karaspēka transporti RI ''Sawega'' un RI ''Baumasepe'' un pieci mīnu meklētāji.<ref>Jawatan Penerangan Angkatan Laut (1960), p. 35.</ref> Jūras kājnieki izsēdās un uzbruka agrā rīta stundā, kam sekoja ātrās reaģēšanas grupa (PGT vai ''Pasukan Gerak Cepat''), kas tika izmesti ar izpletņiem.<ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 157.</ref> === "Operācija Sapta Marga" === [[Attēls:Indonesian_Navy_Commando_Corps_trekking_to_Amurang_,_Jalesveva_Jayamahe,_p153.jpg|thumb|250x250px| Indonēzijas jūras kājnieki virzās uz Amuranu]] "Operācija Sapta Marga" arī bija daļa no operācijas "Merdeka".<ref name="auto2" /> Pati operācija "Sapta Marga" sastāvēja no četrām atsevišķām operācijām, kuru mērķis bija atgūt teritorijas Ziemeļu un Centrālajā Sulavesi. Operāciju "Sapta Marga I" vadīja pulkvežleitnants Sumarsono, lai atgūtu Centrālo Sulavesi. Operāciju "Sapta Marga II" vadīja majors Aguss Prasmono, lai atgūtu [[Gorontalo]], tostarp Tolotio lidlauku, un sniegtu atbalstu lojālistu partizāniem, kurus vadīja Nani Vartabone.<ref name="auto9">KODAM XIV/Hasanuddin.</ref> Operāciju "Sapta Marga III" vadīja pulkvežleitnants Ernsts Juliuss Manenda, lai atgūtu Sangihes un Talaudas salas uz ziemeļiem no Manado.<ref>Sutrisminingsih (2012), p. 46.</ref> Operāciju "Sapta Marga IV" vadīja pulkvežleitnants Rukmito Hendraninrats, lai atgūtu ''Permestas'' galveno bāzi Ziemeļsulavesi.<ref>Sutrisminingsih (2012), p. 47.</ref> Operācijai "Sapta Marga II" izdevās atgūt Gorontalo 1958. gada maija vidū ar Nani Vartabones palīdzību pēc tam, kad 1958. gada 17. martā šo apgabalu ieņēma ''Permestas'' karaspēks.<ref name="auto1">Harvey (1977), p. 110.</ref> 1958. gada 19. februārī Somba sadalīja KDM-SUT divos pulkos. I sektors jeb "Melnā čūska" aptvēra Sangihi un Talaudu, Minahasu un Bolānu-Mongondovu, un to vadīja majors Dolfs Runturambi. II sektors jeb Anoa aptvēra Centrālo Sulavesi, kuru vadīja Gerunans.<ref name="auto7" /> Pats Somba ar trīs bataljoniem devās uz Sulavesi vidusdaļu 1958. gada aprīlī, lai mēģinātu atgūt Palu un Dongalas apgabalus.<ref name="auto10" /> Tomēr līdz ar Gorontalo krišanu Somba tika atdalīts no savas bāzes Minahasā un bija spiests doties atpakaļ uz to caur TNI kontrolētajām teritorijām. Šis ceļojums ilga divus mēnešus, un daudzi viņa karavīri kļuva par upuriem gan slimībām, gan ienaidnieka uzbrukumiem. Tikmēr Gerunans un 200 viņa vadītie karavīri izvēlējās doties pa vieglāko ceļu uz dienvidiem. Tas bija liktenīgi Gerunanam, jo tur viņš pievienojās Abdula Kahara Muzakara dumpiniekiem, pret kuriem valdība pēc notveršanas izturējās daudz stingrāk kā pret ''Permestu''. 1965. gadā Gerunans tika arestēts, tiesāts un nonāvēts.<ref name="auto1" /> Tikmēr operācija "Sapta Marga III" veiksmīgi pabeidza Sangihes un Talaudas ieņemšanu 1958. gada 21. maijā.<ref name="auto1" /> Operāciju "Sapta Marga IV" bieži sauc par pašu operāciju "Merdeka", jo tā bija lielākā operācijas sastāvdaļa, kas koncentrējās uz ''Permestas'' galveno bāzi Ziemeļsulavesi. 1958. gada 1. jūnijā flote devās no Javas uz Ziemeļsulavesi.<ref name="auto5"/> Šajā flotē bija 17 pašas flotes kuģi un 10 valsts kontrolēto nacionālās kuģniecības kompāniju PELNI un ''Djawatan Pelajaran'' (DJAPEL) kuģi. Karakuģi, kas piedalījās šajā gājienā, bija [[eskadras mīnu kuģis]] (iznīcinātājs) RI ''Gadjah Mada'' un [[korvete]]s RI ''Hasanudin'', RI ''Pattimura'' un RI ''Pattiunus''. Papildus bija karaspēka transporti RI ''Sawega'' un RI ''Baumasepe'', karakuģi RI ''Baruna'' un RI ''Biscaya'' un tankkuģi RI ''Pladju'' un RI ''Tjepu''. Flotē ietilpa arī seši mīnu meklētāji.<ref name="auto16">Jawatan Penerangan Angkatan Laut (1960), p. 36.</ref> Kopā tika iesaistīti 16 bataljoni kareivju.<ref>Kahin dan Kahin (1997), p. 293.</ref> Šie bataljoni cita starpā nāca no ''TT-II/Siliwangi'', ''TT-IV/Diponegoro'', ''TT-V/Brawijaya'' un ''TT-XIV/Hasanuddin'', t.i. galvenokārt no Javas.<ref name="auto9" /><ref>Sulu (2011), p. 120.</ref> Uzbrukums Sulavesi ziemeļos sākās 1958. gada 13. jūnijā, kur divi Indonēzijas armijas komandosu pulka (RPKAD jeb ''Resimen Para Komando Angkatan Darat'', tagad ''Kopassus'') vadi veica izsēšanos un izlūkošanu 12 kilometrus uz ziemeļiem no Manado.<ref name="auto6">Conboy dan Morrison (1999), p. 160.</ref> Ironiski, ka ideja par RPKAD izveidi savulaik nāca no Kavilarana (un viņa kolēģa Slameta Rijadi). Iepriekš, 1958. gada 8. jūnijā Manado bombardēja ALRI karakuģi.<ref name="auto">Kahin dan Kahin (1997), p. 184.</ref> Tikmēr AURI no gaisa uzbruka Mapangetas lidlaukam, kā arī Tomohonai un Tondano 1958. gada 11. un 13. jūnijā.<ref>Harvey (1977), p. 115.</ref> Pēc tam 1958. gada 16. jūnijā Kemā, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Manado, tika sagatavoti lielāki desanta spēki, kas sastāvēja no viena jūras kājnieku un diviem kājnieku bataljoniem.<ref name="auto6" /> Izsēšanos atbalstīja ALRI karakuģi, kas bija pulkvežleitnanta Džona Lī, RI ''Gadjah Mada'' komandiera, vadītās amfībiju uzdevumu grupas 25 (ATG-25) daļa.<ref name="auto16"/><ref>Setyautama (2008), p. 186.</ref> Sumuals bija veiksmīgi paredzējis, ka izsēšanās notiks pie Kemas, un pats vadīja tur aizsardzību. Tomēr viņš tika ievainots, kad tuvumā eksplodēja mīna, liekot viņam doties uz Manado. Desanta TNI karaspēks ātri pārvarēja aizsardzību pie Kemas. Papildus tam, ka TNI karaspēks devās uz Manado, tas virzījās arī uz Bitunu, kur, atšķirībā no seklās Manado ostas un apkaimes, ostas dziļums pieļāva jebkādu flotes kuģu iebraukšanu. Bituna tika ieņemta divas dienas vēlāk.<ref>Conboy dan Morrison (1999), pp. 160, 162.</ref> Tajā pašā laikā RPKAD karaspēks uzbruka Mapanetas lidlaukam, lai neitralizētu tā pretgaisa aizsardzību. ''Permestas'' karaspēkam izdevās apturēt RPKAD, taču abās pusēs bija lieli zaudējumi. Daļa RPKAD karotāju pirms kauju sākuma pārgāja pie dumpiniekiem, tāpēc daudzi abās pusēs viens otru pazina. Pats Kavilarans personīgi pazina vienu no RPKAD karavīriem, virsseržantu, kurš uzbrukuma laikā gāja bojā. Viņi bija dienējuši vienās patruļās Javā, tvarstot musulmaņu ekstrēmistus.<ref name="auto21">Conboy dan Morrison (1999), p. 162.</ref> === Sīvas cīņas Minahasā === Lai gan ''Permestas'' aizsardzību desanta laikā TNI karaspēks pārvarēja, pretestība ceļā uz Manado bija sīvāka. ''Permestas'' karaspēks bija bruņots ar smagajiem ložmetējiem un lauka lielgabaliem, kā arī ar 60 mm mīnmetējiem. Šī pretestība palēnināja TNI kustību uz Manado. Tas pats notika ar RPKAD karaspēku un kājniekiem, kas uzbruka Manado no ziemeļiem, no Bitunas puses.<ref name="auto21"/> Papildu karaspēks tika izsēdināts Vori uz ziemeļiem no Manado 1958. gada 21. un 24. jūnijā, lai pastiprinātu tur esošo TNI karaspēku.<ref name="auto1" /> Šī situācija arī piespieda TNI vadību koncentrēt visus spēkus uz Manado sagrābšanu, nevis realizēt sākotnējo plānu, saskaņā ar kuru dažas daļas nekavējoties virzītos uz Tondano un Tomohonu. Pēc astoņu dienu sīvas pretošanās 1958. gada 24. jūnijā Varau pavēlēja evakuēt spēkus no Manado, un ''Permestas'' galvenā mītne tika pārcelta uz Tomohonu. Divas dienas vēlāk TNI karaspēks ieņēma Manado bez pretestības, jo pretinieka tajā vairs nebija.<ref name="auto"/> Līdz ar Manado krišanu dumpinieku vadība mainīja savu stratēģiju uz partizānu karu.<ref>Sulu (2011), p. 185.</ref> [[Attēls:Indonesian_Navy_Commando_Corps_occupying_Langowan_Airfield,_Jalesveva_Jayamahe,_p152.jpg|left|thumb|250x250px| Indonēzijas jūras kājnieki, kas ieņēmuši Lanovanas lidlauku]] Pagāja gandrīz mēnesis, ļidz TNI karaspēks 1958. gada 21. jūlijā spēja ieņemt Tondano, kas bija otrā lielākā Minahasas pilsēta.<ref name="auto8">Harvey (1977), p. 117.</ref> Pēc tam pagāja vēl mēnesis, līdz 1958. gada 16. augustā tika ieņemta Tomohona.<ref>Sulu (2011), p. 4.</ref> Cīņā par Tomohonu valdībai palīdzēja vietējais ''Permestas'' komandieris majors Edijs Mondons. Viņš sazinājās ar TNI karaspēku Tondano, kas gatavojās uzbrukt Tomohonai, un paziņoja, ka viņš un 1500 karavīri viņa sektorā ir gatavi padoties. Dažas dienas vēlāk, 1958. gada 20. augustā, Lanovana un Kalavirana tika ieņemtas.<ref name="auto8" /> Jūras kājnieku darbība, kuri piedalījās Lanovanas ieņemšanā, bija daļa no operācijas "Mega", kas sākās 1958. gada 19. augustā. Pēc tam mēnesi vēlāk, no 1958. gada 19. līdz 25. septembrim, tika veikta operācija "Nuri" ar mērķi kontrolēt apgabalu starp Lanovanu, Amuranu un Motolinu.<ref>Jawatan Penerangan Angkatan Laut (1960), p. 147.</ref> TNI bija ieņēmusi pilsētas un teritorijas ap galvenajiem transporta ceļiem, bet pārējās teritorijas, tostarp kalnus, joprojām kontrolēja ''Permesta''. Šāda situācija saglabājās gandrīz gadu, sākot ar 1958. gada septembri. Nemiernieku karaspēka pretestība pamatā bija neliela mēroga partizānu uzbrukumi, tomēr notika arī vairākas lielākas kaujas. Piemēram, no 1959. gada 17. līdz 19. februārim ''Permestas'' karaspēks veica plaša mēroga uzbrukumu. Uzbrukumi tika veikti vienlaikus Amuranā, Kavankoanā, Lanovanā un Tondano. Šie uzbrukumi vairākās vietās gandrīz piespieda TNI atkāpties, bet prasīja aptuveni 100 ''Permestas'' karavīru dzīvības. Lai arī neveiksmīgi, uzbrukumi pierādīja, ka dumpinieku spēki joprojām ir apņēmības pilni pretoties.<ref>Harvey (1977), p. 118.</ref><ref>Conboy dan Morrison (1999), p. 169.</ref> === Plaisas ''Permestā'' === [[Attēls:Joop Warouw.jpg|thumb|Viens no dumpinieku līderiem Jops Varau]] Lai gan cīņa turpinājās, bija acīmredzami, ka ''Permestas'' nometnē situācija pasliktinās. Tā kā viņiem bija jāveic partizānu darbības, Sumuals, Kavilarans, Varau un Somba atradās dažādās vietās. Komunikācija un koordinācija viņu starpā kļuva arvien grūtāka. Komandierus dažādās vietās pavēlniecībai kļuva grūtāk kontrolēt, kā arī notika strīdi un sadursmes starp partizānu vienībām.<ref>Harvey (1977), p. 121.</ref> Nesaskaņas tika novērotas arī starp Kavilaranu un Sumualu. Diemžēl Varau, kurš parasti bija starpnieks starp šiem abiem, 1960. gada aprīlī sagūstīja Džana Timbulena vadītā grupa.<ref>Sulu (2011), p. 181.</ref> Timbulens bija vadījis grupu, kas uzsāka sacelšanos Dienvidminahasā vēl pirms ''Permestas'' aizsākuma. Timbulens padevās valdībai 1957. gada martā un pēc tam apvienojās ar ''Permestu''.<ref>Harvey (1977), pp. 46, 121.</ref> Pēc tam, kad tika atklāts, ka Varau ir pie Timbulena kā ķīlnieks, Sumuals aizturēja pašu Timbulenu. To paredzējušais Timbulens pavēlēja saviem vīriem nonāvēt Varau, ja viņš tiks arestēts. Nāvessoda izpilde notika ap 1960. gada oktobri.<ref>Sulu (2011), p. 228.</ref> Varau nogalināšana bija melnākā nodaļa ''Permestas'' cīņā, kas izraisīja savstarpējas aizdomas starp karaspēka biedriem un saliedētības sabrukumu.<ref>Sulu (2011), p. 233.</ref> == Noslēgums == [[Attēls:Indonesian Navy Commando Corps in swamps chasing PERMESTA troops, Jalesveva Jayamahe, p154.jpg|thumb|Indonēzijas specvienība purvos Ziemeļsulavesi 1960. gada sākumā]] === Centieni panākt mieru === Centienus samierināt ''Permestas'' nometni ar centrālo valdību gandrīz vienlaikus veica divi cilvēki: Albertuss Zakariass Runturambi Venass un Frics Johaness Tumbelaka. Venass tajā laikā bija Minahasas kristīgās evaņģēliskās baznīcas (GMIM jeb ''Gereja Masehi Injii di Minahasa'') vadītājs. Viņš savos sprediķos, vēstulēs un radio raidījumos aicināja abas puses nolikt ieročus un atrast veidu, kā panākt mieru. 1959. gada oktobrī viņš tikās ar Kavilaranu, lai apspriestu iespējamo mieru ar centrālo valdību. Viņš arī satika Varau Rembokenā. Turklāt viņš uzrakstīja vēstuli prezidentam Sukarno, kurā bija priekšlikumi miera panākšanai.<ref>Henley (November 2007).</ref> 1959. gada oktobrī Tumbelaka sazinājās ar pulkvedi Suračmanu, kurš toreiz bija ''TT-V/Brawijaya'' komandieris, lai apspriestu situāciju Ziemeļsulavesi. Pats Tumbelaka dienēja kā vecākais virsnieks šajā teritoriālajā karaspēka daļā, kā arī bija piedalījies neatkarības karā Austrumjavā kopā ar Sombu un Varau. Tikšanās laikā ar Tumbelaku Suračmans pauda bažas par Indonēzijas komunistiskās partijas pieaugošo ietekmi Austrumjavā un to, ka karš pret ''Permestu'' ir izsmēlis TNI resursus, kas bija izdevīgi komunistiem.<ref>Harvey (1977), p. 134.</ref> Pēc vairākām tikšanās reizēm ar citiem ''Brawijaya'' virsniekiem viņi vienojās nosūtīt Tumbelaku uz Manado, lai mēģinātu nodibināt kontaktu ar Sombu. Lai gan Varau bija augstāks amats ''Permestā'', Somba vadīja vispieredzējušākos karavīrus, kas bija pārgājuši no TNI.<ref name="auto20">Harvey (1977), p. 135.</ref> === Sarunas === 1960. gada 5. janvārī Tumbelaka devās uz Manado. Pēc tikšanās ar ''TT-XIII/Merdeka'' amatpersonām viņu sagaidīja Samuels Heins "Čame" Tičoalu. Tumbelaka lūdza Čami doties uz nemiernieku kontrolēto apgabalu un aizvest Sombam ziņojumu, "lai rastu labu risinājumu aktuālajai problēmai". Čamem izdevās tikties ar Sombu un nodot ziņu no Tumbelakas. Tolaik tur kopā ar Sombu bija arī Kavilarans. Viņi abi nosūtīja Varau ziņu par Tumbelaka piedāvājumu. Tobrīd pats Varsu mēģināja satikt Sumualu, lai pārrunātu viņa tikšanos ar Venasu.<ref name="auto20" /> Pirmā tikšanās starp Tumbelaku un Sombu notika Matunkas ciemā netālu no Airmadidi 1960. gada 15. martā.<ref name="auto12">Harvey (1977), p. 136.</ref> Šai reizei sekoja citas, kurās bez Sombas piedalījās arī citi ''Permestas'' vadītāji, piemēram, Mantiri un Lendijs Tumbelaka (Tumbelakas brālēns). Šīs pārrunas ilga līdz 1960. gada beigām. Svarīgas diskusiju tēmas no ''Permestas'' puses ietvēra reģionālo autonomiju, to, kas notiks ar karaspēku pēc vienošanās un situāciju ar komunismu Indonēzijā.<ref name="auto15">Harvey (1977), p. 140.</ref> Sarunas prasīja ilgu laiku, jo vienošanās prasīja augstāku iestāžu lēmumus. Tikpat svarīgi bija, lai katrs pieņemtais lēmums tiktu nodots komandieriem džungļos.<ref>Harvey (1977), p. 144.</ref> No centrālās valdības puses tika veiktas vairākas darbības, lai demonstrētu savu nopietnību notiekošajās sarunās. Sarunu sākumā 1960. gada martā tika paziņots prezidenta dekrēts par Sulavesi provinces sadalīšanu divās jaunās provincēs, no kurām viena bija Ziemeļu un Centrālās Sulavesi province ar galvaspilsētu Manado.<ref name="auto12" /> Pēc tam 1960. gada beigās Nasutions teica runu, ko Manado pārraidīja valsts radio, par to, cik svarīgi ir Indonēzijas valstij atgriezties pie 1945. gada konstitūcijas un Pančasilas jeb "pieciem principiem", kuri ir Indonēzijas oficiālā ideoloģija.<ref name="auto15" /> 1960. gada 17. decembrī sanāksmē starp Tumbelaku, Mantiri un Arje Supitu vienojās par konkrētiem soļiem, lai izbeigtu sacelšanos. Pasākumi ietvertu aizsardzības ministra lūgumu ''Permestas'' kaujiniekiem atgriezties "dzimtenes rokās" un ''Permestas'' paziņojumu, ka viņi ir gatavi atgriezties, ievērot pamieru un piedalīties tehniskajās sanāksmēs.<ref>Harvey (1977), p. 141.</ref> === Atgriešanās Džakartas pakļautībā === [[Attēls:Captured_PERMESTA_troops,_Jalesveva_Jayamahe,_p142.jpg|thumb|250x250px| Padevušies ''Permestas'' kaujinieki]] [[Attēls:Pangdam merdeka saluting permesta troups.jpg|thumb|250x250px|Indonēziešu armijas pulkvedis Pridžosudarmo salutē Permestas kaujiniekiem 1961. gada 4. aprīlī.]] Pirmā ''Permestas'' karaspēka grupa, kas atsaucās uz aicinājumu izbeigt pretošanos, bija nevis Sombas vadītā grupa, bet gan Laurenss Saerans, kurš tajā laikā bija Minahasas reģiona vadītājs un Manuni brigādes komandieris. 1961. gada 15. februārī Lanovanā notika militāra ceremonija, lai atzīmētu Manuni brigādes un dažu citu ''Permestas'' grupu atgriešanos Saerana vadībā. Ceremonijā piedalījās ''Kodam XIII/Merdeka'' komandieris pulkvedis Sunandars Pridžosudarmo un armijas štāba priekšnieka vietnieks ģenerālmajors Ahmads Jani.<ref>Sulu (2011), pp. 248, 249.</ref><ref name="auto14">Harvey (1977), p. 142.</ref> Citas daļas, kas tajā dienā padevās, bija karavīri no piecām partizānu bāzēm Kakas un Lanovanas apgabalos.<ref name="auto14" /> Tikai 1961. gada 4. aprīlī padevās Sombas vadītais karaspēks. Sombas padošanās tika atzīmēta ar paziņojuma parakstīšanu starp Sombu un ''Kodam XIII/Merdeka'' komandieri Malenosas ciematā netālu no Amuranas.<ref>Anwar (2006), p. 139.</ref> Kopā ar Pridžosudarmo, ceremonijā piedalījās arī Murhadi Danuvilogo, Ziemeļu un Centrālās Sulavesi policijas priekšnieks. No ''Permestas'' līderiem bez Sombas bija arī Lendijs Tumbelaka, Vims Tengess un Mantiri. Ceremonijā Prijosudarmo un Somba pieņēma gan TNI, gan ''Permestas'' karaspēku. Prijosudarmo un Somba bija pazīstami jau iepriekš, jo vienlaikus bija izgājuši kursus Armijas štāba un vadības skolā (SSKAD, tagad SESKOAD).<ref>Harvey (1977), p. 146.</ref> 1961. gada 14. aprīlī pie Tomohonas notika arī ceremonija, kurā piedalījās Aizsardzības ministrijas ģenerālsekretārs ģenerālmajors Hidajats Martātmadža no TNI un Kavilarans no ''Permestas''. Ceremonijā piedalījās arī Jani un ASV vēstniecības militārais atašejs pulkvedis Džordžs Bensons. Galvenā ceremonija 1961. gada 12. maijā netālu no Tomohonas tika veikta kā šīs pārejas pēdējais solis ''Permestas'' karaspēka inspekcijas formā, ko veica Nasutions kā aizsardzības ministrs un armijas štāba priekšnieks. Nasutions toreiz arī izmantoja iespēju satikt Kavilaranu.<ref>Harvey (1977), p. 147.</ref> Sumuals un dažas atlikušās grupas padevās tikai pēc pusgada, 1961. gada 20. oktobrī.<ref>Harvey (1977), p. 149.</ref> Viņš nolēma padoties, uzzinot, ka pašpasludinātās Indonēzijas Apvienotās Republikas, kura tika uzskatīta par dažādu vietējo sacelšanās kustību vadību, prezidents paziņojis par karadarbības beigām ar Indonēzijas Republiku.<ref name="auto111" /><ref>Harvey (1977), p. 148.</ref> ''Permestas'' dalību IAR atbalstīja Sumuals, bet pret to iebilda Kavilarans un Varau.<ref>Harvey (1977), p. 128.</ref> == Kustības beigas == Amnestija Permestas dumpī iesaistītajām personām tika oficiāli piešķirta ar 1961. gada prezidenta dekrētu Nr. 322 par "Amnestijas un anulēšanas piešķiršanu kustības "Permesta" sekotājiem Kavilarana, Laurensa Saerana un Sombas vadībā, kuri izpildīja valdības aicinājumu atgriezties dzimtenes rokās”.<ref>Sulu (2011), p. 347.</ref> Šis dekrēts tika izdots 1961. gada 22. jūnijā. Sumuals bija viens no tiem, kurš saņēma amnestiju, taču tā kā formāli viņš padevās vēlāk, viņš palika ieslodzīts un tika atbrīvots tikai pēc tam, kad [[Suharto]] kļuva par prezidentu.<ref>Raditya (2019).</ref><ref>Harvey (1977), p. 160.</ref> == Atsauces == {{atsauces|3}} == Bibliogrāfija == {{refbegin|32em}} * {{grāmatas atsauce | last = Anwar | first = Rosihan | title = Sukarno, Tentara, PKI: Segitiga Kekuasaan Sebelum Prahara Politik, 1961-1965 | trans-title = Sukarno, Military, PKI: The Triangle of Power before Political Temptations, 1961-1965 | language = Indonesian | year = 2006 | url = https://books.google.com/books?id=-X4wccKiXLAC&q=somba+%224+April+1961%22&pg=PA139 |location = Jakarta | publisher = Yayasan Obor Indonesia | isbn = 978-979-461-613-0 | ref = Anwar }} * {{Ziņu atsauce | url = http://resolver.kb.nl/resolve?urn=MMKB19:000313045:mpeg21:p00001 | title = Gevangen Genomen Amerikaanse Piloot naar Djakarta Overgebracht | trans-title = Captured American Pilot Transferred to Jakarta | language = Dutch | date = 28 May 1958 | location = Arnhem | publisher = Arnhemsche Courant | ref = arnhemsche }} * {{grāmatas atsauce | last1 = Conboy | first1 = Kenneth | last2 = Morrison | first2 = James | year = 1999 | title = Feet to the Fire: CIA Covert Operations in Indonesia, 1957–1958 | location = Annapolis | publisher = Naval Institute Press | isbn = 1-55750-193-9 | ref = conboy }} * {{grāmatas atsauce | last = Dixon | first = Jeffrey | title = A Guide to Intra-state Wars: An Examination of Civil, Regional, and Intercommunal Wars, 1816-2014 | url = https://archive.org/details/guidetointrastat0000dixo | year = 2015 | location = Washington DC | publisher = CQ Press | isbn = 978-0-8728-9775-5 | ref = dixon }} * {{Publikācijas atsauce | author = Gusti Fikri Noor | date = November 2015 | title = Leo Wattimena, Penerbang 'Ugal-Ugalan' | trans-title = Leo Wattimena, a Wreckless Pilot | language = Indonesian | magazine = AVIASI | location = Tangerang | publisher = Trend Media Global | ref = Gusti }} * {{grāmatas atsauce | last = Hakiem | first = Lukman | title = Biografi Mohammad Natsir | trans-title = The Bioigraphy of Mohammad Natsir | language = Indonesian | year = 2019 | location = Jakarta | publisher = Pustaka Al-Kautsar | ref = hakiem }} * {{grāmatas atsauce | last = Harvey | first = Barbara S. | year = 1977 | title = Permesta: Half a Rebellion | location = Ithaca | publisher = Cornell Modern Indonesia Project, Southeast Asia Program, Cornell University | ref = harvey }} * {{publikācijas atsauce | last = Hellstrom | first = Leif | title = Air War in Paradise: the CIA and Indonesia 1958 | journal = Air Enthusiast | issue = 82 | date = July–August 1999 | ref = hellstrom }} * {{publikācijas atsauce | last = Henley | first = David | date = November 2007 | url = http://journals.openedition.org/moussons/1827 | title = The Fate of Federalism: North Sulawesi from Persatuan Minahasa to Permesta | publisher = Moussons | pages = 89–105 | access-date = 11 June 2020 | ref = henley }} * {{Tīmekļa atsauce |date = 2010-01-26 |title = Sejarah Lanud: Sekilas Pangkalan Udara Sam Ratulangi |trans-title = The History of an Airbase: Sam Ratulangi Airbase. |language = Indonesian |url = https://tni-au.mil.id/sejarah-lanud-3 |publisher = Indonesian Air Force |access-date = 8 June 2020 |ref = tni_au |archive-date = 2023-01-27 |archive-url = https://web.archive.org/web/20230127021411/https://tni-au.mil.id/sejarah-lanud-3/ }} * {{publikācijas atsauce | date = April 1983 | title = Indonesian Army Territorial Commanders 1950–March 1983 | url = https://archive.org/details/sim_indonesia_1983-04_35/page/109 | journal = Indonesia | issue = 35 | pages = 109–124 | ref = indonesia }} * {{grāmatas atsauce | last = Jacobson | first = M. | year = 2002 | title = Cross Border Triangles and Deterritorialising Identities. Assessing the Diaspora Triangle: Migrant-Host-Home | series = SEARC Working Papers Series | volume = 19 | location = Hong Kong | publisher = South East Asia Research Series Publications | ref = jacobson }} * {{grāmatas atsauce | year = 1960 | title = Jalesveva Jayamahe: Lukisan Selayang Pandang tentang Keadaan A.L.R.I. Kita dalam Usia 15 Tahun | trans-title = Jalesveva Jayamahe: A Glimpse on the State of Our Indonesian Navy in the First 15 Years | language = Indonesian | url = https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Jalesveva_Jayamahe_(full_book).pdf | location = Jakarta | publisher = Jawatan Penerangan Angkatan Laut | ref = alri }} * {{grāmatas atsauce | last1 = Kahin | first1 = Audrey R. | last2 = Kahin | first2 = George McTurnan | author-link2 = | title = Subversion as Foreign Policy: The Secret Eisenhower and Dulles Debacle in Indonesia | url = https://archive.org/details/subversionasfore0000audr | orig-year = 1995 | year = 1997 | location = Seattle | publisher = University of Washington Press | isbn = 0-295-97618-7 | ref = kahin }} * {{Tīmekļa atsauce |title = Profil dan Sejarah / Perjuangan |trans-title = Profile and History of Struggle |language = Indonesian |url = http://kodam14hasanuddin-tniad.mil.id/profil-dan-sejarah/perjuangan |publisher = Komando Daerah Militer XIV/Hasanuddin |ref = kodam_xiv |access-date = {{dat|2021|11|29||bez}} |archive-date = {{dat|2021|01|19||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20210119223235/http://kodam14hasanuddin-tniad.mil.id/profil-dan-sejarah/perjuangan/ }} * {{grāmatas atsauce | last1 = Komandoko | first1 = Gamal | title = Ensiklopedia Pelajar dan Umum | trans-title = General Learning Encyclopedia | language = Indonesian | year = 2010 | location = Jakarta | publisher = Pustaka Widyatama | ref = komandoko }} * {{grāmatas atsauce | last = Lundstrom-Burghoorn | first = W. | year = 1981 | title = Minahasa Civilization: A Tradition of Change | url = https://archive.org/details/minahasaciviliza0000lund | location = Göteborg | publisher = ACTA Universitatis Gothoburgensis | ref = lundstrom }} * {{grāmatas atsauce | last = Mokoginta | first = A. J. | year = 1964 | title = Sedjarah Singkat Perdjuangan Bersenjata Bangsa Indonesia | trans-title = A Short History of the Armed Struggle of the Nation of Indonesia | language = Indonesian | location = Jakarta | publisher = Staf Angkatan Bersenjata | ref = mokoginta }} * {{grāmatas atsauce | last = Nalenan | first = R. | year = 1981 | title = Arnold Mononutu: Potret Seorang Patriot | trans-title = Arnold Mononutu: A Portrait of a Patriot | language = Indonesian | location = Jakarta | publisher = Gunung Agung | ref = nalenan }} * {{grāmatas atsauce | last1 = Pour | first1 = Julius | author2 = Sudomo | year = 1997 | title = Laksamana Sudomo, Mengatasi Gelombang Kehidupan | trans-title = Admiral Sudomo, Overcoming the Waves of Life | language = Indonesian | location = Jakarta | publisher = Gramedia Widiasarana Indonesia | ref = Pour }} * {{Tīmekļa atsauce | last = Raditya | first = Iswara | title = Sejarah Amnesti Presiden Sukarno kepada PRRI/Permesta | trans-title = The History of President Sukarno's Amnesty to the PRRI/Permesta | language = Indonesian | date = 8 July 2019 | url = https://tirto.id/sejarah-amnesti-presiden-sukarno-kepada-prripermesta-edPo | website = tirto.id | access-date = 29 August 2020 | ref = raditya }} * {{grāmatas atsauce | last1 = Ricklefs | first1 = Merle Calvin | last2 = Nugraha | first2 = Moh. Sidik | year = 2008 | title = Sejarah Indonesia Modern 1200–2008 | trans-title = Modern History of Indonesia 1200–2008 | language = Indonesian | location = Jakarta | publisher = Serambi Ilmu Semesta | ref = ricklefs }} * {{grāmatas atsauce | last = Schouten | first = M. J. C. | year = 1998 | title = Leadership and Social Mobility in a Southeast Asian society: Minahasa 1677–1983 | location = Leiden | publisher = KITLV Press | ref = schouten }} * {{grāmatas atsauce | last = Setyautama | first = Sam | year = 2008 | title = Tokoh-tokoh Etnis Tionghoa di Indonesia | trans-title = Ethnic Chinese Figures in Indonesia | language = Indonesian | location = Jakarta | publisher = Kepustakaan Populer Gramedia | ref = setyautama }} * {{grāmatas atsauce | last = Soejono | first = R. P. | title = Sejarah Nasional Indonesia | trans-title = Indonesian Nasional History | language = Indonesian | year = 1981 | location = Jakarta | publisher = Departemen Pendidikan dan Kebudayaan | volume = 6 | ref = soejono }} * {{Ziņu atsauce | title = Rebel Military Leaders Dismissed | publisher = South China Sunday Post | date = 2 March 1958 | ref = scsp_1958 }} * {{grāmatas atsauce | last = Sulu | first = Phill M. | year = 2011 | title = Permesta dalam Romantika, Kemelut, dan Misteri | trans-title = Permesta in Romance, Chaos, and Mystery | language = Indonesian | location = Jakarta | publisher = Gramedia Pustaka Utamanya | ref = sulu }} * {{grāmatas atsauce | author = Sutrisminingsih | year = 2012 | title = Sejarah Penumpasan Pemberontakan PRRI | trans-title = The History of Crushing the PRRI Rebellion | language = Indonesian | location = Jakarta | publisher = Pusat Sejarah TNI | ref = sutrisminingsih }} * {{Ziņu atsauce | title = Revolt in the Provinces | url = https://magz.tempo.co/read/15106/revolt-in-the-provinces | publisher = TEMPO | date = 14 August 2007 | access-date = 6 June 2020 | ref = tempo_2007 }} * {{Ziņu atsauce |title = Herman Nicolas 'Ventje' Sumual: Lelaki di Balik Permesta |trans-title = Herman Nicolas 'Ventje' Sumual: The Man Behind Permesta |language = Indonesian |url = https://majalah.tempo.co/read/memoar/126571/herman-nicolas-ventje-sumual-lelaki-di-balik-permesta |publisher = TEMPO |date = 10 March 2008 |access-date = 18 May 2021 |ref = tempo_2008 |archive-date = {{dat|2023|01|23||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20230123062734/https://majalah.tempo.co/read/memoar/126571/herman-nicolas-ventje-sumual-lelaki-di-balik-permesta }} * {{Publikācijas atsauce | title = Indonesia: Brink of Revolt | publisher = TIME | date = 17 February 1958 | ref = time }} * {{Ziņu atsauce | title = Letkol Dj Somba Umumkan Permesta Putus Hubungan dengan Jakarta | trans-title = Lt. Col. DJ Somba Announces that Permesta has cut ties with Jakarta | language = Indonesian | url = http://manado.tribunnews.com/2013/09/13/letkol-dj-somba-umumkan-permesta-putus-hubungan-dengan-jakarta | date = 13 September 2013 | publisher = Tribun News | access-date = 6 June 2020 | ref = tribun_2013 }} * {{grāmatas atsauce | last = Turner | first = Barry | year = 2017 | title = A. H. Nasution and Indonesia's Elites | location = Lanham | publisher = Lexington Books | ref = turner }} * {{grāmatas atsauce | last = Usman | first = Syafaruddin | year = 2010 | title = Tragedi Patriot dan Pemberontak Kahar Muzakkar | trans-title = The Tragedy of the Patriot and Rebel Kahar Muzakkar | language = Indonesian | location = Jakarta | publisher = Penerbit NARASI | ref = usman }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Indonēzijas vēsture]] [[Kategorija:Pilsoņu kari]] dgobng6qvh7b2ktb2ygror68l0fqc7a Senkantēna 0 517332 4523496 4470719 2026-09-17T07:01:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523496 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Senkantēna | official_name = ''Saint-Quentin'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2 |image1 = Saint-Quentin Place de l'Hôtel-de-Ville 20.jpg |image2 = Saint-Quentin Basilique 22.jpg |image3 = Saint-Quentin San-Lorenzo 10.jpg |image4 = Hôtel de Ville de Saint-Quentin 2.jpg |image5 = Saint-Quentin Rue St-André 10.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_shield = Blason St-Quentin 02.svg | shield_size = 70px | pushpin_map = Francija#Odefransa#Ēna (Odefransa) | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Odefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = {{Flagicon image|Drapeau fr département Aisne.svg}} [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 22.56 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019. gadā | population_footnotes = | population_total = 53570 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 50 | lats = 55 | latNS = N | longd = 3 | longm = 17 | longs = 11 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 02100 | elevation_footnotes = | elevation_m = 74 | website = {{URL|http://www.saint-quentin.fr/}} | footnotes = }} '''Senkantēna''' ({{val|fr|Saint-Quentin}}, {{izrunā|sɛ̃ kɑ̃tɛ̃}}, {{val|pcd|Saint-Kintin}}) ir komūna un pilsēta [[Francija]]s ziemeļos, [[Odefransa]]s reģionā, [[Ēna (Odefransa)|Ēnas]] departamentā. 2021. gadā Senkantēnā dzīvoja 52,9 tūkstoši iedzīvotāju. Atrodas [[Somma]]s upes krastā, aptuveni 145 km uz ziemeļaustrumiem no [[Parīze]]s. == Sadraudzības pilsētas == Senkantēnas sadraudzības pilsētas ir:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.saint-quentin.fr/24-le-jumelage.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211228215321/https://www.saint-quentin.fr/24-le-jumelage.htm }}</ref> *{{flagicon|GER}} [[Kaizerslauterne]], Vācija *{{flagicon|ENG}} [[Roterhema]], [[Jorkšīra]], Anglija *{{flagicon|ESP}} [[Sen Lorenco de El Eskorjāla]], Spānija *{{flagicon|CHN}} [[Tundžou (Pekina)]], Ķīna == Galerija == <gallery> Image:St Quentin Basilique.JPG|Bazilika Image:Saint Quentin Basilica, 10-12-2011 (1).JPG|Bazilika ar renovēto sānu ieeju Image:ST QUENTIN - La gare.JPG|Dzelzsceļa stacija File:Felix-DAVIN.jpg|[[Fēliks Davins]] (1807-1836), Franču dzejnieks un žurnālists File:Façade de l'ancien cinéma Le Carillon .jpg|Vecā ''Carillon cinema'' kinoteātra fasāde </gallery> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.saint-quentin.fr/ Official website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161122144237/http://www.saint-quentin.fr/ |date={{dat|2016|11|22||bez}} }} {{fr ikona}}, {{en ikona}} * [http://www.saint-quentin-tourisme.fr/ Official website of Saint-Quentin tourism office] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120116204614/http://www.saint-quentin-tourisme.fr/ |date={{dat|2012|01|16||bez}} }} {{fr ikona}}, {{en ikona}} * [http://www.europeanfilmgateway.eu/node/33/efg1914%20quentin/multilingual%3A1 Historical footage of Saint-Quentin in World War I] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160326131203/http://europeanfilmgateway.eu/node/33/efg1914%20quentin/multilingual%3A1 |date={{dat|2016|03|26||bez}} }}, [[European Film Gateway|europeanfilmgateway.eu]] {{Francija-aizmetnis}} {{Odefransas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Odefransas pilsētas]] [[Kategorija:Francijas komūnas]] hhbuxhgwru3ktjaovwso5amkdpstygw Romāns Mežeckis 0 517354 4523435 4367710 2026-09-17T00:08:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523435 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Romāns Mežeckis | vārds_orģ = | attēls = Romāms Mežeckis.jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Romāns Mežeckis 2022. gadā | amats = Jūrmalas domes deputāts, Rīgas domes deputāts | term_sākums = Rīgas dome: 2021. gada 5. jūnijs | term_beigas = 2022. gada 20. jūlijs<br> Kopš 2025. gada 7. jūnija Jūrmalas domes deputāts | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = 2014. gada novembris | term_beigas2 = 2018. gada 6. novembris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|7}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/44380-romans-mezeckis/|title=2025. gada pašvaldības domes vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2025|04|17||bez}}}}</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Demokrātiskā partija Saimnieks]] * [[Jaunā partija]] * [[Latvijas Pirmā partija]] * [[LPP/LC]] * [[No sirds Latvijai]] * [[Latvijas Zaļā partija]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Iveta Grigule-Pēterse]] (1987—1996) | bērni = | profesija = [[jurists]], uzņēmējs, politiķis | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Romāns Mežeckis''' (dzimis {{dat|1964|9|7}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[jurists]], uzņēmējs un politiķis. Darbojas politikā no 1995. gada, bijis [[7. Saeima|7.]] un [[12. Saeima]]s deputāts, [[Jūrmalas dome]]s vairāku sasaukumu deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts. Kopš 2025. gada 7. jūnija atkal ir Jūrmalas domes deputāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/jurmala/latvijas-zala-partija/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-07-07}}</ref> No 2025. gada 24. novembra ir Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks. Pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]], bet iepriekš bijis vairāku citu politisko partiju pārstāvis. == Dzīvesgājums == 1982. gadā R. Mežeckis beidzis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolu.]] 2007. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti]], iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=eo5CsVnsukVokSr5EEEFpw==|title=13. Saeimas vēlēšanas|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> No 1987. līdz 1996. gadam bijis precējies ar politiķi, Saeimas un [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputāti]] [[Iveta Grigule-Pēterse|Ivetu Griguli-Pētersi]]. == Politiskā darbība == 1997. gadā R. Mežeckis tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]] saraksta. 1998. gadā viņš kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] un tika ievēlēts [[7. Saeima|7. Saeimā]].<ref name="saeima.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/arhivs/7_saeima/deputati/mezeckis.htm|title=Romāns Mežeckis  Ievēlēts no saraksta|website=www.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> Darbojās Saeimas Vides apakškomisijā, Sporta apakškomisijā, parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, parlamentārā izmeklēšanas komisijā, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991. gada 29. augustā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta [[Pēteris Simsons|Pētera Simsona]] un PSRS [[VDK]] pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai, parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Nacionālās drošības komisijā.<ref name="saeima.lv" /> 2001. gadā R. Mežeckis nesekmīgi kandidēja [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Jaunā Kristīgā partija|Jaunās Kristīgās partijas]]. 2002. gadā viņš bija [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) dibinātāju skaitā. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē no LPP un “[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]” apvienības. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu atbalstu neguva 2006. gada [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], kandidējot no šīs pašas apvienības. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, nebūdams apvienībā ietilpstošo partiju biedrs, no kuras tika ievēlēts [[Jūrmala]]s domē. No 2013. gada 20. jūnija līdz 2014. gada 4. novembrim bija ievēlēts arī par [[Jūrmalas domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vietnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2013-gada-1-junija-velesanas|title=2013. gada 1. jūnija vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-07-21|archive-date=2022-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20220721111033/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2013-gada-1-junija-velesanas}}</ref> 2014. gadā R. Mežeckis bija partijas “[[No sirds Latvijai]]” dibinātāju skaitā un no tās saraksta viņu [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[12. Saeima|12. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&lang=LV&count=1000|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> 12. Saeimā darbojies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Eiropas lietu komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkal kandidēja uz vietu Jūrmalas domē no Zaļo un Zemnieku savienības, nebūdams apvienībā ietilpstošo partiju biedrs, bet netika ievēlēts un turpināja darboties Saeimā. 2018. gadā izstājies no “No sirds Latvijai” Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu. Šī paša gada rudenī R. Mežeckis nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no partijas “[[Saskaņa]]” saraksta, nebūdams tās biedrs. 2020. gada 29. augusta ārkārtas [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts Rīgas domē no "Saskaņas" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/saskana-socialdemokratiska-partija|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš kandidēja uz vietu [[Jūrmalas dome|Jūrmalas domē]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. Sākotnēji R. Mežecki neievēlēja, bet viņš kļuva par Jūrmalas domes deputātu [[Anita Adijāne|Anitas Adijānes]] vietā, kad deputāte nolika mandātu, jo nevēlējās vakcinēties pret [[Covid-19]]. Tādējādi R. Mežeckis zaudēja deputāta vietu Rīgas domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/varam-pienemot-deputata-amatu-jurmala-rigas-domnieks-mezeckis-zaude-deputata-amatu-riga.a435950/|title=VARAM: Pieņemot deputāta amatu Jūrmalā, Rīgas domnieks Mežeckis zaudē deputāta amatu Rīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-04|language=lv}}</ref> 2022. gada jūnijā A. Adijāne deputātes mandātu nolika pavisam, R. Mežeckim iegūstot "cieto mandātu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/romans-mezeckis|title=Romāns Mežeckis {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Domē viņš bija Attīstības un vides jautājumu komitejas priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/romans-mezeckis|title=Romāns Mežeckis|website=www.jurmala.lv|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref> 2022. gadā R. Mežeckis kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas “[[Latvija pirmajā vietā]]” saraksta, bet netika ievēlēts. [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja no partijas [[Latvijas Zaļā partija]] un kļuva par Jūrmalas domes deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/jurmala/latvijas-zala-partija/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-07-07}}</ref> Kopš 2025. gada 7. jūlija viņš ieņēma arī Jūrmalas domes priekšsēdētāja [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vietnieka amatu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2025-jurmalas-meram-truksnim-bus-divi-vietnieki-pielaide-valsts-noslepumam-bus-vajadziga-tikai-vienam.a605611/|title=Jūrmalas mēram Truksnim būs divi vietnieki; pielaide valsts noslēpumam būs vajadzīga tikai vienam|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-07|language=lv}}</ref> taču jau 6. augustā otrā vietnieka amats tika likvidēts. 24. novembrī ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku, pēc tam, kad iepriekšējais domes priekšsēdētāja vietnieks [[Jānis Lediņš]] tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{7. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas dome 1997}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mežeckis, Romāns}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] gqawqdfjqyc82gusueday3w3o5hkxr8 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dienvidkurzemes novadā 0 518886 4523265 4520709 2026-09-16T14:07:53Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4523265 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Rucavas pagasts<br/>Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts<br/>Pape }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] gjvn7ivo524svav9sk9kb7ewascxdug Žigimants Krēsliņš 0 525205 4523402 4362786 2026-09-16T20:28:08Z Pipperita 103628 /* Ceļojumu grāmatas */ 4523402 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Žigimants Krēsliņš | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = blogeris, skolotājs, ceļotājs, pasākumu vadītājs, rakstnieks | dzīvesbiedrs = Līga Krēsliņa | bērni = 2 | alma_mater = [[Liepājas Universitāte]] | dz_gads = 1976 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|td=Lietuva}} | attēls = Žigimants Krēsliņš (cropped).jpg | att_nosaukums = Žigimants Krēsliņš 2023. gadā }} '''Žigimants Krēsliņš''' (dzimis 1976. gadā), plašāk pazīstams kā '''Žigis''', ir [[Latvieši|latviešu]] blogeris, skolotājs, ceļotājs, rakstnieks un pasākumu vadītājs. == Dzīvesgājums == Žigimants Krēsliņš dzimis laikā, kad ģimene tēva darba dēļ dzīvoja [[Lietuva|Lietuvā]], un viņa mammai ir [[Lietuvieši|lietuviešu]] saknes, tāpēc vecāki viņam devuši lietuviešu vārdu — Žigimants. Kad Žigimantam bija pusotrs gads, ģimene atbrauca uz [[Latvija|Latviju]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/ieva/zigmants-kreslins-jeb-zigis.-kas-patiesiba-slepjas-aiz-si-lauka-tela-42010/|title=Žigmants Krēsliņš jeb Žigis. Kas patiesībā slēpjas aiz šī lauķa tēla?|website=www.santa.lv|access-date=2022-11-09}}</ref> 1996. gadā beidzis [[Rīgas 47. vidusskola (Skaistkalnes iela 7)|Rīgas 47. vidusskolu]]. Mīļākie mācību priekšmeti bija [[ģeogrāfija]] un [[vēsture]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.r47vsk.lv/skolas-absolventi-2/|title=Skolas absolventi – Rīgas 47. vidusskola|access-date=2022-11-06|language=lv-LV}}</ref> Skolas laikā spēlējis [[Basketbols|basketbolu]]. Ž. Krēsliņš darbojas bērnu un jauniešu organizācijā "Liepājas jaunie vanagi", organizē izklaides un vasaras bērnu nometnes.<ref name=":0" /> Visvairāk Žigimants pazīstams ar savu [[Blogs|videoblogu]], kur savos video lieto necenzētu leksiku un vienmēr it kā lieto [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]] un nekad nav "skaidrā". Savos video parasti stāsta par aktuālākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, [[Politika|politiku]] un ceļojumiem. Žigimants ir bijis vēstures skolotājs, par ko kļuvis gandrīz nejauši: "[[Rīga|Rīgā]] biju ieguvis kultūras darba organizētāja un tūrisma gida izglītību, tad iestājos [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitātē]] mācīties tūrismu, bet man likās, ka līmenis ir zems, tāpēc gadu nomācījos un pārgāju uz vēsturniekiem — mani vienmēr interesējušas vēsturiskas un ģeogrāfiskas tēmas." Jauniešiem Žigimants vienmēr bijis kā "savējais".<ref name=":4" /> === Žiga tēla rašanās === Ideja radusies spontāni. Žigimants pats rakstījis stāstiņus, kuri patikuši gan pašam, gan citiem. Daudzi teikuši, ka tos esot slinkums lasīt, ka varētu uzfilmēt video. Ceļojot Ž. Krēsliņš sastapis dažādus cilvēkus ar dīvainu uzvedību, kad arī radusies doma par video filmēšanu. Pirmie video radušies [[Skotija|Skotijā]], kuros attēlojis reāli satiktas personas brauciena laikā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4528887/iepazisties-vienkarsi-zigis|title=Iepazīsties, vienkārši Žigis!|website=Šovbizness|access-date=2022-11-08|date=2018-04-12|language=lv}}</ref> === Draudi internetā === 2022. gadā Ž. Krēsliņam kāds vīrietis vārdā Valdis no [[Aknīste]]s sociālajā tīklā ''[[Facebook]]'' izteica draudus nodarīt smagus miesas bojājumus un noslepkavot. Sākumā Žigimants vīrietim ļoti pieklājīgi atbildējis, pēc tam nosūdzēja portālam, kas viņu nobloķēja uz dažām dienām, pēc kā Valdis pamatīgi sadusmojās un turpināja draudēt.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rakstija-ka-mani-atradisot-izdursot-acis-sakapasot-pirkstus-par-draudesanu-zigim-virietim-piespriests-islaicigs-cietumsods|title=“Rakstīja, ka mani atradīšot, izduršot acis, sakapāšot pirkstus…” Par draudēšanu Žigim kādam vīrietim piespriests cietumsods|website=LA.LV|access-date=2023-10-02|language=lv}}</ref> Žigimants vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]] ar iesniegumu, kura vīrietim piesprieda administratīvo sodu, ar ko viņš nebija mierā, jo Valdim jau iepriekš bijuši dažādi pārkāpumi.<ref name=":2" /> Vēlāk Žigimants policijas lēmumu pārsūdzēja [[Prokuratūra|prokuratūrā]], panākot, ka pret vīrieti ierosina krimināllietu. Apsūdzētais ignorēja pirmo tiesas sēdi, kā rezultātā viņš uz tiesu atvests piespiedu kārtā. Tiesa vīrietim piesprieda īslaicīgu cietumsodu uz 25 diennaktīm.<ref name=":2" /> === Konflikts === 2023. gada septembrī Žigimants vienā no saviem video izteica neglaimojošus vārdus par populāru sieviešu pāri — Sendiju Gabrielu Oficieri un Danutu Tammi, kuras nesen bija apprecējušās, kā rezultātā izcēlās konflikts.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-piz-kaut-kadas-divas-lezbas-apprecejas-soctiklos-izplucas-zigis-un-sendija-gabriela-oficiere|title=VIDEO. “Piz*****, kaut kādas divas “lezbas” apprecējās!” – soctīklos izplūcas Žigis un Sendija Gabriela Oficiere|website=Kokteilis.lv|access-date=2023-10-02|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam viena no šī pāra sievietēm — Sendija Gabriela Oficiere viņam atbildēja: “Zini, Žigi, tu mums tolaik biji tāds kā varonis un ideālā vīrieša paraugs — kā daļa no ģimenes. Laiks gāja un es tavās acīs izaugu par pretīgu lesbieti. Bet sabiedrībā mani pazīst kā mīlošu sievieti, kā cilvēku, kas iedvesmo citus un jauniešus sportot, kā arī to, kas palīdz dzīvniekiem. Bet tu pa šo laiku esi kļuvis par rupju, pretīgu, sasvīdušu lohu.”<ref name=":3" /> Tāpat viņa arī uzskata, ka Žigis ar saviem video ir kļuvis visiem par apsmieklu, kādu neviens nevēlētos savā ģimenē. “Tu esi apkaunojis savu ģimeni!” — viņa saka.<ref name=":3" /> Sendija atklāja arī faktu, ka kādreiz piedalījusies Žigimanta organizētajās nometnēs un pat auklējusi viņa paša bērnus.<ref name=":3" /> === Skandāls saistībā ar Bērnu aizsardzības centru === 2025. gada maijā Ž. Krēsliņš paziņoja, ka tajā gadā nerīkos vasaras bērnu nometnes, jo viņu nepamatoti apsūdzēja [[Bērnu aizsardzības centrs]] (BAC). Savā "Youtube" kanālā publicētajā video viņš stāsta, ka pagājušajā gadā uz viņa organizētajām bērnu nodarbībām ieradušās trīs BAC pārstāves, kuras pārbaudīja dokumentāciju, runāja ar bērniem, aplūkoja programmu, sazvanīja bērnu vecākus un noskaidroja citu informāciju. Žigimants precizē, ka visa dokumentācija ir bijusi sakārtota, tāpēc nekādi pārkāpumi nav konstatēti.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-skandals-anormals-saistits-ar-berniem-un-valsts-organiem-zigis-pazino-ka-sogad-bernu-nometnes-nerikos|title=VIDEO. “Skandāls anormāls. Saistīts ar bērniem un valsts orgāniem” – Žigis paziņo, ka šogad bērnu nometnes nerīkos|website=LA.LV|access-date=2025-08-25|language=lv}}</ref> Divas nedēļas vēlāk pārstāves ieradušās atkārtoti uz privātu pasākumu, kurā pirms skolas sākšanās vecāki ar bērniem baudījuši kopīgu atpūtu pie dabas, kad BAC pārstāves maldīgi uzskatījušas, ka tur tiek organizēta nometne. Ž. Krēsliņš norādīja, ka atpūtas pasākums nav bijis publiski izziņots, kas radījis jautājumus par to, kā pārstāves par to uzzinājušas. Pasākumā bijuši 30 bērni, 16 vecāki un 15 citi pieaugušie, tāpēc tā nevarot būt uzskatāma kā nometne, jo tādā gadījumā bērniem būtu jābūt vairāk nekā pieaugušajiem. Iestādes pārstāves uz konkrēto teritoriju izsaukušas [[Policija|policiju]], kura veikusi arī alkohola pārbaudes.<ref name=":7" /> Situācija atrisinājās bez piespriestiem sodiem, tomēr pārstāves uzrakstījušas sūdzību [[Liepājas izglītības pārvalde|Liepājas]] [[Liepājas izglītības pārvalde|izglītības pārvaldē]], [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]] un citviet. Savu sūdzību iesūtījis arī pats Ž. Krēsliņš, jo ir pārliecināts, ka visu veic caurspīdīgi un pārskatāmi. “Ja tas bija pasūtījums un mūs uz gadu novāca no trases – lūdzu, šis gads ir jūsu! Izpaudieties, ņemieties, organizējieties, darieties! Lūdzu! Ja vajadzēs, mēs piesaistīsim labākos juristus. Es jūs pažēloju!” teica Žigimants.<ref name=":7" /> == Ceļojumi == Pabijis vairāk nekā 60 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4528887/iepazisties-vienkarsi-zigis|title=Iepazīsties, vienkārši Žigis!|website=Šovbizness|access-date=2022-11-09|date=2018-04-12|language=lv}}</ref> Bijis tādās valstīs kā [[Kambodža]], [[Vjetnama]], [[Taizeme]], [[Filipīnas]], [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Hondurasa]], [[Senegāla]], [[Peru]]. Ceļojot Žigimants dienā tērējot 7—8 dolārus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/9viri/344896-liepajas-dekainis-zigimants-kreslins-stasta-ka-apcelot-pasauli-terejot-7-dolarus-diena|title=Liepājas dēkainis Žigimants Krēsliņš stāsta, kā apceļot pasauli, tērējot 7 dolārus dienā|access-date=2022. gada 9. novembrī}}</ref> Mīļākās vietas Latvijā Ž. Krēsliņam ir [[Liepāja]]s apkārtne, [[Kuldīga]], [[Cēsis]] un [[Ludza]].<ref name=":1" /> Ceļojot Žigimantam atgadījušies daudz un dažādi gadījumi, bet par spīti savam bravūrīgajam tēlam, viņš ceļo prātīgi: "Man ir ļoti laba sestā maņa — jūtu, kur tālāk nevajag iet. Griežos apkārt un dodos projām. Klausu, ja vietējie saka, ka kaut kur nevajag iet."<ref name=":4" /> Esot Hondurasā, viņš palicis pie kādas meitenes "koučsērfingā", bet nākamajā dienā pēc viņa aizbraukšanas pie tās pašas mājas ģimenes acu priekšā tika nošauts viņas brālēns.<ref name=":4" /> Būdams [[Argentīna|Argentīnā]], Žigimants dzīvojis pie kādas turīgas ģimenes, kuri vakarā esot aizvēruši vārtus un pa sētu palaiduši elektrību, jo nesen kaimiņiem caur vārtiem bija iztriekusies smagā mašīna ar bruņotiem bandītiem.<ref name=":4" /> Ceļojumu laikā Žigimantam ļoti svarīga ir finansiālā drošība, ļoti nepatīk netīrība — nevis nabadzības radīta, bet apzināta, kā arī, ja viss jau iepriekš ir saplānots.<ref name=":4" /> == Rakstniecība == Sarakstījis vairākas ceļojumu aprakstu grāmatas, kā, piemēram, “[[Dienvidamerika]] pāris mēnešos” 2020. gadā, “[[Centrālamerika]] pāris mēnešos”, “[[Dienvidaustrumāzija]] pāris mēnešos” un “[[Ekvadora]] un [[Kolumbija]] pāris mēnešos”.<ref name=":0" /> Grāmata "Centrālamerika pāris mēnešos" iznākusi arī audio versijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klausamnami.lv/downloads/centralamerika-paris-menesos/|title=Centrālamerika pāris mēnešos – Klausāmnami|access-date=2022-11-07|language=lv|archive-date=2022-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20221107180744/https://klausamnami.lv/downloads/centralamerika-paris-menesos/}}</ref> Rakstīt sācis [[COVID-19 pandēmija|pandēmijas laikā]], kad robežas bija slēgtas un nevarēja ceļot. Pirmā grāmata bijis kā eksperiments, bet vēlāk atklājās, ka grāmatu labprāt pērk, kā rezultātā tapušas jau vairākas grāmatas. Viņš saka: "Beidzot esmu atradis veidu, kā varu dzīvot ar savu hobiju. Varu ceļot un rakstīt, un nav jādomā, kur vēl piepelnīties. Tas atpelna manas izmaksas, dod iespēju apgādāt ģimeni un iespēju doties nākamajā braucienā. Un tas man tiešām patīk!"<ref name=":4" /> 2023. gada 6. novembrī [[Bauskas kultūras centrs|Bauskas kultūras centra]] izstāžu zālē prezentēja savu grāmatu “Jaunzēlande. Skarbais ceļojums”.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/koloritais-zigis-tiksies-ar-saviem-lasitajiem-bauska/|title=Kolorītais Žigis tiksies ar saviem lasītājiem Bauskā|last=www.bauskasdzive.lv|website=BauskasDzive.lv|access-date=2024-01-18|date=2023-11-03|language=lv}}</ref> Par grāmatu viņš teicis: "Grāmatā netrūks ne traku piedzīvojumu, ne dramatisma nokļūstot neapskaužamās situācijās un dabas kataklizmu vietās, ne arī labdabīga humora, pievēršanās sīkākām detaļām, mazliet sarežģītās vēstures un daudz kā cita. Katrs atradīs kaut ko sev. Interesanti fakti, zviedzami gabali, pārpratumi, kultūra, mazliet nelegālu darbību, padomu ko vērts apskatīt un ko nē. Grāmatas tapšana aizņēma līdz šim ilgāko laiku no visām 9 manis sarakstītām grāmatām. Tāpēc ar patiesu lepnumu prezentēju savu garadarbu pasākumos visā Latvijā!"<ref name=":5" /> 2024. gada 11. aprīlī Ž. Krēsliņš ''[[YouTube|Youtube]]'' tiešraidē paziņoja, ka viņam iznāks dzejoļu grāmata.<ref>{{Atsauce|title=Kanālā Žigimants Krēsliņš ir tiešraide.|url=https://www.youtube.com/watch?v=QY3nEyjxQr8|accessdate=2024-04-12|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada 27. augustā viņš paziņoja, ka tiks izdota desmitā ceļojumu grāmata, ar nosaukumu "Okeānija. Atgriešanās", kā arī, dzejoļu grāmata, ar nosaukumu "Robins Frīzenšnaucers. Deģenerāta dienasgrāmata".<ref>{{Atsauce|title=Jaunākā grāmata/prezentācijas un stāstu tūre/pārējā figņa|url=https://www.youtube.com/watch?v=7xH5dpCyoQE|date=2024-08-26|accessdate=2024-08-27|last=Žigimants Krēsliņš}}</ref> == Televīzija == Tika ziņots, ka 2024. gada septembrī, kanālā [[360TV]] tiks pārraidīts ceļojumu šovs "Tūrists ceļotāja gūstā", kurā piedalīsies Ž. Krēsliņš kopā ar žurnālistu un producentu, [[Sandijs Semjonovs|Sandiju Semjonovu]], un sacentīsies par labākā gida titulu, līdzi ņemot divas sabiedrībā zināmas personības kā tūristus.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120039946/blogeris-zigis-jauna-tv-sova-sacentisies-par-labaka-gida-titulu|title=Blogeris Žigis jaunā TV šovā sacentīsies par labākā gida titulu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-08-27|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Žigimants teicis, ka bērnībā viņa ģimene bijusi ļoti nabadzīga. Viņš kautrējies iet uz skolu, jo vienkārši nebija kurpju vai tās bija salīmētas ar izolācijas lenti, kādēļ kā pusaudzis juties ļoti slikti. Žigimants sapratis, ka nevēlas, lai tas kādreiz dzīvē atkārtotos viņam vai bērniem. Bijis laiks, kad strādājis trijos darbos un sanācis dzīvot "no rokas mutē".<ref name=":4" /> Precējies ar Līgu Krēsliņu, ģimenē ir 2 bērni — dēls un meita. Līga ir bērnu un jauniešu biedrības “Liepājas Jaunie Vanagi” valdes priekšsēdētāja un Informācijas centra iebraucējiem izveidotāja Liepājā. Par savu darbību viņa tika nominēta titulam “Gada liepājnieks 2013”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radioswhspin.lv/2020/01/kadel-svarigs-brivpratigais-darbs/|title=Kādēļ svarīgs brīvprātīgais darbs?|last=AB|website=RADIO SWH SPIN|access-date=2023-10-03|date=2020-01-23|language=en|archive-date=2023-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230930032939/https://www.radioswhspin.lv/2020/01/kadel-svarigs-brivpratigais-darbs/}}</ref> 2023. gada februārī pāris atzīmēja 20 gadu kāzu gadadienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7708363/koloritais-zigis-ar-savu-lauveni-atzime-20-kazu-gadadienu|title=Kolorītais Žigis ar savu lauveni atzīmē 20. kāzu gadadienu|website=Slavenības|access-date=2023-10-03|date=2023-02-08|language=lv}}</ref> == Filmogrāfija == === TV šovi === * "Tūrists ceļotāja gūstā" (2024)<ref name=":6" /> == Bibliogrāfija == === Ceļojumu grāmatas === * "Dienvidamerika pāris mēnešos" (2020. g. aprīlī) — ISBN 9789934593253 * "Centrālamerika pāris mēnešos" (2020. g. septembrī) — ISBN 9789934593390 * "Dienvidaustrumāzija pāris mēnešos" (2020. g. novembrī) — ISBN 9789934593642 * "Ekvadora un Kolumbija pāris mēnešos" (2021. g. martā) — ISBN 9789934593833 * "Meksika pāris mēnešos" (2021. g. novembrī) — ISBN 9789934280054 * "Fēru salas un Islande pāris mēnešos" (2022. g. martā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/en/gramatas/kartes-atlanti-celvezi/celojumu-apraksti/feru-salas-un-islande-paris-menesos-ziga-celojumi.html|title=Fēru salas un Islande pāris mēnešos. Žiga ceļojumi|website=www.janisroze.lv|access-date=2022-11-09|language=en|archive-date=2022-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221109112313/https://www.janisroze.lv/en/gramatas/kartes-atlanti-celvezi/celojumu-apraksti/feru-salas-un-islande-paris-menesos-ziga-celojumi.html}}</ref> — ISBN 9789934280511 * "Havaju salas vienā mēnesī" (2022. g. septembrī) — ISBN 9789934280771 * "Okeānija vienā mēnesī" (2023. g. aprīlī) — ISBN 9789934281228 * "Jaunzēlande. Skarbais ceļojums" (2023. g. septembrī) — ISBN 9789934239182 * "Okeānija. Atgriešanās" (2024. g. septembrī) — ISBN 9789934380686 * "Šrilanka vienā mēnesī" (2025. g, februārī) — ISBN 9789934383298 * "Karību salas" (2025. g, oktobrī) — ISBN 9789934935503 * "Austrālija. Pirmā daļa" (2026. g. septembrī) — ISBN * "Austrālija. Otrā daļa" (2026. g. septembrī) — ISBN === Dzejoļi === * "Robins Frīzenšnaucers. Deģenerāta dienasgrāmata" (2024. g. septembrī)  == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/channel/UCYgPPHuu1ckXmMtN9Jq_t-w ''Youtube'' profils] * [https://www.goodreads.com/author/list/20366226._igimants_Kr_sli_ Žigimanta Krēsliņa grāmatu saraksts] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krēsliņš, Žigimants}} [[Kategorija:Latvijas blogeri]] [[Kategorija:Latviešu ceļotāji]] [[Kategorija:Liepājas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas lietuvieši]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] nka2bblaen7psbtfytxhlrbhm6gowkm Dalībnieks:Vucens 2 525521 4523395 4392872 2026-09-16T19:25:43Z Vucens 108603 4523395 wikitext text/x-wiki {{User info|full name=Vucens|job title=|image name=|about me=Sveiki! Vikipēdijā esmu pazīstams kā "Vucens", bet mans vārds ir Toms Edvards Vucens. Man ir 16 gadi. Par [[Vikipēdija]]s dalībnieku kļuvis 2022. gada 30. augustā. Es esmu [[Ogres Valsts ģimnāzija]]s 11. klases skolēns. Es brīvajā laikā nodarbojos ar galdniecību, izzinu ģeogrāfiju, vēsturi, zinātni, kā arī esmu Latvijas Kubu asociācijas biedrs un aktīvi piedalos un organizēju Rubika kuba ātrumrisināšanas sacensības.|short quote=|about my work=Es pārsvarā darbojos latviskajā Vikipēdijā. Šeit galvenokārt nodarbojos ar rakstu izveidi par [[ģeogrāfija]]s, [[vēsture]]s un [[kultūra]]s tēmām.|contact me=* E-Pasts: toms.vucens@inbox.lv}} {| |{{User lv}} |{{Lietotājs vīrietis}} |{{userbox|border-c=brown|id=[[Attēls:Potatoes.jpg|45px]]|id-c=white|info=Šim lietotājam garšo '''[[kartupelis|kartupeļi]]'''.|info-c=white|info-fc={{{info-fc|black}}}|info-s={{{info-s|8}}}}} |- ||{{User en-3}} |{{Uzrunāt uz tu}} |{{Userbox|grey|white|[[File:PEO-DSLR click-0.svg|PEO-DSLR click-0|40px]]|Šim lietotājam patīk [[Fotogrāfija|fotografēt]].}} |- |{{User ru-2}} |{{Latvijas patriots}} |{{Userbox|grey|white|[[Attēls:Rubiks cube.svg|40px]]|Šis lietotājs prot atrisināt [[Rubika kubs|Rubika kubu]].}} |- |{{User ltg-1}} |{{Userbox|green|white|[[Attēls:Ropažu_pagasta_ģerbonis.svg|40px]]|Šis lietotājs dzīvo '''[[Ropaži|Ropažos]]'''}} | |- |{{Neviens nav perfekts}} |{{VikiLaiks3|day=30|month=8|year=2022}} | |} etnwis0xrktv79thsy0fortdybrdndm Ignalina (Baltkrievija) 0 539430 4523241 4523181 2026-09-16T11:59:45Z Egilus 27634 Atjanoju Obi izdzēsto to daļu, kas attiecas uz konkrēti Ignalinas teritorijas administratīvo pārvaldi - arī Latvijā mēs norādām tādas lietas uz notikuma laiku vēl neesošai apdzīvotai vietai, kad neslinkojam. 4523241 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ignalina | official_name = ''Игналина'' | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Belarus | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{BLR}} | subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]] | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | established_title1 = | established_date1 = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = | population_as_of = 2009 | population_footnotes = | population_total = 161 | population_density_km2 = | timezone = | utc_offset = +2 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 56 | latm = 04 | lats = 23 | latNS = N | longd = 28 | longm = 14 | longs = 20 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = | footnotes = }}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā. == Vēsture == Ignalina ir ciems mūsdienu [[Baltkrievija]]s ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no [[Latvijas—Baltkrievijas robeža|Baltkrievijas—Latvijas robežas]]. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalin'' un ''Ignalino''. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža, nosaukta muižnieka dēla ''Ignalisa'' vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}</ref> Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste]]s ietekmes zonā. Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija]]s 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas kopš 1509. gada ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija]]i. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]]. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tā palika Vācijas okupācijā. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]]. Laikā no 1926. līdz 1960. gadam Ignalina bija Krasovskas ciema padomes centrs. Pēc [[Padomju Savienība]]s sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas daļu. Līdz 2013. gadam ciems atradās Čapajevskojes ciema padomes pakļautībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://naviny.org/2013/10/10/by87289.htm|title=Об изменении административно-территориального устройства некоторых районов Витебской области|website=naviny.org|access-date=2026-09-16|language=ru-RU}}</ref> Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]]. == Iedzīvotāji == Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]]. Pašlaik ciematā vērojama izteikta iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence: laikposmā no 1999. līdz 2019. gadam iedzīvotāju skaits saruka no 241 līdz 80. Iedzīvotāju skaits: {| class="wikitable" !1999 !2009 !2019 |- |241 |161 |80 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]] 4ed1q9mnw6wnwubzxwud95a881206pt Pornofilma 0 539921 4523344 4106592 2026-09-16T18:35:26Z Votre Provocateur 111653 4523344 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pornfilm clapperboard.svg|thumb|150px]] '''Pornofilma''' jeb '''pornogrāfiskā filma''', bieži vienkārši '''porno''', ir filma, kurās atspoguļots atklāts [[sekss|seksuāls]] saturs, lai [[uzbudinājums|uzbudinātu]] vai [[orgasms|apmierinātu]] skatītāju. [[Pornogrāfija|Pornogrāfiskajās]] filmās atspoguļo seksuālas fantāzijas un parasti ietver erotiski stimulējošas ainas, piemēram, [[kailums|kailumu]] (''softcore'') un [[dzimumakts|dzimumaktus]] (''hardcore''). Dažkārt nošķir "erotiskās" un "pornogrāfiskās" filmas, pamatojoties uz to, ka pēdējā kategorija satur vairāk izteiktu seksualitāti un vairāk koncentrējas uz uzbudinājumu, nevis stāstu, bet šī atšķirība ir ļoti subjektīva. Pornofilmas ražo un izplata dažādos plašsaziņas līdzekļos atkarībā no pieprasījuma un pieejamām tehnoloģijām, tostarp [[mājas video]], [[DVD]], mobilajās ierīcēs, [[interneta pornogrāfija|interneta lejupielādē]], [[kabeļtelevīzija|kabeļtelevīzijā]], kā arī citos medijos. Pornogrāfiju bieži pārdod vai iznomāta DVD formātā, rāda, izmantojot interneta straumēšanu, speciālos kanālos par samaksu tos var skatīties kabeļtelevīzijā un satelīttelevīzijā, kā arī tā skatāma strauji izzūdošajos pieaugušo kinoteātros. Bieži vien apraides vai drukas cenzūras komisija, vispārējā sabiedriskā doma, sabiedriskās pieklājības likumi vai reliģiskā spiediena grupas ir iemesls, kādēļ pārlieku seksualizētu saturu nav atļauts rādīt galvenajos plašsaziņas līdzekļos vai bezmaksas televīzijā. Filmas ar šādu saturu ražo jau kopš kinofilmu izgudrošanas 1880. gados. Šādu filmu ražošana bija rentabla, un vairāki producenti sāka specializēties to ražošanā. Dažādas sabiedrības grupas šādus attēlojumus uzskatīja par [[amoralitāte|amorāliem]], apzīmēja tos kā "pornogrāfiskus" un ar atšķirīgu panākumu pakāpi mēģināja tos apspiest saskaņā ar [[netiklība|neķītrības]] likumiem. Šādas filmas turpināja ražot, bieži vien tās varēja izplatīt tikai nelegālā veidā. Tā kā šādu filmu skatīšanās bija saistīta ar [[sociālā stigma|sociālo stigmu]], tās demonstrēja [[bordelis|bordeļos]], pieaugušo kinoteātros, vecpuišu ballītēs, mājās, privātos klubos un nakts kinoteātros. 1970. gados, [[pornogrāfijas zelta laikmets|pornogrāfijas zelta laikmetā]], pornofilmas bija daļēji leģitimētas, līdz 1980. gadiem pornogrāfija mājas video tika izplatīta plašāk. Interneta uzplaukums 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā mainīja pornofilmu izplatīšanas veidu, sarežģījot [[cenzūra]]s pielietošanu un kriminālvajāšanu par "neķītrībām". == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Filmu žanri]] l7waywu8jfjbuvnuirr6kd02p33z270 4523345 4523344 2026-09-16T18:36:12Z Votre Provocateur 111653 4523345 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pierre Woodman at work in Australia.png|thumb|Filmēšanas grupa [[Pjērs Vudmens|Pjēra Vudmena]] pornogrāfiskās filmas ''The Fugitive'' uzņemšanas laikā [[Austrālija|Austrālijā]] 1997. gadā; aktieri Žanete Martona un Filips Soins filmēšanas laukumā.]] '''Pornofilma''' jeb '''pornogrāfiskā filma''', bieži vienkārši '''porno''', ir filma, kurās atspoguļots atklāts [[sekss|seksuāls]] saturs, lai [[uzbudinājums|uzbudinātu]] vai [[orgasms|apmierinātu]] skatītāju. [[Pornogrāfija|Pornogrāfiskajās]] filmās atspoguļo seksuālas fantāzijas un parasti ietver erotiski stimulējošas ainas, piemēram, [[kailums|kailumu]] (''softcore'') un [[dzimumakts|dzimumaktus]] (''hardcore''). Dažkārt nošķir "erotiskās" un "pornogrāfiskās" filmas, pamatojoties uz to, ka pēdējā kategorija satur vairāk izteiktu seksualitāti un vairāk koncentrējas uz uzbudinājumu, nevis stāstu, bet šī atšķirība ir ļoti subjektīva. Pornofilmas ražo un izplata dažādos plašsaziņas līdzekļos atkarībā no pieprasījuma un pieejamām tehnoloģijām, tostarp [[mājas video]], [[DVD]], mobilajās ierīcēs, [[interneta pornogrāfija|interneta lejupielādē]], [[kabeļtelevīzija|kabeļtelevīzijā]], kā arī citos medijos. Pornogrāfiju bieži pārdod vai iznomāta DVD formātā, rāda, izmantojot interneta straumēšanu, speciālos kanālos par samaksu tos var skatīties kabeļtelevīzijā un satelīttelevīzijā, kā arī tā skatāma strauji izzūdošajos pieaugušo kinoteātros. Bieži vien apraides vai drukas cenzūras komisija, vispārējā sabiedriskā doma, sabiedriskās pieklājības likumi vai reliģiskā spiediena grupas ir iemesls, kādēļ pārlieku seksualizētu saturu nav atļauts rādīt galvenajos plašsaziņas līdzekļos vai bezmaksas televīzijā. Filmas ar šādu saturu ražo jau kopš kinofilmu izgudrošanas 1880. gados. Šādu filmu ražošana bija rentabla, un vairāki producenti sāka specializēties to ražošanā. Dažādas sabiedrības grupas šādus attēlojumus uzskatīja par [[amoralitāte|amorāliem]], apzīmēja tos kā "pornogrāfiskus" un ar atšķirīgu panākumu pakāpi mēģināja tos apspiest saskaņā ar [[netiklība|neķītrības]] likumiem. Šādas filmas turpināja ražot, bieži vien tās varēja izplatīt tikai nelegālā veidā. Tā kā šādu filmu skatīšanās bija saistīta ar [[sociālā stigma|sociālo stigmu]], tās demonstrēja [[bordelis|bordeļos]], pieaugušo kinoteātros, vecpuišu ballītēs, mājās, privātos klubos un nakts kinoteātros. 1970. gados, [[pornogrāfijas zelta laikmets|pornogrāfijas zelta laikmetā]], pornofilmas bija daļēji leģitimētas, līdz 1980. gadiem pornogrāfija mājas video tika izplatīta plašāk. Interneta uzplaukums 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā mainīja pornofilmu izplatīšanas veidu, sarežģījot [[cenzūra]]s pielietošanu un kriminālvajāšanu par "neķītrībām". == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Filmu žanri]] ajhim14ktf463abztofz2k5856g408j Renārs Magone 0 540838 4523324 4437940 2026-09-16T18:05:49Z Biafra 13794 atj. 4523324 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Renārs Magone | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|3}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Ogre}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 201 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Jēkabpils BA]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola līga|NBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010–2011 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga juniori]] | kl_sez 2 = 2011–2014 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Liepājas "Lauvas"]] | kl_sez 3 = 2014–2016 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 4 = 2016–2018 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]] | kl_sez 5 = 2018–2021 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 6 = 2021 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Līvāni]] | kl_sez 7 = 2021–2023 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 8 = 2023–2024 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Līvāni]] | kl_sez 9 = 2024–pašlaik | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[Jēkabpils BA]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}} }} '''Renārs Magone''' (dzimis {{dat|1992|3|3}} [[Ogre|Ogrē]]) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) klubu [[Jēkabpils BA]], bet lielākos panākumus basketbolista karjerā guvis [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubā [[BK Ogre]], spēlējis arī vairākos citos LBL klubos. Līdztekus spēlēšanai R. Magone ir arī Jēkabpils BA galvenais treneris. == Karjera == R. Magone nāk no [[Ķegums|Ķeguma]] un ir Ogres basketbola audzēknis, pārstāvējis vietējo sporta skolu [[LJBL]] sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/02022016-renars_magone_gribejas_vienmer_dzive_but_|title=Magone: ''Gribējās vienmēr dzīvē būt pirmajam un pierādīt, ka es varu spēlēt basketbolu''|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-11|date=2016-02-02|language=lv}}</ref> Pieaugušo basketbola karjeru sācis [[VEF Rīga juniori]], bet turpinājis vairākās citās LBL vienībās. No 2018. līdz 2023. gadam pārstāvēja [[BK Ogre]], ar ko izcīnījis vairākas Latvijas līgas medaļas. 2021. gadā spēlējis arī [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]], pārstāvot [[BK Līvāni]], kur atgriezies 2023. gadā. 2024. gadā R. Magone bija viens no basketbola komandas atjaunotājiem [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kur pārcēlās dzīvot laikā, kad pārstāvēja šīs pilsētas komandu [[BK Jēkabpils]]. Šobrīd viņš ir komandas [[Jēkabpils BA]] otrais treneris un vadošais spēlētājs. Komandā sāka spēlēt zemākajā līmenī — [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālajā basketbola līgā]], bet pēc uzvaras šajā līmenī jau pirmajā savā sezonā 2025. gadā, šobrīd piedalās [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] turnīrā. Sākot ar 2026. gada rudeni R. Magone līdztekus spēlēšanai darbojās arī kā komandas galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/16092026-jekabpils_galvena_trenera_amata_stajas_re|title="Jēkabpils" galvenā trenera amatā stājas Renārs Magone|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-09-16|date=2026-09-16|language=lv}}</ref> Spēlējot [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] ieguvis sporta skolotāja izglītību [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte|Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/stipendiati/senaki/2011-2016/20152016-akad-gads/sporta-stipendija/renars-magone/|title=Renārs Magone|website=www.fonds.lv|access-date=2023-05-11|archive-date=2023-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20230511194401/https://www.fonds.lv/lepojamies/stipendiati/senaki/2011-2016/20152016-akad-gads/sporta-stipendija/renars-magone/}}</ref> R. Magones ir spēlējis Latvijas U-16, U-18 un U-19 izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/52253/renars-magone|title=Renars Magone, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-05-11|language=en}}</ref> [[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|2010. gada Eiropas U-18 čempionāta]] bronzas medaļas ieguvējs. Ar U-19 izlasi piedalījās [[2011. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|2011. gada Pasaules čempionātā]], kas notika Latvijā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} {{DEFAULTSORT:Magone, Renārs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ogrē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] s6wvldsznvz72frc315sipel4qwtgcz Dalībnieka diskusija:Renamed user c89221ac4ed1ac48def6c841bba1540b 3 549396 4523442 4040408 2026-09-17T03:32:28Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:J.pshine5t]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user c89221ac4ed1ac48def6c841bba1540b]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/J.pshine5t|J.pshine5t]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user c89221ac4ed1ac48def6c841bba1540b|Renamed user c89221ac4ed1ac48def6c841bba1540b]]" 3907496 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=CodemWiki}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 28. augusts, plkst. 22.39 (EEST) 5hjmismtiayqtq7br8gh2evnrkw1ek4 Sanda Dejus 0 553131 4523259 4466863 2026-09-16T13:15:39Z ~2026-50050-76 150438 Uzvārds uzrakstīts pareizā latviešu valodas locījumā. 4523259 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sanda Dejus | attēls = | dz_gads = 1987 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nodarbošanās = ētera balss "[[Radio SWH]]" un "Radio SpinFM", TV raidījumu un pasākumu vadītāja, radošās apvienības "[[Spiediens (improvizācijas šovs)|Spiediens]]" aktrise. | darbības_gadi = 2012—pašlaik | dzimums = s | kategorijas = jā }} '''Sanda Dejus''' (dzimusi 1987. gada 31. martā) ir latviešu [[radio]] personība un [[Improvizācijas teātris|improvizācijas teātra]] [[aktrise]]. == Biogrāfija == Bērnību un jaunību pavadījusi lauku mājās [[Madona|Madonā]], kopā ar saviem vecākiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva/sanda-dejus-es-vairak-esmu-skumja-neka-prieciga-42171/|title=Intervija Santa.lv|last=Intervija "Santa" ar Sandu Dejus}}</ref> Mācījusies [[Madonas Valsts ģimnāzija|Madonas Valsts ģimnāzijā]], pēc tam [[Vidzemes Augstskola]]s sabiedrisko attiecību studiju programmā. Paralēli strādājot Madonas Mūzikas klubā "Pandas", kā pasākumu organizatore. Ar vīru Raivi Deju iepazinusies platformā "Otra puse" un uzaicinājusi viņu uz Madonas [[Kartupelis|kartupeļu talku]], lai parādītu dzīvi Madonā. 2012. gadā no Madonas pārcēlusies dzīvot uz Rīgu un 2013. gadā saderinājusies. 2014. gadā apprecējusies un pieņēmusi vīra uzvārdu. 2015. gadā pārim piedzima meitiņa Dārta. Sākusi strādāt "[[Radio SWH]]" 2013. gadā, vadot rīta šovu "Tik, tik, tik!" kopā ar [[Kaspars Breidaks|Kasparu Breidaku]]. Vēlāk kopā ar Nauri Brikmani sāka vadīt "Radio SWH" rīta šovu "Trādi rīti". 2013. gadā arī sākusi darboties radošajā apvienībā "[[Spiediens (improvizācijas šovs)|Spiediens]]", par aktrisi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/radio-swh-rita-sova-vaditaja-radosas-apvienibas-spiediens-aktris.a162632/|title=Intervija raidijuma Monopols|last=Intervija "Monopols" ar Sanda Dejus}}</ref> Jau iepriekš ir bijusi pieredze dažādos [[Improvizācijas teātris|improvizācijas teātros]]. Paralēli darbojas arī "Radio SpinFM". Iesaistījusies dažādos TV projektos un raidierakstu intervijās, kā: "Kad viņas satiekas", "Pasaki to skaļi", "Žetons par uzdrīkstēšanos ar Dāvidu" u.c Kopā ar [[Mārtiņš Spuris|Mārtiņu Spuri]], vadīja "[[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta mikrofonu]]" 2023,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-martins-ir-absoluts-jaukumins-sanda-dejus-velti-komplimentus-savam-kolegim|title=LA.lv intervija par Zelta Mikrofonu|last=Intervija "LA.lv" ar Sandu Dejus}}</ref> un tādā pašā sastāvā "Zelta mikrofons" tika vadīts arī 2024. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/sanda.dejus/ Oficiālā ''Facebook'' lapa] * [https://www.instagram.com/sandadejus/ Oficiālā ''Instragram'' lapa] * [https://twitter.com/Sandastante/ Oficiālā ''Twitter'' lapa] {{DEFAULTSORT:Dejus, Sanda}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Radio SWH]] d9z7hop4rgykzd2muyctk9vdelzasta Šota Arveladze 0 556827 4523272 4307698 2026-09-16T14:37:24Z Bendžamins 76862 4523272 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|2|22}} | manageryears1 = 2008—2010 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]] | clubs7 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar|AZ]] | clubs6 = {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]] | clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | manageryears2 = 2010—2012 | managerclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar|AZ]] (trenera asistents) | years5 = 1997—2001 | totalgoals = 258 | totalcaps = 426 | years3 = 1993—1994 | years2 = 1991—1994 | years1 = 1990—1991 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | playername = Šota Arveladze | name = | years4 = 1995—1997 | years6 = 2001—2005 | caption = Šota Arveladze 2019. gadā | goals6 = 44 | nationalcaps1 = 61 | nationalgoals1 = 26 | nationalyears1 = 1992—2007 | nationalteam1 = {{fb|GEO}} | goals8 = 0 | goals7 = 36 | goals5 = 55 | years7 = 2005—2007 | goals4 = 46 | caps8 = 4 | caps7 = 60 | caps6 = 95 | caps5 = 96 | caps4 = 76 | years8 = 2007—2008 | manageryears3 = 2012—2015 | managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]] | managerclubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | managerclubs6 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[Pakhtakor FC|Pakhtakor]] | managerclubs5 = {{flaga|Izraēla}} [[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Maccabi Tel Aviv]] | manageryears5 = 2016—2017 | managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]] | manageryears7 = 2022 | image = Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg | goals3 = 15 | goals2 = 51 | goals1 = 33 | countryofbirth = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Tbilisi|td=Gruzija}} | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | clubs2 = {{flaga|Gruzija|1990}} [[Tbilisi "Dinamo"|Dinamo Tbilisi]] | clubs1 = {{flaga|Gruzija|1990}} [[Tbilisi "Dinamo"|Martve Tbilisi]] | caps3 = 18 | caps2 = 67 | caps1 = 30 | height = 182 | birth_place = | manageryears4 = 2015 | manageryears6 = 2017—2020 | managerclubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]] | manageryears8 = 2023—2024 | managerclubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.]] | manageryears9 = 2025 }}'''Šota Arveladze''' ({{Val|ka|შოთა არველაძე}}; dzimis {{Dat|1973|2|22}}) ir [[Gruzija]]s futbola treneris un bijušais [[futbolists]]. Spēlētāja karjeras laikā spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, kā arī [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju. Savas karjeras laikā spēlējis tādos klubos kā [[Tbilisi "Dinamo"|''Dinamo Tbilisi'']], ''[[Trabzonspor]]'', [[Amsterdamas "Ajax"|''Ajax'']], [[Glāzgovas "Rangers"|''Rangers'']], ''[[AZ Alkmaar]]'' un [[Levante UD|''Levante'']]. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, vadot komandas Turcijā, Izraēlā, Uzbekistānā un Anglijā. == Karjera == === Klubu karjera === Savu karjeru iesācis [[Tbilisi "Dinamo"|''Dinamo Tbilisi'']] komandā, kur izcīnījis četrus [[Erovnuli līga|Gruzijas augstākās līgas]] čempionu titulus. No 1993. līdz 1997. gadam spēlējis Turcijas komandā ''[[Trabzonspor]]''. 1995—96. gada sezonā Arveladze kļuva par [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] labāko vārtu guvēju, kļūstot tikai par otro ārzemnieku, kam tas ir izdevies. 1997. gada vasarā Arveladze pievienojās [[Amsterdamas "Ajax"|Amsterdamas "''Ajax''"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportall.ge/fexburti/qarthuli-fekhburthi/skhvadaskhva/34055-fragmentebi-shotha-arveladzis-avtobiografiuli-tsignidan-qgushinq.html?orderBy=0&all=0&add_new=1&reply=0#add|title=ფრაგმენტები შოთა არველაძის ავტობიოგრაფიული წიგნიდან "გუშინ"|website=Sportall|access-date=2023-11-30|language=ka-ge|archive-date=2025-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20250121092649/https://sportall.ge/fexburti/qarthuli-fekhburthi/skhvadaskhva/34055-fragmentebi-shotha-arveladzis-avtobiografiuli-tsignidan-qgushinq.html?orderBy=0&all=0&add_new=1&reply=0#add}}</ref> Savā pirmajā sezonā Nīderlandes klubā viņš 31 līgas mačā guva 25 vārtus, kļūstot par otru rezultatīvāko ''[[Eredivisie]]'' spēlētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/eredivisie/torschuetzenliste/wettbewerb/NL1/saison_id/1997|title=Eredivisie - List of goalscorers 97/98|website=www.transfermarkt.com|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> un palīdzot ''Ajax'' izcīnīt čempionu titulu. Ar ''Ajax'' komandu izcīnījis arī divus [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kausus]]. 2001. gadā Arveladze par aptuveni 3 miljoniem [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]] pievienojās [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandai [[Glāzgovas "Rangers"|Glāzgovas "''Rangers''"]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/r/rangers/1515958.stm|title=Arveladze ready for Ibrox fight|access-date=2023-11-30|date=2001-08-29|language=en}}</ref> noslēdzot četru gadu līgumu. Savā pirmajā sezonā palīdzējis komandai iegūt [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kausu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2002/may/05/newsstory.sport4|title=Lovenkrands gets just reward with last-minute winner|work=The Guardian|access-date=2023-11-30|date=2002-05-04|last=Gibbons|first=Glenn|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Nākamā sezona kļuva par veiksmīgāko viņa karjerā, kad ''Rangers'' komanda uzvarēja gan Premjerlīgā, kausa izcīņā un [[Skotijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņā. Premjerlīgas titulu viņš izcīnīja arī 2004—05. gada sezonā. 2005. gadā kā brīvais aģents pārcēlies uz Nīderlandes klubu ''[[AZ Alkmaar]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/01aa-0e6ccfb7663e-ef40179ec3d0-1000--alkmaar-secure-arveladze-s-services/|title=Alkmaar secure Arveladze's services {{!}} UEFA Europa League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-30|date=2005-06-07|language=en}}</ref> Trenera [[Luijs van Gāls|Luija van Gāla]] vadībā, pie kura viņš spēlēja jau ''Ajax'' rindās, Arveladze kļuva par vienu no kluba svarīgākajiem spēlētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/news/newsid=343184.html|title=Alkmaar enjoy the high life|website=uefa.com|access-date=2023-11-30|date=2005-09-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170502230741/http://www.uefa.com/news/newsid=343184.html|archivedate=2017-05-02}}</ref> Viņš sezonā guva 22 vārtus, līgas rezultatīvāko spēlētāju tabulā finišējot otrajam. Pēc sezonas beigām pagarinājis līgumu līdz 2008. gada vasarai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/01b8-0ea85f2f8064-fc5941c02052-1000--arveladze-committed-to-az-cause/|title=Arveladze committed to AZ cause {{!}} UEFA Europa League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-30|date=2006-08-03|language=en}}</ref> Otrajā sezonā kluba rindās viņš tika izvēlēts kā komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/01bb-0ea87e5ccf65-dfb321ec2365-1000--forward-march-for-arveladze/|title=Forward march for Arveladze {{!}} UEFA Europa League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-30|date=2006-11-29|language=en}}</ref> Kopumā ''AZ'' rindās Arveladze guva 48 vārtus 89 mačos. 2007. gada vasarā pievienojies Spānijas ''[[La Liga]]'' klubam [[Levante UD|''Levante'']], tomēr pirms sezonas viņš guva savainojumu, kas viņam liedza spēlēt 10 mēnešus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archivo.marca.com/edicion/marca/futbol/1a_division/levante/es/desarrollo/1103977.html|title=Arveladze: "Me volví a sentir futbolista" - Marca.com|website=archivo.marca.com|access-date=2023-11-30}}</ref> ''Levante'' rindās debitējis tikai 2008. gada martā un kopumā kluba rindās aizvadījis tikai četrus mačus. Aprīlī paziņojis, ka pēc sezonas noslēgs savu spēlētāja karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/story/524984/levante-arveladze-se-retirara-en-mayo|title=Levante: Arveladze se retirará en mayo|website=espnfc.com|access-date=2023-11-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170517210834/http://www.espnfc.com/story/524984/levante-arveladze-se-retirara-en-mayo|archivedate=2017-04-19}}</ref> === Karjera izlasē === [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās debitējis {{Dat|1992|9|2|5=bez}} pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], kas bija arī pirmā izlases oficiālā spēle. 15 dienas vēlāk viņš guva vārtus izlases pirmajā mājas spēlē, kurā Gruzija ar 6—3 uzvarēja [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]]. Kopumā izlases rindās spēlējis no 1992. līdz 2007. gadam, kopumā 61 mačā gūstot 26 vārtus. === Trenera karjera === 2008. gada vasarā pēc spēlētāja karjeras beigām Arveladze tika apstiprināts par ''AZ Alkmaar'' trenera Luija van Gāla asistentu. 2010—11. gada sezonā vadījis Turcijas komandu ''[[Kayserispor]]'', bet no 2012. līdz 2015. gadam bijis [[Kasımpaşa S.K.|''Kasımpaşa'']] treneris. Arveladzes pēdējā spēlē ar ''Kasımpaşa'' komandu viņa vadītā komanda pret ''[[Konyaspor]]'' guva vārtus, kamēr pretinieku komandas spēlētāji bija pārtraukuši spēlēt savainota spēlētāja dēļ. Uzreiz pēc tam Arveladze lika savai komandai ielaist vārtus. Pēc spēles beigām viņš paziņoja, ka atstās galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/467/turkey/2015/03/13/9803052/arveladze-resigns-after-ordering-his-kasimpasa-team-to|title=Arveladze resigns after ordering his Kasimpasa team to concede|website=goal.com|access-date=2023-11-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150315233633/https://www.goal.com/en/news/467/turkey/2015/03/13/9803052/arveladze-resigns-after-ordering-his-kasimpasa-team-to|archivedate=2015-03-15}}</ref> 2015. gada vasarā viņš kļuva par ''Trabzonspor'' galveno treneri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0223-0e91398c0289-169d19ae96fd-1000--what-to-look-out-for-on-thursday/|title=What to look out for on Thursday {{!}} UEFA Europa League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-30|date=2015-07-15|language=en}}</ref> bet jau novembrī slikto rezultātu dēļ atkāpies no amata. Nākamajā vasarā ticis apstiprināts par [[Izraēlas Premjerlīga]]s komandas [[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "''Maccabi''"]] treneri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/israel-news/sports/arveladzes-first-mac-ta-challenge-will-be-to-overcome-departure-of-star-zahavi-457047|title=Arveladze’s first Mac TA challenge will be to overcome departure of star Zahavi|website=The Jerusalem Post {{!}} JPost.com|access-date=2023-11-30|date=2016-06-17|language=en}}</ref> bet sezonas vidū tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/israel-news/sports/sinai-says-disarray-on-and-off-pitch-puts-cruyff-maccabi-tel-aviv-at-a-crossroads-478069|title=Sinai Says: Disarray on and off pitch puts Cruyff, Maccabi Tel Aviv at a crossroads|website=The Jerusalem Post {{!}} JPost.com|access-date=2023-11-30|date=2017-01-11|language=en}}</ref> 2017. gadā kļuvis par Uzbekistānas kluba [[Pakhtakor FC|''Pakhtakor'']] galveno treneri, palīdzot tai izcīnīt [[Uzbekistānas futbola Superlīga|Uzbekistānas Superlīgas]] titulus 2019. un 2020. gadā. 2022. gada janvārī noslēdzis divarpus gadu līgumu ar Anglijas komandu [[Hull City AFC|''Hull City'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wearehullcity.co.uk/news/2022/january/shota-arveladze-appointed-new-head-coach/|title=Shota Arveladze appointed new head coach|last=FC|first=Hull City|website=Hull City FC|access-date=2023-11-30|date=2022-01-27|language=en}}</ref> Pēc četriem zaudējumiem pēc kārtas un 20. vietas [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] turnīra tabulā Arveladze tika atlaists 2022. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wearehullcity.co.uk/news/2022/september/club-statement-shota-arveladze/|title=Club Statement: Shota Arveladze|last=FC|first=Hull City|website=Hull City FC|access-date=2023-11-30|date=2022-09-30|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == Šotas Arveladzes dēls [[Vato Arveladze|Vato]], kā arī brāļi [[Arčils Arveladze|Arčils]] (dvīnis) un [[Revazs Arveladze|Revazs]] (vecākais brālis) arī ir pārstāvējuši Gruzijas futbola izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://footballski.fr/loeil-du-recruteur-34-vato-arveladze|title=L’oeil du recruteur #34 : Vato Arveladze - Footballski|website=footballski.fr|access-date=2023-11-30}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Dinamo Tbilisi''' * [[Erovnuli līga|Umaglesi līga]]: 1990—91, 1991—92, 1992—93, 1993—94 * [[Gruzijas kauss futbolā|Gruzijas kauss]]: 1990—91, 1991—92, 1992—93, 1993—94 '''Trabzonspor''' * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1994—95 * [[Turcijas Superkauss]]: 1995 '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 1997—98 * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 1997—98, 1998—99 '''Rangers''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2002—03, 2004—05 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2001—02, 2002—03 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2002—03 '''Individuālie sasniegumi''' * [[NVS kauss|NVS kausa]] labākais vārtu guvējs: 1993 * Turcijas gada futbolists: 1994 * Gruzijas gada futbolists: 1994, 1998, 2007 * Turcijas kausa labākais vārtu guvējs: 1994—95 * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] labākais vārtu guvējs: 1995—96 * Skotijas Premjerlīgas mēneša labākais spēlētājs: 2003. gada septembris === Trenera karjera === '''Pakhtakor Tashkent''' * [[Uzbekistānas futbola Superlīga|Uzbekistānas Superlīga]]: 2019, 2020 * [[Uzbekistānas kauss futbolā|Uzbekistānas kauss]]: 2019, 2020 * [[Uzbekistānas Līgas kauss]]: 2019 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Arveladze, Šota}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas futbolisti]] [[Kategorija:Gruzijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Gruzijas futbola treneri]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:Levante UD spēlētāji]] [[Kategorija:Tbilisi "Dinamo" spēlētāji]] csl0daq99hjdu4ispcxviz1lg8o5cct Ēriks Kaža 0 571591 4523455 4507769 2026-09-17T04:46:25Z Biafra 13794 4523455 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ēriks Kaža | attēls = | att_izm = | amats = [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] | term_sākums = {{dat|1995|12|21|N}} | term_beigas = {{dat|1996|7|27|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Andris Šķēle]] | priekštecis = | pēctecis = [[Juris Dzenis]] | dzim_dati = {{dat|1963|2|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tautas saskaņas partija|TSP]] <small>(1993—1994)</small><br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DPS]] <small>(1994—1996)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]] | profesija = [[inženieris]], uzņēmējs | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ēriks Kaža''' (dzimis 1963. gada 28. februārī) ir [[latvietis|latviešu]] [[inženieris]], uzņēmējs un politiķis. Bijušais [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] (1995—1996). == Dzīvesgājums == Dzimis 1963. gada 28. februārī. Mācījās [[Rīgas 34. vidusskola|Rīgas 34. vidusskolā]], augstā līmenī spēlēja [[Hokejs|hokeju]], bija hokeja komandas "[[Latvijas Bērzs]]" uzbrucējs. 1985. gadā absolvēja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] (RPI) Arhitektūras un celtniecības fakultātē. Strādāja RPI Celtniecības katedrā, tad RPI zinātniskās pētniecības daļā (1985—1988), vēlāk bija Jaunatnes darba centra direktors (1988—1991). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Ēriks Kaža bija SIA "Mikas" prezidents (1991—1993). Bijis [[Latvijas hokeja līga]]s prezidents. Vēlāk Ēriks Kaža bija AS "Ogre" valdes priekšsēdētājs. Bijis iesaistīts "Rīgas kuģu būvētavas" un "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcas" [[Privatizācija|privatizācijā]]''.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6145342/rinuzos-gatavojas-uzsliet-riepu-rupnicu|title=Rīnūžos gatavojas uzsliet riepu rūpnīcu|website=Dzīvnieki|access-date=2026-08-16|date=2005-12-20|language=lv}}</ref> Pēc 2000. gada viņš nopirka citrusaugu pārstrādes uzņēmumu [[Florida|Floridā]] [[ASV]], daļēji dzīvoja šajā valstī un bija iesaistīts vairākos tiesas procesos.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kaza-cer-pardot-floridas-sulas-latvija-11621070 Kaža cer pārdot Floridas sulas Latvijā] diena.lv 2003. gada 20. martā</ref> Bija viens no AS "Baltijas holdings" īpašniekiem (kopā ar [[Vasilijs Meļņiks|Vasiliju Meļņiku]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/melniks-un-kaza-sadala-baltijas-holdingu-186043|title=Meļņiks un Kaža sadala Baltijas holdingu|website=Dienas Bizness|access-date=2026-08-16|date=2002-12-20|language=lv}}</ref> 2002. gadā kļuva par tā prezidentu. 2013. gadā kļuva par AS "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca" valdes priekšsēdētāju.<ref>[https://www.db.lv/zinas/rigas-autoelektroaparatu-rupnicu-vadis-eriks-kaza-400136 Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcu vadīs Ēriks Kaža] Žanete Hāka, db.lv 29.08.2013</ref> == Politiskā darbība == 1993. gadā Ē. Kaža tika [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]] no "[[Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai!]]" saraksta. 1994. gadā viņš izstājās no Tautas saskaņas partijas, kas izveidojās no šī vēlēšanu saraksta, un bija [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]] dibinātāju skaitā. 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[6. Saeima]]s deputātu no Demokrātiskās partijas "Saimnieks". No 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 27. jūlijam Ē. Kaža bija [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> 1996. gadā viņš zaudēja ministra amatu pēc [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] reorganizācijas un neatjaunoja Saeimas deputāta mandātu. == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kaža, Ēriks}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] lcn15rb2uji31zk36r7sm7qp9ayf1xz 4523459 4523455 2026-09-17T04:55:29Z Biafra 13794 preciz. 4523459 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ēriks Kaža | attēls = | att_izm = | amats = [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] | term_sākums = {{dat|1995|12|21|N}} | term_beigas = {{dat|1996|7|27|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Andris Šķēle]] | priekštecis = [[Raimonds Jonītis]] <br> <small>(kā Rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs)</small> | pēctecis = [[Juris Dzenis]] | dzim_dati = {{dat|1963|2|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tautas saskaņas partija|TSP]] <small>(1993—1994)</small><br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DPS]] <small>(1994—1996)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]] | profesija = [[inženieris]], uzņēmējs | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ēriks Kaža''' (dzimis 1963. gada 28. februārī) ir [[latvietis|latviešu]] [[inženieris]], uzņēmējs un politiķis. Bijušais [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] (1995—1996). == Dzīvesgājums == Dzimis 1963. gada 28. februārī. Mācījās [[Rīgas 34. vidusskola|Rīgas 34. vidusskolā]], augstā līmenī spēlēja [[Hokejs|hokeju]], bija hokeja komandas "[[Latvijas Bērzs]]" uzbrucējs. 1985. gadā absolvēja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] (RPI) Arhitektūras un celtniecības fakultātē. Strādāja RPI Celtniecības katedrā, tad RPI zinātniskās pētniecības daļā (1985—1988), vēlāk bija Jaunatnes darba centra direktors (1988—1991). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Ēriks Kaža bija SIA "Mikas" prezidents (1991—1993). Bijis [[Latvijas hokeja līga]]s prezidents. Vēlāk Ēriks Kaža bija AS "Ogre" valdes priekšsēdētājs. Bijis iesaistīts "Rīgas kuģu būvētavas" un "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcas" [[Privatizācija|privatizācijā]]''.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6145342/rinuzos-gatavojas-uzsliet-riepu-rupnicu|title=Rīnūžos gatavojas uzsliet riepu rūpnīcu|website=Dzīvnieki|access-date=2026-08-16|date=2005-12-20|language=lv}}</ref> Pēc 2000. gada viņš nopirka citrusaugu pārstrādes uzņēmumu [[Florida|Floridā]] [[ASV]], daļēji dzīvoja šajā valstī un bija iesaistīts vairākos tiesas procesos.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kaza-cer-pardot-floridas-sulas-latvija-11621070 Kaža cer pārdot Floridas sulas Latvijā] diena.lv 2003. gada 20. martā</ref> Bija viens no AS "Baltijas holdings" īpašniekiem (kopā ar [[Vasilijs Meļņiks|Vasiliju Meļņiku]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/melniks-un-kaza-sadala-baltijas-holdingu-186043|title=Meļņiks un Kaža sadala Baltijas holdingu|website=Dienas Bizness|access-date=2026-08-16|date=2002-12-20|language=lv}}</ref> 2002. gadā kļuva par tā prezidentu. 2013. gadā kļuva par AS "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca" valdes priekšsēdētāju.<ref>[https://www.db.lv/zinas/rigas-autoelektroaparatu-rupnicu-vadis-eriks-kaza-400136 Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcu vadīs Ēriks Kaža] Žanete Hāka, db.lv 29.08.2013</ref> == Politiskā darbība == 1993. gadā Ē. Kaža tika [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]] no "[[Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai!]]" saraksta. 1994. gadā viņš izstājās no Tautas saskaņas partijas, kas izveidojās no šī vēlēšanu saraksta, un bija [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]] dibinātāju skaitā. 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[6. Saeima]]s deputātu no Demokrātiskās partijas "Saimnieks". No 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 27. jūlijam Ē. Kaža bija [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> 1996. gadā viņš atkāpās no ministra amata un neatjaunoja Saeimas deputāta mandātu. == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kaža, Ēriks}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] k98uyot9qwz10903zy2yjn11t5sj6yg Juris Dzenis 0 571629 4523452 4193815 2026-09-17T04:38:34Z Biafra 13794 pap. 4523452 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Dzenis | attēls = | att_izm = | amats = [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] | term_sākums = {{dat|1996|8|12|N}} | term_beigas = {{dat|1996|11|6|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Andris Šķēle]] | priekštecis = | dzim_dati = {{ddv|1961|4|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DP Saimnieks]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Maskavas Baumaņa augstākā tehniskā skola]] | profesija = [[inženieris]], [[uzņēmējs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Juris Dzenis''' (dzimis 1961. gada 10. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[inženieris]], [[uzņēmējs]] un politiķis. Pārstāvēja [[Demokrātiskā partija Saimnieks|Demokrātisko partiju "Saimnieks"]],<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27468 Priekšvēlēšanu programma] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 124, 18.08.1995.</ref> bija [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] (1996). == Dzīvesgājums == Absolvējis [[Maskavas Baumaņa augstākā tehniskā skola|Maskavas Baumaņa augstāko tehnisko skolu]] kā [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] inženieris. Bijis AS “Rīgas dīzelis” prezidents, vēlāk SIA “Rīgas Dīzelis DG” valdes loceklis. === Politiskā darbība === 1995. gadā J. Dzenis nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Demokrātiskā partija Saimnieks|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]] saraksta. 1996. gadā, pēc partijas biedra [[Ēriks Kaža|Ērika Kažas]] demisijas. viņš kļuva par [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]]. 1998. gadā kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], bet arī šoreiz netika ievēlēts parlamentā. == Apbalvojumi == * [[Atzinības krusts]], komandieris<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/351441-valsts-prezidents-4-maija-rigas-pili-pasniedz-augstakos-latvijas-valsts-apbalvojumus-99-izcilam-personibam-2023 Valsts prezidents 4. maijā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 99 izcilām personībām] lvportals.lv 2023. gada 4. maijā </ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dzenis, Juris}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] by9zhpbyv94ycah2jmmohqj7czg93dz 4523454 4523452 2026-09-17T04:44:04Z Biafra 13794 +atsauce 4523454 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Dzenis | attēls = | att_izm = | amats = [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] | term_sākums = {{dat|1996|8|12|N}} | term_beigas = {{dat|1996|11|6|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Andris Šķēle]] | priekštecis = | dzim_dati = {{ddv|1961|4|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DP Saimnieks]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Maskavas Baumaņa augstākā tehniskā skola]] | profesija = [[inženieris]], [[uzņēmējs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Juris Dzenis''' (dzimis 1961. gada 10. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[inženieris]], [[uzņēmējs]] un politiķis. Pārstāvēja [[Demokrātiskā partija Saimnieks|Demokrātisko partiju "Saimnieks"]],<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27468 Priekšvēlēšanu programma] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 124, 18.08.1995.</ref> bija [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] (1996). == Dzīvesgājums == Absolvējis [[Maskavas Baumaņa augstākā tehniskā skola|Maskavas Baumaņa augstāko tehnisko skolu]] kā [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] inženieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Demokrātiskā partija 'Saimnieks' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-09-17|language=lv}}</ref> Bijis AS “Rīgas dīzelis” prezidents, vēlāk SIA “Rīgas Dīzelis DG” valdes loceklis. === Politiskā darbība === 1995. gadā J. Dzenis nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Demokrātiskā partija Saimnieks|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]] saraksta. 1996. gadā, pēc partijas biedra [[Ēriks Kaža|Ērika Kažas]] demisijas. viņš kļuva par [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]]. 1998. gadā kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], bet arī šoreiz netika ievēlēts parlamentā. == Apbalvojumi == * [[Atzinības krusts]], komandieris<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/351441-valsts-prezidents-4-maija-rigas-pili-pasniedz-augstakos-latvijas-valsts-apbalvojumus-99-izcilam-personibam-2023 Valsts prezidents 4. maijā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 99 izcilām personībām] lvportals.lv 2023. gada 4. maijā </ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dzenis, Juris}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 2rnemgi1tgmgrgybccy94wkzjlvfiko 4523456 4523454 2026-09-17T04:47:10Z Biafra 13794 4523456 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Dzenis | attēls = | att_izm = | amats = [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] | term_sākums = {{dat|1996|8|12|N}} | term_beigas = {{dat|1996|11|6|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Andris Šķēle]] | priekštecis = | dzim_dati = {{ddv|1961|4|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DP Saimnieks]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Maskavas Baumaņa augstākā tehniskā skola]] | profesija = [[inženieris]], [[uzņēmējs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Juris Dzenis''' (dzimis 1961. gada 10. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[inženieris]], [[uzņēmējs]] un politiķis. Pārstāvēja [[Demokrātiskā partija Saimnieks|Demokrātisko partiju "Saimnieks"]],<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27468 Priekšvēlēšanu programma] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 124, 18.08.1995.</ref> bija [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] (1996). == Dzīvesgājums == Absolvējis [[Maskavas Baumaņa augstākā tehniskā skola|Maskavas Baumaņa augstāko tehnisko skolu]] kā [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] inženieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Demokrātiskā partija 'Saimnieks' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-09-17|language=lv}}</ref> Bijis AS “Rīgas dīzelis” prezidents, vēlāk SIA “Rīgas Dīzelis DG” valdes loceklis. === Politiskā darbība === 1995. gadā J. Dzenis nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Demokrātiskā partija Saimnieks|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]] saraksta. 1996. gadā, pēc partijas biedra [[Ēriks Kaža|Ērika Kažas]] demisijas. viņš kļuva par [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru]] [[LR Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]]. 1998. gadā kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], bet arī šoreiz netika ievēlēts parlamentā. == Apbalvojumi == * [[Atzinības krusts]], komandieris<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/351441-valsts-prezidents-4-maija-rigas-pili-pasniedz-augstakos-latvijas-valsts-apbalvojumus-99-izcilam-personibam-2023 Valsts prezidents 4. maijā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 99 izcilām personībām] lvportals.lv 2023. gada 4. maijā </ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dzenis, Juris}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] s7xlxhy0yc3s20x4f5ebbck46n18x4v 4523457 4523456 2026-09-17T04:53:42Z Biafra 13794 4523457 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Dzenis | attēls = | att_izm = | amats = [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] | term_sākums = {{dat|1996|8|12|N}} | term_beigas = {{dat|1996|11|6|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Andris Šķēle]] | priekštecis = [[Ēriks Kaža]] | pēctecis = amats likvidēts | dzim_dati = {{ddv|1961|4|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DP Saimnieks]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Maskavas Baumaņa augstākā tehniskā skola]] | profesija = [[inženieris]], [[uzņēmējs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Juris Dzenis''' (dzimis 1961. gada 10. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[inženieris]], [[uzņēmējs]] un politiķis. Pārstāvēja [[Demokrātiskā partija Saimnieks|Demokrātisko partiju "Saimnieks"]],<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27468 Priekšvēlēšanu programma] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 124, 18.08.1995.</ref> bija [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs]] (1996). == Dzīvesgājums == Absolvējis [[Maskavas Baumaņa augstākā tehniskā skola|Maskavas Baumaņa augstāko tehnisko skolu]] kā [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] inženieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Demokrātiskā partija 'Saimnieks' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-09-17|language=lv}}</ref> Bijis AS “Rīgas dīzelis” prezidents, vēlāk SIA “Rīgas Dīzelis DG” valdes loceklis. === Politiskā darbība === 1995. gadā J. Dzenis nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Demokrātiskā partija Saimnieks|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]] saraksta. 1996. gadā, pēc partijas biedra [[Ēriks Kaža|Ērika Kažas]] demisijas. viņš kļuva par [[Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums|Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru]] [[LR Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]]. 1998. gadā kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], bet arī šoreiz netika ievēlēts parlamentā. == Apbalvojumi == * [[Atzinības krusts]], komandieris<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/351441-valsts-prezidents-4-maija-rigas-pili-pasniedz-augstakos-latvijas-valsts-apbalvojumus-99-izcilam-personibam-2023 Valsts prezidents 4. maijā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 99 izcilām personībām] lvportals.lv 2023. gada 4. maijā </ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dzenis, Juris}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] bd5qk2agdcakn7nyzv3v7xzmkbbw1qn Sandersons 0 575579 4523285 4522634 2026-09-16T15:07:19Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4523285 wikitext text/x-wiki '''Sandersons''' (''Sanderson''; sieviešu dzimtē: [[Sandersone]]) ir [[angļu valoda|angļu]] un [[skotu valoda|skotu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Džeiks Sandersons]] (''Jake Sanderson''; 2002) — amerikāņu hokejists; * [[Freds Sandersons]] (''Fred Sanderson''; 1872—1928) — amerikāņu tenisists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] [[Kategorija:Skotu uzvārdi]] soi104p6firdb3xjvdt3qzfi0lelsk1 Svešie 0 579474 4523302 4320485 2026-09-16T17:32:52Z Meistars Joda 781 4523302 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Svešie | attēls = Aliens poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Aliens'' | žanrs = [[zinātniskās fantastikas filma|zinātniskā fantastika]], [[asa sižeta filma]] | režisors = [[Džeimss Kemerons]] | producents = [[Geila Enna Hērda]] | scenārija autors = Džeimss Kemerons | galvenajās lomās = [[Sigurnija Vīvere]] | mūzika = [[Džeimss Horners]] | operators = [[Adrians Bidls]] | montāža = [[Rejs Lovdžojs]] | studija = ''[[Brandywine Productions]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1986|7|18}} | ilgums = 137 minūtes | valsts = * {{USA}} *{{UK}}<ref name="BFIOverall">{{Tīmekļa atsauce |title=''Aliens'' (1986) |url=https://www.bfi.org.uk/film/f6770cd5-0ccb-5c65-be26-b5a920c05edf/aliens |website=[[British Film Institute]] |access-date=October 19, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200803104914/https://www2.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b6ea3947f |archive-date=August 3, 2020|dead-url=no}}</ref> | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|18,5 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|131,1–183,3 miljoni}} | iepriekšējā = "[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]" | nākamā = "[[Svešais 3]]" | imdb = 0090605 }} '''"Svešie"''' ({{val|en|Aliens}}) ir 1986. gada ASV un Apvienotās Karalistes kopražojuma [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]. Filmas režisors un scenārija autors ir [[Džeimss Kemerons]], galveno lomu atveido [[Sigurnija Vīvere]]. Šis ir [[sīkvels|turpinājums]] 1979. gada filmai "[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]" un ir [[Svešais (filmu cikls)|filmu cikla]] otrā filma. Filmas darbība norisinās tālā nākotnē. Elena Riplija (Vīvere) ir vienīgā, kas izdzīvojusi citplanētiešu uzbrukumā viņas kuģim. Pēc tam, kad pārtrūkst sakari ar cilvēku koloniju uz Mēness, kur Riplijas apkalpe pirmo reizi sastapās ar citplanētiešiem, viņa piekrīt kopā ar koloniālo jūras kājnieku vienību atgriezties uz Mēness, lai noskaidrotu, kas noticis ar koloniju. Otrā plāna lomas atveido [[Maikls Bīns]], [[Pols Raizers]], [[Lānss Henriksens]] un Kerija Henna. Neskatoties uz pirmās filmas panākumiem, tā turpinājuma izstrādei bija nepieciešami vairāki gadi, saistībā ar notiekošajām tiesas prāvām, ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' entuziasma trūkumu un atkārtotas vadības maiņām. Lai gan Kemerons bija salīdzinoši nepieredzējis, 1983. gadā viņu nolīga sarakstīt scenāriju filmai "Svešie", pamatojoties uz viņa scenārijiem filmām "[[Terminators (filma)|Terminators]]" (1984) un "[[Rembo 2]]" (''Rembo: First Blood Part II'', 1985). Projekts atkal apstājās, līdz jaunais ''Fox'' vadītājs [[Lorenss Gordons]] atsāka turpinājuma izstrādi. Ar aptuveni 18,5 miljonu ASV dolāru lielu budžetu filmēšana sākās 1985. gada septembrī un noslēdzās 1986. gada janvārī. Filmas "Svešie" pirmizrāde notika {{dat|1986|7|18||bez}}. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, slavējot Vīveres, [[Billa Pekstona]] un [[Dženeta Goldstīna|Dženetas Goldstīnas]] aktierspēli. Filma saņēma vairākas balvas un nominācijas, tostarp [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s nomināciju kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]" (Vīvere), laikā kad zinātniskās fantastikas žanrs kopumā tika ignorēts. Filma nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Svešais un Plēsoņa}} {{Džeimss Kemerons}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1986. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Filmas par ārpuszemes dzīvību]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Svešais]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] 59yg6i9h3oh520jv4uo3welzbo9nfh2 Odisejs Vlahodims 0 581703 4523271 4321859 2026-09-16T14:35:51Z Bendžamins 76862 4523271 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|26}} | birth_place = | caps1 = 68 | caps2 = 3 | caps3 = 52 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] II | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | clubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Štutgarte}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 188 | image = Odisseas vlachodimos.jpg | caption = Odisejs Vlahodims 2012. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U16 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|16|sk|bez}} | name = | playername = Odisejs Vlahodims | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2012—2015 | years2 = 2015—2016 | years3 = 2016—2018 | nationalcaps3 = 22 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 11 | nationalcaps6 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18 | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | nationalteam6 = {{flaga|Vācija}} Vācija U20 | nationalyears3 = 2010—2011 | nationalyears4 = 2012 | nationalyears5 = 2012—2013 | nationalyears6 = 2013—2014 | years4 = 2018—2023 | caps4 = 151 | clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 5 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | years6 = 2024— | caps6 = 0 | goals6 = 0 | nationalteam7 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalyears7 = 2017 | nationalcaps7 = 1 | nationalgoals7 = 0 | nationalteam8 = {{fb|GRE}} | nationalyears8 = 2018— | nationalcaps8 = 53 | nationalgoals8 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years7 = 2025— | caps7 = 38 | goals7 = 0 }} '''Odisejs Vlahodims''' ({{Val|gr|Οδυσσέας Βλαχοδήμος}}, dzimis {{Dat|1994|4|26}}) ir [[Grieķija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Vlahodims spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Sevilla FC|Sevilla]]'', kas viņu īrē no Anglijas komandas ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]''. Savu karjeru sācis Vācijas komandā ''[[VfB Stuttgart]]''. Vēlāk spēlējis Grieķijas komandā ''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'' un Portugāles komandā ''[[SL Benfica|Benfica]]'', kur viņš piecās sezonās izcīnīja divus [[Portugāles Premjerlīga]]s čempionu titulus. Pārstāvējis arī Anglijas komandu ''[[Nottingham Forest]]''. Pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases. [[Grieķijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Portugāles Premjerlīga]]: 2018—19, 2022—23 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2019, 2023 '''Vācija U21''' * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: 2017 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vlahodims, Odisejs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Štutgartē dzimušie]] [[Kategorija:Grieķijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Grieķijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] 3atgs0xyinf8m7y2utlrq5tz8ra42zp Zuriko Davitašvili 0 584895 4523279 4442908 2026-09-16T14:41:45Z Bendžamins 76862 4523279 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|15}} | birth_place = | caps1 = 6 | caps2 = 29 | caps3 = 28 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]] | clubs2 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Locomotive Tbilisi|Locomotive Tbilisi]] | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]] | countryofbirth = {{vieta|Gruzija|Tbilisi}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | goals1 = 0 | goals2 = 3 | goals3 = 2 | height = 175 | image = Davitashvili asse psg 2425.png | caption = Zuriko Davitašvili 2025. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 7 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Gruzija}} Gruzija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Gruzija}} Gruzija U19 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2016—2018 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2026|09|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|16|sk|bez}} | name = | playername = Zuriko Davitašvili | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018—2019 | years3 = 2019—2021 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 53 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Gruzija}} Gruzija U21 | nationalteam4 = {{fb|GEO}} | nationalyears3 = 2019—2023 | nationalyears4 = 2019— | years4 = 2020—2021 | caps4 = 20 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Rotor Volgograd|Rotor Volgograd]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FC Arsenal Tula|Arsenal Tula]] | years5 = 2021—2022 | caps5 = 20 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]] | years6 = 2022—2023 | caps6 = 14 | goals6 = 6 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] | years7 = 2022—2023 | caps7 = 30 | goals7 = 5 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 37 | goals8 = 8 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | years9 = 2024— | caps9 = 62 | goals9 = 23 }} '''Zuriko Davitašvili''' ({{Val|ka|ზურიკო დავითაშვილი}}, dzimis {{Dat|2001|2|15}}) ir [[Gruzīni|gruzīnu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Davitašvili spēlē [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līgas]] komandā ''[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]''. Iepriekš spēlējis Gruzijas komandās [[Tbilisi "Dinamo"]], "[[Tbilisi "Locomotive"]] un "[[Batumi "Dinamo"]], Krievijas komandās [[Kazaņas "Rubin"]], [[Volgogradas "Rotor"]] un [[Tulas "Arsenal"]], kā arī Francijas komandā [[Bordo "Girondins"]]. [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Gruzijas futbolists-aizmetnis}} {{Gruzijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Davitašvili, Zuriko}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas futbolisti]] [[Kategorija:Gruzijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Tbilisi dzimušie]] [[Kategorija:Tbilisi "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Kazaņas "Rubin" spēlētāji]] [[Kategorija:Volgogradas "Rotor" spēlētāji]] [[Kategorija:Tulas "Arsenal" spēlētāji]] [[Kategorija:Batumi "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] jslr2shcqnr5ew3zcstxqrrcv6ybdhk Vangelis Pavlidis 0 585308 4523270 4256979 2026-09-16T14:34:06Z Bendžamins 76862 4523270 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|11|21}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 32 | caps3 = 14 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] II | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Willem II (futbola klubs)|Willem II]] | countryofbirth = {{vieta|Grieķija|Saloniki}} | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | goals1 = 0 | goals2 = 7 | goals3 = 5 | height = 186 | image = VangelisPavlidis.jpg | caption = Vangelis Pavlidis 2025. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Grieķija}} Grieķija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Grieķija}} Grieķija U19 | nationalyears2 = 2015—2017 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 13 | pcupdate = {{dat|2026|09|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|16|sk|bez}} | name = | playername = Vangelis Pavlidis | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2016—2019 | years2 = 2018—2019 | years3 = 2019 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 57 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 3 | nationalgoals5 = 10 | nationalteam3 = {{flaga|Grieķija}} Grieķija U20 | nationalteam4 = {{flaga|Grieķija}} Grieķija U21 | nationalteam5 = {{fb|GRE}} | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2019— | years4 = 2019—2021 | caps4 = 59 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[Willem II (futbola klubs)|Willem II]] | goals4 = 23 | clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]] | years5 = 2021—2024 | caps5 = 96 | goals5 = 59 | clubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | years6 = 2024— | caps6 = 73 | goals6 = 49 }} '''Vangelis Pavlidis''' ({{Val|gr|Βαγγέλης Παυλίδης}}, dzimis {{Dat|1998|11|21}}) ir [[Grieķi|grieķu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Pavlidis spēlē [[Portugāles Premjerlīga]]s komandā [[Lisabonas "Benfica"]]. Iepriekš pārstāvējis Vācijas komandas ''[[VfL Bochum]]'' un [[Dortmundes "Borussia"]] II, kā arī Nīderlandes komandas ''[[Willem II (futbola klubs)|Willem II]]'' un ''[[AZ Alkmaar]]''. [[Grieķijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Taça da Liga]]: 2024—25 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2025 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pavlidis, Vangelis}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Grieķijas futbolisti]] [[Kategorija:Grieķijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]] [[Kategorija:Willem II spēlētāji]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] 8qzesed07he2z7m1l6ybvcykxjqi4gw 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 0 600626 4523403 4522970 2026-09-16T20:32:08Z Lasks 38532 /* Dalībvalstis */ 4523403 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 26 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 26 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albānija1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2026. gada decembrī''<ref name="Albānija1" /> |- | {{ESC|Austrālija}}<ref name="Australia1">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[SBS]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Dānija">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Dānija" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Grieķija" |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Igaunija}}<ref name=":24">{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}</ref> | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":24" /> |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Itālija1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Itālija2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Itālija1" /><ref name="Itālija2" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Izraēla1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Izraēla2">{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | | | | |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Malta}}<ref name=":18">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}</ref> | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | | | | |- | {{ESC|Melnkalne}}<ref name="Montenegro1">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}</ref> | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Polija}}<ref name=":23">{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}</ref> | [[Polijas Televīzija|TVP]] | | | | |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}</ref> | [[Suspilne]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref name=":21">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] dv2w565j5h25cnv17chlnrm7u08a62t Punsalmāgijns Očirbats 0 600703 4523318 4484946 2026-09-16T17:57:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523318 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Punsalmāgijns Očirbats | vārds_orģ = ''Пунсалмаагийн Очирбат'' | attēls = Очирбат Пунсалмаа.jpg | att_izm = | mazs_att = | apraksts = Punsalmāgijns Očirbats 2011. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 1. [[Mongolijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|1990|9|3|N}} | term_beigas = {{dat|1997|6|20|N}} | viceprezidents = [[Radnaasumberelijns Gončigdoržs]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = * [[Šaravins Gungadoržs]] * [[Dašijns Bjambasurens]] * [[Puncagijns Žasrajs]] * [[Mendsaihani Enhsaihans]] | priekštecis = ''amats izveidots'' | pēctecis = [[Nacagijns Bagabandi]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1942|1|23}} | dzim_vieta = {{vieta|Mongolija|Dzavhanas aimaks|Tudevteja|1s=Mongolijas Tautas Republika}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2025|1|17|1942|1|23}} | mir_vieta = {{vieta|Mongolija|Ulanbatora}} | apglabāts = | tautība = [[mongoļi|mongolis]] | partija = [[Mongolijas Tautas partija]] | apvienība = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[politiķis]] | alma_mater = | dzimums = V }} '''Punsalmāgijns Očirbats''' ({{val|mn|Пунсалмаагийн Очирбат}}; dzimis {{dat|1942|1|23}}, miris {{dat|2025|1|17}}) bija [[Mongolija]]s [[politiķis]] un Mongolijas Konstitucionālās tiesas loceklis. Viņš bija [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam, vispirms kā [[Lielais tautas hurāls|Lielā tautas hurāla]] prezidija priekšsēdētājs 1990. gadā, pēc tam kā Mongolijas prezidents no 1990. līdz 1997. gadam. Viņš bija pirmais Mongolijas prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas vēlēšanās. [[Mongolijas Tautas partija]]s biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Oliver Corff und Cäwälmaagiïn Batmönx|title=Who is Who in der Mongolei|url=http://userpage.fu-berlin.de/~corff/im/WhoIsWho/WhoIsWho-20040703-16.html#ss16.6|accessdate=10 February 2013}}</ref> Očirbatu iecēla par Lielās tautas hurāla Prezidija priekšsēdētāju 1990. gada 21. martā pēc [[Žanbijns Batmunhs|Žanbijna Batmunha]] un citu valdības vadītāju atkāpšanās no amata pēc [[1990. gada Mongolijas revolūcija|1990. gada Demokrātiskās revolūcijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=New York Times|title=Mongolia Ousts Leaders and Ends Communists' Monopoly on Power|website=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/1990/03/15/world/mongolia-ousts-leaders-and-ends-communists-monopoly-on-power.html|accessdate=10 February 2013}}</ref> Očirbats bija pirmais Mongolijas līderis, kurš jebkad oficiāli apmeklējis [[Amerikas Savienotās Valstis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=AP|title=Mongolia Gets U.S. Trade Aid|url=https://www.nytimes.com/1991/01/24/business/mongolia-gets-us-trade-aid.html|work=New York Times|accessdate=10 February 2013}}</ref> kā arī pirmais Mongolijas valsts vadītājs 30 gadu laikā, kurš apmeklējis [[Pekina|Pekinu]], lai gan attiecības ar [[Ķīna|Ķīnu]] pasliktinājās 1995. gada rudenī, kad Mongolijas vēstniecības darbinieki Pekinā atklāja elektroniskas noklausīšanās iekārtas, kas, domājams, bija darbojušās vairāk nekā 10 gadus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|last=сонин|first=Б. Энхзаяа, Өдрийн|date=2019-07-29|title=П.Очирбат: "Алт" хөтөлбөртөө биш Монголын баялгийг хувааж идэх гэсэн төрийнхний дундах өрсөлдөөний хямрал юм|url=https://ikon.mn/n/1mts|access-date=2021-06-12|website=ikon.mn}}</ref> Očirbats atkal kandidēja uz prezidenta amatu 1997. gada maija vēlēšanās, taču saskārās ar Mongolijas sabiedrību, kas nebija apmierināta ar ekonomisko krīzi, ko izraisīja straujās reformas. Valsti skāra augsts bezdarba līmenis, 30 % inflācija, plaši izplatīts pārtikas produktu un energoresursu trūkums, kā arī krītošais IKP. Saskaņā ar [[Pasaules Banka]]s datiem viena trešdaļa iedzīvotāju dzīvoja nabadzībā. Iegūstot tikai 29 % balsu, Očirbats zaudēja vēlēšanās Mongolijas Tautas partijas priekšsēdētājam [[Nacagijns Bagabandi|Nacagijnam Bagabandi]], kurš solīja mēģināt palēnināt valdības radikālās reformas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=New York Times|title=Mongolian Ex-Communist Wins Upset Vote|website=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/1997/05/20/world/mongolian-ex-communist-wins-upset-vote.html|accessdate=10 February 2013}}</ref> Pēc vēlēšanām Očirbats aizgāja no politikas un nodibināja "Očirbata fondu" — bezpeļņas nevalstisku organizāciju, kas koncentrējās uz nabadzības mazināšanu un pašpietiekamību, vides un izglītības programmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ochirbat Foundation|url=http://www.ochirbatfoundation.mn/home/home/language:eng|accessdate=10 February 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130601092953/http://www.ochirbatfoundation.mn/home/home/language:eng|archive-date=1 June 2013|dead-url=yes}}</ref> 2000. gadā viņš kļuva par Mongolijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes Ekoloģijas un ilgtspējīgas attīstības centra direktoru. 2005. gadā viņu iecēla par Mongolijas Konstitucionālās tiesas locekli un šajā amatā atkārtoti iecēla 2010. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Constitutional Court of Mongolia|title=Ochirbat|url=http://www.conscourt.gov.mn/index.php/en/introduction/members/108-ochirbat|access-date={{dat|2025|05|18||bez}}|archive-date={{dat|2013|04|13||bez}}|archive-url=https://archive.today/20130413161524/http://www.conscourt.gov.mn/index.php/en/introduction/members/108-ochirbat}}</ref> Očirbats nomira {{dat|2025|1|17||bez}} 82 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=18 January 2025 |title=Mongolian ex-president passes away |url=https://english.news.cn/20250118/519747f04dcb4470b1abe92c54b5acd8/c.html |access-date=18 January 2025 |website=XinhauNet}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=18 January 2025 |title=Statement from Ambassador Richard L. Buangan on the passing of Former President of Mongolia P. Ochirbat |url=https://mn.usembassy.gov/011825-amb-statement/#:~:text=We%20are%20saddened%20to%20learn,to%20visit%20the%20United%20States. |access-date=18 January 2025 |website=US Embassy in Mongolia |archive-date={{dat|2025|01|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250118092955/https://mn.usembassy.gov/011825-amb-statement/#:~:text=We%20are%20saddened%20to%20learn,to%20visit%20the%20United%20States. }}</ref> Pēc viņa nāves pie varas esošais Mongolijas prezidents [[Hurelsuhs Uhnāgīns]] izdeva dekrētu, ar kuru tika izsludināts nacionālo sēru periods 2025. gada 24. un 25. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=gogo.mn |title=A decree has been issued to declare national mourning in connection with the passing of the first President P. Ochirbat |url=https://mongolia.gogo.mn/r/3ynng |access-date=2025-01-28 |website=gogo.mn |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mongolija-aizmetnis}} {{politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Očirbats, Punsalmāgijns}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mongolijas prezidenti]] dkce0zya6yin8ur19oicv4brwpibfu9 Tīkkoki 0 607400 4523328 4321554 2026-09-16T18:26:49Z Biafra 13794 4523328 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = 柚木 Tectona grandis 20200922091141 03.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = [[Lielais tīkkoks|Lielā tīkkoka]] (''Tectona grandis'') zars | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Lamiaceae | dzimta_lv = Lūpziežu dzimta | binomial = Tectona | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | ģints_lv = Tīkkoki | ģints = Tectona | autors = L.f. }}'''Tīkkoki''' (''Tectona'') ir [[lūpziežu dzimta]]s ģints. Tās dabiskais izplatības areāls ir [[Tropu josla|tropiskajos]] [[Āzija]]s apvidos ([[Asama|Asamā]], [[Bangladeša|Bangladešā]], [[Kambodža|Kambodžā]], [[Indija|Indijā]], [[Laosa|Laosā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Mjanma|Mjanmā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Taizeme|Taizemē]] un [[Vjetnama|Vjetnamā]]), taču ir ieviesta arī dažviet citur pasaulē, piemēram, dažviet [[Āfrika|Āfrikā]], [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:332001-2|title=Tectona L.f. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-08-12|language=en}}</ref> Tie ir lieli [[Koks|koki]], kas var sasniegt 30—40 m augstumu, un nomet lapas [[Sausā sezona|sausajā sezonā]]. [[Lielais tīkkoks]] (''Tectona grandis'') ir ekonomiski nozīmīga suga, no kuras iegūst lielāko daļu komerciāli pieejamās tīkkoka [[koksne]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wood-database.com/teak/|title=Teak {{!}} The Wood Database (Hardwood)|access-date=2025-08-12|language=en-US}}</ref> Ģintī ir klasificētas trīs sugas:<ref name=":0" /> * ''Tectona grandis'' <small>L.f.</small> — [[lielais tīkkoks]] * ''Tectona hamiltoniana'' <small>Wall.</small> — endēmiska Mjanmā, kur tā ir apdraudēta. * ''Tectona philippinensis'' <small>Benth. & Hook.f. ex Merr.</small> — endēmiska Filipīnu salām, kur tā ir kritiski apdraudēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iucnredlist.org/species/32123/126992854|title=Philippine Teak|publisher=|website=IUCN red list|access-date=12.08.2025.}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Lūpziežu dzimta]] [[Kategorija:Tīkkoki]] pt64sjwz1x6ql6abp6ylcwmpp36ejnk Saulkrastu novada dome 0 607459 4523462 4321884 2026-09-17T05:12:59Z Biafra 13794 lieks vārds. 4523462 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Saulkrastu novada dome | legislature = | coa_pic = Saulkrastu novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = Saulkrastu pilsētas dome 2000-04-09 - panoramio.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Normunds Līcis]] <small>([[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieks | leader2 = * [[Ervīns Grāvītis]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small> | election1 = | members = 15 | structure1 = 2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#1F355E}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''' (7) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (5) * {{Color box|#4d9e8e}} '''[[Platforma 21|P21]]''' (1) * {{Color box|#64C049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (1) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (1) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Saulkrasti|Raiņa iela 8|3s=Raiņa iela (Saulkrasti)}} | website = {{URL|https://saulkrasti.lv/}} | coa_res = 100px }} '''Saulkrastu novada dome''' ir [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 15 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Raiņa iela (Saulkrasti)|Raiņa ielā]] 8, [[Saulkrasti|Saulkrastos]]. [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas novada domē. Kopš 2018. gada 27. decembra domes priekšsēdētājs ir [[Normunds Līcis]]. == Komitejas == * tautsaimniecības, attīstības un vides komiteja, * izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komiteja, * finanšu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanām]] Saulkrastu novada domē iekļuva deputāti no pieciem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/saulkrastu-novads/|title=Saulkrastu novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-08-13}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#1F355E| | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | style="text-align: center" |'''7''' |- | style="background:#5A0505 | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | style="text-align: center" |5 |- | style="background:#4d9e8e" | | [[Platforma 21]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#64C049" | | [[Jaunā Vienotība]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |1 |} == Skatīt arī == * [[Saulkrastu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.saulkrasti.lv/ Saulkrastu novada pašvaldība] * [https://saulkrasti.lv/pasvaldiba/dome/deputati/ Deputātu saraksts] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas pašvaldības}} {{DEFAULTSORT:Saulkrastu novada dome}} [[Kategorija:Saulkrastu novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] n0idk8va4qpjhqlqvrnzdb02foho4fp Olivers Plats 0 607476 4523460 4475332 2026-09-17T05:11:22Z Biafra 13794 pap. 4523460 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Olivers Plats | vārds_orig = ''Oliver Platt'' | attēls = Oliver Platt (2010).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Olivers Plats 2010. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1960|1|12}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Vindzora|2s=Vindzora (Ontārio)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1985—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Olivers Plats''' ({{Val|en|Oliver Platt}}; dzimis {{Dat|1960|1|12}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]]. Nominēts piecām [[Emmy balva|''Emmy'' balvām]], [[Zelta globusa balva]]i, divām [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvām]] un vienai [[Tony balva|''Tony'' balvai]]. O. Plats ir dzimis [[Vindzora (Ontārio)|Vindzorā]], [[Kanāda|Kanādā]], bet abi viņa vecāki ir amekrikāņi. Kino debitējis ar lomu filmā "[[Precējies ar mafiju]]" (1988). Vēlāk atveidojis lomas tādās filmās kā ''[[Working Girl]]'' (1988), "[[Aiz dzīvības robežas]]" (''Flatliners'', 1990), "[[Bēthovens (filma)|Bēthovens]]" (1992), "[[Nepiedienīgs piedāvājums]]" (1993), "[[Benijs un Džūna]]" (''Benny & Joon'', 1993), "[[Trīs musketieri (1993. gada filma)|Trīs musketieri]]" (''The Three Musketeers'', 1993), "[[Laiks nogalināt]]" (1996), ''[[Bulworth]]'' (1998), "[[Doktors Dūlitls]]" (''Dr. Dolittle'', 1998), ''[[Lake Placid (filma)|Lake Placid]]'' (1999), "[[Tango pa trim]]" (''Three to Tango'', 1999), "[[Divsimtgadīgais]]" (1999), "[[Viņš baidās šaut]]" (''Gun Shy'', 2000), ''[[Ready to Rumble]]'' (2000), "[[Ne vārda]]" (2001), ''[[Pieces of April]]'' (2003), "[[Kinsijs]]" (''Kinsey'', 2004), "[[Ledus raža]]" (2005), "[[Kazanova (filma)|Kazanova]]" (2005), "[[Frosts pret Niksonu]]" (2008), ''[[Year One]]'' (2009), "[[2012 (filma)|2012]]" (2009), ''[[Please Give]]'' (2010), "[[Mīlestība un citas zāles]]" (2010), "[[X-cilvēki: Pirmā klase]]" (2011) un "[[Nogalināt ziņnesi]]" (2014). Piedalījies arī seriālos ''[[The Big C]]'' (2010—2013), "[[Fārgo (seriāls)|Fārgo]]" (2014), ''[[The Good Wife]]'' (2015) un ''[[The Bear]]'' (2022—pašlaik). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Plats, Olivers}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV teātra aktieri]] kvfqlo4qyidkvv0pllovh0dbw5jv0cz Autopilots 0 607882 4523376 4338224 2026-09-16T18:52:21Z Biafra 13794 4523376 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|lidaparātiem|kuģiem|autostūrmanis}} [[Attēls:FMS B747-cockpit.jpg|thumb|upright=1.35|Lidmašīnas ''[[Boeing 747|Boeing 747-2010]]'' autopilota vadības panelis]] '''Autopilots''' ir sistēma, ko izmanto, lai kontrolētu [[lidaparāts|lidaparāta]] trajektoriju, neprasot pastāvīgu manuālu vadību no [[lidotājs|cilvēka]] puses. Autopilots neaizstāj cilvēku. Tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Autopilots |url=https://tezaurs.lv/autopilots |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2025|8|22||bez}}}}</ref> tādējādi ļaujot pilotam koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem (piemēram, [[trajektorija]]s, [[laikapstākļi|laikapstākļu]] un borta sistēmu uzraudzību).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.faa.gov/regulations_policies/handbooks_manuals/aviation/advanced_avionics_handbook/media/aah_ch04.pdf |title=Automated Flight Controls |website=faa.gov |publisher= Federal Aviation Administration |access-date=20 February 2014}}</ref> == Vēsture == Aviācijas pirmsākumos lidmašīnām, drošai lidošanai, bija nepieciešama nepārtraukta pilota uzmanība. Palielinoties lidmašīnas nolidošanas attālumam, kas ļāva veikt daudzu stundu ilgus lidojumus, pastāvīgā uzmanība izraisīja nopietnu nogurumu. Pirmo lidmašīnas autopilotu 1912. gadā izstrādāja ''[[Sperry Corporation]]''.<ref>{{grāmatas atsauce |title=A Dictionary of Aviation |url=https://archive.org/details/dictionaryofavia0000wrag |first=David W. |last=Wragg |isbn=9780850451634 |edition=pirmais|publisher=Osprey |year=1973 |page=[https://archive.org/details/dictionaryofavia0000wrag/page/44 45]}}</ref> Autopilots savienoja [[žiroskops|žiroskopisku]] [[virziena indikators|virziena indikatoru]] un [[aviohorizonts|aviohorizontu]] ar hidrauliski vadāmiem [[elevons|elvoniem]] un stūri. Tas ļāva lidmašīnai lidot taisni un horizontāli ievērojot [[kompass|kompasa]] kursu bez pilota iesaistes, ievērojami samazinot pilota darba slodzi. [[Lorenss Sperijs]], slavenā izgudrotāja [[Elmers Sperijs|Elmera Sperija]] dēls, to demonstrēja 1914. gadā aviācijas drošības konkursā [[Parīze|Parīzē]]. Sperijs nodemonstrēja izgudrojuma uzticamību, vadot lidmašīnu neaiztiekot vadības ierīces. Elmers Sperijs jaunākais, Lorensa Sperija dēls, un kapteinis Širass turpināja darbu pie tā paša autopilota arī pēc kara, un 1930. gadā viņi testēja kompaktāku un uzticamāku autopilotu, kas trīs stundas noturēja [[ASV Armija]]s gaisa korpusa lidmašīnu pareizā kursā un augstumā.<ref>[https://books.google.com/books?id=4ykDAAAAMBAJ&pg=PA22 "Now — The Automatic Pilot"] ''Popular Science Monthly'', February 1930, 22. lpp.</ref> 1930. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Karaliskā lidmašīnu iestāde izstrādāja autopilotu, ko sauca par pilota palīgu un kas lidojuma vadībai izmantoja pneimatiski grieztu žiroskopu.<ref>[https://books.google.com/books?id=qOIDAAAAMBAJ&pg=PA950 "Robot Air Pilot Keeps Plane on True Course"] ''[[Popular Mechanics]]'', December 1930, 950. lpp.</ref> Autopilota tālākajā attīstībā uzlaboja vadības algoritmus. Pievienojot vairāk instrumentu, piemēram, [[radionavigācija]]s palīglīdzekļus, bija iespējams lidot naktī un sliktos laika apstākļos. 1947. gadā [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] [[Douglas C-47 Skytrain|C-53]] veica transatlantisko lidojumu, kurā pacelšanos un nosēšanos pilnībā vadīja autopilots.<ref>{{grāmatas atsauce | last=Stevens | first=Brian |author2=Lewis, Frank | title=Aircraft Control and Simulation | url=https://archive.org/details/aircraftcontrols0000stev | location=New York | publisher=Wiley | year=1992 | isbn=978-0-471-61397-8 }}</ref><ref>''Flightglobal''/''Archive'' [http://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/1947/1947%20-%201745.html] [http://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/1947/1947%20-%201746.html] [http://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/1947/1947%20-%201747.html] [http://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/1947/1947%20-%201748.html]</ref> ''[[Piasecki HUP-2 Retriever]]'' bija pirmais ar autopilotu aprīkotais sērijveida [[helikopters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boeing.com/history/products/hup-h-25-army-mule.page |title=HUP-1 Retriever/H-25 Army Mule Helicopter |website=boeing.com |publisher=[[Boeing]] |access-date=1 November 2018}}</ref> [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] [[Mēness modulis|Mēness moduļa]] digitālais autopilots ir agrīns pilnībā digitālas autopilota sistēmas piemērs [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģos]].<ref>{{publikācijas atsauce|title=Lunar Module Digital Autopilot, Journal of Spacecraft|author=William S. Widnall, vol 8, no. 1, 1970|journal=Journal of Spacecraft and Rockets|date=October 1970|volume=8|issue=1|pages=56–62|doi=10.2514/3.30217|access-date=September 7, 2019|url=https://arc.aiaa.org/doi/abs/10.2514/3.30217}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aviācija]] [[Kategorija:Izgudrojumi]] f5nws005ps2caxsmvme4jl1tytxmgd6 Giorgijs Citaišvili 0 611631 4523273 4507494 2026-09-16T14:37:57Z Bendžamins 76862 4523273 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|11|18}} | birth_place = | caps1 = 21 | caps2 = 4 | caps3 = 13 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Chornomorets Odesa|Chornomorets Odesa]] | countryofbirth = {{vieta|Izraēla|Rišonlecijona}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | height = 171 | image = Heorhiy Tsitaishvili Lech Poznań 2022 rozgrzewka (cropped).jpg | caption = Giorgijs Citaišvili 2022. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U18 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|16|sk|bez}} | name = | playername = Giorgijs Citaišvili | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2018—2026 | years2 = 2021 | years3 = 2021—2022 | nationalcaps3 = 12 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 8 | nationalcaps6 = 4 | nationalgoals3 = 5 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U21 | nationalteam6 = {{flaga|Gruzija}} Gruzijas U21 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2019—2020 | nationalyears6 = 2023 | years4 = 2022 | caps4 = 7 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Wisła Kraków]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Lech Poznań]] | years5 = 2022—2023 | caps5 = 12 | goals5 = 1 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Lech Poznań]] II | years6 = 2022—2023 | caps6 = 5 | goals6 = 0 | years7 = 2023—2024 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]] | caps7 = 34 | goals7 = 5 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 36 | goals8 = 7 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | years9 = 2025—2026 | caps9 = 33 | goals9 = 3 | nationalteam7 = {{fb|GEO}} | nationalyears7 = 2021— | nationalcaps7 = 30 | nationalgoals7 = 1 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | years10 = 2026— | caps10 = 2 | goals10 = 0 }} '''Giorgijs Citaišvili''' ({{Val|ka|გიორგი წიტაიშვილი}}, dzimis {{Dat|2000|11|18}}) ir [[Gruzija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Citaišvili spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Rayo Vallecano]]''. Pārstāvējis arī Ukrainas komandas [[Poltavas "Vorskla"]] un [[Odesas "Čornomorec"]], Polijas komandas [[Krakovas "Wisła"]] un [[Poznaņas "Lech"]], Gruzijas komandu [[Batumi "Dinamo"]] un Spānijas komandu ''[[Granada CF|Granada]]''. Pārstāvējis dažādu vecumu Ukrainas jauniešu izlases. 2021. gadā debitējis [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Dynamo Kyiv''' * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2019—20 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2019, 2020 '''Dinamo Batumi''' * [[Erovnuli līga]]: 2023 '''Ukrainas U20''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2019 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}} {{Gruzijas futbolists-aizmetnis}} {{Gruzijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Citaišvili, Giorgijs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Gruzijas futbolisti]] [[Kategorija:Gruzijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Poltavas "Vorskla" spēlētāji]] [[Kategorija:Odesas "Čornomorec" spēlētāji]] [[Kategorija:Krakovas "Wisła" spēlētāji]] [[Kategorija:Poznaņas "Lech" spēlētāji]] [[Kategorija:Batumi "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] kwgjbskxwc4cvsz4i8d5zpym3sjuj4h Druvienas muiža 0 615875 4523472 4371887 2026-09-17T05:19:42Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4523472 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Druvienas muiža 20. gadsimta pirmajā pusē.jpg|thumb|Druvienas muiža 20. gadsimta pirmajā pusē.]] '''Druvienas muiža''' ({{val-de|Druween}}) bija [[Vidzeme]]s muiža, kas atradās [[Tirzas draudzes novads|Tirzas draudzes novadā]], vēlāk [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]], mūsdienās [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Muižas kungu un kalpu māja, klēts un stallis ir vietējās aizsardzības kultūras pieminekļi. Muižas kungu mājā tagad atrodas [[Druvienas pamatskola]]. == Vēsture == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1630. gadā karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Druvienas muižu kopā ar Apeltienas muižu nodeva Nikolausam Bartoldam. Pēc viņa nāves to ieguva [[Lizuma muiža]]s īpašnieks Antons de Morriele. 1657. gadā tā nonāca Valentīna fon Meijera īpašumā. 1781. gadā muiža nonāca pārkrievotu ungāru [[Malami|Malamu]] dzimtas īpašumā. 1836. gadā muižu par 62 355 [[rubļi]]em iegādājās Johans Gotlībs [[Volfi|fon Volfs]] (1804–1859), bet 1872. gada beigās Jozefs Zigmunds Aleksanders to nopirka par 112 950 rubļiem. Druvienas muižas kungu māja celta 1898. gadā, kad muiža nonāca Ādolfa fon Hēna (''Hehn'') īpašumā. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Druvienas muižu ar Saltupes, Aleksandra un Vilku pusmuižām sadalīja 86 vienībās 1522 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|III.|5971}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara agrākajā kungu mājā 1951. gadā iekārtoja pamatskolu, veicot lielus pārbūves darbus un saglabājot vienīgi ēkas torni, ko sedz piramidāls jumts. Kungu māja atrodas muižas parkā, kuram piekļaujas skaistas ozolu alejas.<ref>[https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/8013/ zudusilatvija.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Druvienas pagasts]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] q0hpyso3ufqe7xpe54uer4o6veivq5j Sunīšu ezers 0 617251 4523433 4379158 2026-09-17T00:05:24Z Egilus 27634 Paskatieties kāds to ezera attēlu - varbūt labāk nekāds kā tāds, nevaru viens izlemt par paša attēlu. Cita nav. 4523433 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Sunīšu ezers | attēls = Sunīšu ezers no ziemeļpuses.jpg | paraksts = Sunīšu ezers no ziemeļpuses | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Ropažu novads]] | vieta3 = [[Garkalnes pagasts]] | map = Latvija | map_label = Sunīšu ezers | plat_d=56 | plat_m=58 | plat_s=23 | plat_NS=N | gar_d=24 | gar_m=21 | gar_s=52 | gar_EW=E | platība_ha = 22,2 | garums = 1 | platums = 0,35 | Vid_dziļums = 3,0 | Max_dziļums = 6,0 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = 0,2<ref>[https://tezaurs.lv/mwe:387291 Tēzaurs]</ref> | izteka = <!-- iztekošās upes nosaukums: [[Engure (upe)|Engure]] --> | baseins = <!-- tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | pilsētas = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> }} '''Sunīšu ezers''' ir ezers [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=6033|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2025-12-15}}</ref> Ietilpst [[Daugavas baseins|Daugavas baseinā]]. Krasts galvenokārt ir apbūvēts ar Sunīšu ciemata mājām, vietām pārveidots, tai skaitā ar mākslīgu nostiprinājumu vai koku izciršanu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2282/|title=Sunīšu ezers|website=www.ezeri.lv|access-date=2025-12-15}}</ref> Ezerā zvejas tiesības pieder valstij, taču pats ezers neatrodas valsts īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=90219|title=Civillikums. Pielikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref> Vietējie iedzīvotāji daudzās vietās ir nelikumīgi norobežojuši [[Tauvas josla|tauvas joslu]].<ref name=":1" /> Publiskas piekļuves vieta ir dienvidu-dienvidaustrumu krastā, ir vairākas makšķernieku pieejas vietas.<ref name=":1" /> Austrumu krastā izvietojies slēgts savrupmāju ciemats "Ezerkrasts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://niansu-miglajs.blogspot.com/2014/01/sunisi-ar-ciematu-ezerkrasts.html|title=Sunīši ar ciematu Ezerkrasts - Pa nezināmiem ceļiem|website=Sunīši ar ciematu Ezerkrasts - Pa nezināmiem ceļiem|access-date=2025-12-15}}</ref> No augiem ezerā ezeru datubāze atzīmējusi [[niedres]], [[raglapes]], [[Abinieku sūrene|abinieku sūrenes]], vietām iestādītas [[ūdensrozes]]. No zivīm pieminētas parastās Latvijas ezeru zivis - [[līdakas]], [[Asaris|asarus]], [[karūsas]], [[Līnis|līņus]], [[Plaudis|plaužus]], [[Ķīsis|ķīšus]], [[raudas]].<ref name=":1" /> Ezera ūdens parasti caurspīdīgs, taču ne ziedēšanas laikā.<ref name=":1" /> Dziļākās vietas ir ezera platākajā ziemeļu daļā un neliela ieplaka pašā ziemeļu galā.<ref>[https://www.ezeri.lv/database/GetImage?id=4714 Dziļumu karte 1970. gados]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ropažu novada ezeri]] [[Kategorija:Garkalnes pagasts]] dd6x9rgptrh0bc6evtcg9uatn5cbqsr 4523434 4523433 2026-09-17T00:06:26Z Egilus 27634 4523434 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Sunīšu ezers | attēls = Sunīšu ezers no ziemeļpuses.jpg | paraksts = Sunīšu ezers no ziemeļpuses | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Ropažu novads]] | vieta3 = [[Garkalnes pagasts]] | map = Latvija | map_label = Sunīšu ezers | plat_d=56 | plat_m=58 | plat_s=23 | plat_NS=N | gar_d=24 | gar_m=21 | gar_s=52 | gar_EW=E | platība_ha = 22,2 | garums = 1 | platums = 0,35 | Vid_dziļums = 3,0 | Max_dziļums = 6,0 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = 0,2<ref>[https://tezaurs.lv/mwe:387291 Tēzaurs]</ref> | izteka = <!-- iztekošās upes nosaukums: [[Engure (upe)|Engure]] --> | baseins = <!-- tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | pilsētas = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> }} '''Sunīšu ezers''' ir ezers [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=6033|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2025-12-15}}</ref> Ietilpst [[Daugavas baseins|Daugavas baseinā]]. Krasts galvenokārt ir apbūvēts ar [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšu]] ciemata mājām, vietām pārveidots, tai skaitā ar mākslīgu nostiprinājumu vai koku izciršanu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2282/|title=Sunīšu ezers|website=www.ezeri.lv|access-date=2025-12-15}}</ref> Ezerā zvejas tiesības pieder valstij, taču pats ezers neatrodas valsts īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=90219|title=Civillikums. Pielikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref> Vietējie iedzīvotāji daudzās vietās ir nelikumīgi norobežojuši [[Tauvas josla|tauvas joslu]].<ref name=":1" /> Publiskas piekļuves vieta ir dienvidu-dienvidaustrumu krastā, ir vairākas makšķernieku pieejas vietas.<ref name=":1" /> Austrumu krastā izvietojies slēgts savrupmāju ciemats "Ezerkrasts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://niansu-miglajs.blogspot.com/2014/01/sunisi-ar-ciematu-ezerkrasts.html|title=Sunīši ar ciematu Ezerkrasts - Pa nezināmiem ceļiem|website=Sunīši ar ciematu Ezerkrasts - Pa nezināmiem ceļiem|access-date=2025-12-15}}</ref> No augiem ezerā ezeru datubāze atzīmējusi [[niedres]], [[raglapes]], [[Abinieku sūrene|abinieku sūrenes]], vietām iestādītas [[ūdensrozes]]. No zivīm pieminētas parastās Latvijas ezeru zivis - [[līdakas]], [[Asaris|asarus]], [[karūsas]], [[Līnis|līņus]], [[Plaudis|plaužus]], [[Ķīsis|ķīšus]], [[raudas]].<ref name=":1" /> Ezera ūdens parasti caurspīdīgs, taču ne ziedēšanas laikā.<ref name=":1" /> Dziļākās vietas ir ezera platākajā ziemeļu daļā un neliela ieplaka pašā ziemeļu galā.<ref>[https://www.ezeri.lv/database/GetImage?id=4714 Dziļumu karte 1970. gados]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ropažu novada ezeri]] [[Kategorija:Garkalnes pagasts]] 4xmd03pg9yz3jz0zygh05w8giymgnxs Brijuni salas 0 617827 4523353 4383724 2026-09-16T18:40:14Z Biafra 13794 4523353 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Brijuni salu nacionālais parks | alt_name = | iucn_category = II | photo = Brijuni_20170415.jpg | photo_alt = | photo_caption = | photo_width = | map_type = Horvātija | map_relief = jā | latd = 44.916667 | latNS = N | longd = 13.766667 | longEW = E | label_position = bottom | location = {{vieta|Horvātija|Istras županija}} | nearest_city = | area = 7,5 km<sup>2</sup> | established = 1983 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | url = | child = | embedded = }} <mapframe text="Brijuni salas" width=290 height=290 zoom=11 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q849748" } </mapframe> '''Brijuni salas''' ({{val|hr|Brijuni}}, {{val|it|Isole Brioni}}) ir [[Horvātija]]s [[arhipelāgs]] [[Adrijas jūra]]s ziemeļdaļā, netālu no [[Istras pussala]]s krasta uz ziemeļrietumiem no [[Pula]]s. 1983. gadā šeit izveidots nacionālais parks. Arhipelāgā ietilpst [[Veli Brijuna]] (5,6 km<sup>2</sup>), [[Mali Brijuna]] (1,07 km<sup>2</sup>) un 11 sīkākas salas. Arhipelāgs līdz 19. gadsimtam bija slavens ar savām akmeņlauztuvēm, kur ieguva t.s. [[Istras akmens|Istras akmeni]] ({{val|it|pietra d'Istria}}), ko izmantoja, iesākumā [[Venēcija]]s, vēlāk [[Vīne]]s celtniecībā. 1893. gadā arhipelāgu iegādājās Vīnes uzņēmējs Pauls Kupelvīzers un sāka veidot šeit ekskluzīvu kūrortu. 1900. gadā Kupelvīzers uz arhipelāgu uzaicināja [[Roberts Kohs|Robertu Kohu]], kurš salās izskauda malāriju. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], kad arhipelāgs nokļuva [[Itālija]]s teritorijā, Kupelvīzera dēls Kārlis centās attīstīt kūrortu. Tomēr uzņēmums bankrotēja, bet Kārlis Kupelvīzers 1930. gadā izdarīja pašnāvību. 1936. gadā arhipelāgu pārņēma Itālijas valsts. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Brijuni salas nonāca [[Dienvidslāvija]]s sastāvā un Dienvidslāvijas līderis [[Josips Brozs Tito]] šeit ierīkoja savu oficiālo vasaras rezidenci. Tito rezidence tika uzbūvēta pēc [[Jože Plečniks|Jožes Plečnika]] projekta. Vēsturiski Brionu arhipelāgs pazīstams, kā Brijuni tikšanās vieta 1956. gada 19. jūlijā. Josipa Broza Tito, [[Gamāls Abdels Nāsers|Gamāla Abdela Nāsera]] un [[Džavāharlāls Nehru|Džavāharlāla Nehru]] tikšanās rezultātā tika pieņemta Brijuni deklarācija, liekot pamatus [[Nepievienošanās kustība]]i. Savukārt 1991. gada Brijuni vienošanās izbeidza [[Desmitdienu karš|Desmitdienu karu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Horvātijas nacionālie parki]] [[Kategorija:Arhipelāgi]] [[Kategorija:Horvātijas salas]] 8g98x5c94g78t874m958ydsksb91blw IOS 18 0 618065 4523356 4382995 2026-09-16T18:41:52Z Biafra 13794 4523356 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''iOS 18''}} {{Operētājsistēmas infokaste | name = ''iOS 18'' | logo = IOS_18_logo.png | screenshot = | caption = | developer = ''[[Apple Inc.]]'' | family = ''[[iOS]]'' | source_model = Slēgts pirmkods | latest_release_version = {{wikidata|property|preferred|single|Q126978450|P348}} | latest_release_date = {{wikidata|property|preferred|single|Q126978450|P577}} | kernel_type = [[Hibrīda kodols]] (XNU) | ui = [[Multi-touch]] | license = [[EULA]] | website = | supported_platforms = ''[[iPhone]]'' | logo_size = 100px | language = vairāk nekā 40 valodas | bodystyle = width:310px | marketing_target = [[Viedtālrunis|Viedtālruņi]] }} '''''iOS 18''''' ir astoņpadsmitā galvenā mobilās operētājsistēmas [[iOS|''iOS'']] versija, ko izstrādājusi kompānija ''[[Apple Inc.]]'' [[iPhone|''iPhone'']] ierīcēm. Tā tika prezentēta 2024. gada 10. jūnijā izstrādātāju konferencē [[WWDC]] 2024 un oficiāli izlaista 2024. gada 16. septembrī. ''iOS 18'' galvenais uzsvars tika likts uz mākslīgā intelekta integrāciju (''Apple Intelligence''), paplašinātām personalizācijas iespējām, uzlabotu drošību un sistēmas veiktspēju. == Ārējās saites == {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Operētājsistēmas]] 1874sx9h6rv2eo8tnfpy77rmzf3uq4w 4523385 4523356 2026-09-16T18:56:36Z Votre Provocateur 111653 4523385 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''iOS 18''}} {{Operētājsistēmas infokaste | name = ''iOS 18'' | logo = IOS_18_logo.png | screenshot = | caption = | developer = ''[[Apple Inc.]]'' | family = ''[[iOS]]'' | source_model = Slēgts pirmkods | latest_release_version = {{wikidata|property|preferred|single|Q126978450|P348}} | latest_release_date = {{wikidata|property|preferred|single|Q126978450|P577}} | kernel_type = [[Hibrīda kodols]] (XNU) | ui = [[Multi-touch]] | license = [[EULA]] | website = | supported_platforms = ''[[iPhone]]'' | logo_size = 100px | language = vairāk nekā 40 valodas | bodystyle = width:310px | marketing_target = [[Viedtālrunis|Viedtālruņi]] }} '''''iOS 18''''' ir astoņpadsmitā galvenā mobilās operētājsistēmas [[iOS|''iOS'']] versija, ko izstrādājusi kompānija ''[[Apple Inc.]]'' [[iPhone|''iPhone'']] ierīcēm. Tā tika prezentēta 2024. gada 10. jūnijā izstrādātāju konferencē [[WWDC]] 2024 un oficiāli izlaista 2024. gada 16. septembrī. ''iOS 18'' galvenais uzsvars tika likts uz [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] integrāciju (''Apple Intelligence''), paplašinātām personalizācijas iespējām, uzlabotu drošību un sistēmas veiktspēju. == Ārējās saites == {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Operētājsistēmas]] q9z84jae7zbkk3aspr0822qsy1rqn8s Veidne:2026. gada orbitālie starti 10 619615 4523422 4522828 2026-09-16T22:09:40Z Dainis 876 4523422 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[USA-643]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT Jishu Shiyan Weixing]] {{!}} [[Progress MS-35]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> l0at63wj9jf11kfm6cbcaam3eiuq3nm 2026. gads kosmonautikā 0 619616 4523420 4522827 2026-09-16T22:08:36Z Dainis 876 /* Septembris */ 4523420 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-643]]'' (''USSF-153''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT Jishu Shiyan Weixing]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] mrvy415o05apo55qptbj2d4x2bg7ug1 Dalībnieka diskusija:Renamed user 42b8311248236e28acada6ef1195a0a7 3 620520 4523443 4396330 2026-09-17T03:38:32Z AccountVanishRequests 124732 AccountVanishRequests pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:EdwardToc506]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 42b8311248236e28acada6ef1195a0a7]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/EdwardToc506|EdwardToc506]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user 42b8311248236e28acada6ef1195a0a7|Renamed user 42b8311248236e28acada6ef1195a0a7]]" 4396330 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EdwardToc506}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 14.31 (EET) amdw99o0cfzyftpatgb676ukja6o8gb Viljams Elfords Līčs 0 622577 4523363 4411447 2026-09-16T18:46:05Z Biafra 13794 preciz. 4523363 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Viljams Elfords Līčs | vārds_orig = ''William Elford Leach'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1790 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Plimuta]], [[Lielbritānijas Karaliste]] | m_dat_alt = | m_gads = 1836 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Pistoja]], [[Toskānas lielhercogiste]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[angļi|anglis]] | dzimums = vīrietis | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[jūras bioloģija]], [[entomoloģija]] | grāds = medicīnas doktors | darba_vietas = [[Britu muzejs]] | akad_amats = | alma_mater = [[Edinburgas Universitāte]], [[Sentendrūsas Universitāte]] | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = Modernās taksonomijas ieviešana Lielbritānijā, vēžveidīgo un kukaiņu klasifikācija | apbalvojumi = [[Karaliskā biedrība|Londonas Karaliskās biedrības]] biedrs | piezīmes = | kategorijas = }} '''Viljams Elfords Līčs''' (dzimis 1790. gada 2. februārī, miris 1836. gada 25. augustā) bija angļu [[zooloģija|zoologs]] un [[entomoloģija|entomologs]]. Viņš bija viens no sava laika vadošajiem speciālistiem dzīvnieku klasifikācijā, kurš palīdzēja ieviest naturālo klasifikācijas sistēmu Lielbritānijā. == Biogrāfija == Līčs dzimis [[Plimuta|Plimutā]], advokāta ģimenē. Viņš studēja medicīnu [[Londona|Londonā]] un [[Edinburga|Edinburgā]], 1812. gadā iegūstot doktora grādu. Tomēr viņa patiesā aizraušanās bija zooloģija. 1813. gadā viņš sāka strādāt [[Britu muzejs|Britu muzejā]] par palīgu dabaszinātņu nodaļā, kur viņa galvenais uzdevums bija sakārtot un papildināt zooloģiskās kolekcijas. Līčs strādāja ļoti intensīvi, aprakstot simtiem jaunu sugu un ģinšu. Viņa darba slodze un aizraušanās noveda pie garīga un fiziska paguruma, kā dēļ viņš 1822. gadā bija spiests pamest darbu muzejā. Atlikušo mūža daļu viņš pavadīja kopā ar māsu [[Itālija|Itālijā]], kur mira no [[holera]]s. == Ieguldījums zinātnē == Līčs bija viens no pirmajiem, kurš Lielbritānijā kritizēja [[Kārlis Linnejs|Linneja]] dzīvo organismu klasifikācijas sistēmu un tās vietā popularizēja franču zinātnieku izstrādātās metodes. Viņš sadalīja [[Kukaiņi|kukaiņus]] un [[Vēžveidīgie|vēžveidīgos]] grupās, kas balstījās uz to anatomiskajām īpašībām, nevis tikai uz ārējām pazīmēm.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Brewster |first=David |title=The Edinburgh Encyclopædia |url=https://books.google.lv/books?id=Kz9NAAAAYAAJ&pg=PA390 |publisher=William Blackwood |year=1830 |volume=12 |page=390 |language=en |accessdate=2026. gada 8. februārī }}</ref> Daudzi viņa ieviestie [[taksons|taksonu]] nosaukumi tiek izmantoti vēl šodien. Interesanti, ka Līčs bieži izmantoja [[anagramma]]s no sievietes vārda Karolīna (''Caroline''), veidojot jaunus ģinšu nosaukumus, piemēram, ''Rocinela'', ''Conilera'', ''Olencira'' un ''Nerocila''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Līčs, Viljams Elfords}} [[Kategorija:Angļu biologi]] [[Kategorija:Entomologi]] [[Kategorija:1790. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1836. gadā mirušie]] r3x6gqqmrjmaoogymn29v30q00337bs Vangelis Mors 0 623194 4523269 4414621 2026-09-16T14:32:31Z Bendžamins 76862 4523269 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1981|8|26}} | birth_place = | caps1 = 28 | caps2 = 35 | caps3 = 88 | clubs1 = {{flaga|Grieķija}} [[Larisas AEL]] | clubs2 = {{flaga|Grieķija}} [[Proodeftiki F.C.|Proodeftiki]] | clubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | countryofbirth = {{vieta|Grieķija|Larisa}} | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]] (treneris) | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 193 | image = | caption = | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Grieķija}} Grieķijas U21 | nationalteam2 = {{flaga|Grieķija}} Grieķijas olimpiskā izlase | nationalyears2 = 2004 | nationalyears1 = 2002—2004 | nationalcaps1 = 11 | name = | playername = Vangelis Mors | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 1999—2001 | years2 = 2001—2003 | years3 = 2003—2007 | nationalcaps3 = 27 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|GRE}} | nationalyears3 = 2009—2016 | years4 = 2007—2011 | caps4 = 102 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]] | years5 = 2011—2012 | caps5 = 1 | goals5 = 0 | years6 = 2012 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Cesena|Cesena]] | caps6 = 15 | goals6 = 0 | years7 = 2012—2016 | caps7 = 139 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | goals7 = 5 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Bari|Bari]] | caps8 = 24 | goals8 = 0 | years8 = 2016—2017 | clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Panetolikos FC|Panetolikos]] | years9 = 2017—2018 | caps9 = 12 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[Larisas AEL]] | years10 = 2018—2020 | caps10 = 46 | goals10 = 3 | clubs11 = {{flaga|Grieķija}} [[Apollon Larissa F.C.|Apollon Larissa]] | years11 = 2020—2021 | caps11 = 23 | goals11 = 1 | managerclubs1 = {{flaga|Grieķija}} [[P.O. Elassona F.C.|Elassona]] | manageryears1 = 2021—2022 | managerclubs2 = {{flaga|Grieķija}} [[Apollon Larissa F.C.|Apollon Larissa]] | manageryears2 = 2022 | managerclubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[P.S. Ethnikos Neo Keramidi|Ethnikos Neo Keramidi]] | manageryears3 = 2023—2024 | managerclubs4 = {{flaga|Grieķija}} Grieķijas U19 izlase | manageryears4 = 2024—2026 | managerclubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]] | manageryears5 = 2026— }} '''Vangelis Mors''' ({{Val|gr|Βαγγέλης Μόρας}}, dzimis {{Dat|1981|8|26}}) ir [[Grieķi|grieķu]] futbola treneris un bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Mors ir Grieķijas komandas ''[[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]]'' galvenais treneris. Savas karjeras laikā pārstāvējis komandas Grieķijā, Itālijā un Anglijā. Grieķijā spēlējis tādās komandās kā [[Larisas AEL]], [[Atēnu AEK]] un ''[[Panetolikos FC|Panetolikos]]'', bet Itālijā tādas komandas kā ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'', ''[[AC Cesena|Cesena]]'', ''[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]'' un ''[[SSC Bari|Bari]]''. Aizvadījis vienu maču [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]''. [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas futbola izlasi]] pārstāvējis no 2009. gada līdz 2016. gadam. Pārstāvējis izlasi [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Grieķijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Mors, Vangelis}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tesālijas perifērijā dzimušie]] [[Kategorija:Grieķijas futbolisti]] [[Kategorija:Grieķijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Grieķijas futbola treneri]] [[Kategorija:Larisas AEL spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:A.C. Cesena spēlētāji]] [[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Panetolikos FC spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 3xaq9brn8vp6v9v3qee0etb1y4vca70 2025. gada Lielā Kristapa balva 0 625110 4523397 4522660 2026-09-16T19:54:37Z OskarsC 38216 /* Laureāti un nominācijas */ 4523397 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 2025. gada Lielā Kristapa balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] | host = [[Ieva Puķe]]<br />[[Sandis Runge]] | date = {{dat|2026|3|1}} | location = [[Rīgas Kongresu nams]] | country = {{LAT}} | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = {{URL|www.lielaiskristaps.lv}} | network = [[Latvijas Televīzija]]<br />[[lsm.lv|LSM straumēšanas platforma]] | runtime = | ratings = | producer = | director = [[Jānis Ābele]] | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024]] | main = [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]] | next = [[2026. gada Lielā Kristapa balva|2026]] }} '''2025. gada [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]]''' pasniegšanas ceremonija norisinājās 2026. gada 1. martā [[Rīgas Kongresu nams|Rīgas Kongresu namā]]. Ceremonijas režisors bija [[Jānis Ābele]], un to vadīja aktieri [[Ieva Puķe]] un [[Sandis Runge]].<ref name="LK">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/liela-kristapa-ceremonija-godina-gada-spozakos-sasniegumus-latvijas-kinomaksla-181|title=“Lielā Kristapa” ceremonijā godina gada spožākos sasniegumus Latvijas kinomākslā|publisher=Lielais Kristaps}}</ref> Ceremonijā tika pasniegtas 25 balvas, trīs īpašās balvas un balva par mūža ieguldījumu. [[Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)|Balvu par mūža ieguldījumu]] saņēma [[kaskadieris]] [[Uldis Jānis Veispals]], kas ir viens no profesionālās kaskadieru darbības aizsācējiem Latvijā un Baltijā.<ref name="LK" /> == Laureāti un nominācijas == Uzvarētāji atrodas saraksta augšgalā un ir izcelti '''treknrakstā'''. {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Labākā filma (Lielais Kristaps)|Labākā filma]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] |- | valign="top" | * '''"[[Tumšzilais evaņģēlijs]]"''' ** "[[Aizsniegt dzelmi]]" ** "[[Dieva suns]]" ** "[[Frankenšteins 2.0]]" ** "[[Lotus (filma)|Lotus]]" ** "[[Mākslas darbi rodas mokās]]" ** "[[Mūžīgi jauni]]" ** "[[Nospiedumi]]" ** "[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]" ** "[[Visi putni skaisti dzied]]" ** "[[Testaments (filma)|Testaments]]" | valign="top" width="50%"| * '''"[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]"''' ** "[[Lotus (filma)|Lotus]]" ** "[[Mūžīgi jauni]]" ** "[[Nospiedumi]]" ** "[[Tumšzilais evaņģēlijs]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā īsfilma (Lielais Kristaps)|Labākā īsmetrāžas filma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma]] |- | valign="top" | * '''"[[Žļurga]]"''' ** "Dzelzs" ** "Grestomātija" ** "Kultūras pils" ** "Putekļu pastardiena" ** "Tīrība" | valign="top" width="50%"| * '''"[[Visi putni skaisti dzied]]"''' ** "Aizsniegt dzelmi" ** "Frankenšteins 2.0" ** "Mākslas darbi rodas mokās" ** "Testaments" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā daudzsēriju filma (Lielais Kristaps)|Labākā daudzsēriju filma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā mazākuma kopražojuma filma (Lielais Kristaps)|Labākā mazākuma kopražojuma filma]] |- | valign="top" | * '''"[[Kolektīvs]]"''' (2. sezona) ** "[[Nelūgtie viesi (seriāls)|Nelūgtie viesi]]" (3. sezona) ** "[[Paradīzes šķēle]]" | valign="top" width="50%"| * '''"Solomamma"''' ** "[[Detektīvs von Foks]]" (2. sezona) ** "Lauvene" ** "Sarkano lukturu cerību zvaigznes" ** "Svētais un laicīgais Pievēnos" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā debijas filma (Lielais Kristaps)|Labākā debijas filma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā studentu filma (Lielais Kristaps)|Labākā studentu filma]] |- | valign="top" | * '''"[[Jātnieka balss]]"''' ** "Kultūras pils" ** "Tīrība" | valign="top" width="50%"| * '''"Manas pirmās bēres"''' ** "Aizmiršanas dārzā" ** "Bardo" ** "Klusuma harmonija" ** "No No Place Hotel" ** "Vērotājs" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārists]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas režisors]] |- | valign="top" | * '''Ivo Briedis, Raitis Ābele, Lauris Ābele, Harijs Grundmanis (“[[Dieva suns]]”)''' ** Alise Zariņa (“Nospiedumi”) ** [[Jānis Joņevs]] (“Testaments”) ** [[Krista Burāne]] (“Visi putni skaisti dzied”) ** Signe Birkova (“Lotus”) | valign="top" width="50%"| * '''[[Oskars Rupenheits]] (“Tumšzilais evaņģēlijs”)''' ** Alise Zariņa (“Nospiedumi”) ** Armands Začs (“Mūžīgi jauni”) ** Dzintars Dreibergs (“Tīklā. TTT leģendas dzimšana”) ** Signe Birkova (“Lotus”) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Raitis Stūrmanis]] (“Tumšzilais evaņģēlijs”)''' ** [[Jurģis Spulenieks]] (“Dieva suns”) ** [[Kārlis Dzintars Zahovskis]] (“Mūžīgi jauni”) ** [[Mārtiņš Kalita]] (“Lotus”) ** [[Vilis Daudziņš]] (“Lotus”) | valign="top" width="50%"| * '''[[Agnese Budovska]] (“Tīklā. TTT leģendas dzimšana”)''' ** [[Agate Krista]] (“Dieva suns”) ** [[Ieva Segliņa]] (“Nospiedumi”) ** [[Sabīne Tīkmane]] (“Mūžīgi jauni”) ** [[Severija Janušauskaite]] (“Lotus”) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Gatis Maliks]] (“Nospiedumi”)''' ** [[Artūrs Skrastiņš]] (“Tīklā. TTT leģendas dzimšana”) ** [[Artūrs Smoļjaņinovs]] (“Tīklā. TTT leģendas dzimšana”) ** [[Emīls Ralfs Zagorskis]] (“Mūžīgi jauni”) ** [[Kristians Kareļins]] (“Dieva suns”) | valign="top" width="50%"| * '''[[Leonarda Ķestere|Leonarda Ķestere-Kļaviņa]] (“Nospiedumi”)''' ** [[Anna Putniņa]] (“Vecāku sapulce”) ** [[Evelīna Otto]] (“Tīklā. TTT leģendas dzimšana”) ** [[Indra Briķe]] (“Lotus”) ** [[Rēzija Kalniņa]] (“Lotus”) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais spēlfilmas operators (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas operators]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Mārtiņš Jurevics]] (“Lotus”)''' ** [[Aleksandrs Vasks]] (“Putekļu pastardiena”) ** [[Juris Pīlēns]] (“Tumšzilais evaņģēlijs”) ** [[Mārtiņš Jurevics]] (“Nospiedumi”) ** [[Valdis Celmiņš]] (“Tīklā. TTT leģendas dzimšana”) | valign="top" | * '''[[Toms Jansons]] (“Tumšzilais evaņģēlijs”)''' ** Aivars Žukovskis (“Mūžīgi jauni”) ** Juris Žukovskis (“Nospiedumi”) ** Mārtiņš Straupe (“Lotus”) ** Laura Dišlere (“Lauvene”) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais kostīmu mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais kostīmu mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais grima mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais grima mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Sandra Sila]] (“Tīklā. TTT leģendas dzimšana”)''' ** Sīglinde Mihailera, Valters Granuco, Jūlija Volkinšteine (“Detektīvs von Foks”, 2. sezona) ** Ance Beinaroviča (“Tumšzilais evaņģēlijs”) ** Berta Vilipsone-Ieleja (“Mūžīgi jauni”) ** Jurate Silakaktiņa (“Lotus”) | valign="top" width="50%"| * '''[[Elīna Gaugere]] (“Tumšzilais evaņģēlijs”)''' ** Aija Beata Rjabovska (“Tīklā. TTT leģendas dzimšana”) ** Ilze Trumpe (“Lotus”) ** Santa Sandule (“Mūžīgi jauni”) ** Zane Žilinska (“Detektīvs von Foks”, 2. sezona) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais dokumentālās filmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais dokumentālās filmas režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais dokumentālās filmas operators (Lielais Kristaps)|Labākais dokumentālās filmas operators]] |- | valign="top" | * '''[[Elizabete Gricmane]], [[Ramune Rakauskaite]] (“Mākslas darbi rodas mokās”)''' ** Agita Cāne-Ķīle (“Ērģeles naktī. Iveta Apkalna”) ** [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvis Sīmanis]] (“Frankenšteins 2.0”) ** [[Krista Burāne]] (“Visi putni skaisti dzied”) ** [[Laila Pakalniņa]] (“Putnubiedēkļi”) | valign="top" width="50%"| * '''[[Māris Maskalāns]] (“Putnubiedēkļi”)''' ** Jānis Šēnbergs, Valdis Celmiņš (“Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete”) ** Edgars Bite (“Ērģeles naktī. Iveta Apkalna”) ** Mārtiņš Jansons (“Visi putni skaisti dzied”) ** Mārtiņš Jansons, Povilas Baltinas, Valdis Celmiņš (“Mākslas darbi rodas mokās”) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais animācijas filmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais animācijas filmas režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais animācijas filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais animācijas filmas mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Raitis Ābele]], [[Lauris Ābele]] (“Dieva suns”)''' ** Andrejs Brīvulis (“Tīrība”) ** Anete Grīnberga (“Aizmiršanas dārzā”) | valign="top" width="50%"| * '''[[Harijs Grundmanis]] (“Dieva suns”)''' ** Andrejs Brīvulis (“Tīrība”) ** Anete Grīnberga (“Aizmiršanas dārzā”) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais mūzikas autors (Lielais Kristaps)|Labākais komponists]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā skaņu režija (Lielais Kristaps)|Labākais skaņu režisors]] |- | valign="top" | * '''Pauļus Kilbausks, Vigints Kisevičs (“Putnubiedēkļi”)''' ** Lauris Ābele (“Dieva suns”) ** [[Lolita Ritmanis]] (“Tīklā. TTT leģendas dzimšana”) ** Pauļus Kilbausks, Justs Štars (“Lotus”) ** Toms Auniņš (“Mūžīgi jauni”) | valign="top" width="50%"| * '''Aleksandrs Vaicahovskis (“Tīklā. TTT leģendas dzimšana”)''' ** Edvards Broders (“Visi putni skaisti dzied”) ** Jons Maksvītis (“Putnubiedēkļi”) ** Pēteris Pāss (“Mākslas darbi rodas mokās”) ** Sauļus Urbanavičs (“Lotus”) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais montāžas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais montāžas režisors]] |- | valign="top" | * '''Armands Začs (“Nospiedumi”)''' ** Andris Grants (“Lotus”) ** Jēkabs Okonovs (“Žļurga”) ** Gatis Belogrudovs (“Tīklā. TTT leģendas dzimšana”) ** Krista Burāne, Paula Ločmele (“Visi putni skaisti dzied”) |} Ceremonijā tika pasniegtas trīs īpašās balvas: * [[lsm.lv|Portāla LSM]] skatītāju balva filmai “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”; * “LMT grupas” eksporta specbalva filmai “Lotus”; * Starptautiskās kino kritiķu federācijas [[FIPRESCI]] Latvijas nodaļa balvu piešķīra režisoram [[Andrejs Brīvulis|Andrejam Brīvulim]] par animācijas filmu" Tīrība". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lielaiskristaps.lv Oficiālā tīmekļa vietne] {{Lielais Kristaps}} [[Kategorija:Lielā Kristapa ceremonijas]] [[Kategorija:2025. gada kino balvas|lielais kristaps]] igf7xfc6qgbtm5zlr0j74hotvrhmivp Elīna Vendija Rībena 0 625112 4523526 4450694 2026-09-17T11:11:08Z Verters 85934 Atjaunināta informācija. 4523526 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Elīna Vendija Rībena | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1997 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 06 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Tukums}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[dzejniece]] | ienākumi = | darbības_gadi = 2017—pašlaik | dzimums = S | vecāki = [[Sanita Rībena]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | piezīmes = }} '''Elīna Vendija Rībena''' (dzimusi {{dat|1997|12|6}} [[Tukums|Tukumā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[dzejniece]] un redaktore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/elina-vendija-ribena|title=Elīna Vendija Rībena|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-03-08|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Elīna Vendija Rībena studējusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], ieguvusi bakalaura grādu [[filozofija|filozofijā]]. Literārā darbība un publikācijas no 2017. gada. Tajā pašā gadā pabeigusi [[Rakstnieku savienība]]s organizēto kultūrizglītības programmu [[Literārā akadēmija]] dzejas novirzienā pie [[Inga Gaile|Ingas Gailes]]. Kopš 2022. gada [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedre.<ref name=":0" /> 2021. gadā debitējusi ar savu dzejas krājumu "''suursna''" (redaktors [[Raimonds Ķirķis]]. Krājums nominēts grāmatu mākslas balvai [[Zelta ābele (balva)|Zelta ābele]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/pazinoti-gramatu-makslas-konkursa-zelta-abele-2021-nominanti|title=Paziņoti grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2021" nominanti|website=satori.lv|access-date=2026-03-08|language=lv|archive-date=2022-03-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220313055625/https://satori.lv/article/pazinoti-gramatu-makslas-konkursa-zelta-abele-2021-nominanti}}</ref> 2023. gadā izdots krājums "kreveles" (redaktore [[Krista Anna Belševica]]), bet 2026. – "Piena mugurkauls" (redaktore [[Anna Auziņa]]). 2022. gada maijā bija viesredaktore mēnešraksta [[Avīzes Nosaukums]] maija numuram ar tēmu "Absolūti subjektīva pieredze". No 2022. līdz 2023. gadam strādāja Avīzes Nosaukuma redakcijā. No 2021. līdz 2023. gadam strādāja filozofijas žurnāla [[Tvērums]] redakcijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieki.lv/|title=Latvijas Radošo savienību padome|last=padome|first=Latvijas Radošo savienību|website=makslinieki.lv|access-date=2026-03-08|language=lv|archive-date=2025-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20251124160744/https://www.makslinieki.lv/}}</ref> Kopš 2018. gada veido mākslas performances, kurās bieži iekļauti dzejas elementi. No 2023. līdz 2026. gadam kopā ar [[Māra Ulme|Māru Ulmi]] vadīja literāro radiopārraidi "[[Bronhīts (raidījums)|Bronhīts]]". == Bibliogrāfija == * "''suursna''". Rīga: [[Četrdesmit grādi]], 2021. * "kreveles". Saldus: [[Valters Dakša (izdevniecība)|Valters Dakša]], 2023. * "Piena mugurkauls". Rīga: [[Strāva_(žurnāls)|Strāva]], 2026. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latviešu dzejnieki]] 801u4sg5kz65u5idmkpesivu8n6c37m Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā 0 632371 4523246 4520905 2026-09-16T12:23:13Z Pirags 3757 /* Lietuvā */ pap 4523246 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. 2026. ɡada auɡustā kļuva zināms, ka pēc Lietuvas militārā izlūkdienesta ziņām Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai [[Baltija]]s valstīs, izmantojot Ukrainas dronus. Arī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) apstiprināja, ka Krievija plāno dažādus provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus, tostarp tā sauktās viltus karoga operācijas ar Ukrainas droniem.<ref name=lsm06.08.2026>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.08.2026-lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-iespejamiem-krievijas-uzbrukumiem-infrastrukturai-baltija.a657748/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Lietuvas izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā] lsm.lv 06.08.2026</ref> == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026</ref> 8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː "Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos."<ref name=lsm>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026</ref> 2026. ɡada 14. auɡustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] notrieca pāri valsts robežai pārlidojušu dronu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/ Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies] lsm.lv 14.08.2026</ref> vēlāk aizsardzības ministrs [[Raivis Melnis]] precizēja, ka tas ielidojis no Baltkrievijas. 1. septembra rītā ap plkst. 4 Alūksnes novada gaisa telpu no Krievijas uz Igauniju šķērsoja kaujas drons, iedzīvotāji šūnu apraides tīklā saņēma oranžās pakāpes brīdinājumu, ɡaisā pacēlās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2026-beidzies-gaisa-telpas-apdraudejums-aluksnes-novada-droni-maniti-ari-igaunija.a661155/ Beidzies gaisa telpas apdraudējums Alūksnes novadā; droni manīti arī Igaunijā] lsm.lv 01.09.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. 2026. ɡada 18. jūnijā Lietuvas armija kopā ar Sabiedriskās drošības dienestu ņēma savā aizsardzībā [[Klaipēda]]s sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojumu "LitPol Link" [[Alīta|Alītā]], transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostaciju.<ref name=lsm06.08.2026/> 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.<ref name=lsm/> 15. septembra naktī Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajonā]] notrieca no Baltkrievijas ielidojušu dronu. Lietuvas prezidents [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka notriektais drons bija Krievijas bezpilota lidaparāts "Gerbera", kas bijis ceļā, lai uzbruktu Ukrainai, taču Ukrainas elektroniskās kaujas sistēmas to novirzījušas no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2026-lietuvas-prezidents-notriektais-drons-visticamak-piedereja-krievijai.a663439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lietuvas prezidents: Notriektais drons, visticamāk, piederēja Krievijai] lsm.lv 16.09.2026</ref> == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. 2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.<ref name=lsm/> 30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja tobrīd neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026</ref> Polijas amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka tā bijusi Krievijas spārnotā raķete [[H-101]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-polija-apstiprina-tas-teritorija-nokritusi-krievijas-sparnota-rakete-h-101.a657069/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polija apstiprina – tās teritorijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101] lsm.lv 31.07.2026</ref> == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026</ref> 24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026</ref> Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis "Šahed" tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026</ref> == Vācijā == 2024. gada jūlijā Leipcigas lidostā uzliesmoja sūtījums, pirms to paspēja iekraut DHL kravas lidmašīnā, un drošības dienesti šo gadījumu saistīja ar Krieviju. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī [[Leipciga]]s lidostā netālu no Ukrainas "Antonov Airlines" kravas lidmašīnas pie viena no skrejceļiem atrada ar sprāgstvielu un detonatoru aprīkotu dronu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-leipcigas-lidosta-vacija-netalu-no-ukrainas-kravas-lidmasinas-atrod-ar-spragstvielu-aprikotu-dronu.a657643/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Leipcigas lidostā Vācijā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas atrod ar sprāgstvielu aprīkotu dronu] lsm.lv 05.08.2026</ref> Otrs drons sadūrās ar kompānijas [[DHL]] lidmašīnu netālu no Leipcigas, 14. augustā uz rietumiem no Leipcigas lidostas atrada trešā drona atliekas ar sprāgstvielām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2026-mediji-netalu-no-leipcigas-lidostas-augusta-atrasts-vel-viens-drons-ar-spragstvielam.a660307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Mediji: Netālu no Leipcigas lidostas augustā atrasts vēl viens drons ar sprāgstvielām] lsm.lv 25.08.2026</ref> Vācijas drošības iestādes par operācijas sagatavošanu aizdomās turēja [[Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde|Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi]] (GRU).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2026-vacijas-izmekletaji-uzbrukumu-leipcigas-lidostai-saista-ar-krievijas-specdienestu.a662922/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vācijas izmeklētāji uzbrukumu Leipcigas lidostai saista ar Krievijas specdienestu] lsm.lv 12.09.2026</ref> == Krievijas draudi Latvijai == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː "Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] n4r7f0qfbz7e2t1ledbf5n0xm27ejqv 4523247 4523246 2026-09-16T12:25:36Z Pirags 3757 /* Lietuvā */ 4523247 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. 2026. ɡada auɡustā kļuva zināms, ka pēc Lietuvas militārā izlūkdienesta ziņām Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai [[Baltija]]s valstīs, izmantojot Ukrainas dronus. Arī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) apstiprināja, ka Krievija plāno dažādus provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus, tostarp tā sauktās viltus karoga operācijas ar Ukrainas droniem.<ref name=lsm06.08.2026>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.08.2026-lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-iespejamiem-krievijas-uzbrukumiem-infrastrukturai-baltija.a657748/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Lietuvas izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā] lsm.lv 06.08.2026</ref> == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026</ref> 8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː "Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos."<ref name=lsm>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026</ref> 2026. ɡada 14. auɡustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] notrieca pāri valsts robežai pārlidojušu dronu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/ Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies] lsm.lv 14.08.2026</ref> vēlāk aizsardzības ministrs [[Raivis Melnis]] precizēja, ka tas ielidojis no Baltkrievijas. 1. septembra rītā ap plkst. 4 Alūksnes novada gaisa telpu no Krievijas uz Igauniju šķērsoja kaujas drons, iedzīvotāji šūnu apraides tīklā saņēma oranžās pakāpes brīdinājumu, ɡaisā pacēlās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2026-beidzies-gaisa-telpas-apdraudejums-aluksnes-novada-droni-maniti-ari-igaunija.a661155/ Beidzies gaisa telpas apdraudējums Alūksnes novadā; droni manīti arī Igaunijā] lsm.lv 01.09.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. 2026. ɡada 18. jūnijā Lietuvas armija kopā ar Sabiedriskās drošības dienestu ņēma savā aizsardzībā [[Klaipēda]]s sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojumu "LitPol Link" [[Alīta|Alītā]], transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostaciju.<ref name=lsm06.08.2026/> 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.<ref name=lsm/> 15. septembra naktī Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajonā]] notrieca no Baltkrievijas ielidojušu dronu. Lietuvas prezidents [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka notriektais drons bija Krievijas bezpilota lidaparāts "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas bijis ceļā, lai uzbruktu Ukrainai, taču Ukrainas elektroniskās kaujas sistēmas to novirzījušas no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2026-lietuvas-prezidents-notriektais-drons-visticamak-piedereja-krievijai.a663439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lietuvas prezidents: Notriektais drons, visticamāk, piederēja Krievijai] lsm.lv 16.09.2026</ref> == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. 2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.<ref name=lsm/> 30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja tobrīd neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026</ref> Polijas amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka tā bijusi Krievijas spārnotā raķete [[H-101]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-polija-apstiprina-tas-teritorija-nokritusi-krievijas-sparnota-rakete-h-101.a657069/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polija apstiprina – tās teritorijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101] lsm.lv 31.07.2026</ref> == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026</ref> 24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026</ref> Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis "Šahed" tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026</ref> == Vācijā == 2024. gada jūlijā Leipcigas lidostā uzliesmoja sūtījums, pirms to paspēja iekraut DHL kravas lidmašīnā, un drošības dienesti šo gadījumu saistīja ar Krieviju. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī [[Leipciga]]s lidostā netālu no Ukrainas "Antonov Airlines" kravas lidmašīnas pie viena no skrejceļiem atrada ar sprāgstvielu un detonatoru aprīkotu dronu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-leipcigas-lidosta-vacija-netalu-no-ukrainas-kravas-lidmasinas-atrod-ar-spragstvielu-aprikotu-dronu.a657643/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Leipcigas lidostā Vācijā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas atrod ar sprāgstvielu aprīkotu dronu] lsm.lv 05.08.2026</ref> Otrs drons sadūrās ar kompānijas [[DHL]] lidmašīnu netālu no Leipcigas, 14. augustā uz rietumiem no Leipcigas lidostas atrada trešā drona atliekas ar sprāgstvielām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2026-mediji-netalu-no-leipcigas-lidostas-augusta-atrasts-vel-viens-drons-ar-spragstvielam.a660307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Mediji: Netālu no Leipcigas lidostas augustā atrasts vēl viens drons ar sprāgstvielām] lsm.lv 25.08.2026</ref> Vācijas drošības iestādes par operācijas sagatavošanu aizdomās turēja [[Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde|Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi]] (GRU).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2026-vacijas-izmekletaji-uzbrukumu-leipcigas-lidostai-saista-ar-krievijas-specdienestu.a662922/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vācijas izmeklētāji uzbrukumu Leipcigas lidostai saista ar Krievijas specdienestu] lsm.lv 12.09.2026</ref> == Krievijas draudi Latvijai == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː "Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] hn7vj8s7q79okvnfs4szeglpr2nvioz 7. bruņutanku divīzija (Lielbritānija) 0 634333 4523506 4485852 2026-09-17T07:33:29Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Moving_towards_inland_from_Gold_Beach.jpg" aizvietots ar "A_Cromwell_Mk_V_tank_of_4th_County_of_London_Yeomanry,_22nd_Armoured_Brigade,_7th_Armoured_Division,_leads_a_column_of_armour_and_soft-skin_vehicles_inland_from_Gold_Beach,_Normandy,_7_June 4523506 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = 7. bruņutanku divīzija<br />''7th Armoured Division'' | attēls = 104983.jpg | attēla izmērs = | virsraksts = 7. divīzijas emblēma | valsts = {{GBR}} | pastāvēšana = 1937—1958 | pakļautība = [[Attēls:Flag of the British Army.svg|25px]] [[Britu armija]] | daļa no = | karaspēka veids = tanku karaspēks | krāsas = | karavīru skaits = 9442–{{sk|14964}} karavīri<br />apmēram 350 tanki | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = {{Tree list}} [[Rietumu tuksneša kampaņa]]<br />[[Tunisijas kampaņa]]<br />[[Itālijas kampaņa]]<br />[[Normandijas operācija]]<br />[[Zigfrīda līnijas pārraušana|Sabiedroto ofensīva no Parīzes līdz Reinai]] {{tree list/end}} | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Persijs Hobarts]]<br />[[Džons Hārdings]]<br />[[Džordžs Erskins]]<br />[[Lūiss Lainss]] }} '''7. bruņutanku divīzija''' ({{val|en|7th Armoured Division (United Kingdom)}}) bija [[Britu armija|Lielbritānijas armijas]] taktiskā vienība, kuru izveidoja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kur tā ieguva iesauku "Tuksneša žurkas" par saviem varoņdarbiem [[Ziemeļāfrikas kampaņa|Lībijas tuksneša kampaņā]]. Pēc [[Minhenes vienošanās]] divīziju izveidoja Ēģiptē 1938. gadā kā Mobilo divīziju (Ēģipte),<ref name=MOD>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.army.mod.uk/4bde/history/index.htm|title=4th Mechanised Brigade: History|publisher=British Army|archive-url=https://web.archive.org/web/20080303151855/http://www.army.mod.uk/4bde/history/index.htm|archive-date=2008-03-03}}</ref> un tās pirmais komandieris bija bruņutanku karadarbības teorētiķis ģenerālmajors sers [[Persijs Hobarts]]. 1940. gada februārī vienības nosaukumu nomainīja uz 7. bruņutanku divīziju. Divīzija piedalījās lielākajā daļā Ziemeļāfrikas kampaņas galveno kauju; vēlāk tā izsēdās un cīnījās [[Itālijas kampaņa|Itālijas kampaņā]] Itālijas iebrukuma sākumposmā, pirms to atsauca uz Apvienoto Karalisti, kur tā gatavojās [[Normandijas operācija|desantam Ziemeļrietumu Eiropā]]. [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas izsēšanos]] tā sāka D-dienas pēcpusdienā, 1944. gada 6. jūnijā, un ar cīņām virzījās cauri Francijas ziemeļiem un Beļģijai, kara beigas sagaidot [[Ķīle|Ķīlē]] un [[Hamburga|Hamburgā]]. Lai gan divīziju izformēja 1958. gadā, "Tuksneša žurkas" vēsturi, numuru un emblēmu mantoja 7. bruņotā brigāde un vēlāk 7. vieglā mehanizētā brigāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.army.mod.uk/7bde/history.htm |title=Welcome to the new British Army Website – British Army Website<!-- Bot generated title --> |access-date=2008-03-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080405145808/http://www.army.mod.uk/7bde/history.htm |archive-date=2008-04-05 }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:7th armoured division insignia 1944 3000px.png|thumb|Pirmā divīzijas emblēma ap 1940. gadu]] === Izveidošana === Pēc Minhenes krīzes 7. bruņutanku divīzijas elementi 1938. gadā ieradās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], lai palielinātu britu spēkus Ēģiptē un izveidotu tur "mobilus spēkus". Mobilos spēkus — sākotnēji ''Matrouh Mobile Force'' — izveidoja aptuveni 190 km uz rietumiem no [[Aleksandrija]]s. Divīziju izveidoja no Kairas kavalērijas brigādes, kas sastāvēja no četriem tanku pulkiem (7. Viņas Majestātes huzāri, 8. Karaļa Īrijas huzāri, 11. huzāri un 1. Karaliskais tanku pulks), un to atbalstīja 3. Karaliskā zirgu artilērija, Karaliskā armijas lauka loģistikas korpusa rota. Spēkus mehanizēja šādi: huzāru pulkos bija vieglie [[tanks|tanki]], pusotru tonnu smagas Ford automašīnas un ''Rolls Royce'' bruņumašīnas; 1. Karaliskajā tanku pulkā bija vieglie tanki, bet 3. Karaliskajā zirgu artilērijā — 3,7 collu kalnu [[haubice]]s un kāpurķēžu mašīnas to vilkšanai.<ref name=forty>{{grāmatas atsauce|url= https://books.google.com/books?id=g0J3BwAAQBAJ&pg=PA20&lpg=|title=Desert Rats at War: North Africa. Italy. Northwest Europe|first=George |last=Forty|publisher=Air Sea Media Services|year=2014|isbn=978-0957691520}}</ref> Šiem spēkiem pievienojās Karaļa Karaliskā strēlnieku korpusa 1. bataljons no [[Birma]]s, un tos vadīja ģenerālmajors Persijs Hobarts. Hobarts bija bruņoto spēku speciālists un vēlējās nodrošināt, lai viņa karaspēks būtu pienācīgi sagatavots kaujai tuksnesī, neskatoties uz to slikto aprīkojumu. Lielbritānijas vēstniecības [[Bagdāde|Bagdādē]] sabiedrisko attiecību atašejs Stjuarts Henrijs Perouns, iespējams, bija pārspīlējis, nosaucot vienību par "mobilo farsu", jo tajā bija iekļauti daži novecojuši tanki, piemēram, ''Vickers Medium Mark II''. Līdz 1939. gada septembrim artilērija bija aprīkota ar 25 mārciņu haubicēm un 37 mm prettanku lielgabaliem,[5] un 1939. gada decembrī tās vadību pārņēma ģenerālmajors Maikls O'Mūrs Kregs. === Ziemeļāfrika === [[Attēls:WWIIEurope34.jpg|thumb|Rietumu tuksneša karte, kurā detalizēti attēlotas galvenās kaujas un kustības laikā no 1940. gada 13. septembra līdz 1941. gada 30. maijam (noklikšķiniet, lai palielinātu).|left]] Divīzijai bija jābūt aprīkotai ar 220 tankiem. Tomēr, sākoties Otrajam pasaules karam 1939. gada septembrī, "mobilajiem spēkiem" bija tikai 65 tanki. Līdz 1940. gadam lielākā daļa divīzijas karaspēka jau bija savās vietās, pabeidzot formāciju, kas bija prasījusi divus gadus. 1940. gada 16. februārī mobilā divīzija, kas 1939. gada vidū bija mainījusi nosaukumu uz bruņutanku divīziju, kļuva par 7. bruņutanku divīziju. Pēc tam, kad Itālija pieteica karu, "Nīlas armija" ģenerālmajora Ričarda O'Konora vadībā skaitliski ievērojami pārspēja itāļus. Tomēr Itālijas armija galvenokārt sastāvēja no viegliem kājniekiem; tās artilērija bija no Pirmā pasaules kara laikiem, tai nebija bruņumašīnu, un tai bija maz prettanku ieroču, kas bija efektīvi tikai pret vieglajiem un kreiseru tankiem. Itāļi nespēja pretoties britiem. Nīlas armija no 1940. gada decembra līdz 1941. gada februārim atsevišķās kaujās sagūstīja līdz {{sk|130000}} itāļu kā karagūstekņus. Itāļu atkāpšanās laikā 1941. gada janvārī ģenerālmajors O'Konors pavēlēja "Tuksneša žurkām" virzīties uz dienvidiem no Džebela Adaras un nogriezt itāļu spēkus pie Beda Fomas ([[Kirenaika|Kirenaikā]]), kamēr Austrālijas spēki stūma itāļus uz rietumiem. 7. februārī, tā kā tanki nevarēja pārvietoties pietiekami ātri, manevru veica īpaša bruņumašīnu brigāde, ko vilka artilērija un kājnieki, kas pabeidza manevru 30 stundās, nogriežot itāļu atkāpšanās ceļu un iznīcinot itāļu 10. armiju. Pulkvežleitnants Džons Kombs vadīja šo ''[[ad hoc]]'' grupu, kas pazīstama kā "Kombsa spēki". Galu galā 7. bruņutanku divīzijas tankiem pēc astoņu mēnešu kaujām bija nepieciešams pilnīgs remonts, un divīziju atsauca uz [[Kaira|Kairu]], uz laiku pārtraucot tās pieejamību kā kaujas vienība, un frontē to aizstāja 2. bruņutanku divīzija. Itāļi izrādījās tik vāji, ka Hitlers bija spiests sūtīt [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] vadīto [[Āfrikas korpuss|Āfrikas korpusu]] kā pastiprinājumu. 1941. gada aprīlī vācieši un itāļi nogrieza Sabiedroto spēkus [[Tobruka|Tobrukā]]. 7. jūnijā divīziju pārapbruņoja kaujai operācijas ''Battleaxe'' ietvaros, saņemot jaunus tankus un papildu personālu. Tomēr šis Sabiedroto uzbrukums neizdevās, un 7. bruņutanku divīzija bija spiesta atkāpties trešajā kauju dienā. 18. novembrī operācijas ''Crusader'' ietvaros visa 7. bruņutanku divīzija bija koncentrēta uz izlaušanos. Viņiem pretojās tikai novājinātā vācu 21. tanku divīzija. Tomēr XXX korpusa komandieris ģenerālleitnants Vilobijs Norijs, zinot, ka 7. bruņutanku divīzijai ir palikuši tikai 200 tanki, nolēma ievērot piesardzību. Gaidīšanas laikā, 22. novembra pēcpusdienā Rommels ar 21. tanku divīziju uzbruka Sidi Rezegai un ieņēma tur lidlauku. Cīņas bija izmisīgas, un karavīri izcēlās ar varonību: par savu rīcību šo divu cīņu dienu laikā brigādes ģenerāli Džoku Kempbelu, kurš komandēja 7. atbalsta grupu, apbalvoja ar [[Viktorijas krusts|Viktorijas krustu]]. Tomēr vācu 21. bruņutanku divīzija, neskatoties uz ievērojamo bruņojuma trūkumu, pierādīja savu pārākumu kombinētajā bruņojuma taktikā, atvairot 7. bruņoto divīziju un zaudējot vēl 50 tankus (galvenokārt no 22. bruņutanku brigādes). 1942. gada 27. jūnijā 7. bruņutanku divīzijas elementi kopā ar 3. Viņa Majestātes huzāru pulka elementiem cieta vienā no postošākajiem draudzīgās uguns incidentiem, kad divu stundu ilga reida laikā netālu no Mersa Matruhas, Ēģiptē, tiem uzbruka [[Karaliskie Gaisa spēki|Karalisko gaisa spēku]] (RAF) ''[[Vickers Wellington]]'' [[bumbvedējs|bumbvedēju]] formācija. Vairāk nekā 359 karavīri tika nogalināti un vēl 560 tika ievainoti.<ref>''The Rommel Papers'', [[B. H. Liddell Hart|Liddell-Hart, Basil Henry]] pp. 238—239 (New York, NY: Harcourt, Brace, Javanovich, 1953)</ref> Nīlas armiju vēlāk pārveidoja par XIII armijas korpusu, kļūstot par nozīmīgu Lielbritānijas Astotās armijas elementu, ko no 1942. gada augusta komandēja ģenerālleitnants sers Bernards Montgomerijs. 7. bruņutanku divīzija piedalījās lielākajā daļā Ziemeļāfrikas kampaņas nozīmīgāko kauju, tostarp abās El Alameinas kaujās (pirmajā El Alameinas kaujā 1942. gada jūlijā, kas apturēja ass valstu virzību, un otrajā El Alameinas kaujā 1942. gada oktobrī—novembrī, kas mainīja kara gaitu Ziemeļāfrikā). 7. bruņutanku divīzija, kas tagad sastāvēja no 22. bruņutanku un 131. kājnieku brigādes ģenerālmajora Džona Hārdinga vadībā, piedalījās daudzās [[Tunisijas kampaņa]]s nozīmīgākajās kaujās, tostarp El Agheilas kaujā decembrī. Līdz 1943. gada janvārim 8. armija bija sasniegusi [[Tripole|Tripoli]], kur notika uzvaras parāde, kurā piedalījās 7. bruņutanku divīzija. Skatītāju vidū bija arī [[Lielbritānijas premjerministrs]] [[Vinstons Čērčils]] un [[Britu armijas Ģenerālštāba priekšnieks|Impērijas ģenerālštāba]] (CIGS) priekšnieks ģenerālis sers Alans Brūks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iwm.org.uk/collections/item/object/205207183|title=The British Army in North Africa|date=1943-02-04|publisher=Imperial War Museum|access-date=2020-05-23|archive-date=2020-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20201028210233/https://www.iwm.org.uk/collections/item/object/205207183|url-status=}}</ref> Divīzija, kuru pēc Hārdinga smagas ievainošanas janvārī tagad komandēja ģenerālmajors Džordžs Erskins, pēc tam piedalījās Medenīnas kaujā un pēc tam martā Maretas līnijas kaujā. Aprīļa beigās, kampaņas beigās, 7. bruņutanku divīziju nodeva Britu Pirmās armijas IX armijas korpusam uzbrukumam Medžez el Babai. Uzbrukums bija veiksmīgs: 7. bruņutanku divīzija sacentās ar Pirmās armijas 6. bruņoto divīziju sacensībās skrējienā uz [[Tunisa|Tunisu]], B eskadriļai, 11. huzāru pulkam, pirmajiem iebraucot pilsētā 7. maija pēcpusdienā, kam cieši sekoja 22. bruņutanku brigāde un 131. kājnieku brigāde. Cīņas Ziemeļāfrikā beidzās jau pēc dažām dienām, kad gandrīz {{sk|250000}} [[Ass valstis|Ass valstu]] karavīru padevās sabiedrotajiem un kļuva par karagūstekņiem. === Itālija === Divīzija nebija daļa no [[Sabiedroto iebrukums Sicīlijā|Sicīlijas iebrukuma]] spēkiem, un tā bija izvietota [[Homsa|Homsā]] (Sīrija), lai izietu amfībiju desanta apmācības, bet tomēr piedalījās Itālijas karagājiena sākumposmā. 7. bruņutanku divīzija izsēdās [[Salerno]] 1943. gada 15. septembrī, lai palīdzētu atvairīt smagos vācu pretuzbrukumus Salerno pludmales placdarma kaujas laikā (operācija ''Avalanche''). Neilgi pēc desanta 131. (Karalienes) kājnieku brigādi (kas sastāvēja no 1/5., 1/6. un 1/7. teritoriālā bataljona, Karalienes karaliskā pulka) aizvietoja tās "māsas" vienība 169. (Karalienes) kājnieku brigāde. Tolaik 169. brigādi komandēja brigādes ģenerālis Lūiss Lainss, kurš vēlāk komandēja 7. bruņutanku divīziju, sākot no 1944. gada novembra. Pēc tam Britu X armijas korpusa (ģenerālleitnanta Ričarda Makkreija vadībā) divīzija Amerikas 5. armijas (ģenerālleitnanta Marka V. Klārka vadībā) un Lielbritānijas 46. kājnieku divīzijas atbalstīta devās tālāk un ieņēma [[Neapole|Neapoli]]. "Tuksneša žurkām", kas bija pieradušas cīnīties tuksnesī, bija jāpielāgojas Itālijas šaurajiem ceļiem. Divīzija šķērsoja Volturno upi Dienviditālijā, uzbūvējot pontonu tiltu. Pēc Lielbritānijas 8. armijas komandiera ģenerāļa sera Bernarda Montgomerija lūguma 7. bruņutanku divīziju atsauca uz Lielbritāniju kopā ar 4. un 8. bruņutanku brigādi un 50. (Nortumbrijas) un 51. (Hailendas) kājnieku divīziju, kuras visas bija piedzīvojušas ilgu dienestu kopā ar 7. bruņutanku divīziju Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā. Piedaloties iebrukumā Ziemeļrietumu Eiropā kopā ar britu 2. armiju. 7. bruņutanku divīzija, nododot apbružātos transportlīdzekļus un ekipējumu tikko dislocētajai 5. Kanādas bruņutanku divīzijai, 1943. gada decembra beigās atstāja Itāliju un 1944. gada janvāra sākumā ieradās [[Glāzgova|Glāzgovā]], Skotijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://scholars.wlu.ca/cgi/viewcontent.cgi?article=1147&context=cmh|title=Fifth Canadian Armoured Division: Introduction to Battle|publisher=Canadian Military History|date=2012-01-23|access-date=2020-05-23|archive-date=2020-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20201028204850/https://scholars.wlu.ca/cgi/viewcontent.cgi?article=1147&context=cmh|url-status=}}</ref> === Ziemeļrietumu Eiropa === [[Attēls:A Cromwell Mk V tank of 4th County of London Yeomanry, 22nd Armoured Brigade, 7th Armoured Division, leads a column of armour and soft-skin vehicles inland from Gold Beach, Normandy, 7 June 1944. B5251.jpg|thumb|Kromvela tanks atstāj ''Gold pludmali'' 7. bruņutanku divīzijas kolonnas priekšgalā 1944. gada 7. jūnijā.|left]] [[Attēls:The British Army in North-west Europe 1944-45 BU769.jpg|thumb|Ģenerālmajors Džeralds Loids-Vernijs, 7. bruņutanku divīzija, iebrauc Ģentē savā [[Staghound (bruņumašīna)|''Staghound'' bruņumašīnā]] 1944. gada 8. septembrī.]] 1943. gada novembrī divīzija atstāja Itāliju un devās uz Lielbritāniju, kur pēdējie tās elementi ieradās 1944. gada 7. janvārī. Divīziju pārapbruņoja ar jaunajiem ''Cromwell'' kreiseru tankiem un aprīlī—maijā saņēma 36 ''[[Sherman Firefly|Sherman Vc Firefly]]'' tankus. Ar to pietika, lai katrā vadā būtu trīs 75 mm ''Cromwell'' lielgabali un 17 mārciņu ''Firefly'' lielgabals. "Tuksneša žurkas" bija vienīgā britu bruņutanku divīzija, kas izmantoja ''Cromwell'' kā savu galveno kaujas tanku. 7. bruņotā divīzija bija viena no trim britu divīzijām divos britu uzbrukuma korpusos, kas bija paredzēti dalībai Normandijas desantā. 22. bruņutanku brigāde izsēdās Normandijā 4. jūnijā, un lielākā daļa divīzijas izsēdās ''Gold'' pludmalē līdz 7. jūnija beigām, dienu pēc sākotnējās desanta operācijas veikšanas. Divīzija, kas bija daļa no ģenerālleitnanta Džerarda Baknola XXX korpusa, sākotnēji piedalījās operācijās ''Perch'' un ''Goodwood'' — divās operācijās, kas bija daļa no Kānas kaujas, kā arī operācijā ''Overlord'' — Sabiedroto iebrukuma Normandijā segvārds. Operācijas ''Perch'' laikā divīzijai bija jāvada viena puse ātrā aplenkšanas uzbrukumā, lai ieņemtu pilsētu. Plāna maiņas dēļ divīzijas vienības Villerbokāžā uzbruka vācu Tanku apmācības divīzijas un 101. SS smagā tanku bataljona tankiem. Pēc Kānas ieņemšanas divīzija piedalījās operācijā ''Spring'', kuras mērķis bija noturēt vācu spēkus piespiestus pie britu frontes, prom no amerikāņiem, kuri bija uzsākuši operāciju ''Cobra'' un pēc tam operāciju ''Bluecoat'' — uzbrukumu, lai atbalstītu amerikāņu izrāvienu un pārtvertu vācu pastiprinājumus, kas devās to apturēt. Pēc Falēzas ofensīvas, kas iznīcināja lielu daļu vācu armijas Normandijā, 7. bruņutanku divīzija piedalījās Sabiedroto ofensīvā no Parīzes līdz Reinai. Divīzijas sniegums Normandijā un pārējā Francijā ir apšaubīts, un ir apgalvots, ka tas neatbilda iepriekšējām kampaņām. 1944. gada augusta sākumā ģenerālmajors Džordžs Erskins, kurš komandēja divīziju kopš 1943. gada janvāra, brigādes ģenerālis Viljams Hainds, kurš komandēja 22. bruņutanku brigādi, un līdz pat 100 citiem divīzijas virsniekiem tika atcelti no amatiem un pārcelti uz citiem amatiem. Erskina vietā stājās ģenerālmajors Džeralds Loids-Vernijs. Vēsturnieki kopumā ir vienisprātis, ka tās bija Villerbokāžas "neveiksmes" sekas un ka virsnieku atcelšana bija plānota pēc šīs kaujas. Vēsturnieks Daniels Teilors uzskata, ka kaujas rezultāts kalpoja par attaisnojumu atlaišanām, lai "parādītu, ka armijas vadība darīja kaut ko, lai neitralizētu slikto sabiedrības viedokli par kampaņas norisi". Vēsturnieks un bijušais britu armijas virsnieks Mungo Melvins uzslavēja 7. bruņutanku divīzijas elastīgo kombinēto bruņojuma struktūru, ko citas britu bruņutanku divīzijas pārņēma tikai pēc operācijas ''Goodwood''. Divīzijas ģenerālštāba maiņa pēc Normandijas nemainīja divīzijas sniegumu, un 1944. gada novembrī pēc Erskina nomaiņas ģenerālmajoru Loidu-Verniju nomainīja ģenerālmajors Lains pēc tam, kad viņš "nespēja pietiekami izārstēt divīzijas sliktos ieradumus, lai apmierinātu augstākos komandierus Montgomeriju un Dempsiju". Nav šaubu, ka divīzija cieta no kolektīva un kumulatīva kaujas noguruma. Kā Loids ar zināmu tālredzību teica: "Nav šaubu, ka kara iepazīšana nepadara cilvēku drosmīgāku. Cilvēks kļūst viltīgs, un no viltības līdz gļēvulībai ir tikai īss solis." Tas nebija atsevišķs gadījums; 51. (Hailendas) kājnieku divīzija un vairākas citas veterānu vienības, ko Montgomerijs bija atvedis no Vidusjūras operācijas ''Overlord'' ietvaros, piedzīvoja līdzīgas grūtības, lai gan, pārsteidzoši, ne ar 50. (Nortumbrijas) kājnieku divīziju, kas bija labi darbojusies visas Normandijas kampaņas laikā. Pēc virzības cauri Francijai divīzija piedalījās sabiedroto uzbrukumā caur Beļģiju un Nīderlandi, 6. septembrī atbrīvojot [[Gente|Ģenti]]. Pēc tam divīzija piedalījās uzbrukumā Māsas upei un iegūto pozīciju noturēšanā, kur divīzija, kuru tagad komandēja ģenerālmajors Lūiss Lains, ļoti pieredzējis komandieris, tika nedaudz reorganizēta, un daudzi pieredzējušie vīri, kas piecus gadus bija pavadījuši ārzemēs kopā ar divīziju, atgriezās mājās. 1945. gada janvārī divīzija kopā ar tās pakļautībā esošo 8. bruņutanku un 155. kājnieku brigādi (no 52. (Loulendas) kājnieku divīzijas) piedalījās operācijā “Melnais koks”, lai atbrīvotu Rūras trijstūri. Februāra beigās divīzija saņēma īsu atpūtu. Pēc tam sekoja Reinzemes ofensīva; 7. bruņutanku divīzija šķērsoja Reinu netālu no Ksantenes un Vezeles un virzījās uz Vācijas pilsētu Hamburgu, kas bija kā galamērķis Rietumu sabiedroto iebrukuma laikā Vācijā, kur divīzija izbeidza karu. 1945. gada 16. aprīlī 7. bruņutanku divīzija atbrīvoja ''[[Stalag XI-B]]'' karagūstekņu nometni Fallingbostelā, [[Lejassaksija|Lejassaksijā]]. 7. bruņutanku divīzijas pēdējā kara kauja bija Hamburgas ieņemšana. 1945. gada jūlijā 7. bruņutanku divīzija pārcēlās uz [[Berlīne|Berlīni]], kur tā piedalījās 1945. gada Berlīnes Uzvaras parādē kopā ar amerikāņu, franču un padomju karaspēku. Starp daudzajiem parādes aculieciniekiem bija Vinstons Čērčils, Imperatora ģenerālštāba priekšnieks feldmaršals sers Alans Brūks un [[21. Armiju grupa|21. armijas grupas]] komandieris feldmaršals sers Bernards Montgomerijs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iwm.org.uk/collections/item/object/205196568|title=Winston Churchill in Berlin|publisher=Imperial War Museum|date=1945-07-21|access-date=2020-05-23|archive-date=2020-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20200413161404/https://www.iwm.org.uk/collections/item/object/205196568|url-status=}}</ref> === Pēckara periods === Divīzija palika Vācijā kā daļa no okupācijas spēkiem, bet pēc tam 20. gadsimta piecdesmitajos gados kā daļa no [[Britu Reinas armija]]s, ko izvietoja pret [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] spēkiem. Britu armijai kļūstot arvien mazākai, tās lielākās divīzijas izņēma no kaujas kārtības. Tādējādi divīzijas ilgā un ievērojamā karjera beidzās 1958. gada aprīlī, kad to pārveidoja par 5. kājnieku divīziju. Tomēr 7. bruņotās divīzijas tradīcijas un ikonisko iesauku ("Tuksneša žurkas") turpināja 7. bruņutanku brigāde, kas bija daļa no 1. bruņutanku divīzijas, ko vēlāk reorganizēja par 1. divīzijas 7. vieglo mehanizēto brigādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/2676525.stm|title=Fact file: 7th Armoured Brigade|publisher=BBC|date=2003-01-20|access-date=2020-05-23|archive-date=2009-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20090111161950/http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/2676525.stm|url-status=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.operation-blackcock.com Battle of the Roer Triangle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024061428/http://www.operation-blackcock.com/ |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} January 1945 * [http://www.unithistories.com/units_british/7ArmdDiv.html British Unit Histories] * [http://www.sharpshooters.org.uk/ "The Sharpshooters", the County of London Yeomanry Association website] * [https://web.archive.org/web/20121016015226/http://www.desertrats.org.uk/ The History of the British 7th Armoured Division, plus the 4th and 7th Armoured Brigades] * [http://www.tedrogers.co.uk Journeyman] Autobiography of former Desert Rat Ted Rogers * [http://desertwar.net/british-7th-armoured-division.html 7th Armoured Division Desert War.net] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]] g2qqv4puqt3n1mb3qzf9jupk7ar5ovw The Lie 0 635346 4523291 4517247 2026-09-16T15:31:48Z Meistars Joda 781 4523291 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste|Title=''The Lie''|Series=Seriāla "[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]"|Season=5. sezona|Series no=2. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Ādams Horovics]]<br>[[Edvards Kitsis]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Edvards Dž. Pejs]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2009. gada 21. janvārī|Length=40 minūtes|Guests=*[[Mišela Rodrigesa]] kā Ana Lusija Kortesa *[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers *[[L. Skota Koldvela]] kā Roza Nedlere *[[Šons Veilens]] kā Nīls "Frogurts" *[[Sonija Volgere]] kā Penelope Vidmore *[[Liliana Hērsta]] kā Kārmena Rejesa *[[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess|Prev=''[[Because You Left]]''|Next=''[[Jughead]]''}} '''''The Lie''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Meli'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (5. sezona)|piektās sezonas]] otrā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2009. gada 21. janvārī, kopā ar sezonas [[Because You Left|pirmo epizodu]]. Ar vēl vienu salas pārvietošanos laikā izdzīvojušie nonāk 1954. gadā, tieši konflikta epicentrā starp "Citiem" un [[ASV armija]]s patruļu, kā rezultātā daudzi izdzīvojušie iet bojā. Tikmēr kontinentā Bens un Džeks turpina apvienot ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieku, savukārt Hugo, kuru meklē policija, mēģina saprast, ko darīt. == Sižets == === Uz salas === Roza un Bernards kopā ar atlikušajiem izdzīvojušajiem mēģina iekurt uguni, neskatoties uz Frogurta šaubām par viņu panākumiem. Kad Faradejs atgriežas no džungļiem, Sojers vēlas izmantot atlikušo gumijas motorlaivu, taču Daniels saka, ka vispirms viņiem jānosaka salas atrašanās vieta un [[laiks]]. Drīz iestājas nakts, taču viņiem joprojām neizdodas iekurt uguni, lai gan Mailss atnes nogalinātu [[Meža cūka|mežacūku]]. Kārtējā strīda laikā par niecīgajām izdzīvošanas iespējām Frogurtam pēkšņi trāpa liesmojoša [[bulta]], nogalinot viņu. Pēc tam no džungļiem pludmales virzienā sāk lidot liesmojošas bultas, un, lai gan visi metas bēgt, daudzi izdzīvojušie tiek nogalināti. Sojers un Džūljeta paslēpjas džungļos, plānojot doties uz [[Strauts|strautu]], lai satiktu pārējos, taču viņus pēkšņi sagūsta trīs bruņoti ASV armijas karavīri. Viens no viņiem, Džonss, pavēl citam karavīram, Matinglijam, nogalināt Džūljetu, neraugoties uz Sojera mēģinājumiem paskaidrot, ko viņi tur dara. Pēkšņi no krūmiem karavīru virzienā sāk lidot akmeņi. Sojeram izdodas uzbrukt karavīram Kaningemam, bet Džūljetai izdodas atņemt Džonsam [[Šautene|šauteni]]. Tad Matinglijam mugurā ietrāpa no krūmiem izmests nazis, nogalinot viņu. Pēc brīža no krūmiem iznāk Loks, kurš bija izmetis nazi, un sasveicinās ar Džūljetu un Sojeru. === Kontinentā === 2005. gadā, kad Penelopes kuģis izglābj helikoptera avārijā izdzīvojušos, Džeks mudina visus melot, lai aizsargātu salā palikušos cilvēkus. Visi negribīgi piekrīt, izņemot Hugo, kurš mudina viņus pateikt patiesību. Cenšoties iegūt Saīda atbalstu, Hugo sastopas ar atteikumu un paziņo, ka arī Saīds no viņa nesaņems nekādu palīdzību, ja tāda kādreiz būs nepieciešama. Brauciena laikā Hugo aptur policijas automašīna, kamēr viņš mēģina piesprādzēt guļošo Saīdu. Atverot logu, Hugo ar pārsteigumu atklāj, ka policiste ir Ana Lusija. Viņa iesaka viņam nebraukt tik ātri un pārģērbties, pēc tam nodod sveicienus no Libijas un aiziet. Paskatījies atpakaļskata spogulī, Hugo vairs neredz ne Anu Lusiju, ne viņas automašīnu. Iebraucis degvielas uzpildes stacijā, Hugo nopērk drēbes, taču, kad pārdevēja viņu atpazīst, viņš steidzīgi aizbrauc. Pēc brīža Keita iebrauc tajā pašā degvielas uzpildes stacijā, lai piezvanītu Džekam, taču pārdomā. Tad viņa saņem zvanu no Sun, kura vēlas ar viņu tikties. [[Losandželosa|Losandželosā]] Sun un Keita satiekas. Keita pastāsta par advokātiem, kuri bija ieradušies pie viņas, bet Sun atzīstas, ka nožēlo, ka nespēja izglābt Džinu no kuģa, un apsola parūpēties par Āronu. Bens atstāj Džeku viesnīcas numurā un aizved Loka zārku pie savas draudzenes Džilas. Viņš jautā, vai viņa ir reģistrējusi zārku, un Džila to apstiprina. Bens arī apliecina, ka viss norit pēc plāna, un lūdz Džilai parūpēties par Loka līķi. Tikmēr Hugo kopā ar guļošo Saīdu ierodas savās mājās, kur viņu sagaida tēvs Deivids. Drīz pie mājas ierodas policija, taču Deivids viņus aizsūta prom. Pēc tam mājās atgriežas Hugo māte Kārmena, kamēr Deivids dodas satikt Džeku, vedot līdzi guļošo Saīdu. Hugo izstāsta mātei patiesību par salu, un viņa cenšas viņu nomierināt. Deivids nodod Saīdu Džeka aprūpē, taču piekodina viņam turēties tālāk no Hugo. Džeks aizved Saīdu uz slimnīcu, kur viņš atgūst samaņu. Tajā vakarā Bens ierodas Hugo mājās un iesaka viņam atgriezties salā. Hugo brīdi par to padomā, taču pēc tam izskrien uz ielas un padodas policijai. Pēc tam Bens dodas pie sievietes vārdā Eloīsa Hokinga, kura strādā stacijā zem baznīcas, kur dīvains svārsts aprēķina salas atrašanās vietu. Hokinga paziņo, ka Benam ir tikai 70 stundas, lai savāktu visus nepieciešamos cilvēkus. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] kā Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara * [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona * [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks {{Col-2}} * [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms * [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss * [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka * [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs * [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa * [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss * [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers * [[L. Skota Koldvela]] kā Roza Nedlere * [[Šons Veilens]] kā Nīls "Frogurts" * [[Sonija Volgere]] kā Penelope Hjūma * [[Mišela Rodrigesa]] kā Ana Lusija Kortesa * [[Liliana Hērsta]] kā Kārmena Rejesa * [[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess * [[Mērija Mara]] kā Džila {{Col-2}} * [[Toms Konolijs]] kā Viltus Džonss/jaunais Čārlzs Vidmors * [[Metjū Alans]] kā Viltus Kaningems * [[Tods Braients]] kā Viltus Matinglijs * [[Viljams Blanšets]] kā Ārons Litltons * Medisona kā suns Vinsents * [[Fionula Flenegena]] kā Eloīsa Hokinga * [[Kriss Kandela]] kā Kreigs {{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:1313407|''IMDb'' profils]] (angliski) * [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-5/episode-2-the-lie/ ''Metacritic'' profils] (angliski) {{Pazudušie}} [[Kategorija:"Pazudušie" 5. sezonas sērijas]] 490zf7855xx7nj1tl2c4p9fac070slz Rāmī Hamdallāhs 0 635858 4523371 4496280 2026-09-16T18:49:36Z Biafra 13794 4523371 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rāmī Hamdallāhs | vārds_orģ = رامي الحمد الله | attēls = Rami_Hamdallah_October_2013.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Palestīniešu pašpārvalde]]s premjerministrs | term_sākums = {{dat|2013|6|6}} | term_beigas = {{dat|2019|4|13}} | prezidents = [[Mahmūds Abāss]] | priekštecis = [[Salams Fajads]] | pēctecis = [[Mohammads Štajje]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{ddv|1958|8|10}} | dzim_vieta = Anabta, [[Rietumkrasts]] (toreiz [[Jordānija]]) | tautība = palestīnietis | partija = [[Fatah]] | profesija = valodnieks, politiķis | alma_mater = [[Lankasteras Universitāte]] | reliģija = [[Sunnītu islāms]] }} '''Rāmī Hamdallāhs''' ({{val|ar|رامي الحمد الله}}; dzimis {{dat|1958|8|10}}) ir [[Palestīnieši|palestīniešu]] [[valodnieks]], akadēmiķis un politiķis. No 2013. līdz 2019. gadam viņš bija [[Palestīniešu pašpārvalde]]s premjerministrs. Pirms iesaistīšanās politikā Hamdallāhs ilgu laiku strādāja akadēmiskajā vidē. No 1998. līdz 2013. gadam viņš bija An-Nadžas Nacionālās universitātes prezidents Nablusā. Viņš ieguvis izglītību [[Jordānijas Universitāte|Jordānijas Universitātē]], [[Mančestras Universitāte|Mančestras Universitātē]] un [[Lankasteras Universitāte|Lankasteras Universitātē]], kur aizstāvēja doktora grādu valodniecībā. 2013. gada jūnijā [[Mahmūds Abāss]] iecēla Hamdallāhu par Palestīniešu pašpārvaldes premjerministru pēc [[Salams Fajads|Salama Fajada]] atkāpšanās. Sākotnēji viņš atkāpās no amata jau pēc dažām nedēļām domstarpību dēļ par pilnvarām, taču vēlāk tika atkārtoti iecelts amatā un turpināja vadīt valdību. 2014. gadā viņš kļuva par Palestīnas nacionālās vienotības valdības vadītāju. 2019. gadā Hamdallāhs atkāpās no premjerministra amata, un viņa vietā stājās [[Mohammads Štajje]]. Kopš 2024. gada viņš ir Palestīnas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hamdallahs, Rami}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Palestīniešu politiķi]] [[Kategorija:Palestīniešu pašpārvaldes premjerministri]] [[Kategorija:Valodnieki]] 297a3vtqngn0ugtlev9lfb2jc7bucgj Diskusija:Gēzu valoda 1 638114 4523263 4523237 2026-09-16T13:35:21Z Apekribo 48114 4523263 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Valodnieki šoreiz/atkal auzās. Valodas nosaukumā starp diviem "e" ir zilbes robeža, tāpēc nu nekādi garais patskanis nesanāks. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 09.06 (EEST) :Es pievienojos tev, jo arī man likās, kaut kā ne tā sanāk (skatoties izrunu), bet "Vēstnesī" publicēta informācija ņēma virsroku (publicēta tālajā 2006. gadā). Tāpēc arī atsauci pievienoju. Ja ir kaut kādas atsauces, tad pārvietojam. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 16.43 (EEST) ::{{ping|Apekribo}} Ko tu par šo saki? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 06.40 (EEST) :::Par šo valodu neko daudz nezinu. Spriežot pēc rakstības (ግዕዝ), izruna ir [gə‘əz] vai [gə‘z], kur ‘ ir rīkles līdzskanis. Velkot paralēli ar arābu atveidi (46. §), kur ‘ajn zilbes beigās aiz īsa patskaņa šo patskani dubulto, abos gadījumos sanāk '''geezu''' valoda (sal. latv. “neesi”). Divkāršu ee saglabā, piem., angļu, igauņu, krievu, spāņu, čehu valodā; lietuviski ir viens īss e. Taču pirms pārvietošanas derētu atrast faktisko izrunu. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 10.15 (EEST) ::::Es, protams, vēl jo vairāk neesmu tēmā kopenhāgens... aber izskatās, ka paši aitijopi atveido to kā [https://www.youtube.com/watch?v=u4YOVrFlbcg 10. sekunde - gi'iz] un izrunā kā gīz ar neveiksmīgu mēģinājumu apvemties ī vidū. Bet angliski viņi izrunā kā [https://www.youtube.com/watch?v=sm-OC4oD4fI 28. sekunde gē -ik!- ez]. Taču tie ir tikai divi pirmie piemēri tjubā un varbūt neraksturīgi, pirmais pat varbūt locījumā ar iekšējo patskaņu miju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 14.36 (EEST) :::::Pirmajā video man izklausās drīzāk pēc e, nevis i, bet nav gluži droši. Arī jāņem vērā, ka izruna var būt mūsdienu etiopiešu, tas ir, amharu. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 16.35 (EEST) c82610bsr5u46z51m4rcr4ud9qf2ol1 Veloceļš Rīga–Ulbroka 0 638288 4523465 4514291 2026-09-17T05:16:28Z Biafra 13794 4523465 wikitext text/x-wiki [[attēls:52. autobuss uz Deglava ielas.jpg|thumb|Veloceļš Augusta Deglava ielas malā (2022)]] '''Veloceļš Rīga–Ulbroka''' ir 5,9 km ɡarš [[veloceļš]], kas ɡar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]] savieno [[Augusta Deglava tilts|A. Deglava tiltu]] un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] apli un turpinās tālāk līdz [[Ulbroka]]i, nodrošinot arī [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] un [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]] apkaimes iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu pilsētas centrā. Veloceļa Rīga–Ulbroka izveide ir viens no trim šāda veida projektiem, kas iekļauti [[Eiropas Savienība]]s Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, pārējie ir [[veloceļš Rīga—Babīte—Piņķi]] un [[veloceļš Rīga–Ķekava]]. Darbus veica SIA “TILTS”, kopējā projekta līgumsumma bija 7,7 miljoni eiro. Veloceļa izbūve sākās 2025. ɡada vasarā, būvdarbus pabeidza 2026. gada auɡustā. == Gaita == Veloceļš sākas pie [[Augusta Deglava tilts|A. Deglava tilta]] un ved ɡar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]]s malu, šķērsojot [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielu]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]], [[Andreja Saharova iela|Andreja Saharova ielu]] un sasniedz [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] apli, kur pie [[Rīgas robežas]] savienojas ar [[Autoceļš P4|autoceļam P4]] līdzās esošo veloceļu. Ilūkstes ielas krustojuma zonā paredzēta atpūtas vieta pie sabiedriskā transporta pieturvietas, to papildinot ar veloremonta staciju.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/sakta-velocela-izbuve-marsruta-riga-ulbroka Sākta veloceļa izbūve maršrutā Rīga - Ulbroka] riga.lv 26.05.2025.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Ulbroka]] n61382gkn9fndn1oe3i5j7hgepfuwjh Oskars Osthofs 0 638434 4523365 4514560 2026-09-16T18:46:54Z Biafra 13794 4523365 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Oskars Osthofs | piktogramma_1 = Weightlifting pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Svarcelšana | vārds_orig = ''Oscar Osthoff'' | attēls = 1904 Oscar Osthoff.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Oskars Pols Osthofs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|3|23}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Viskonsīna|Milvoki}} | mir_dat = {{dat|1950|12|9}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Svarcelšana]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (1 zelta un 1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Weightlifting pictogram.svg|20px]] [[Svarcelšana]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Svarcelšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — hanteļu daudzcīņa vīriešiem|Hanteļu daudzcīņa]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Svarcelšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — abrocīga grūšana vīriešiem|Abrocīga grūšana]]}} }} '''Oskars Pols Osthofs''' ({{val|en|Oscar Paul Osthoff}}; dzimis {{dat|1883|3|23}}, miris {{dat|1950|12|9}}) bija amerikāņu sportists un treneris. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnīja zelta medaļu [[Svarcelšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — hanteļu daudzcīņa vīriešiem|hanteļu daudzcīņā]] un sudraba medaļu [[Svarcelšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — abrocīga grūšana vīriešiem|abrocīgajā grūšanā]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/57009 |title=Oscar Osthoff |work=Olympedia |access-date=February 24, 2021}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/os/oscar-osthoff-1.html |title=Oscar Osthoff Olympic Results |access-date=2026. gada 28. augusts |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417235802/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/os/oscar-osthoff-1.html |archive-date=2026. gada 28. augusts}}</ref> Vēlāk viņš studēja [[Viskonsinas-Medisonas Universitāte|Viskonsinas-Medisonas Universitātē]], kur ieguva sporta meistara klasifikāciju. Universitāti pārstāvēja visaugstākajā līmeni četros sporta veidos — [[futbols|futbolā]], [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[vingrošana|vingrošanā]] un [[peldēšana|peldēšanā]]. Studiju laikā viņš pildīja arī Universitātes Sporta departamenta sekretāra pienākumus. Viņš ir uzņemts Viskonsīnas Universitātes Sporta slavas zālē. No 1910. līdz 1911. gadam Osthofs bija Vašingtona Štata koledžas (pašlaik — [[Vašingtona Štata Universitāte]]) galvenais amerikāņu futbola treneris. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Osthofs, Oskars}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV svarcēlāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Svarcēlāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki svarcelšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki svarcelšanā]] of23799omr2zzh9s93yzxzyqnpudbtv Rugāju vidusskola 0 638525 4523437 4515117 2026-09-17T00:52:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523437 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Rugāju vidusskola |attēla_nos = Rugāju vidusskola pirms 1940.jpg |att_izm = |att_apraksts = Rugāju vidusskola (pēc 1936) |dibin = 1903 (1921) |vieta = Kurmenes iela 87, [[Rugāji]], [[Rugāju pagasts]], [[Balvu novads]] {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Iveta Arelkeviča |skoleni = |mlapa = {{url|http://skola.rugaji.lv/}} }} '''Rugāju vidusskola''' ir [[Balvu novads|Balvu novada]] izglītības iestāde, kas īsteno pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmas. Tā atrodas Kurmenes ielā 87 [[Rugāji|Rugājos]]. 2025. gadā vidējās izglītības posmā mācījās 41 skolēns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2025-sapigs-lemums-balvu-novada-plano-slegt-tris-pustuksas-vidusskolas.a615702/|title=Sāpīgs lēmums. Balvu novadā plāno slēgt trīs pustukšas vidusskolas|website=[[lsm.lv]]|access-date=2025-09-25|date=2025-09-25|language=lv}}</ref> == Vēsture == 1903. gadā atvēra Tautas izglītības ministrijas Rugāju vienklasīgo tautskolu. 1904. gadā skolā mācījās 87 skolēni – 45 zēni un 42 meitenes ar vienu skolotāju. 1921. gadā skolu pārveidoja par Rugāju sešklasīgo pamatskolu. Skolas telpas mazas, skolai viena klases istaba, nepietiekošas skolēnu guļamistabas. Piesaistot arhitektu Glāzenapu, 1928. gadā sākās jaunās skolas ēkas būvniecība vecajos Rugāja dzirnavu mūros. 1934. gadā Rugāju sešklasīgā pamatskola sāka pakāpeniski pārcēlties uz jauno skolas ēku, kuru atklāja 1936. gada 31. oktobrī. Vācu okupācijas laikā skolu pārdēvēja par Rugāju tautskolu, 1944. gadā skolā atradās kara hospitālis. Pēc kara darbojās Rugāju nepilnā vidusskolā, kurā 1948./1949. mācību gadā bija vienpadsmit klases. Līdz 1980. gadam pakāpeniski slēdza mazās Sudarbes, Nagļu, Kurmenes, Teteru, Medņu, Upetnieku lauku skoliņas. 1973. gadā blakus skolai uzcēla internāta ēku. 1990. gadā skolas ēkā veica kapitālo remontu, krāsnis nomainīja pret centrālo apkuri, 1999. gadā skolas ēkā ievietoja pagasta muzeju, 2006. gadā pie vidussskolas uzcēla sporta namu, 2009. gadā skolai pievienoja pirmsskolas izglītības iestādi, vidusskolu pārdēvēja par '''Rugāju novada vidusskolu''', skolas galā izvietoja Rugāju novada kultūras nodaļu. 2013. gadā pie skolas atklāja sporta stadionu, uz sienas pagalma pusē izveidoja ārsienas fresku ar Rugāju vēstures skatiem. 2014. gadā renovēja vidusskolas ārsienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://skola.rugaji.lv/index.php/info/skolas-vesture/285-skolas-vesture |title=Ieskats vēsturē |access-date={{dat|2026|08|29||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250516163930/http://skola.rugaji.lv/index.php/info/skolas-vesture/285-skolas-vesture }}</ref> == Izglītības programmas == * Vispārējās pirmsskolas izglītības programma – kods 01011111 * Vispārējās pamatizglītības programma – kods 21011111 * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem – kods 21015611 * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās veselības traucējumiem – kods 21015711 * Vispārējās vidējās izglītības programma - kods 31016011 == Atsauces == {{atsauces}} {{Balvu novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] cza35daqhg3djsbiemgxb1hgvdk5oqg Selkērka 0 638572 4523493 4515418 2026-09-17T06:49:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523493 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Selkērka | official_name = ''Selkirk''<br/>''Salchaig'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Selkirk - A different view of the Town Square - geograph.org.uk - 1524806.jpg | image2 = Sir Walter Scott's Courtroom, Selkirk (geograph 6670873).jpg | image3 = Victoria Halls selkirk.jpg }} | image_caption = Selkērkas Tirgus laukums; Šerifa tiesas ēka; Viktorijas zāle | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Skotišbordersa#Lielbritānija | latd = 55| latm = 32| lats = 51 | latNS = N | longd = 02| longm = 50| longs = 03 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Skotišbordersa]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Selkērkšīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 4663 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 185 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = TD7 | website = {{url|https://www.selkirkonline.org/}} | footnotes = }} '''Selkērka''' ({{val|en|Selkirk}}, {{val|gd|Salchaig}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidos, [[Skotišbordersa]]s apgabalā. Tā atrodas Etrikvoteras krastos netālu no tās ietekas [[Tvīda]]s upē, aptuveni 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Edinburga]]s. Vēsturiski Selkērka bija [[Selkērkšīra]]s grāfistes administratīvais centrs. Pilsētas nosaukums ir cēlies no senangļu valodas vārdiem ''seale'' un ''circu'', kas etimoloģiski nozīmē ‘baznīca pie meža’ vai ‘lielā baznīca’, norādot uz senu pirmskristiešu vai agrīno kristiešu kulta vietu Etrikas mežā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Johnston |first=James B. |title=Place-Names of Scotland |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1892 |page=228 |language=en}}</ref> == Vēsture == Selkērka ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Skotijas dienvidos. 1113. gadā topošais karalis [[Dāvids I]] šeit nodibināja abatiju, ko atdeva Tironas ordeņa mūkiem. Desmit gadus vēlāk abatija tika pārcelta uz Kelso, taču Selkērka saglabāja savu nozīmi kā karaliskais medību iecirknis un nocietināta vieta pierobežā. Karalis [[Džeimss IV]] 1501. gada 1. jūnijā piešķīra Selkērkai karaliskā boro statusu, apstiprinot tās šerifa tiesas tiesības un nosakot to par vienīgo oficiālo Selkērkšīras šerifa rezidenci. Šis amats saglabāja nozīmīgu lomu pilsētas pārvaldē arī vēlākajos gadsimtos. No 1799. gada 16. decembra līdz pat savai nāvei 1832. gadā par Selkērkšīras priekšnieka aizvietotāju-šerifu kalpoja rakstnieks sers [[Valters Skots]], kurš regulāri noturēja tiesas sēdes pilsētas tiesas namā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Lockhart |first=John Gibson |title=Memoirs of the Life of Sir Walter Scott, Bart. |volume=1 |publisher=Robert Cadell |location=Edinburgh |year=1837 |pages=294–298 |language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Hewitt |first=David |title=Scott, Sir Walter |series=Oxford Dictionary of National Biography |publisher=Oxford University Press |location=Oxford |year=2004 |doi=10.1093/ref:odnb/24928 |language=en}}</ref> 1513. gadā pilsētas iedzīvotāji piedalījās Flodenas kaujā pret Angliju. No aptuveni 80 vīriem, kas devās karā no Selkērkas, mājās atgriezās tikai viens — Flečers —, atnesot līdzi sagūstīto angļu karogu. Šā notikuma piemiņai ik gadu jūnijā pilsētā tiek rīkoti vēsturiskie "Robežu karoga apjāšanas" svētki (''Selkirk Common Riding''). 19. un 20. gadsimtā pilsēta kļuva par plaukstošu tekstilrūpniecības centru, kurā tika ražoti slavenie tvīda izstrādājumi un dzija. Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Selkērka bija Selkērkšīras grāfistes centrs, pēc tam tika iekļauta Etrikas un Loderdeilas distriktā, bet kopš 1996. gada ir Skotišbordersas apgabala sastāvdaļa. == Saimniecība un satiksme == Pēc tekstilrūpniecības apjomu samazināšanās 20. gadsimta otrajā pusē pilsētas saimniecība pāorientējās uz pakalpojumiem, tūrismu un maizes ražošanu. Pilsēta ir plaši pazīstama ar savu tradicionālo konditorejas izstrādājumu — "Selkērkas banoku" (''Selkirk Bannock''), kas ir salda augļu maize. Pilsētu šķērso autošoseja A7, kas savieno Edinburgu ar Karlailu. Tuvākā dzelzceļa stacija atrodas kaimiņu pilsētā Galašīlsā, kur atjaunotā Robežu dzelzceļa līnija (''Borders Railway'') nodrošina satiksmi ar Edinburgu. == Ievērojamas vietas == * Sera Valtera Skota šerifa tiesas ēka (''Sir Walter Scott's Court House'') — 1803. gadā celta ēka pilsētas Tirgus laukumā, kurā sers Valters Skots strādāja un noturēja tiesas sēdes; mūsdienās tur ierīkots muzeju komplekss. * Viktorijas zāle (''Victoria Hall'') — 19. gadsimta beigu sabiedriskā un kultūras ēka, kas kalpo kā vietējo pasākumu norises vieta. * Selkērkas pils drupas (''Selkirk Castle'') — viduslaiku koka un zemes nocietinājumu vieta, kas kontrolēja pieeju Etrikas mežam. * Flodenas piemineklis — piemineklis Tirgus laukumā par godu pilsētnieku varonībai 1513. gada Flodenas kaujā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.selkirkonline.org/ Selkērkas kopienas oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240830115923/https://selkirkonline.org/ |date={{dat|2024|08|30||bez}} }} (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] qa13rw05ue43c0esavny50b1x4ds7ws Izidors Niflots 0 638765 4523349 4520069 2026-09-16T18:37:55Z Biafra 13794 4523349 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Izidors Niflots | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Isidor Niflot'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Izidors Gadars "Džeks" Niflots | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|4|16}} | dz_viet = {{vieta|Krievijas Impērija}} | mir_dat = {{dat|1950|3|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Longedija}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) un ''[[1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = 1 (1 zelts) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Brīvā cīņa, 56,7 kg]]}} }} '''Izidors Gadars "Džeks" Niflots''' ({{val|en|Isidor Gadar "Jack" Niflot}}; dzimis {{dat|1881|4|16}}, miris {{dat|1950|3|29}}) bija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] dzimis [[ASV]] [[Cīņas sports|cīkstonis]]. Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]]. Savukārt [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] viņš izcīnīja 7. vietu [[Cīņas sports 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — grieķu romiešu cīņa vieglajā svarā vīriešiem|grieķu–romiešu cīņā vieglā svara kategorijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/60725 |title=Jack Niflot |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ni/jack-niflot-1.html |title=Jack Niflot Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417101905/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ni/jack-niflot-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem gaiļa svarā}} {{DEFAULTSORT:Niflots, Izidors}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV cīkstoņi]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki cīņas sportā]] g6fnwpm2el1s3xgbc739caosp5qxr9l Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums 0 639255 4523482 4519914 2026-09-17T05:36:34Z Kikos 3705 /* Vēsture */ 4523482 wikitext text/x-wiki [[File:Northern Ireland, administrative divisions - colored lv.svg|thumb|350px|Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums]] '''Ziemeļīrijas administratīvo iedalījumu''' veido 11 distrikti, kas pastāv kopš 2015. gada administratīvās reformas. Ziemeļīrijas pašvaldību padomes neveic tādas pašas funkcijas kā pirmā līmeņa pašvaldības pārējā Apvienotajā Karalistē; piemēram, tās nav atbildīgas par izglītību, ceļu būvi vai mājokļiem. Distriktu pašvaldību funkcijas ietver plānošanu, atkritumu savākšanu un pārstrādi, atpūtas un sabiedriskos pakalpojumus, ēku kontroli un vietējās ekonomikas un kultūras attīstību. Tarifu iekasēšanu centralizēti apstrādā Ziemeļīrijas izpildvaras Zemes un īpašuma pakalpojumu aģentūra. == Vēsture == Līdz 1973. gadam Ziemeļīrijā, tāpat kā pārējā [[Īrija (sala)|Īrijas]] salā, pirmās pakāpes administratīvo iedalījumu veidoja sešas [[Īrijas grāfistes|grāfistes]] — [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]], [[Dauna]], [[Entrima (grāfiste)|Entrima]], [[Fermena]], [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] un [[Tirona]]. 1973. gada administratīvajā reformā Ziemeļīrija tika sadalīta 26 administratīvajās vienībās — 3 lielpilsētas ([[Belfāsta]], [[Deri]] un [[Lisbērna]]), 13 [[boro]] un 10 distrikti. 2015. gadā stājās spēkā jauna administratīvā reforma, kur 26 distrikti tika apvienoti 11 lielākos distriktos. == Distrikti == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Distrikts !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits (2024)<ref>[https://www.ons.gov.uk/file?uri=/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/datasets/populationestimatesforukenglandandwalesscotlandandnorthernireland/mid2024/mye24tablesuk.xlsx "Mid-Year Population Estimates, United Kingdom, June 2024". ''Office for National Statistics'']</ref> !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Ards and North Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārdsa un Ziemeļdauna]]''' || ''Ards and North Down'' || [[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]] || {{nts|458}} || {{nts|165415}}|| GB-AND |- | [[Attēls:Armagh, Banbridge and Craigavon district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]]''' || ''Armagh, Banbridge and Craigavon'' || [[Kreigevona]] || {{nts|1332}} || {{nts|222511}} || GB-ABC |- | [[Attēls:Belfast district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Belfāsta]]''' || ''Belfast'' || [[Belfāsta]]|| {{nts|133}} || {{nts|352390}}||GB-BFS |- | [[Attēls:Derry and Strabane district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Deri un Strabāna]]''' || ''Derry and Strabane'' || [[Deri]], [[Strabāna]] || {{nts|1237}} || {{nts|152383}} || GB-DRS |- | [[Attēls:Antrim and Newtownabbey district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Entrima un Ņūtaunebi]]''' || ''Antrim and Newtownabbey'' || [[Entrima]], [[Ņūtaunebi]]|| {{nts|571}}|| {{nts|148100}}|| GB-ANN |- | [[Attēls:Fermanagh and Omagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Fermena un Oma]]''' || ''Fermanagh and Omagh'' || [[Oma (pilsēta)|Oma]], [[Eniskilena]] || {{nts|2836}} || {{nts|117687}} || GB-FMO |- | [[Attēls:Causeway Coast and Glens district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Kosvejkosta un Glensa]]''' || ''Causeway Coast and Glens'' || [[Kolreina]] || {{nts|1980}} || {{nts|141954}} || GB-CCG |- | [[Attēls:Lisburn and Castlereagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Lisbērna un Kāslreja]]''' || ''Lisburn and Castlereagh'' || [[Lisbērna]] || {{nts|504}} || {{nts|151669}} || GB-LBC |- | [[Attēls:Newry, Mourne and Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ņūri, Morna un Dauna]]''' || ''Newry, Mourne and Down'' || [[Daunpatrika]] || {{nts|1628}} || {{nts|183115}}|| GB-NMD |- | [[Attēls:Mid and East Antrim district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidus un Austrumu Entrima]]''' || ''Mid and East Antrim'' || [[Belimīna]] || {{nts|1045}} || {{nts|139913}} || GB-MEA |- | [[Attēls:Mid Ulster district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidusolstera]]''' || ''Mid-Ulster'' || [[Dangenona]] || {{nts|1823}} || {{nts|152718}} || GB-MUL |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ziemeļīrijas distrikti| ]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums]] in34v8a2tshxrixgvwax5igm6chny0f Sitiens no gaisa (futbols) 0 639299 4523515 4520528 2026-09-17T08:39:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523515 wikitext text/x-wiki [[File:Frank Lampard 2008.jpg|thumb|Bijušais ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlētājs un komandas labākais vārtu guvējs [[Frenks Lampards]] gatavojas izpildīt sitienu no gaisa.]] [[File:Motherwell volley.jpg|thumb|''[[Motherwell FC|Motherwell]]'' spēlētājs [[Braiens Maklīns]] (dzintarkrāsas kreklā) izpilda sitienu no gaisa spēlē pret ''[[St Mirren F.C.|St Mirren]]''.]] '''Sitiens no gaisa''' ir sitiens [[Futbols|futbolā]], kad spēlētāja kāja saskaras ar bumbu un novirza to noteiktā leņķī, pirms bumba ir paspējusi pieskarties zemei. Sitienu no gaisa var būt ļoti grūti precīzi izpildīt, un tam nepieciešama laba kājas un acu koordinācija, kā arī precīzs sitiena izpildes laiks.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2009/sep/02/what-is-a-volley-football|title=What is a volley?|work=The Guardian|access-date=2026-09-10|date=2009-09-02|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> '''Sitienam pēc atlēciena''' ir līdzīgs princips, taču tas tiek izpildīts brīdī, kad bumba tikko ir atsitusies pret zemi, nevis atrodas gaisā. == Sitiens no gaisa == Kopumā, izpildot sitienu no gaisa, spēlētājam bumbai jātrāpa ar pēdas priekšējo daļu, pirkstiem vērstiem uz leju, potītei jābūt fiksētai un celim paceltam. Lielākajā daļā gadījumu ir svarīgi, lai sitiena brīdī celis atrastos augstu virs bumbas, kā arī nedaudz jānoliecas uz priekšu, lai bumba pēc sitiena lidotu uz leju. Pareizi izpildot sitienu, bumbai tiek piešķirta izteikta rotācija uz priekšu, kas neļauj tai nekontrolēti aizlidot pāri vārtiem. Pateicoties bumbai piešķirtajam spēkam un rotācijai, tās trajektorija ceļā uz vārtiem var būt neparedzama, tādēļ šādu sitienu vārtsargam var būt grūti atvairīt. Uzbrukumā sitienam no gaisa var būt izšķiroša nozīme tiešu vārtu gūšanā. Tā kā sitiens no gaisa tiek izpildīts, kamēr bumba atrodas gaisā, šādi sitieni bieži tiek izpildīti vārtu priekšā pēc [[Centrējums (futbols)|centrējuma]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]]. Šādā situācijā viens uzbrūkošās komandas spēlētājs ar piespēli pa gaisu nogādā bumbu vārtu priekšā, bet otrs spēlētājs — stāvot uz vietas vai atrodoties kustībā — ar kāju sit pa bumbu, pirms tā pieskaras zemei. Tas ir izdevīgāk nekā parasts sitiens, jo spēlētājam nav nepieciešams vispirms apturēt jeb pārvaldīt bumbu, veicot papildu pieskārienu, tādējādi dodot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] dažas papildu sekundes, lai reaģētu. Parasti bumba tiek trāpīta ar pēdas pacēlumu, pirkstgalam esot vērstam uz leju un vārtu virzienā. Tomēr dažkārt tiek izmantotas arī tādas variācijas kā ''[[Šķērīte (futbols)|šķērīte]]'', kad spēlētājs sitiena laikā ķermeni kustina akrobātiskā veidā, par lielu prieku skatītājiem. Izmantojot sitienu no gaisa aizsardzībā, bumbu var ātri izsist ārpus spēles zonas, ļaujot aizsardzības komandai atgūt savas pozīcijas. Lai gan sitiens no gaisa ir mazāk precīzs un grūtāk izpildāms nekā parasta tālā piespēle, tas ir noderīgs, lai izsistu bumbas, kas atlec aizsarga virzienā vai prom no viņa, jo aizsargam nav nepieciešams bumbu vispirms apturēt vai mainīt kustības virzienu, ja viņš skrien savu vārtu virzienā. Sitiens no gaisa piespēlēm tiek izmantots retāk, jo bumbu ar to ir grūtāk kontrolēt, tomēr to bieži var izmantot, lai viegli pāradresētu bumbu citam spēlētājam. Šādā situācijā sitiens ir maigāks un kontrolētāks nekā sitiens pa vārtiem vai bumbas izsišana no aizsardzības zonas. Lai pāradresētu bumbu sitienā no gaisa, var izmantot pēdas iekšpusi, ārpusi vai pat papēdi. Ja ar papēdi bumba tiek raidīta pāri spēlētāja galvai (no aizmugures uz priekšu), šo paņēmienu bieži dēvē par „ēzeļa spērienu”. == Sitiens pēc atlēciena == Bieži tiek lietots arī termins ''sitiens pēc atlēciena'' — tas ir sitiens, kad bumba tiek raidīta uzreiz pēc tās atsitiena pret zemi. Sitiens pēc atlēciena var būt piemērotāks situācijās, kad sitienu no gaisa nav iespējams izpildīt, jo bumba atrodas pārāk augstu un spēlētājs vēlas izdarīt precīzāku sitienu.<ref name=":1" /> Labs sitiena pēc atlēciena piemērs ir [[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]] gūtie vārti ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' sastāvā pret ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' 2006. gadā. Viņš ar krūtīm apturēja bumbu pēc tālas piespēles, pēc tam pagriezās un ar kreiso kāju izdarīja sitienu no [[Futbola laukums|soda laukuma loka]]. Bumba ielidoja vārtu apakšējā kreisajā stūrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chelseafc.com/en/video/didier-drogba-vs-liverpool---17th-september-2006---goal-of-the-d-h8fkk0vm|title=Didier Drogba vs Liverpool {{!}} 17th September 2006 {{!}} Goal of the Day|website=www.chelseafc.com|access-date=2026-09-11|language=en-gb}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.90min.com/posts/2389904-10-of-the-best-half-volleys-the-premier-league-has-ever-seen|title=10 of the Best Half-Volleys the Premier League Has Ever Seen|work=90min.com|access-date=2026-09-11|date=2015-07-24|language=en|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820085614/https://www.90min.com/posts/2389904-10-of-the-best-half-volleys-the-premier-league-has-ever-seen}}</ref> == Skatīt arī == * [[Šķērīte (futbols)]] * [[Sitiens (futbols)]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] ehscetxwis81rrgabwmi52u72uufm8f Princese Astrīda 0 639382 4523297 4521606 2026-09-16T17:00:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523297 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Astrīda Moda Ingeborga Fernere | vārds_orģ = ''Astrid Maud Ingeborg Ferner'' | attēls = Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Princese Astrīda 1950. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = | term_sākums = | term_beigas = | coronation = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | monarhs = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1932|2|12}} | dzim_vieta = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|09|11|1932|02|12}} | mir_vieta = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | apglabāts = | tautība = | partija = | dinastija = [[Gliksburgas dinastija]] | tēvs = [[Ūlavs V]] | māte = [[Marta Bernadote|Zviedrijas princese Marta]] | dzīvesb = Johans Ferners (1961—2015, miris) | bērni = 5 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | dzimums = S | title = }} '''Princese Astrīda, Ferneres kundze''' (dzimusi {{dat|1932|2|12}}, mirusi {{dat|2026|09|11|}}) bija [[Norvēģija|Norvēģijas]] karaliskās ģimenes locekle. Viņa bija [[Zviedrija|Zviedrijas]] karaļa [[Ūlavs V|Ūlava V]] un princeses [[Marta Bernadote|Martas]] otrā meita un pēdējais izdzīvojušais bērns. Astrīda bija karaļa [[Hokons VIII|Hokona VIII]] tante un karaļa [[Haralds V|Haralda V]] vecākā māsa. Pēc mātes nāves 1954. gadā viņa bija Norvēģijas [[pirmā lēdija]] sava vectēva, karaļa [[Hokons VII|Hokona VII]], valdīšanas laikā un turpināja pildīt šo lomu visā tēva valdīšanas laikā līdz brāļa laulībām 1968. gadā. 1961. gadā Astrīda apprecējās ar Johanu Ferneru, un viņiem bija pieci bērni. Vēlākajā dzīvē viņa iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs. Viņa bija vairāku organizāciju patronese, īpaši to, kas atbalsta bērnus un jauniešus ar [[Disleksija|disleksiju]]. == Agrīnā dzīve un izglītība == Astrīda piedzima 1932. gada 12. februārī topošajam [[Ūlavs V|karalim Ūlavam V]] un kroņprincesei Martai. 31. martā viņa tika kristīta Pils kapelā. Viņas krustvecāki bija viņas [[vecvecāki]] no tēva puses, [[Moda (Norvēģija)|Norvēģijas]] [[Hokons VII|karalis Hokons VII]] un [[Moda (Norvēģija)|karaliene Moda]]. Viņa tika nosaukta savas mātes tantes, tēva puses vecmāmiņas un mātes puses vecmāmiņas vārdā.<ref name="royalhouse">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royalcourt.no/nyhet.html?tid=96935&sek=27262|title=Princess Astrid celebrates her 80th birthday|website=Norwegian Royal House|access-date=28 September 2019|date=11 February 2012|archive-date={{dat|2021|11|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123044504/https://www.royalcourt.no/nyhet.html?tid=96935&sek=27262}}</ref> Astrīda ir [[Eduards VII|Apvienotās Karalistes karaļa Edvarda VII]] mazmazmeita un tādējādi [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] otrās pakāpes māsīca. Dzimšanas brīdī viņa bija 18. vietā [[Pēctecība uz Lielbritānijas troni|Lielbritānijas troņa pēctecības rindā]]. Viņa uzauga [[Skauguma|Skaugumas]] karaliskajā īpašumā Askerā un ieguva privātu izglītību. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņa pievienojās ģimenei, bēgot no nacistu iebrukuma, un kara gadus pavadīja trimdā [[Vašingtona|Vašingtonā]] kopā ar māti, brāli un māsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kongehuset.no/c27292/artikkel/vis.html?tid=28755|title=Her Highness Princess Astrid|website=Kongehuset.no|access-date=1 February 2013}}</ref> Pēc tam, kad karaliskā ģimene atgriezās Norvēģijā, viņa mācījās Nisenas meiteņu skolā . Viņas iesvētīšana notika 1948. gada 9. maijā Pils kapelā. Astrīda studēja keramiku pie Halvora Sandēsa un uzturēja savu keramikas darbnīcu Skaugumā. Viņa bija arī izcila [[Slēpošana|slēpotāja]] un burātāja. <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0000540/19621017/113/0006|title=The Norwegian Princesses|work=The Scotsman|date=1962-10-17|last=<!--Not stated-->|page=6|location=Edinburgh, UK}}</ref> Pēc eksāmena nokārtošanas 1950. gadā Astrīda divus gadus studēja ekonomiku un politisko vēsturi [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/917531459/?match=1&terms=%22Princess%20Astrid%2C%20Mrs.%20Ferner%22|title=Princess Astrid to marry commoner|work=The Birmingham Post|date=1960-11-14|last=<!--Not stated-->|page=13|location=Birmingham, UK}}</ref> 1961. gada 12. janvārī Astrīda apprecējās ar Johanu Mārtinu Ferneru.<ref>{{Grāmatas atsauce|date=2013|last=Wisdom|first=Rachel|title=A shopkeeper's daughter|publisher=Bloomington|location=Indiana, USA|page=86|isbn=9781490815435}}</ref> Pēc kāzām viņa kļuva pazīstama kā princese Astrīda, Ferneres kundze<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/917531459/?match=1&terms=%22Princess%20Astrid%2C%20Mrs.%20Ferner%22|title=Princess Astrid to marry commoner|work=The Birmingham Post|date=1960-11-14|last=<!--Not stated-->|page=13|location=Birmingham, UK}}</ref>, un pārtrauca saņemt ikgadējo 50&nbsp;000 Norvēģijas kronu lielo dotāciju, kas viņai bija piešķirta kā pirmajai lēdijai.<ref>{{Grāmatas atsauce|date=1984|last=Boulay de La Meurthe|first=Laure|title=There are still kings : the ten royal families of Europe|publisher=C N Potter|location=New York, USA|page=143|isbn=9780517548387}}</ref> Viņiem bija pieci bērni, septiņi mazbērni un 2023. gadā vēl trīs mazmazbērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tv2.no/nyheter/magasinet/prinsesse-maatte-gaa-paa-sosialen-3704581.html|title=Family Ferner|website=Tv2.no|access-date=20 January 2018|date=11 February 2012}}</ref> == Vēlākā dzīve un nāve == [[Attēls:Astrid de Norvège (cropped).png|thumb|200px|Princese Astrīda 2018. gadā]] 2002.&nbsp;gadā valdība piešķīra Astrīdai goda pensiju par viņas darbību Norvēģijas labā gan laikā, kad viņa bija pirmā lēdija, gan pēc tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=28755&sek=27292|title=Her Highness Princess Astrid|website=royalcourt.no}}</ref> 2005.&nbsp;gadā viņa piedalījās ceremonijās, kas veltītas Otrā pasaules kara beigu 60.&nbsp;gadadienai, tostarp plāksnes atklāšanā par godu Norvēģijas monarha trimdai Londonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kongehuset.no/c28411/tale/vis.html?tid=27506&strukt_tid=28411|title=Plaque commemorating the King's exile|website=Kongehuset.no|access-date=1 February 2013|date=2005-10-27}}</ref> 2012.&nbsp;gada februārī Astrīda Karaliskajā pilī Oslo svinēja savu 80.&nbsp;dzimšanas dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newsinenglish.no/2012/02/12/palace-dinner-for-princess-80th/|title=Palace dinner for princess' 80th : Views and News from Norway|last=Berglund|first=Nina|website=Newsinenglish.no|access-date=1 February 2013|date=12 February 2012}}</ref> Princesei Astrīdai piešķirti dažādi Norvēģijas un ārvalstu apbalvojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=34898&sek=34888|title=The Decorations of HH Princess Astrid|website=Royalcourt.no|access-date=13 November 2021}}</ref> Viņas vārdā nosaukts [[Princeses Astridas krasts]] [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usgs.gov/us-board-on-geographic-names|title=U.S. Board on Geographic Names {{!}} U.S. Geological Survey|website=www.usgs.gov|access-date=2026-09-11|language=en}}</ref> Princese Astrīda nomira 2026. gada 11. septembrī 94 gadu vecumā, divas dienas pēc sava brāļa [[Haralds V|Haralda V]] bērēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nrk.no/norge/prinsesse-astrid-_94_-er-dod-1.17892601|title=Prinsesse Astrid (94) er død|work=NRK|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026|language=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hola.com/us/royals/20260911922929/princess-astrid-norway-dies-94/|title=Princess Astrid of Norway dies at 94, just two days after King Harald’s funeral|website=HOLA! USA|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026|language=en-us}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.townandcountrymag.com/society/tradition/a70867664/princess-astrid-norway-death-obituary/|title=Princess Astrid of Norway, Considered the World’s Oldest Working Royal, Has Died|website=Town & Country|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģijas cilvēki]] [[Kategorija:Gliksburgas dinastija]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] gwlf1x5ntiep9zwoun36d2mx1js5wcn Paragvajas karš 0 639546 4523242 4521303 2026-09-16T12:01:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523242 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Paragvajas karš | partof = | image = [[Attēls:Tuyuti.jpg|300px]] | caption = Tujuti kauja 1866. gada 24. maijā. Kandido Lopesa glezna | date = [[1864]]. gada [[12. oktobris]] — [[1870]]. gada [[1. marts]] | place = [[Paragvaja]], [[Argentīna]], [[Brazīlija]] un [[Urugvaja]] | casus = Politiskā un militārā sāncensība [[Laplatas baseins|Laplatas baseinā]], Brazīlijas iejaukšanās [[Urugvajas pilsoņu karš|Urugvajas pilsoņu karā]], kā arī Paragvajas un Brazīlijas teritoriālās domstarpības | territory = Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas par labu Brazīlijai un Argentīnai | result = Trīskāršās alianses uzvara; Paragvajas sakāve un okupācija; [[Fransisko Solano Lopess|Fransisko Solano Lopesa]] nāve | combatant1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Paragvaja]] | combatant2 = [[Brazīlijas Impērija]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Argentīna]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Urugvaja]] | commander1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Fransisko Solano Lopess]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Hosē Eduvihiss Diass]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Bernardino Kabaljero]] | commander2 = [[Pedru II]]<br />[[Luiss Alviss di Lima i Silva|Kašiasas hercogs]]<br />[[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|grāfs d'Eu]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Bartolomē Mitre]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Venansio Floress]] | strength1 = Ap 35 000—40 000 karavīru kara sākumā; vēlāk notika plaša mobilizācija<ref name="ECLA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/war-triple-alliance |title=War of the Triple Alliance |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> | strength2 = 1865. gada alianses plānā — ap 40 000 brazīliešu, 25 000 argentīniešu un 5000 urugvajiešu; faktiskais karaspēka lielums kara laikā mainījās<ref name="ECLA"/> | casualties1 = Precīzs bojāgājušo skaits nav zināms; karš izraisīja ārkārtīgi lielus militāros un civiliedzīvotāju zaudējumus, badu un epidēmijas<ref name="Whigham2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loc.gov/item/2019667225/ |title=The road to Armageddon: Paraguay versus the Triple Alliance, 1866–70 |author=Thomas L. Whigham |publisher=Library of Congress |year=2017 |access-date=2026-09-13}}</ref> | casualties2 = Desmitiem tūkstošu kritušo un mirušo no slimībām; lielākā daļa Trīskāršās alianses militāro zaudējumu bija Brazīlijas pusē<ref name="Whigham2017"/> | notes = Paragvajas demogrāfisko zaudējumu precīzais apmērs historiogrāfijā joprojām ir diskutabls.<ref name="ECLA"/> }} '''Paragvajas karš''' bija karš [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] no 1864. līdz 1870. gadam, kurā [[Paragvaja]] cīnījās pret [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]], [[Argentīna]]s un [[Urugvaja]]s izveidoto Trīskāršo aliansi. Tas bija viens no ilgākajiem un postošākajiem kariem 19. gadsimta Dienvidamerikas vēsturē.<ref name="Oxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62379/reference-article-abstract/561731450 |title=Paraguayan War (War of the Triple Alliance) |author=Bridget Chesterton; Thomas Whigham |work=Oxford Bibliographies in Latin American Studies |publisher=Oxford University Press |date=2014-06-30 |access-date=2026-09-13}}</ref><ref name="ECLA"/> Karš sākās uz ilgstošas cīņas par politisko un militāro ietekmi Laplatas baseinā fona. Paragvajas prezidents [[Fransisko Solano Lopess]] Brazīlijas militāro iejaukšanos Urugvajā uztvēra kā draudu reģiona spēku līdzsvaram. 1864. gada beigās Paragvaja sāka karadarbību pret Brazīliju, bet 1865. gadā, pēc tam kad Argentīnas valdība atteicās ļaut Paragvajas karaspēkam šķērsot savu teritoriju, Lopess pieteica karu arī Argentīnai. Brazīlija, Argentīna un jaunā Urugvajas valdība 1865. gada [[1. maijs|1. maijā]] noslēdza Trīskāršās alianses līgumu.<ref name="ECLA"/><ref name="ParaguayCulture">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cultura.gov.py/2011/05/la-guerra-de-la-triple-alianza-1864-70/ |title=La Guerra de la Triple Alianza, 1864 al 1870 |author=Guido Rodríguez Alcalá |publisher=Secretaría Nacional de Cultura de Paraguay |date=2011-05-28 |language=es |access-date=2026-09-13 |archive-date=2023-11-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231104155823/https://cultura.gov.py/2011/05/la-guerra-de-la-triple-alianza-1864-70/ }}</ref> Sākotnēji Paragvajas armija veica ofensīvas Brazīlijas [[Matugrosu]] provincē un Argentīnas [[Korrjentesas province|Korrjentesas provincē]], tomēr 1865. gada otrajā pusē stratēģiskā iniciatīva pārgāja sabiedroto rokās. Pēc Paragvajas flotes sakāves [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] sabiedrotie ieguva kontroli pār galvenajiem ūdensceļiem. 1866. gadā Trīskāršās alianses armija iebruka pašā Paragvajā. Karš pārvērtās ilgstošā pozīciju cīņā ap Umaitas cietoksni.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> 1868. gadā pēc Umaitas krišanas sabiedroto armija sāka virzību uz Paragvajas galvaspilsētu [[Asunsjona|Asunsjonu]]. 1869. gada sākumā pilsētu ieņēma Brazīlijas spēki. Lopess atteicās kapitulēt un turpināja pretošanos Paragvajas ziemeļaustrumos. Karš beidzās 1870. gada 1. martā [[Serokoras kauja|Serokoras kaujā]], kurā Lopess tika nogalināts.<ref name="Whigham2017"/> == Priekšvēsture == [[Attēls:Territorial disputes in the Platine region in 1864.svg|thumb|left|300px|Teritoriālās domstarpības Laplatas reģionā 1864. gadā]] 19. gadsimta vidū politisko situāciju Laplatas baseinā noteica sāncensība starp Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvajas politiskajiem grupējumiem. Reģionā vēl nebija pilnīgi noregulētas valstu robežas, bet [[Paranas upe|Paranas]] un [[Paragvajas upe|Paragvajas]] upes bija nozīmīgi transporta ceļi, kas savienoja kontinenta iekšzemes teritorijas ar Atlantijas okeānu.<ref name="OxfordMilitary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62399/reference-article-abstract/555383325 |title=War of the Triple Alliance (Paraguayan War) |author=Vitor Izecksohn |work=Oxford Bibliographies in Military History |publisher=Oxford University Press |date=2024-11-22 |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvaja pēc neatkarības iegūšanas 19. gadsimta sākumā attīstījās samērā izolēti. Prezidenta [[Hosē Gaspars Rodrigess de Fransija|Hosē Gaspara Rodrigesa de Fransijas]] laikā tika izveidota ļoti centralizēta valsts. Viņa pēctecis [[Karloss Antonio Lopess]] veicināja infrastruktūras, rūpniecības un bruņoto spēku attīstību.<ref name="LOCcountry">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/pa/paraguaycountrys00hanr_0/paraguaycountrys00hanr_0.pdf |title=Paraguay: A Country Study |publisher=Library of Congress |access-date=2026-09-13}}</ref> 1862. gadā pēc Karlosa Antonio Lopesa nāves prezidenta amatu pārņēma viņa dēls Fransisko Solano Lopess. Viņš centās nodrošināt Paragvajai lielāku politisko lomu Laplatas baseinā un uzskatīja, ka Brazīlijas un Argentīnas ietekmes nostiprināšanās var apdraudēt Paragvajas intereses.<ref name="Oxford"/><ref name="LOCcountry"/> === Krīze Urugvajā === Urugvajas politikā ilgstoši savā starpā cīnījās Kolorado ("krāsaino") partija un Nacionālā partija, ko dēvēja arī par ''Blancos'' ("baltajiem"). Brazīlija un Argentīnas prezidenta Bartolomē Mitres valdība atbalstīja Kolorado līderi [[Venansio Floress|Venansio Floresu]], savukārt Paragvaja simpatizēja Nacionālās partijas valdībai.<ref name="ECLA"/> 1864. gadā Brazīlija, aizbildinoties ar savu pilsoņu interešu aizsardzību Urugvajā, nosūtīja karaspēku uz šo valsti. Lopess paziņoja, ka Brazīlijas militāra iejaukšanās izjauks spēku līdzsvaru Laplatas reģionā.<ref name="DoratiotoOxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61800/chapter-abstract/546412707 |title=Paraguayan War and Brazil: Conflicts and Interest |author=Francisco Doratioto |work=Oxford Research Encyclopedia of Latin American History |publisher=Oxford University Press |date=2016-09-29 |access-date=2026-09-13}}</ref><ref name="ParaguayCulture"/> == Kara sākums == 1864. gada novembrī Paragvajas varas iestādes aizturēja Brazīlijas tvaikoni ''Marquês de Olinda'', kas kuģoja pa Paragvajas upi. Uz tā atradās arī jaunieceltais Matugrosu provinces gubernators. Incidents faktiski izraisīja diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp abām valstīm.<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> 1864. gada decembrī Paragvajas karaspēks iebruka Brazīlijas Matugrosu provincē. Kampaņas sākumā paragvajieši ieņēma vairākus nocietinājumus un apdzīvotās vietas, jo Brazīlijas spēki šajā attālajā pierobežas reģionā bija nelieli.<ref name="Oxford"/> Lopess plānoja arī uzbrukt Brazīlijas dienvidu provincei [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulai]]. Lai tur nokļūtu, Paragvajas armijai vajadzēja šķērsot Argentīnas teritoriju. Argentīnas prezidents Bartolomē Mitre atteicās dot šādu atļauju.<ref name="ECLA"/> 1865. gada martā Paragvaja pieteica karu Argentīnai, bet aprīlī Paragvajas karaspēks ieņēma [[Korrjentesa|Korrjentesu]].<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> == Trīskāršās alianses izveidošana == 1865. gada 1. maijā Brazīlija, Argentīna un Urugvaja noslēdza Trīskāršās alianses līgumu. Sabiedrotie vienojās turpināt karu līdz Fransisko Solano Lopesa valdības sakāvei.<ref name="ECLA"/> Saskaņā ar sākotnējiem plāniem Brazīlijai bija jānodrošina ap 40 000, Argentīnai — 25 000, bet Urugvajai — 5000 karavīru. Kara gaitā Brazīlija kļuva par alianses galveno militāro un finansiālo spēku.<ref name="ECLA"/> Līgums paredzēja arī vairāku Paragvajas un tās kaimiņvalstu teritoriālo strīdu atrisināšanu par labu Argentīnai un Brazīlijai. Pēc līguma satura publiskošanas šie nosacījumi izraisīja kritiku arī ārpus Dienvidamerikas.<ref name="ECLA"/> == 1865. gada karadarbība == Galvenā cīņa šai laikā notika starp Brazīliju un Paragvaju. Vāji centralizētajā Argentīnā visu kara gaitu uzliesmoja armijas daļu un civiliedzīvotāju dumpji pret piedalīšanos karā,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rs.ejercito.mil.ar/Contenido/Nro649/Revista/histomilitar.htm|title=Historia Militar Argentina - La Guerra del Paraguay (1865 y 1870) - Revista del Suboficial Nro 649|website=www.rs.ejercito.mil.ar|access-date=2026-09-12}}</ref><ref>[https://chajarialdia.com.ar/?p=250011 chajarialdia.com.ar. Los entrerrianos no estaban de acuerdo con la guerra contra Paraguay]</ref> kurus reizēm (kā 1865. gada novembrī Toledo) nācās apspiest ar brazīliešu armijas palīdzību; armijā iesauktos rekrūšus nācās turēt sasietus, lai tie neaizbēgtu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://https//www.portalguarani.com/detalles_museos_otras_obras.php?PqwoiflUYTeslk=MTE3NQ==|title=ANALES DIPLOMÁTICO Y MILITAR DE LA GUERRA DEL PARAGUAY - TOMO I (Por GREGORIO BENITES)|last=|website=Portal Guaraní|access-date=2026-09-12|language=es}}</ref> Arī Urugvajā, kas tikko bija pārdzīvojusi pilsoņu karu, iesaukums sastapās ar līdzīgām problēmām. Lopess cerēja uz Argentīnas un Urugvajas dumpinieku atbalstu un kara sākumā centās izlauzties cauri Argentīnai uz Urugvaju, lai atjaunotu tajā sev vēlamo valdību; taču Argentīnas galvenais dumpinieks Urkiza pret Lopesu nostājās valdības pusē,<ref name=":2" /> bet urugvajiešu spēki bija par maziem, lai pat ar Paragvajas atbalstu pretotos Brazīlijas armijai. === Riačuelas kauja === Paragvajas stratēģijai bija nepieciešama kontrole pār Paranas un Paragvajas upēm. 1865. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]] notikušajā [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] Brazīlijas flote sakāva Paragvajas jūras spēkus.<ref name="ECLA"/> Kauja kļuva par vienu no kara stratēģiskajiem pagrieziena punktiem. Brazīlijas kontrole pār upēm būtiski ierobežoja Paragvajas iespējas apgādāt savus spēkus un turpināt ofensīvu ārpus valsts teritorijas.<ref name="ECLA"/> === Žatai un Urugvajanas kaujas === 1865. gada augustā Paragvajas spēki tika sakauti [[Žatai kauja|Žatai kaujā]]. Aptuveni 2500 vīru lielo paragvajiešu vienību ielenca un sakāva ievērojami lielāks sabiedroto karaspēks.<ref name="ECLA"/> Septembrī padevās arī Paragvajas spēki [[Urugvajana|Urugvajanā]]. Līdz ar to Paragvajas ofensīva ārpus valsts robežām faktiski bija beigusies,<ref name="ECLA"/> lai gan pēdējās sadursmes Argentīnas teritorijā notika nākošā gada janvārī.<ref name=":1" /> == Iebrukums Paragvajā == 1866. gada aprīlī sabiedroto armija šķērsoja Paranas upi un iebruka Paragvajā. Galvenie Paragvajas aizsardzības spēki bija koncentrēti ap nocietināto Umaitas kompleksu, kas kontrolēja kuģošanu pa Paragvajas upi.<ref name="ECLA"/><ref name="Humaita">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loc.gov/item/hlas-bi2023001037/ |title=Cañones y acorazados: la campaña de Humaitá (1866–1868) en la Guerra de la Triple Alianza |publisher=Library of Congress |year=2019 |access-date=2026-09-13}}</ref> === Estero Beljako kauja === 1866. gada maijā Paragvajas spēki uzbruka sabiedroto pozīcijām pie [[Estero Beljako]]. Lai gan uzbrukums sabiedrotajiem radīja ievērojamus zaudējumus, tas nespēja apturēt viņu virzību.<ref name="Whigham2017"/> === Tujuti kauja === [[Attēls:Tuyuti.jpg|thumb|300px|Tujiti kauja Kandido Lopesa gleznā]] 1866. gada [[24. maijs|24. maijā]] notika [[Tujuti kauja]], viena no lielākajām atklātā lauka kaujām Dienvidamerikas vēsturē. Lopess mēģināja ar vienlaicīgu uzbrukumu vairākos virzienos iznīcināt sabiedroto galveno armiju.<ref name="Tuyuti">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/tuyuti-battle |title=Tuyutí, Battle of |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvajas uzbrukums tika atvairīts. Paragvajieši zaudēja vairākus tūkstošus karavīru. Paragvajas armijai, kuras cilvēkresursi bija daudz ierobežotāki nekā alianses valstīm, šādus zaudējumus bija īpaši grūti kompensēt.<ref name="Tuyuti"/> === Kurupaiti kauja === 1866. gada [[22. septembris|22. septembrī]] sabiedrotie uzbruka labi nocietinātajām Paragvajas pozīcijām pie [[Kurupaiti kauja|Kurupaiti]]. Paragvajas spēkus komandēja ģenerālis [[Hosē Eduvihiss Diass]].<ref name="Curupayty">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/curupayty-battle |title=Curupayty, Battle of |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> Uzbrukums beidzās ar smagu sabiedroto sakāvi. Paragvajas artilērija un nocietinājumi nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus, kamēr pašu aizstāvju zaudējumi bija ievērojami mazāki.<ref name="Curupayty"/> Pēc Kurupaiti sabiedroto ofensīva gandrīz uz gadu apstājās.<ref name="ECLA"/> == Umaitas kampaņa == [[Attēls:Passagem de Humaitá.jpg|thumb|300px|Brazīlijas flotes pārrāvums gar Umaitas nocietinājumiem]] 1866. gada beigās un 1867. gadā sabiedrotie pakāpeniski aplenca Paragvajas galveno aizsardzības centru [[Umaita|Umaitā]]. Brazīlijas ģenerālis [[Luiss Alviss di Lima i Silva]], vēlāk pazīstams kā Kašiasas hercogs, pārņēma arvien lielāku lomu sabiedroto operāciju vadībā.<ref name="Humaita"/><ref name="Whigham2017"/> Brazīlija ievērojami palielināja savu karaspēku, izveidoja apgādes līnijas un izmantoja savu floti Paragvajas upes kontrolei.<ref name="Whigham2017"/> 1868. gada februārī Brazīlijas bruņukuģiem izdevās izlauzties gar Umaitas baterijām un nokļūt augšup pa Paragvajas upi. Drīz pēc tam Brazīlijas kuģi bombardēja Asunsjonu.<ref name="Humaita"/> 1868. gada jūlijā Umaitas garnizons bija spiests pamest nocietinājumus. To krišana atvēra sabiedrotajiem ceļu uz Paragvajas centrālo daļu.<ref name="Whigham2017"/> == 1868. gada decembra kampaņa == Pēc Umaitas krišanas Kašiasa spēki veica virkni operāciju, kas Brazīlijas un Paragvajas historiogrāfijā pazīstamas kā ''Dezembrada'' jeb 1868. gada decembra kampaņa.<ref name="Whigham2017"/> Notika kaujas pie [[Itororo kauja|Itororo]], [[Avai kauja|Avai]] un [[Lomas Valentinas kauja|Lomas Valentinas]]. Paragvajas regulārās armijas galvenie spēki tika gandrīz pilnībā iznīcināti.<ref name="Whigham2017"/> Pēc Lomas Valentinas sakāves Lopess ar nelielu karaspēka daļu atkāpās uz valsts iekšieni.<ref name="Whigham2017"/> == Asunsjonas ieņemšana == 1869. gada janvārī Brazīlijas spēki ieņēma Asunsjonu. Pilsēta bija lielā mērā pamesta, jo Lopesa valdība jau agrāk bija pārvietojusies uz citām vietām.<ref name="Whigham2017"/> Sabiedrotie vēlāk izveidoja Paragvajā pagaidu valdību. Faktiskā militārā kontrole lielā valsts daļā atradās Brazīlijas spēku rokās.<ref name="ECLA"/> Kašiass uzskatīja galveno kara uzdevumu par izpildītu un atstāja komandiera amatu. Turpmāko Brazīlijas karaspēka vadību uzņēmās imperatora [[Pedru II]] znots [[Orleānas Gastons, Ē grāfs]].<ref name="Whigham2017"/> == Kara pēdējais posms == Neraugoties uz galvaspilsētas zaudēšanu un regulārās armijas sabrukumu, Lopess atteicās padoties. Viņš devās uz Paragvajas ziemeļaustrumiem, kur turpināja organizēt pretošanos.<ref name="Whigham2017"/> Paragvajas cilvēkresursi tobrīd bija gandrīz izsmelti. Armijā arvien plašāk tika mobilizēti ļoti jauni un ļoti veci vīrieši.<ref name="LOCcountry"/><ref name="Whigham2017"/> 1869. gada augustā notika kaujas pie [[Pirivevui]] un [[Akosta Ņu kauja|Akosta Ņu]]. Pēdējā kļuva īpaši pazīstama ar lielo nepilngadīgo karavīru skaitu Paragvajas spēkos.<ref name="Whigham2017"/> == Serokoras kauja == 1870. gada sākumā Lopesa rīcībā bija palikuši tikai daži simti karavīru un sekotāju. Viņš izveidoja nometni pie [[Serokora]]s valsts ziemeļaustrumos.<ref name="LOCcountry"/><ref name="Whigham2017"/> 1870. gada [[1. marts|1. martā]] nometnei uzbruka Brazīlijas karaspēks. Paragvajas spēki tika sakauti.<ref name="Whigham2017"/> Lopess kaujas laikā tika ievainots un nogalināts. Viņa nāve faktiski izbeidza sešus gadus ilgušo karu.<ref name="Whigham2017"/><ref name="ECLA"/> == Kara sekas == === Paragvaja === [[Attēls:Map of the Paraguayan War 1864-1870.png|thumb|300px|Paragvajas kara galvenās militārās operācijas]] Paragvaja bija valsts, kuru karš skāra vissmagāk. Tās infrastruktūra un saimniecība tika izpostīta, valsts zaudēja ļoti lielu daļu iedzīvotāju, bet tās teritoriju vairākus gadus okupēja sabiedroto karaspēks.<ref name="Whigham2017"/><ref name="LOCprofile">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/copr/Paraguay.pdf |title=Country Profile: Paraguay |publisher=Library of Congress, Federal Research Division |date=2005-10 |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas Brazīlijai un Argentīnai. Vienlaikus tā saglabāja valstisko neatkarību un netika pievienota nevienai no uzvarētājvalstīm.<ref name="ECLA"/> Pēc kara Paragvajas ekonomiskā un politiskā atkarība no kaimiņvalstīm ievērojami pieauga. Pirmskara valsts vadītais ekonomikas modelis sabruka, bet turpmākajās desmitgadēs valsts piedzīvoja ilgstošu politisko nestabilitāti.<ref name="ECLA"/> === Demogrāfiskie zaudējumi === Paragvajas kara demogrāfiskās sekas ir viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem konflikta historiogrāfijā.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> Vecākajā literatūrā bieži apgalvots, ka Paragvaja zaudējusi vairāk nekā pusi vai pat lielāko daļu pirmskara iedzīvotāju, īpaši pieaugušos vīriešus. Šādi skaitļi ilgstoši tika izmantoti arī populārajā literatūrā.<ref name="LOCprofile"/> Tomēr precīzu zaudējumu noteikšanu apgrūtina nepilnīgie un savstarpēji pretrunīgie 19. gadsimta demogrāfiskie dati. Mūsdienu pētnieki ir pārskatījuši agrākos aprēķinus, tomēr pastāv vienprātība, ka Paragvajas demogrāfiskie zaudējumi bija ārkārtīgi smagi.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> Bojāgājušo skaitu palielināja ne tikai kaujas, bet arī epidēmijas, bads, nepietiekams uzturs, sanitāro apstākļu sabrukums un civiliedzīvotāju pārvietošana.<ref name="Whigham2017"/> === Brazīlija === Brazīlija bija galvenais Trīskāršās alianses militārais spēks un uzņēmās lielāko daļu kara finanšu izmaksu.<ref name="ECLA"/><ref name="DoratiotoOxford"/> Karš būtiski palielināja Brazīlijas armijas politisko un sabiedrisko nozīmi. Kara veterānu virsnieki turpmāk arvien vairāk iesaistījās valsts politiskajā dzīvē. Armijas ietekmes pieaugums kļuva par vienu no faktoriem, kas ilgtermiņā vājināja monarhiju un sekmēja [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] krišanu 1889. gadā.<ref name="ECLA"/> Karš bija saistīts arī ar verdzības jautājumu. Brazīlijas armijā dienēja tūkstošiem melnādaino karavīru, tostarp vergi, kuriem par militāro dienestu tika piešķirta brīvība. Tas pastiprināja pretrunas starp verdzības institūciju un Brazīlijas sabiedrības modernizāciju.<ref name="Whigham2017"/> === Argentīna === Argentīnai karš palīdzēja nostiprināt Buenosairesā bāzētās centrālās valdības varu pār valsts provincēm. Prezidenta Bartolomē Mitres valdības dalība karā tomēr izraisīja ievērojamu opozīciju vairākās Argentīnas provincēs.<ref name="ECLA"/> Pēc kara Argentīna ieguva daļu agrāk strīdīgo teritoriju.<ref name="ECLA"/> Tomēr strīds par [[Čako]] ziemeļu daļu saglabājās. 1878. gadā ASV prezidenta [[Raterfords Heizs|Raterforda Heiza]] arbitrāžas lēmums piešķīra Paragvajai lielu daļu teritorijas starp Paragvajas un Pilkomajo upēm.<ref name="ECLA"/> === Urugvaja === Urugvajas militārais ieguldījums bija daudz mazāks nekā Brazīlijas un Argentīnas ieguldījums. Tomēr karš nostiprināja Venansio Floresa un Kolorado partijas politisko stāvokli.<ref name="ECLA"/> == Kara cēloņu interpretācijas == Par Paragvajas kara cēloņiem pastāv plaša historiogrāfiska diskusija.<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> Tradicionālajā interpretācijā liela atbildība par kara sākumu tika piedēvēta Fransisko Solano Lopesam. Viņa lēmumi uzbrukt Brazīlijai un Argentīnai tika skaidroti ar ambīcijām padarīt Paragvaju par reģionālu lielvaru.<ref name="ECLA"/> Citās interpretācijās lielāka uzmanība pievērsta Brazīlijas un Argentīnas centieniem paplašināt savu politisko ietekmi Laplatas baseinā un Urugvajas pilsoņu kara starptautiskajam raksturam.<ref name="DoratiotoOxford"/><ref name="Oxford"/> 20. gadsimtā izplatījās arī interpretācija, ka karu esot izraisījusi vai veicinājusi [[Apvienotā Karaliste]], lai iznīcinātu ekonomiski neatkarīgo Paragvaju. Šādu skaidrojumu īpaši popularizēja daļa Latīņamerikas revizionistiskās historiogrāfijas. Mūsdienu akadēmiskajā literatūrā vienkāršots priekšstats par karu kā britu organizētu konfliktu lielākoties netiek uzskatīts par pietiekami pamatotu; uzmanība galvenokārt tiek pievērsta Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas savstarpējām drošības, robežu un politiskās ietekmes problēmām.<ref name="ECLA"/><ref name="Oxford"/> == Fransisko Solano Lopesa vērtējums == [[Attēls:Francisco Solano Lopez.jpg|thumb|200px|Fransisko Solano Lopess]] Fransisko Solano Lopesa loma Paragvajas vēsturē joprojām tiek vērtēta pretrunīgi.<ref name="Oxford"/><ref name="Whigham2017"/> Pēc kara uzvarētājvalstu un daudzu 19. gadsimta vēsturnieku darbos viņš tika attēlots kā autoritārs valdnieks, kura nepārdomātā ārpolitika noveda valsti līdz katastrofai.<ref name="ECLA"/> 20. gadsimta Paragvajā izveidojās pretēja interpretācija. Lopess arvien biežāk tika attēlots kā nacionālais varonis, kurš aizstāvēja Paragvajas suverenitāti pret daudz spēcīgāko kaimiņvalstu koalīciju.<ref name="Whigham2017"/> Mūsdienu historiogrāfijā parasti tiek nošķirta Paragvajas iedzīvotāju ārkārtīgi smagā pretošanās un Lopesa valdības politiskie un militārie lēmumi, kuru atbildība par kara sākšanos un turpināšanu joprojām ir diskusiju priekšmets.<ref name="Oxford"/><ref name="Whigham2017"/> == Piemiņa == Paragvajā karš ieņem īpašu vietu nacionālajā vēsturiskajā atmiņā. 1. marts — Fransisko Solano Lopesa nāves un kara beigu diena — valstī tiek atzīmēts kā Varoņu diena.<ref name="Whigham2017"/> Daudzi kara dalībnieki, tostarp Lopess un ģenerālis Hosē Eduvihiss Diass, Paragvajā tiek godināti kā nacionālie varoņi.<ref name="ParaguayCulture"/> Ar karu saistītie notikumi ir plaši atspoguļoti arī Brazīlijas, Argentīnas un Urugvajas vēsturiskajā atmiņā, tomēr šo valstu nacionālās interpretācijas būtiski atšķiras.<ref name="Oxford"/> 1978. gadā Paragvajā uzņēma karam veltītu spēlfilmu "Cerro Cora" ('Serokora').<ref>{{Atsauce|title=Cerro Cora - La Pelicula|url=https://www.youtube.com/watch?v=5GPy6rWfBP0|date=2018-04-17|accessdate=2026-09-12|last=MarcosParaguay}}</ref> 21. gadsimtā Brazīlijā un Paragvajā uzņemtas vēl divas ar kara tēmu saistītas spēlfilmas, taču tās izmanto karadarbību kā fonu ētisku problēmu risināšanai vai piedzīvojumu sižetam. == Literatūra == * Bethell, Leslie. ''The Paraguayan War (1864–1870)''. London: Institute of Latin American Studies, University of London, 1996. * Box, Pelham Horton. ''The Origins of the Paraguayan War''. Urbana: University of Illinois Studies in the Social Sciences, 1930. * Doratioto, Francisco. ''Maldita Guerra: Nova História da Guerra do Paraguai''. São Paulo: Companhia das Letras, 2002. * Leuchars, Chris. ''To the Bitter End: Paraguay and the War of the Triple Alliance''. Westport: Greenwood Press, 2002. * Thompson, George. ''The War in Paraguay''. London: Longmans, Green and Co., 1869. * Whigham, Thomas L. ''The Paraguayan War. Volume 1: Causes and Early Conduct''. Lincoln: University of Nebraska Press, 2002. * Whigham, Thomas L. ''The Road to Armageddon: Paraguay Versus the Triple Alliance, 1866–70''. Calgary: University of Calgary Press, 2017. * Whigham, Thomas L.; Potthast, Barbara. “The Paraguayan Rosetta Stone: New Insights into the Demographics of the Paraguayan War, 1864–1870”. ''Latin American Research Review'', 1999, 34 (1): 174–186. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:Argentīnas vēsture]] [[Kategorija:Urugvajas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Argentīnu]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:1865. gads]] [[Kategorija:1866. gads]] [[Kategorija:1867. gads]] [[Kategorija:1868. gads]] [[Kategorija:1869. gads]] [[Kategorija:1870. gads]] dcv3bx70pigo9vgog1lp83inihf9ytk Halberštate 0 639596 4523264 4523163 2026-09-16T14:06:23Z Meistars Joda 781 4523264 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Halberštate | official_name = ''Halberstadt'' | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 320 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center | image1 = Halberstadt Dom 2023.jpg | caption1 = Halberštates Katedrāle | image2 = Halberstadt Liebfrauenkirche 03.jpg | caption2 = ''Liebfrauenkirche'' | image3 = Halberstadt St. Martini 11.jpg | caption3 = Svētā Mārtiņa baznīca | image4 = Halberstadt saniert.jpg | caption4 = Mājas ar [[Pildrežģis|pildrežģa]] karkasu pilsētas centrā | image5 = DS bk66681 resized1000.jpg | caption5 = Katedrāles dārgumi | image6 = Halberstadt Stadt der Kirchen Foto 2005 Wolfgang Pehlemann Wiesbaden Germany PICT0042.jpg | caption6 = Pilsētas centrs }} | image_caption = | image_seal = | image_map = | shield_link = | flag_link = | shield_size = 120px | pushpin_map = Vācija#Saksija-Anhalte | pushpin_label_position = | map_caption = | image_flag = | image_shield = DE-ST_15-0-85-135_Halberstadt_COA.svg | latd = 51 | latm = 53| lats = 45| latNS = N | longd = 11| longm = 02| longs = 48| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = Harca | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = [[Saksija-Anhalte]] | elevation_m = 119 | area_total_km2 = 142.98 | population_total = 37.898 | population_metro = | population_as_of = 2024. gada decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genesis.sachsen-anhalt.de/genesis/online?operation=statistic&levelindex=0&levelid=1749833228812&code=12411#abreadcrumb|title=Statistisches Landesamt Sachsen-Anhalt - GENESIS-Online|website=genesis.sachsen-anhalt.de|access-date=2026-09-15|date=2026-09-15|language=de}}</ref> | population_density_km2 = 265.06 | established_title = Dibināta | established_date = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 38820 | website = {{URL|www.halberstadt.de/}} }} '''Halberštate''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Halberstadt'') ir pilsēta [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes zemē]], [[Vācija|Vācijā]]. Tā ir [[Harcas apriņķis|Harcas apriņķa]] administratīvais centrs un piektā lielākā Saksijas-Anhaltes pilsēta. Halberštate atrodas Harcas kalnu pakājē pie Holtemes ({{val|de|Holtemme}}) un Goldbahas ({{val|de|Goldbach}}) upēm. == Vēsture == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | 1695 | 12000 | 1852 | 20395 | 1880 | 31260 | 1890 | 36786 | 1900 | 41481 | 1920 | 48751 | 1940 | 54000 | 1980 | 47834 | 1990 | 45364 | 2005 | 39749 | 2010 | 42680 }} 804. gadā [[Franki|franku]] valdnieks [[Kārlis Lielais]] Halberštati noteica par bīskapa rezidenci. Pilsēta kļuva par nozīmīgu [[kristietība]]s un baznīcas pārvaldes centru [[Saksija|Saksijā]]. 989. gadā imperators [[Otons III]] Halberštatei piešķīra tirgus, muitas un citas privilēģijas, kas veicināja pilsētas ekonomisko attīstību. 1179. gadā [[Sakši|sakšu]] hercoga [[Heinrihs Lauva|Heinriha Lauvas]] spēki Halberštates pilsētu izpostīja, iznīcinot arī katedrāli. Jaunas katedrāles celtniecība sākās tikai 1236. gadā. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Halberštate attīstījās par nozīmīgu reģionālo tirdzniecības centru. 14. un 15. gadsimtā pilsēta bija iekļauta [[Hanzas savienība]]s tirdzniecības tīklā. Pēc [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] un [[Vestfālenes miera līgums|Vestfālenes miera līguma]] noslēgšanas 1648. gadā Halberštates bīskapija tika sekularizēta. Vēlāk bīskapijas teritorija tika iekļauta [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] sastāvā. 1681.—1682. gadā pilsētu piemeklēja smaga [[Mēris|mēra epidēmija]], kas paņēma vairāk nekā 2000 cilvēku dzīvības. 1807. gadā, [[Napoleona kari|Napoleona karu laikā]], Halberštate tika iekļauta [[Vestfālenes Karaliste|Vestfālenes Karalistē]], ko Napoleons bija izveidojis kā vienu no savām satelītvalstīm. Pēc Napoleona karu beigām pilsēta atkal nonāca [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] sastāvā. 19. gadsimtā Halberštate strauji attīstījās [[industrializācija]]s ietekmē. 1843. gadā tika atklāts dzelzceļa savienojums ar [[Magdeburga|Magdeburgu]], kas ievērojami uzlaboja pilsētas transporta sakarus. 1892. gadā Halberštatē notika nozīmīgs Vācijas arodbiedrību kongress. 1903. gadā pilsētā sāka kursēt elektriskais tramvajs. Halberštate ilgstoši bija garnizona pilsēta. Dažādu valstu un politisko režīmu karaspēka vienības pilsētā bija izvietotas vairākus gadsimtus — no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta beigām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Halberštate bija nozīmīgs [[Junkers Ju 87|''Junkers'']] lidmašīnu ražošanas centrs, kurā atradās arī SS piespiedu darba nometne. Pilsēta smagi cieta [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] aviācijas uzlidojumos. Īpaši postošs bija 1945. gada 8. aprīļa uzlidojums, kas notika neilgi pirms kara beigām. Tajā tika iznīcināta liela daļa pilsētas vēsturiskā centra un daudzas gadsimtiem senas [[Pildrežģis|pildrežģu]] ēkas. Pēc kara Halberštate atradās padomju okupācijas zonā un vēlāk kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] daļu. Iznīcināto celtņu vietā tika uzbūvētas jaunas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, bet daļa vēsturisko celtņu tika atjaunota. Pēc [[Vācijas atkalapvienošanās]] 1990. gadā Halberštatē sākās plaša saglabājušos vecpilsētas ēku un citu vēsturisko objektu restaurācija. 1998. gadā tika pabeigta jaunā [[Rātsnams|rātsnama]] celtniecība. == Kultūra == Viens no pazīstamākajiem pilsētas arhitektūras pieminekļiem ir [[Svētā Stefana un Svētā Siksta katedrāle (Halberštate)|Svētā Stefana un Svētā Siksta katedrāle]]. Tā ir [[Gotika (arhitektūra)|gotikas]] stila baznīca, kuras celtniecība ilga vairākus gadsimtus. Katedrāles dārgumu krātuvē (''Domschatz Halberstadt'') glabājas viena no nozīmīgākajām viduslaiku [[Sakrālā māksla|sakrālās mākslas]] kolekcijām, kurā ietilpst reliģiskās [[relikvija]]s, [[tekstilizstrādājumi]], liturģiskie priekšmeti un citi vēsturiski [[Artefakts|artefakti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.harzinfo.de/en/the-region/holiday-destinations-from-a-to-z/halberstadt|title=Halberstadt in the Harz Mountains - Harzer Tourismusverband e.V.|website=www.harzinfo.de|access-date=2026-09-16|language=en-GB}}</ref> Pilsētas panorāmā nozīmīgas ir arī Svētā Mārtiņa baznīcas (''Martinikirche'') divas nevienāda augstuma torņu smailes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kirchenkreis-halberstadt.de/kk/kirchen/St-Martini-in-Halberstadt.php|title=St. Martini in Halberstadt :: Kirchenkreis Halberstadt|website=www.kirchenkreis-halberstadt.de|access-date=2026-09-16|language=de}}</ref> === Muzeji === [[Attēls:Halberstadt_Gleimhaus.JPG|thumb| Literatūras muzejs]] ''Heineanum'' ir dabaszinātnes muzejs, kura specializācija ir [[ornitoloģija]]. Tā krājuma pamatā ir Ferdinanda Heines 19. gadsimtā izveidotā ornitoloģiskā kolekcija. Ekspozīcijā skatāmi putnu eksemplāri no dažādiem pasaules reģioniem un senāku dzīvnieku [[fosilijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://harz.news/halberstadts-heineanum-wird-umfassend-modernisiert/|title=Halberstadts Heineanum wird umfassend modernisiert - HARZ NEWS|access-date=2026-09-16|date=2026-09-15|language=de}}</ref> ''Gleimhaus'' ir viens no vecākajiem literatūras muzejiem Vācijā. Tas ierīkots dzejnieka un kolekcionāra Johana Vilhelma Ludviga Gleima (1719—1803) agrākajā dzīvojamajā namā. Muzejā glabājas plaša 18. gadsimta rakstnieku un domātāju portretu kolekcija, vairāk nekā 10 000 [[Manuskripts|manuskriptu]] un vēsturiska bibliotēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gleimhaus.de/|title=Gleimhaus - Museum der deutschen Aufklärung|website=www.gleimhaus.de|access-date=2026-09-16}}</ref> Pilsētā atrodas arī Halberštates pilsētas muzejs, Berenda Lēmana muzejs, kas veltīts ebreju vēsturei un kultūrai, katedrāles dārgumu krātuve un ''Schraube-Museum'', kurā atspoguļota pilsētnieku sadzīve ap 1900. gadu. === Mūzika === Svētā Burharda baznīcā (''St. Burchardi Church'') tiek atskaņots [[Džons Keidžs|Džona Keidža]] (1912–1992) ērģeļu skaņdarbs "''As Slow as Possible"'' ("Cik lēni vien iespējams"). Tā izpildījuma ilgums ir 639 gadi. Skaņdarba atskaņošana sākās 2001. gadā, un to paredzēts pabeigt 2640. gadā.<ref>https://universes.art/en/specials/john-cage-organ-project-halberstadt</ref> Tā atskaņošanai tika uzbūvētas īpašas, pielāgotas ērģeles, kuras darbina ar elektrību, lai tās spētu skanēt nepārtraukti vairāku gadsimtu garumā. Lai noturētu taustiņus nospiestus ilgu laiku, tiek izmantoti svara maisiņi. == Izglītības un zinātnes iestādes == [[Attēls:Halberstadt_Domplatz.jpg|thumb| Harcas Universitātes Valsts pārvaldes fakultāte]] Halberštatē atrodas [[Harcas Lietišķo zinātņu universitātes]] (''Hochschule Harz'') struktūrvienības, tostarp Administratīvo zinātņu fakultāte. Pilsētā darbojas arī vispārizglītojošās un profesionālās skolas, mūzikas skola un citas izglītības iestādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hs-harz.de/|title=▲ Hochschule Harz: Startseite|website=▲ HS Harz|access-date=2026-09-16|language=de}}</ref> == Partnerpilsētas == * {{Flaga|GER}} [[Volfsburga]], [[Vācija]] * {{Flaga|Czech Republic}} [[Nāhoda]], [[Čehija|Čehijas Republika]] * {{Flaga|Slovakia}} [[Banska Bistrica]], [[Slovākija]] * {{Flaga|France}} [[Vilāra (Luāra)]], [[Francija]] {{Commons|Halberstadt}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.halberstadt.de/ Halberštates oficiālā tīmekļa vietne] (vācu valodā) * [http://www.halberstadt-information.de/ Informācija par pilsētu, mākslas galeriju, pasākumiem.] * {{autoritatīvā vadība}} hqjdmxdoey6y26ker2xuj07lew76cx9 4523266 4523264 2026-09-16T14:08:24Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Vācijas pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4523266 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Halberštate | official_name = ''Halberstadt'' | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 320 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center | image1 = Halberstadt Dom 2023.jpg | caption1 = Halberštates Katedrāle | image2 = Halberstadt Liebfrauenkirche 03.jpg | caption2 = ''Liebfrauenkirche'' | image3 = Halberstadt St. Martini 11.jpg | caption3 = Svētā Mārtiņa baznīca | image4 = Halberstadt saniert.jpg | caption4 = Mājas ar [[Pildrežģis|pildrežģa]] karkasu pilsētas centrā | image5 = DS bk66681 resized1000.jpg | caption5 = Katedrāles dārgumi | image6 = Halberstadt Stadt der Kirchen Foto 2005 Wolfgang Pehlemann Wiesbaden Germany PICT0042.jpg | caption6 = Pilsētas centrs }} | image_caption = | image_seal = | image_map = | shield_link = | flag_link = | shield_size = 120px | pushpin_map = Vācija#Saksija-Anhalte | pushpin_label_position = | map_caption = | image_flag = | image_shield = DE-ST_15-0-85-135_Halberstadt_COA.svg | latd = 51 | latm = 53| lats = 45| latNS = N | longd = 11| longm = 02| longs = 48| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = Harca | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = [[Saksija-Anhalte]] | elevation_m = 119 | area_total_km2 = 142.98 | population_total = 37.898 | population_metro = | population_as_of = 2024. gada decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genesis.sachsen-anhalt.de/genesis/online?operation=statistic&levelindex=0&levelid=1749833228812&code=12411#abreadcrumb|title=Statistisches Landesamt Sachsen-Anhalt - GENESIS-Online|website=genesis.sachsen-anhalt.de|access-date=2026-09-15|date=2026-09-15|language=de}}</ref> | population_density_km2 = 265.06 | established_title = Dibināta | established_date = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 38820 | website = {{URL|www.halberstadt.de/}} }} '''Halberštate''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Halberstadt'') ir pilsēta [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes zemē]], [[Vācija|Vācijā]]. Tā ir [[Harcas apriņķis|Harcas apriņķa]] administratīvais centrs un piektā lielākā Saksijas-Anhaltes pilsēta. Halberštate atrodas Harcas kalnu pakājē pie Holtemes ({{val|de|Holtemme}}) un Goldbahas ({{val|de|Goldbach}}) upēm. == Vēsture == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | 1695 | 12000 | 1852 | 20395 | 1880 | 31260 | 1890 | 36786 | 1900 | 41481 | 1920 | 48751 | 1940 | 54000 | 1980 | 47834 | 1990 | 45364 | 2005 | 39749 | 2010 | 42680 }} 804. gadā [[Franki|franku]] valdnieks [[Kārlis Lielais]] Halberštati noteica par bīskapa rezidenci. Pilsēta kļuva par nozīmīgu [[kristietība]]s un baznīcas pārvaldes centru [[Saksija|Saksijā]]. 989. gadā imperators [[Otons III]] Halberštatei piešķīra tirgus, muitas un citas privilēģijas, kas veicināja pilsētas ekonomisko attīstību. 1179. gadā [[Sakši|sakšu]] hercoga [[Heinrihs Lauva|Heinriha Lauvas]] spēki Halberštates pilsētu izpostīja, iznīcinot arī katedrāli. Jaunas katedrāles celtniecība sākās tikai 1236. gadā. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Halberštate attīstījās par nozīmīgu reģionālo tirdzniecības centru. 14. un 15. gadsimtā pilsēta bija iekļauta [[Hanzas savienība]]s tirdzniecības tīklā. Pēc [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] un [[Vestfālenes miera līgums|Vestfālenes miera līguma]] noslēgšanas 1648. gadā Halberštates bīskapija tika sekularizēta. Vēlāk bīskapijas teritorija tika iekļauta [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] sastāvā. 1681.—1682. gadā pilsētu piemeklēja smaga [[Mēris|mēra epidēmija]], kas paņēma vairāk nekā 2000 cilvēku dzīvības. 1807. gadā, [[Napoleona kari|Napoleona karu laikā]], Halberštate tika iekļauta [[Vestfālenes Karaliste|Vestfālenes Karalistē]], ko Napoleons bija izveidojis kā vienu no savām satelītvalstīm. Pēc Napoleona karu beigām pilsēta atkal nonāca [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] sastāvā. 19. gadsimtā Halberštate strauji attīstījās [[industrializācija]]s ietekmē. 1843. gadā tika atklāts dzelzceļa savienojums ar [[Magdeburga|Magdeburgu]], kas ievērojami uzlaboja pilsētas transporta sakarus. 1892. gadā Halberštatē notika nozīmīgs Vācijas arodbiedrību kongress. 1903. gadā pilsētā sāka kursēt elektriskais tramvajs. Halberštate ilgstoši bija garnizona pilsēta. Dažādu valstu un politisko režīmu karaspēka vienības pilsētā bija izvietotas vairākus gadsimtus — no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta beigām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Halberštate bija nozīmīgs [[Junkers Ju 87|''Junkers'']] lidmašīnu ražošanas centrs, kurā atradās arī SS piespiedu darba nometne. Pilsēta smagi cieta [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] aviācijas uzlidojumos. Īpaši postošs bija 1945. gada 8. aprīļa uzlidojums, kas notika neilgi pirms kara beigām. Tajā tika iznīcināta liela daļa pilsētas vēsturiskā centra un daudzas gadsimtiem senas [[Pildrežģis|pildrežģu]] ēkas. Pēc kara Halberštate atradās padomju okupācijas zonā un vēlāk kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] daļu. Iznīcināto celtņu vietā tika uzbūvētas jaunas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, bet daļa vēsturisko celtņu tika atjaunota. Pēc [[Vācijas atkalapvienošanās]] 1990. gadā Halberštatē sākās plaša saglabājušos vecpilsētas ēku un citu vēsturisko objektu restaurācija. 1998. gadā tika pabeigta jaunā [[Rātsnams|rātsnama]] celtniecība. == Kultūra == Viens no pazīstamākajiem pilsētas arhitektūras pieminekļiem ir [[Svētā Stefana un Svētā Siksta katedrāle (Halberštate)|Svētā Stefana un Svētā Siksta katedrāle]]. Tā ir [[Gotika (arhitektūra)|gotikas]] stila baznīca, kuras celtniecība ilga vairākus gadsimtus. Katedrāles dārgumu krātuvē (''Domschatz Halberstadt'') glabājas viena no nozīmīgākajām viduslaiku [[Sakrālā māksla|sakrālās mākslas]] kolekcijām, kurā ietilpst reliģiskās [[relikvija]]s, [[tekstilizstrādājumi]], liturģiskie priekšmeti un citi vēsturiski [[Artefakts|artefakti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.harzinfo.de/en/the-region/holiday-destinations-from-a-to-z/halberstadt|title=Halberstadt in the Harz Mountains - Harzer Tourismusverband e.V.|website=www.harzinfo.de|access-date=2026-09-16|language=en-GB}}</ref> Pilsētas panorāmā nozīmīgas ir arī Svētā Mārtiņa baznīcas (''Martinikirche'') divas nevienāda augstuma torņu smailes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kirchenkreis-halberstadt.de/kk/kirchen/St-Martini-in-Halberstadt.php|title=St. Martini in Halberstadt :: Kirchenkreis Halberstadt|website=www.kirchenkreis-halberstadt.de|access-date=2026-09-16|language=de}}</ref> === Muzeji === [[Attēls:Halberstadt_Gleimhaus.JPG|thumb| Literatūras muzejs]] ''Heineanum'' ir dabaszinātnes muzejs, kura specializācija ir [[ornitoloģija]]. Tā krājuma pamatā ir Ferdinanda Heines 19. gadsimtā izveidotā ornitoloģiskā kolekcija. Ekspozīcijā skatāmi putnu eksemplāri no dažādiem pasaules reģioniem un senāku dzīvnieku [[fosilijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://harz.news/halberstadts-heineanum-wird-umfassend-modernisiert/|title=Halberstadts Heineanum wird umfassend modernisiert - HARZ NEWS|access-date=2026-09-16|date=2026-09-15|language=de}}</ref> ''Gleimhaus'' ir viens no vecākajiem literatūras muzejiem Vācijā. Tas ierīkots dzejnieka un kolekcionāra Johana Vilhelma Ludviga Gleima (1719—1803) agrākajā dzīvojamajā namā. Muzejā glabājas plaša 18. gadsimta rakstnieku un domātāju portretu kolekcija, vairāk nekā 10 000 [[Manuskripts|manuskriptu]] un vēsturiska bibliotēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gleimhaus.de/|title=Gleimhaus - Museum der deutschen Aufklärung|website=www.gleimhaus.de|access-date=2026-09-16}}</ref> Pilsētā atrodas arī Halberštates pilsētas muzejs, Berenda Lēmana muzejs, kas veltīts ebreju vēsturei un kultūrai, katedrāles dārgumu krātuve un ''Schraube-Museum'', kurā atspoguļota pilsētnieku sadzīve ap 1900. gadu. === Mūzika === Svētā Burharda baznīcā (''St. Burchardi Church'') tiek atskaņots [[Džons Keidžs|Džona Keidža]] (1912–1992) ērģeļu skaņdarbs "''As Slow as Possible"'' ("Cik lēni vien iespējams"). Tā izpildījuma ilgums ir 639 gadi. Skaņdarba atskaņošana sākās 2001. gadā, un to paredzēts pabeigt 2640. gadā.<ref>https://universes.art/en/specials/john-cage-organ-project-halberstadt</ref> Tā atskaņošanai tika uzbūvētas īpašas, pielāgotas ērģeles, kuras darbina ar elektrību, lai tās spētu skanēt nepārtraukti vairāku gadsimtu garumā. Lai noturētu taustiņus nospiestus ilgu laiku, tiek izmantoti svara maisiņi. == Izglītības un zinātnes iestādes == [[Attēls:Halberstadt_Domplatz.jpg|thumb| Harcas Universitātes Valsts pārvaldes fakultāte]] Halberštatē atrodas [[Harcas Lietišķo zinātņu universitātes]] (''Hochschule Harz'') struktūrvienības, tostarp Administratīvo zinātņu fakultāte. Pilsētā darbojas arī vispārizglītojošās un profesionālās skolas, mūzikas skola un citas izglītības iestādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hs-harz.de/|title=▲ Hochschule Harz: Startseite|website=▲ HS Harz|access-date=2026-09-16|language=de}}</ref> == Partnerpilsētas == * {{Flaga|GER}} [[Volfsburga]], [[Vācija]] * {{Flaga|Czech Republic}} [[Nāhoda]], [[Čehija|Čehijas Republika]] * {{Flaga|Slovakia}} [[Banska Bistrica]], [[Slovākija]] * {{Flaga|France}} [[Vilāra (Luāra)]], [[Francija]] {{Commons|Halberstadt}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.halberstadt.de/ Halberštates oficiālā tīmekļa vietne] (vācu valodā) * [http://www.halberstadt-information.de/ Informācija par pilsētu, mākslas galeriju, pasākumiem.] * {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas]] rj54h4memiu7orx84w1fsh1dir0cmgw Piespēle (futbols) 0 639713 4523280 4522679 2026-09-16T14:49:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523280 wikitext text/x-wiki '''Piespēle''' ir viena no svarīgākajām [[Futbols|futbola]] sastāvdaļām. Piespēles mērķis ir saglabāt bumbas kontroli, pārvietojot to pa zemi starp dažādiem spēlētājiem ar nolūku virzīt bumbu uz priekšu pa spēles laukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timscoachingblog.com/keep-possession-possession-is-king|title=Keep possession (possession is king)|website=Tim’s coaching Blog|access-date=2026-09-14|language=en}}</ref> Piespēle sniedz priekšrocību, jo komanda saglabā bumbas kontroli, neļaujot pretiniekiem iegūt iespēju uzbrukt. Bumbas [[Dribls|driblēšanas]] prasme mūsdienu [[Futbols|futbola]] spēlēs ir sastopama daudz retāk nekā 20. gadsimta pirmajā pusē. Šo novērojumu bieži ar nožēlu piemin futbola līdzjutēji, kuri ir pazīstami ar senākiem spēles stiliem. Piespēles veiksmīgums ir atkarīgs no diviem faktoriem. Pirmais faktors ir piespēlētāja prasme precīzi novērtēt un virzīt piespēli paredzētā saņēmēja virzienā. Otrais faktors ir piespēles saņēmēja spēja precīzi novērtēt, savlaicīgi uztvert un novirzīt bumbu tā, lai radītu labvēlīgus priekšnoteikumus spēles turpināšanai. == Piespēļu veidi == === Īsā piespēle === Īsā piespēle ir piespēle, ar kuru spēlētājs nodod bumbu citam spēlētājam nelielā attālumā. To izmanto dažādās situācijās, lai veidotu uzbrukumu vai sagatavotu turpmāku spēles izspēli.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://protips.dickssportinggoods.com/sports-and-activities/soccer/soccer-passing-tips-long-short-distances|title=Soccer Passing Tips for Long & Short Distances {{!}} PRO TIPS by DICK'S Sporting Goods|work=PRO TIPS by DICK'S Sporting Goods|access-date=2026-09-15|date=2017-10-26|language=en-US|archive-date=2020-09-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200918095530/https://protips.dickssportinggoods.com/sports-and-activities/soccer/soccer-passing-tips-long-short-distances}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://worldsoccer.about.com/od/skillsandtactics/a/passing.htm|title=Passing|work=About|access-date=2026-09-15|archive-date=2014-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20141006083341/http://worldsoccer.about.com/od/skillsandtactics/a/passing.htm}}</ref> === Garā piespēle === [[Garā piespēle|Garās piespēles]] mērķis ir pārvirzīt bumbu uz citu laukuma zonu vai atrast brīvi esošu komandas biedru. Parasti garā piespēle ir vairāk vērsta uz uzbrukumu nekā īsā piespēle, taču tas var būt atkarīgs no spēlētāja atrašanās vietas laukumā. Ja spēlētājs vēlas izdarīt spēcīgu garo piespēli, viņam pie [[Futbolbumba|bumbas]] jāpieiet aptuveni 30 grādu leņķī, lai būtu pietiekami daudz vietas kājas vēzienam. Spēlētājs izmanto rokas līdzsvara saglabāšanai, balsta kāju novieto tuvu bumbas sānam un visu laiku seko bumbai ar skatienu.<ref name=":1" /> === Saspēle “viens–divi” === [[Saspēle “viens–divi”]] ir piespēle, kurā spēlētājs nodod bumbu brīvi esošam komandas biedram, bet tas nekavējoties piespēlē bumbu atpakaļ pirmajam spēlētājam, apejot aizsargu.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2021-01-01|title=Give-and-go|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Give-and-go&oldid=997716139|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> Šāda veida piespēlei nepieciešama ļoti precīza laika izjūta, jo nepareizi izpildīta piespēle var izjaukt uzbrukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ducksters.com/sports/soccer/passing_the_ball.php|title=Soccer: Passing the Ball|website=www.ducksters.com|access-date=2026-09-15}}</ref> === Piespēle aiz aizsargu līnijas === Piespēle aiz aizsargu līnijas ir bumbas piespēlēšana brīvā telpā starp diviem aizsargiem, lai uzbrūkošais spēlētājs varētu saņemt bumbu aiz aizsargu mugurām. To parasti izmanto, lai uzbrucējs ieskrietu aiz aizsargu līnijas un radītu iespēju gūt vārtus. == Skatīt arī == * [[Centrējums (futbols)]] * ''[[Trivela]]'' * [[Magnusa efekts]] * [[Rezultatīva piespēle (futbols)]] * [[Garā piespēle]] == Atsauces == {{Atsauces}}{{Commons category|Passing (association football)|Piespēle (futbols)}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] qzqf7yya6ymblowk42sfw3z04p05w4a Jughead 0 639733 4523283 4522325 2026-09-16T14:58:54Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4523283 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste |Title=''Jughead'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=5. sezona |Series no=3. sērija |Director=[[Rods Holkombs]] |Writer=[[Pols Zbiževskis]]<br />[[Elizabete Sarnofa]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Džons S. Bartlijs]] |Editor=[[Kristofers Nelsons]] |Airdate=2009. gada 29. janvārī |Length=41 minūte |Guests=* [[Imelda Korkorana]] kā Abigeila Spensera * [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors * [[Sāra Farūkija]] kā Terēze Spensera * [[Sonija Volgere]] kā Penelope Hjūma |Prev=''[[The Lie]]'' |Next=''[[The Little Prince (Pazudušie)|The Little Prince]]'' }} '''''Jughead''''' (no {{val|en|Džagheds}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (5. sezona)|piektās sezonas]] trešā sērija. Sērijas režisors ir [[Rods Holkombs]], bet scenāristi ir [[Pols Zbiževskis]] un [[Elizabete Sarnofa]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2009. gada 29. janvārī. Pēc tam, kad "Citi" ar ugunīgām bultām uzbrūk izdzīvojušajiem, atlikušie izdzīvojušie nolemj sasniegt ienaidnieka nometni, kuras locekļi šajā 1954. gadā karoja ar [[ASV Armija]]s patruļu uz salas, lai atgūtu savus biedrus. Sērijā aprakstīta arī Dezmonda dzīve kopā ar Penelopi pēc viņu izglābšanas no salas, kā arī Dezmonda izmeklēšana par Faradeja eksperimentiem. == Sižets == === Uz salas === Pēc nakts uzbrukuma ar liesmojošām bultām Šarlote, Faradejs, Mailss un vēl divi izdzīvojušie dodas uz strautu džungļos, lai satiktos ar pārējiem izdzīvojušajiem. Pie strauta Mailss pārāk vēlu pamana stieples un [[mīna]]s, kas izraisa sprādzienus, kuros iet bojā divi izdzīvojušie. Pēc tam Mailsu, Faradeju un Šarloti sagūsta "Citu" grupa. "Citi" uzskata, ka viņi ir ASV Armijas patruļas locekļi, un iztaujā viņus par pārējo izdzīvojušo atrašanās vietu. Tikmēr Loks, Džūljeta un Sojers, kuri iepriekšējā naktī sagūstīja divus "Citus", kas bija ģērbušies armijas formas tērpos ar uzšuvēm — "Džonss" un "Kaningems", apspriež, ko darīt tālāk. Pēkšņi abi gūstekņi sāk strīdēties [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. Mailsu, Faradeju un Šarloti aizved uz atklātu vietu, kur atrodas armijas teltis un uniformās tērpti "Citi", kurus vada Ričards Alperts. Tur Faradejs nolemj izlikties "Citiem", ka viņi visi trīs ir militāristi, lai iegūtu laiku līdz nākamajai reizei, kad sala pārvietosies laikā. Kad Alperts ierodas, Faradejs saka, ka apdegumi uz dažiem "Citiem" liecina par [[radiācija]]s noplūdi kaut kur tuvumā, ko viņš var salabot. Alperts piekrīt. Tikmēr "Kaningems" izdzīvojušajiem paskaidro, ka viņi jau ir sagūstījuši Faradeja grupu, un pēc tam piekrīt aizvest viņus uz "Citu" nometni. Pēkšņi "Džonss" pieskrien pie "Kaningema" un salauž viņam kaklu, pēc tam aizbēg džungļos. Nometnē Alperts paskaidro, ka "Citi" pašlaik atrodas piespiedu kara stāvoklī ar ASV Armijas patruļu. Kad "Džonss" atgriežas nometnē, viņš paskaidro, kas ar viņu noticis. Loks, Sojers un Džūljeta sasniedz viņu nometni, un Loks nolemj doties pie Alperta viens pats. Tikmēr viena no "Citiem" — Eloīsa, aizved Faradeju pie [[ūdeņraža bumba]]s, ko atveda patruļa. Viņš atrod plaisu tās korpusā, iesaka to aizzīmogot ar [[Svins|svinu]], noņemt bumbu no platformas un aprakt. Pēkšņi ierodas Sojers un Džūljeta un atņem Eloīsai ieroci. Loks ierodas pie Alperta un iedod viņam kompasu, ko pats Ričards [[Because You Left|viņam iedeva vienas no salas pārvietošanas reizēm laikā]]. Viņš cenšas izdomāt, ko darīt tālāk, kad pēkšņi sala atkal izgaismojas ar baltu zibsni, un visi izdzīvojušie kopā ar salu tiek pārcelti laikā. Viņi visi satiekas, kad Šarlotei pēkšņi sāk asiņot deguns un viņa sabrūk uz zemes. === Kontinentā === Neilgi pēc izglābšanas no salas Penelope uz jahtas [[Filipīnas|Filipīnās]] dzemdē Dezmonda dēlu. Divus gadus vēlāk, 2007. gadā, Dezmonda dēls ir paaudzies, un Dezmonds viņam pastāsta par īpašo salu. Drīz vien Dezmonds informē Penelopi, ka viņam jāatrod Faradeja māte, kā pats Faradejs viņam bija lūdzis darīt, vēl atrodoties uz salas, lai gan viņš tikai nesen ir atguvis atmiņu par notikušo. Viņš apsola Penelopei, ka neatgriezīsies salā. [[Oksfordas Universitāte|Oksfordā]] Dezmonds neatrod nekādas liecības par Faradeju, taču pēc tam atrod viņa kabinetu. Tur apkopējs viņam pastāsta, ka universitātei Faradejs nepatika pēc tā, kad viņš veica dīvainu eksperimentu ar sievieti vārdā Terēze. Dezmonds atrod Terēzu viņas mājās, stāvoklī, kas līdzīgs [[The Constant|Minkovskim vai Brendonam no "Kahana" kuģa]] — viņas prāts pārvietojas laikā. Viņas māsa Abigeila paskaidro, ka Faradejs pameta Terēzu, bet uzņēmējs Čārlzs Vidmors laipni apmaksā viņas aprūpi. Tomēr Dezmonds atklāj, ka Vidmors arī sponsorēja Faradeja eksperimentus. Ierodoties Vidmora birojā, Dezmonds atklāj savas zināšanas par eksperimentiem un pieprasa Faradeja mātes adresi. Vidmors uz brīdi vilcinās, bet tad negribīgi to viņam sniedz, iesakot Dezmondam neiejaukties šajā lietā un pasargāt sevi un Penelopi. Atgriežoties pie viņas, Dezmonds apgalvo, ka Faradeja māte ir mirusi, bet Penelope atklāj viņa melus un saka, ka viņa dosies kopā ar Dezmondu pie viņas. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss "Sojers" Fords * [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks * [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms * [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka {{Col-2}} * [[Džeremijs Deiviss]] kā Denjels Faradejs * [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms * [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts * [[Imelda Korkorana]] kā Abigeila Spensera * [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors * [[Sāra Farūkija]] kā Terēze Spensera {{Col-2}} * [[Sonija Volgere]] kā Penelope Hjūma * [[Metjū Alans]] kā Viltus Kaningems * [[Toms Konolijs]] kā Viltus Džonss/jaunais Čārlzs Vidmors * [[Aleksandra Krosnija]] kā jaunā Eloīsa Hokinga {{Col-end}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Pazudušie}} [[Kategorija:"Pazudušie" 5. sezonas sērijas]] g5dzp05hkfiqrvmbstopgmzgwnhn6e1 Romandija 0 639744 4523431 4522373 2026-09-16T23:56:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4523431 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sprachen CH 2000 EN.svg|thumb|Valodu izplatība Šveicē 2000. gadā. Romandija ir attēlota zaļā krāsā.]] '''Romandija''' ir [[Šveice]]s rietumu daļa, kurā galvenā valoda ir [[franču valoda]]. Tā nav atsevišķa administratīva vienība, bet gan kultūrvēsturisks un valodniecisks reģions, kurā dzīvo lielākā daļa [[frankošveicieši|frankošveiciešu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aboutswitzerland.eda.admin.ch/en/languages |title=Languages |publisher=Presence Switzerland |access-date=2026-09-14}}</ref> Romandijā pilnībā ietilpst [[Ženēvas kantons|Ženēvas]], [[Vo kantons|Vo]], [[Neišateles kantons|Neišateles]] un [[Juras kantons|Juras]] kantoni, kā arī franču valodā runājošās [[Berne]]s, [[Fribūras kantons|Fribūras]] un [[Valē kantons|Valē]] kantonu daļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bfs.admin.ch/bfs/en/home/statistics/population/languages-religions/languages.html |title=Languages |publisher=Swiss Federal Statistical Office |access-date=2026-09-14}}</ref> Lielākās Romandijas pilsētas ir [[Ženēva]], [[Lozanna]], [[Neišatele]] un [[Fribūra]]. Reģions ir viena no galvenajām Šveices valodu un kultūras telpām līdzās [[Vācu Šveice|vācu Šveicei]], itāliski runājošajai Šveicei un retoromāņu valodas reģioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aboutswitzerland.eda.admin.ch/en/multilingualism |title=Multilingualism |publisher=Presence Switzerland |access-date=2026-09-14}}</ref> Franču valoda ir viena no četrām Šveices nacionālajām valodām un viena no federālā līmeņa oficiālajām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fedlex.admin.ch/eli/cc/1999/404/en |title=Federal Constitution of the Swiss Confederation |publisher=Fedlex |access-date=2026-09-14 |archive-date=2021-07-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210706145418/https://www.fedlex.admin.ch/eli/cc/1999/404/en }}</ref> {{šveice-aizmetnis}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Šveices ģeogrāfija]] [[Kategorija:Franču valoda]] o8pg00bjcg2amdg16x9rklg0b1o9koa Diskusija:Žīdu cionistu partija 1 639769 4523304 4523114 2026-09-16T17:41:04Z Votre Provocateur 111653 /* Nosaukums */ Atbilde 4523304 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Eu, nupat jau haltūra iziet no rāmjiem... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 22.40 (EEST) :Kur? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 23.35 (EEST) ::Neiedomājams nosaukums. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 23.52 (EEST) :::Pats biju šokā, bet es neesmu pats izdomājis, paņemu no kādas lapas. Tomēr tāds nosaukums pastāvēja: TRONS Žano, zvērināts advokāts. ::: * 1865. XII 25. ::: 1920. IV 18. – 1922.XI 07. Satversmes sapulces deputāts, Žīdu cionistes partija. ::: Avots: „Latvijas satversmes sapulces stenogrammas”, R., 1925. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 23.55 (EEST) ::::Es kaut kā neredzu starp [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] partijām šādu, viņa varēja būt tikai Ebreju bloka sastāvdaļa, bet nekur neparādās un atgādina drukaskļūdu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 00.17 (EEST) :::::Latvijas Satversmes sapulce (1920—1922). Ja tomēr drukas kļūda, varam labot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 00.20 (EEST) ::::::Sk. linkus atsaucēs - 1. Nuroks. Arons Barss. ::::::Zīdu cionistes partija. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 00.21 (EEST) :::::::...un tur netrūkst arī citu kļūdu. Piemēram, [https://dom.lndb.lv/data/obj/file/674635.pdf 102. lappusē] Trons ir uzrādīts kā Ceire Cion pārstāvis. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 00.26 (EEST) :::::::Nu un te [https://www.jsc.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/jsc/konferences/2003/301-315.pdf Žīdu cionistes partija (Еврейская сионистская партия)], что даже при тогдашнем бардаке с орфографией и грамматикой вряд ли можно считать переводом. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 00.36 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jūs admini varētu iedot uz nedēļu vai mēnesi šim zellim atpūtu lai beidz te visu Vikipēdiju piedrazot ar MI šļuru. [[Special:Contributions/~2026-49687-35|~2026-49687-35]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49687-35|talk]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 09.42 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Nezinu, es izlaboju uz cionistu, bet šo ''cionistes'' varētu jau kkur rakstā pieminēt, piem. ka nosaukums tika kļūdaini atveidots dokumentos utt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 01.14 (EEST) :::::::::Proti, ja ir idejas - lūdzu [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 01.14 (EEST) Just chiming in a bit. There is a clear and present danger of simply drowning in AI slop, so I think it might be time to be a bit more trigger happy. :) --[[Dalībnieks:Homo ergaster|Homo ergaster]] ([[Dalībnieka diskusija:Homo ergaster|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 10.11 (EEST) :A few days ago we had a whole discussion about it [[Veidnes_diskusija:MI_ģenerēts|here]], but the participation of the administrators was quite limited. Maybe you can share your experience with AI LLMs in the Lithuanian Wikipedia? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 23.56 (EEST) ::Tas ir tas pats kas Obi [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 00.05 (EEST) :::Nesapratu, Homo ergaster un Obivan Kenobi ir viens un tas pats cilvēks? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 00.11 (EEST) ::::Droši vien [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 01.09 (EEST) :::::Jo? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 01.21 (EEST) ::::::Jo viņiem ir līdzīgs viedoklis par kaut ko :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 02.26 (EEST) :::::::+ abi leiši [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 20.41 (EEST) == Raksta kvalitāte == Kārtējā haltūra – Žano Trons no advokāta ir kļuvis par ārstu; pirmā rindkopa balstās uz avotu, kurā rakstā aprakstītā partija vispār nav pieminēta; nav ievērots cēloņu un seku sakarības princips – nav saprotams, kā „Cionistu savienība” un „vispārējo cionistu organizācija” ir saistītas ar Žīdu cionistes partiju. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 09.23 (EEST) :1. Par ārstu - kļūda :2. partija vispār nav pieminēta - ir. Sk. infoboksu. :3. Caur cionisma konceptu. :Lūdzu pirms kko rakstīt kko palasi: https://www.jsc.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/jsc/konferences/2003/301-315.pdf [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 01.12 (EEST) 93tui0f2tkvjvwnbdr8o588ipvpzcen 4523390 4523304 2026-09-16T19:02:59Z Egilus 27634 /* Nosaukums */ Atbilde 4523390 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Eu, nupat jau haltūra iziet no rāmjiem... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 22.40 (EEST) :Kur? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 23.35 (EEST) ::Neiedomājams nosaukums. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 23.52 (EEST) :::Pats biju šokā, bet es neesmu pats izdomājis, paņemu no kādas lapas. Tomēr tāds nosaukums pastāvēja: TRONS Žano, zvērināts advokāts. ::: * 1865. XII 25. ::: 1920. IV 18. – 1922.XI 07. Satversmes sapulces deputāts, Žīdu cionistes partija. ::: Avots: „Latvijas satversmes sapulces stenogrammas”, R., 1925. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 23.55 (EEST) ::::Es kaut kā neredzu starp [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] partijām šādu, viņa varēja būt tikai Ebreju bloka sastāvdaļa, bet nekur neparādās un atgādina drukaskļūdu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 00.17 (EEST) :::::Latvijas Satversmes sapulce (1920—1922). Ja tomēr drukas kļūda, varam labot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 00.20 (EEST) ::::::Sk. linkus atsaucēs - 1. Nuroks. Arons Barss. ::::::Zīdu cionistes partija. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 00.21 (EEST) :::::::...un tur netrūkst arī citu kļūdu. Piemēram, [https://dom.lndb.lv/data/obj/file/674635.pdf 102. lappusē] Trons ir uzrādīts kā Ceire Cion pārstāvis. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 00.26 (EEST) :::::::Nu un te [https://www.jsc.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/jsc/konferences/2003/301-315.pdf Žīdu cionistes partija (Еврейская сионистская партия)], что даже при тогдашнем бардаке с орфографией и грамматикой вряд ли можно считать переводом. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 00.36 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jūs admini varētu iedot uz nedēļu vai mēnesi šim zellim atpūtu lai beidz te visu Vikipēdiju piedrazot ar MI šļuru. [[Special:Contributions/~2026-49687-35|~2026-49687-35]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49687-35|talk]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 09.42 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Nezinu, es izlaboju uz cionistu, bet šo ''cionistes'' varētu jau kkur rakstā pieminēt, piem. ka nosaukums tika kļūdaini atveidots dokumentos utt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 01.14 (EEST) :::::::::Proti, ja ir idejas - lūdzu [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 01.14 (EEST) Just chiming in a bit. There is a clear and present danger of simply drowning in AI slop, so I think it might be time to be a bit more trigger happy. :) --[[Dalībnieks:Homo ergaster|Homo ergaster]] ([[Dalībnieka diskusija:Homo ergaster|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 10.11 (EEST) :A few days ago we had a whole discussion about it [[Veidnes_diskusija:MI_ģenerēts|here]], but the participation of the administrators was quite limited. Maybe you can share your experience with AI LLMs in the Lithuanian Wikipedia? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 23.56 (EEST) ::Tas ir tas pats kas Obi [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 00.05 (EEST) :::Nesapratu, Homo ergaster un Obivan Kenobi ir viens un tas pats cilvēks? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 00.11 (EEST) ::::Droši vien [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 01.09 (EEST) :::::Jo? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 01.21 (EEST) ::::::Jo viņiem ir līdzīgs viedoklis par kaut ko :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 02.26 (EEST) :::::::+ abi leiši [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 20.41 (EEST) ::::::::Tas ir apmēram tikpat smieklīgs arguments kā manējais -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) == Raksta kvalitāte == Kārtējā haltūra – Žano Trons no advokāta ir kļuvis par ārstu; pirmā rindkopa balstās uz avotu, kurā rakstā aprakstītā partija vispār nav pieminēta; nav ievērots cēloņu un seku sakarības princips – nav saprotams, kā „Cionistu savienība” un „vispārējo cionistu organizācija” ir saistītas ar Žīdu cionistes partiju. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 15. septembris, plkst. 09.23 (EEST) :1. Par ārstu - kļūda :2. partija vispār nav pieminēta - ir. Sk. infoboksu. :3. Caur cionisma konceptu. :Lūdzu pirms kko rakstīt kko palasi: https://www.jsc.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/jsc/konferences/2003/301-315.pdf [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 01.12 (EEST) s1dgma0avvjf1izur0ipk7ll7mdyp1g Aleksejs Bobrinskis 0 639807 4523326 4523176 2026-09-16T18:16:25Z Pirags 3757 4523326 wikitext text/x-wiki [[attēls:Alexei borinsky.jpeg|thumb|Aleksejs Bobrinskis]] '''Aleksejs Bobrinskis''' ({{val|ru|Алексей Григорьевич Бобринский}}; 1762—1813) bija [[Krievijas impērija]]s ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] ārlaulības dēls. 1788. gadā Katrīna II viņu nosūtīja uz [[Tallina|Tallinu]] kā sodu par viņa amorālo dzīvi un kāršu spēļu parādiem Parīzē. 1794. ɡadā viņš ieɡādājās [[Peltsamā pils]]muižu un lika iekārtot observatoriju pils tornī, renovēja ēkas interjeru un nodzīvoja pilī līdz Katrīnas II nāvei. 1796. gadā Bobrinskis apprecējās ar Annu Doroteju [[Ungerni-Šternbergi|fon Ungernu-Šternbergu]], viņa pusbrālis ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] viņam piešķīra grāfa titulu un atļāva atɡriezties Pēterburɡā. Ierakstīts [[Livonijas bruņniecība]]s matrikulā (nr. 249, 1797). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bobrinskis, Aleksejs}} [[Kategorija:1762. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1813. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] tdycjcporyahlrohzdqbayzzaxbdm0h Garā piespēle 0 639811 4523294 4522816 2026-09-16T16:08:22Z Lietotaajs 19361 4523294 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}} [[Futbols|Futbolā]] '''garā piespēle''' ir mēģinājums nogādāt bumbu lielā attālumā pa laukumu, veicot vienu garu piespēli pa gaisu no [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] vai [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] tieši uz uzbrūkošo spēlētāju. Šādā veidā bumba parasti tiek nogādāta pāri laukuma vidusdaļai, apejot pussargu līniju. Tā vietā, lai bumba nonāktu tieši pie uzbrūkošā spēlētāja kājām, viņam parasti jāiesaistās gaisa divcīņā ar pretinieku aizsargiem. Tikmēr citi uzbrucēji un pussargi dodas uz šo zonu, lai mēģinātu iegūt bumbu savā kontrolē, ja tā pēc divcīņas nonāk brīvībā. Šis paņēmiens var būt īpaši efektīvs komandām, kuru uzbrukumā spēlē ātri vai gari [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēji]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20130821150014/https://www.worldsoccer.com/columnists/england-has-always-provided-a-home-for-long-ball-football|title=England has always provided a home for long ball football|work=worldsoccer.com|access-date=2026-09-15|language=en-US}}</ref> Garās piespēles tehnika ietver arī piespēli aiz aizsargu līnijas no liela attāluma, kuras mērķis ir nogādāt bumbu aiz aizsargu mugurām un izveidot ātruma sacensību starp uzbrucēju un aizsargu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20071209161912/http://www.soccer-fans-info.com/soccer-passing.html|title=How to - Soccer Passing|website=www.soccer-fans-info.com|access-date=2026-09-15}}</ref> Lai gan šāds spēles veids bieži tiek uzskatīts par garlaicīgu vai primitīvu, tas var būt efektīvs, ja komandas spēlētājiem vai laikapstākļiem tas ir piemērots. Īpaši efektīvs tas var būt pretuzbrukumos, kad iespējams pārsteigt aizsargus nesagatavotus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/performance/tactics/graham-taylor-playing-long-ball|title=Graham Taylor: playing the long ball|last=England|first=former|last2=Villa|first2=Aston|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-15|date=2010-12-16|language=en|last3=Taylor|first3=Watford manager Graham}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/row-zed/premier-leagues-most-long-ball-6466664|title=The Premier League's most long ball teams revealed - two clubs are in for a shock|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-15}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180814232620/https://www.telegraph.co.uk/football/2016/07/21/fexible-formations-rigid-systems-how-sam-allardyce-will-tactical/|title=Flexible formations, rigid systems and making long ball work: How Sam Allardyce will tactically transform England|work=The Telegraph|access-date=2026-09-15|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/performance/tactics/how-defend-against-long-ball|title=How to defend against the long ball|last=United|first=Ben Welch Former Manchester|last2=ball|first2=England defender Gary Neville tells you how he defended against the long|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-15|date=2013-06-10|language=en}}</ref> Ne visi garo piespēļu izpildījumi tiek uzskatīti par garajām piespēlēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newyorker.com/sports/sporting-scene/boring-winners-long-ball-england|title=Boring Winners and Long Ball in England|work=The New Yorker|access-date=2026-09-15|date=2015-02-24|last=Whittall|first=Richard|issn=0028-792X|language=en-US}}</ref> Gara un precīza piespēle konkrētam komandas biedram ir atšķirīga no garās piespēles, kuras mērķis ir nogādāt bumbu pēc iespējas tālāk uz priekšu. Šādā gadījumā bumba bieži tiek raidīta augstu gaisā uzbrucēju virzienā, nevis konkrētam spēlētājam. Tā kā bumba lidojumā atrodas ilgāku laiku, uzbrucēji var paspēt nokļūt tās piezemēšanās vietā un iesaistīties cīņā par bumbu. == Statistiskais pamatojums == „Garās piespēles teoriju” 20. gadsimta 50. gados [[Anglija|Anglijā]] pirmo reizi apsprieda atvaļināts Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku (RAF) Spārna komandieris [[Čārlzs Rīps]] (''Charles Reep''). Rīps bija statistikas amatieris, kurš analizēja ne tikai to, cik piespēļu bija nepieciešams, lai izveidotu vārtu guvumu, bet arī laukuma pozīcijas, no kurām šīs piespēles tika izpildītas. Savus atklājumus Rīps publicēja dažādos izdevumos, tostarp spēļu dienas programmās.{{Nepieciešama atsauce}} Rīps izstrādāja vairākus konceptus, kas raksturo efektīvu spēli ar garajām piespēlēm. Ar jēdzienu „gulleys” tiek apzīmēta optimālā pozīcija starp stūra karodziņu un sešu jardu soda laukumu, no kuras veikt pēdējo piespēli soda laukumā. „Trīs piespēļu optimizācijas noteikums” izriet no fakta, ka lielāks procents vārtu tiek gūts uzbrukumos, kuros pirms sitiena tiek veiktas tikai trīs piespēles. Savukārt „9 sitieni uz vieniem vārtiem” ir princips, kas norāda, ka vidēji tikai vieni vārti tiek gūti uz katriem deviņiem sitieniem. „Divpadsmit punktu trīs jardu pozīcija” apzīmē vidējo attālumu no vārtiem, no kura tiek gūti visi vārti. Spēle ar garajām piespēlēm tiek atbalstīta arī tādās grāmatās kā [[Čārlzs Hjūzs|Čārlza Hjūza]] (''Charles Hughes'') ''The Winning Formula: The Football Association Soccer Skills and Tactics'', kur ar statistikas palīdzību tiek parādīts, ka lielākā daļa vārtu tiek gūti uzbrukumos, kuros bumba tiek piespēlēta ne vairāk kā piecas reizes.<ref>Charles Hughes, The Winning Formula: The Football Association Soccer Skills and Tactics, HarperCollins: 1990. 0001979620</ref> [[Džonatans Vilsons]] (''Jonathan Wilson'') kritizē Rīpa statistisko analīzi, uzskatot to par būtiski kļūdainu. Īpašu kritiku izpelnās tā dēvētais „trīs piespēļu optimālais skaits”. Vilsons norāda, ka, lai gan Rīpa statistika liecina — lielāks vārtu guvumu īpatsvars tiek panākts uzbrukumos, kuros pirms sitiena tiek veiktas trīs piespēles, tā pati statistika rāda arī to, ka uzbrukumi ar trim piespēlēm veido lielāku īpatsvaru no visiem izdarītajiem sitieniem.<ref>Wilson, Jonathan. 2008. ''Inverting the Pyramid: The History of Football Tactics.'' Orion, {{ISBN|0-7528-8995-8}}. 140. lpp.</ref> Tādējādi to sitienu īpatsvars, kas izdarīti pēc trim vai mazāk piespēlēm, ir lielāks nekā vārtu guvumu īpatsvars, kas panākts šādos uzbrukumos. Tas savukārt liecina, ka uzbrukumiem ar lielāku piespēļu skaitu ir augstāka realizācijas efektivitāte. Turklāt paša Rīpa statistika liecina, ka šī tendence kļūst izteiktāka, paaugstinoties futbola līmenim. Tas nozīmē, ka uzbrukumi ar lielāku piespēļu skaitu kļūst efektīvāki komandās ar augstāku spēles kvalitāti. Rīps arī statistiski nenošķir uzbrukumus ar trim piespēlēm, kas sākas ar garo piespēli, no tiem, kas rodas citu iemeslu dēļ, piemēram, pēc uzbrukuma [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitieniem]] vai veiksmīgiem [[Bumbas atņemšana (futbols)|bumbas atņemšanas]] dueļiem pretinieka laukuma pusē. == Efektivitāte == Garās piespēles stratēģija bieži tikusi kritizēta kā metode, kas ir kavējusi [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlases]] attīstību. Hjūzs 20. gadsimta 90. gados kļuva par [[Anglijas Futbola asociācija|Anglijas Futbola asociācijas]] (FA) treneru darba vadītāju un izmantoja šo amatu, lai popularizētu savu garo piespēļu teoriju, kas bija Rīpa darba turpinājums. Hjūzs un šīs taktikas aizstāvji apgalvo, ka komandas, kas spēlē tiešu futbolu, atkal un atkal gūst lielākus panākumus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-learning-to-live-with-football-s-bogeyman-dave-hadfield-lived-next-door-to-charles-hughes-and-survived-1376088.html|title=Football: Learning to live with football's bogeyman: Dave Hadfield|website=The Independent|access-date=2026-09-16|date=1994-08-12|language=en}}</ref> Piemēram, [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]] uzvarētāja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlase guva visvairāk vārtu pēc uzbrukumiem, kuros bija trīs vai mazāk piespēles, savukārt komanda, kas guva vārtus pēc uzbrukuma ar vislielāko piespēļu skaitu, — [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] — tika izslēgta otrajā kārtā.<ref name=":1" /> Lai gan vairāku piespēļu kombinācijas, piemēram, Brazīlijas izlases uzbrukums pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] [[1970. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1970. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] vai [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases uzbrukums pret [[Serbija un Melnkalne|Serbiju un Melnkalni]] [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], tiek plaši slavētas kā izcili futbola paraugi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cityofsound.com/blog/2006/06/design_architec.html|title=cityofsound: Journal: Design. Architecture. Football.|website=www.cityofsound.com|access-date=2026-09-16}}</ref> zināmā mērā tieši šādu garu kombināciju panākumu retums veicina to īpašo novērtējumu.{{Nepieciešama atsauce}} Tomēr garās piespēles tiek izmantotas arī tad, kad komandai līdz spēles beigām izmisīgi nepieciešams gūt vārtus, lai gan tas, visticamāk, ir saistīts ne tikai ar šīs taktikas šķietamo efektivitāti, bet arī ar to, ka atlikušais laiks vairs neļauj pakāpeniski veidot uzbrukumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080213210448/http://www.express.co.uk/ourcomments/view/22706|title=Why England need coaching genius|work=Express.co.uk|access-date=2026-09-16}}</ref> Garās piespēles taktika ir efektīva arī zemāka līmeņa futbola spēlēs, jo spēlētājiem trūkst prasmju, lai darbotos kā vienotai komandai un precīzi nogādātu bumbu pa laukumu. Gara piespēle var nodrošināt ātru pretuzbrukumu, un kopā ar ātru uzbrucēju tā var novest pie vairākiem vārtu guvumiem. == Skatīt arī == * [[Izvietojums (futbols)]] * [[Uzbrucējs (futbols)]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.nytimes.com/1993/11/24/sports/24iht-rob_1.html Will the Bulldog's Fall Give Rise to a New Breed of English Soccer?] {{En ikona}} * [https://theworldgame.sbs.com.au/the-english-malaise The English Maliase] {{En ikona}} * [https://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/7137071.stm How will English football develop?] {{En ikona}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] khwm7604em84jz1uu4seilzcekciccz 4523298 4523294 2026-09-16T17:16:22Z Lietotaajs 19361 4523298 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}} [[Futbols|Futbolā]] '''garā piespēle''' ir mēģinājums nogādāt bumbu lielā attālumā pa laukumu, veicot vienu garu piespēli pa gaisu no [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] vai [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] tieši uz uzbrūkošo spēlētāju. Šādā veidā bumba parasti tiek nogādāta pāri laukuma vidusdaļai, apejot pussargu līniju. Tā vietā, lai bumba nonāktu tieši pie uzbrūkošā spēlētāja kājām, viņam parasti jāiesaistās gaisa divcīņā ar pretinieku aizsargiem. Tikmēr citi uzbrucēji un pussargi dodas uz šo zonu, lai mēģinātu iegūt bumbu savā kontrolē, ja tā pēc divcīņas nonāk brīvībā. Šis paņēmiens var būt īpaši efektīvs komandām, kuru uzbrukumā spēlē ātri vai gari [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēji]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20130821150014/https://www.worldsoccer.com/columnists/england-has-always-provided-a-home-for-long-ball-football|title=England has always provided a home for long ball football|work=worldsoccer.com|access-date=2026-09-15|language=en-US}}</ref> Garās piespēles tehnika ietver arī piespēli aiz aizsargu līnijas no liela attāluma, kuras mērķis ir nogādāt bumbu aiz aizsargu mugurām un izveidot ātruma sacensību starp uzbrucēju un aizsargu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20071209161912/http://www.soccer-fans-info.com/soccer-passing.html|title=How to - Soccer Passing|website=www.soccer-fans-info.com|access-date=2026-09-15}}</ref> Lai gan šāds spēles veids bieži tiek uzskatīts par garlaicīgu vai primitīvu, tas var būt efektīvs, ja komandas spēlētājiem vai laikapstākļiem tas ir piemērots. Īpaši efektīvs tas var būt pretuzbrukumos, kad iespējams pārsteigt aizsargus nesagatavotus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/performance/tactics/graham-taylor-playing-long-ball|title=Graham Taylor: playing the long ball|last=England|first=former|last2=Villa|first2=Aston|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-15|date=2010-12-16|language=en|last3=Taylor|first3=Watford manager Graham}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/row-zed/premier-leagues-most-long-ball-6466664|title=The Premier League's most long ball teams revealed - two clubs are in for a shock|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-15}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180814232620/https://www.telegraph.co.uk/football/2016/07/21/fexible-formations-rigid-systems-how-sam-allardyce-will-tactical/|title=Flexible formations, rigid systems and making long ball work: How Sam Allardyce will tactically transform England|work=The Telegraph|access-date=2026-09-15|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/performance/tactics/how-defend-against-long-ball|title=How to defend against the long ball|last=United|first=Ben Welch Former Manchester|last2=ball|first2=England defender Gary Neville tells you how he defended against the long|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-15|date=2013-06-10|language=en}}</ref> Ne visi garo piespēļu izpildījumi tiek uzskatīti par garajām piespēlēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newyorker.com/sports/sporting-scene/boring-winners-long-ball-england|title=Boring Winners and Long Ball in England|work=The New Yorker|access-date=2026-09-15|date=2015-02-24|last=Whittall|first=Richard|issn=0028-792X|language=en-US}}</ref> Gara un precīza piespēle konkrētam komandas biedram ir atšķirīga no garās piespēles, kuras mērķis ir nogādāt bumbu pēc iespējas tālāk uz priekšu. Šādā gadījumā bumba bieži tiek raidīta augstu gaisā uzbrucēju virzienā, nevis konkrētam spēlētājam. Tā kā bumba lidojumā atrodas ilgāku laiku, uzbrucēji var paspēt nokļūt tās piezemēšanās vietā un iesaistīties cīņā par bumbu. == Statistiskais pamatojums == „Garās piespēles teoriju” 20. gadsimta 50. gados [[Anglija|Anglijā]] pirmo reizi apsprieda atvaļināts Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku (RAF) Spārna komandieris [[Čārlzs Rīps]] (''Charles Reep''). Rīps bija statistikas amatieris, kurš analizēja ne tikai to, cik piespēļu bija nepieciešams, lai izveidotu vārtu guvumu, bet arī laukuma pozīcijas, no kurām šīs piespēles tika izpildītas. Savus atklājumus Rīps publicēja dažādos izdevumos, tostarp spēļu dienas programmās.{{Nepieciešama atsauce}} Rīps izstrādāja vairākus konceptus, kas raksturo efektīvu spēli ar garajām piespēlēm. Ar jēdzienu „gulleys” tiek apzīmēta optimālā pozīcija starp stūra karodziņu un sešu jardu soda laukumu, no kuras veikt pēdējo piespēli soda laukumā. „Trīs piespēļu optimizācijas noteikums” izriet no fakta, ka lielāks procents vārtu tiek gūts uzbrukumos, kuros pirms sitiena tiek veiktas tikai trīs piespēles. Savukārt „9 sitieni uz vieniem vārtiem” ir princips, kas norāda, ka vidēji tikai vieni vārti tiek gūti uz katriem deviņiem sitieniem. „Divpadsmit punktu trīs jardu pozīcija” apzīmē vidējo attālumu no vārtiem, no kura tiek gūti visi vārti. Spēle ar garajām piespēlēm tiek atbalstīta arī tādās grāmatās kā [[Čārlzs Hjūzs|Čārlza Hjūza]] (''Charles Hughes'') ''The Winning Formula: The Football Association Soccer Skills and Tactics'', kur ar statistikas palīdzību tiek parādīts, ka lielākā daļa vārtu tiek gūti uzbrukumos, kuros bumba tiek piespēlēta ne vairāk kā piecas reizes.<ref>Charles Hughes, The Winning Formula: The Football Association Soccer Skills and Tactics, HarperCollins: 1990. 0001979620</ref> [[Džonatans Vilsons]] (''Jonathan Wilson'') kritizē Rīpa statistisko analīzi, uzskatot to par būtiski kļūdainu. Īpašu kritiku izpelnās tā dēvētais „trīs piespēļu optimālais skaits”. Vilsons norāda, ka, lai gan Rīpa statistika liecina — lielāks vārtu guvumu īpatsvars tiek panākts uzbrukumos, kuros pirms sitiena tiek veiktas trīs piespēles, tā pati statistika rāda arī to, ka uzbrukumi ar trim piespēlēm veido lielāku īpatsvaru no visiem izdarītajiem sitieniem.<ref>Wilson, Jonathan. 2008. ''Inverting the Pyramid: The History of Football Tactics.'' Orion, {{ISBN|0-7528-8995-8}}. 140. lpp.</ref> Tādējādi to sitienu īpatsvars, kas izdarīti pēc trim vai mazāk piespēlēm, ir lielāks nekā vārtu guvumu īpatsvars, kas panākts šādos uzbrukumos. Tas savukārt liecina, ka uzbrukumiem ar lielāku piespēļu skaitu ir augstāka realizācijas efektivitāte. Turklāt paša Rīpa statistika liecina, ka šī tendence kļūst izteiktāka, paaugstinoties futbola līmenim. Tas nozīmē, ka uzbrukumi ar lielāku piespēļu skaitu kļūst efektīvāki komandās ar augstāku spēles kvalitāti. Rīps arī statistiski nenošķir uzbrukumus ar trim piespēlēm, kas sākas ar garo piespēli, no tiem, kas rodas citu iemeslu dēļ, piemēram, pēc uzbrukuma [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitieniem]] vai veiksmīgiem [[Bumbas atņemšana (futbols)|bumbas atņemšanas]] dueļiem pretinieka laukuma pusē. == Efektivitāte == Garās piespēles stratēģija bieži tikusi kritizēta kā metode, kas ir kavējusi [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlases]] attīstību. Hjūzs 20. gadsimta 90. gados kļuva par [[Anglijas Futbola asociācija|Anglijas Futbola asociācijas]] (FA) treneru darba vadītāju un izmantoja šo amatu, lai popularizētu savu garo piespēļu teoriju, kas bija Rīpa darba turpinājums. Hjūzs un šīs taktikas aizstāvji apgalvo, ka komandas, kas spēlē tiešu futbolu, atkal un atkal gūst lielākus panākumus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-learning-to-live-with-football-s-bogeyman-dave-hadfield-lived-next-door-to-charles-hughes-and-survived-1376088.html|title=Football: Learning to live with football's bogeyman: Dave Hadfield|website=The Independent|access-date=2026-09-16|date=1994-08-12|language=en}}</ref> Piemēram, [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]] uzvarētāja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlase guva visvairāk vārtu pēc uzbrukumiem, kuros bija trīs vai mazāk piespēles, savukārt komanda, kas guva vārtus pēc uzbrukuma ar vislielāko piespēļu skaitu, — [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] — tika izslēgta otrajā kārtā.<ref name=":1" /> Lai gan vairāku piespēļu kombinācijas, piemēram, Brazīlijas izlases uzbrukums pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] [[1970. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1970. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] vai [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases uzbrukums pret [[Serbija un Melnkalne|Serbiju un Melnkalni]] [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], tiek plaši slavētas kā izcili futbola paraugi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cityofsound.com/blog/2006/06/design_architec.html|title=cityofsound: Journal: Design. Architecture. Football.|website=www.cityofsound.com|access-date=2026-09-16}}</ref> zināmā mērā tieši šādu garu kombināciju panākumu retums veicina to īpašo novērtējumu.{{Nepieciešama atsauce}} Tomēr garās piespēles tiek izmantotas arī tad, kad komandai līdz spēles beigām izmisīgi nepieciešams gūt vārtus, lai gan tas, visticamāk, ir saistīts ne tikai ar šīs taktikas šķietamo efektivitāti, bet arī ar to, ka atlikušais laiks vairs neļauj pakāpeniski veidot uzbrukumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080213210448/http://www.express.co.uk/ourcomments/view/22706|title=Why England need coaching genius|work=Express.co.uk|access-date=2026-09-16}}</ref> Garās piespēles taktika ir efektīva arī zemāka līmeņa futbola spēlēs, jo spēlētājiem trūkst prasmju, lai darbotos kā vienotai komandai un precīzi nogādātu bumbu pa laukumu. Gara piespēle var nodrošināt ātru pretuzbrukumu, un kopā ar ātru uzbrucēju tā var novest pie vairākiem vārtu guvumiem. == Ievērojamākie atbalstītāji == {{div col|colwidth=15em}} * [[Sems Elerdaiss]]<ref>{{cite web | url = http://www.inthenews.co.uk/sports/squads/sport/football/premiership-teams/bolton-wanderers-$446124.htm | title = Bolton Wanderers | first = Michael | last = Henson | website = Inthenews.co.uk | access-date = 28 July 2016 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120210210215/http://www.inthenews.co.uk/sports/squads/sport/football/premiership-teams/bolton-wanderers-$446124.htm | archive-date = 10 February 2012 }}</ref> * [[Eidijs Būtroids]]<ref>{{cite news | url = https://www.theguardian.com/football/2006/may/23/newsstory.sport4 | title = Long ball could give Hornets route one to safety | work=The Guardian | first = Stuart | last = James | date = 23 May 2006 | access-date=5 October 2013 }}</ref> * [[Džeks Čarltons]]<ref>{{cite journal|url=http://www.hinduonnet.com/tss/tss2538/25380770.htm |title=The Charltons |first=Brian |last=Glanville |date=21 September 2002 |journal=Sportstar |volume=25 |issue=28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080213031916/http://www.hinduonnet.com/tss/tss2538/25380770.htm |archive-date=13 February 2008 }}</ref><ref>{{cite journal | url = http://www.hinduonnet.com/tss/tss2550/25500770.htm | title = The Irish question | publisher = www.hinduonnet.com | first = Brian | last = Glanville | date = 14 December 2002 | journal = Sportstar | volume = 25 | issue = 50 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080213031921/http://www.hinduonnet.com/tss/tss2550/25500770.htm | archive-date = 13 February 2008 }}</ref> * [[Terijs Bačers]]<ref>{{cite news| url=https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/5403182.stm | title=Butcher relishes Sydney challenge | work=BBC News | first=Phil | last=McNulty | date=4 October 2006 | access-date=11 May 2010 }}</ref> * [[Egils Olsens]]<ref>{{cite news | url = http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/events/1998/worldcup/news/1998/06/28/norway_reaction/ | archive-url = https://web.archive.org/web/20010622065744/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/events/1998/worldcup/news/1998/06/28/norway_reaction/ | archive-date = 22 June 2001 | title = Norway's style won't change without Olsen | work = CNN |publisher = Sports Illustrated | date = 28 June 1998 | access-date = 16 February 2008 }}</ref> * [[Tonijs Puliss]]<ref>{{cite news| url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/2292835/Stoke-on-fire-as-Tony-Pulis-wins-over-sceptics.html | title=Stoke on fire as Tony Pulis wins over sceptics | work=The Daily Telegraph | location=London | first=Phil | last=Shaw | date=26 February 2008 | archive-url=https://web.archive.org/web/20120120202828/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/2292835/Stoke-on-fire-as-Tony-Pulis-wins-over-sceptics.html | access-date=11 May 2010 | archive-date=20 January 2012 }}</ref> * [[Stīvs Brūss]]<ref>{{Cite web|url=https://www.mirror.co.uk/opinion/football-opinion/steve-bruce-says-not-long-3360022|title=Steve Bruce says he is not a long ball manager - now he needs to prove it|first=Mirror|last=Football|date=8 March 2010|website=mirror}}</ref> * [[Rasels Sleids]]<ref>{{cite news| url=https://www.theguardian.com/football/2006/dec/08/grimsby | title=Football League Spy No6: Grimsby Town | work=The Guardian | location=London | first=Tom | last=Lutz | date=8 December 2006 }}</ref> *[[Gerijs Megsons]]<ref>{{cite web|url=http://www.sport.co.uk/features/Football/1457/The_Reebok_revolution_How_Coyle_brought_sexy_back.aspx |title=The Reebok revolution: How Coyle brought sexy back? |work=Sport.co.uk |date=11 January 2011 |access-date=27 August 2012 }}</ref> *[[Džons Beks]]<ref>{{cite web |url=http://www.wsc.co.uk/content/view/1890/29/ |title=When Saturday Comes - Cambridge United 1991 |publisher=Wsc.co.uk |date=9 July 2012 |access-date=27 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120523004353/http://www.wsc.co.uk/content/view/1890/29/ |archive-date=23 May 2012 }}</ref> *[[Greiems Vestlijs]]<ref>{{cite news| url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/13482198 | title=Stevenage 1-0 Torquay United | work=BBC News | last=Begley | first=Emlyn | date=28 May 2011 }}</ref> *[[Alekss Maklīšs]]<ref>{{cite web|url=http://www.goal.com/en-gb/news/2896/premier-league/2012/04/19/3046460/hleb-slams-mcleish-long-ball-birmingham-tactics |title=Hleb slams McLeish 'long ball' Birmingham tactics |publisher=Goal.com |date=19 April 2012 |access-date=17 August 2015 }}</ref> *[[Deivs Basets]]<ref>{{cite news|url=https://news.google.com/newspapers?id=9IxUAAAAIBAJ&sjid=-Y8DAAAAIBAJ&pg=4716%2C2410849|title='And soccer only comes fourth in Wimbledon'|newspaper=New Straits Times|date=11 September 1986|access-date=5 October 2013}}</ref> *[[Avrams Grants]]<ref>{{cite web|url=https://en-academic.com/dic.nsf/enwiki/9578956|title=Long ball|access-date= 16 September 2026}}</ref> *[[Oto Rehāgels]]<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/2008/jun/11/euro2008.euro2008groupd|title=Ibrahimovic's brilliance breaks Greek resistance|date=11 Jun 2008|access-date=16 Sep 2026}}</ref> *[[Žuzē Mouriņu]]<ref>{{cite web|url=https://totalfootballanalysis.com/article/jose-mourinho-as-roma-202122-tactical-analysis-tactics|title=Jose Mourinho Tactics: What Can We Expect From The Special One At AS Roma?|date=December 11, 2025|access-date=16 Sep 2026}}</ref> {{div col end}} == Piemēri == [[Image:Bergkampscore3.jpg|thumb|Bergkampa vārtu guvums pret Argentīnu]] Garā piespēle dažkārt tiek kritizēta, jo tiek uzskatīts, ka to izmanto vājākas komandas ar mazākām taktiskajām zināšanām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/what-tiki-taka-football-can-teach-us-about-boosting-innovation-45853|title=What tiki-taka football can teach us about boosting innovation|last=Swann|first=Peter|website=The Conversation|access-date=2026-09-16|date=2015-08-10|doi=10.64628/AB.3mnkk9g3m|language=en-US}}</ref> Vidēja līmeņa komandās vai zemāka līmeņa jauniešu līgās tas varētu būt pamatoti. Tomēr tās izmantošanas analīze pasaules līmeņa futbolā liecina, ka efektīva garo piespēļu izmantošana ir sastopama daudzās konkurētspējīgās Pasaules kausa izcīņas vai čempionātu klubu komandās. Garā piespēle var tikt izmantota kā pretuzbrukuma spēles stils vai kā drosmīga piespēle uz brīvo zonu, kad spēles laikā rodas atbilstoša iespēja. Lai garās piespēles izmantotu pareizi, nepieciešamas augsta līmeņa prasmes. Ar vienkāršu piespēlēšanu vien nepietiek — nepieciešama arī gudra ieskriešana brīvajās zonās, laba bumbas kontrole un [[dribls]], kā arī precīza spēles noslēgšana.<ref>Ken Jones and Pat Welton, Soccer Skills and Tactics, Crown Publishers, 1979, lpp. 157–159</ref> Viens no labākajiem garās piespēles izmantošanas piemēriem bija [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] uzbrucēja [[Deniss Bergkamps|Denisa Bergkampa]] vārtu guvums pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Nīderlandes aizsargs [[Franks de Būrs]] uzbrukumu uzsāka netālu no laukuma vidus, izdarot garu piespēli, kas pārlidoja septiņiem pretinieku spēlētājiem. Bergkamps sarežģīto bumbu lieliski kontrolēja, apspēlēja aizsargu ar pagriezienu un raidīja bumbu vārtos. Šis piemērs parāda garo piespēļu stila efektivitāti, taču vienlaikus arī to, ka tas nav tikai bumbas mehāniska nogādāšana uzbrukuma zonā. Tikai Bergkampa izcilās individuālās prasmes ļāva pilnvērtīgi izmantot de Būra izcilo un drosmīgo piespēli. Tas uzsver, ka futbols ir spēle, kurā nepieciešams ne tikai vispusīgs individuālo prasmju kopums, bet arī iztēle un radošums. Abas šīs īpašības ir raksturīgas arī garo piespēļu stilam. == Skatīt arī == * [[Izvietojums (futbols)]] * [[Uzbrucējs (futbols)]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.nytimes.com/1993/11/24/sports/24iht-rob_1.html Will the Bulldog's Fall Give Rise to a New Breed of English Soccer?] {{En ikona}} * [https://theworldgame.sbs.com.au/the-english-malaise The English Maliase] {{En ikona}} * [https://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/7137071.stm How will English football develop?] {{En ikona}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] bogeemirf3gydspyqyc91i3ppbz91ma 4523527 4523298 2026-09-17T11:15:27Z Lietotaajs 19361 4523527 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''garā piespēle''' ir mēģinājums nogādāt bumbu lielā attālumā pa laukumu, veicot vienu garu piespēli pa gaisu no [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] vai [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] tieši uz uzbrūkošo spēlētāju. Šādā veidā bumba parasti tiek nogādāta pāri laukuma vidusdaļai, apejot pussargu līniju. Tā vietā, lai bumba nonāktu tieši pie uzbrūkošā spēlētāja kājām, viņam parasti jāiesaistās gaisa divcīņā ar pretinieku aizsargiem. Tikmēr citi uzbrucēji un pussargi dodas uz šo zonu, lai mēģinātu iegūt bumbu savā kontrolē, ja tā pēc divcīņas nonāk brīvībā. Šis paņēmiens var būt īpaši efektīvs komandām, kuru uzbrukumā spēlē ātri vai gari [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēji]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20130821150014/https://www.worldsoccer.com/columnists/england-has-always-provided-a-home-for-long-ball-football|title=England has always provided a home for long ball football|work=worldsoccer.com|access-date=2026-09-15|language=en-US}}</ref> Garās piespēles tehnika ietver arī piespēli aiz aizsargu līnijas no liela attāluma, kuras mērķis ir nogādāt bumbu aiz aizsargu mugurām un izveidot ātruma sacensību starp uzbrucēju un aizsargu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20071209161912/http://www.soccer-fans-info.com/soccer-passing.html|title=How to - Soccer Passing|website=www.soccer-fans-info.com|access-date=2026-09-15}}</ref> Lai gan šāds spēles veids bieži tiek uzskatīts par garlaicīgu vai primitīvu, tas var būt efektīvs, ja komandas spēlētājiem vai laikapstākļiem tas ir piemērots. Īpaši efektīvs tas var būt pretuzbrukumos, kad iespējams pārsteigt aizsargus nesagatavotus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/performance/tactics/graham-taylor-playing-long-ball|title=Graham Taylor: playing the long ball|last=England|first=former|last2=Villa|first2=Aston|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-15|date=2010-12-16|language=en|last3=Taylor|first3=Watford manager Graham}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/row-zed/premier-leagues-most-long-ball-6466664|title=The Premier League's most long ball teams revealed - two clubs are in for a shock|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-15}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180814232620/https://www.telegraph.co.uk/football/2016/07/21/fexible-formations-rigid-systems-how-sam-allardyce-will-tactical/|title=Flexible formations, rigid systems and making long ball work: How Sam Allardyce will tactically transform England|work=The Telegraph|access-date=2026-09-15|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/performance/tactics/how-defend-against-long-ball|title=How to defend against the long ball|last=United|first=Ben Welch Former Manchester|last2=ball|first2=England defender Gary Neville tells you how he defended against the long|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-15|date=2013-06-10|language=en}}</ref> Ne visi garo piespēļu izpildījumi tiek uzskatīti par garajām piespēlēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newyorker.com/sports/sporting-scene/boring-winners-long-ball-england|title=Boring Winners and Long Ball in England|work=The New Yorker|access-date=2026-09-15|date=2015-02-24|last=Whittall|first=Richard|issn=0028-792X|language=en-US}}</ref> Gara un precīza piespēle konkrētam komandas biedram ir atšķirīga no garās piespēles, kuras mērķis ir nogādāt bumbu pēc iespējas tālāk uz priekšu. Šādā gadījumā bumba bieži tiek raidīta augstu gaisā uzbrucēju virzienā, nevis konkrētam spēlētājam. Tā kā bumba lidojumā atrodas ilgāku laiku, uzbrucēji var paspēt nokļūt tās piezemēšanās vietā un iesaistīties cīņā par bumbu. == Statistiskais pamatojums == „Garās piespēles teoriju” 20. gadsimta 50. gados [[Anglija|Anglijā]] pirmo reizi apsprieda atvaļināts Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku (RAF) Spārna komandieris [[Čārlzs Rīps]] (''Charles Reep''). Rīps bija statistikas amatieris, kurš analizēja ne tikai to, cik piespēļu bija nepieciešams, lai izveidotu vārtu guvumu, bet arī laukuma pozīcijas, no kurām šīs piespēles tika izpildītas. Savus atklājumus Rīps publicēja dažādos izdevumos, tostarp spēļu dienas programmās.{{Nepieciešama atsauce}} Rīps izstrādāja vairākus konceptus, kas raksturo efektīvu spēli ar garajām piespēlēm. Ar jēdzienu „gulleys” tiek apzīmēta optimālā pozīcija starp stūra karodziņu un sešu jardu soda laukumu, no kuras veikt pēdējo piespēli soda laukumā. „Trīs piespēļu optimizācijas noteikums” izriet no fakta, ka lielāks procents vārtu tiek gūts uzbrukumos, kuros pirms sitiena tiek veiktas tikai trīs piespēles. Savukārt „9 sitieni uz vieniem vārtiem” ir princips, kas norāda, ka vidēji tikai vieni vārti tiek gūti uz katriem deviņiem sitieniem. „Divpadsmit punktu trīs jardu pozīcija” apzīmē vidējo attālumu no vārtiem, no kura tiek gūti visi vārti. Spēle ar garajām piespēlēm tiek atbalstīta arī tādās grāmatās kā [[Čārlzs Hjūzs|Čārlza Hjūza]] (''Charles Hughes'') ''The Winning Formula: The Football Association Soccer Skills and Tactics'', kur ar statistikas palīdzību tiek parādīts, ka lielākā daļa vārtu tiek gūti uzbrukumos, kuros bumba tiek piespēlēta ne vairāk kā piecas reizes.<ref>Charles Hughes, The Winning Formula: The Football Association Soccer Skills and Tactics, HarperCollins: 1990. 0001979620</ref> [[Džonatans Vilsons]] (''Jonathan Wilson'') kritizē Rīpa statistisko analīzi, uzskatot to par būtiski kļūdainu. Īpašu kritiku izpelnās tā dēvētais „trīs piespēļu optimālais skaits”. Vilsons norāda, ka, lai gan Rīpa statistika liecina — lielāks vārtu guvumu īpatsvars tiek panākts uzbrukumos, kuros pirms sitiena tiek veiktas trīs piespēles, tā pati statistika rāda arī to, ka uzbrukumi ar trim piespēlēm veido lielāku īpatsvaru no visiem izdarītajiem sitieniem.<ref>Wilson, Jonathan. 2008. ''Inverting the Pyramid: The History of Football Tactics.'' Orion, {{ISBN|0-7528-8995-8}}. 140. lpp.</ref> Tādējādi to sitienu īpatsvars, kas izdarīti pēc trim vai mazāk piespēlēm, ir lielāks nekā vārtu guvumu īpatsvars, kas panākts šādos uzbrukumos. Tas savukārt liecina, ka uzbrukumiem ar lielāku piespēļu skaitu ir augstāka realizācijas efektivitāte. Turklāt paša Rīpa statistika liecina, ka šī tendence kļūst izteiktāka, paaugstinoties futbola līmenim. Tas nozīmē, ka uzbrukumi ar lielāku piespēļu skaitu kļūst efektīvāki komandās ar augstāku spēles kvalitāti. Rīps arī statistiski nenošķir uzbrukumus ar trim piespēlēm, kas sākas ar garo piespēli, no tiem, kas rodas citu iemeslu dēļ, piemēram, pēc uzbrukuma [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitieniem]] vai veiksmīgiem [[Bumbas atņemšana (futbols)|bumbas atņemšanas]] dueļiem pretinieka laukuma pusē. == Efektivitāte == Garās piespēles stratēģija bieži tikusi kritizēta kā metode, kas ir kavējusi [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlases]] attīstību. Hjūzs 20. gadsimta 90. gados kļuva par [[Anglijas Futbola asociācija|Anglijas Futbola asociācijas]] (FA) treneru darba vadītāju un izmantoja šo amatu, lai popularizētu savu garo piespēļu teoriju, kas bija Rīpa darba turpinājums. Hjūzs un šīs taktikas aizstāvji apgalvo, ka komandas, kas spēlē tiešu futbolu, atkal un atkal gūst lielākus panākumus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-learning-to-live-with-football-s-bogeyman-dave-hadfield-lived-next-door-to-charles-hughes-and-survived-1376088.html|title=Football: Learning to live with football's bogeyman: Dave Hadfield|website=The Independent|access-date=2026-09-16|date=1994-08-12|language=en}}</ref> Piemēram, [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]] uzvarētāja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlase guva visvairāk vārtu pēc uzbrukumiem, kuros bija trīs vai mazāk piespēles, savukārt komanda, kas guva vārtus pēc uzbrukuma ar vislielāko piespēļu skaitu, — [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] — tika izslēgta otrajā kārtā.<ref name=":1" /> Lai gan vairāku piespēļu kombinācijas, piemēram, Brazīlijas izlases uzbrukums pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] [[1970. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1970. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] vai [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases uzbrukums pret [[Serbija un Melnkalne|Serbiju un Melnkalni]] [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], tiek plaši slavētas kā izcili futbola paraugi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cityofsound.com/blog/2006/06/design_architec.html|title=cityofsound: Journal: Design. Architecture. Football.|website=www.cityofsound.com|access-date=2026-09-16}}</ref> zināmā mērā tieši šādu garu kombināciju panākumu retums veicina to īpašo novērtējumu.{{Nepieciešama atsauce}} Tomēr garās piespēles tiek izmantotas arī tad, kad komandai līdz spēles beigām izmisīgi nepieciešams gūt vārtus, lai gan tas, visticamāk, ir saistīts ne tikai ar šīs taktikas šķietamo efektivitāti, bet arī ar to, ka atlikušais laiks vairs neļauj pakāpeniski veidot uzbrukumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080213210448/http://www.express.co.uk/ourcomments/view/22706|title=Why England need coaching genius|work=Express.co.uk|access-date=2026-09-16}}</ref> Garās piespēles taktika ir efektīva arī zemāka līmeņa futbola spēlēs, jo spēlētājiem trūkst prasmju, lai darbotos kā vienotai komandai un precīzi nogādātu bumbu pa laukumu. Gara piespēle var nodrošināt ātru pretuzbrukumu, un kopā ar ātru uzbrucēju tā var novest pie vairākiem vārtu guvumiem. == Ievērojamākie atbalstītāji == {{div col|colwidth=15em}} * [[Sems Elerdaiss]]<ref>{{cite web | url = http://www.inthenews.co.uk/sports/squads/sport/football/premiership-teams/bolton-wanderers-$446124.htm | title = Bolton Wanderers | first = Michael | last = Henson | website = Inthenews.co.uk | access-date = 28 July 2016 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120210210215/http://www.inthenews.co.uk/sports/squads/sport/football/premiership-teams/bolton-wanderers-$446124.htm | archive-date = 10 February 2012 }}</ref> * [[Eidijs Būtroids]]<ref>{{cite news | url = https://www.theguardian.com/football/2006/may/23/newsstory.sport4 | title = Long ball could give Hornets route one to safety | work=The Guardian | first = Stuart | last = James | date = 23 May 2006 | access-date=5 October 2013 }}</ref> * [[Džeks Čarltons]]<ref>{{cite journal|url=http://www.hinduonnet.com/tss/tss2538/25380770.htm |title=The Charltons |first=Brian |last=Glanville |date=21 September 2002 |journal=Sportstar |volume=25 |issue=28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080213031916/http://www.hinduonnet.com/tss/tss2538/25380770.htm |archive-date=13 February 2008 }}</ref><ref>{{cite journal | url = http://www.hinduonnet.com/tss/tss2550/25500770.htm | title = The Irish question | publisher = www.hinduonnet.com | first = Brian | last = Glanville | date = 14 December 2002 | journal = Sportstar | volume = 25 | issue = 50 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080213031921/http://www.hinduonnet.com/tss/tss2550/25500770.htm | archive-date = 13 February 2008 }}</ref> * [[Terijs Bačers]]<ref>{{cite news| url=https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/5403182.stm | title=Butcher relishes Sydney challenge | work=BBC News | first=Phil | last=McNulty | date=4 October 2006 | access-date=11 May 2010 }}</ref> * [[Egils Olsens]]<ref>{{cite news | url = http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/events/1998/worldcup/news/1998/06/28/norway_reaction/ | archive-url = https://web.archive.org/web/20010622065744/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/events/1998/worldcup/news/1998/06/28/norway_reaction/ | archive-date = 22 June 2001 | title = Norway's style won't change without Olsen | work = CNN |publisher = Sports Illustrated | date = 28 June 1998 | access-date = 16 February 2008 }}</ref> * [[Tonijs Puliss]]<ref>{{cite news| url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/2292835/Stoke-on-fire-as-Tony-Pulis-wins-over-sceptics.html | title=Stoke on fire as Tony Pulis wins over sceptics | work=The Daily Telegraph | location=London | first=Phil | last=Shaw | date=26 February 2008 | archive-url=https://web.archive.org/web/20120120202828/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/2292835/Stoke-on-fire-as-Tony-Pulis-wins-over-sceptics.html | access-date=11 May 2010 | archive-date=20 January 2012 }}</ref> * [[Stīvs Brūss]]<ref>{{Cite web|url=https://www.mirror.co.uk/opinion/football-opinion/steve-bruce-says-not-long-3360022|title=Steve Bruce says he is not a long ball manager - now he needs to prove it|first=Mirror|last=Football|date=8 March 2010|website=mirror}}</ref> * [[Rasels Sleids]]<ref>{{cite news| url=https://www.theguardian.com/football/2006/dec/08/grimsby | title=Football League Spy No6: Grimsby Town | work=The Guardian | location=London | first=Tom | last=Lutz | date=8 December 2006 }}</ref> *[[Gerijs Megsons]]<ref>{{cite web|url=http://www.sport.co.uk/features/Football/1457/The_Reebok_revolution_How_Coyle_brought_sexy_back.aspx |title=The Reebok revolution: How Coyle brought sexy back? |work=Sport.co.uk |date=11 January 2011 |access-date=27 August 2012 }}</ref> *[[Džons Beks]]<ref>{{cite web |url=http://www.wsc.co.uk/content/view/1890/29/ |title=When Saturday Comes - Cambridge United 1991 |publisher=Wsc.co.uk |date=9 July 2012 |access-date=27 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120523004353/http://www.wsc.co.uk/content/view/1890/29/ |archive-date=23 May 2012 }}</ref> *[[Greiems Vestlijs]]<ref>{{cite news| url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/13482198 | title=Stevenage 1-0 Torquay United | work=BBC News | last=Begley | first=Emlyn | date=28 May 2011 }}</ref> *[[Alekss Maklīšs]]<ref>{{cite web|url=http://www.goal.com/en-gb/news/2896/premier-league/2012/04/19/3046460/hleb-slams-mcleish-long-ball-birmingham-tactics |title=Hleb slams McLeish 'long ball' Birmingham tactics |publisher=Goal.com |date=19 April 2012 |access-date=17 August 2015 }}</ref> *[[Deivs Basets]]<ref>{{cite news|url=https://news.google.com/newspapers?id=9IxUAAAAIBAJ&sjid=-Y8DAAAAIBAJ&pg=4716%2C2410849|title='And soccer only comes fourth in Wimbledon'|newspaper=New Straits Times|date=11 September 1986|access-date=5 October 2013}}</ref> *[[Avrams Grants]]<ref>{{cite web|url=https://en-academic.com/dic.nsf/enwiki/9578956|title=Long ball|access-date= 16 September 2026}}</ref> *[[Oto Rehāgels]]<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/2008/jun/11/euro2008.euro2008groupd|title=Ibrahimovic's brilliance breaks Greek resistance|date=11 Jun 2008|access-date=16 Sep 2026}}</ref> *[[Žuzē Mouriņu]]<ref>{{cite web|url=https://totalfootballanalysis.com/article/jose-mourinho-as-roma-202122-tactical-analysis-tactics|title=Jose Mourinho Tactics: What Can We Expect From The Special One At AS Roma?|date=December 11, 2025|access-date=16 Sep 2026}}</ref> {{div col end}} == Piemēri == [[Image:Bergkampscore3.jpg|thumb|Bergkampa vārtu guvums pret Argentīnu]] Garā piespēle dažkārt tiek kritizēta, jo tiek uzskatīts, ka to izmanto vājākas komandas ar mazākām taktiskajām zināšanām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/what-tiki-taka-football-can-teach-us-about-boosting-innovation-45853|title=What tiki-taka football can teach us about boosting innovation|last=Swann|first=Peter|website=The Conversation|access-date=2026-09-16|date=2015-08-10|doi=10.64628/AB.3mnkk9g3m|language=en-US}}</ref> Vidēja līmeņa komandās vai zemāka līmeņa jauniešu līgās tas varētu būt pamatoti. Tomēr tās izmantošanas analīze pasaules līmeņa futbolā liecina, ka efektīva garo piespēļu izmantošana ir sastopama daudzās konkurētspējīgās Pasaules kausa izcīņas vai čempionātu klubu komandās. Garā piespēle var tikt izmantota kā pretuzbrukuma spēles stils vai kā drosmīga piespēle uz brīvo zonu, kad spēles laikā rodas atbilstoša iespēja. Lai garās piespēles izmantotu pareizi, nepieciešamas augsta līmeņa prasmes. Ar vienkāršu piespēlēšanu vien nepietiek — nepieciešama arī gudra ieskriešana brīvajās zonās, laba bumbas kontrole un [[dribls]], kā arī precīza spēles noslēgšana.<ref>Ken Jones and Pat Welton, Soccer Skills and Tactics, Crown Publishers, 1979, lpp. 157–159</ref> Viens no labākajiem garās piespēles izmantošanas piemēriem bija [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] uzbrucēja [[Deniss Bergkamps|Denisa Bergkampa]] vārtu guvums pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Nīderlandes aizsargs [[Franks de Būrs]] uzbrukumu uzsāka netālu no laukuma vidus, izdarot garu piespēli, kas pārlidoja septiņiem pretinieku spēlētājiem. Bergkamps sarežģīto bumbu lieliski kontrolēja, apspēlēja aizsargu ar pagriezienu un raidīja bumbu vārtos. Šis piemērs parāda garo piespēļu stila efektivitāti, taču vienlaikus arī to, ka tas nav tikai bumbas mehāniska nogādāšana uzbrukuma zonā. Tikai Bergkampa izcilās individuālās prasmes ļāva pilnvērtīgi izmantot de Būra izcilo un drosmīgo piespēli. Tas uzsver, ka futbols ir spēle, kurā nepieciešams ne tikai vispusīgs individuālo prasmju kopums, bet arī iztēle un radošums. Abas šīs īpašības ir raksturīgas arī garo piespēļu stilam. Mūsdienu komandas, piemēram, [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]], arī ir demonstrējušas garo piespēļu pieejas efektivitāti, ja to ar meistarību, precizitāti un radošumu īsteno augstas klases spēlētāji. Norvēģijas izlase 20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta sākumā raksturīgi spēlēja pēc 4–5–1 shēmas. Kreisās malas aizsargs bieži izpildīja garu centrējumu uz [[Jūsteins Flū|Jūsteinu Flū]], kurš savukārt ar galvu novirzīja bumbu kādam no centrālajiem pussargiem vai uzbrucējam. Šis paņēmiens bija pazīstams kā “[[Flū piespēle]]”, un Norvēģijas izlase izpelnījās daudz kritikas par savu garo piespēļu spēles stilu. Tomēr Egils Olsens aizveda Norvēģijas izlasi līdz diviem Pasaules kausa finālturnīriem, un tiek uzskatīts, ka garo piespēļu spēles stilam bija nozīmīga loma šo panākumu sasniegšanā.<ref>National Soccer Coaches Association of America, ''The Soccer Coaching Bible,'' Human Kinetics Publishers; 2004. {{ISBN|978-0-7360-4227-7}} {{Page needed}}</ref> Viens no izcilākajiem Norvēģijas vārtu guvumiem, kuri tika gūti šādā stilā, bija uzbrucēja [[Tūre Andrē Flū|Tūres Andrē Flū]] vārtu guvums 1998. gada Pasaules kausa izcīņā. Līdzīgi kā Bergkampa vārtu guvumā, uzbrukums tika veidots ar piespēli uz priekšā esošu spēlētāju malā. Tas sākās ar ārkārtīgi garu [[Stigs Inge Bjernebjo|Stiga Inges Bjernebjo]] piespēli. Flū bumbu saņēma pilnīgi brīvs, turpināja skrējienu un iegriezās laukuma centrā, apspēlējot savu sedzēju, pēc tam raidot bumbu garām vārtsargam [[Klaudiu Tafarels|Klaudiu Tafarelam]]. Norvēģi šajā spēlē turpinājumā sagādāja pārsteigumu varenajai [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlasei. Tomēr jāņem vērā, ka Brazīlija pirms šīs spēles jau bija nodrošinājusi uzvaru grupā, savukārt Norvēģijai bija nepieciešama uzvara. Precīzas piespēles, kas tiek mērķētas uz konkrētu spēlētāju, ir individuālu garo piespēļu piemēri, taču tās neatspoguļo komandas spēles stilu, kura pamatā ir garās piespēles. Šādā gadījumā komanda atkārtoti raidītu garās piespēles noteiktā laukuma zonā, nevis uz konkrētu spēlētāju, cerot, ka uzbrucējs dažas no tām iegūs un ilgtermiņā šāda pieeja statistiski atmaksāsies. Garā piespēle var būt ļoti efektīva, mainot spēles plānu situācijās, kad komanda atrodas zem liela spiediena. [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.–14. gada UEFA Čempionu līgas]] ceturtdaļfināla spēlē starp ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un [[PSG]], PSG bija nepieciešams vēl 10 minūtes nosargāt uzvaru divu spēļu summā ar rezultātu 3–2. Šajā brīdī [[Fernando Torress]] laukumā devās kā [[Oskars (futbolists)|Oskara]] aizstājējs. ''Chelsea'' šādai situācijai bija iepriekš izstrādāts spēles plāns — spēlēt tieši un raidīt bumbu uz priekšu no jebkuras laukuma vietas. PSG aizsardzības līnija atkāpās ļoti dziļi un kļuva ļoti saspiesta. Visas otrās bumbas, ko zaudēja vai atguva kāds no ''Chelsea'' vai PSG spēlētājiem, nonāca zonās, kurās atradās tikai ''Chelsea'' futbolisti. Tas radīja vairākas vārtu gūšanas iespējas, un vienu no tām beigās izmantoja [[Demba Ba]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0214-0e8a0b457da9-72df623688ee-1000--paris-sunk-by-chelsea-subs-as-blues-reach-semis/|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Chelsea-Paris|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Izvietojums (futbols)]] * [[Flū piespēle]] * [[Uzbrucējs (futbols)]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.nytimes.com/1993/11/24/sports/24iht-rob_1.html Will the Bulldog's Fall Give Rise to a New Breed of English Soccer?] {{En ikona}} * [https://theworldgame.sbs.com.au/the-english-malaise The English Maliase] {{En ikona}} * [https://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/7137071.stm How will English football develop?] {{En ikona}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] honi402ojswc13zw8dmjw9vb1ap9flt Fermenas grāfiste 0 639919 4523251 2026-09-16T12:49:40Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Fermena]] 4523251 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fermena]] av1cu75su4a7m5y4fusm9xk8wyz63co Eniskilena 0 639920 4523255 2026-09-16T12:56:50Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Eniskilena | official_name = ''Enniskillen''<br/>''Inis Ceithleann'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Enniskillen Ca... 4523255 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Eniskilena | official_name = ''Enniskillen''<br/>''Inis Ceithleann'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Enniskillen Castle.jpg | image2 = EnniskillenCathedral.jpg | image3 = Enniskillen Registry Office - geograph.org.uk - 485072.jpg }} | image_caption = Eniskilenas pils; Svētā Makartina katedrāle; Eniskilenas rātsnams | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 20| lats = 42 | latNS = N | longd = 07| longm = 38| longs = 24 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Fermena un Oma]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Fermena]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 14086 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 60 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT74 | website = | footnotes = }} '''Eniskilena''' ({{val|en|Enniskillen}}, {{val|ga|Inis Ceithleann}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidrietumos, [[Fermena un Oma|Fermenas un Omas]] distriktā. Tā atrodas uz dabiskas salas starp Augšējo un Apakšējo [[Lohērns|Lohērna]] ezeriem, aptuveni 130 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 30 kilometrus no [[Īrija]]s robežas. Vēsturiski Eniskilena ir [[Fermenas grāfiste|Fermenas grāfistes]] galvenais administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Inis Ceithleann'') nozīmē 'Ketlenas sala'. Saskaņā ar īru mitoloģiju Ketlena bija pusteiksmainās formoru tautas karaliene un milža Balora sieva, kura tika nāvīgi ievainota Otrajā Magturedas kaujā un patvērās šajā salā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=82 |language=en}}</ref> == Vēsture == Stratēģiski nozīmīgā salas atrašanās vieta starp diviem lielajiem Lohērna ezeriem padarīja Eniskilenu par svarīgu ūdensceļu un sauszemes maršrutu kontroles punktu viduslaikos. 15. gadsimta sākumā gēlu valdnieks Hjū Magvairs (''Hugh Maguire'') salā uzcēla Eniskilenas pili, kas kļuva par Magvairu dzimtas galveno cietoksni un varas centru Fermenā. Deviņgadu kara laikā 16. gadsimta beigās pils cieta vairākos smagos aplenkumos, līdz 1607. gadā pēc gēlu valdnieku sakāves tā pārgāja [[Anglija]]s kroņa īpašumā. [[Olsteras plantācija]]s ietvaros pilsēta tika pārbūvēta par nocietinātu angļu un skotu kolonistu apmetni, un sers Viljams Kols (''Sir William Cole'') kļuva par tās pārvaldnieku. Jaunajos un jaunākajos laikos Eniskilena izauga par nozīmīgu militāro garnizonu. Šeit tika saformēti divi slaveni Lielbritānijas armijas pulki: Eniskilenas Pūķi (''Royal Inniskilling Fusiliers'') un Eniskilenas dragūni (''5th Royal Inniskilling Dragoon Guards''). 1987. gada 8. novembrī pilsētu satricināja traģisks terorakts, kad Pagaidu ĪRA (''Provisional IRA'') uzspridzināja bumbu Atceres svētdienas sarīkojumā pie pilsētas senotafa. Sprādzienā bojā gāja 12 cilvēki un vairāk nekā 60 tika ievainoti. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Fermenas distrikta (''Fermanagh District Council'') administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ir viens no diviem galvenajām apvienotā Fermenas un Omas distrikta pārvaldes centriem (kopā ar [[Oma (pilsēta)|Omu]]). == Saimniecība un tūrisms == Eniskilena ir galvenais tirdzniecības, pakalpojumu un kultūras centrs Ziemeļīrijas dienvidrietumos. Attīstīta ir arī pārtikas pārstrāde un vieglā rūpniecība. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Lohērna ezera un tā salu tuvumā Eniskilena ir starptautiski atzīts ūdens tūrisma, makšķerēšanas un laivošanas centrs. Ezera sistēma savieno pilsētu ar Šenonas-Ernas ūdensceļu, nodrošinot kuģošanas savienojumu ar Īriju. == Ievērojamas vietas == * Eniskilenas pils (''Enniskillen Castle'') — 15. gadsimta viduslaiku cietoksnis Ērnas upes krastā, kurā mūsdienās izvietots Fermenas grāfistes muzejs un Karaliskā Iniskilenas strēlnieku pulka muzejs. * Svētā Makartina katedrāle (''St Macartin's Cathedral'') — 17. gadsimta sākumā celta Īrijas Baznīcas katedrāle ar raksturīgu torni, kas pārbūvēts 19. gadsimta sākumā. * Eniskilenas rātsnams (''Enniskillen Town Hall'') — 1901. gadā celta itāļu renesanses stila ēka ar izteiksmīgu pulksteņa torni. * Portoras Karaliskā skola (''Portora Royal School'') — 1618. gadā dibināta vēsturiska izglītības iestāde, kurā mācījušies tādi slaveni rakstnieki kā [[Oskars Vailds]] un [[Semjuels Bekets]]. * Koledža un Florences galma muiža (''Florence Court'') — 18. gadsimta neoklasicisma muiža ar parku netālu no pilsētas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] hqy1zzuj9phkk03rzcbjms13z2sgork Enniskillen 0 639921 4523256 2026-09-16T12:57:41Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Eniskilena]] 4523256 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eniskilena]] rkoxw0kb2wd9j873lj8hsu1qmrqhiq6 Inis Ceithleann 0 639922 4523257 2026-09-16T12:57:57Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Eniskilena]] 4523257 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eniskilena]] rkoxw0kb2wd9j873lj8hsu1qmrqhiq6 Ārmā (grāfiste) 0 639923 4523274 2026-09-16T14:38:54Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Ārmā |official_name=''County Armagh''<br />''Contae Ard Mhacha'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline = The Navan Fort Armagh Northern Ireland (71052277).jpeg |imagesize= |image_caption= Vēsturiskā Eunmahas pilsvieta | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |official_language= |spoken_language= |image_map = Island o... 4523274 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Ārmā |official_name=''County Armagh''<br />''Contae Ard Mhacha'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline = The Navan Fort Armagh Northern Ireland (71052277).jpeg |imagesize= |image_caption= Vēsturiskā Eunmahas pilsvieta | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |official_language= |spoken_language= |image_map = Island of Ireland location map Armagh.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |subdivision_type1=Zeme |subdivision_name1=[[Ziemeļīrija]] |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Īrijas province]] |subdivision_name2=[[Olstera]] | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Ārmā (pilsēta)|Ārmā]] | largest_city= | established_title = Dibināta | established_date = 1584 | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1973 |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2= 1327 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=573 |population_footnotes= |population_total= 194394 |population_as_of= 2021 |population_rank= |population_density_km2 = auto |population_blank1_title= Konfesijas |population_blank1= [[katoļi]] (58,2 %), [[protestanti]] (34,0 %) |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website= |footnotes= |blank_name= |blank_info= |blank1_name= |blank1_info= }} '''Ārmā grāfiste''' ({{Val|en|County Armagh}}, {{Val|ga|Contae Ard Mhacha}}) ir vēsturiskā [[grāfiste]] [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Olstera|Olsteras provincē]]. Atrodas [[Īrija (sala)|Īrijas salas]] ziemeļaustrumu daļā, robežojas rietumos ar [[Tirona|Tironu]] un [[Monahanas grāfiste|Monahanu]], dienvidos — ar [[Lautas grāfiste|Lautu]], austrumos — ar [[Dauna|Daunu]], bet ziemeļos krastus apskalo [[Lohnejs|Lohneja]] ezers. Grāfistes galvenā pilsēta, kas devusi tai nosaukumu, ir [[Ārmā (pilsēta)|Ārmā]] ({{sk|16438}} iedzīvotāji). Citas lielākās apdzīvotās vietas ir [[Lērgana]] ({{sk|30886}}) un [[Kreigevona]] ({{sk|22518}}). == Vēsture == Grāfiste dibināta 1585. gadā [[Olsteras plantācija]]s laikā. Tās nosaukums cēlies no Ārmā pilsētas, kuras nosaukums [[īru valoda|īru valodā]] ''Ard Mhacha'' — ‘Mahas pakalns’ ir no laikiem, kad tā bija senās Ulaidas valsts varas centrs. 1898. gadā Ārmā grāfisti reorganizēja par administratīvo grāfisti. 1973. gadā grāfiste kā administratīva vienība un pašvaldība tika likvidēta, tās vietā izveidojot vairākus pašvaldību distriktus. 2015. gadā distrikti tika reorganizēti un mūsdienās (2026) grāfistes teritorija ietilpst [[Ārdsa un Ziemeļdauna|Ārdsas un Ziemeļdaunas]], [[Benbridža un Kreigevona|Benbridžas un Kreigevonas]], [[Ņūri, Morna un Dauna|Ņūri, Mornas un Daunas]] un [[Vidusolstera]]s [[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|pašvaldības distriktos]]. Vēsturiskajās robežās Ārdsa turpina funkcionēt kā leitnantūras grāfiste. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] dry7mydojhluv2bnxsbwnqfzvcb4xj7 4523276 4523274 2026-09-16T14:40:20Z Kikos 3705 /* ievads */ 4523276 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Ārmā |official_name=''County Armagh''<br />''Contae Ard Mhacha'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline = The Navan Fort Armagh Northern Ireland (71052277).jpeg |imagesize= |image_caption= Vēsturiskā Eunmahas pilsvieta | image_flag = <!-- {{#property:P41}} --> | image_shield = Coat of Arms County Armagh.png | shield_size = 75px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |official_language= |spoken_language= |image_map = Island of Ireland location map Armagh.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |subdivision_type1=Zeme |subdivision_name1=[[Ziemeļīrija]] |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Īrijas province]] |subdivision_name2=[[Olstera]] | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Ārmā (pilsēta)|Ārmā]] | largest_city= | established_title = Dibināta | established_date = 1584 | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1973 |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2= 1327 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=573 |population_footnotes= |population_total= 194394 |population_as_of= 2021 |population_rank= |population_density_km2 = auto |population_blank1_title= Konfesijas |population_blank1= [[katoļi]] (58,2 %), [[protestanti]] (34,0 %) |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website= |footnotes= |blank_name= |blank_info= |blank1_name= |blank1_info= }} '''Ārmā grāfiste''' ({{Val|en|County Armagh}}, {{Val|ga|Contae Ard Mhacha}}) ir vēsturiskā [[grāfiste]] [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Olstera|Olsteras provincē]]. Atrodas [[Īrija (sala)|Īrijas salas]] ziemeļaustrumu daļā, robežojas rietumos ar [[Tirona|Tironu]] un [[Monahanas grāfiste|Monahanu]], dienvidos — ar [[Lautas grāfiste|Lautu]], austrumos — ar [[Dauna|Daunu]], bet ziemeļos krastus apskalo [[Lohnejs|Lohneja]] ezers. Grāfistes galvenā pilsēta, kas devusi tai nosaukumu, ir [[Ārmā (pilsēta)|Ārmā]] ({{sk|16438}} iedzīvotāji). Citas lielākās apdzīvotās vietas ir [[Lērgana]] ({{sk|30886}}) un [[Kreigevona]] ({{sk|22518}}). == Vēsture == Grāfiste dibināta 1585. gadā [[Olsteras plantācija]]s laikā. Tās nosaukums cēlies no Ārmā pilsētas, kuras nosaukums [[īru valoda|īru valodā]] ''Ard Mhacha'' — ‘Mahas pakalns’ ir no laikiem, kad tā bija senās Ulaidas valsts varas centrs. 1898. gadā Ārmā grāfisti reorganizēja par administratīvo grāfisti. 1973. gadā grāfiste kā administratīva vienība un pašvaldība tika likvidēta, tās vietā izveidojot vairākus pašvaldību distriktus. 2015. gadā distrikti tika reorganizēti un mūsdienās (2026) grāfistes teritorija ietilpst [[Ārdsa un Ziemeļdauna|Ārdsas un Ziemeļdaunas]], [[Benbridža un Kreigevona|Benbridžas un Kreigevonas]], [[Ņūri, Morna un Dauna|Ņūri, Mornas un Daunas]] un [[Vidusolstera]]s [[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|pašvaldības distriktos]]. Vēsturiskajās robežās Ārdsa turpina funkcionēt kā leitnantūras grāfiste. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] p890mey7fzcfj0b1hw12gq4c2ho4rg5 Ziemeļīrijas distrikti 0 639924 4523278 2026-09-16T14:41:28Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums]] 4523278 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums]] 0lwkt7vh5gff0x1oq66vlh0vylsisqp Sanderson 0 639925 4523286 2026-09-16T15:10:00Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Sandersons]] 4523286 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sandersons]] bjui2s2907szzxdtbbhe2ahjqa1daoa Dalībnieka diskusija:Frognall 3 639926 4523293 2026-09-16T15:40:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4523293 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Frognall}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 18.40 (EEST) qpngd64caitz7daj773sj3ys124p7k2 Dalībnieka diskusija:Kristeriitis 3 639927 4523299 2026-09-16T17:19:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4523299 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kristeriitis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 20.19 (EEST) 89mo3cgvmk75gdsvsl5hhg0nock55t0 Zobu plomba 0 639928 4523315 2026-09-16T17:54:48Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Zobu plomba''' ir [[zobārstniecība|zobārstniecībā]] izmantota restaurācija, ar kuru atjauno bojāta zoba formu, struktūru un funkciju. Plombēšanu visbiežāk veic pēc [[zobu puve]]s bojāto audu izņemšanas, taču restaurācija var būt nepieciešama arī nolūzuša, nodiluša vai citādi bojāta zoba atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Cran... 4523315 wikitext text/x-wiki '''Zobu plomba''' ir [[zobārstniecība|zobārstniecībā]] izmantota restaurācija, ar kuru atjauno bojāta zoba formu, struktūru un funkciju. Plombēšanu visbiežāk veic pēc [[zobu puve]]s bojāto audu izņemšanas, taču restaurācija var būt nepieciešama arī nolūzuša, nodiluša vai citādi bojāta zoba atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Plombēšanas laikā zobārsts izņem bojātos zoba audus, sagatavo izveidoto dobumu un aizpilda to ar restaurācijas materiālu. Pēc materiāla ievietošanas plomba tiek veidota atbilstoši zoba anatomiskajai formai un pielāgota [[sakodiens|sakodienam]]. Dažus materiālus, piemēram, kompozītmateriālus, sacietina ar īpašu polimerizācijas gaismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:Amalgam filling.jpg|thumb|Zobs ar amalgamas plombu]] Zobu plombām izmanto dažādus materiālus. Mūsdienās plaši lieto zoba krāsai pieskaņojamus [[kompozītmateriāls|kompozītmateriālus]], kā arī [[stikla jonomēra cements|stikla jonomēra cementus]]. Vēsturiski plaši izmantota ir [[zobu amalgama]], kas satur dzīvsudrabu sakausējumā ar citiem metāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings|title=Dental Amalgam Fillings|publisher=U.S. Food and Drug Administration|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Atkarībā no bojājuma apjoma zoba atjaunošanai var izmantot arī laboratorijā vai ar [[CAD/CAM]] tehnoloģiju izgatavotas keramikas, kompozītmateriāla vai metāla restaurācijas. Plombas kalpošanas ilgums nav neierobežots. Laika gaitā restaurācija var nodilt, plaisāt, nolūzt vai zaudēt ciešu savienojumu ar zoba audiem. Pie restaurācijas malas var attīstīties arī jauns kariesa bojājums, tādēļ plombētu zobu stāvokli regulāri pārbauda zobārstniecības apskatēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Veidi == Zobu plombas jeb [[zobu restaurācija|zobu restaurācijas]] var iedalīt pēc izmantotā materiāla. Materiāla izvēle ir atkarīga no bojājuma atrašanās vietas un apjoma, nepieciešamās mehāniskās izturības, estētiskajām prasībām un citiem klīniskajiem apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> {| class="wikitable" |+ Izplatītākie zobu plombu materiāli ! Veids ! Attēls ! Raksturojums ! Izmantojums |- | '''Kompozītmateriāla plomba''' | [[Attēls:Composite filling.jpg|centrā|bezrāmja|130px]] | [[Kompozītmateriāls|Kompozītmateriāla]] plombas sastāv no sintētisko sveķu matricas un neorganiskām pildvielām. Materiālu iespējams pieskaņot zoba krāsai, tādēļ restaurācija var būt vizuāli grūti atšķirama no dabiskajiem zoba audiem. Kompozītmateriāls tiek saistīts ar zoba audiem, izmantojot adhezīvu sistēmu.<ref name="NIDCR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Plaši izmanto gan priekšzobu, gan sānu zobu restaurācijām, īpaši gadījumos, kad nozīmīgs ir estētisks rezultāts. |- | '''Amalgamas plomba''' | [[Attēls:Amalgam Filling.jpg|centrā|bezrāmja|130px]] | [[Zobu amalgama]] ir metālu sakausējuma restaurācijas materiāls, kura sastāvā tradicionāli ietilpst dzīvsudrabs kopā ar sudrabu, alvu, varu un citiem metāliem. Amalgamas plombām raksturīga mehāniskā izturība un ilgmūžība, taču tām ir metāliska krāsa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings|title=Dental Amalgam Fillings|publisher=U.S. Food and Drug Administration|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Vēsturiski plaši izmantotas sānu zobu restaurācijām, kur plombai jāiztur liela košļāšanas slodze. |- | '''Stikla jonomēra cementa plomba''' | [[Attēls:Glass ionomer cement.jpg|centrā|bezrāmja|130px]] | [[Stikla jonomēra cements]] ir zobārstniecības materiāls, kas ķīmiski saistās ar zoba audiem un var izdalīt [[fluorīdi|fluorīdus]]. Tam parasti ir zemāka nodilumizturība nekā kompozītmateriāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK560534/|title=Glass Ionomer Cement|publisher=StatPearls, National Center for Biotechnology Information|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Izmanto nelielām restaurācijām, zoba kakliņa un saknes virsmas bojājumiem, kā arī bērnu zobārstniecībā. |- | '''Sveķu modificēta stikla jonomēra plomba''' | [[Attēls:Glass ionomer dental restoration.jpg|centrā|bezrāmja|130px]] | Stikla jonomēra cementa paveids, kura sastāvā pievienotas sveķu sastāvdaļas. Tas apvieno daļu tradicionālā stikla jonomēra īpašību ar uzlabotām mehāniskajām īpašībām un gaismā cietināmu komponentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK560534/|title=Glass Ionomer Cement|publisher=StatPearls, National Center for Biotechnology Information|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Izmanto zema vai vidēja mehāniskā noslogojuma restaurācijām un citās situācijās, kur piemērotas stikla jonomēru īpašības. |- | '''Zelta restaurācija''' | [[Attēls:Gold dental filling.jpg|centrā|bezrāmja|130px]] | Zelta sakausējumi ir izturīgi pret koroziju un nodilumu. Atšķirībā no tieši mutē ievietojamas kompozītmateriāla plombas zelta restaurācijas bieži tiek izgatavotas laboratorijā un pēc tam nostiprinātas zobā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Var izmantot sānu zobu restaurācijām, kur nepieciešama augsta mehāniskā izturība un ilgmūžība. |- | '''Keramikas restaurācija''' | [[Attēls:Ceramic dental inlay.jpg|centrā|bezrāmja|130px]] | Izgatavo no zobārstniecībā izmantojamas keramikas, piemēram, porcelāna. Keramikas materiāli ļauj iegūt dabiskajiem zobiem līdzīgu krāsu un optiskās īpašības. Šādas restaurācijas bieži tiek izgatavotas kā [[inleja]]s vai [[onleja]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Izmanto estētiskām un mehāniski izturīgām restaurācijām, īpaši gadījumos, kad zoba bojājums ir pārāk plašs vienkāršai tiešai plombēšanai. |} === Tiešās un netiešās restaurācijas === Pēc izgatavošanas metodes restaurācijas iedala '''tiešajās''' un '''netiešajās'''. Tiešās restaurācijas zobārsts izveido tieši sagatavotajā zoba dobumā, savukārt netiešās restaurācijas vispirms izgatavo ārpus mutes — zobu tehniskajā laboratorijā vai ar datorizētu [[CAD/CAM]] sistēmu — un pēc tam nostiprina uz zoba.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> {| class="wikitable" |+ Restaurāciju veidi pēc izgatavošanas metodes ! Veids ! Shēma ! Raksturojums |- | '''Tiešā restaurācija''' | [[Attēls:Dental composite filling.jpg|centrā|bezrāmja|130px]] | Materiālu ievieto un formē tieši zoba dobumā. Pie šīs grupas pieder, piemēram, kompozītmateriāla, amalgamas un stikla jonomēra plombas. |- | '''Inleja''' (''inlay'') | [[Attēls:Inlay Onlay Overlay.svg|centrā|bezrāmja|150px]] | Netieša restaurācija, kas aizvieto bojātos audus zoba kroņa iekšējā daļā, bet nepārklāj zoba paugurus. |- | '''Onleja''' (''onlay'') | [[Attēls:Inlay Onlay Overlay.svg|centrā|bezrāmja|150px]] | Plašāka netieša restaurācija, kas papildus zoba iekšējai daļai pārklāj vienu vai vairākus zoba paugurus. |- | '''Overleja''' (''overlay'') | [[Attēls:Inlay Onlay Overlay.svg|centrā|bezrāmja|150px]] | Netieša restaurācija, kas pārklāj lielāko daļu vai visu zoba košļājamo virsmu un tās paugurus. |} [[Attēls:Amalgam and composite fillings.jpg|thumb|centrā|500px|Dažādu zobu restaurāciju piemēri]] === Pagaidu plomba === '''Pagaidu plomba''' ir restaurācija, ko paredzēts izmantot ierobežotu laiku līdz pastāvīgas restaurācijas izveidošanai vai nākamajam ārstēšanas posmam. To var izmantot, piemēram, vairāku vizīšu [[sakņu kanālu ārstēšana|sakņu kanālu ārstēšanas]] laikā, lai starp procedūrām noslēgtu zoba dobumu. Pagaidu restaurācijas materiālam nav paredzēta tāda pati ilgtermiņa mehāniskā slodze kā pastāvīgai restaurācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK557644/|title=Dental Cements|publisher=StatPearls, National Center for Biotechnology Information|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Ārējās saites == * [https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings National Institute of Dental and Craniofacial Research — ''Dental Fillings''] {{en ikona}} * [https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings ASV Pārtikas un zāļu pārvalde — ''Dental Amalgam Fillings'']] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zobārstniecība]] [[Kategorija:Zobi]] hw6jtdcoicnpfy6j2riiajgo55cd7ey 4523316 4523315 2026-09-16T17:55:54Z Votre Provocateur 111653 4523316 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flowable composite.jpg|thumb|Kompozīta plombas]] '''Zobu plomba''' ir [[zobārstniecība|zobārstniecībā]] izmantota restaurācija, ar kuru atjauno bojāta zoba formu, struktūru un funkciju. Plombēšanu visbiežāk veic pēc [[zobu puve]]s bojāto audu izņemšanas, taču restaurācija var būt nepieciešama arī nolūzuša, nodiluša vai citādi bojāta zoba atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Plombēšanas laikā zobārsts izņem bojātos zoba audus, sagatavo izveidoto dobumu un aizpilda to ar restaurācijas materiālu. Pēc materiāla ievietošanas plomba tiek veidota atbilstoši zoba anatomiskajai formai un pielāgota [[sakodiens|sakodienam]]. Dažus materiālus, piemēram, kompozītmateriālus, sacietina ar īpašu polimerizācijas gaismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Zobu plombām izmanto dažādus materiālus. Mūsdienās plaši lieto zoba krāsai pieskaņojamus [[kompozītmateriāls|kompozītmateriālus]], kā arī [[stikla jonomēra cements|stikla jonomēra cementus]]. Vēsturiski plaši izmantota ir [[zobu amalgama]], kas satur dzīvsudrabu sakausējumā ar citiem metāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings|title=Dental Amalgam Fillings|publisher=U.S. Food and Drug Administration|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Atkarībā no bojājuma apjoma zoba atjaunošanai var izmantot arī laboratorijā vai ar [[CAD/CAM]] tehnoloģiju izgatavotas keramikas, kompozītmateriāla vai metāla restaurācijas. Plombas kalpošanas ilgums nav neierobežots. Laika gaitā restaurācija var nodilt, plaisāt, nolūzt vai zaudēt ciešu savienojumu ar zoba audiem. Pie restaurācijas malas var attīstīties arī jauns kariesa bojājums, tādēļ plombētu zobu stāvokli regulāri pārbauda zobārstniecības apskatēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Veidi == Zobu plombas jeb [[zobu restaurācija|zobu restaurācijas]] var iedalīt pēc izmantotā materiāla. Materiāla izvēle ir atkarīga no bojājuma atrašanās vietas un apjoma, nepieciešamās mehāniskās izturības, estētiskajām prasībām un citiem klīniskajiem apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> {| class="wikitable" |+ Izplatītākie zobu plombu materiāli ! Veids ! Raksturojums ! Izmantojums |- | '''Kompozītmateriāla plomba''' | [[Kompozītmateriāls|Kompozītmateriāla]] plombas sastāv no sintētisko sveķu matricas un neorganiskām pildvielām. Materiālu iespējams pieskaņot zoba krāsai, tādēļ restaurācija var būt vizuāli grūti atšķirama no dabiskajiem zoba audiem. Kompozītmateriāls tiek saistīts ar zoba audiem, izmantojot adhezīvu sistēmu.<ref name="NIDCR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Plaši izmanto gan priekšzobu, gan sānu zobu restaurācijām, īpaši gadījumos, kad nozīmīgs ir estētisks rezultāts. |- | '''Amalgamas plomba''' | [[Zobu amalgama]] ir metālu sakausējuma restaurācijas materiāls, kura sastāvā tradicionāli ietilpst dzīvsudrabs kopā ar sudrabu, alvu, varu un citiem metāliem. Amalgamas plombām raksturīga mehāniskā izturība un ilgmūžība, taču tām ir metāliska krāsa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings|title=Dental Amalgam Fillings|publisher=U.S. Food and Drug Administration|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Vēsturiski plaši izmantotas sānu zobu restaurācijām, kur plombai jāiztur liela košļāšanas slodze. |- | '''Stikla jonomēra cementa plomba''' | [[Stikla jonomēra cements]] ir zobārstniecības materiāls, kas ķīmiski saistās ar zoba audiem un var izdalīt [[fluorīdi|fluorīdus]]. Tam parasti ir zemāka nodilumizturība nekā kompozītmateriāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK560534/|title=Glass Ionomer Cement|publisher=StatPearls, National Center for Biotechnology Information|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Izmanto nelielām restaurācijām, zoba kakliņa un saknes virsmas bojājumiem, kā arī bērnu zobārstniecībā. |- | '''Sveķu modificēta stikla jonomēra plomba''' | Stikla jonomēra cementa paveids, kura sastāvā pievienotas sveķu sastāvdaļas. Tas apvieno daļu tradicionālā stikla jonomēra īpašību ar uzlabotām mehāniskajām īpašībām un gaismā cietināmu komponentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK560534/|title=Glass Ionomer Cement|publisher=StatPearls, National Center for Biotechnology Information|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Izmanto zema vai vidēja mehāniskā noslogojuma restaurācijām un citās situācijās, kur piemērotas stikla jonomēru īpašības. |- | '''Zelta restaurācija''' | Zelta sakausējumi ir izturīgi pret koroziju un nodilumu. Atšķirībā no tieši mutē ievietojamas kompozītmateriāla plombas zelta restaurācijas bieži tiek izgatavotas laboratorijā un pēc tam nostiprinātas zobā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Var izmantot sānu zobu restaurācijām, kur nepieciešama augsta mehāniskā izturība un ilgmūžība. |- | '''Keramikas restaurācija''' | Izgatavo no zobārstniecībā izmantojamas keramikas, piemēram, porcelāna. Keramikas materiāli ļauj iegūt dabiskajiem zobiem līdzīgu krāsu un optiskās īpašības. Šādas restaurācijas bieži tiek izgatavotas kā [[inleja]]s vai [[onleja]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Izmanto estētiskām un mehāniski izturīgām restaurācijām, īpaši gadījumos, kad zoba bojājums ir pārāk plašs vienkāršai tiešai plombēšanai. |} === Tiešās un netiešās restaurācijas === Pēc izgatavošanas metodes restaurācijas iedala '''tiešajās''' un '''netiešajās'''. Tiešās restaurācijas zobārsts izveido tieši sagatavotajā zoba dobumā, savukārt netiešās restaurācijas vispirms izgatavo ārpus mutes — zobu tehniskajā laboratorijā vai ar datorizētu [[CAD/CAM]] sistēmu — un pēc tam nostiprina uz zoba.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> {| class="wikitable" |+ Restaurāciju veidi pēc izgatavošanas metodes ! Veids ! Raksturojums |- | '''Tiešā restaurācija''' | Materiālu ievieto un formē tieši zoba dobumā. Pie šīs grupas pieder, piemēram, kompozītmateriāla, amalgamas un stikla jonomēra plombas. |- | '''Inleja''' (''inlay'') | Netieša restaurācija, kas aizvieto bojātos audus zoba kroņa iekšējā daļā, bet nepārklāj zoba paugurus. |- | '''Onleja''' (''onlay'') | Plašāka netieša restaurācija, kas papildus zoba iekšējai daļai pārklāj vienu vai vairākus zoba paugurus. |- | '''Overleja''' (''overlay'') | Netieša restaurācija, kas pārklāj lielāko daļu vai visu zoba košļājamo virsmu un tās paugurus. |} === Pagaidu plomba === '''Pagaidu plomba''' ir restaurācija, ko paredzēts izmantot ierobežotu laiku līdz pastāvīgas restaurācijas izveidošanai vai nākamajam ārstēšanas posmam. To var izmantot, piemēram, vairāku vizīšu [[sakņu kanālu ārstēšana|sakņu kanālu ārstēšanas]] laikā, lai starp procedūrām noslēgtu zoba dobumu. Pagaidu restaurācijas materiālam nav paredzēta tāda pati ilgtermiņa mehāniskā slodze kā pastāvīgai restaurācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK557644/|title=Dental Cements|publisher=StatPearls, National Center for Biotechnology Information|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Ārējās saites == * [https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings National Institute of Dental and Craniofacial Research — ''Dental Fillings''] {{en ikona}} * [https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings ASV Pārtikas un zāļu pārvalde — ''Dental Amalgam Fillings'']] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zobi]] 0uxsr0fsf6nlwl18yj9htb764ynzg5j 4523317 4523316 2026-09-16T17:56:28Z Votre Provocateur 111653 4523317 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flowable composite.jpg|thumb|Kompozīta plombas]] '''Zobu plomba''' ir [[zobārstniecība|zobārstniecībā]] izmantota restaurācija, ar kuru atjauno bojāta zoba formu, struktūru un funkciju. Plombēšanu visbiežāk veic pēc [[zobu puve]]s bojāto audu izņemšanas, taču restaurācija var būt nepieciešama arī nolūzuša, nodiluša vai citādi bojāta zoba atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Plombēšanas laikā zobārsts izņem bojātos zoba audus, sagatavo izveidoto dobumu un aizpilda to ar restaurācijas materiālu. Pēc materiāla ievietošanas plomba tiek veidota atbilstoši zoba anatomiskajai formai un pielāgota [[sakodiens|sakodienam]]. Dažus materiālus, piemēram, kompozītmateriālus, sacietina ar īpašu polimerizācijas gaismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Zobu plombām izmanto dažādus materiālus. Mūsdienās plaši lieto zoba krāsai pieskaņojamus [[kompozītmateriāls|kompozītmateriālus]], kā arī [[stikla jonomēra cements|stikla jonomēra cementus]]. Vēsturiski plaši izmantota ir [[zobu amalgama]], kas satur dzīvsudrabu sakausējumā ar citiem metāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings|title=Dental Amalgam Fillings|publisher=U.S. Food and Drug Administration|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Atkarībā no bojājuma apjoma zoba atjaunošanai var izmantot arī laboratorijā vai ar [[CAD/CAM]] tehnoloģiju izgatavotas keramikas, kompozītmateriāla vai metāla restaurācijas. Plombas kalpošanas ilgums nav neierobežots. Laika gaitā restaurācija var nodilt, plaisāt, nolūzt vai zaudēt ciešu savienojumu ar zoba audiem. Pie restaurācijas malas var attīstīties arī jauns kariesa bojājums, tādēļ plombētu zobu stāvokli regulāri pārbauda zobārstniecības apskatēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Veidi == Zobu plombas jeb [[zobu restaurācija|zobu restaurācijas]] var iedalīt pēc izmantotā materiāla. Materiāla izvēle ir atkarīga no bojājuma atrašanās vietas un apjoma, nepieciešamās mehāniskās izturības, estētiskajām prasībām un citiem klīniskajiem apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> {| class="wikitable" |+ Izplatītākie zobu plombu materiāli ! Veids ! Raksturojums ! Izmantojums |- | '''Kompozītmateriāla plomba''' | [[Kompozītmateriāls|Kompozītmateriāla]] plombas sastāv no sintētisko sveķu matricas un neorganiskām pildvielām. Materiālu iespējams pieskaņot zoba krāsai, tādēļ restaurācija var būt vizuāli grūti atšķirama no dabiskajiem zoba audiem. Kompozītmateriāls tiek saistīts ar zoba audiem, izmantojot adhezīvu sistēmu.<ref name="NIDCR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings|title=Dental Fillings|publisher=National Institute of Dental and Craniofacial Research|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Plaši izmanto gan priekšzobu, gan sānu zobu restaurācijām, īpaši gadījumos, kad nozīmīgs ir estētisks rezultāts. |- | '''Amalgamas plomba''' | [[Zobu amalgama]] ir metālu sakausējuma restaurācijas materiāls, kura sastāvā tradicionāli ietilpst dzīvsudrabs kopā ar sudrabu, alvu, varu un citiem metāliem. Amalgamas plombām raksturīga mehāniskā izturība un ilgmūžība, taču tām ir metāliska krāsa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings|title=Dental Amalgam Fillings|publisher=U.S. Food and Drug Administration|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Vēsturiski plaši izmantotas sānu zobu restaurācijām, kur plombai jāiztur liela košļāšanas slodze. |- | '''Stikla jonomēra cementa plomba''' | [[Stikla jonomēra cements]] ir zobārstniecības materiāls, kas ķīmiski saistās ar zoba audiem un var izdalīt [[fluorīdi|fluorīdus]]. Tam parasti ir zemāka nodilumizturība nekā kompozītmateriāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK560534/|title=Glass Ionomer Cement|publisher=StatPearls, National Center for Biotechnology Information|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Izmanto nelielām restaurācijām, zoba kakliņa un saknes virsmas bojājumiem, kā arī bērnu zobārstniecībā. |- | '''Sveķu modificēta stikla jonomēra plomba''' | Stikla jonomēra cementa paveids, kura sastāvā pievienotas sveķu sastāvdaļas. Tas apvieno daļu tradicionālā stikla jonomēra īpašību ar uzlabotām mehāniskajām īpašībām un gaismā cietināmu komponentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK560534/|title=Glass Ionomer Cement|publisher=StatPearls, National Center for Biotechnology Information|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Izmanto zema vai vidēja mehāniskā noslogojuma restaurācijām un citās situācijās, kur piemērotas stikla jonomēru īpašības. |- | '''Zelta restaurācija''' | Zelta sakausējumi ir izturīgi pret koroziju un nodilumu. Atšķirībā no tieši mutē ievietojamas kompozītmateriāla plombas zelta restaurācijas bieži tiek izgatavotas laboratorijā un pēc tam nostiprinātas zobā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Var izmantot sānu zobu restaurācijām, kur nepieciešama augsta mehāniskā izturība un ilgmūžība. |- | '''Keramikas restaurācija''' | Izgatavo no zobārstniecībā izmantojamas keramikas, piemēram, porcelāna. Keramikas materiāli ļauj iegūt dabiskajiem zobiem līdzīgu krāsu un optiskās īpašības. Šādas restaurācijas bieži tiek izgatavotas kā [[inleja]]s vai [[onleja]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> | Izmanto estētiskām un mehāniski izturīgām restaurācijām, īpaši gadījumos, kad zoba bojājums ir pārāk plašs vienkāršai tiešai plombēšanai. |} === Tiešās un netiešās restaurācijas === Pēc izgatavošanas metodes restaurācijas iedala tiešajās un netiešajās. Tiešās restaurācijas zobārsts izveido tieši sagatavotajā zoba dobumā, savukārt netiešās restaurācijas vispirms izgatavo ārpus mutes — zobu tehniskajā laboratorijā vai ar datorizētu [[CAD/CAM]] sistēmu — un pēc tam nostiprina uz zoba.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msdmanuals.com/home/mouth-and-dental-disorders/tooth-disorders/dental-restorations|title=Dental Restorations|publisher=MSD Manual|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> {| class="wikitable" |+ Restaurāciju veidi pēc izgatavošanas metodes ! Veids ! Raksturojums |- | '''Tiešā restaurācija''' | Materiālu ievieto un formē tieši zoba dobumā. Pie šīs grupas pieder, piemēram, kompozītmateriāla, amalgamas un stikla jonomēra plombas. |- | '''Inleja''' (''inlay'') | Netieša restaurācija, kas aizvieto bojātos audus zoba kroņa iekšējā daļā, bet nepārklāj zoba paugurus. |- | '''Onleja''' (''onlay'') | Plašāka netieša restaurācija, kas papildus zoba iekšējai daļai pārklāj vienu vai vairākus zoba paugurus. |- | '''Overleja''' (''overlay'') | Netieša restaurācija, kas pārklāj lielāko daļu vai visu zoba košļājamo virsmu un tās paugurus. |} === Pagaidu plomba === '''Pagaidu plomba''' ir restaurācija, ko paredzēts izmantot ierobežotu laiku līdz pastāvīgas restaurācijas izveidošanai vai nākamajam ārstēšanas posmam. To var izmantot, piemēram, vairāku vizīšu [[sakņu kanālu ārstēšana|sakņu kanālu ārstēšanas]] laikā, lai starp procedūrām noslēgtu zoba dobumu. Pagaidu restaurācijas materiālam nav paredzēta tāda pati ilgtermiņa mehāniskā slodze kā pastāvīgai restaurācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK557644/|title=Dental Cements|publisher=StatPearls, National Center for Biotechnology Information|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Ārējās saites == * [https://www.nidcr.nih.gov/health-info/dental-fillings National Institute of Dental and Craniofacial Research — ''Dental Fillings''] {{en ikona}} * [https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings ASV Pārtikas un zāļu pārvalde — ''Dental Amalgam Fillings'']] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zobi]] 08mgdv25padb4fgt1i5xr6nrbaatlr3 Paraka 0 639929 4523329 2026-09-16T18:27:51Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Antonio Paraka]] 4523329 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Antonio Paraka]] 0fmsc6o4q5yv5whcgruy2rp2n6psq57 Paroko 0 639930 4523330 2026-09-16T18:28:08Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Antonio Paraka]] 4523330 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Antonio Paraka]] 0fmsc6o4q5yv5whcgruy2rp2n6psq57 Zobu amalgama 0 639931 4523331 2026-09-16T18:28:44Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Zobu amalgama''' ir [[zobārstniecība|zobārstniecībā]] izmantots metālisks restaurācijas materiāls, ko tradicionāli lieto [[zobu plomba|zobu plombu]] izgatavošanai. Tā sastāv no [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] un metālu sakausējuma, kas parasti satur [[sudrabs|sudrabu]], [[alva|alvu]] un [[varš|varu]]. Sajaucot sastāvdaļas, veidojas plastiska masa, kuru ievieto sagatavotajā zoba dobumā un kura pēc tam sacietē.<ref name="FDA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://w... 4523331 wikitext text/x-wiki '''Zobu amalgama''' ir [[zobārstniecība|zobārstniecībā]] izmantots metālisks restaurācijas materiāls, ko tradicionāli lieto [[zobu plomba|zobu plombu]] izgatavošanai. Tā sastāv no [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] un metālu sakausējuma, kas parasti satur [[sudrabs|sudrabu]], [[alva|alvu]] un [[varš|varu]]. Sajaucot sastāvdaļas, veidojas plastiska masa, kuru ievieto sagatavotajā zoba dobumā un kura pēc tam sacietē.<ref name="FDA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings|title=Dental Amalgam Fillings|publisher=U.S. Food and Drug Administration|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:Amalgam filling.jpg|thumb|Zobs ar amalgamas plombu]] Amalgamu zobu restaurācijām izmanto jau vairāk nekā 150 gadus. Materiālam raksturīga augsta mehāniskā izturība un nodilumizturība, tādēļ tas tradicionāli izmantots galvenokārt [[dzeroklis|dzerokļu]] un citu lielai košļāšanas slodzei pakļautu zobu plombēšanai.<ref name="FDA"/> Atšķirībā no mūsdienu kompozītmateriālu plombām amalgamai ir sudrabaini pelēka krāsa, tādēļ estētisku apsvērumu dēļ tā nav piemērota visām restaurācijām. Amalgamas izmantošana ir diskutēta tās sastāvā esošā dzīvsudraba dēļ. Sacietējusi amalgamas plomba var izdalīt nelielu daudzumu dzīvsudraba tvaiku, tomēr ASV Pārtikas un zāļu pārvalde norāda, ka pieejamie pierādījumi vairumam cilvēku neliecina par amalgamas plombu radītu negatīvu ietekmi uz veselību. Vienlaikus noteiktām riska grupām tiek ieteikts, ja iespējams, izvēlēties citus restaurācijas materiālus.<ref name="FDA"/> Mūsdienās amalgamas izmantošana samazinās, jo arvien plašāk lieto zoba krāsai pieskaņojamus [[kompozītmateriāls|kompozītmateriālus]] un citus restaurācijas materiālus. Amalgamas izmantošanu ietekmē arī vides apsvērumi, jo dzīvsudrabs ir toksisks elements un tā nonākšana vidē tiek starptautiski ierobežota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/mercury-and-health|title=Mercury and health|publisher=World Health Organization|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zobārstniecība]] [[Kategorija:Zobārstniecības materiāli]] 8fnw3k4rsvx5irhbflozsxduxrkrjdn 4523332 4523331 2026-09-16T18:29:20Z Votre Provocateur 111653 4523332 wikitext text/x-wiki '''Zobu amalgama''' ir [[zobārstniecība|zobārstniecībā]] izmantots metālisks restaurācijas materiāls, ko tradicionāli lieto [[zobu plomba|zobu plombu]] izgatavošanai. Tā sastāv no [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] un metālu sakausējuma, kas parasti satur [[sudrabs|sudrabu]], [[alva|alvu]] un [[varš|varu]]. Sajaucot sastāvdaļas, veidojas plastiska masa, kuru ievieto sagatavotajā zoba dobumā un kura pēc tam sacietē.<ref name="FDA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings|title=Dental Amalgam Fillings|publisher=U.S. Food and Drug Administration|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:Amalgam filling.jpg|thumb|Zobs ar amalgamas plombu]] Amalgamu zobu restaurācijām izmanto jau vairāk nekā 150 gadus. Materiālam raksturīga augsta mehāniskā izturība un nodilumizturība, tādēļ tas tradicionāli izmantots galvenokārt [[dzeroklis|dzerokļu]] un citu lielai košļāšanas slodzei pakļautu zobu plombēšanai.<ref name="FDA"/> Atšķirībā no mūsdienu kompozītmateriālu plombām amalgamai ir sudrabaini pelēka krāsa, tādēļ estētisku apsvērumu dēļ tā nav piemērota visām restaurācijām. Amalgamas izmantošana ir diskutēta tās sastāvā esošā dzīvsudraba dēļ. Sacietējusi amalgamas plomba var izdalīt nelielu daudzumu dzīvsudraba tvaiku, tomēr ASV Pārtikas un zāļu pārvalde norāda, ka pieejamie pierādījumi vairumam cilvēku neliecina par amalgamas plombu radītu negatīvu ietekmi uz veselību. Vienlaikus noteiktām riska grupām tiek ieteikts, ja iespējams, izvēlēties citus restaurācijas materiālus.<ref name="FDA"/> Mūsdienās amalgamas izmantošana samazinās, jo arvien plašāk lieto zoba krāsai pieskaņojamus [[kompozītmateriāls|kompozītmateriālus]] un citus restaurācijas materiālus. Amalgamas izmantošanu ietekmē arī vides apsvērumi, jo dzīvsudrabs ir toksisks elements un tā nonākšana vidē tiek starptautiski ierobežota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/mercury-and-health|title=Mercury and health|publisher=World Health Organization|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zobi]] ndzb1kfd89302g8iev1nsu5lzb8qzk3 4523333 4523332 2026-09-16T18:29:45Z Votre Provocateur 111653 4523333 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Filling.jpg|thumb|Zobs ar amalgamas plombu]] '''Zobu amalgama''' ir [[zobārstniecība|zobārstniecībā]] izmantots metālisks restaurācijas materiāls, ko tradicionāli lieto [[zobu plomba|zobu plombu]] izgatavošanai. Tā sastāv no [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] un metālu sakausējuma, kas parasti satur [[sudrabs|sudrabu]], [[alva|alvu]] un [[varš|varu]]. Sajaucot sastāvdaļas, veidojas plastiska masa, kuru ievieto sagatavotajā zoba dobumā un kura pēc tam sacietē.<ref name="FDA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fda.gov/medical-devices/dental-devices/dental-amalgam-fillings|title=Dental Amalgam Fillings|publisher=U.S. Food and Drug Administration|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Amalgamu zobu restaurācijām izmanto jau vairāk nekā 150 gadus. Materiālam raksturīga augsta mehāniskā izturība un nodilumizturība, tādēļ tas tradicionāli izmantots galvenokārt [[dzeroklis|dzerokļu]] un citu lielai košļāšanas slodzei pakļautu zobu plombēšanai.<ref name="FDA"/> Atšķirībā no mūsdienu kompozītmateriālu plombām amalgamai ir sudrabaini pelēka krāsa, tādēļ estētisku apsvērumu dēļ tā nav piemērota visām restaurācijām. Amalgamas izmantošana ir diskutēta tās sastāvā esošā dzīvsudraba dēļ. Sacietējusi amalgamas plomba var izdalīt nelielu daudzumu dzīvsudraba tvaiku, tomēr ASV Pārtikas un zāļu pārvalde norāda, ka pieejamie pierādījumi vairumam cilvēku neliecina par amalgamas plombu radītu negatīvu ietekmi uz veselību. Vienlaikus noteiktām riska grupām tiek ieteikts, ja iespējams, izvēlēties citus restaurācijas materiālus.<ref name="FDA"/> Mūsdienās amalgamas izmantošana samazinās, jo arvien plašāk lieto zoba krāsai pieskaņojamus [[kompozītmateriāls|kompozītmateriālus]] un citus restaurācijas materiālus. Amalgamas izmantošanu ietekmē arī vides apsvērumi, jo dzīvsudrabs ir toksisks elements un tā nonākšana vidē tiek starptautiski ierobežota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/mercury-and-health|title=Mercury and health|publisher=World Health Organization|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zobi]] cr2oakjci9a23e46aqthocs31eb75zl CAD/CAM 0 639932 4523334 2026-09-16T18:30:51Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''CAD/CAM''' (no {{val|en|computer-aided design / computer-aided manufacturing}} — „datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana”) ir tehnoloģiju kopums, kurā [[dators|datoru]] programmatūru izmanto izstrādājumu projektēšanai un to ražošanas procesa sagatavošanai vai vadībai. '''CAD''' sistēmas izmanto digitālu divdimensiju vai trīsdimensiju modeļu izveidei, savukārt '''CAM''' sistēmas izmanto digitālos modeļus un citus projektēšanas datus r... 4523334 wikitext text/x-wiki '''CAD/CAM''' (no {{val|en|computer-aided design / computer-aided manufacturing}} — „datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana”) ir tehnoloģiju kopums, kurā [[dators|datoru]] programmatūru izmanto izstrādājumu projektēšanai un to ražošanas procesa sagatavošanai vai vadībai. '''CAD''' sistēmas izmanto digitālu divdimensiju vai trīsdimensiju modeļu izveidei, savukārt '''CAM''' sistēmas izmanto digitālos modeļus un citus projektēšanas datus ražošanas iekārtu darbības sagatavošanai un automatizēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manufacturing.gov/topic/computer-aided-design|title=Computer-aided Design|publisher=Manufacturing.gov|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsapps.nist.gov/publication/get_pdf.cfm?pub_id=821034|title=Software and Computer Integrated Manufacturing|publisher=National Institute of Standards and Technology|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:CAD model and CNC machined part.PNG|thumb|CAD modelis un ar datorvadītu iekārtu izgatavota detaļa]] CAD sistēmās iespējams izveidot un modificēt izstrādājuma ģeometriju, noteikt izmērus, pielaides, materiālus un citus ražošanai nepieciešamos parametrus. Izveidotos datus iespējams nodot CAM sistēmai, kas tos izmanto, piemēram, [[CNC]] darbgaldu vadības programmu sagatavošanai. CAD un CAM integrācija samazina nepieciešamību atkārtoti ievadīt projektēšanas informāciju un ļauj izmantot vienu digitālo modeli dažādos produkta izstrādes un ražošanas posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nist.gov/ctl/smart-connected-systems-division/smart-connected-manufacturing-systems-group/enabling-digital-0|title=Design to Manufacturing and Inspection (D2MI)|publisher=National Institute of Standards and Technology|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> CAD/CAM tehnoloģijas plaši izmanto [[mašīnbūve|mašīnbūvē]], [[rūpnieciskais dizains|rūpnieciskajā dizainā]], elektronikā un citās ražošanas nozarēs. Tās ir cieši saistītas ar datorizētu inženieriju ('''CAE'''), [[3D drukāšana|3D drukāšanu]], CNC apstrādi un citām digitālās ražošanas tehnoloģijām. CAD/CAM izmanto arī [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur ar digitālām tehnoloģijām projektē un izgatavo individuālas zobu restaurācijas un protēzes. Ar šīm sistēmām var izgatavot [[zobu kronis|kroņus]], venīrus, inlejas, onlejas, tiltus un implantātu restaurācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21726690/|title=The use of CAD/CAM in dentistry|publisher=PubMed|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Digitālo informāciju var iegūt, piemēram, ar intraorālu skeneri, pēc tam restaurāciju projektēt datorā un izgatavot ar frēzēšanas iekārtu vai citām datorvadītām ražošanas metodēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31943720/|title=Materials in digital dentistry—A review|publisher=PubMed|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ražošana]] [[Kategorija:Inženierzinātne]] 0vjkx5fm2rks2lx4lbkzwutvouv95uk 4523336 4523334 2026-09-16T18:31:17Z Votre Provocateur 111653 4523336 wikitext text/x-wiki '''CAD/CAM''' (no {{val|en|computer-aided design / computer-aided manufacturing}} — „datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana”) ir tehnoloģiju kopums, kurā [[dators|datoru]] programmatūru izmanto izstrādājumu projektēšanai un to ražošanas procesa sagatavošanai vai vadībai. CAD sistēmas izmanto digitālu divdimensiju vai trīsdimensiju modeļu izveidei, savukārt CAM sistēmas izmanto digitālos modeļus un citus projektēšanas datus ražošanas iekārtu darbības sagatavošanai un automatizēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manufacturing.gov/topic/computer-aided-design|title=Computer-aided Design|publisher=Manufacturing.gov|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsapps.nist.gov/publication/get_pdf.cfm?pub_id=821034|title=Software and Computer Integrated Manufacturing|publisher=National Institute of Standards and Technology|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:CAD model and CNC machined part.PNG|thumb|CAD modelis un ar datorvadītu iekārtu izgatavota detaļa]] CAD sistēmās iespējams izveidot un modificēt izstrādājuma ģeometriju, noteikt izmērus, pielaides, materiālus un citus ražošanai nepieciešamos parametrus. Izveidotos datus iespējams nodot CAM sistēmai, kas tos izmanto, piemēram, [[CNC]] darbgaldu vadības programmu sagatavošanai. CAD un CAM integrācija samazina nepieciešamību atkārtoti ievadīt projektēšanas informāciju un ļauj izmantot vienu digitālo modeli dažādos produkta izstrādes un ražošanas posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nist.gov/ctl/smart-connected-systems-division/smart-connected-manufacturing-systems-group/enabling-digital-0|title=Design to Manufacturing and Inspection (D2MI)|publisher=National Institute of Standards and Technology|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> CAD/CAM tehnoloģijas plaši izmanto [[mašīnbūve|mašīnbūvē]], [[rūpnieciskais dizains|rūpnieciskajā dizainā]], elektronikā un citās ražošanas nozarēs. Tās ir cieši saistītas ar datorizētu inženieriju (CAE), [[3D drukāšana|3D drukāšanu]], CNC apstrādi un citām digitālās ražošanas tehnoloģijām. CAD/CAM izmanto arī [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur ar digitālām tehnoloģijām projektē un izgatavo individuālas zobu restaurācijas un protēzes. Ar šīm sistēmām var izgatavot [[zobu kronis|kroņus]], venīrus, inlejas, onlejas, tiltus un implantātu restaurācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21726690/|title=The use of CAD/CAM in dentistry|publisher=PubMed|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Digitālo informāciju var iegūt, piemēram, ar intraorālu skeneri, pēc tam restaurāciju projektēt datorā un izgatavot ar frēzēšanas iekārtu vai citām datorvadītām ražošanas metodēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31943720/|title=Materials in digital dentistry—A review|publisher=PubMed|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ražošana]] pccmvvpz18l2xexiwdwdu67cx6nfc7h 4523337 4523336 2026-09-16T18:31:43Z Votre Provocateur 111653 4523337 wikitext text/x-wiki '''CAD/CAM''' (no {{val|en|computer-aided design / computer-aided manufacturing}} — datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana) ir tehnoloģiju kopums, kurā [[dators|datoru]] programmatūru izmanto izstrādājumu projektēšanai un to ražošanas procesa sagatavošanai vai vadībai. CAD sistēmas izmanto digitālu divdimensiju vai trīsdimensiju modeļu izveidei, savukārt CAM sistēmas izmanto digitālos modeļus un citus projektēšanas datus ražošanas iekārtu darbības sagatavošanai un automatizēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manufacturing.gov/topic/computer-aided-design|title=Computer-aided Design|publisher=Manufacturing.gov|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsapps.nist.gov/publication/get_pdf.cfm?pub_id=821034|title=Software and Computer Integrated Manufacturing|publisher=National Institute of Standards and Technology|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:CAD model and CNC machined part.PNG|thumb|CAD modelis un ar datorvadītu iekārtu izgatavota detaļa]] CAD sistēmās iespējams izveidot un modificēt izstrādājuma ģeometriju, noteikt izmērus, pielaides, materiālus un citus ražošanai nepieciešamos parametrus. Izveidotos datus iespējams nodot CAM sistēmai, kas tos izmanto, piemēram, [[CNC]] darbgaldu vadības programmu sagatavošanai. CAD un CAM integrācija samazina nepieciešamību atkārtoti ievadīt projektēšanas informāciju un ļauj izmantot vienu digitālo modeli dažādos produkta izstrādes un ražošanas posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nist.gov/ctl/smart-connected-systems-division/smart-connected-manufacturing-systems-group/enabling-digital-0|title=Design to Manufacturing and Inspection (D2MI)|publisher=National Institute of Standards and Technology|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> CAD/CAM tehnoloģijas plaši izmanto [[mašīnbūve|mašīnbūvē]], [[rūpnieciskais dizains|rūpnieciskajā dizainā]], elektronikā un citās ražošanas nozarēs. Tās ir cieši saistītas ar datorizētu inženieriju (CAE), [[3D drukāšana|3D drukāšanu]], CNC apstrādi un citām digitālās ražošanas tehnoloģijām. CAD/CAM izmanto arī [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur ar digitālām tehnoloģijām projektē un izgatavo individuālas zobu restaurācijas un protēzes. Ar šīm sistēmām var izgatavot [[zobu kronis|kroņus]], venīrus, inlejas, onlejas, tiltus un implantātu restaurācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21726690/|title=The use of CAD/CAM in dentistry|publisher=PubMed|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Digitālo informāciju var iegūt, piemēram, ar intraorālu skeneri, pēc tam restaurāciju projektēt datorā un izgatavot ar frēzēšanas iekārtu vai citām datorvadītām ražošanas metodēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31943720/|title=Materials in digital dentistry—A review|publisher=PubMed|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ražošana]] lam2fb1dfvf6naomig2o7kzlase5uoz 4523338 4523337 2026-09-16T18:31:54Z Votre Provocateur 111653 4523338 wikitext text/x-wiki [[Attēls:CAD model and CNC machined part.PNG|thumb|CAD modelis un ar datorvadītu iekārtu izgatavota detaļa]]'''CAD/CAM''' (no {{val|en|computer-aided design / computer-aided manufacturing}} — datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana) ir tehnoloģiju kopums, kurā [[dators|datoru]] programmatūru izmanto izstrādājumu projektēšanai un to ražošanas procesa sagatavošanai vai vadībai. CAD sistēmas izmanto digitālu divdimensiju vai trīsdimensiju modeļu izveidei, savukārt CAM sistēmas izmanto digitālos modeļus un citus projektēšanas datus ražošanas iekārtu darbības sagatavošanai un automatizēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manufacturing.gov/topic/computer-aided-design|title=Computer-aided Design|publisher=Manufacturing.gov|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsapps.nist.gov/publication/get_pdf.cfm?pub_id=821034|title=Software and Computer Integrated Manufacturing|publisher=National Institute of Standards and Technology|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> CAD sistēmās iespējams izveidot un modificēt izstrādājuma ģeometriju, noteikt izmērus, pielaides, materiālus un citus ražošanai nepieciešamos parametrus. Izveidotos datus iespējams nodot CAM sistēmai, kas tos izmanto, piemēram, [[CNC]] darbgaldu vadības programmu sagatavošanai. CAD un CAM integrācija samazina nepieciešamību atkārtoti ievadīt projektēšanas informāciju un ļauj izmantot vienu digitālo modeli dažādos produkta izstrādes un ražošanas posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nist.gov/ctl/smart-connected-systems-division/smart-connected-manufacturing-systems-group/enabling-digital-0|title=Design to Manufacturing and Inspection (D2MI)|publisher=National Institute of Standards and Technology|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> CAD/CAM tehnoloģijas plaši izmanto [[mašīnbūve|mašīnbūvē]], [[rūpnieciskais dizains|rūpnieciskajā dizainā]], elektronikā un citās ražošanas nozarēs. Tās ir cieši saistītas ar datorizētu inženieriju (CAE), [[3D drukāšana|3D drukāšanu]], CNC apstrādi un citām digitālās ražošanas tehnoloģijām. CAD/CAM izmanto arī [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur ar digitālām tehnoloģijām projektē un izgatavo individuālas zobu restaurācijas un protēzes. Ar šīm sistēmām var izgatavot [[zobu kronis|kroņus]], venīrus, inlejas, onlejas, tiltus un implantātu restaurācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21726690/|title=The use of CAD/CAM in dentistry|publisher=PubMed|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Digitālo informāciju var iegūt, piemēram, ar intraorālu skeneri, pēc tam restaurāciju projektēt datorā un izgatavot ar frēzēšanas iekārtu vai citām datorvadītām ražošanas metodēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31943720/|title=Materials in digital dentistry—A review|publisher=PubMed|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ražošana]] k2l8bbd1wx4tq5rsbuimxlb6hevlm2s Deep Throat 0 639933 4523339 2026-09-16T18:33:14Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Deep Throat | oriģinālnosaukums = Deep Throat | attēls = | attēla_apraksts = | režisors = [[Džerards Damiano]] | producents = Luiss Peraino | scenārijs = Džerards Damiano | galvenajās_lomās = [[Linda Lavleisa]]<br>[[Harijs Rīmss]] | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | izlaists = 1972 | ilgums = 61 minūte }} '''''Deep Throat''''' (angļu valodā — „dziļā rīkle”) ir 1972. gada amerik... 4523339 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Deep Throat | oriģinālnosaukums = Deep Throat | attēls = | attēla_apraksts = | režisors = [[Džerards Damiano]] | producents = Luiss Peraino | scenārijs = Džerards Damiano | galvenajās_lomās = [[Linda Lavleisa]]<br>[[Harijs Rīmss]] | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | izlaists = 1972 | ilgums = 61 minūte }} '''''Deep Throat''''' (angļu valodā — „dziļā rīkle”) ir 1972. gada amerikāņu [[pornogrāfiska filma]], kuras scenārija autors un režisors bija [[Džerards Damiano]]. Galvenās lomas filmā atveidoja [[Linda Lavleisa]] (Linda Lovelace) un [[Harijs Rīmss]] (Harry Reems).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalogue.bnf.fr/ark:/12148/cb47558059x|title=Deep throat / Gerard Damiano|publisher=Bibliothèque nationale de France|language=fr|access-date=2026-09-16}}</ref> Filma kļuva par vienu no pazīstamākajiem 20. gadsimta 70. gadu pornogrāfiskajiem darbiem un tiek saistīta ar tā saukto pornogrāfijas „zelta laikmetu”, kad pornogrāfiskas filmas Amerikas Savienotajās Valstīs sāka piesaistīt ievērojami plašāku sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. ''Deep Throat'' bija neparasta tā laika pornogrāfiskajai produkcijai ar to, ka filmai bija izteikts sižets un tēli, kā arī salīdzinoši augstāki ražošanas standarti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://film.lzmk.hr/clanak/duboko-grlo|title=Duboko grlo|publisher=Leksikografski zavod Miroslav Krleža|language=hr|access-date=2026-09-16}}</ref> Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorka|Ņujorkā]] 1972. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalogue.bnf.fr/ark:/12148/cb47558059x|title=Deep throat / Gerard Damiano|publisher=Bibliothèque nationale de France|language=fr|access-date=2026-09-16}}</ref> Tā guva ievērojamu komerciālu un sabiedrisku rezonansi un kļuva par vienu no darbiem, kas 1970. gadu sākumā pornogrāfisko kino padarīja par plašāk apspriestu populārās kultūras parādību. Vienlaikus filma ASV bija iesaistīta tiesvedībās par [[neķītrība|neķītrību]] un tās izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.govinfo.gov/content/pkg/GPO-CRECB-1984-pt1/pdf/GPO-CRECB-1984-pt1-6-2.pdf|title=Congressional Record — Senate, January 30, 1984|publisher=United States Government Publishing Office|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Vēlāk Linda Lavleisa publiski paziņoja, ka filmas uzņemšanas laikā viņas toreizējais vīrs Čaks Treinors viņu piespiedis piedalīties seksuālajās ainās. Šie apgalvojumi kļuva par nozīmīgu daļu no vēlākajām diskusijām par filmu, pornogrāfijas industriju un seksuālu ekspluatāciju. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1972. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Pornogrāfiskas filmas]] blwflq4qzsi2r0sh6uwbd07zj2f1w7e 4523340 4523339 2026-09-16T18:33:37Z Votre Provocateur 111653 4523340 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Deep Throat | oriģinālnosaukums = Deep Throat | attēls = | attēla_apraksts = | režisors = [[Džerards Damiano]] | producents = Luiss Peraino | scenārijs = Džerards Damiano | galvenajās_lomās = [[Linda Lavleisa]]<br>[[Harijs Rīmss]] | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | izlaists = 1972 | ilgums = 61 minūte }} '''''Deep Throat''''' (angļu valodā — „dziļā rīkle”) ir 1972. gada amerikāņu [[pornogrāfiska filma]], kuras scenārija autors un režisors bija [[Džerards Damiano]]. Galvenās lomas filmā atveidoja [[Linda Lavleisa]] (Linda Lovelace) un [[Harijs Rīmss]] (Harry Reems).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalogue.bnf.fr/ark:/12148/cb47558059x|title=Deep throat / Gerard Damiano|publisher=Bibliothèque nationale de France|language=fr|access-date=2026-09-16}}</ref> Filma kļuva par vienu no pazīstamākajiem 20. gadsimta 70. gadu pornogrāfiskajiem darbiem un tiek saistīta ar tā saukto pornogrāfijas „zelta laikmetu”, kad pornogrāfiskas filmas Amerikas Savienotajās Valstīs sāka piesaistīt ievērojami plašāku sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. ''Deep Throat'' bija neparasta tā laika pornogrāfiskajai produkcijai ar to, ka filmai bija izteikts sižets un tēli, kā arī salīdzinoši augstāki ražošanas standarti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://film.lzmk.hr/clanak/duboko-grlo|title=Duboko grlo|publisher=Leksikografski zavod Miroslav Krleža|language=hr|access-date=2026-09-16}}</ref> Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorka|Ņujorkā]] 1972. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalogue.bnf.fr/ark:/12148/cb47558059x|title=Deep throat / Gerard Damiano|publisher=Bibliothèque nationale de France|language=fr|access-date=2026-09-16}}</ref> Tā guva ievērojamu komerciālu un sabiedrisku rezonansi un kļuva par vienu no darbiem, kas 1970. gadu sākumā pornogrāfisko kino padarīja par plašāk apspriestu populārās kultūras parādību. Vienlaikus filma ASV bija iesaistīta tiesvedībās par [[neķītrība|neķītrību]] un tās izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.govinfo.gov/content/pkg/GPO-CRECB-1984-pt1/pdf/GPO-CRECB-1984-pt1-6-2.pdf|title=Congressional Record — Senate, January 30, 1984|publisher=United States Government Publishing Office|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Vēlāk Linda Lavleisa publiski paziņoja, ka filmas uzņemšanas laikā viņas toreizējais vīrs Čaks Treinors viņu piespiedis piedalīties seksuālajās ainās. Šie apgalvojumi kļuva par nozīmīgu daļu no vēlākajām diskusijām par filmu, pornogrāfijas industriju un seksuālu ekspluatāciju. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1972. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] k1s9ktxd733hfx6agkz2rqiy0w2emnq 4523341 4523340 2026-09-16T18:33:46Z Votre Provocateur 111653 4523341 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Deep Throat | oriģinālnosaukums = Deep Throat | attēls = | attēla_apraksts = | režisors = [[Džerards Damiano]] | producents = Luiss Peraino | scenārijs = Džerards Damiano | galvenajās_lomās = [[Linda Lavleisa]]<br>[[Harijs Rīmss]] | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | izlaists = 1972 | ilgums = 61 minūte }} {{Nosaukums slīprakstā}}'''''Deep Throat''''' (angļu valodā — „dziļā rīkle”) ir 1972. gada amerikāņu [[pornogrāfiska filma]], kuras scenārija autors un režisors bija [[Džerards Damiano]]. Galvenās lomas filmā atveidoja [[Linda Lavleisa]] (Linda Lovelace) un [[Harijs Rīmss]] (Harry Reems).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalogue.bnf.fr/ark:/12148/cb47558059x|title=Deep throat / Gerard Damiano|publisher=Bibliothèque nationale de France|language=fr|access-date=2026-09-16}}</ref> Filma kļuva par vienu no pazīstamākajiem 20. gadsimta 70. gadu pornogrāfiskajiem darbiem un tiek saistīta ar tā saukto pornogrāfijas „zelta laikmetu”, kad pornogrāfiskas filmas Amerikas Savienotajās Valstīs sāka piesaistīt ievērojami plašāku sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. ''Deep Throat'' bija neparasta tā laika pornogrāfiskajai produkcijai ar to, ka filmai bija izteikts sižets un tēli, kā arī salīdzinoši augstāki ražošanas standarti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://film.lzmk.hr/clanak/duboko-grlo|title=Duboko grlo|publisher=Leksikografski zavod Miroslav Krleža|language=hr|access-date=2026-09-16}}</ref> Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorka|Ņujorkā]] 1972. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalogue.bnf.fr/ark:/12148/cb47558059x|title=Deep throat / Gerard Damiano|publisher=Bibliothèque nationale de France|language=fr|access-date=2026-09-16}}</ref> Tā guva ievērojamu komerciālu un sabiedrisku rezonansi un kļuva par vienu no darbiem, kas 1970. gadu sākumā pornogrāfisko kino padarīja par plašāk apspriestu populārās kultūras parādību. Vienlaikus filma ASV bija iesaistīta tiesvedībās par [[neķītrība|neķītrību]] un tās izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.govinfo.gov/content/pkg/GPO-CRECB-1984-pt1/pdf/GPO-CRECB-1984-pt1-6-2.pdf|title=Congressional Record — Senate, January 30, 1984|publisher=United States Government Publishing Office|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Vēlāk Linda Lavleisa publiski paziņoja, ka filmas uzņemšanas laikā viņas toreizējais vīrs Čaks Treinors viņu piespiedis piedalīties seksuālajās ainās. Šie apgalvojumi kļuva par nozīmīgu daļu no vēlākajām diskusijām par filmu, pornogrāfijas industriju un seksuālu ekspluatāciju. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1972. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] 0v6skde6aeg380xoxpx6is3wkiohjh5 4523342 4523341 2026-09-16T18:34:00Z Votre Provocateur 111653 4523342 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Deep Throat | oriģinālnosaukums = Deep Throat | attēls = | attēla_apraksts = | režisors = [[Džerards Damiano]] | producents = Luiss Peraino | scenārijs = Džerards Damiano | galvenajās_lomās = [[Linda Lavleisa]]<br>[[Harijs Rīmss]] | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | izlaists = 1972 | ilgums = 61 minūte }} {{Nosaukums slīprakstā}}'''''Deep Throat''''' ([[Angļu valoda|angļu valodā]] — Dziļā rīkle) ir 1972. gada amerikāņu [[pornogrāfiska filma]], kuras scenārija autors un režisors bija [[Džerards Damiano]]. Galvenās lomas filmā atveidoja [[Linda Lavleisa]] (Linda Lovelace) un [[Harijs Rīmss]] (Harry Reems).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalogue.bnf.fr/ark:/12148/cb47558059x|title=Deep throat / Gerard Damiano|publisher=Bibliothèque nationale de France|language=fr|access-date=2026-09-16}}</ref> Filma kļuva par vienu no pazīstamākajiem 20. gadsimta 70. gadu pornogrāfiskajiem darbiem un tiek saistīta ar tā saukto pornogrāfijas „zelta laikmetu”, kad pornogrāfiskas filmas Amerikas Savienotajās Valstīs sāka piesaistīt ievērojami plašāku sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. ''Deep Throat'' bija neparasta tā laika pornogrāfiskajai produkcijai ar to, ka filmai bija izteikts sižets un tēli, kā arī salīdzinoši augstāki ražošanas standarti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://film.lzmk.hr/clanak/duboko-grlo|title=Duboko grlo|publisher=Leksikografski zavod Miroslav Krleža|language=hr|access-date=2026-09-16}}</ref> Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorka|Ņujorkā]] 1972. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalogue.bnf.fr/ark:/12148/cb47558059x|title=Deep throat / Gerard Damiano|publisher=Bibliothèque nationale de France|language=fr|access-date=2026-09-16}}</ref> Tā guva ievērojamu komerciālu un sabiedrisku rezonansi un kļuva par vienu no darbiem, kas 1970. gadu sākumā pornogrāfisko kino padarīja par plašāk apspriestu populārās kultūras parādību. Vienlaikus filma ASV bija iesaistīta tiesvedībās par [[neķītrība|neķītrību]] un tās izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.govinfo.gov/content/pkg/GPO-CRECB-1984-pt1/pdf/GPO-CRECB-1984-pt1-6-2.pdf|title=Congressional Record — Senate, January 30, 1984|publisher=United States Government Publishing Office|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Vēlāk Linda Lavleisa publiski paziņoja, ka filmas uzņemšanas laikā viņas toreizējais vīrs Čaks Treinors viņu piespiedis piedalīties seksuālajās ainās. Šie apgalvojumi kļuva par nozīmīgu daļu no vēlākajām diskusijām par filmu, pornogrāfijas industriju un seksuālu ekspluatāciju. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1972. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] py7fufljnf2z3vd2wduy159hora3g49 4523343 4523342 2026-09-16T18:34:07Z Votre Provocateur 111653 4523343 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Deep Throat | oriģinālnosaukums = Deep Throat | attēls = | attēla_apraksts = | režisors = [[Džerards Damiano]] | producents = Luiss Peraino | scenārijs = Džerards Damiano | galvenajās_lomās = [[Linda Lavleisa]]<br>[[Harijs Rīmss]] | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | izlaists = 1972 | ilgums = 61 minūte }} {{Nosaukums slīprakstā}}'''''Deep Throat''''' ([[Angļu valoda|angļu valodā]] — Dziļā rīkle) ir 1972. gada amerikāņu [[Pornofilma|pornogrāfiska filma]], kuras scenārija autors un režisors bija [[Džerards Damiano]]. Galvenās lomas filmā atveidoja [[Linda Lavleisa]] (Linda Lovelace) un [[Harijs Rīmss]] (Harry Reems).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalogue.bnf.fr/ark:/12148/cb47558059x|title=Deep throat / Gerard Damiano|publisher=Bibliothèque nationale de France|language=fr|access-date=2026-09-16}}</ref> Filma kļuva par vienu no pazīstamākajiem 20. gadsimta 70. gadu pornogrāfiskajiem darbiem un tiek saistīta ar tā saukto pornogrāfijas „zelta laikmetu”, kad pornogrāfiskas filmas Amerikas Savienotajās Valstīs sāka piesaistīt ievērojami plašāku sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. ''Deep Throat'' bija neparasta tā laika pornogrāfiskajai produkcijai ar to, ka filmai bija izteikts sižets un tēli, kā arī salīdzinoši augstāki ražošanas standarti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://film.lzmk.hr/clanak/duboko-grlo|title=Duboko grlo|publisher=Leksikografski zavod Miroslav Krleža|language=hr|access-date=2026-09-16}}</ref> Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorka|Ņujorkā]] 1972. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalogue.bnf.fr/ark:/12148/cb47558059x|title=Deep throat / Gerard Damiano|publisher=Bibliothèque nationale de France|language=fr|access-date=2026-09-16}}</ref> Tā guva ievērojamu komerciālu un sabiedrisku rezonansi un kļuva par vienu no darbiem, kas 1970. gadu sākumā pornogrāfisko kino padarīja par plašāk apspriestu populārās kultūras parādību. Vienlaikus filma ASV bija iesaistīta tiesvedībās par [[neķītrība|neķītrību]] un tās izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.govinfo.gov/content/pkg/GPO-CRECB-1984-pt1/pdf/GPO-CRECB-1984-pt1-6-2.pdf|title=Congressional Record — Senate, January 30, 1984|publisher=United States Government Publishing Office|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Vēlāk Linda Lavleisa publiski paziņoja, ka filmas uzņemšanas laikā viņas toreizējais vīrs Čaks Treinors viņu piespiedis piedalīties seksuālajās ainās. Šie apgalvojumi kļuva par nozīmīgu daļu no vēlākajām diskusijām par filmu, pornogrāfijas industriju un seksuālu ekspluatāciju. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1972. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] ec1h9yfwz1tfepjd11788sr5fmj13qn Ārons Lūiss 0 639934 4523348 2026-09-16T18:37:41Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Ārons Lūiss | Vārds_orig = ''Aaron Lewis'' | Attēls = Aaron Lewis with Staind in 2021.jpg | Att_izm = | Apraksts = Ārons Lūiss uzstājas ar grupu [[Staind]] 2021. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1972|4|13}} | Vieta_dz = {{ASV}}, [[Ratlenda (Vērmonta)|Ratlenda]], [[Vērmonta]] |... 4523348 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Ārons Lūiss | Vārds_orig = ''Aaron Lewis'' | Attēls = Aaron Lewis with Staind in 2021.jpg | Att_izm = | Apraksts = Ārons Lūiss uzstājas ar grupu [[Staind]] 2021. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1972|4|13}} | Vieta_dz = {{ASV}}, [[Ratlenda (Vērmonta)|Ratlenda]], [[Vērmonta]] | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Alternatīvais metāls]], [[Postgrandžs]], [[Ņūmetāls]], ''[[kantri roks]]'' | Nodarbošanās = mūziķis, dziesmu autors | Instrumenti = [[ritma ģitāra]], vokāls | Gadi = 1990—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[R&J Records|R&J]], [[Dot Records|Dot]], [[Big Machine Records|Big Machine]]'' | Darbojies_arī = ''[[Staind]]'' | Mlapa = {{URL|https://www.aaronlewismusic.com/}} | Dzimums = V }} '''Ārons Frānsiss Lūiss''' ({{val|en|Aaron Francis Lewis}}; dzimis {{dat|1972|4|13}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] mūziķis un rokgrupas "[[Staind]]" dibinātājs; kopā ar šo grupu viņš ir izdevis astoņus studijas albumus. Kopš 2010. gada viņš pievērsies [[kantrimūzika]]s solokarjerai, 2011. gadā izdodot debijas minialbumu "Town Line". Lūisa pirmais pilna garuma soloalbums "The Road" tika izdots 2012. gadā sadarbībā ar ierakstu kompāniju "Blaster Records".<ref>{{cite news|last=Wyland|first=Sarah|title=Aaron Lewis Plans an 'Endless Summer'|url=http://blog.gactv.com/blog/2012/08/29/aaron-lewis-plans-an-endless-summer/|access-date=August 30, 2012|newspaper=[[Great American Country]]|date=August 29, 2012|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20131203013319/http://blog.gactv.com/blog/2012/08/29/aaron-lewis-plans-an-endless-summer/|archive-date=December 3, 2013}}</ref> 2006. gadā žurnāla "[[Hit Parader]]" veidotajā "100 labāko smagā metāla vokālistu" sarakstā Lūiss ierindojās 49. vietā.<ref>{{cite web|url=http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=63106 |title=Blabbermouth.net Heavy Metal's All-Time Top 100 Vocalists – Dec. 1, 2006 |publisher=Roadrunnerrecords.com |access-date=October 31, 2011 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20110606073153/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=63106 |archive-date=June 6, 2011 }}</ref> == Biogrāfija == === Agrīnie gadi === Ārons Lūiss piedzima 1972. gada 13. aprīlī [[hipiji|hipiju]] [[kultūra]]s atbalstītāju Teda un Sondras Lūisu ģimenē.<ref name="Staind2">{{Cite web |url=http://ncradio.ru/artists/staind.html |title=Staind на Новом Чистом Радио |access-date=2009-12-01 |archive-date=2009-06-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090603032217/http://ncradio.ru/artists/staind.html |url-status= }}</ref> 1980. gadā viņa ģimene pārcēlās uz [[Ņūhempšīra|Ņūhempšīru]]. Viņa vecākiem bija sarežģītas attiecības, un viņi bieži strīdējās. Tādēļ viņi izšķīrās 1985. gadā. Pats Lūiss atzīst, ka šis notikums viņu dziļi ietekmēja, un viņš uzauga kaprīzs un nesabiedrisks.<ref name="Staind1">{{Cite web |url=http://staind.ru/biography/aaron-lewis/ |title=Биография Аарона Льюиса на сайте Staind.ru |access-date=2009-12-01 |archive-date=2010-01-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100126142912/http://staind.ru/biography/aaron-lewis/ |url-status= }}</ref> === Muzikālās karjeras sākums === Pirms grupas "Staind" dibināšanas Ārons Lūiss strādāja par pavāru un ainavu arhitektu. Lūiss plānoja arī uzsākt juvelierizstrādājumu tirdzniecības biznesu, ja viņam neizdotos sasniegt panākumus mūzikā. Pirms pievienošanās "Staind" viņš spēlēja grupā "J-CAT". Tad viņš satika Maiku Mušoku Ziemassvētku ballītē 1993. gadā. Tobrīd Ārons jau uzstājās solo koncertos [[Atlanta]]s bāros un sapņoja par savas grupas dibināšanu. Ārons drīz vien atjaunoja saikni ar Maiku, un 1995. gada 24. novembrī viņi izveidoja grupu "Staind". Nākamo pusotru gadu viņi spēlēja mazos klubos, izpildot tādu grupu kā [[Korn]], [[Rage Against the Machine]], [[Pearl Jam]], [[Tool]] un [[Alice in Chains]] dziesmas. Grupas "Staind" debijas albums [[Tormented]] tika izdots 1996. gada novembrī. === Personīgā dzīve === Viņš ir precējies ar Vanesu Lūisu. Viņiem ir trīs meitas: Zoja Džeina (dzimusi 2002. gada 5. aprīlī), Nila Reja (dzimusi 2005. gada 9. jūnijā) un Indija Šeja (dzimusi 2007. gada 19. novembrī). Āronam ir arī divas māsas, Evjeta un Reičela. Brīvajā laikā viņam patīk makšķerēt, spēlēt [[golfs|golfu]] un braukt ar [[motocikls|motociklu]].<ref name="Staind3">{{Cite web |url=http://www.akkords.ru/ru/articles/3134/669/ |title=Биография Аарона Льюиса на Akkords.ru |access-date=2009-12-01 |archive-date=2015-05-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150525013340/http://www.akkords.ru/ru/articles/3134/669/ |url-status= }}</ref> == Izmantotās ģitāras == * 1950. gada [[Gibson Guitar Corporation|Gibson]] J-45 * 1951. gada Gibson Southern Jumbo * 1936. gada Gibson J-35 Jumbo * 1956 Gibson Les Paul Goldtop * 1968 Gibson Les Paul Goldtop * 1980. gada Gibson Les Paul Heritage sērijas ģitāra == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.aaronlewismusic.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] *{{allmusic}} * [https://web.archive.org/web/20071001045015/http://www.rollingstone.com/artists/staind/articles/story/5938516/the_darkness_within The Darkness Within] by [[Jenny Eliscu]], Rolling Stone, July 19, 2001 (In depth interview, includes birthplace) * [http://lyricsmusic.name/aaron-lewis-lyrics/ Aaron Lewis lyrics] {{Mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lūiss, Ārons}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vērmontā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] 9q2cqefyeetodld8f9nt26f27enxdrq Talsu leprozorijs 0 639935 4523360 2026-09-16T18:44:17Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Talsu leprozorijs''' bija [[leprozorijs]] jeb specializēta [[lepra]]s slimnieku ārstniecības un aprūpes iestāde [[Laidzes pagasts|Laidzes pagastā]], tagadējā [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Tas darbību sāka 1896. gadā un pastāvēja līdz 2007. gadam. Pēc citu Latvijas leprozoriju slēgšanas tas kļuva par pēdējo šāda veida ārstniecības iestādi Latvijā un Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/LU... 4523360 wikitext text/x-wiki '''Talsu leprozorijs''' bija [[leprozorijs]] jeb specializēta [[lepra]]s slimnieku ārstniecības un aprūpes iestāde [[Laidzes pagasts|Laidzes pagastā]], tagadējā [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Tas darbību sāka 1896. gadā un pastāvēja līdz 2007. gadam. Pēc citu Latvijas leprozoriju slēgšanas tas kļuva par pēdējo šāda veida ārstniecības iestādi Latvijā un Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/LUR-809_Muzejniec.pdf|title=Latvijas Universitātes Raksti. Muzejniecība|publisher=Latvijas Universitāte|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> == Vēsture == Talsu leprozorijs tika izveidots 19. gadsimta beigās pēc toreizējās [[Kurzemes guberņa]]s lepras apkarošanas biedrības iniciatīvas un darbu sāka 1896. gadā.<ref name="KM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2026/40.16|title=Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=2026-02-26|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> Viens no iestādes izveidošanas iniciatoriem bija luterāņu mācītājs Frīdrihs Alberts Grīns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/pacientiem/kapelanu-dienests/kapelanu-dienesta-vesture/|title=Kapelānu dienesta vēsture|publisher=Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> 20. gadsimta sākumā Latvijā darbojās vairāki leprozoriji. Pēc mazāko iestāžu likvidēšanas Talsu leprozorijs 1921. gadā kļuva par vienīgo leprozoriju Kurzemē.<ref name="KM"/> Pēc [[Rīgas leprozorijs|Rīgas leprozorija]] slēgšanas 1937. gadā tā atlikušie pacienti tika pārvietoti uz Talsu leprozoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/leprozorijs|title=leprozorijs|publisher=Tēzaurs.lv|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:Talsu leprozorijs.jpg|thumb|Talsu leprozorijs]] No 1936. līdz 1938. gadam leprozorija komplekss tika paplašināts un pārbūvēts. Pēc arhitekta '''Jūlija Biķa''' projekta tā teritorijā tika uzcelta arī baznīca pacientu dievkalpojumiem. Baznīca veidota [[neoklasicisms|neoklasicisma]] formās, un tās tornis kopā ar krustu sasniedz 25 metru augstumu.<ref name="KM"/> No 1936. līdz 2007. gadam Talsu leprozorijs bija vienīgais leprozorijs Latvijā. Iestāde tika slēgta 2007. gadā, tādējādi noslēdzot vairāk nekā 110 gadus ilgu tās darbības periodu.<ref name="KM"/> Pēc leprozorija likvidēšanas daļa tā ēku nonāca pašvaldības īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/169413-par-valstij-piekritoso-buvju-nodosanu-talsu-rajona-laidzes-pagasta-pasvaldibas-ipasuma|title=Par valstij piekrītošo būvju nodošanu Talsu rajona Laidzes pagasta pašvaldības īpašumā|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=2008-01-18|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> Bijusī leprozorija teritorija mūsdienās ir saistīta ar sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru '''„Stūrīši”'''. 2026. gadā Talsu leprozorija baznīca tika iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vēsturiska notikuma vieta. Kultūras ministrija to raksturojusi kā tipoloģiski unikālu ēku un nozīmīgu Latvijas medicīnas vēstures liecību.<ref name="KM"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Leprozoriji]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas vēsture]] [[Kategorija:Talsu novads]] [[Kategorija:Dibināts 1896. gadā]] [[Kategorija:Slēgts 2007. gadā]] f6oqxm9xue8gyuzmuxtnn71r0gx1u4x 4523361 4523360 2026-09-16T18:44:35Z Votre Provocateur 111653 4523361 wikitext text/x-wiki '''Talsu leprozorijs''' bija [[leprozorijs]] jeb specializēta [[lepra]]s slimnieku ārstniecības un aprūpes iestāde [[Laidzes pagasts|Laidzes pagastā]], tagadējā [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Tas darbību sāka 1896. gadā un pastāvēja līdz 2007. gadam. Pēc citu Latvijas leprozoriju slēgšanas tas kļuva par pēdējo šāda veida ārstniecības iestādi Latvijā un Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/LUR-809_Muzejniec.pdf|title=Latvijas Universitātes Raksti. Muzejniecība|publisher=Latvijas Universitāte|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> == Vēsture == Talsu leprozorijs tika izveidots 19. gadsimta beigās pēc toreizējās [[Kurzemes guberņa]]s lepras apkarošanas biedrības iniciatīvas un darbu sāka 1896. gadā.<ref name="KM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2026/40.16|title=Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=2026-02-26|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> Viens no iestādes izveidošanas iniciatoriem bija luterāņu mācītājs Frīdrihs Alberts Grīns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/pacientiem/kapelanu-dienests/kapelanu-dienesta-vesture/|title=Kapelānu dienesta vēsture|publisher=Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> 20. gadsimta sākumā Latvijā darbojās vairāki leprozoriji. Pēc mazāko iestāžu likvidēšanas Talsu leprozorijs 1921. gadā kļuva par vienīgo leprozoriju Kurzemē.<ref name="KM"/> Pēc [[Rīgas leprozorijs|Rīgas leprozorija]] slēgšanas 1937. gadā tā atlikušie pacienti tika pārvietoti uz Talsu leprozoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/leprozorijs|title=leprozorijs|publisher=Tēzaurs.lv|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> No 1936. līdz 1938. gadam leprozorija komplekss tika paplašināts un pārbūvēts. Pēc arhitekta Jūlija Biķa projekta tā teritorijā tika uzcelta arī baznīca pacientu dievkalpojumiem. Baznīca veidota [[neoklasicisms|neoklasicisma]] formās, un tās tornis kopā ar krustu sasniedz 25 metru augstumu.<ref name="KM"/> No 1936. līdz 2007. gadam Talsu leprozorijs bija vienīgais leprozorijs Latvijā. Iestāde tika slēgta 2007. gadā, tādējādi noslēdzot vairāk nekā 110 gadus ilgu tās darbības periodu.<ref name="KM"/> Pēc leprozorija likvidēšanas daļa tā ēku nonāca pašvaldības īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/169413-par-valstij-piekritoso-buvju-nodosanu-talsu-rajona-laidzes-pagasta-pasvaldibas-ipasuma|title=Par valstij piekrītošo būvju nodošanu Talsu rajona Laidzes pagasta pašvaldības īpašumā|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=2008-01-18|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> Bijusī leprozorija teritorija mūsdienās ir saistīta ar sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru „Stūrīši”. 2026. gadā Talsu leprozorija baznīca tika iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vēsturiska notikuma vieta. Kultūras ministrija to raksturojusi kā tipoloģiski unikālu ēku un nozīmīgu Latvijas medicīnas vēstures liecību.<ref name="KM"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Talsu novads]] 6z8lavprjjbstjbacx3c2fgjocn5j63 Reālskola 0 639936 4523366 2026-09-16T18:47:01Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Reālskola''' ({{val|de|Realschule}}) ir vidējās izglītības iestādes vēsturisks tips, kura mācību programmā galvenā uzmanība tika pievērsta [[matemātika]]i, [[dabaszinātnes|dabaszinātnēm]], modernajām svešvalodām un praktiski izmantojamām zināšanām. Atšķirībā no klasiskās [[ģimnāzija]]s, kurā nozīmīga vieta bija [[latīņu valoda]]i un [[sengrieķu valoda]]i, reālskolas bija vairāk orientētas uz audzēkņu sagatavošanu darbam rūpniecīb... 4523366 wikitext text/x-wiki '''Reālskola''' ({{val|de|Realschule}}) ir vidējās izglītības iestādes vēsturisks tips, kura mācību programmā galvenā uzmanība tika pievērsta [[matemātika]]i, [[dabaszinātnes|dabaszinātnēm]], modernajām svešvalodām un praktiski izmantojamām zināšanām. Atšķirībā no klasiskās [[ģimnāzija]]s, kurā nozīmīga vieta bija [[latīņu valoda]]i un [[sengrieķu valoda]]i, reālskolas bija vairāk orientētas uz audzēkņu sagatavošanu darbam [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[tirdzniecība|tirdzniecībā]], tehniskajās profesijās un turpmākām profesionālām studijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mlvv.tezaurs.lv/re%C4%81lskola%3A1|title=reālskola|publisher=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> == Vēsture == Reālskolu pirmsākumi meklējami vācu zemēs 18. gadsimtā. Tās veidojās kā alternatīva klasiskajām ģimnāzijām, kuru izglītības modelī dominēja klasiskās valodas un humanitārie priekšmeti. Attīstoties rūpniecībai, tirdzniecībai un tehniskajām profesijām, palielinājās nepieciešamība pēc skolām, kurās lielāka nozīme būtu matemātikai, dabaszinātnēm, tehniskajai zīmēšanai un modernajām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Re%C4%81lskola|title=Reālskola|publisher=Vēsture.eu|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> 19. gadsimtā reālskolu modelis izplatījās vairākās Eiropas valstīs un tika ieviests arī [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] izglītības sistēmā. Krievijas reālskolas parasti bija orientētas uz praktisku un tehnisku izglītību. Tajās mācīja matemātiku, fiziku, ķīmiju, dabaszinātnes, zīmēšanu un modernās svešvalodas, bet klasiskajām valodām bija ievērojami mazāka nozīme nekā ģimnāzijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Re%C4%81lskola|title=Reālskola|publisher=Vēsture.eu|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> === Latvijā === 19. gadsimta otrajā pusē reālskolas tika izveidotas arī tagadējās Latvijas teritorijā. Tās darbojās, piemēram, [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Liepāja|Liepājā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Viena no pazīstamākajām bija '''Rīgas Pilsētas reālskola'''. Tās izveidošanu 1869. gadā atbalstīja Rīgas rāte, bet 1873. gadā Krievijas impērijas valdība apstiprināja skolas izveidi. Sākotnēji tā darbojās kā Pilsoņu reālskola, bet 1878. gadā pārcēlās uz jaunuzcelto ēku tagadējā [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rv2g.edu.lv/index.php/lv/par-skolu/gimnazijas-vesture?id=25|title=Skolas dibināšana|publisher=Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> Ēka tika celta no 1876. līdz 1879. gadam pēc arhitekta [[Johans Daniels Felsko|Johana Daniela Felsko]] projekta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=LNB-OAI.DOM.DOM%3A1024695|title=Rīga. Pilsētas reālskola|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> Rīgā darbojās arī '''[[Pētera I reālskola]]''', kas tika izveidota 1886. gadā. Tās programmā nozīmīga vieta bija matemātikai, mehānikai, ķīmijai, tehnoloģijām, tehniskajai zīmēšanai, komerczinībām un svešvalodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1131269|title=Pētera I reālskola|publisher=Literatura.lv|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Latvijas valstiskuma izveidošanās rezultātā agrākā Krievijas Impērijas izglītības sistēma tika pārveidota. Pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveidošanas]] daudzas reālskolas tika reorganizētas par vidusskolām vai ģimnāzijām. Piemēram, Daugavpils reālskolas pēdējais izlaidums notika 1920. gadā, bet 1921. gadā uz tās bāzes tika izveidota Daugavpils Valsts vidusskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daugrc.edu.lv/portfolio-view/vesture-2/|title=Vēsture|publisher=Daugavpils Valsts ģimnāzija|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> == Mācību programma == Reālskolu mācību programmas dažādās valstīs un laikposmos atšķīrās, tomēr tām bija raksturīgs pastiprināts eksakto un praktisko priekšmetu īpatsvars. Parasti tajās mācīja: * [[matemātika|matemātiku]]; * [[fizika|fiziku]]; * [[ķīmija|ķīmiju]]; * [[dabaszinātnes]]; * [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]]; * tehnisko un brīvrokas [[zīmēšana|zīmēšanu]]; * modernās svešvalodas; * atsevišķās skolās — [[grāmatvedība|grāmatvedību]], komerczinības, mehāniku un tehnoloģiju. Reālskolas tādējādi ieņēma starpposmu starp tradicionālo klasisko ģimnāziju un specializētu profesionālo vai tehnisko izglītību. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Skolu veidi]] [[Kategorija:Vidējā izglītība]] [[Kategorija:Izglītības vēsture]] anilikqonmn332r4xh7jr2vx4weprwb 4523367 4523366 2026-09-16T18:47:31Z Votre Provocateur 111653 4523367 wikitext text/x-wiki '''Reālskola''' ({{val|de|Realschule}}) ir vidējās izglītības iestādes vēsturisks tips, kura mācību programmā galvenā uzmanība tika pievērsta [[matemātika]]i, [[dabaszinātnes|dabaszinātnēm]], modernajām svešvalodām un praktiski izmantojamām zināšanām. Atšķirībā no klasiskās [[ģimnāzija]]s, kurā nozīmīga vieta bija [[latīņu valoda]]i un [[sengrieķu valoda]]i, reālskolas bija vairāk orientētas uz audzēkņu sagatavošanu darbam [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[tirdzniecība|tirdzniecībā]], tehniskajās profesijās un turpmākām profesionālām studijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mlvv.tezaurs.lv/re%C4%81lskola%3A1|title=reālskola|publisher=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> == Vēsture == Reālskolu pirmsākumi meklējami vācu zemēs 18. gadsimtā. Tās veidojās kā alternatīva klasiskajām ģimnāzijām, kuru izglītības modelī dominēja klasiskās valodas un humanitārie priekšmeti. Attīstoties rūpniecībai, tirdzniecībai un tehniskajām profesijām, palielinājās nepieciešamība pēc skolām, kurās lielāka nozīme būtu matemātikai, dabaszinātnēm, tehniskajai zīmēšanai un modernajām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Re%C4%81lskola|title=Reālskola|publisher=Vēsture.eu|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> 19. gadsimtā reālskolu modelis izplatījās vairākās Eiropas valstīs un tika ieviests arī [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] izglītības sistēmā. Krievijas reālskolas parasti bija orientētas uz praktisku un tehnisku izglītību. Tajās mācīja matemātiku, fiziku, ķīmiju, dabaszinātnes, zīmēšanu un modernās svešvalodas, bet klasiskajām valodām bija ievērojami mazāka nozīme nekā ģimnāzijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Re%C4%81lskola|title=Reālskola|publisher=Vēsture.eu|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> === Latvijā === 19. gadsimta otrajā pusē reālskolas tika izveidotas arī tagadējās Latvijas teritorijā. Tās darbojās, piemēram, [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Liepāja|Liepājā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Viena no pazīstamākajām bija [[Rīgas Pilsētas reālskola]]. Tās izveidošanu 1869. gadā atbalstīja Rīgas rāte, bet 1873. gadā Krievijas impērijas valdība apstiprināja skolas izveidi. Sākotnēji tā darbojās kā Pilsoņu reālskola, bet 1878. gadā pārcēlās uz jaunuzcelto ēku tagadējā [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rv2g.edu.lv/index.php/lv/par-skolu/gimnazijas-vesture?id=25|title=Skolas dibināšana|publisher=Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> Ēka tika celta no 1876. līdz 1879. gadam pēc arhitekta [[Johans Daniels Felsko|Johana Daniela Felsko]] projekta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=LNB-OAI.DOM.DOM%3A1024695|title=Rīga. Pilsētas reālskola|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> Rīgā darbojās arī [[Pētera I reālskola]], kas tika izveidota 1886. gadā. Tās programmā nozīmīga vieta bija matemātikai, mehānikai, ķīmijai, tehnoloģijām, tehniskajai zīmēšanai, komerczinībām un svešvalodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1131269|title=Pētera I reālskola|publisher=Literatura.lv|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Latvijas valstiskuma izveidošanās rezultātā agrākā Krievijas Impērijas izglītības sistēma tika pārveidota. Pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveidošanas]] daudzas reālskolas tika reorganizētas par vidusskolām vai ģimnāzijām. Piemēram, Daugavpils reālskolas pēdējais izlaidums notika 1920. gadā, bet 1921. gadā uz tās bāzes tika izveidota Daugavpils Valsts vidusskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daugrc.edu.lv/portfolio-view/vesture-2/|title=Vēsture|publisher=Daugavpils Valsts ģimnāzija|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> == Mācību programma == Reālskolu mācību programmas dažādās valstīs un laikposmos atšķīrās, tomēr tām bija raksturīgs pastiprināts eksakto un praktisko priekšmetu īpatsvars. Parasti tajās mācīja: * [[matemātika|matemātiku]]; * [[fizika|fiziku]]; * [[ķīmija|ķīmiju]]; * [[dabaszinātnes]]; * [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]]; * tehnisko un brīvrokas [[zīmēšana|zīmēšanu]]; * modernās svešvalodas; * atsevišķās skolās — [[grāmatvedība|grāmatvedību]], komerczinības, mehāniku un tehnoloģiju. Reālskolas tādējādi ieņēma starpposmu starp tradicionālo klasisko ģimnāziju un specializētu profesionālo vai tehnisko izglītību. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Skolas]] ghkc30y0mxdfy87nax36w1fpx7v2ptx 4523368 4523367 2026-09-16T18:48:38Z Votre Provocateur 111653 4523368 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pētera I reālskola Kronvalda bulvārī 1.jpg|thumb|[[Pētera I reālskola|Reālskola]] Kronvalda bulvārī 1 (1890—1915).]] '''Reālskola''' ({{val|de|Realschule}}) ir vidējās izglītības iestādes vēsturisks tips, kura mācību programmā galvenā uzmanība tika pievērsta [[matemātika]]i, [[dabaszinātnes|dabaszinātnēm]], modernajām svešvalodām un praktiski izmantojamām zināšanām. Atšķirībā no klasiskās [[ģimnāzija]]s, kurā nozīmīga vieta bija [[latīņu valoda]]i un [[sengrieķu valoda]]i, reālskolas bija vairāk orientētas uz audzēkņu sagatavošanu darbam [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[tirdzniecība|tirdzniecībā]], tehniskajās profesijās un turpmākām profesionālām studijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mlvv.tezaurs.lv/re%C4%81lskola%3A1|title=reālskola|publisher=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> == Vēsture == Reālskolu pirmsākumi meklējami vācu zemēs 18. gadsimtā. Tās veidojās kā alternatīva klasiskajām ģimnāzijām, kuru izglītības modelī dominēja klasiskās valodas un humanitārie priekšmeti. Attīstoties rūpniecībai, tirdzniecībai un tehniskajām profesijām, palielinājās nepieciešamība pēc skolām, kurās lielāka nozīme būtu matemātikai, dabaszinātnēm, tehniskajai zīmēšanai un modernajām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Re%C4%81lskola|title=Reālskola|publisher=Vēsture.eu|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> 19. gadsimtā reālskolu modelis izplatījās vairākās Eiropas valstīs un tika ieviests arī [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] izglītības sistēmā. Krievijas reālskolas parasti bija orientētas uz praktisku un tehnisku izglītību. Tajās mācīja matemātiku, fiziku, ķīmiju, dabaszinātnes, zīmēšanu un modernās svešvalodas, bet klasiskajām valodām bija ievērojami mazāka nozīme nekā ģimnāzijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Re%C4%81lskola|title=Reālskola|publisher=Vēsture.eu|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> === Latvijā === 19. gadsimta otrajā pusē reālskolas tika izveidotas arī tagadējās Latvijas teritorijā. Tās darbojās, piemēram, [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Liepāja|Liepājā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Viena no pazīstamākajām bija [[Rīgas Pilsētas reālskola]]. Tās izveidošanu 1869. gadā atbalstīja Rīgas rāte, bet 1873. gadā Krievijas impērijas valdība apstiprināja skolas izveidi. Sākotnēji tā darbojās kā Pilsoņu reālskola, bet 1878. gadā pārcēlās uz jaunuzcelto ēku tagadējā [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rv2g.edu.lv/index.php/lv/par-skolu/gimnazijas-vesture?id=25|title=Skolas dibināšana|publisher=Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> Ēka tika celta no 1876. līdz 1879. gadam pēc arhitekta [[Johans Daniels Felsko|Johana Daniela Felsko]] projekta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=LNB-OAI.DOM.DOM%3A1024695|title=Rīga. Pilsētas reālskola|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> Rīgā darbojās arī [[Pētera I reālskola]], kas tika izveidota 1886. gadā. Tās programmā nozīmīga vieta bija matemātikai, mehānikai, ķīmijai, tehnoloģijām, tehniskajai zīmēšanai, komerczinībām un svešvalodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1131269|title=Pētera I reālskola|publisher=Literatura.lv|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Latvijas valstiskuma izveidošanās rezultātā agrākā Krievijas Impērijas izglītības sistēma tika pārveidota. Pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveidošanas]] daudzas reālskolas tika reorganizētas par vidusskolām vai ģimnāzijām. Piemēram, Daugavpils reālskolas pēdējais izlaidums notika 1920. gadā, bet 1921. gadā uz tās bāzes tika izveidota Daugavpils Valsts vidusskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daugrc.edu.lv/portfolio-view/vesture-2/|title=Vēsture|publisher=Daugavpils Valsts ģimnāzija|language=lv|access-date=2026-09-16}}</ref> == Mācību programma == Reālskolu mācību programmas dažādās valstīs un laikposmos atšķīrās, tomēr tām bija raksturīgs pastiprināts eksakto un praktisko priekšmetu īpatsvars. Parasti tajās mācīja: * [[matemātika|matemātiku]]; * [[fizika|fiziku]]; * [[ķīmija|ķīmiju]]; * [[dabaszinātnes]]; * [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]]; * tehnisko un brīvrokas [[zīmēšana|zīmēšanu]]; * modernās svešvalodas; * atsevišķās skolās — [[grāmatvedība|grāmatvedību]], komerczinības, mehāniku un tehnoloģiju. Reālskolas tādējādi ieņēma starpposmu starp tradicionālo klasisko ģimnāziju un specializētu profesionālo vai tehnisko izglītību. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Skolas]] e70fre7p80i3xdjl055znef10piqulo Hamdallāhs 0 639937 4523369 2026-09-16T18:48:53Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Rāmī Hamdallāhs]] 4523369 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rāmī Hamdallāhs]] im0pmkrle7ojbe0aqum4a73e5lhjl33 Kolonizēšana 0 639938 4523370 2026-09-16T18:49:22Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Kolonizācija]] 4523370 wikitext text/x-wiki #redirect [[Kolonizācija]] jtm2hwvvc7cmrm53nrup8gxoj4tl2cj Plakanās Zemes biedrība 0 639939 4523372 2026-09-16T18:50:52Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Plakanās Zemes biedrība''' ({{val|en|The Flat Earth Society}}), pilnā nosaukumā '''Starptautiskā Plakanās Zemes pētniecības biedrība''' ({{val|en|International Flat Earth Research Society}}), ir organizācija, kas popularizē [[plakanā Zeme|plakanās Zemes]] priekšstatu — pseidozinātnisku uzskatu, ka [[Zeme]] nav aptuveni lodveida, bet gan plakana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-soci... 4523372 wikitext text/x-wiki '''Plakanās Zemes biedrība''' ({{val|en|The Flat Earth Society}}), pilnā nosaukumā '''Starptautiskā Plakanās Zemes pētniecības biedrība''' ({{val|en|International Flat Earth Research Society}}), ir organizācija, kas popularizē [[plakanā Zeme|plakanās Zemes]] priekšstatu — pseidozinātnisku uzskatu, ka [[Zeme]] nav aptuveni lodveida, bet gan plakana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Mūsdienu biedrību 1956. gadā [[Dovera|Doverā]], [[Anglija|Anglijā]], nodibināja '''Semjuels Šentons''' (Samuel Shenton). Tā turpināja 19. gadsimta beigās izveidotās '''Vispārējās zetētiskās biedrības''' ({{val|en|Universal Zetetic Society}}) tradīcijas. Pēc Šentona nāves organizāciju vadīja amerikānis '''Čārlzs K. Džonsons''' (Charles K. Johnson), kura darbības laikā biedrība ieguva vairākus tūkstošus biedru. Pēc Džonsona nāves 2001. gadā organizācijas darbība apsīka, bet 2004. gadā tā tika atjaunota kā interneta kopiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu plakanās Zemes kustības pirmsākumi saistīti ar angļu rakstnieku un izgudrotāju '''Semjuelu Bērliju Roubotemu''' (Samuel Birley Rowbotham; 1816—1884). 19. gadsimta vidū viņš izstrādāja tā saukto '''zetētisko astronomiju''' un savus uzskatus apkopoja darbā ''Zetetic Astronomy: Earth Not a Globe''. Roubotema modelī Zeme tika attēlota kā plakans disks ar [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] centrā, bet [[Antarktīda]] — kā ledus josla ap diska ārējo malu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://guides.loc.gov/flat-earth|title=The Flat Earth and its Advocates: A List of References|publisher=Library of Congress|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc Roubotema nāves viņa sekotāji turpināja popularizēt šīs idejas. 19. gadsimta beigās tika izveidota Vispārējā zetētiskā biedrība, kas publicēja materiālus par plakanās Zemes teoriju un apstrīdēja tā laika astronomijas atziņas. 1956. gadā Semjuels Šentons nodibināja '''Starptautisko Plakanās Zemes pētniecības biedrību''', kas kļuva plašāk pazīstama vienkārši kā Plakanās Zemes biedrība. Šentons vadīja organizāciju no savām mājām Doverā. Atšķirībā no daļas iepriekšējās kustības pārstāvju viņš mazāk uzsvēra reliģiskos argumentus un centās savus uzskatus pasniegt kā alternatīvu tradicionālajai zinātnei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Attēls:Samuel Shenton.jpg|thumb|Plakanās Zemes biedrības dibinātājs Semjuels Šentons]] [[Kosmiskā sacensība|Kosmiskās sacensības]] laikā biedrības uzskati nonāca pretrunā ar arvien pieaugošo pierādījumu daudzumu par Zemes formu, tostarp mākslīgo pavadoņu un pilotējamo kosmisko lidojumu laikā iegūtajiem attēliem. Šentons šos pierādījumus nepieņēma un turpināja aizstāvēt plakanās Zemes modeli līdz savai nāvei 1971. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc Šentona nāves par vienu no galvenajiem biedrības vadītājiem kļuva Čārlzs K. Džonsons, kurš organizāciju vadīja no savām mājām [[Lankastera (Kalifornija)|Lankasterā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Viņa vadības laikā biedrības dalībnieku skaits pieauga līdz aptuveni 3000—3500 cilvēkiem. Džonsons izdeva informatīvo biļetenu ''Flat Earth News'' un apgalvoja, ka [[NASA]] īstenotā kosmosa programma un [[Apollo programma|Apollo]] nolaišanās uz [[Mēness]] ir falsifikācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> 1990. gados biedrības darbība ievērojami samazinājās. Ugunsgrēkā Džonsona mājā tika iznīcināta liela daļa organizācijas arhīva un biedru uzskaites materiālu. Pēc Džonsona nāves 2001. gadā organizētā biedrības darbība uz vairākiem gadiem praktiski apstājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> 2004. gadā '''Daniels Šentons''' (Daniel Shenton; nav radniecīgi saistīts ar Semjuelu Šentonu) atjaunoja Plakanās Zemes biedrību internetā, izveidojot diskusiju forumu. 2009. gada 30. oktobrī biedrība oficiāli atsāka jaunu biedru uzņemšanu. Organizācija uztur interneta forumu un digitālu bibliotēku, kurā apkopoti vēsturiskie plakanās Zemes kustības izdevumi, vēstules un citi dokumenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theflatearthsociety.org/home/index.php/about-the-society|title=About the Society|publisher=The Flat Earth Society|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Uzskati == Biedrības vēsturiskie pārstāvji ir piedāvājuši vairākus savstarpēji atšķirīgus Zemes modeļus. Plaši pazīstamajā modelī Zeme tiek attēlota kā disks ar Ziemeļpolu centrā, bet Antarktīda — kā ledus josla gar diska ārējo malu. Saule un Mēness šajā modelī tiek uzskatīti par salīdzinoši nelieliem objektiem, kas pārvietojas virs Zemes virsmas. Mūsdienu biedrība norāda, ka tās dalībniekiem nav vienota oficiāla Zemes modeļa un biedru uzskati var atšķirties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theflatearthsociety.org/home/|title=The Flat Earth Society|publisher=The Flat Earth Society|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Plakanās Zemes priekšstats ir pretrunā ar mūsdienu [[astronomija]]s, [[ģeodēzija]]s, [[ģeofizika]]s un citu dabaszinātņu secinājumiem. Zemes forma ir tieši un netieši noteikta ar daudzām neatkarīgām metodēm; precīzāk to raksturo kā nedaudz saplacinātu rotācijas elipsoīdu, bet ģeodēzijā tās faktiskās formas raksturošanai izmanto [[ģeoīds|ģeoīda]] jēdzienu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pseidozinātne]] [[Kategorija:Sazvērestības teorijas]] [[Kategorija:Organizācijas]] [[Kategorija:Dibināts 1956. gadā]] acewx1nc2whlwgphlv94ezqhomaj1fg 4523373 4523372 2026-09-16T18:51:13Z Votre Provocateur 111653 4523373 wikitext text/x-wiki '''Plakanās Zemes biedrība''' ({{val|en|The Flat Earth Society}}), pilnā nosaukumā '''Starptautiskā Plakanās Zemes pētniecības biedrība''' ({{val|en|International Flat Earth Research Society}}), ir organizācija, kas popularizē [[plakanā Zeme|plakanās Zemes]] priekšstatu — pseidozinātnisku uzskatu, ka [[Zeme]] nav aptuveni lodveida, bet gan plakana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Mūsdienu biedrību 1956. gadā [[Dovera|Doverā]], [[Anglija|Anglijā]], nodibināja Semjuels Šentons (Samuel Shenton). Tā turpināja 19. gadsimta beigās izveidotās Vispārējās zetētiskās biedrības ({{val|en|Universal Zetetic Society}}) tradīcijas. Pēc Šentona nāves organizāciju vadīja amerikānis Čārlzs K. Džonsons (Charles K. Johnson), kura darbības laikā biedrība ieguva vairākus tūkstošus biedru. Pēc Džonsona nāves 2001. gadā organizācijas darbība apsīka, bet 2004. gadā tā tika atjaunota kā interneta kopiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu plakanās Zemes kustības pirmsākumi saistīti ar angļu rakstnieku un izgudrotāju Semjuelu Bērliju Roubotemu (Samuel Birley Rowbotham; 1816—1884). 19. gadsimta vidū viņš izstrādāja tā saukto zetētisko astronomiju un savus uzskatus apkopoja darbā ''Zetetic Astronomy: Earth Not a Globe''. Roubotema modelī Zeme tika attēlota kā plakans disks ar [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] centrā, bet [[Antarktīda]] — kā ledus josla ap diska ārējo malu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://guides.loc.gov/flat-earth|title=The Flat Earth and its Advocates: A List of References|publisher=Library of Congress|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc Roubotema nāves viņa sekotāji turpināja popularizēt šīs idejas. 19. gadsimta beigās tika izveidota Vispārējā zetētiskā biedrība, kas publicēja materiālus par plakanās Zemes teoriju un apstrīdēja tā laika astronomijas atziņas. 1956. gadā Semjuels Šentons nodibināja Starptautisko Plakanās Zemes pētniecības biedrību, kas kļuva plašāk pazīstama vienkārši kā Plakanās Zemes biedrība. Šentons vadīja organizāciju no savām mājām Doverā. Atšķirībā no daļas iepriekšējās kustības pārstāvju viņš mazāk uzsvēra reliģiskos argumentus un centās savus uzskatus pasniegt kā alternatīvu tradicionālajai zinātnei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Kosmiskā sacensība|Kosmiskās sacensības]] laikā biedrības uzskati nonāca pretrunā ar arvien pieaugošo pierādījumu daudzumu par Zemes formu, tostarp mākslīgo pavadoņu un pilotējamo kosmisko lidojumu laikā iegūtajiem attēliem. Šentons šos pierādījumus nepieņēma un turpināja aizstāvēt plakanās Zemes modeli līdz savai nāvei 1971. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc Šentona nāves par vienu no galvenajiem biedrības vadītājiem kļuva Čārlzs K. Džonsons, kurš organizāciju vadīja no savām mājām [[Lankastera (Kalifornija)|Lankasterā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Viņa vadības laikā biedrības dalībnieku skaits pieauga līdz aptuveni 3000—3500 cilvēkiem. Džonsons izdeva informatīvo biļetenu ''Flat Earth News'' un apgalvoja, ka [[NASA]] īstenotā kosmosa programma un [[Apollo programma|Apollo]] nolaišanās uz [[Mēness]] ir falsifikācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> 1990. gados biedrības darbība ievērojami samazinājās. Ugunsgrēkā Džonsona mājā tika iznīcināta liela daļa organizācijas arhīva un biedru uzskaites materiālu. Pēc Džonsona nāves 2001. gadā organizētā biedrības darbība uz vairākiem gadiem praktiski apstājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> 2004. gadā Daniels Šentons (Daniel Shenton; nav radniecīgi saistīts ar Semjuelu Šentonu) atjaunoja Plakanās Zemes biedrību internetā, izveidojot diskusiju forumu. 2009. gada 30. oktobrī biedrība oficiāli atsāka jaunu biedru uzņemšanu. Organizācija uztur interneta forumu un digitālu bibliotēku, kurā apkopoti vēsturiskie plakanās Zemes kustības izdevumi, vēstules un citi dokumenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theflatearthsociety.org/home/index.php/about-the-society|title=About the Society|publisher=The Flat Earth Society|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Uzskati == Biedrības vēsturiskie pārstāvji ir piedāvājuši vairākus savstarpēji atšķirīgus Zemes modeļus. Plaši pazīstamajā modelī Zeme tiek attēlota kā disks ar Ziemeļpolu centrā, bet Antarktīda — kā ledus josla gar diska ārējo malu. Saule un Mēness šajā modelī tiek uzskatīti par salīdzinoši nelieliem objektiem, kas pārvietojas virs Zemes virsmas. Mūsdienu biedrība norāda, ka tās dalībniekiem nav vienota oficiāla Zemes modeļa un biedru uzskati var atšķirties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theflatearthsociety.org/home/|title=The Flat Earth Society|publisher=The Flat Earth Society|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Plakanās Zemes priekšstats ir pretrunā ar mūsdienu [[astronomija]]s, [[ģeodēzija]]s, [[ģeofizika]]s un citu dabaszinātņu secinājumiem. Zemes forma ir tieši un netieši noteikta ar daudzām neatkarīgām metodēm; precīzāk to raksturo kā nedaudz saplacinātu rotācijas elipsoīdu, bet ģeodēzijā tās faktiskās formas raksturošanai izmanto [[ģeoīds|ģeoīda]] jēdzienu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pseidozinātne]] [[Kategorija:Sazvērestības teorijas]] [[Kategorija:Organizācijas]] 1cp020euu8kru3ip3mu1kpi647ak57r 4523374 4523373 2026-09-16T18:51:23Z Votre Provocateur 111653 4523374 wikitext text/x-wiki '''Plakanās Zemes biedrība''' ({{val|en|The Flat Earth Society}}), pilnā nosaukumā '''Starptautiskā Plakanās Zemes pētniecības biedrība''' ({{val|en|International Flat Earth Research Society}}), ir organizācija, kas popularizē [[plakanā Zeme|plakanās Zemes]] priekšstatu — pseidozinātnisku uzskatu, ka [[Zeme]] nav aptuveni lodveida, bet gan plakana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Mūsdienu biedrību 1956. gadā [[Dovera|Doverā]], [[Anglija|Anglijā]], nodibināja Semjuels Šentons (Samuel Shenton). Tā turpināja 19. gadsimta beigās izveidotās Vispārējās zetētiskās biedrības ({{val|en|Universal Zetetic Society}}) tradīcijas. Pēc Šentona nāves organizāciju vadīja amerikānis Čārlzs K. Džonsons (Charles K. Johnson), kura darbības laikā biedrība ieguva vairākus tūkstošus biedru. Pēc Džonsona nāves 2001. gadā organizācijas darbība apsīka, bet 2004. gadā tā tika atjaunota kā interneta kopiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu plakanās Zemes kustības pirmsākumi saistīti ar angļu rakstnieku un izgudrotāju Semjuelu Bērliju Roubotemu (''Samuel Birley Rowbotham''; 1816—1884). 19. gadsimta vidū viņš izstrādāja tā saukto zetētisko astronomiju un savus uzskatus apkopoja darbā ''Zetetic Astronomy: Earth Not a Globe''. Roubotema modelī Zeme tika attēlota kā plakans disks ar [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] centrā, bet [[Antarktīda]] — kā ledus josla ap diska ārējo malu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://guides.loc.gov/flat-earth|title=The Flat Earth and its Advocates: A List of References|publisher=Library of Congress|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc Roubotema nāves viņa sekotāji turpināja popularizēt šīs idejas. 19. gadsimta beigās tika izveidota Vispārējā zetētiskā biedrība, kas publicēja materiālus par plakanās Zemes teoriju un apstrīdēja tā laika astronomijas atziņas. 1956. gadā Semjuels Šentons nodibināja Starptautisko Plakanās Zemes pētniecības biedrību, kas kļuva plašāk pazīstama vienkārši kā Plakanās Zemes biedrība. Šentons vadīja organizāciju no savām mājām Doverā. Atšķirībā no daļas iepriekšējās kustības pārstāvju viņš mazāk uzsvēra reliģiskos argumentus un centās savus uzskatus pasniegt kā alternatīvu tradicionālajai zinātnei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Kosmiskā sacensība|Kosmiskās sacensības]] laikā biedrības uzskati nonāca pretrunā ar arvien pieaugošo pierādījumu daudzumu par Zemes formu, tostarp mākslīgo pavadoņu un pilotējamo kosmisko lidojumu laikā iegūtajiem attēliem. Šentons šos pierādījumus nepieņēma un turpināja aizstāvēt plakanās Zemes modeli līdz savai nāvei 1971. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc Šentona nāves par vienu no galvenajiem biedrības vadītājiem kļuva Čārlzs K. Džonsons, kurš organizāciju vadīja no savām mājām [[Lankastera (Kalifornija)|Lankasterā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Viņa vadības laikā biedrības dalībnieku skaits pieauga līdz aptuveni 3000—3500 cilvēkiem. Džonsons izdeva informatīvo biļetenu ''Flat Earth News'' un apgalvoja, ka [[NASA]] īstenotā kosmosa programma un [[Apollo programma|Apollo]] nolaišanās uz [[Mēness]] ir falsifikācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> 1990. gados biedrības darbība ievērojami samazinājās. Ugunsgrēkā Džonsona mājā tika iznīcināta liela daļa organizācijas arhīva un biedru uzskaites materiālu. Pēc Džonsona nāves 2001. gadā organizētā biedrības darbība uz vairākiem gadiem praktiski apstājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> 2004. gadā Daniels Šentons (Daniel Shenton; nav radniecīgi saistīts ar Semjuelu Šentonu) atjaunoja Plakanās Zemes biedrību internetā, izveidojot diskusiju forumu. 2009. gada 30. oktobrī biedrība oficiāli atsāka jaunu biedru uzņemšanu. Organizācija uztur interneta forumu un digitālu bibliotēku, kurā apkopoti vēsturiskie plakanās Zemes kustības izdevumi, vēstules un citi dokumenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theflatearthsociety.org/home/index.php/about-the-society|title=About the Society|publisher=The Flat Earth Society|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Uzskati == Biedrības vēsturiskie pārstāvji ir piedāvājuši vairākus savstarpēji atšķirīgus Zemes modeļus. Plaši pazīstamajā modelī Zeme tiek attēlota kā disks ar Ziemeļpolu centrā, bet Antarktīda — kā ledus josla gar diska ārējo malu. Saule un Mēness šajā modelī tiek uzskatīti par salīdzinoši nelieliem objektiem, kas pārvietojas virs Zemes virsmas. Mūsdienu biedrība norāda, ka tās dalībniekiem nav vienota oficiāla Zemes modeļa un biedru uzskati var atšķirties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theflatearthsociety.org/home/|title=The Flat Earth Society|publisher=The Flat Earth Society|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Plakanās Zemes priekšstats ir pretrunā ar mūsdienu [[astronomija]]s, [[ģeodēzija]]s, [[ģeofizika]]s un citu dabaszinātņu secinājumiem. Zemes forma ir tieši un netieši noteikta ar daudzām neatkarīgām metodēm; precīzāk to raksturo kā nedaudz saplacinātu rotācijas elipsoīdu, bet ģeodēzijā tās faktiskās formas raksturošanai izmanto [[ģeoīds|ģeoīda]] jēdzienu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pseidozinātne]] [[Kategorija:Sazvērestības teorijas]] [[Kategorija:Organizācijas]] t6jewc1cb4z590hgquv8yx5zruxse13 4523375 4523374 2026-09-16T18:51:41Z Votre Provocateur 111653 4523375 wikitext text/x-wiki '''Plakanās Zemes biedrība''' ({{val|en|The Flat Earth Society}}), pilnā nosaukumā '''Starptautiskā Plakanās Zemes pētniecības biedrība''' ({{val|en|International Flat Earth Research Society}}), ir organizācija, kas popularizē [[plakanā Zeme|plakanās Zemes]] priekšstatu — [[Pseidozinātne|pseidozinātnisku]] uzskatu, ka [[Zeme]] nav aptuveni lodveida, bet gan plakana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Mūsdienu biedrību 1956. gadā [[Dovera|Doverā]], [[Anglija|Anglijā]], nodibināja Semjuels Šentons (Samuel Shenton). Tā turpināja 19. gadsimta beigās izveidotās Vispārējās zetētiskās biedrības ({{val|en|Universal Zetetic Society}}) tradīcijas. Pēc Šentona nāves organizāciju vadīja amerikānis Čārlzs K. Džonsons (Charles K. Johnson), kura darbības laikā biedrība ieguva vairākus tūkstošus biedru. Pēc Džonsona nāves 2001. gadā organizācijas darbība apsīka, bet 2004. gadā tā tika atjaunota kā interneta kopiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu plakanās Zemes kustības pirmsākumi saistīti ar angļu rakstnieku un izgudrotāju Semjuelu Bērliju Roubotemu (''Samuel Birley Rowbotham''; 1816—1884). 19. gadsimta vidū viņš izstrādāja tā saukto zetētisko astronomiju un savus uzskatus apkopoja darbā ''Zetetic Astronomy: Earth Not a Globe''. Roubotema modelī Zeme tika attēlota kā plakans disks ar [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] centrā, bet [[Antarktīda]] — kā ledus josla ap diska ārējo malu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://guides.loc.gov/flat-earth|title=The Flat Earth and its Advocates: A List of References|publisher=Library of Congress|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc Roubotema nāves viņa sekotāji turpināja popularizēt šīs idejas. 19. gadsimta beigās tika izveidota Vispārējā zetētiskā biedrība, kas publicēja materiālus par plakanās Zemes teoriju un apstrīdēja tā laika astronomijas atziņas. 1956. gadā Semjuels Šentons nodibināja Starptautisko Plakanās Zemes pētniecības biedrību, kas kļuva plašāk pazīstama vienkārši kā Plakanās Zemes biedrība. Šentons vadīja organizāciju no savām mājām Doverā. Atšķirībā no daļas iepriekšējās kustības pārstāvju viņš mazāk uzsvēra reliģiskos argumentus un centās savus uzskatus pasniegt kā alternatīvu tradicionālajai zinātnei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Kosmiskā sacensība|Kosmiskās sacensības]] laikā biedrības uzskati nonāca pretrunā ar arvien pieaugošo pierādījumu daudzumu par Zemes formu, tostarp mākslīgo pavadoņu un pilotējamo kosmisko lidojumu laikā iegūtajiem attēliem. Šentons šos pierādījumus nepieņēma un turpināja aizstāvēt plakanās Zemes modeli līdz savai nāvei 1971. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc Šentona nāves par vienu no galvenajiem biedrības vadītājiem kļuva Čārlzs K. Džonsons, kurš organizāciju vadīja no savām mājām [[Lankastera (Kalifornija)|Lankasterā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Viņa vadības laikā biedrības dalībnieku skaits pieauga līdz aptuveni 3000—3500 cilvēkiem. Džonsons izdeva informatīvo biļetenu ''Flat Earth News'' un apgalvoja, ka [[NASA]] īstenotā kosmosa programma un [[Apollo programma|Apollo]] nolaišanās uz [[Mēness]] ir falsifikācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> 1990. gados biedrības darbība ievērojami samazinājās. Ugunsgrēkā Džonsona mājā tika iznīcināta liela daļa organizācijas arhīva un biedru uzskaites materiālu. Pēc Džonsona nāves 2001. gadā organizētā biedrības darbība uz vairākiem gadiem praktiski apstājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> 2004. gadā Daniels Šentons (Daniel Shenton; nav radniecīgi saistīts ar Semjuelu Šentonu) atjaunoja Plakanās Zemes biedrību internetā, izveidojot diskusiju forumu. 2009. gada 30. oktobrī biedrība oficiāli atsāka jaunu biedru uzņemšanu. Organizācija uztur interneta forumu un digitālu bibliotēku, kurā apkopoti vēsturiskie plakanās Zemes kustības izdevumi, vēstules un citi dokumenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theflatearthsociety.org/home/index.php/about-the-society|title=About the Society|publisher=The Flat Earth Society|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Uzskati == Biedrības vēsturiskie pārstāvji ir piedāvājuši vairākus savstarpēji atšķirīgus Zemes modeļus. Plaši pazīstamajā modelī Zeme tiek attēlota kā disks ar Ziemeļpolu centrā, bet Antarktīda — kā ledus josla gar diska ārējo malu. Saule un Mēness šajā modelī tiek uzskatīti par salīdzinoši nelieliem objektiem, kas pārvietojas virs Zemes virsmas. Mūsdienu biedrība norāda, ka tās dalībniekiem nav vienota oficiāla Zemes modeļa un biedru uzskati var atšķirties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theflatearthsociety.org/home/|title=The Flat Earth Society|publisher=The Flat Earth Society|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Plakanās Zemes priekšstats ir pretrunā ar mūsdienu [[astronomija]]s, [[ģeodēzija]]s, [[ģeofizika]]s un citu dabaszinātņu secinājumiem. Zemes forma ir tieši un netieši noteikta ar daudzām neatkarīgām metodēm; precīzāk to raksturo kā nedaudz saplacinātu rotācijas elipsoīdu, bet ģeodēzijā tās faktiskās formas raksturošanai izmanto [[ģeoīds|ģeoīda]] jēdzienu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pseidozinātne]] [[Kategorija:Sazvērestības teorijas]] [[Kategorija:Organizācijas]] t8cdowwwk3hhxlz5wwrqyyl3i8ucxg5 4523399 4523375 2026-09-16T20:14:37Z Papuass 88 4523399 wikitext text/x-wiki '''Plakanās Zemes biedrība''' ({{val|en|The Flat Earth Society}}), pilnā nosaukumā '''Starptautiskā Plakanās Zemes pētniecības biedrība''' ({{val|en|International Flat Earth Research Society}}), ir organizācija, kas popularizē [[plakanā Zeme|plakanās Zemes]] priekšstatu — [[Pseidozinātne|pseidozinātnisku]] uzskatu, ka [[Zeme]] nav aptuveni lodveida, bet gan plakana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Mūsdienu biedrību 1956. gadā [[Duvra|Duvrā]], [[Anglija|Anglijā]], nodibināja Semjuels Šentons (Samuel Shenton). Tā turpināja 19. gadsimta beigās izveidotās Vispārējās zetētiskās biedrības ({{val|en|Universal Zetetic Society}}) tradīcijas. Pēc Šentona nāves organizāciju vadīja amerikānis Čārlzs K. Džonsons (Charles K. Johnson), kura darbības laikā biedrība ieguva vairākus tūkstošus biedru. Pēc Džonsona nāves 2001. gadā organizācijas darbība apsīka, bet 2004. gadā tā tika atjaunota kā interneta kopiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu plakanās Zemes kustības pirmsākumi saistīti ar angļu rakstnieku un izgudrotāju Semjuelu Bērliju Roubotemu (''Samuel Birley Rowbotham''; 1816—1884). 19. gadsimta vidū viņš izstrādāja tā saukto zetētisko astronomiju un savus uzskatus apkopoja darbā ''Zetetic Astronomy: Earth Not a Globe''. Roubotema modelī Zeme tika attēlota kā plakans disks ar [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] centrā, bet [[Antarktīda]] — kā ledus josla ap diska ārējo malu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://guides.loc.gov/flat-earth|title=The Flat Earth and its Advocates: A List of References|publisher=Library of Congress|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc Roubotema nāves viņa sekotāji turpināja popularizēt šīs idejas. 19. gadsimta beigās tika izveidota Vispārējā zetētiskā biedrība, kas publicēja materiālus par plakanās Zemes teoriju un apstrīdēja tā laika astronomijas atziņas. 1956. gadā Semjuels Šentons nodibināja Starptautisko Plakanās Zemes pētniecības biedrību, kas kļuva plašāk pazīstama vienkārši kā Plakanās Zemes biedrība. Šentons vadīja organizāciju no savām mājām Doverā. Atšķirībā no daļas iepriekšējās kustības pārstāvju viņš mazāk uzsvēra reliģiskos argumentus un centās savus uzskatus pasniegt kā alternatīvu tradicionālajai zinātnei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> [[Kosmiskā sacensība|Kosmiskās sacensības]] laikā biedrības uzskati nonāca pretrunā ar arvien pieaugošo pierādījumu daudzumu par Zemes formu, tostarp mākslīgo pavadoņu un pilotējamo kosmisko lidojumu laikā iegūtajiem attēliem. Šentons šos pierādījumus nepieņēma un turpināja aizstāvēt plakanās Zemes modeli līdz savai nāvei 1971. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Pēc Šentona nāves par vienu no galvenajiem biedrības vadītājiem kļuva Čārlzs K. Džonsons, kurš organizāciju vadīja no savām mājām [[Lankastera (Kalifornija)|Lankasterā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Viņa vadības laikā biedrības dalībnieku skaits pieauga līdz aptuveni 3000—3500 cilvēkiem. Džonsons izdeva informatīvo biļetenu ''Flat Earth News'' un apgalvoja, ka [[NASA]] īstenotā kosmosa programma un [[Apollo programma|Apollo]] nolaišanās uz [[Mēness]] ir falsifikācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> 1990. gados biedrības darbība ievērojami samazinājās. Ugunsgrēkā Džonsona mājā tika iznīcināta liela daļa organizācijas arhīva un biedru uzskaites materiālu. Pēc Džonsona nāves 2001. gadā organizētā biedrības darbība uz vairākiem gadiem praktiski apstājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/curious-history-international-flat-earth-society-180957969/|title=The Curious History of The International Flat Earth Society|publisher=Smithsonian Magazine|date=2016-01-29|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> 2004. gadā Daniels Šentons (Daniel Shenton; nav radniecīgi saistīts ar Semjuelu Šentonu) atjaunoja Plakanās Zemes biedrību internetā, izveidojot diskusiju forumu. 2009. gada 30. oktobrī biedrība oficiāli atsāka jaunu biedru uzņemšanu. Organizācija uztur interneta forumu un digitālu bibliotēku, kurā apkopoti vēsturiskie plakanās Zemes kustības izdevumi, vēstules un citi dokumenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theflatearthsociety.org/home/index.php/about-the-society|title=About the Society|publisher=The Flat Earth Society|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> == Uzskati == Biedrības vēsturiskie pārstāvji ir piedāvājuši vairākus savstarpēji atšķirīgus Zemes modeļus. Plaši pazīstamajā modelī Zeme tiek attēlota kā disks ar Ziemeļpolu centrā, bet Antarktīda — kā ledus josla gar diska ārējo malu. Saule un Mēness šajā modelī tiek uzskatīti par salīdzinoši nelieliem objektiem, kas pārvietojas virs Zemes virsmas. Mūsdienu biedrība norāda, ka tās dalībniekiem nav vienota oficiāla Zemes modeļa un biedru uzskati var atšķirties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theflatearthsociety.org/home/|title=The Flat Earth Society|publisher=The Flat Earth Society|language=en|access-date=2026-09-16}}</ref> Plakanās Zemes priekšstats ir pretrunā ar mūsdienu [[astronomija]]s, [[ģeodēzija]]s, [[ģeofizika]]s un citu dabaszinātņu secinājumiem. Zemes forma ir tieši un netieši noteikta ar daudzām neatkarīgām metodēm; precīzāk to raksturo kā nedaudz saplacinātu rotācijas elipsoīdu, bet ģeodēzijā tās faktiskās formas raksturošanai izmanto [[ģeoīds|ģeoīda]] jēdzienu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pseidozinātne]] [[Kategorija:Sazvērestības teorijas]] [[Kategorija:Organizācijas]] qxjqyzhz4wdmtibt6q3ya0ccr9knrkg Jordānijas Universitāte 0 639940 4523377 2026-09-16T18:53:28Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Universitātes infokaste | name = Jordānijas Universitāte | native_name = الجامعة الأردنية | image_name = | image_size = | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = | mottoeng = | established = 1962 | closed = | type = Publiska pētniecības universitāte | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_ch... 4523377 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Jordānijas Universitāte | native_name = الجامعة الأردنية | image_name = | image_size = | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = | mottoeng = | established = 1962 | closed = | type = Publiska pētniecības universitāte | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | chairman = | chancellor = | president = | vice-president = | superintendent = | provost = | vice_chancellor = | rector = | principal = | dean = | director = | head_label = | head = | academic_staff = | administrative_staff = | students = | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = {{vieta|Jordānija|Ammāna}} | coor = | campus = Pilsētas | former_names = | free_label = | free = | colors = | colours = | athletics = | sports = | nickname = | mascot = | affiliations = | website = {{url|www.ju.edu.jo}} | logo = | footnotes = }} '''Jordānijas Universitāte''' ({{val|ar|الجامعة الأردنية}}, {{val|en|University of Jordan}}) ir publiska pētniecības [[universitāte]] [[Jordānija]]s galvaspilsētā [[Ammāna|Ammānā]]. Tā dibināta 1962. gadā un ir vecākā universitāte Jordānijā. Universitāte tika izveidota ar karaļa [[Huseins I|Huseina I]] rīkojumu. Sākotnēji tajā bija salīdzinoši neliels studentu un mācībspēku skaits, taču turpmākajās desmitgadēs tā ievērojami paplašinājās un kļuva par vienu no nozīmīgākajām Jordānijas augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības iestādēm. Jordānijas Universitātē darbojas vairākas fakultātes un skolas, kas aptver humanitārās un sociālās zinātnes, uzņēmējdarbību, tiesību zinātni, medicīnu, farmāciju, zobārstniecību, inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas, dabaszinātnes un citas studiju jomas. Universitātes galvenais komplekss atrodas Ammānas ziemeļrietumu daļā. Universitātei ir arī filiāle [[Akaba|Akabā]], kas tika izveidota 2009. gadā. Tajā tiek īstenotas studiju programmas vairākās jomās, tostarp uzņēmējdarbībā, informācijas tehnoloģijās, tūrismā un svešvalodās. == Vēsture == Jordānijas Universitāte tika dibināta 1962. gada 2. septembrī ar karaļa dekrētu. Tās izveidošana bija nozīmīgs posms Jordānijas nacionālās augstākās izglītības sistēmas attīstībā, jo pirms tam daudzi Jordānijas iedzīvotāji augstāko izglītību ieguva ārvalstīs. Pirmā universitātes fakultāte bija Mākslas fakultāte. Vēlāk tika izveidotas jaunas fakultātes un studiju programmas, tostarp dabaszinātnēs, ekonomikā, medicīnā, inženierzinātnēs, lauksaimniecībā un tiesību zinātnē. Universitāte pakāpeniski kļuva arī par nozīmīgu zinātniskās pētniecības centru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.ju.edu.jo/ Jordānijas Universitātes oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{ar ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Jordānija-aizmetnis}} [[Kategorija:Jordānijas universitātes]] [[Kategorija:Ammāna]] [[Kategorija:Dibināts 1962. gadā]] 4t55sk631ttnnv5232g12wopr002zqk 4523378 4523377 2026-09-16T18:53:46Z Votre Provocateur 111653 4523378 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Jordānijas Universitāte | native_name = الجامعة الأردنية | image_name = | image_size = | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = | mottoeng = | established = 1962 | closed = | type = Publiska pētniecības universitāte | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | chairman = | chancellor = | president = | vice-president = | superintendent = | provost = | vice_chancellor = | rector = | principal = | dean = | director = | head_label = | head = | academic_staff = | administrative_staff = | students = | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = {{vieta|Jordānija|Ammāna}} | coor = | campus = Pilsētas | former_names = | free_label = | free = | colors = | colours = | athletics = | sports = | nickname = | mascot = | affiliations = | website = {{url|www.ju.edu.jo}} | logo = | footnotes = }} '''Jordānijas Universitāte''' ({{val|ar|الجامعة الأردنية}}, {{val|en|University of Jordan}}) ir publiska pētniecības [[universitāte]] [[Jordānija]]s galvaspilsētā [[Ammāna|Ammānā]]. Tā dibināta 1962. gadā un ir vecākā universitāte Jordānijā. Universitāte tika izveidota ar karaļa [[Huseins I|Huseina I]] rīkojumu. Sākotnēji tajā bija salīdzinoši neliels studentu un mācībspēku skaits, taču turpmākajās desmitgadēs tā ievērojami paplašinājās un kļuva par vienu no nozīmīgākajām Jordānijas augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības iestādēm. Jordānijas Universitātē darbojas vairākas fakultātes un skolas, kas aptver humanitārās un sociālās zinātnes, uzņēmējdarbību, tiesību zinātni, medicīnu, farmāciju, zobārstniecību, inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas, dabaszinātnes un citas studiju jomas. Universitātes galvenais komplekss atrodas Ammānas ziemeļrietumu daļā. Universitātei ir arī filiāle [[Akaba|Akabā]], kas tika izveidota 2009. gadā. Tajā tiek īstenotas studiju programmas vairākās jomās, tostarp uzņēmējdarbībā, informācijas tehnoloģijās, tūrismā un svešvalodās. == Vēsture == Jordānijas Universitāte tika dibināta 1962. gada 2. septembrī ar karaļa dekrētu. Tās izveidošana bija nozīmīgs posms Jordānijas nacionālās augstākās izglītības sistēmas attīstībā, jo pirms tam daudzi Jordānijas iedzīvotāji augstāko izglītību ieguva ārvalstīs. Pirmā universitātes fakultāte bija Mākslas fakultāte. Vēlāk tika izveidotas jaunas fakultātes un studiju programmas, tostarp dabaszinātnēs, ekonomikā, medicīnā, inženierzinātnēs, lauksaimniecībā un tiesību zinātnē. Universitāte pakāpeniski kļuva arī par nozīmīgu zinātniskās pētniecības centru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.ju.edu.jo/ Jordānijas Universitātes oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{ar ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes]] tnsw26mw9tx1j20kgf95jtmqewl0lnm 4523379 4523378 2026-09-16T18:54:16Z Votre Provocateur 111653 4523379 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Jordānijas Universitāte | native_name = الجامعة الأردنية | image_name =The_main_gate,_University_of_Jordan.jpg | image_size = | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = | mottoeng = | established = 1962 | closed = | type = Publiska pētniecības universitāte | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | chairman = | chancellor = | president = | vice-president = | superintendent = | provost = | vice_chancellor = | rector = | principal = | dean = | director = | head_label = | head = | academic_staff = | administrative_staff = | students = | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = {{vieta|Jordānija|Ammāna}} | coor = | campus = Pilsētas | former_names = | free_label = | free = | colors = | colours = | athletics = | sports = | nickname = | mascot = | affiliations = | website = {{url|www.ju.edu.jo}} | logo = | footnotes = |image=The_main_gate,_University_of_Jordan.jpg}} '''Jordānijas Universitāte''' ({{val|ar|الجامعة الأردنية}}, {{val|en|University of Jordan}}) ir publiska pētniecības [[universitāte]] [[Jordānija]]s galvaspilsētā [[Ammāna|Ammānā]]. Tā dibināta 1962. gadā un ir vecākā universitāte Jordānijā. Universitāte tika izveidota ar karaļa [[Huseins I|Huseina I]] rīkojumu. Sākotnēji tajā bija salīdzinoši neliels studentu un mācībspēku skaits, taču turpmākajās desmitgadēs tā ievērojami paplašinājās un kļuva par vienu no nozīmīgākajām Jordānijas augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības iestādēm. Jordānijas Universitātē darbojas vairākas fakultātes un skolas, kas aptver humanitārās un sociālās zinātnes, uzņēmējdarbību, tiesību zinātni, medicīnu, farmāciju, zobārstniecību, inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas, dabaszinātnes un citas studiju jomas. Universitātes galvenais komplekss atrodas Ammānas ziemeļrietumu daļā. Universitātei ir arī filiāle [[Akaba|Akabā]], kas tika izveidota 2009. gadā. Tajā tiek īstenotas studiju programmas vairākās jomās, tostarp uzņēmējdarbībā, informācijas tehnoloģijās, tūrismā un svešvalodās. == Vēsture == Jordānijas Universitāte tika dibināta 1962. gada 2. septembrī ar karaļa dekrētu. Tās izveidošana bija nozīmīgs posms Jordānijas nacionālās augstākās izglītības sistēmas attīstībā, jo pirms tam daudzi Jordānijas iedzīvotāji augstāko izglītību ieguva ārvalstīs. Pirmā universitātes fakultāte bija Mākslas fakultāte. Vēlāk tika izveidotas jaunas fakultātes un studiju programmas, tostarp dabaszinātnēs, ekonomikā, medicīnā, inženierzinātnēs, lauksaimniecībā un tiesību zinātnē. Universitāte pakāpeniski kļuva arī par nozīmīgu zinātniskās pētniecības centru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.ju.edu.jo/ Jordānijas Universitātes oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{ar ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes]] 0yoda7s98jypd9b64cwlftk8kp2rmbb 4523380 4523379 2026-09-16T18:54:48Z Votre Provocateur 111653 4523380 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Jordānijas Universitāte | native_name = الجامعة الأردنية | image_name =University_of_Jordan_Logo.svg | image_size =100PX | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = | mottoeng = | established = 1962 | closed = | type = Publiska pētniecības universitāte | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | chairman = | chancellor = | president = | vice-president = | superintendent = | provost = | vice_chancellor = | rector = | principal = | dean = | director = | head_label = | head = | academic_staff = | administrative_staff = | students = | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = {{vieta|Jordānija|Ammāna}} | coor = | campus = Pilsētas | former_names = | free_label = | free = | colors = | colours = | athletics = | sports = | nickname = | mascot = | affiliations = | website = {{url|www.ju.edu.jo}} | logo = | footnotes = |image=The_main_gate,_University_of_Jordan.jpg}} '''Jordānijas Universitāte''' ({{val|ar|الجامعة الأردنية}}, {{val|en|University of Jordan}}) ir publiska pētniecības [[universitāte]] [[Jordānija]]s galvaspilsētā [[Ammāna|Ammānā]]. Tā dibināta 1962. gadā un ir vecākā universitāte Jordānijā. Universitāte tika izveidota ar karaļa [[Huseins I|Huseina I]] rīkojumu. Sākotnēji tajā bija salīdzinoši neliels studentu un mācībspēku skaits, taču turpmākajās desmitgadēs tā ievērojami paplašinājās un kļuva par vienu no nozīmīgākajām Jordānijas augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības iestādēm. Jordānijas Universitātē darbojas vairākas fakultātes un skolas, kas aptver humanitārās un sociālās zinātnes, uzņēmējdarbību, tiesību zinātni, medicīnu, farmāciju, zobārstniecību, inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas, dabaszinātnes un citas studiju jomas. Universitātes galvenais komplekss atrodas Ammānas ziemeļrietumu daļā. Universitātei ir arī filiāle [[Akaba|Akabā]], kas tika izveidota 2009. gadā. Tajā tiek īstenotas studiju programmas vairākās jomās, tostarp uzņēmējdarbībā, informācijas tehnoloģijās, tūrismā un svešvalodās. == Vēsture == Jordānijas Universitāte tika dibināta 1962. gada 2. septembrī ar karaļa dekrētu. Tās izveidošana bija nozīmīgs posms Jordānijas nacionālās augstākās izglītības sistēmas attīstībā, jo pirms tam daudzi Jordānijas iedzīvotāji augstāko izglītību ieguva ārvalstīs. Pirmā universitātes fakultāte bija Mākslas fakultāte. Vēlāk tika izveidotas jaunas fakultātes un studiju programmas, tostarp dabaszinātnēs, ekonomikā, medicīnā, inženierzinātnēs, lauksaimniecībā un tiesību zinātnē. Universitāte pakāpeniski kļuva arī par nozīmīgu zinātniskās pētniecības centru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.ju.edu.jo/ Jordānijas Universitātes oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{ar ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes]] 7hcbc8006mfy5tlsmwepgqbohqzijwt 4523382 4523380 2026-09-16T18:55:27Z Votre Provocateur 111653 4523382 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Jordānijas Universitāte | native_name = الجامعة الأردنية | image_name = University_of_Jordan_Logo.svg | image_size = 100PX | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = | mottoeng = | established = 1962 | closed = | type = Publiska pētniecības universitāte | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | chairman = | chancellor = | president = | vice-president = | superintendent = | provost = | vice_chancellor = | rector = | principal = | dean = | director = | head_label = | head = | academic_staff = | administrative_staff = | students = | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = {{vieta|Jordānija|Ammāna}} | coor = | campus = Pilsētas | former_names = | free_label = | free = | colors = | colours = | athletics = | sports = | nickname = | mascot = | affiliations = | website = {{url|www.ju.edu.jo}} | logo = | footnotes = | image = The_main_gate,_University_of_Jordan.jpg }} '''Jordānijas Universitāte''' ({{val|ar|الجامعة الأردنية}}, {{val|en|University of Jordan}}) ir publiska pētniecības [[universitāte]] [[Jordānija]]s galvaspilsētā [[Ammāna|Ammānā]]. Tā dibināta 1962. gadā un ir vecākā universitāte Jordānijā.<ref name="history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ju.edu.jo/Lists/InformationLinks/Disp_Info.aspx?ID=2 |title=History |publisher=The University of Jordan |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Jordan/Education |title=Jordan — Education |publisher=Encyclopædia Britannica |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref> Universitāte tika izveidota ar karaļa [[Huseins I|Huseina I]] rīkojumu. Sākotnēji tajā bija salīdzinoši neliels studentu un mācībspēku skaits, taču turpmākajās desmitgadēs tā ievērojami paplašinājās un kļuva par vienu no nozīmīgākajām Jordānijas augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības iestādēm.<ref name="history"/> Jordānijas Universitātē darbojas vairākas fakultātes un skolas, kas aptver humanitārās un sociālās zinātnes, uzņēmējdarbību, tiesību zinātni, medicīnu, farmāciju, zobārstniecību, inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas, dabaszinātnes un citas studiju jomas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ju.edu.jo/Pages/Academics.aspx |title=Academics |publisher=The University of Jordan |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref> Universitātes galvenais komplekss atrodas Ammānā. Universitātei ir arī filiāle [[Akaba|Akabā]], kas tika izveidota 2009. gadā. Tajā tiek īstenotas studiju programmas vairākās jomās, tostarp uzņēmējdarbībā, informācijas tehnoloģijās, tūrismā un svešvalodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://aqaba.ju.edu.jo/ |title=The University of Jordan — Aqaba Branch |publisher=The University of Jordan |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref> == Vēsture == Jordānijas Universitāte tika dibināta 1962. gada 2. septembrī ar karaļa dekrētu.<ref name="history"/> Tās izveidošana bija nozīmīgs posms Jordānijas nacionālās augstākās izglītības sistēmas attīstībā — tā bija pirmā universitāte valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Jordan/Education |title=Jordan — Education |publisher=Encyclopædia Britannica |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref> Pirmā universitātes fakultāte bija Mākslas fakultāte. Universitāte sāka darbu ar nelielu studentu un mācībspēku skaitu, bet turpmākajos gados tika izveidotas jaunas fakultātes un studiju programmas. Pakāpeniski universitātes darbība aptvēra dabaszinātnes, medicīnu, inženierzinātnes, lauksaimniecību, tiesību zinātni un citas nozares.<ref name="history"/> Attīstoties universitātei, līdztekus studijām arvien lielāka nozīme tika piešķirta zinātniskajai pētniecībai un maģistra un doktora līmeņa studijām. Jordānijas Universitāte kļuva par vienu no galvenajiem Jordānijas augstākās izglītības un pētniecības centriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ju.edu.jo/ |title=The University of Jordan |publisher=The University of Jordan |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.ju.edu.jo/ Jordānijas Universitātes oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{ar ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes]] [[Kategorija:Jordānijas universitātes]] [[Kategorija:Ammāna]] [[Kategorija:Dibināts 1962. gadā]] hj9pxg3n5ymexvwxq0ujy0td3rx2qto 4523383 4523382 2026-09-16T18:55:38Z Votre Provocateur 111653 4523383 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Jordānijas Universitāte | native_name = الجامعة الأردنية | image_name = University_of_Jordan_Logo.svg | image_size = 100PX | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = | mottoeng = | established = 1962 | closed = | type = Publiska pētniecības universitāte | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | chairman = | chancellor = | president = | vice-president = | superintendent = | provost = | vice_chancellor = | rector = | principal = | dean = | director = | head_label = | head = | academic_staff = | administrative_staff = | students = | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = {{vieta|Jordānija|Ammāna}} | coor = | campus = Pilsētas | former_names = | free_label = | free = | colors = | colours = | athletics = | sports = | nickname = | mascot = | affiliations = | website = {{url|www.ju.edu.jo}} | logo = | footnotes = | image = The_main_gate,_University_of_Jordan.jpg }} '''Jordānijas Universitāte''' ({{val|ar|الجامعة الأردنية}}, {{val|en|University of Jordan}}) ir publiska pētniecības [[universitāte]] [[Jordānija]]s galvaspilsētā [[Ammāna|Ammānā]]. Tā dibināta 1962. gadā un ir vecākā universitāte Jordānijā.<ref name="history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ju.edu.jo/Lists/InformationLinks/Disp_Info.aspx?ID=2 |title=History |publisher=The University of Jordan |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Jordan/Education |title=Jordan — Education |publisher=Encyclopædia Britannica |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref> Universitāte tika izveidota ar karaļa [[Huseins I|Huseina I]] rīkojumu. Sākotnēji tajā bija salīdzinoši neliels studentu un mācībspēku skaits, taču turpmākajās desmitgadēs tā ievērojami paplašinājās un kļuva par vienu no nozīmīgākajām Jordānijas augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības iestādēm.<ref name="history"/> Jordānijas Universitātē darbojas vairākas fakultātes un skolas, kas aptver humanitārās un sociālās zinātnes, uzņēmējdarbību, tiesību zinātni, medicīnu, farmāciju, zobārstniecību, inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas, dabaszinātnes un citas studiju jomas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ju.edu.jo/Pages/Academics.aspx |title=Academics |publisher=The University of Jordan |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref> Universitātes galvenais komplekss atrodas Ammānā. Universitātei ir arī filiāle [[Akaba|Akabā]], kas tika izveidota 2009. gadā. Tajā tiek īstenotas studiju programmas vairākās jomās, tostarp uzņēmējdarbībā, informācijas tehnoloģijās, tūrismā un svešvalodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://aqaba.ju.edu.jo/ |title=The University of Jordan — Aqaba Branch |publisher=The University of Jordan |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref> == Vēsture == Jordānijas Universitāte tika dibināta 1962. gada 2. septembrī ar karaļa dekrētu.<ref name="history"/> Tās izveidošana bija nozīmīgs posms Jordānijas nacionālās augstākās izglītības sistēmas attīstībā — tā bija pirmā universitāte valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Jordan/Education |title=Jordan — Education |publisher=Encyclopædia Britannica |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref> Pirmā universitātes fakultāte bija Mākslas fakultāte. Universitāte sāka darbu ar nelielu studentu un mācībspēku skaitu, bet turpmākajos gados tika izveidotas jaunas fakultātes un studiju programmas. Pakāpeniski universitātes darbība aptvēra dabaszinātnes, medicīnu, inženierzinātnes, lauksaimniecību, tiesību zinātni un citas nozares.<ref name="history"/> Attīstoties universitātei, līdztekus studijām arvien lielāka nozīme tika piešķirta zinātniskajai pētniecībai un maģistra un doktora līmeņa studijām. Jordānijas Universitāte kļuva par vienu no galvenajiem Jordānijas augstākās izglītības un pētniecības centriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ju.edu.jo/ |title=The University of Jordan |publisher=The University of Jordan |language=en |access-date=2026-09-16 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.ju.edu.jo/ Jordānijas Universitātes oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{ar ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes]] fxu921pou6yyesa1ikl0vb39pwmvnha Maskavas latvju studentu biedrība 0 639941 4523386 2026-09-16T19:00:47Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Maskavas latvju studentu biedrība''' jeb '''Maskavas latviešu studentu vakari''' bija [[Maskava|Maskavā]] studējošo latviešu studentu organizācija, kuras pirmsākumi saistīti ar 19. gadsimta 70. gados izveidotajiem Maskavas latviešu lasāmajiem vakariem. Par organizācijas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1883. gada 19./31. oktobris, kad [[Jānis Čakste]] un 15 viņa domubiedri izveidoja atsevišķu latviešu studentu organizāciju.<ref name="NE">{{Tīmekļa ats... 4523386 wikitext text/x-wiki '''Maskavas latvju studentu biedrība''' jeb '''Maskavas latviešu studentu vakari''' bija [[Maskava|Maskavā]] studējošo latviešu studentu organizācija, kuras pirmsākumi saistīti ar 19. gadsimta 70. gados izveidotajiem Maskavas latviešu lasāmajiem vakariem. Par organizācijas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1883. gada 19./31. oktobris, kad [[Jānis Čakste]] un 15 viņa domubiedri izveidoja atsevišķu latviešu studentu organizāciju.<ref name="NE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D |title=Akadēmiskā vienība “Austrums” |publisher=Nacionālā enciklopēdija |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> No tās tradīcijām vēlāk izveidojās vairākas latviešu akadēmiskās organizācijas, tostarp akadēmiskā vienība „Austrums” un studentu korporācija [[Fraternitas Lettica]].<ref name="Stradins">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/adz/arhivs/46/46.pdf |title=Akadēmiskā Dzīve, Nr. 46 |publisher=Latvijas Universitāte |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> == Vēsture == Latviešu akadēmiskās sabiedriskās dzīves pirmsākumi Maskavā saistāmi ar Maskavas latviešu lasāmajiem vakariem, kas izveidojās 1870. gadā. Tajos piedalījās ne tikai studenti, bet arī citi Maskavā dzīvojošie latvieši. Ar šo vidi bija saistīti [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]], [[Fricis Brīvzemnieks]] un citi [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu kustības]] pārstāvji.<ref name="Stradins"/> 19. gadsimta 80. gadu sākumā [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]] pieauga latviešu studentu skaits. 1883. gada 19. oktobrī pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] jeb 31. oktobrī pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] Jāņa Čakstes vadībā tika nodibināti Maskavas latviešu studentu vakari — no agrākajiem Maskavas latviešu vakariem nodalīta studentu organizācija.<ref name="NE"/><ref name="Stradins"/> Dibināšanas sapulce notika tā sauktajā Tatāru viesnīcā Maskavā. Tajā kā goda viesi bija uzaicināti Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Maskavas Universitātes vācu valodas lektors [[Jēkabs Velme]].<ref name="Stradins"/> Jānis Čakste kļuva par vienu no nozīmīgākajiem organizācijas darbības veidotājiem. Vēlāk viņš kļuva par pirmo [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/239684 |title=No latviešu saknēm uz Latvijas zvaigznēm |publisher=Latvijas Vēstnesis |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> Sākotnēji organizācijai nebija sarežģītas formālās struktūras vai studentu korporācijām raksturīgo regāliju. Studentu sanāksmes jeb „vakari” bija tās darbības galvenā forma. Tajos tika apspriesti sabiedriskie, akadēmiskie un nacionālie jautājumi, uzturēti savstarpējie kontakti un sniegts atbalsts latviešu studentiem Maskavā.<ref name="NE"/> 1890./1891. akadēmiskajā gadā organizācijā notika šķelšanās. Tās iemesls bija konflikts par palīdzības fonda līdzekļu atmaksu un kāda biedra izslēgšanu. Rezultātā izveidojās divi pulciņi — vecākais ar 19 biedriem un jaunākais ar 12 biedriem.<ref name="Austrums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://austrums.lv/par-mums/vesture |title=Vēsture |publisher=Akadēmiskā vienība Austrums |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> 20. gadsimta sākumā organizācija tika reformēta. 1902. gada janvārī Rīgas Latviešu biedrības telpās notikušajā filistru un aktīvo biedru sapulcē tika pieņemti jauni statūti un nosaukums Fraternitas Moscoviensis.<ref name="Austrums"/> Turpmākajos gados organizācijā pastāvēja domstarpības par tās turpmāko raksturu — daļa biedru vēlējās to pārveidot par klasisku studentu korporāciju, bet citi vēlējās saglabāt iepriekšējo „vakarnieku” tradīciju.<ref name="NE"/> 1912. gadā no organizācijas izstājās seši biedri, kuri izveidoja studentu korporāciju ''[[Fraternitas Moscoviensis]]'', kas kopš 1920. gada pazīstama kā [[Fraternitas Lettica]]. Tādējādi Maskavā kādu laiku pastāvēja divas organizācijas ar nosaukumu Fraternitas Moscoviensis — studentu novadniecība un studentu korporācija.<ref name="NE"/> Atlikusī organizācija vēlāk mainīja nosaukumu. 1915. gada 12./25. decembrī tā pie Maskavas Universitātes tika reģistrēta kā latviešu studentu novadniecība „Oriens”, bet 1916. gada martā Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija to legalizēja kā biedrību „Vostok” („Oriens”).<ref name="NE"/><ref name="Austrums"/> 1918. gada pavasarī notika organizācijas pēdējā sēde Maskavā. Pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas nodibināšanas]] tās tradīcijas tika turpinātas Latvijā. 1920. gadā organizācija atsāka darbību Rīgā, vēlāk pieņemot nosaukumu akadēmiskā vienība „Austrums”.<ref name="NE"/><ref name="Stradins"/> == Nozīme == Maskavas latviešu studentu organizācijas bija nozīmīga 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu akadēmiskās sabiedrības daļa. To vidē veidojās vairāki vēlāk ievērojami Latvijas sabiedriskie un politiskie darbinieki. Īpaši nozīmīga bija Jāņa Čakstes darbība, kura vadībā 1883. gadā izveidojās organizētie Maskavas latviešu studentu vakari.<ref name="NE"/> Vēsturnieks [[Jānis Stradiņš]] ir norādījis, ka Maskavas latviešu studentu organizāciju vēsture nav identificējama tikai ar vienu vēlāko organizāciju. No kopīgās Maskavas studentu kustības tradīcijas dažādos posmos izveidojās gan akadēmiskā vienība „Austrums”, gan studentu korporācija „Fraternitas Lettica”, bet 1926. gadā no „Austruma” nodalījās arī studentu korporācija ''[[Fraternitas Livonica]]''.<ref name="Stradins"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D Nacionālā enciklopēdija — Akadēmiskā vienība „Austrums”] * [https://austrums.lv/par-mums/vesture Akadēmiskās vienības „Austrums” vēsture] [[Kategorija:Latviešu studentu organizācijas]] [[Kategorija:Latvieši Krievijā]] [[Kategorija:Maskavas vēsture]] [[Kategorija:Dibināts 1883. gadā]] gotcgla1790u1rw456ibus7vq9vhlpc 4523388 4523386 2026-09-16T19:01:35Z Votre Provocateur 111653 4523388 wikitext text/x-wiki '''Maskavas latvju studentu biedrība''' jeb '''Maskavas latviešu studentu vakari''' bija [[Maskava|Maskavā]] studējošo latviešu studentu organizācija, kuras pirmsākumi saistīti ar 19. gadsimta 70. gados izveidotajiem Maskavas latviešu lasāmajiem vakariem. Par organizācijas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1883. gada 19./31. oktobris, kad [[Jānis Čakste]] un 15 viņa domubiedri izveidoja atsevišķu latviešu studentu organizāciju.<ref name="NE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D |title=Akadēmiskā vienība “Austrums” |publisher=Nacionālā enciklopēdija |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> No tās tradīcijām vēlāk izveidojās vairākas latviešu akadēmiskās organizācijas, tostarp akadēmiskā vienība „Austrums” un studentu korporācija [[Fraternitas Lettica]].<ref name="Stradins">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/adz/arhivs/46/46.pdf |title=Akadēmiskā Dzīve, Nr. 46 |publisher=Latvijas Universitāte |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> == Vēsture == Latviešu akadēmiskās sabiedriskās dzīves pirmsākumi Maskavā saistāmi ar Maskavas latviešu lasāmajiem vakariem, kas izveidojās 1870. gadā. Tajos piedalījās ne tikai studenti, bet arī citi Maskavā dzīvojošie latvieši. Ar šo vidi bija saistīti [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]], [[Fricis Brīvzemnieks]] un citi [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu kustības]] pārstāvji.<ref name="Stradins"/> 19. gadsimta 80. gadu sākumā [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]] pieauga latviešu studentu skaits. 1883. gada 19. oktobrī pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] jeb 31. oktobrī pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] Jāņa Čakstes vadībā tika nodibināti Maskavas latviešu studentu vakari — no agrākajiem Maskavas latviešu vakariem nodalīta studentu organizācija.<ref name="NE"/><ref name="Stradins"/> Dibināšanas sapulce notika tā sauktajā Tatāru viesnīcā Maskavā. Tajā kā goda viesi bija uzaicināti Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Maskavas Universitātes vācu valodas lektors [[Jēkabs Velme]].<ref name="Stradins"/> Jānis Čakste kļuva par vienu no nozīmīgākajiem organizācijas darbības veidotājiem. Vēlāk viņš kļuva par pirmo [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/239684 |title=No latviešu saknēm uz Latvijas zvaigznēm |publisher=Latvijas Vēstnesis |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> Sākotnēji organizācijai nebija sarežģītas formālās struktūras vai studentu korporācijām raksturīgo regāliju. Studentu sanāksmes jeb „vakari” bija tās darbības galvenā forma. Tajos tika apspriesti sabiedriskie, akadēmiskie un nacionālie jautājumi, uzturēti savstarpējie kontakti un sniegts atbalsts latviešu studentiem Maskavā.<ref name="NE"/> 1890./1891. akadēmiskajā gadā organizācijā notika šķelšanās. Tās iemesls bija konflikts par palīdzības fonda līdzekļu atmaksu un kāda biedra izslēgšanu. Rezultātā izveidojās divi pulciņi — vecākais ar 19 biedriem un jaunākais ar 12 biedriem.<ref name="Austrums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://austrums.lv/par-mums/vesture |title=Vēsture |publisher=Akadēmiskā vienība Austrums |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> 20. gadsimta sākumā organizācija tika reformēta. 1902. gada janvārī Rīgas Latviešu biedrības telpās notikušajā filistru un aktīvo biedru sapulcē tika pieņemti jauni statūti un nosaukums Fraternitas Moscoviensis.<ref name="Austrums"/> Turpmākajos gados organizācijā pastāvēja domstarpības par tās turpmāko raksturu — daļa biedru vēlējās to pārveidot par klasisku studentu korporāciju, bet citi vēlējās saglabāt iepriekšējo „vakarnieku” tradīciju.<ref name="NE"/> 1912. gadā no organizācijas izstājās seši biedri, kuri izveidoja studentu korporāciju ''[[Fraternitas Moscoviensis]]'', kas kopš 1920. gada pazīstama kā [[Fraternitas Lettica]]. Tādējādi Maskavā kādu laiku pastāvēja divas organizācijas ar nosaukumu Fraternitas Moscoviensis — studentu novadniecība un studentu korporācija.<ref name="NE"/> Atlikusī organizācija vēlāk mainīja nosaukumu. 1915. gada 12./25. decembrī tā pie Maskavas Universitātes tika reģistrēta kā latviešu studentu novadniecība „Oriens”, bet 1916. gada martā Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija to legalizēja kā biedrību „Vostok” („Oriens”).<ref name="NE"/><ref name="Austrums"/> 1918. gada pavasarī notika organizācijas pēdējā sēde Maskavā. Pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas nodibināšanas]] tās tradīcijas tika turpinātas Latvijā. 1920. gadā organizācija atsāka darbību Rīgā, vēlāk pieņemot nosaukumu akadēmiskā vienība „Austrums”.<ref name="NE"/><ref name="Stradins"/> == Nozīme == Maskavas latviešu studentu organizācijas bija nozīmīga 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu akadēmiskās sabiedrības daļa. To vidē veidojās vairāki vēlāk ievērojami Latvijas sabiedriskie un politiskie darbinieki. Īpaši nozīmīga bija Jāņa Čakstes darbība, kura vadībā 1883. gadā izveidojās organizētie Maskavas latviešu studentu vakari.<ref name="NE"/> Vēsturnieks [[Jānis Stradiņš]] ir norādījis, ka Maskavas latviešu studentu organizāciju vēsture nav identificējama tikai ar vienu vēlāko organizāciju. No kopīgās Maskavas studentu kustības tradīcijas dažādos posmos izveidojās gan akadēmiskā vienība „Austrums”, gan studentu korporācija „Fraternitas Lettica”, bet 1926. gadā no „Austruma” nodalījās arī studentu korporācija ''[[Fraternitas Livonica]]''.<ref name="Stradins"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D Nacionālā enciklopēdija — Akadēmiskā vienība „Austrums”] * [https://austrums.lv/par-mums/vesture Akadēmiskās vienības „Austrums” vēsture] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] syryuiw8abp10bgl2rlqom1vxecc2gg 4523389 4523388 2026-09-16T19:02:11Z Votre Provocateur 111653 4523389 wikitext text/x-wiki '''Maskavas latvju studentu biedrība''' jeb '''Maskavas latviešu studentu vakari''' bija [[Maskava|Maskavā]] studējošo latviešu studentu organizācija, kuras pirmsākumi saistīti ar 19. gadsimta 70. gados izveidotajiem Maskavas latviešu lasāmajiem vakariem. Par organizācijas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1883. gada 19./31. oktobris, kad [[Jānis Čakste]] un 15 viņa domubiedri izveidoja atsevišķu latviešu studentu organizāciju.<ref name="NE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D |title=Akadēmiskā vienība “Austrums” |publisher=Nacionālā enciklopēdija |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> No tās tradīcijām vēlāk izveidojās vairākas latviešu akadēmiskās organizācijas, tostarp akadēmiskā vienība „Austrums” un studentu korporācija ''[[Fraternitas Lettica]]''.<ref name="Stradins">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/adz/arhivs/46/46.pdf |title=Akadēmiskā Dzīve, Nr. 46 |publisher=Latvijas Universitāte |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> == Vēsture == Latviešu akadēmiskās sabiedriskās dzīves pirmsākumi Maskavā saistāmi ar Maskavas latviešu lasāmajiem vakariem, kas izveidojās 1870. gadā. Tajos piedalījās ne tikai studenti, bet arī citi Maskavā dzīvojošie latvieši. Ar šo vidi bija saistīti [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]], [[Fricis Brīvzemnieks]] un citi [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu kustības]] pārstāvji.<ref name="Stradins"/> 19. gadsimta 80. gadu sākumā [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]] pieauga latviešu studentu skaits. 1883. gada 19. oktobrī pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] jeb 31. oktobrī pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] Jāņa Čakstes vadībā tika nodibināti Maskavas latviešu studentu vakari — no agrākajiem Maskavas latviešu vakariem nodalīta studentu organizācija.<ref name="NE"/><ref name="Stradins"/> Dibināšanas sapulce notika tā sauktajā Tatāru viesnīcā Maskavā. Tajā kā goda viesi bija uzaicināti Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Maskavas Universitātes vācu valodas lektors [[Jēkabs Velme]].<ref name="Stradins"/> Jānis Čakste kļuva par vienu no nozīmīgākajiem organizācijas darbības veidotājiem. Vēlāk viņš kļuva par pirmo [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/239684 |title=No latviešu saknēm uz Latvijas zvaigznēm |publisher=Latvijas Vēstnesis |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> Sākotnēji organizācijai nebija sarežģītas formālās struktūras vai studentu korporācijām raksturīgo regāliju. Studentu sanāksmes jeb „vakari” bija tās darbības galvenā forma. Tajos tika apspriesti sabiedriskie, akadēmiskie un nacionālie jautājumi, uzturēti savstarpējie kontakti un sniegts atbalsts latviešu studentiem Maskavā.<ref name="NE"/> 1890./1891. akadēmiskajā gadā organizācijā notika šķelšanās. Tās iemesls bija konflikts par palīdzības fonda līdzekļu atmaksu un kāda biedra izslēgšanu. Rezultātā izveidojās divi pulciņi — vecākais ar 19 biedriem un jaunākais ar 12 biedriem.<ref name="Austrums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://austrums.lv/par-mums/vesture |title=Vēsture |publisher=Akadēmiskā vienība Austrums |language=lv |access-date=2026-09-16 }}</ref> 20. gadsimta sākumā organizācija tika reformēta. 1902. gada janvārī Rīgas Latviešu biedrības telpās notikušajā filistru un aktīvo biedru sapulcē tika pieņemti jauni statūti un nosaukums Fraternitas Moscoviensis.<ref name="Austrums"/> Turpmākajos gados organizācijā pastāvēja domstarpības par tās turpmāko raksturu — daļa biedru vēlējās to pārveidot par klasisku studentu korporāciju, bet citi vēlējās saglabāt iepriekšējo „vakarnieku” tradīciju.<ref name="NE"/> 1912. gadā no organizācijas izstājās seši biedri, kuri izveidoja studentu korporāciju ''[[Fraternitas Moscoviensis]]'', kas kopš 1920. gada pazīstama kā [[Fraternitas Lettica]]. Tādējādi Maskavā kādu laiku pastāvēja divas organizācijas ar nosaukumu Fraternitas Moscoviensis — studentu novadniecība un studentu korporācija.<ref name="NE"/> Atlikusī organizācija vēlāk mainīja nosaukumu. 1915. gada 12./25. decembrī tā pie Maskavas Universitātes tika reģistrēta kā latviešu studentu novadniecība „Oriens”, bet 1916. gada martā Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija to legalizēja kā biedrību „Vostok” („Oriens”).<ref name="NE"/><ref name="Austrums"/> 1918. gada pavasarī notika organizācijas pēdējā sēde Maskavā. Pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas nodibināšanas]] tās tradīcijas tika turpinātas Latvijā. 1920. gadā organizācija atsāka darbību Rīgā, vēlāk pieņemot nosaukumu akadēmiskā vienība „Austrums”.<ref name="NE"/><ref name="Stradins"/> == Nozīme == Maskavas latviešu studentu organizācijas bija nozīmīga 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu akadēmiskās sabiedrības daļa. To vidē veidojās vairāki vēlāk ievērojami Latvijas sabiedriskie un politiskie darbinieki. Īpaši nozīmīga bija Jāņa Čakstes darbība, kura vadībā 1883. gadā izveidojās organizētie Maskavas latviešu studentu vakari.<ref name="NE"/> Vēsturnieks [[Jānis Stradiņš]] ir norādījis, ka Maskavas latviešu studentu organizāciju vēsture nav identificējama tikai ar vienu vēlāko organizāciju. No kopīgās Maskavas studentu kustības tradīcijas dažādos posmos izveidojās gan akadēmiskā vienība „Austrums”, gan studentu korporācija „Fraternitas Lettica”, bet 1926. gadā no „Austruma” nodalījās arī studentu korporācija ''[[Fraternitas Livonica]]''.<ref name="Stradins"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D Nacionālā enciklopēdija — Akadēmiskā vienība „Austrums”] * [https://austrums.lv/par-mums/vesture Akadēmiskās vienības „Austrums” vēsture] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] kj9ju00zjuhqkykm2ut1t6ty6i3sdr3 Maskavas latviešu studentu vakari 0 639942 4523387 2026-09-16T19:01:01Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Maskavas latvju studentu biedrība]] 4523387 wikitext text/x-wiki #redirect [[Maskavas latvju studentu biedrība]] gzroy8e40uyint94bn2odlstpz1cjh0 Kreigevona 0 639943 4523391 2026-09-16T19:04:06Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kreigevona | official_name = ''Craigavon'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd... 4523391 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kreigevona | official_name = ''Craigavon'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 27| lats = 00 | latNS = N | longd = 06| longm = 23| longs = 30 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ārma, Benbridža un Kreigevona]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Ārmas grāfiste|Ārma]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = <ref name="NISRA2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=SETTLEMENT15&~SETTLEMENT15=N11000218 |title=Craigavon Urban Area including Aghacommon |publisher=Northern Ireland Statistics and Research Agency |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> | population_total = 72301 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT62, BT63, BT64, BT65, BT66, BT67 | website = {{url|https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Kreigevona''' ({{val|en|Craigavon}}) ir pilsēta un plaša pilsētbūvnieciska teritorija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidaustrumos, [[Ārma, Benbridža un Kreigevona|Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas]] distriktā. Tā atrodas vēsturiskajā [[Ārmas grāfiste|Ārmas grāfistē]], starp [[Lergana|Lerganu]] (''Lurgan'') un [[Portadauna|Portadaunu]] (''Portadown''), aptuveni 35 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Belfāsta]]s. Kreigevona tika plānota 20. gadsimta 60. gados kā jauna pilsēta, kurai bija jāapvieno Lergana un Portadauna ar jaunizbūvējamu centrālo rajonu. Pilsētas attīstība sākās 1965. gadā, un tā tika nosaukta bijušā Ziemeļīrijas premjerministra [[Džeimss Kreigs|Džeimsa Kreiga]], 1. vikonta Kreigevonas, vārdā.<ref name="DfC">{{Tīmekļa atsauce |url=https://apps.communities-ni.gov.uk/Buildings/buildview.aspx?id=20079&js=false |title=Marlborough House, Central Way, Craigavon |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> 2021. gada tautas skaitīšanā Kreigevonas pilsētas teritorijā (''Craigavon Urban Area including Aghacommon''), kurā ietilpst arī Lergana un Portadauna, dzīvoja 72 301 iedzīvotājs.<ref name="NISRA2021"/> == Vēsture == Kreigevona atšķirībā no daudzām citām Ziemeļīrijas pilsētām nav izveidojusies ap senu vēsturisku apdzīvotu vietu. Tās rašanās bija saistīta ar pēckara pilsētplānošanu un Ziemeļīrijas valdības centieniem mazināt iedzīvotāju un rūpniecības koncentrāciju Belfāstā. 1960.—1963. gadā britu pilsētplānotāja sera Roberta Metjū (''Robert Matthew'') vadītā darba grupa sagatavoja Belfāstas reģiona attīstības plānu. Tajā tika ieteikts izveidot lielu jaunu pilsētu starp Lerganu un Portadaunu, lai daļu no paredzamā Belfāstas iedzīvotāju skaita pieauguma novirzītu uz citām Ziemeļīrijas teritorijām.<ref name="DfC"/> Ziemeļīrijas valdība šo priekšlikumu apstiprināja, un 1965. gadā tika izveidota '''Kreigevonas attīstības komisija''' (''Craigavon Development Commission''), kas sāka jaunās pilsētas celtniecību.<ref name="DfC"/> Jaunā pilsēta tika nosaukta Džeimsa Kreiga, 1. vikonta Kreigevonas, vārdā, kurš no 1921. līdz 1940. gadam bija pirmais [[Ziemeļīrijas premjerministrs]]. [[Attēls:Craigavon Civic Centre - geograph.org.uk.jpg|thumb|Kreigevonas sabiedriskais centrs]] Sākotnējais plāns paredzēja izveidot lineāru pilsētu, kas pakāpeniski savienotu Lerganu un Portadaunu vienotā pilsētas aglomerācijā. Starp abām vēsturiskajām pilsētām bija paredzēts izveidot jaunu administratīvo un komerciālo centru, dzīvojamos rajonus, rūpniecības zonas un plašu ceļu un gājēju infrastruktūru.<ref name="DfC"/> 1969. gadā teritorijas tika oficiāli noteiktas jaunās Kreigevonas pilsētas izveidei. Valsts pārņēma ievērojamas zemes platības, lai īstenotu plānoto apbūvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.communities-ni.gov.uk/articles/former-new-town-lands |title=Former New Town Lands |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Tomēr sākotnējā iecere netika pilnībā īstenota. Ekonomiskās grūtības un [[Ziemeļīrijas konflikts]] 20. gadsimta 70. un 80. gados būtiski ietekmēja pilsētas attīstību. Lergana un Portadauna saglabāja savus atsevišķos pilsētu centrus un identitāti, savukārt starp tām izveidotā Centrālā Kreigevona (''Central Craigavon'') attīstījās galvenokārt kā administratīvs, tirdzniecības un atpūtas centrs.<ref name="DfC"/> 1970. gados Centrālajā Kreigevonā tika uzbūvētas vairākas sākotnējā plāna ēkas. Valdības biroju ēka ''Marlborough House'' tika celta no 1973. līdz 1977. gadam, bet vēlāk tika uzcelts sabiedriskais centrs un tiesas ēka, kas tika atklāti attiecīgi 1983. un 1985. gadā. Līdz 20. gadsimta 80. gadu vidum valsts vadītā sākotnējā vērienīgā pilsētbūvniecības projekta īstenošana faktiski bija beigusies.<ref name="DfC"/> Turpmākajās desmitgadēs Centrālajā Kreigevonā attīstījās tirdzniecība, privātā dzīvojamā apbūve un atpūtas infrastruktūra. 2008. gadā tika atcelti tiesību akti, kas regulēja Kreigevonas jaunās pilsētas zemju īpašo statusu, un neizmantotās valsts zemes tika klasificētas kā bijušās jauno pilsētu zemes (''Former New Town Lands'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.communities-ni.gov.uk/articles/former-new-town-lands |title=Former New Town Lands |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Līdz 2015. gadam Kreigevona bija arī tāda paša nosaukuma pašvaldības distrikta administratīvais centrs. Ziemeļīrijas vietējās pārvaldes reformas rezultātā Kreigevonas distrikts tika apvienots ar Ārmas un Benbridžas distriktiem, izveidojot pašreizējo [[Ārma, Benbridža un Kreigevona|Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas distriktu]]. == Ģeogrāfija un pilsētbūvniecība == Kreigevonas pilsētas teritoriju veido vairāki savstarpēji saistīti apdzīvotie rajoni. Divi lielākie vēsturiskie centri ir Lergana ziemeļaustrumos un Portadauna dienvidrietumos, bet starp tiem atrodas Centrālā Kreigevona. Pilsētas plānojumā liela nozīme tika piešķirta automobiļu satiksmei un ceļu tīklam, vienlaikus izveidojot no autotransporta nodalītus gājēju un velosipēdu ceļus. Šī infrastruktūra bija viena no raksturīgākajām sākotnējā jaunās pilsētas projekta iezīmēm. == Saimniecība un satiksme == Kreigevona ir nozīmīgs Ziemeļīrijas reģionālais tirdzniecības, rūpniecības un pakalpojumu centrs. Centrālajā Kreigevonā atrodas lieli tirdzniecības centri, valsts iestādes un atpūtas objekti. Portadauna ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls, kas nodrošina Kreigevonas teritorijas savienojumus ar [[Belfāsta|Belfāstu]], [[Lisberna|Lisbernu]], [[Ņūrija|Ņūriju]] un [[Dublina|Dublinu]]. Pilsētas teritoriju šķērso arī vairāki nozīmīgi autoceļi. == Ievērojamas vietas == * '''Kreigevonas ezeri''' (''Craigavon Lakes'') — divi mākslīgi ezeri Centrālajā Kreigevonā, kurus ieskauj parki, pastaigu un velosipēdu celiņi. Ezeri un to apkārtne veido aptuveni 69 hektārus plašu dabas un atpūtas teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/download/5774/preparatory-papers/20742/preparatory-paper-7-tourism.pdf |title=Preparatory Paper 7: Tourism |publisher=Armagh City, Banbridge and Craigavon Borough Council |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> * '''Kreigevonas sabiedriskais centrs''' (''Craigavon Civic Centre'') — viens no nozīmīgākajiem sākotnējās jaunās pilsētas administratīvā centra objektiem. * '''Tannaghmore Gardens''' — parks un dārzu komplekss ar lauku saimniecības dzīvnieku kolekciju. * '''Oxford Island''' — dabas un atpūtas teritorija [[Lohnejs|Lohneja]] ezera dienvidu krastā netālu no Kreigevonas. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem statistiski noteiktajā '''Kreigevonas pilsētas teritorijā, ieskaitot Aghakomonu''' (''Craigavon Urban Area including Aghacommon''), dzīvoja 72 301 cilvēks.<ref name="NISRA2021"/> Šī statistiskā teritorija ir ievērojami plašāka par Centrālo Kreigevonu un aptver arī Lerganu, Portadaunu un apkārtējo nepārtraukto pilsētas apbūvi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/ Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas distrikta pašvaldības tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] [[Kategorija:Plānotās pilsētas]] [[Kategorija:Ārmas grāfiste]] 1vgo4qbijxqxx2fj52sr1br8a8dja03 4523392 4523391 2026-09-16T19:04:36Z Votre Provocateur 111653 4523392 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kreigevona | official_name = ''Craigavon'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 27| lats = 00 | latNS = N | longd = 06| longm = 23| longs = 30 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ārma, Benbridža un Kreigevona]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Ārmas grāfiste|Ārma]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = <ref name="NISRA2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=SETTLEMENT15&~SETTLEMENT15=N11000218 |title=Craigavon Urban Area including Aghacommon |publisher=Northern Ireland Statistics and Research Agency |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> | population_total = 72301 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT62, BT63, BT64, BT65, BT66, BT67 | website = {{url|https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Kreigevona''' ({{val|en|Craigavon}}) ir pilsēta un plaša pilsētbūvnieciska teritorija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidaustrumos, [[Ārma, Benbridža un Kreigevona|Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas]] distriktā. Tā atrodas vēsturiskajā [[Ārmas grāfiste|Ārmas grāfistē]], starp [[Lergana|Lerganu]] (''Lurgan'') un [[Portadauna|Portadaunu]] (''Portadown''), aptuveni 35 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Belfāsta]]s. Kreigevona tika plānota 20. gadsimta 60. gados kā jauna pilsēta, kurai bija jāapvieno Lergana un Portadauna ar jaunizbūvējamu centrālo rajonu. Pilsētas attīstība sākās 1965. gadā, un tā tika nosaukta bijušā Ziemeļīrijas premjerministra [[Džeimss Kreigs|Džeimsa Kreiga]], 1. vikonta Kreigevonas, vārdā.<ref name="DfC">{{Tīmekļa atsauce |url=https://apps.communities-ni.gov.uk/Buildings/buildview.aspx?id=20079&js=false |title=Marlborough House, Central Way, Craigavon |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> 2021. gada tautas skaitīšanā Kreigevonas pilsētas teritorijā (''Craigavon Urban Area including Aghacommon''), kurā ietilpst arī Lergana un Portadauna, dzīvoja 72 301 iedzīvotājs.<ref name="NISRA2021"/> == Vēsture == Kreigevona atšķirībā no daudzām citām Ziemeļīrijas pilsētām nav izveidojusies ap senu vēsturisku apdzīvotu vietu. Tās rašanās bija saistīta ar pēckara pilsētplānošanu un Ziemeļīrijas valdības centieniem mazināt iedzīvotāju un rūpniecības koncentrāciju Belfāstā. 1960.—1963. gadā britu pilsētplānotāja sera Roberta Metjū (''Robert Matthew'') vadītā darba grupa sagatavoja Belfāstas reģiona attīstības plānu. Tajā tika ieteikts izveidot lielu jaunu pilsētu starp Lerganu un Portadaunu, lai daļu no paredzamā Belfāstas iedzīvotāju skaita pieauguma novirzītu uz citām Ziemeļīrijas teritorijām.<ref name="DfC"/> Ziemeļīrijas valdība šo priekšlikumu apstiprināja, un 1965. gadā tika izveidota '''Kreigevonas attīstības komisija''' (''Craigavon Development Commission''), kas sāka jaunās pilsētas celtniecību.<ref name="DfC"/> Jaunā pilsēta tika nosaukta Džeimsa Kreiga, 1. vikonta Kreigevonas, vārdā, kurš no 1921. līdz 1940. gadam bija pirmais [[Ziemeļīrijas premjerministrs]]. Sākotnējais plāns paredzēja izveidot lineāru pilsētu, kas pakāpeniski savienotu Lerganu un Portadaunu vienotā pilsētas aglomerācijā. Starp abām vēsturiskajām pilsētām bija paredzēts izveidot jaunu administratīvo un komerciālo centru, dzīvojamos rajonus, rūpniecības zonas un plašu ceļu un gājēju infrastruktūru.<ref name="DfC"/> 1969. gadā teritorijas tika oficiāli noteiktas jaunās Kreigevonas pilsētas izveidei. Valsts pārņēma ievērojamas zemes platības, lai īstenotu plānoto apbūvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.communities-ni.gov.uk/articles/former-new-town-lands |title=Former New Town Lands |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Tomēr sākotnējā iecere netika pilnībā īstenota. Ekonomiskās grūtības un [[Ziemeļīrijas konflikts]] 20. gadsimta 70. un 80. gados būtiski ietekmēja pilsētas attīstību. Lergana un Portadauna saglabāja savus atsevišķos pilsētu centrus un identitāti, savukārt starp tām izveidotā Centrālā Kreigevona (''Central Craigavon'') attīstījās galvenokārt kā administratīvs, tirdzniecības un atpūtas centrs.<ref name="DfC"/> 1970. gados Centrālajā Kreigevonā tika uzbūvētas vairākas sākotnējā plāna ēkas. Valdības biroju ēka ''Marlborough House'' tika celta no 1973. līdz 1977. gadam, bet vēlāk tika uzcelts sabiedriskais centrs un tiesas ēka, kas tika atklāti attiecīgi 1983. un 1985. gadā. Līdz 20. gadsimta 80. gadu vidum valsts vadītā sākotnējā vērienīgā pilsētbūvniecības projekta īstenošana faktiski bija beigusies.<ref name="DfC"/> Turpmākajās desmitgadēs Centrālajā Kreigevonā attīstījās tirdzniecība, privātā dzīvojamā apbūve un atpūtas infrastruktūra. 2008. gadā tika atcelti tiesību akti, kas regulēja Kreigevonas jaunās pilsētas zemju īpašo statusu, un neizmantotās valsts zemes tika klasificētas kā bijušās jauno pilsētu zemes (''Former New Town Lands'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.communities-ni.gov.uk/articles/former-new-town-lands |title=Former New Town Lands |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Līdz 2015. gadam Kreigevona bija arī tāda paša nosaukuma pašvaldības distrikta administratīvais centrs. Ziemeļīrijas vietējās pārvaldes reformas rezultātā Kreigevonas distrikts tika apvienots ar Ārmas un Benbridžas distriktiem, izveidojot pašreizējo [[Ārma, Benbridža un Kreigevona|Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas distriktu]]. == Ģeogrāfija un pilsētbūvniecība == Kreigevonas pilsētas teritoriju veido vairāki savstarpēji saistīti apdzīvotie rajoni. Divi lielākie vēsturiskie centri ir Lergana ziemeļaustrumos un Portadauna dienvidrietumos, bet starp tiem atrodas Centrālā Kreigevona. Pilsētas plānojumā liela nozīme tika piešķirta automobiļu satiksmei un ceļu tīklam, vienlaikus izveidojot no autotransporta nodalītus gājēju un velosipēdu ceļus. Šī infrastruktūra bija viena no raksturīgākajām sākotnējā jaunās pilsētas projekta iezīmēm. == Saimniecība un satiksme == Kreigevona ir nozīmīgs Ziemeļīrijas reģionālais tirdzniecības, rūpniecības un pakalpojumu centrs. Centrālajā Kreigevonā atrodas lieli tirdzniecības centri, valsts iestādes un atpūtas objekti. Portadauna ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls, kas nodrošina Kreigevonas teritorijas savienojumus ar [[Belfāsta|Belfāstu]], [[Lisberna|Lisbernu]], [[Ņūrija|Ņūriju]] un [[Dublina|Dublinu]]. Pilsētas teritoriju šķērso arī vairāki nozīmīgi autoceļi. == Ievērojamas vietas == * '''Kreigevonas ezeri''' (''Craigavon Lakes'') — divi mākslīgi ezeri Centrālajā Kreigevonā, kurus ieskauj parki, pastaigu un velosipēdu celiņi. Ezeri un to apkārtne veido aptuveni 69 hektārus plašu dabas un atpūtas teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/download/5774/preparatory-papers/20742/preparatory-paper-7-tourism.pdf |title=Preparatory Paper 7: Tourism |publisher=Armagh City, Banbridge and Craigavon Borough Council |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> * '''Kreigevonas sabiedriskais centrs''' (''Craigavon Civic Centre'') — viens no nozīmīgākajiem sākotnējās jaunās pilsētas administratīvā centra objektiem. * '''Tannaghmore Gardens''' — parks un dārzu komplekss ar lauku saimniecības dzīvnieku kolekciju. * '''Oxford Island''' — dabas un atpūtas teritorija [[Lohnejs|Lohneja]] ezera dienvidu krastā netālu no Kreigevonas. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem statistiski noteiktajā '''Kreigevonas pilsētas teritorijā, ieskaitot Aghakomonu''' (''Craigavon Urban Area including Aghacommon''), dzīvoja 72 301 cilvēks.<ref name="NISRA2021"/> Šī statistiskā teritorija ir ievērojami plašāka par Centrālo Kreigevonu un aptver arī Lerganu, Portadaunu un apkārtējo nepārtraukto pilsētas apbūvi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/ Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas distrikta pašvaldības tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] cdfk2sxsxysupuvf0mx4bn7vncvtl8e 4523393 4523392 2026-09-16T19:05:19Z Votre Provocateur 111653 4523393 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kreigevona | official_name = ''Craigavon'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 27| lats = 00 | latNS = N | longd = 06| longm = 23| longs = 30 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ārma, Benbridža un Kreigevona]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Ārmas grāfiste|Ārma]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = <ref name="NISRA2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=SETTLEMENT15&~SETTLEMENT15=N11000218 |title=Craigavon Urban Area including Aghacommon |publisher=Northern Ireland Statistics and Research Agency |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> | population_total = 72301 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT62, BT63, BT64, BT65, BT66, BT67 | website = {{url|https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Kreigevona''' ({{val|en|Craigavon}}) ir pilsēta un plaša pilsētbūvnieciska teritorija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidaustrumos, [[Ārma, Benbridža un Kreigevona|Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas]] distriktā. Tā atrodas vēsturiskajā [[Ārmas grāfiste|Ārmas grāfistē]], starp [[Lergana|Lerganu]] (''Lurgan'') un [[Portadauna|Portadaunu]] (''Portadown''), aptuveni 35 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Belfāsta]]s. Kreigevona tika plānota 20. gadsimta 60. gados kā jauna pilsēta, kurai bija jāapvieno Lergana un Portadauna ar jaunizbūvējamu centrālo rajonu. Pilsētas attīstība sākās 1965. gadā, un tā tika nosaukta bijušā Ziemeļīrijas premjerministra [[Džeimss Kreigs|Džeimsa Kreiga]], 1. vikonta Kreigevonas, vārdā.<ref name="DfC">{{Tīmekļa atsauce |url=https://apps.communities-ni.gov.uk/Buildings/buildview.aspx?id=20079&js=false |title=Marlborough House, Central Way, Craigavon |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> 2021. gada tautas skaitīšanā Kreigevonas pilsētas teritorijā (''Craigavon Urban Area including Aghacommon''), kurā ietilpst arī Lergana un Portadauna, dzīvoja 72 301 iedzīvotājs.<ref name="NISRA2021"/> == Vēsture == Kreigevona atšķirībā no daudzām citām Ziemeļīrijas pilsētām nav izveidojusies ap senu vēsturisku apdzīvotu vietu. Tās rašanās bija saistīta ar pēckara pilsētplānošanu un Ziemeļīrijas valdības centieniem mazināt iedzīvotāju un rūpniecības koncentrāciju Belfāstā. 1960.—1963. gadā britu pilsētplānotāja sera Roberta Metjū (''Robert Matthew'') vadītā darba grupa sagatavoja Belfāstas reģiona attīstības plānu. Tajā tika ieteikts izveidot lielu jaunu pilsētu starp Lerganu un Portadaunu, lai daļu no paredzamā Belfāstas iedzīvotāju skaita pieauguma novirzītu uz citām Ziemeļīrijas teritorijām.<ref name="DfC"/> Ziemeļīrijas valdība šo priekšlikumu apstiprināja, un 1965. gadā tika izveidota '''Kreigevonas attīstības komisija''' (''Craigavon Development Commission''), kas sāka jaunās pilsētas celtniecību.<ref name="DfC"/> Jaunā pilsēta tika nosaukta Džeimsa Kreiga, 1. vikonta Kreigevonas, vārdā, kurš no 1921. līdz 1940. gadam bija pirmais [[Ziemeļīrijas premjerministrs]]. Sākotnējais plāns paredzēja izveidot lineāru pilsētu, kas pakāpeniski savienotu Lerganu un Portadaunu vienotā pilsētas aglomerācijā. Starp abām vēsturiskajām pilsētām bija paredzēts izveidot jaunu administratīvo un komerciālo centru, dzīvojamos rajonus, rūpniecības zonas un plašu ceļu un gājēju infrastruktūru.<ref name="DfC"/> 1969. gadā teritorijas tika oficiāli noteiktas jaunās Kreigevonas pilsētas izveidei. Valsts pārņēma ievērojamas zemes platības, lai īstenotu plānoto apbūvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.communities-ni.gov.uk/articles/former-new-town-lands |title=Former New Town Lands |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Tomēr sākotnējā iecere netika pilnībā īstenota. Ekonomiskās grūtības un [[Ziemeļīrijas konflikts]] 20. gadsimta 70. un 80. gados būtiski ietekmēja pilsētas attīstību. Lergana un Portadauna saglabāja savus atsevišķos pilsētu centrus un identitāti, savukārt starp tām izveidotā Centrālā Kreigevona (''Central Craigavon'') attīstījās galvenokārt kā administratīvs, tirdzniecības un atpūtas centrs.<ref name="DfC"/> 1970. gados Centrālajā Kreigevonā tika uzbūvētas vairākas sākotnējā plāna ēkas. Valdības biroju ēka ''Marlborough House'' tika celta no 1973. līdz 1977. gadam, bet vēlāk tika uzcelts sabiedriskais centrs un tiesas ēka, kas tika atklāti attiecīgi 1983. un 1985. gadā. Līdz 20. gadsimta 80. gadu vidum valsts vadītā sākotnējā vērienīgā pilsētbūvniecības projekta īstenošana faktiski bija beigusies.<ref name="DfC"/> Turpmākajās desmitgadēs Centrālajā Kreigevonā attīstījās tirdzniecība, privātā dzīvojamā apbūve un atpūtas infrastruktūra. 2008. gadā tika atcelti tiesību akti, kas regulēja Kreigevonas jaunās pilsētas zemju īpašo statusu, un neizmantotās valsts zemes tika klasificētas kā bijušās jauno pilsētu zemes (''Former New Town Lands'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.communities-ni.gov.uk/articles/former-new-town-lands |title=Former New Town Lands |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Līdz 2015. gadam Kreigevona bija arī tāda paša nosaukuma pašvaldības distrikta administratīvais centrs. Ziemeļīrijas vietējās pārvaldes reformas rezultātā Kreigevonas distrikts tika apvienots ar Ārmas un Benbridžas distriktiem, izveidojot pašreizējo [[Ārma, Benbridža un Kreigevona|Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas distriktu]]. == Ģeogrāfija un pilsētbūvniecība == Kreigevonas pilsētas teritoriju veido vairāki savstarpēji saistīti apdzīvotie rajoni. Divi lielākie vēsturiskie centri ir Lergana ziemeļaustrumos un Portadauna dienvidrietumos, bet starp tiem atrodas Centrālā Kreigevona. Pilsētas plānojumā liela nozīme tika piešķirta automobiļu satiksmei un ceļu tīklam, vienlaikus izveidojot no autotransporta nodalītus gājēju un velosipēdu ceļus. Šī infrastruktūra bija viena no raksturīgākajām sākotnējā jaunās pilsētas projekta iezīmēm. == Saimniecība un satiksme == Kreigevona ir nozīmīgs Ziemeļīrijas reģionālais tirdzniecības, rūpniecības un pakalpojumu centrs. Centrālajā Kreigevonā atrodas lieli tirdzniecības centri, valsts iestādes un atpūtas objekti. Portadauna ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls, kas nodrošina Kreigevonas teritorijas savienojumus ar [[Belfāsta|Belfāstu]], [[Lisberna|Lisbernu]], [[Ņūrija|Ņūriju]] un [[Dublina|Dublinu]]. Pilsētas teritoriju šķērso arī vairāki nozīmīgi autoceļi. == Ievērojamas vietas == * Kreigevonas ezeri (''Craigavon Lakes'') — divi mākslīgi ezeri Centrālajā Kreigevonā, kurus ieskauj parki, pastaigu un velosipēdu celiņi. Ezeri un to apkārtne veido aptuveni 69 hektārus plašu dabas un atpūtas teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/download/5774/preparatory-papers/20742/preparatory-paper-7-tourism.pdf |title=Preparatory Paper 7: Tourism |publisher=Armagh City, Banbridge and Craigavon Borough Council |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> * Kreigevonas sabiedriskais centrs (''Craigavon Civic Centre'') — viens no nozīmīgākajiem sākotnējās jaunās pilsētas administratīvā centra objektiem. * ''Tannaghmore Gardens'' — parks un dārzu komplekss ar lauku saimniecības dzīvnieku kolekciju. * ''Oxford Island'' — dabas un atpūtas teritorija [[Lohnejs|Lohneja]] ezera dienvidu krastā netālu no Kreigevonas. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem statistiski noteiktajā Kreigevonas pilsētas teritorijā, ieskaitot Aghakomonu (''Craigavon Urban Area including Aghacommon''), dzīvoja 72 301 cilvēks.<ref name="NISRA2021"/> Šī statistiskā teritorija ir ievērojami plašāka par Centrālo Kreigevonu un aptver arī Lerganu, Portadaunu un apkārtējo nepārtraukto pilsētas apbūvi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/ Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas distrikta pašvaldības tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 0jlskcx6rqwvfxt7avrws9n4qnfpmjl 4523394 4523393 2026-09-16T19:05:32Z Votre Provocateur 111653 4523394 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kreigevona | official_name = ''Craigavon'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 27| lats = 00 | latNS = N | longd = 06| longm = 23| longs = 30 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ārma, Benbridža un Kreigevona]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Ārmas grāfiste|Ārma]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = <ref name="NISRA2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=SETTLEMENT15&~SETTLEMENT15=N11000218 |title=Craigavon Urban Area including Aghacommon |publisher=Northern Ireland Statistics and Research Agency |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> | population_total = 72301 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT62, BT63, BT64, BT65, BT66, BT67 | website = {{url|https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Kreigevona''' ({{val|en|Craigavon}}) ir pilsēta un plaša pilsētbūvnieciska teritorija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidaustrumos, [[Ārma, Benbridža un Kreigevona|Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas]] distriktā. Tā atrodas vēsturiskajā [[Ārmas grāfiste|Ārmas grāfistē]], starp [[Lergana|Lerganu]] (''Lurgan'') un [[Portadauna|Portadaunu]] (''Portadown''), aptuveni 35 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Belfāsta]]s. Kreigevona tika plānota 20. gadsimta 60. gados kā jauna pilsēta, kurai bija jāapvieno Lergana un Portadauna ar jaunizbūvējamu centrālo rajonu. Pilsētas attīstība sākās 1965. gadā, un tā tika nosaukta bijušā Ziemeļīrijas premjerministra [[Džeimss Kreigs|Džeimsa Kreiga]], 1. vikonta Kreigevonas, vārdā.<ref name="DfC">{{Tīmekļa atsauce |url=https://apps.communities-ni.gov.uk/Buildings/buildview.aspx?id=20079&js=false |title=Marlborough House, Central Way, Craigavon |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> 2021. gada tautas skaitīšanā Kreigevonas pilsētas teritorijā (''Craigavon Urban Area including Aghacommon''), kurā ietilpst arī Lergana un Portadauna, dzīvoja 72 301 iedzīvotājs.<ref name="NISRA2021"/> == Vēsture == Kreigevona atšķirībā no daudzām citām Ziemeļīrijas pilsētām nav izveidojusies ap senu vēsturisku apdzīvotu vietu. Tās rašanās bija saistīta ar pēckara pilsētplānošanu un Ziemeļīrijas valdības centieniem mazināt iedzīvotāju un rūpniecības koncentrāciju Belfāstā. 1960.—1963. gadā britu pilsētplānotāja sera Roberta Metjū (''Robert Matthew'') vadītā darba grupa sagatavoja Belfāstas reģiona attīstības plānu. Tajā tika ieteikts izveidot lielu jaunu pilsētu starp Lerganu un Portadaunu, lai daļu no paredzamā Belfāstas iedzīvotāju skaita pieauguma novirzītu uz citām Ziemeļīrijas teritorijām.<ref name="DfC"/> Ziemeļīrijas valdība šo priekšlikumu apstiprināja, un 1965. gadā tika izveidota Kreigevonas attīstības komisija (''Craigavon Development Commission''), kas sāka jaunās pilsētas celtniecību.<ref name="DfC"/> Jaunā pilsēta tika nosaukta Džeimsa Kreiga, 1. vikonta Kreigevonas, vārdā, kurš no 1921. līdz 1940. gadam bija pirmais [[Ziemeļīrijas premjerministrs]]. Sākotnējais plāns paredzēja izveidot lineāru pilsētu, kas pakāpeniski savienotu Lerganu un Portadaunu vienotā pilsētas aglomerācijā. Starp abām vēsturiskajām pilsētām bija paredzēts izveidot jaunu administratīvo un komerciālo centru, dzīvojamos rajonus, rūpniecības zonas un plašu ceļu un gājēju infrastruktūru.<ref name="DfC"/> 1969. gadā teritorijas tika oficiāli noteiktas jaunās Kreigevonas pilsētas izveidei. Valsts pārņēma ievērojamas zemes platības, lai īstenotu plānoto apbūvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.communities-ni.gov.uk/articles/former-new-town-lands |title=Former New Town Lands |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Tomēr sākotnējā iecere netika pilnībā īstenota. Ekonomiskās grūtības un [[Ziemeļīrijas konflikts]] 20. gadsimta 70. un 80. gados būtiski ietekmēja pilsētas attīstību. Lergana un Portadauna saglabāja savus atsevišķos pilsētu centrus un identitāti, savukārt starp tām izveidotā Centrālā Kreigevona (''Central Craigavon'') attīstījās galvenokārt kā administratīvs, tirdzniecības un atpūtas centrs.<ref name="DfC"/> 1970. gados Centrālajā Kreigevonā tika uzbūvētas vairākas sākotnējā plāna ēkas. Valdības biroju ēka ''Marlborough House'' tika celta no 1973. līdz 1977. gadam, bet vēlāk tika uzcelts sabiedriskais centrs un tiesas ēka, kas tika atklāti attiecīgi 1983. un 1985. gadā. Līdz 20. gadsimta 80. gadu vidum valsts vadītā sākotnējā vērienīgā pilsētbūvniecības projekta īstenošana faktiski bija beigusies.<ref name="DfC"/> Turpmākajās desmitgadēs Centrālajā Kreigevonā attīstījās tirdzniecība, privātā dzīvojamā apbūve un atpūtas infrastruktūra. 2008. gadā tika atcelti tiesību akti, kas regulēja Kreigevonas jaunās pilsētas zemju īpašo statusu, un neizmantotās valsts zemes tika klasificētas kā bijušās jauno pilsētu zemes (''Former New Town Lands'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.communities-ni.gov.uk/articles/former-new-town-lands |title=Former New Town Lands |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Līdz 2015. gadam Kreigevona bija arī tāda paša nosaukuma pašvaldības distrikta administratīvais centrs. Ziemeļīrijas vietējās pārvaldes reformas rezultātā Kreigevonas distrikts tika apvienots ar Ārmas un Benbridžas distriktiem, izveidojot pašreizējo [[Ārma, Benbridža un Kreigevona|Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas distriktu]]. == Ģeogrāfija un pilsētbūvniecība == Kreigevonas pilsētas teritoriju veido vairāki savstarpēji saistīti apdzīvotie rajoni. Divi lielākie vēsturiskie centri ir Lergana ziemeļaustrumos un Portadauna dienvidrietumos, bet starp tiem atrodas Centrālā Kreigevona. Pilsētas plānojumā liela nozīme tika piešķirta automobiļu satiksmei un ceļu tīklam, vienlaikus izveidojot no autotransporta nodalītus gājēju un velosipēdu ceļus. Šī infrastruktūra bija viena no raksturīgākajām sākotnējā jaunās pilsētas projekta iezīmēm. == Saimniecība un satiksme == Kreigevona ir nozīmīgs Ziemeļīrijas reģionālais tirdzniecības, rūpniecības un pakalpojumu centrs. Centrālajā Kreigevonā atrodas lieli tirdzniecības centri, valsts iestādes un atpūtas objekti. Portadauna ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls, kas nodrošina Kreigevonas teritorijas savienojumus ar [[Belfāsta|Belfāstu]], [[Lisberna|Lisbernu]], [[Ņūrija|Ņūriju]] un [[Dublina|Dublinu]]. Pilsētas teritoriju šķērso arī vairāki nozīmīgi autoceļi. == Ievērojamas vietas == * Kreigevonas ezeri (''Craigavon Lakes'') — divi mākslīgi ezeri Centrālajā Kreigevonā, kurus ieskauj parki, pastaigu un velosipēdu celiņi. Ezeri un to apkārtne veido aptuveni 69 hektārus plašu dabas un atpūtas teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/download/5774/preparatory-papers/20742/preparatory-paper-7-tourism.pdf |title=Preparatory Paper 7: Tourism |publisher=Armagh City, Banbridge and Craigavon Borough Council |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> * Kreigevonas sabiedriskais centrs (''Craigavon Civic Centre'') — viens no nozīmīgākajiem sākotnējās jaunās pilsētas administratīvā centra objektiem. * ''Tannaghmore Gardens'' — parks un dārzu komplekss ar lauku saimniecības dzīvnieku kolekciju. * ''Oxford Island'' — dabas un atpūtas teritorija [[Lohnejs|Lohneja]] ezera dienvidu krastā netālu no Kreigevonas. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem statistiski noteiktajā Kreigevonas pilsētas teritorijā, ieskaitot Aghakomonu (''Craigavon Urban Area including Aghacommon''), dzīvoja 72 301 cilvēks.<ref name="NISRA2021"/> Šī statistiskā teritorija ir ievērojami plašāka par Centrālo Kreigevonu un aptver arī Lerganu, Portadaunu un apkārtējo nepārtraukto pilsētas apbūvi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/ Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas distrikta pašvaldības tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] dsl726ixo8w7u90b67iuhmjpn6gbdy4 4523505 4523394 2026-09-17T07:30:14Z Kikos 3705 /* Saimniecība un satiksme */ 4523505 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kreigevona | official_name = ''Craigavon'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 27| lats = 00 | latNS = N | longd = 06| longm = 23| longs = 30 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ārma, Benbridža un Kreigevona]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Ārmas grāfiste|Ārma]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = <ref name="NISRA2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=SETTLEMENT15&~SETTLEMENT15=N11000218 |title=Craigavon Urban Area including Aghacommon |publisher=Northern Ireland Statistics and Research Agency |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> | population_total = 72301 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT62, BT63, BT64, BT65, BT66, BT67 | website = {{url|https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Kreigevona''' ({{val|en|Craigavon}}) ir pilsēta un plaša pilsētbūvnieciska teritorija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidaustrumos, [[Ārma, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas]] distriktā. Tā atrodas vēsturiskajā [[Ārmas grāfiste|Ārmā grāfistē]], starp [[Lergana|Lerganu]] (''Lurgan'') un [[Portadauna|Portadaunu]] (''Portadown''), aptuveni 35 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Belfāsta]]s. Kreigevona tika plānota 20. gadsimta 60. gados kā jauna pilsēta, kurai bija jāapvieno Lergana un Portadauna ar jaunizbūvējamu centrālo rajonu. Pilsētas attīstība sākās 1965. gadā, un tā tika nosaukta bijušā Ziemeļīrijas premjerministra [[Džeimss Kreigs|Džeimsa Kreiga]], 1. vikonta Kreigevonas, vārdā.<ref name="DfC">{{Tīmekļa atsauce |url=https://apps.communities-ni.gov.uk/Buildings/buildview.aspx?id=20079&js=false |title=Marlborough House, Central Way, Craigavon |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> 2021. gada tautas skaitīšanā Kreigevonas pilsētas teritorijā (''Craigavon Urban Area including Aghacommon''), kurā ietilpst arī Lergana un Portadauna, dzīvoja 72 301 iedzīvotājs.<ref name="NISRA2021"/> == Vēsture == Kreigevona atšķirībā no daudzām citām Ziemeļīrijas pilsētām nav izveidojusies ap senu vēsturisku apdzīvotu vietu. Tās rašanās bija saistīta ar pēckara pilsētplānošanu un Ziemeļīrijas valdības centieniem mazināt iedzīvotāju un rūpniecības koncentrāciju Belfāstā. 1960.—1963. gadā britu pilsētplānotāja sera Roberta Metjū (''Robert Matthew'') vadītā darba grupa sagatavoja Belfāstas reģiona attīstības plānu. Tajā tika ieteikts izveidot lielu jaunu pilsētu starp Lerganu un Portadaunu, lai daļu no paredzamā Belfāstas iedzīvotāju skaita pieauguma novirzītu uz citām Ziemeļīrijas teritorijām.<ref name="DfC"/> Ziemeļīrijas valdība šo priekšlikumu apstiprināja, un 1965. gadā tika izveidota Kreigevonas attīstības komisija (''Craigavon Development Commission''), kas sāka jaunās pilsētas celtniecību.<ref name="DfC"/> Jaunā pilsēta tika nosaukta Džeimsa Kreiga, 1. vikonta Kreigevonas, vārdā, kurš no 1921. līdz 1940. gadam bija pirmais [[Ziemeļīrijas premjerministrs]]. Sākotnējais plāns paredzēja izveidot lineāru pilsētu, kas pakāpeniski savienotu Lerganu un Portadaunu vienotā pilsētas aglomerācijā. Starp abām vēsturiskajām pilsētām bija paredzēts izveidot jaunu administratīvo un komerciālo centru, dzīvojamos rajonus, rūpniecības zonas un plašu ceļu un gājēju infrastruktūru.<ref name="DfC"/> 1969. gadā teritorijas tika oficiāli noteiktas jaunās Kreigevonas pilsētas izveidei. Valsts pārņēma ievērojamas zemes platības, lai īstenotu plānoto apbūvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.communities-ni.gov.uk/articles/former-new-town-lands |title=Former New Town Lands |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Tomēr sākotnējā iecere netika pilnībā īstenota. Ekonomiskās grūtības un [[Ziemeļīrijas konflikts]] 20. gadsimta 70. un 80. gados būtiski ietekmēja pilsētas attīstību. Lergana un Portadauna saglabāja savus atsevišķos pilsētu centrus un identitāti, savukārt starp tām izveidotā Centrālā Kreigevona (''Central Craigavon'') attīstījās galvenokārt kā administratīvs, tirdzniecības un atpūtas centrs.<ref name="DfC"/> 1970. gados Centrālajā Kreigevonā tika uzbūvētas vairākas sākotnējā plāna ēkas. Valdības biroju ēka ''Marlborough House'' tika celta no 1973. līdz 1977. gadam, bet vēlāk tika uzcelts sabiedriskais centrs un tiesas ēka, kas tika atklāti attiecīgi 1983. un 1985. gadā. Līdz 20. gadsimta 80. gadu vidum valsts vadītā sākotnējā vērienīgā pilsētbūvniecības projekta īstenošana faktiski bija beigusies.<ref name="DfC"/> Turpmākajās desmitgadēs Centrālajā Kreigevonā attīstījās tirdzniecība, privātā dzīvojamā apbūve un atpūtas infrastruktūra. 2008. gadā tika atcelti tiesību akti, kas regulēja Kreigevonas jaunās pilsētas zemju īpašo statusu, un neizmantotās valsts zemes tika klasificētas kā bijušās jauno pilsētu zemes (''Former New Town Lands'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.communities-ni.gov.uk/articles/former-new-town-lands |title=Former New Town Lands |publisher=Department for Communities |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> Līdz 2015. gadam Kreigevona bija arī tāda paša nosaukuma pašvaldības distrikta administratīvais centrs. Ziemeļīrijas vietējās pārvaldes reformas rezultātā Kreigevonas distrikts tika apvienots ar Ārmas un Benbridžas distriktiem, izveidojot pašreizējo [[Ārma, Benbridža un Kreigevona|Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas distriktu]]. == Ģeogrāfija un pilsētbūvniecība == Kreigevonas pilsētas teritoriju veido vairāki savstarpēji saistīti apdzīvotie rajoni. Divi lielākie vēsturiskie centri ir Lergana ziemeļaustrumos un Portadauna dienvidrietumos, bet starp tiem atrodas Centrālā Kreigevona. Pilsētas plānojumā liela nozīme tika piešķirta automobiļu satiksmei un ceļu tīklam, vienlaikus izveidojot no autotransporta nodalītus gājēju un velosipēdu ceļus. Šī infrastruktūra bija viena no raksturīgākajām sākotnējā jaunās pilsētas projekta iezīmēm. == Saimniecība un satiksme == Kreigevona ir nozīmīgs Ziemeļīrijas reģionālais tirdzniecības, rūpniecības un pakalpojumu centrs. Centrālajā Kreigevonā atrodas lieli tirdzniecības centri, valsts iestādes un atpūtas objekti. Portadauna ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls, kas nodrošina Kreigevonas teritorijas savienojumus ar [[Belfāsta|Belfāstu]], [[Lisbērna|Lisbērnu]], [[Ņūri]] un [[Dublina|Dublinu]]. Pilsētas teritoriju šķērso arī vairāki nozīmīgi autoceļi. == Ievērojamas vietas == * Kreigevonas ezeri (''Craigavon Lakes'') — divi mākslīgi ezeri Centrālajā Kreigevonā, kurus ieskauj parki, pastaigu un velosipēdu celiņi. Ezeri un to apkārtne veido aptuveni 69 hektārus plašu dabas un atpūtas teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/download/5774/preparatory-papers/20742/preparatory-paper-7-tourism.pdf |title=Preparatory Paper 7: Tourism |publisher=Armagh City, Banbridge and Craigavon Borough Council |language=en |access-date=2026-09-16}}</ref> * Kreigevonas sabiedriskais centrs (''Craigavon Civic Centre'') — viens no nozīmīgākajiem sākotnējās jaunās pilsētas administratīvā centra objektiem. * ''Tannaghmore Gardens'' — parks un dārzu komplekss ar lauku saimniecības dzīvnieku kolekciju. * ''Oxford Island'' — dabas un atpūtas teritorija [[Lohnejs|Lohneja]] ezera dienvidu krastā netālu no Kreigevonas. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem statistiski noteiktajā Kreigevonas pilsētas teritorijā, ieskaitot Aghakomonu (''Craigavon Urban Area including Aghacommon''), dzīvoja 72 301 cilvēks.<ref name="NISRA2021"/> Šī statistiskā teritorija ir ievērojami plašāka par Centrālo Kreigevonu un aptver arī Lerganu, Portadaunu un apkārtējo nepārtraukto pilsētas apbūvi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/ Ārmas, Benbridžas un Kreigevonas distrikta pašvaldības tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] tcognxl5p7re3e7yxxqbv2x088k8ji2 Dalībnieka diskusija:GR4n1t33 3 639944 4523400 2026-09-16T20:15:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4523400 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=GR4n1t33}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 23.15 (EEST) oiyb542yjvlaqkvnc4qvfn4jmsepi90 Dalībnieka diskusija:Sfggfsdgsfsadggasdgdsi 3 639945 4523404 2026-09-16T20:46:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4523404 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sfggfsdgsfsadggasdgdsi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. septembris, plkst. 23.46 (EEST) 9fo390b3gsbwoxpjaonjwwne1lz6nv6 Dalībnieka diskusija:Munyak539 3 639947 4523409 2026-09-16T21:53:00Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4523409 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Munyak539}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 00.53 (EEST) kk82t8yf5grh730itbfzvca4ntuqwv4 Veidne:Paragraph break 10 639955 4523424 2026-09-16T22:51:19Z SimondR 63936 Jauna lapa: <div class="paragraphbreak" style="margin-top:0.5em"></div><noinclude>{{dokumentācija}}</noinclude> 4523424 wikitext text/x-wiki <div class="paragraphbreak" style="margin-top:0.5em"></div><noinclude>{{dokumentācija}}</noinclude> ij26j9xp1uy6gx0le70y8u96naplowe Veidne:Pb 10 639956 4523425 2026-09-16T22:52:30Z SimondR 63936 Pāradresē uz [[Veidne:Paragraph break]] 4523425 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:Paragraph break]] hgvk8rjdmyizxo0oeabvap427blk9i3 Veidne:Paragraph break/doc 10 639957 4523426 2026-09-16T23:12:28Z SimondR 63936 Jauna lapa: {{Documentation subpage}} == Lietošana == Šī veidne rada "vizuālu rindkopas pārtraukumu", ievietojot šādu tukšu tagu pāri: {{tag|div|attribs=class="paragraphbreak"|content=}} Piemērs: {{block indent|{{xt|Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.<nowiki>{{paragraph break}}</nowiki>Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et d... 4523426 wikitext text/x-wiki {{Documentation subpage}} == Lietošana == Šī veidne rada "vizuālu rindkopas pārtraukumu", ievietojot šādu tukšu tagu pāri: {{tag|div|attribs=class="paragraphbreak"|content=}} Piemērs: {{block indent|{{xt|Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.<nowiki>{{paragraph break}}</nowiki>Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.}}}} rezultāts: {{block indent|Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.{{paragraph break}}Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.}} Lai iegūtu labākos rezultātus, izmantojiet šo veidni vienā rindā ar tekstu (in-line), kā parādīts iepriekš (nepievienojiet manuālu pārnesumu jaunā rindā pēc veidnes). Manuāla pārnesuma pievienošana dažās situācijās var izraisīt [[en:Wikipedia:Linter]] kļūdas, t.i., kad bloks, kurā atrodas veidne, tiek veidots ar atkāpi, izmantojot : vai * simbolus. == Mērķis == Dažos gadījumos nav iespējams atdalīt rindkopas, izmantojot tikai pāreju jaunā rindā. Piemēram, sarakstu elementos un atsaucēs. Tomēr {{code|lang=html|code=<p>}} tagu izmantošana var apgrūtināt navigāciju ar ekrāna lasītājiem, kas sagaida, ka šie tagi norobežos vienlaidu teksta rindkopas (skat., piemēram, [[MOS:INDENTGAP]]). Šo veidni galvenokārt izmanto zemsvītras piezīmēs, kur nepieciešams vizuāls atdalījums bez papildu rindkopas navigācijas punkta pievienošanas. Diskusiju lapās Vikipēdijas redaktori var izmantot {{tl|pb}}, lai vienā ziņojumā sāktu jaunas rindkopas tā, lai viens vienīgs paraksts beigās skaidri norādītu uz to visu kā uz vienotu jūsu devumu. Tas arī ļauj izvairīties no nepieciešamības katrai jaunajai rindkopai veidot atkāpi, jo esošā atkāpe (ko visbiežāk panāk, sākot rindiņu ar : vai * simbolu) saglabājas, neskatoties uz jebkādiem vizuāliem rindkopu atdalījumiem. == 1. piemērs == Šajā atsaucē tiek izmantota pāreja jaunā rindā, lai izveidotu vairākas rindiņas.<ref>1.a rindkopa 1.b rindkopa</ref> Šajā atsaucē rindkopu atdalīšanai izmanto rindkopas pārtraukuma veidni.<ref>2.a rindkopa{{paragraph break}}2.b rindkopa</ref> Šajā atsaucē rindkopu atdalīšanai izmanto {{code|lang=html|code=<br />}} tagus.<ref>3.a rindiņa<br />3.b rindiņa</ref> '''Piezīmes''' {{reflist}} kas ģenerēts, izmantojot: <syntaxhighlight lang="wikitext"> 1. <ref>1.a rindkopa 1.b rindkopa</ref> 2. <ref>2.a rindkopa{{paragraph break}}2.b rindkopa</ref> 3. <ref>3.a rindiņa<br />3.b rindiņa</ref> </syntaxhighlight> == 2. piemērs == Apskatiet šādu sarakstu # 1.a rindkopa {{paragraph break}} 1.b rindkopa # 2. rindkopa kas ģenerēts, izmantojot <syntaxhighlight lang="wikitext"> # 1.a rindkopa {{paragraph break}} 1.b rindkopa # 2. rindkopa </syntaxhighlight> == Skatīt arī == * {{tl|Break}} — lietošanai vienā rindā ar tekstu == Veidnes dati == {{TemplateData header}} <templatedata> { "params": {}, "description": "Rada \"vizuālu rindkopas atdalījumu\"." } </templatedata> <includeonly>{{Sandbox other|| <!-- Kategorijas pievienot šeit: --> [[Category:Typing-aid templates]] }}</includeonly> frcmdrlomnbmg33hh9b4jn2zzf3nuvt 4523428 4523426 2026-09-16T23:14:39Z SimondR 63936 4523428 wikitext text/x-wiki {{Documentation subpage}} == Lietošana == Šī veidne rada "vizuālu rindkopas pārtraukumu", ievietojot šādu tukšu tagu pāri: {{tag|div|attribs=class="paragraphbreak"|content=}} Piemērs: {{block indent|{{xt|Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.<nowiki>{{paragraph break}}</nowiki>Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.}}}} rezultāts: {{block indent|Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.{{paragraph break}}Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.}} Lai iegūtu labākos rezultātus, izmantojiet šo veidni vienā rindā ar tekstu (in-line), kā parādīts iepriekš (nepievienojiet manuālu pārnesumu jaunā rindā pēc veidnes). Manuāla pārnesuma pievienošana dažās situācijās var izraisīt [[:en:Wikipedia:Linter]] kļūdas, t.i., kad bloks, kurā atrodas veidne, tiek veidots ar atkāpi, izmantojot : vai * simbolus. == Mērķis == Dažos gadījumos nav iespējams atdalīt rindkopas, izmantojot tikai pāreju jaunā rindā. Piemēram, sarakstu elementos un atsaucēs. Tomēr {{code|lang=html|code=<p>}} tagu izmantošana var apgrūtināt navigāciju ar ekrāna lasītājiem, kas sagaida, ka šie tagi norobežos vienlaidu teksta rindkopas (skat., piemēram, [[:en:MOS:INDENTGAP]]). Šo veidni galvenokārt izmanto zemsvītras piezīmēs, kur nepieciešams vizuāls atdalījums bez papildu rindkopas navigācijas punkta pievienošanas. Diskusiju lapās Vikipēdijas redaktori var izmantot {{tl|pb}}, lai vienā ziņojumā sāktu jaunas rindkopas tā, lai viens vienīgs paraksts beigās skaidri norādītu uz to visu kā uz vienotu jūsu devumu. Tas arī ļauj izvairīties no nepieciešamības katrai jaunajai rindkopai veidot atkāpi, jo esošā atkāpe (ko visbiežāk panāk, sākot rindiņu ar : vai * simbolu) saglabājas, neskatoties uz jebkādiem vizuāliem rindkopu atdalījumiem. == 1. piemērs == Šajā atsaucē tiek izmantota pāreja jaunā rindā, lai izveidotu vairākas rindiņas.<ref>1.a rindkopa 1.b rindkopa</ref> Šajā atsaucē rindkopu atdalīšanai izmanto rindkopas pārtraukuma veidni.<ref>2.a rindkopa{{paragraph break}}2.b rindkopa</ref> Šajā atsaucē rindkopu atdalīšanai izmanto {{code|lang=html|code=<br />}} tagus.<ref>3.a rindiņa<br />3.b rindiņa</ref> '''Piezīmes''' {{reflist}} kas ģenerēts, izmantojot: <syntaxhighlight lang="wikitext"> 1. <ref>1.a rindkopa 1.b rindkopa</ref> 2. <ref>2.a rindkopa{{paragraph break}}2.b rindkopa</ref> 3. <ref>3.a rindiņa<br />3.b rindiņa</ref> </syntaxhighlight> == 2. piemērs == Apskatiet šādu sarakstu # 1.a rindkopa {{paragraph break}} 1.b rindkopa # 2. rindkopa kas ģenerēts, izmantojot <syntaxhighlight lang="wikitext"> # 1.a rindkopa {{paragraph break}} 1.b rindkopa # 2. rindkopa </syntaxhighlight> == Skatīt arī == * {{tl|Break}} — lietošanai vienā rindā ar tekstu == Veidnes dati == {{TemplateData header}} <templatedata> { "params": {}, "description": "Rada \"vizuālu rindkopas atdalījumu\"." } </templatedata> <includeonly>{{Sandbox other|| <!-- Kategorijas pievienot šeit: --> [[Category:Typing-aid templates]] }}</includeonly> azgbqtfssat46kqfbfldfpqm85q2gw6 Attēls:Krievijas robežas nekur nebeidzas.jpg 6 639958 4523430 2026-09-16T23:47:40Z SimondR 63936 {{Information | description = Krievijas armijas ielas reklāmas plakāts ar uzrakstu “Krievijas robežas nekur nebeidzas”. | source = Ņemts no Vikipēdijas ukraiņu valodā ([[:uk:Файл:Границі_Росії_ніде_не_закінчуються.jpg]]). Oriģinālais avots: [https://cacds.org.ua/] | date = 2020 | author = nezināms | permission = godīga izmantošana | other_versions = nav }} 4523430 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == {{Information | description = Krievijas armijas ielas reklāmas plakāts ar uzrakstu “Krievijas robežas nekur nebeidzas”. | source = Ņemts no Vikipēdijas ukraiņu valodā ([[:uk:Файл:Границі_Росії_ніде_не_закінчуються.jpg]]). Oriģinālais avots: [https://cacds.org.ua/] | date = 2020 | author = nezināms | permission = godīga izmantošana | other_versions = nav }} c0q3fcfacyid7nnhkkmsp6lw7zbv59s Ārmā grāfiste 0 639959 4523463 2026-09-17T05:13:10Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ārmā (grāfiste)]] 4523463 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ārmā (grāfiste)]] r5dtcemvzbj1wf75aj9p011j80eg74r Malami 0 639960 4523466 2026-09-17T05:17:30Z Pirags 3757 jauna lpp 4523466 wikitext text/x-wiki '''Malami''' ({{val-ru|Малама}}) bija sena [[Valahija]]s dižciltīgo dzimta, kas 18. gadsimtā ieceļoja Latvijā un ierakstīta [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā (nr. 268., 1797). Dzimtas [[Krievijas impērija]]s atzars cēlies no pulkveža Andrjaša Malama, kurš [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] pieteicās [[Pēteris I|Pētera I]] karadienestā un piedalījās 1709. ɡada karaɡājienā uz Rīɡu, vēlāk bija [[Kuresāre]]s cietokšņa komandants, miris savā muižā [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]]. Viņa dēls Joans Malama (''Иван Андриашевич Малама'', 1721-1760) bija [[Hetmanāts|Hetmanāta]] [[Zaporižja]]s kazaku pulkvedis, bet mazdēls Ivans Malama savā īpašumā 1781. ɡadā ieɡuva [[Druviena]]s un [[Lizums|Lizuma]] muižas Vidzemē un apmetās tur uz dzīvi, aizsākot dzimtas Vidzemes līniju. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] 7vgtnyszj9lkt524lu0wqp5vlde3vnr 4523468 4523466 2026-09-17T05:19:05Z Pirags 3757 4523468 wikitext text/x-wiki '''Malami''' ({{val-ru|Малама}}) bija sena [[Valahija]]s dižciltīgo dzimta, kas 18. gadsimtā ieceļoja Latvijā un ierakstīta [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā (nr. 268., 1797). Dzimtas [[Krievijas impērija]]s atzars cēlies no pulkveža Andrjaša Malama, kurš [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] pieteicās [[Pēteris I|Pētera I]] karadienestā un piedalījās 1709. ɡada karaɡājienā uz Rīɡu, vēlāk bija [[Kuresāre]]s cietokšņa komandants, miris savā muižā [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]]. Viņa dēls Joans Malama (''Иван Андриашевич Малама'', 1721-1760) bija [[Hetmanāts|Hetmanāta]] [[Zaporižja]]s kazaku pulkvedis, bet mazdēls Ivans Malama savā īpašumā 1781. ɡadā ieɡuva [[Druvienas muiža|Druviena]]s un [[Lizums|Lizuma]] muižas Vidzemē un apmetās tur uz dzīvi, aizsākot dzimtas Vidzemes līniju. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] fh9tqv6vmor3bfxkw7boq3cul86pg9i Ārmā 0 639961 4523467 2026-09-17T05:18:38Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārmā | official_name = ''Armagh''<br/>''Ard Mhacha'' | settlement_type = lielpilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Northern Ireland - Armag... 4523467 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārmā | official_name = ''Armagh''<br/>''Ard Mhacha'' | settlement_type = lielpilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Northern Ireland - Armagh Observatory College Hill Armagh - 20220623113653.jpg | image2 = Armagh, St Patricks RC cathedral.jpg | image3 = ArmaghCICathedral.jpg }} | image_caption = Ārmā observatorija; Svētā Patrika Romas katoļu katedrāle; Svētā Patrika Īrijas Baznīcas katedrāle | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 20| lats = 53 | latNS = N | longd = 06| longm = 39| longs = 22 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Ārmā grāfiste|Ārmā]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 16310 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 60 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT60, BT61 | website = | footnotes = }} '''Ārmā''' ({{val|en|Armagh}}, {{val|ga|Ard Mhacha}}) ir lielpilsēta (''city'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidos, [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas]] distriktā. Tā atrodas Kelanas upes krastos aptuveni 65 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Belfāsta]]s un 30 kilometrus no [[Īrija]]s robežas. Ārmā ir Apvienotās Karalistes mazākā lielpilsēta ar oficiālo ''city'' statusu Ziemeļīrijā. Vēsturiski tā ir [[Ārmā grāfiste]]s galvenais administratīvais centrs, kā arī Īrijas kristietības garīgais centrs — šeit atrodas kā Īrijas Katoļu baznīcas, tā arī Īrijas autokefālās (anglikāņu) baznīcas bīskapu sēdeklis. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Ard Mhacha'') nozīmē 'Mahas pakalns', kas saistīts ar senu īru mitoloģijas dievību vai karalieni Mahu (''Macha'').<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=24 |language=en}}</ref> == Vēsture == Netālu no mūsdienu pilsētas atrodas Navana forts (''Navan Fort'' jeb ''Eamhain Mhacha''), kas dzelzs laikmetā un mūsu ēras sākumā bija senās Ulaidas (Olsteras) valsts (''Ulaid'') valdnieku galvenā mītne un reliģiskais centrs. 5. gadsimta vidū [[Svētais Patriks]] nodibināja šeit savu galveno baznīcu un klosteri, padarot Ārmā par [[kristietība]]s un izglītības centru visā Īrijas salā. Kopš tā laika Ārmā tradicionāli ir gan Īrijas Romas katoļu baznīcas, gan Īrijas Baznīcas (anglikāņu) arhibīskapu mītne un Īrijas garīgā galvaspilsēta. Viduslaikos pilsēta cieta skotu, angļu un vikingu uzbrukumos, taču saglabāja savu garīgā un izglītības centra nozīmi. 1014. gadā pēc Klontārfa kaujas Ārmā tika apbedīts Īrijas augstākais karalis Braiens Boru (''Brian Boru''). 18. gadsimtā arhibīskapa Ričarda Robinsona (''Richard Robinson'') vadībā Ārmā piedzīvoja nozīmīgu arhitektonisko un kultūras uzplaukumu. Šajā periodā tika uzcelta Ārmā observatorija (1790. gadā), sabiedriskā bibliotēka, slimnīca un daudzas klasicisma stila ēkas no raksturīgā vietējā sārtā kaļķakmens. Karaliene [[Elizabete II]] 1994. gadā piešķīra Ārmā oficiālo lielpilsētas (''city'') statusu. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Ārmā lielpilsētas un distrikta (''Armagh City and District Council'') administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ietilpst apvienotajā Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas pašvaldībā. == Saimniecība un izglītība == Ārmā ir reģionālais tirdzniecības, izglītības, administratīvo pakalpojumu un kultūras centrs. Pilsētas apkārtne ir plaši pazīstama ar ābolu audzēšanu, un to bieži dēvē par "Olsteras ābolu dārzu" (''Orchard County''). Pilsētā atrodas vēsturiskā Ārmā observatorija un planetārijs (''Armagh Observatory and Planetarium''), kas ir viens no vadošajiem astronomijas pētniecības un izglītības centriem Apvienotajā Karalistē. == Ievērojamas vietas == * [[Armā anglikāņu katedrāle|Svētā Patrika Īrijas Baznīcas katedrāle]] (''St Patrick's Church of Ireland Cathedral'') — 13. gadsimtā celta katedrāle senā klostera vietā, kur atrodas Braiena Boru kapa vietas piemiņas plāksne. * [[Armā katoļu katedrāle|Svētā Patrika Romas katoļu katedrāle]] (''St Patrick's Roman Catholic Cathedral'') — 19. gadsimta otrajā pusē celta neogotikas stila katedrāle ar diviem 64 metrus augstiem torņiem. * Navana forts (''Navan Fort / Eamhain Mhacha'') — sena dzelzs laikmeta apmetne un pilskalns ārpus pilsētas centra. * Ārmā observatorija un planetārijs (''Armagh Observatory and Planetarium'') — 1790. gadā dibināta astronomiskā observatorija ar plašu parku un planetāriju. * Karaliskā Īrijas strēlnieku pulka muzejs (''Royal Irish Fusiliers Museum'') — muzejs, kas veltīts slavenā Lielbritānijas armijas pulka vēsturei. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 7y7yd87j2ev7q0dsurljyirjuc3pey5 4523470 4523467 2026-09-17T05:19:18Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Ārmā (pilsēta)]] uz [[Ārmā]]: pamatnozīme 4523467 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārmā | official_name = ''Armagh''<br/>''Ard Mhacha'' | settlement_type = lielpilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Northern Ireland - Armagh Observatory College Hill Armagh - 20220623113653.jpg | image2 = Armagh, St Patricks RC cathedral.jpg | image3 = ArmaghCICathedral.jpg }} | image_caption = Ārmā observatorija; Svētā Patrika Romas katoļu katedrāle; Svētā Patrika Īrijas Baznīcas katedrāle | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 20| lats = 53 | latNS = N | longd = 06| longm = 39| longs = 22 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Ārmā grāfiste|Ārmā]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 16310 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 60 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT60, BT61 | website = | footnotes = }} '''Ārmā''' ({{val|en|Armagh}}, {{val|ga|Ard Mhacha}}) ir lielpilsēta (''city'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidos, [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas]] distriktā. Tā atrodas Kelanas upes krastos aptuveni 65 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Belfāsta]]s un 30 kilometrus no [[Īrija]]s robežas. Ārmā ir Apvienotās Karalistes mazākā lielpilsēta ar oficiālo ''city'' statusu Ziemeļīrijā. Vēsturiski tā ir [[Ārmā grāfiste]]s galvenais administratīvais centrs, kā arī Īrijas kristietības garīgais centrs — šeit atrodas kā Īrijas Katoļu baznīcas, tā arī Īrijas autokefālās (anglikāņu) baznīcas bīskapu sēdeklis. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Ard Mhacha'') nozīmē 'Mahas pakalns', kas saistīts ar senu īru mitoloģijas dievību vai karalieni Mahu (''Macha'').<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=24 |language=en}}</ref> == Vēsture == Netālu no mūsdienu pilsētas atrodas Navana forts (''Navan Fort'' jeb ''Eamhain Mhacha''), kas dzelzs laikmetā un mūsu ēras sākumā bija senās Ulaidas (Olsteras) valsts (''Ulaid'') valdnieku galvenā mītne un reliģiskais centrs. 5. gadsimta vidū [[Svētais Patriks]] nodibināja šeit savu galveno baznīcu un klosteri, padarot Ārmā par [[kristietība]]s un izglītības centru visā Īrijas salā. Kopš tā laika Ārmā tradicionāli ir gan Īrijas Romas katoļu baznīcas, gan Īrijas Baznīcas (anglikāņu) arhibīskapu mītne un Īrijas garīgā galvaspilsēta. Viduslaikos pilsēta cieta skotu, angļu un vikingu uzbrukumos, taču saglabāja savu garīgā un izglītības centra nozīmi. 1014. gadā pēc Klontārfa kaujas Ārmā tika apbedīts Īrijas augstākais karalis Braiens Boru (''Brian Boru''). 18. gadsimtā arhibīskapa Ričarda Robinsona (''Richard Robinson'') vadībā Ārmā piedzīvoja nozīmīgu arhitektonisko un kultūras uzplaukumu. Šajā periodā tika uzcelta Ārmā observatorija (1790. gadā), sabiedriskā bibliotēka, slimnīca un daudzas klasicisma stila ēkas no raksturīgā vietējā sārtā kaļķakmens. Karaliene [[Elizabete II]] 1994. gadā piešķīra Ārmā oficiālo lielpilsētas (''city'') statusu. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Ārmā lielpilsētas un distrikta (''Armagh City and District Council'') administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ietilpst apvienotajā Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas pašvaldībā. == Saimniecība un izglītība == Ārmā ir reģionālais tirdzniecības, izglītības, administratīvo pakalpojumu un kultūras centrs. Pilsētas apkārtne ir plaši pazīstama ar ābolu audzēšanu, un to bieži dēvē par "Olsteras ābolu dārzu" (''Orchard County''). Pilsētā atrodas vēsturiskā Ārmā observatorija un planetārijs (''Armagh Observatory and Planetarium''), kas ir viens no vadošajiem astronomijas pētniecības un izglītības centriem Apvienotajā Karalistē. == Ievērojamas vietas == * [[Armā anglikāņu katedrāle|Svētā Patrika Īrijas Baznīcas katedrāle]] (''St Patrick's Church of Ireland Cathedral'') — 13. gadsimtā celta katedrāle senā klostera vietā, kur atrodas Braiena Boru kapa vietas piemiņas plāksne. * [[Armā katoļu katedrāle|Svētā Patrika Romas katoļu katedrāle]] (''St Patrick's Roman Catholic Cathedral'') — 19. gadsimta otrajā pusē celta neogotikas stila katedrāle ar diviem 64 metrus augstiem torņiem. * Navana forts (''Navan Fort / Eamhain Mhacha'') — sena dzelzs laikmeta apmetne un pilskalns ārpus pilsētas centra. * Ārmā observatorija un planetārijs (''Armagh Observatory and Planetarium'') — 1790. gadā dibināta astronomiskā observatorija ar plašu parku un planetāriju. * Karaliskā Īrijas strēlnieku pulka muzejs (''Royal Irish Fusiliers Museum'') — muzejs, kas veltīts slavenā Lielbritānijas armijas pulka vēsturei. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] 7y7yd87j2ev7q0dsurljyirjuc3pey5 4523475 4523470 2026-09-17T05:21:12Z Kikos 3705 /* ievads */ 4523475 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|grāfisti|Ārmā (grāfiste)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārmā | official_name = ''Armagh''<br/>''Ard Mhacha'' | settlement_type = lielpilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Northern Ireland - Armagh Observatory College Hill Armagh - 20220623113653.jpg | image2 = Armagh, St Patricks RC cathedral.jpg | image3 = ArmaghCICathedral.jpg }} | image_caption = Ārmā observatorija; Svētā Patrika Romas katoļu katedrāle; Svētā Patrika Īrijas Baznīcas katedrāle | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 20| lats = 53 | latNS = N | longd = 06| longm = 39| longs = 22 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Ārmā grāfiste|Ārmā]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 16310 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 60 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT60, BT61 | website = | footnotes = }} '''Ārmā''' ({{val|en|Armagh}}, {{val|ga|Ard Mhacha}}) ir lielpilsēta (''city'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s dienvidos, [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas]] distriktā. Tā atrodas Kelanas upes krastos aptuveni 65 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Belfāsta]]s un 30 kilometrus no [[Īrija]]s robežas. Ārmā ir Apvienotās Karalistes mazākā lielpilsēta ar oficiālo ''city'' statusu Ziemeļīrijā. Vēsturiski tā ir [[Ārmā grāfiste]]s galvenais administratīvais centrs, kā arī Īrijas kristietības garīgais centrs — šeit atrodas kā Īrijas Katoļu baznīcas, tā arī Īrijas autokefālās (anglikāņu) baznīcas bīskapu sēdeklis. Pilsētas nosaukums īru valodā (''Ard Mhacha'') nozīmē 'Mahas pakalns', kas saistīts ar senu īru mitoloģijas dievību vai karalieni Mahu (''Macha'').<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=24 |language=en}}</ref> == Vēsture == Netālu no mūsdienu pilsētas atrodas Navana forts (''Navan Fort'' jeb ''Eamhain Mhacha''), kas dzelzs laikmetā un mūsu ēras sākumā bija senās Ulaidas (Olsteras) valsts (''Ulaid'') valdnieku galvenā mītne un reliģiskais centrs. 5. gadsimta vidū [[Svētais Patriks]] nodibināja šeit savu galveno baznīcu un klosteri, padarot Ārmā par [[kristietība]]s un izglītības centru visā Īrijas salā. Kopš tā laika Ārmā tradicionāli ir gan Īrijas Romas katoļu baznīcas, gan Īrijas Baznīcas (anglikāņu) arhibīskapu mītne un Īrijas garīgā galvaspilsēta. Viduslaikos pilsēta cieta skotu, angļu un vikingu uzbrukumos, taču saglabāja savu garīgā un izglītības centra nozīmi. 1014. gadā pēc Klontārfa kaujas Ārmā tika apbedīts Īrijas augstākais karalis Braiens Boru (''Brian Boru''). 18. gadsimtā arhibīskapa Ričarda Robinsona (''Richard Robinson'') vadībā Ārmā piedzīvoja nozīmīgu arhitektonisko un kultūras uzplaukumu. Šajā periodā tika uzcelta Ārmā observatorija (1790. gadā), sabiedriskā bibliotēka, slimnīca un daudzas klasicisma stila ēkas no raksturīgā vietējā sārtā kaļķakmens. Karaliene [[Elizabete II]] 1994. gadā piešķīra Ārmā oficiālo lielpilsētas (''city'') statusu. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Ārmā lielpilsētas un distrikta (''Armagh City and District Council'') administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ietilpst apvienotajā Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas pašvaldībā. == Saimniecība un izglītība == Ārmā ir reģionālais tirdzniecības, izglītības, administratīvo pakalpojumu un kultūras centrs. Pilsētas apkārtne ir plaši pazīstama ar ābolu audzēšanu, un to bieži dēvē par "Olsteras ābolu dārzu" (''Orchard County''). Pilsētā atrodas vēsturiskā Ārmā observatorija un planetārijs (''Armagh Observatory and Planetarium''), kas ir viens no vadošajiem astronomijas pētniecības un izglītības centriem Apvienotajā Karalistē. == Ievērojamas vietas == * [[Armā anglikāņu katedrāle|Svētā Patrika Īrijas Baznīcas katedrāle]] (''St Patrick's Church of Ireland Cathedral'') — 13. gadsimtā celta katedrāle senā klostera vietā, kur atrodas Braiena Boru kapa vietas piemiņas plāksne. * [[Armā katoļu katedrāle|Svētā Patrika Romas katoļu katedrāle]] (''St Patrick's Roman Catholic Cathedral'') — 19. gadsimta otrajā pusē celta neogotikas stila katedrāle ar diviem 64 metrus augstiem torņiem. * Navana forts (''Navan Fort / Eamhain Mhacha'') — sena dzelzs laikmeta apmetne un pilskalns ārpus pilsētas centra. * Ārmā observatorija un planetārijs (''Armagh Observatory and Planetarium'') — 1790. gadā dibināta astronomiskā observatorija ar plašu parku un planetāriju. * Karaliskā Īrijas strēlnieku pulka muzejs (''Royal Irish Fusiliers Museum'') — muzejs, kas veltīts slavenā Lielbritānijas armijas pulka vēsturei. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] k1xldxusi9lhcnvnp8xoiq1084z8ugv Ārmā (pilsēta) 0 639962 4523471 2026-09-17T05:19:19Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Ārmā (pilsēta)]] uz [[Ārmā]]: pamatnozīme 4523471 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ārmā]] nmzuttlxhqrr7o7fbefx0y09v8wufpo Armagh 0 639963 4523473 2026-09-17T05:20:16Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ārmā]] 4523473 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ārmā]] nmzuttlxhqrr7o7fbefx0y09v8wufpo Ard Mhacha 0 639964 4523474 2026-09-17T05:20:31Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ārmā]] 4523474 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ārmā]] nmzuttlxhqrr7o7fbefx0y09v8wufpo Armā 0 639965 4523476 2026-09-17T05:21:39Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ārmā]] 4523476 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ārmā]] nmzuttlxhqrr7o7fbefx0y09v8wufpo Berenisa Klejē-Merla 0 639967 4523483 2026-09-17T05:45:17Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Berenisa Klejē-Merla | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1994|10|24}} | dz_viet = {{vieta|Francija|Vjenna}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{FRA}}<br />{{LAT}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērv... 4523483 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Berenisa Klejē-Merla | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1994|10|24}} | dz_viet = {{vieta|Francija|Vjenna}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{FRA}}<br />{{LAT}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=173}} | svars = {{mērvienība|kg=57}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = vidējās distances | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 2:01,19 | PR1_d = [[800 m]] | PR2 = 4:03,58 | PR2_d = [[1500 m]] | PR3 = 4:26,06 | PR3_d = [[Jūdzes skrējiens|Jūdze]] <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Berenisa Klejē-Merla''' ({{val|fr|Bérénice Cleyet-Merle}}; dzimusi {{dat|1994|10|24}}) ir [[Francija]]s un [[Latvija]]s [[vieglatlēte]], startē vidējo distanču skriešanā ([[800 m]], [[1500 m]]). Francijas rekordiste [[jūdzes skrējiens|jūdzes skrējienā]]. Kopš 2026. gada sacensībās pārstāv Latviju. Dzimusi Francijā, bet viena no viņas vecmāmiņām ir [[latviete]]. 2026. gadā ieguvusi Latvijas dubultpilsonību. Studējusi universitātē [[ASV]]. Pirmo starptautisko pieredzi guva 2022. gadā, kad [[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēs]] [[Orāna|Orānā]] 1500 metru skrējienā ieguva 6. vietu ar laiku 4:16,77. Nākamajā gadā viņa finišēja 7. vietā jūdzes skrējienā Pasaules šosejas skriešanas čempionātā [[Rīga|Rīgā]] ar laiku 4:34,41 un Francijas komandas sastāvā uzvarēja jauktajā stafetē Eiropas krosa čempionātā [[Brisele|Briselē]]. Tāpat 2023. gadā kļuva par Francijas čempioni 1500 m skrējienā telpās. 2024. gadā viņa nepabeidza savu kvalifikācijas skrējienu 1500 metru skrējienā [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] [[Romā]], bet nākamajā gadā viņa finišēja 9. vietā [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Apeldorna|Apeldornā]] ar laiku 4:10,60. == Personīgie rekordi == {| class="wikitable" style="text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" || '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta''' |- | [[800 m]] || 2:01,19 || {{dat|2026|8|29|SK|bez}} || {{vieta|Apvienotā Karaliste|Tvikenhema}} |- | [[1500 m]] || 4:03,58 || {{dat|2026|6|28|SK|bez}} || {{vieta|Francija|Parīze}} |- | [[Jūdzes skrējiens|Jūdze]] || 4:26,06 || {{dat|2023|7|21|SK|bez}} || {{vieta|Monako}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Klejē-Merla, Berenisa}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] owgya2kjnpzh3bqn5nisos3o65rc0nm 4523484 4523483 2026-09-17T05:46:50Z Biafra 13794 +atsauces 4523484 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Berenisa Klejē-Merla | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1994|10|24}} | dz_viet = {{vieta|Francija|Vjenna}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{FRA}}<br />{{LAT}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=173}} | svars = {{mērvienība|kg=57}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = vidējās distances | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 2:01,19 | PR1_d = [[800 m]] | PR2 = 4:03,58 | PR2_d = [[1500 m]] | PR3 = 4:26,06 | PR3_d = [[Jūdzes skrējiens|Jūdze]] <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Berenisa Klejē-Merla''' ({{val|fr|Bérénice Cleyet-Merle}}; dzimusi {{dat|1994|10|24}}) ir [[Francija]]s un [[Latvija]]s [[vieglatlēte]], startē vidējo distanču skriešanā ([[800 m]], [[1500 m]]). Francijas rekordiste [[jūdzes skrējiens|jūdzes skrējienā]]. Kopš 2026. gada sacensībās pārstāv Latviju. Dzimusi Francijā, bet viena no viņas vecmāmiņām ir [[latviete]]. 2026. gadā ieguvusi Latvijas pilsonību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5990/latvijas-vieglatletu-komandai-daudzsoloss-papildinajums|title=Latvijas vieglatlētu komandai daudzsološs papildinājums|website=athletics.lv|access-date=2026-09-17|language=lv}}</ref> Studējusi universitātē [[ASV]]. Pirmo starptautisko pieredzi guva 2022. gadā, kad [[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēs]] [[Orāna|Orānā]] 1500 metru skrējienā ieguva 6. vietu ar laiku 4:16,77. Nākamajā gadā viņa finišēja 7. vietā jūdzes skrējienā Pasaules šosejas skriešanas čempionātā [[Rīga|Rīgā]] ar laiku 4:34,41 un Francijas komandas sastāvā uzvarēja jauktajā stafetē Eiropas krosa čempionātā [[Brisele|Briselē]]. Tāpat 2023. gadā kļuva par Francijas čempioni 1500 m skrējienā telpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/athletes/-/14425535|title=Bérénice CLEYET-MERLE {{!}} Profile {{!}} World Athletics|website=worldathletics.org|access-date=2026-09-17}}</ref> 2024. gadā viņa nepabeidza savu kvalifikācijas skrējienu 1500 metru skrējienā [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] [[Romā]], bet nākamajā gadā viņa finišēja 9. vietā [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Apeldorna|Apeldornā]] ar laiku 4:10,60. == Personīgie rekordi == {| class="wikitable" style="text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" || '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta''' |- | [[800 m]] || 2:01,19 || {{dat|2026|8|29|SK|bez}} || {{vieta|Apvienotā Karaliste|Tvikenhema}} |- | [[1500 m]] || 4:03,58 || {{dat|2026|6|28|SK|bez}} || {{vieta|Francija|Parīze}} |- | [[Jūdzes skrējiens|Jūdze]] || 4:26,06 || {{dat|2023|7|21|SK|bez}} || {{vieta|Monako}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Klejē-Merla, Berenisa}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] ie7hdbi7i84pi1f4ka9rhazq0wyj5sd 4523485 4523484 2026-09-17T05:47:22Z Biafra 13794 noņēmu [[Kategorija:Francijas vieglatlētes]]; pievienoju [[Kategorija:Francijas vieglatlēti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4523485 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Berenisa Klejē-Merla | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1994|10|24}} | dz_viet = {{vieta|Francija|Vjenna}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{FRA}}<br />{{LAT}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=173}} | svars = {{mērvienība|kg=57}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = vidējās distances | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 2:01,19 | PR1_d = [[800 m]] | PR2 = 4:03,58 | PR2_d = [[1500 m]] | PR3 = 4:26,06 | PR3_d = [[Jūdzes skrējiens|Jūdze]] <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Berenisa Klejē-Merla''' ({{val|fr|Bérénice Cleyet-Merle}}; dzimusi {{dat|1994|10|24}}) ir [[Francija]]s un [[Latvija]]s [[vieglatlēte]], startē vidējo distanču skriešanā ([[800 m]], [[1500 m]]). Francijas rekordiste [[jūdzes skrējiens|jūdzes skrējienā]]. Kopš 2026. gada sacensībās pārstāv Latviju. Dzimusi Francijā, bet viena no viņas vecmāmiņām ir [[latviete]]. 2026. gadā ieguvusi Latvijas pilsonību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5990/latvijas-vieglatletu-komandai-daudzsoloss-papildinajums|title=Latvijas vieglatlētu komandai daudzsološs papildinājums|website=athletics.lv|access-date=2026-09-17|language=lv}}</ref> Studējusi universitātē [[ASV]]. Pirmo starptautisko pieredzi guva 2022. gadā, kad [[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēs]] [[Orāna|Orānā]] 1500 metru skrējienā ieguva 6. vietu ar laiku 4:16,77. Nākamajā gadā viņa finišēja 7. vietā jūdzes skrējienā Pasaules šosejas skriešanas čempionātā [[Rīga|Rīgā]] ar laiku 4:34,41 un Francijas komandas sastāvā uzvarēja jauktajā stafetē Eiropas krosa čempionātā [[Brisele|Briselē]]. Tāpat 2023. gadā kļuva par Francijas čempioni 1500 m skrējienā telpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/athletes/-/14425535|title=Bérénice CLEYET-MERLE {{!}} Profile {{!}} World Athletics|website=worldathletics.org|access-date=2026-09-17}}</ref> 2024. gadā viņa nepabeidza savu kvalifikācijas skrējienu 1500 metru skrējienā [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] [[Romā]], bet nākamajā gadā viņa finišēja 9. vietā [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Apeldorna|Apeldornā]] ar laiku 4:10,60. == Personīgie rekordi == {| class="wikitable" style="text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" || '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta''' |- | [[800 m]] || 2:01,19 || {{dat|2026|8|29|SK|bez}} || {{vieta|Apvienotā Karaliste|Tvikenhema}} |- | [[1500 m]] || 4:03,58 || {{dat|2026|6|28|SK|bez}} || {{vieta|Francija|Parīze}} |- | [[Jūdzes skrējiens|Jūdze]] || 4:26,06 || {{dat|2023|7|21|SK|bez}} || {{vieta|Monako}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Klejē-Merla, Berenisa}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] 1p70v28ea2r1b4vz00lthxrbvs9z2qu Klejē-Merla 0 639968 4523486 2026-09-17T05:47:46Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Berenisa Klejē-Merla]] 4523486 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Berenisa Klejē-Merla]] t2n3a9gm1xvmijin539j0hyoriajop9 Dalībnieka diskusija:Mantasrar 3 639969 4523490 2026-09-17T06:40:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4523490 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mantasrar}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 09.40 (EEST) gu6okaa23dsw4csy3bj0d7m4e4ibnzg Ārmā, Benbridža un Kreigevona 0 639970 4523500 2026-09-17T07:22:20Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārmā, Benbridža un Kreigevona | official_name = ''Armagh City, Banbridge and Craigavon''<br/>''Ard Mhacha, Droichead na Banna agus Craigavon'' | settlement_type = distrikts un [[boro]] | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Crozier monument, Banbridge - geograph.org.uk -... 4523500 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārmā, Benbridža un Kreigevona | official_name = ''Armagh City, Banbridge and Craigavon''<br/>''Ard Mhacha, Droichead na Banna agus Craigavon'' | settlement_type = distrikts un [[boro]] | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Crozier monument, Banbridge - geograph.org.uk - 232446.jpg | image2 = Craigavon Civic and Conference Centre.jpg | image3 = St Mark's Church of Ireland, Portadown - geograph - 494290.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Frensisa Krozjē piemineklis Benbridžā; Kreigevonas Administratīvais un konferenču centrs; Portadaunas Svētā Marka baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Armagh, Banbridge and Craigavon district in Northern Ireland.svg | map_caption1 = Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas distrikts Ziemeļīrijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Ziemeļīrija]] | subdivision_type2 = Vēsturiskās grāfistes | subdivision_name2 = [[Ārmā grāfiste|Ārmā]], [[Dauna]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Kreigevona]] | established_title = Dibināta | established_date = 2015 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 1332 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 222511 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = |population_blank1_title= Konfesijas |population_blank1= [[protestanti]] (51,7 %), [[katoļi]] (43,0 %) | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 21 | lats = | latNS = N | longd = 6 | longm = 30 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-ABC | website = {{URL|http://armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/}} }} '''Ārmā Lielpilsēta, Benbridža un Kreigevona''' ({{val|en|Armagh City, Banbridge and Craigavon}}, {{val|gd|Cathair Ard Mhacha, Droichead na Banna agus Craigavon}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|distrikts]]) [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Ziemeļīrijas dienvidaustrumu daļā, robežojas austrumos ar [[Lisbērna un Kāslreja|Lisbērnu un Kāslreju]], dienvidos — ar [[Ņūri, Morna un Dauna|Ņūri, Mornu un Daunu]], dienvidrietumos — ar [[Īrija]]s [[Monahanas grāfiste|Monahanas]] grāfisti, ziemeļrietumos — ar [[Vidusolstera|Vidusolsteru]], bet ziemeļos krastus apskalo [[Lohnejs|Lohneja]] ezers. Apgabala administratīvais centrs ir [[Kreigevona]] ({{sk|22518}} iedzīvotāji), bet citas lielākās pilsētas ir [[Lērgana]] ({{sk|30886}} iedzīvotāji), [[Portadauna]] ({{sk|29773}}), [[Benbridža]] ({{sk|17248}}) un [[Ārmā]] ({{sk|16438}}). == Vēsture == Administratīvā vienība izveidota 2015. gada 1. aprīlī,<ref>[https://www.legislation.gov.uk/nia/2014/8/contents Local Government Act (Northern Ireland) 2014]</ref> apvienojot 1973. gadā izveidotos Ārmā lielpilsētas distriktu, Benbridžas distriktu, Kreigevonas boro, kā arī Šarlemontu no Dangenonas un Dienvidtironas boro.<ref>[http://www.agendani.com/new-council-profile/ Armagh, Banbridge and Craigavon: new council profile]</ref> Sākotnēji distrikta nosaukums bija '''Ārmā, Benbridža un Kreigevona''' (''Armagh, Banbridge and Craigavon''), bet 2016. gada 24. februārī nosaukumā tika iekļauts Ārmā lielpilsētas (''city'') statusu atainojošais papildinājums.<ref>[http://www.legislation.gov.uk/nisr/2016/11/contents/made "Change of District Name (Armagh, Banbridge and Craigavon) Order (Northern Ireland) 2016". ''Legislation.gov.uk.'']</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas distrikti}} {{autoritatīvā vadība}} fs7rlg1dv2fo0eh7kx5dz1o6s1onv0f 4523501 4523500 2026-09-17T07:24:04Z Kikos 3705 /* ievads */ 4523501 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārmā, Benbridža un Kreigevona | official_name = ''Armagh City, Banbridge and Craigavon''<br/>''Ard Mhacha, Droichead na Banna agus Craigavon'' | settlement_type = distrikts un [[boro]] | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Crozier monument, Banbridge - geograph.org.uk - 232446.jpg | image2 = Craigavon Civic and Conference Centre.jpg | image3 = St Mark's Church of Ireland, Portadown - geograph - 494290.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Frensisa Krozjē piemineklis Benbridžā; Kreigevonas Administratīvais un konferenču centrs; Portadaunas Svētā Marka baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Armagh, Banbridge and Craigavon district in Northern Ireland.svg | map_caption1 = Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas distrikts Ziemeļīrijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Ziemeļīrija]] | subdivision_type2 = Vēsturiskās grāfistes | subdivision_name2 = [[Ārmā grāfiste|Ārmā]], [[Dauna]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Kreigevona]] | established_title = Dibināta | established_date = 2015 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 1332 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 222511 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = |population_blank1_title= Konfesijas |population_blank1= [[protestanti]] (51,7 %), [[katoļi]] (43,0 %) | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 21 | lats = | latNS = N | longd = 6 | longm = 30 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-ABC | website = {{URL|http://armaghbanbridgecraigavon.gov.uk/}} }} '''Ārmā Lielpilsēta, Benbridža un Kreigevona''' ({{val|en|Armagh City, Banbridge and Craigavon}}, {{val|ga|Cathair Ard Mhacha, Droichead na Banna agus Craigavon}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|distrikts]]) [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Ziemeļīrijas dienvidaustrumu daļā, robežojas austrumos ar [[Lisbērna un Kāslreja|Lisbērnu un Kāslreju]], dienvidos — ar [[Ņūri, Morna un Dauna|Ņūri, Mornu un Daunu]], dienvidrietumos — ar [[Īrija]]s [[Monahanas grāfiste|Monahanas]] grāfisti, ziemeļrietumos — ar [[Vidusolstera|Vidusolsteru]], bet ziemeļos krastus apskalo [[Lohnejs|Lohneja]] ezers. Apgabala administratīvais centrs ir [[Kreigevona]] ({{sk|22518}} iedzīvotāji), bet citas lielākās pilsētas ir [[Lērgana]] ({{sk|30886}} iedzīvotāji), [[Portadauna]] ({{sk|29773}}), [[Benbridža]] ({{sk|17248}}) un [[Ārmā]] ({{sk|16438}}). == Vēsture == Administratīvā vienība izveidota 2015. gada 1. aprīlī,<ref>[https://www.legislation.gov.uk/nia/2014/8/contents Local Government Act (Northern Ireland) 2014]</ref> apvienojot 1973. gadā izveidotos Ārmā lielpilsētas distriktu, Benbridžas distriktu, Kreigevonas boro, kā arī Šarlemontu no Dangenonas un Dienvidtironas boro.<ref>[http://www.agendani.com/new-council-profile/ Armagh, Banbridge and Craigavon: new council profile]</ref> Sākotnēji distrikta nosaukums bija '''Ārmā, Benbridža un Kreigevona''' (''Armagh, Banbridge and Craigavon''), bet 2016. gada 24. februārī nosaukumā tika iekļauts Ārmā lielpilsētas (''city'') statusu atainojošais papildinājums.<ref>[http://www.legislation.gov.uk/nisr/2016/11/contents/made "Change of District Name (Armagh, Banbridge and Craigavon) Order (Northern Ireland) 2016". ''Legislation.gov.uk.'']</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas distrikti}} {{autoritatīvā vadība}} a9ipgdw22yu1c9tj4om6rfmov4ntqcm Ārma, Benbridža un Kreigevona 0 639971 4523502 2026-09-17T07:24:36Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] 4523502 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] syuixbcmzkzyjd6c59qzqyw8upl0ucr Armagh, Banbridge and Craigavon 0 639972 4523503 2026-09-17T07:25:20Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] 4523503 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] syuixbcmzkzyjd6c59qzqyw8upl0ucr Ārmas grāfiste 0 639973 4523504 2026-09-17T07:28:06Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ārmā (grāfiste)]] 4523504 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ārmā (grāfiste)]] r5dtcemvzbj1wf75aj9p011j80eg74r Ņūri, Morna un Dauna 0 639975 4523528 2026-09-17T11:22:51Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūri, Morna un Dauna | official_name = ''Newry, Mourne and Down''<br/>''An tIúr, Múrna agus an Dún'' | settlement_type = distrikts un [[boro]] | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = McLean's Hill near Bryansford - geograph.org.uk - 823140.jpg | image2 = Newry Town Hall.... 4523528 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūri, Morna un Dauna | official_name = ''Newry, Mourne and Down''<br/>''An tIúr, Múrna agus an Dún'' | settlement_type = distrikts un [[boro]] | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = McLean's Hill near Bryansford - geograph.org.uk - 823140.jpg | image2 = Newry Town Hall.jpg | image3 = Newcastle Donard.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Maklīna pakalns pie Braiensfordas; Ņūri rātsnams; Iela Ņūkāslā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Newry, Mourne and Down district in Northern Ireland.svg | map_caption1 = Ņūri Mornas un Daunas distrikts Ziemeļīrijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Ziemeļīrija]] | subdivision_type2 = Vēsturiskās grāfistes | subdivision_name2 = [[Ārmā grāfiste|Ārmā]], [[Dauna]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Kreigevona]] | established_title = Dibināta | established_date = 2015 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = distrikts | area_total_km2 = 1628 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 183115 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = |population_blank1_title= <!-- Konfesijas --> |population_blank1= <!-- [[protestanti]] (51,7 %), [[katoļi]] (43,0 %) --> | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 54 | latm = 07 | lats = | latNS = N | longd = 6 | longm = 10 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-NMD | website = {{URL|http://newrymournedown.org/}} }} '''Ņūri, Morna un Dauna''' ({{val|en|Newry, Mourne and Down}}, {{val|ga|An tIúr, Múrna agus an Dún}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|distrikts]]) [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Ziemeļīrijas dienvidaustrumos, robežojas ziemeļaustrumos ar [[Ārdsa un Ziemeļdauna|Ārdsu un Ziemeļdaunu]], ziemeļos — ar [[Lisbērna un Kāslreja|Lisbērnu un Kāslreju]] un [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžu un Kreigevonu]], dienvidrietumos — ar [[Īrija]]s [[Monahanas grāfiste|Monahanas]] un [[Lautas grāfiste|Lautas]] grāfistēm, bet dienvidos un austrumos krastus apskalo [[Īrijas jūra]]. Apgabala administratīvais centrs ir [[Daunpatrika]] ({{sk|11545}} iedzīvotāji), bet citas lielākās pilsētas ir [[Ņūri]] ({{sk|28026}} iedzīvotāji), [[Vorenpointa]] ({{sk|8821}}) un [[Ņūkāsla (Ziemeļīrija)|Ņūkāsla]] ({{sk|8293}}). == Vēsture == Administratīvā vienība izveidota 2015. gada 1. aprīlī,<ref>[https://www.legislation.gov.uk/nia/2014/8/contents Local Government Act (Northern Ireland) 2014]</ref> apvienojot 1973. gadā izveidotos Ņūri un Mornas distriktu un Daunas distriktu. Par distrikta centru tika izvēlēts vēsturiskais [[Dauna]]s grāfistes un vēlāk Daunas distrikta centrs [[Daunpatrika]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļīrijas distrikti}} {{autoritatīvā vadība}} 25z03uf4mxje4ls5gx2o6rl2r2w8amt Newry, Mourne and Down 0 639976 4523529 2026-09-17T11:23:41Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ņūri, Morna un Dauna]] 4523529 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ņūri, Morna un Dauna]] scn8oetzueoskax4wn6syrxhjk6gt28